Kā novērst badu un mazināt noziedzību Latvijā?

Daudzus pamodinās bailes, kad pagalmā ar truliem priekšmetiem rokās viņu gaidīs izsalkušu bezdarbnieku bars, lai iebelztu (iespējams Jums) pa galvu, lai izlaupītu (iespējams Jūsu) pagrabu vai ledusskapi, bet tad būs par vēlu. Varbūt daži atmodīsies, kad mazdārziņā izaudzēto ražu novāks kāds cits, un arī tad būs par vēlu.

Par to, ka lielākā sabiedrības daļa šobrīd guļ kā nohipnotizēta, liecina zemā atsaucība uz pašvaldību izsludināto iespēju izaudzēt sev pārtiku pašvaldībai piederošā zemes pleķītī.

Tikai nedaudzi spēj paskatīties kopveselumā uz tādiem cipariem kā bezdarba procents, 9 mēnešu ilgais bezdarbnieku pabalsts, plānotais atlaisto policistu skaits, gaidāmā apkures sezona utt. Pa starpu kāds ieminas par talonu sistēmas ieviešanu – ar 90% varbūtību…

Vai acīmredzamie sociālā sprādziena draudi tiešām Jūs nerūp? Varbūt cerat, ka Jūsu dzīvokļu mājai vai mikrorajonam netiks atslēgta siltumapgāde, ja parādnieku skaits turpinās augt arī nākamajā apkures sezonā? Vai tiešām domājat, ka „zupas virtuve”, kas balstīta uz labdarību (jo valsts un pašvaldību kases nav bezizmēra) ir vienīgais un gudrākais krīzes pārvarēšanas risinājums sociāli neaizsargātajiem?

Pārtikas sagāde krīzes apstākļos ir pats svarīgākais, tādēļ piemērs tieši par pārtiku. Pēc līdzīga principa var un arī vajadzēs organizēt (jo citu saprātīgu iespēju iedzīvotājiem šobrīd nemaz nav un tuvākajā laikā arī nebūs!) citus darbus, piem., apkures sistēmas izveidošana/pārveidošana, malkas sagāde, vides labiekārtošana, jaunu ražotņu izveide utt.

Idejas apraksts:
Pašvaldību īpašumā ir pietiekoši lielas lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Mūsu rīcībā – saulaini vasaras mēneši. Par darba roku un kāju trūkumu sūdzēties būtu grēks. Skolēniem – vasaras brīvdienas. Kartupeļi, bietes, burkāni, rutki un redīsi Latvijas klimatiskajos apstākļos aug griezdamies. Līdz Jāņiem mierīgi var paspēt iestādīt gan ātraugošo šķirņu kartupeļus, gan iesēt burkānus, bietes un rutkus.

Ieguvumi:
Ar pārtiku tiks nodrošināti strādāt gribošie un varošie, tostarp tie, kuri jau šobrīd palikuši bez darba. Tiks izveidotas pārtikas rezerves, ko varēs izmantot sociālo pabalstu vietā. Mazināta jau šobrīd lielā sociālā spriedze un risks, ka valstī pasliktināsies kriminogēnā situācija. Dārzeņu stādīšanas, ravēšanas un novākšanas talkas būs labestības un sirsnības pilni pasākumi. Kopīgs mērķis un darbs vieno. Šo visu var organizēt kā tautas svētkus, kopā ar pusdienu maltīti brīvā dabā, katram paņemot līdzi to, ko var paņemt. Ieradīsies ģimenes, draugi, tiks satikti bijušie klasesbiedri un kolēģi.

Organizatori:
Virsvadība jāuzņemas pašvaldībām. Pašvaldību darbinieki darbojas gan formāli, gan neformāli, iespēju robežās izmantojot administratīvo resursu. Organizatoriskajos darbos aktīvi iesaistās labdarības un reliģiskās organizācijas, lauksaimniecības, sabiedriskās u.c. organizācijas. Informatīvi atbalsta vietējie un valsts mediji. Līdzdarbojas un sniedz atbalstu visi, kuri var.

