A.Terzens: ‘Latviešu unikālā reliģija’; saruna ar Evu Mārtužu; fragmenti (žurnāls ‘Kabinets’)

– Vienmēr ir interesanti aprunāties ar studējošiem cilvēkiem. Tiesa, jāatzīst, bija grūti iedomāties, ka studenta lomā būsi tieši tu?

– Patiesību sakot, es arī pati brīnos par to, ka atkal esmu studente. Varētu jautāt – kas man vēl pietrūkst šajā dzīvē, vai ne? No malas raugoties, it kā nekas, visa jau gana. Bet, manuprāt, dzīvē visbūtiskākā parādība ir iekšējais nemiers, alkas pēc kaut kā, kas, visdrīzāk, ir tieši jaunas zināšanas. Acīmredzot tā ir vēlme kādā jomā vairs nebūt diletantam, kļūt kādu nieku gudrākam, apgūt to jomu profesionāli. Un tad cilvēks iet mācīties. Es tagad jau trešo reizi dzīvē esmu studente. >>lasīt tālāk >>

Publiska lekcija – diskusija „Kārlis Balodis – izcilais latviešu ekonomists” (otrdien, 13.nov.)

Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgās attīstības biedrība sadarbībā ar Latvijas Ekonomistu asociāciju rīko publisku lekciju – diskusiju „Kārlis Balodis – izcilais latviešu ekonomists”.

Diskusija notiks 13. novembrī plkst. 17:30 (ierašanās no 17.00), Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā pirmajā stāvā pa kreisi no centrālās ieejas.

Pasākumu ar stāstījumiem par K.Balodi ievadīs vairāku grāmatu par K.Balodi autors, Ventspils Augstskolas vadošais pētnieks, Dr.hab.sc.ing. Manfreds Šneps-Šnepe, un Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētājs, Banku augstskolas profesors un Ventspils Augstskolas asociētais profesors, Dr.oec. Ivars Brīvers. >>lasīt tālāk >>

Konference “Baltu sakrālais mantojums” (24.-25. novembrī)

”Patriotisms sākas ar zināšanām”

Ir svarīgi meklēt gaismu savā iekšienē – zināšanu un gara gaismu. Zīmīgi, ka novembrī ir Latvijas dzimšanas diena, kad vairāk kā citkārt aizdomājamies par to, kas ir īstenā latvietība, kur ir mūsu saknes, no kurienes nāk mūsu zināšanas un mūsu spēks… Daudzi cilvēki sajūt, ka atkal ir atmodas laiks, tikai šoreiz nevis politiskās, bet garīgās atmodas laiks, kas pamazām liek pievērst uzmanību mūsu pašu vērtībām – esam izskrējušies pa pasauli, pamēģinājuši, izgaršojuši citu kultūru vērtības, meklējuši Rietumos un Austrumos, bet tagad, kā Sprīdīši, pamazām atgriežamies Mājās… Par to liecina kaut vai tas, ka arvien vairāk svinam īstos Saulgriežus, vēlamies uzvilkt tautastērpu, apmeklēt Latvijas svētvietas, uzzināt par dainām, baltu zīmju spēku un nozīmi. >>lasīt tālāk >>

I.Bērziņa, R.Bukbards: ‘Saindēto ābolu maiss, jeb kā Norvēģijā tika atmaskots dzimumu līdztiesības pseidozinātniskums’ (precizēts)

Šā gada rudenī Labklājības ministrija saviem Latvijas bērniem sarūpēja dāvanu, ko var pielīdzināt ļaunās karalienes saindētam ābolam – ar Ziemeļu Ministru padomes 100% finansējumu 6430 latu apmērā izdotas bērnu grāmatas “Todien, kad Kārlis bija Karlīna” un „Todien, kad Rūta bija Rihards”. Pa ābolam tiek arī bērnudārzu audzinātājām un vecākiem, jo Ziemeļu Ministru padomes projekts paredz arī atbilstīga metodiskā līdzekļa „Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” tulkošanu un izdošanu un pirmsskolas izglītības iestāžu personāla un vecāku izglītošanu. >>lasīt tālāk >>

M.Šnepa lekcija: ‘Globālās spēles un Latvijas loma tajās’ (ŠODIEN, 16.oktobrī)

Esiet laipni aicināti šodien, 16.oktobrī plkst. 17:30 (ierašanās no 17:00) LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 „Open” auditorijā Nr.101 (pirmā stāvā pa labi) uz Manfrēda Šnepa lekciju par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu – par to, kā tapa Latvijas valsts un ko mēs no vēstures varam mācīties visaptverošās globalizācijas laikmetā «Globālās spēles un Latvijas loma tajās». >>lasīt tālāk >>

G.Ārents – alternatīvo enerģiju pētnieks (VIDEO; Ogres TV)

Raidījuma galvenais varonis: Gatis Ārents, kurš ar labiem panākumiem ir realizējis vairākus eksperimentus alternatīvās enerģijas jomā.