Rīcība un resursi:
Informatīvās kampaņas organizēšana, resursu apzināšana, darbu plānošana, pienākumu sadale. Izmantot var ne tikai pašvaldību zemes, bet arī vienojoties ar privātīpašniekiem, kas savu zemi neizmanto vai izmanto daļēji. Darbos tiek iesaistīti brīvprātīgie, kā arī bezdarbnieki. Tehnika, degviela un sēklas kartupeļi (u.c. sēkla) pirmkārt piesaistāma pēc labdarības principa, tai pat laikā ieguldītais resursu apjoms, cik iespējams precīzi, reģistrējams. Darbus vada nozīmētie koordinatori – pasaka, kas kuram jādara, kontrolē izpildi, pamāca. Arī ravēšanas, ražas novākšanas un uzglabāšanas darbi koordinējami pēc līdzīgiem principiem.

Ražas sadale:
Iegūtā raža ir pašvaldības īpašums. Tā sadalāma, pirmkārt, pēc vajadzības, otrkārt, pēc ieguldītā (zeme, tehnika utt.), tātad gadījumos, ja ieguldāmo resursu apjoms ir liels, slēdzamas atsevišķas vienošanās par ieguldītā kompensēšanu. Ieguldītais darbs ir vērsts tikai un vienīgi uz sabiedrisko labumu, tomēr statistikai un atzinības izteikšanai veicama talcinieku darba uzskaite, kurš un apmēram cik lielā apjomā piedalījies.

Motivācija un principi:
Organizatoru motivācija ir kopēju vērtību radīšana, nevis pašlabuma gūšana uz citu rēķina. Publiski izteikta atzinība motivēs iesaistīties ne vienu vien. Piem., par traktora izmantošanu u.c. palīdzību – labi redzams zemnieku saimniecību saraksts „zaļo tirdziņu” norises vietās kalpos kā reklāma. Galvenie principi: sadarbība, godīgums, savstarpējā palīdzība un prieks, kas rodas, darot un esot kopā.

Jaunie novadu deputāti, pārejot pēcvēlēšanu svinību paģirām, atskārtīs, ka lolotais amats prasa izlēmīgu un teicami organizētu rīcību, pretējā gadījumā „deputātu šašliks” pat jau oktobra mēnesī var būt lielā cieņā. Daudzus motivēs izpratne, ka dziļā bedrē drīz var būt arī tie, kuri šobrīd sevi vēl uzskata par materiāli nodrošinātiem un neapdraudētiem.

Ja novērtējat, ka jaunā pašvaldība ir pārāk kūtra, organizējieties paši, dodieties uz vietējo pašvaldību un pie vietējiem zemes īpašniekiem. Pat pietiktu, ja novadu domes neliktu šķēršļus, atbrīvotu no nodokļiem, klasificētu to kā sociālās pašpalīdzības formu, piedāvātu kā iespēju bezdarbniekiem un skolniekiem u.tml.

Dariet šo zināmu ikvienam atsaucīgam cilvēkam, kas to varētu nest tālāk – arī pašvaldībām, skolām, arodbiedrībām, sabiedriskām organizācijām, valdībai, pozīcijas un opozīcijas partijām. Zvaniet uz radio un televīziju, uz raidījumiem, kuros tiek pieņemti zvani dzīvajā ēterā, piemēram, uz LR 1 raidījumu “Kā dzīvot labāk”.

Pat šķietami vispārdrošākās idejas var izrādīties ļoti vērtīgas un kādam (iespējams daudziem) izšķirt likteni.


Ivo Verners un domubiedri


  • Ļoti jauks raksts..