Raidījuma vadītājs un režisors: Toms Ezerietis
Operators: Edgars Balodis
Montāža: Toms Ezerietis
Producente: Dace Tribocka
>>lasīt tālāk >>

Ē.Čoders, P.Irbins: ‘Par finanšu kooperācijas nepieciešamību un attīstības iespējām Latvijā.’

Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdartbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur Kooperatīvi aizņem 14-18% no kredīttirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa. >>lasīt tālāk >>

Domkalves “Par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā” apkopojums

23.augustā notika domklave, kuras mērķis – apspriest finanšu kooperācijas sistēmas attīstību traucējošos apstākļus Latvijā un meklēt iespējamos sadarbības virzienus. Sanāksmi organizēja Pauls Irbins, Biedrības „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” valdes loceklis, un Ēriks Čoders, KKS “Allažu saime” – lielākās reģionālās Kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – dibinātājs un vadītājs.

Publicējam sanāksmes kopsavilkumu (~1 A4 lpp.) >>lasīt tālāk >>

K.Dimiters: ‘Latvija ir mūsu, nevis banku Tēvzeme’

Prezidenta A.Bērziņa paustais: “Tuvākie pāris gadi nesīs tādas izmaiņas, kuras pat prātā nenāk. [..] Es jums varu droši apgalvot, ka pasaule būs izmainījusies, būs pavisam cita uzbūve un citas vajadzības. Esmu par to pārliecināts.”

Bet nav ko vairs daudz muldēt, kritizēt, diskutēt. Ir jārīkojas. Uz globusa viss notiek un notiks ne pēc cilvēku cilvēcīgā plāna. Globusu aizvien negantāk griež necilvēki pēc sava necilvēcīgā plāna. Un nu jau mēs visi to zinām. Arī lohi un nezinīši.
>>lasīt tālāk >>

M.Šoltēss: ‘Ģimene ir mūsu pamats’ (intervija; V.Avotiņš, „NRA”)

Pagājušajā nedēļā Latviju līdz ar Ungārijas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju apmeklēja arī Ungārijas valdības pārstāvji. Neatkarīgā intervēja Ungārijas Nacionālo resursu ministrijas valsts ministru Miklošu ŠOLTĒSU, kurš valdībā atbild par sociālajām, ģimenes un jaunatnes lietām.

Intervēja: Viktors Avotiņš;
Neatkarīgā Rīta Avīze, 2012.gada 22.maijs
>>lasīt tālāk >>

Aprinkis.LV aktuālā tēma “Globalizācija. Patēriņš. ĢMO – ieguvumi un zaudējumi”

Vairāku nedēļu garumā portālā Aprinkis.lv īpaša uzmanība tiks veltīta tēmai “Globalizācija. Patēriņš. ĢMO – ieguvumi un zaudējumi”. Tiks publicēti arvien jauni materiāli, tādēļ lūdzu sekojiet līdzi. Tēma skar mūs visus.

Akcija “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO”

No 13. – 18. maijam notiek akcija “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO”, sakot paldies 102 novadiem, kuri noteikuši aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus (ĢM) augus, un aicinot arī lielveikalus atteikties no ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošiem produktiem.

Akciju sadarbībā ar Star FM, TVNET, TV24, draugiem.lv un citiem domubiedriem rīko Latvijas Zemes draugi. Akcijas patroni ir piecpadsmit Latvijā pazīstamas personības, kuras akcijas laikā publiski paudīs savu attieksmi pret ģenētiski modificēto pārtiku. >>lasīt tālāk >>

Rīgas Ģimenes forums „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte” (17.maijā)

Biedrība „Asociācija Ģimene” sadarbībā ar Rīgas domi un NVO „Pasaules ģimeņu kongress”, ielūdz Jūs uz ceturto starptautisko Rīgas Ģimenes forumu „Dabīga ģimene kā vērtība un valsts prioritāte”, kas notiks 2012. gada 17.maijā. Šogad foruma mērķis ir aktualizēt cilvēka dzīvības vērtības un dabīgas ģimenes atbalsta politikas prioritāro nozīmi Latvijas valstiskuma saglabāšanā un ilgtermiņa attīstībā. Šī foruma galvenās tēmas – demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas nepieciešamība globālā mērogā, nacionālo valstu tiesības izvēlēties ceļu, kāds ejams ģimeņu stiprināšanai, nacionālās identitātes saglabāšanai, dzimstības rādītāju uzlabošanai, individuālās un kolektīvās izvēles par labu dzīvībai nozīmīgums tautas ataudzē, tās garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanā, preventīvā darba ar ģimeni aktualitāte mūsdienās. >>lasīt tālāk >>

Latvijas PSR Augstākās Padomes Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. [1990.gada 4.maijā, Rīgā]

1918.gada 18.novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920.gadā tika starptautiski atzīta un 1921.gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920.gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922.gada 15.februārī tā pieņēma valsts pamatlikumu – Latvijas Republikas Satversmi, kas de jure ir spēkā līdz šim brīdim. >>lasīt tālāk >>