  • Diemžēl šeit ir arī jāapdomā šādas lietas:
    1) Kā nodrošināt, ka kāds “third party” nenovāc ražu “pa kluso”? (Apsardzes jautājums)
    2) Jāņem vērā, ka mūsu “homo sovieticus” noteikti gribēs “pārdalīt” darba augļus sev par labu. Šeit jāpadomā par “audzināšanas” metodiku un, iespējams, vismaz sākumam par kaut ko līdzīgu LETS – kaut kādu darba sertifikātu sistēmu.

  • Jā, cilvēki netic nevienam, vēl jo mazāk kādam, kas šajā gadījumā uzņemtos uzglabāt ražu pašvaldības vārdā.
    Principā, zemkopību veicina vai neveicina zemes īpašuma tiesību sistēma: ja es nezinu, vai man to drīz neatņems, vai pat režu neizdosies novākt pašam – tas nestrādāju vai strādāju vienai sezonai. Ja zeme ir ilgtermiņa lietošanā un zemnieks par to ir drošs, ka neatņems, tad jau ir motivācija ieguldīt ilgtermiņā, domājot par aiznākošo gadu un saviem bērniem. Tā ir pasaules pieredze Āfrikā, un citur arī.
    Līdz ar ko, neviens nebūs sajūsmā par zemi, kuru neizjutīs kā savu, vienalga, nomātu vai savā īpašumā. Badu protams tas varētu novērst, taču sajūsmā cilvēki nebūs.
    Mēs pietiekami daudz esam kr`pati, lai ticētu vēl kādam, izņemot sevi.

  • Reāls piemērs tepat pierīgā Upeslejās: Zemes īpašnieks, kuram pieder zeme upes palienē, jau gadiem vienkārši iznomā dārziņus cilvēkiem. Summa nav pārāk liela, kaut kādi 12 ls par 200 kvm gadā (tas vēl jānoprecizē, atmiņa var vilt), taču tā ir praktiski tīra peļņa bez kapitālieguldījumiem. Iedzīvotāji izķer ar ķeršanu.

  • Nu redz, pašvaldības arī kaut ko tamlīdzīgu varētu darīt. Piemēram, piedāvāt ilgtermiņā iznomāt pašvaldības zemi (tāpat tā pārsvarā stāv atmatā) par nelielu maksu (piemēram, to rēķinot kā % no kadastrālās vērtības). Protams, ar nosacījumiem – ierobežojums teritorijas apjomam (piemēram, 5-10 ha uz cilvēku), to noteikti jāapstrādā (viens gads atmatā un nomas līgums tiek lauzts), to nedrīkst nodot lietošanā tālāk (izņemot bērniem) utt. Tie, kas nevar maksāt naudā, varētu, piemēram, “atstrādāt” nomas maksu – teiksim, sakopjot kādu parku/skvēriņu. Nu kaut kā tā.

  • > pašvaldības arī kaut ko tamlīdzīgu varētu darīt
    nu jā
    bet nedara.
    arī kandidāti neko tādu nesola.
    tātad, uz to nevajag gaidīt.

  • Es fantazēju tālāk. Var palikt mazās lauku skoliņas, jo vecāki skolotājus palīdz uzturēt ar pārtiku un malku, bet telpu ekspluatāciju var segt pašvaldība.Kas pats sējis un stādījis, pie reizes ir pagasta zemessargs ar ieroča nēsāšanas tiesībām.

  • Lurike, tu nefantazē! Tieši tā arī būs. Nolikvidēs, tad kādu brīdi būs jukas, bet tad cilvēki paši šīs skolas vērs vaļā pa jaunu. Mācīs pa savam. Zinu gadījumu Vidzemē, kur tas jau tā ir noticis pat pirms visas skolu slēgšanas. Vecāki paši visu organizē, jo ļoti labi saprot, kas patiesībā ir izglītības sistēma.

  • Lasu Jūsu komentārus un bēdājos – cik gan smagi ir iedragāta latvieša domāšana…
    Uz tik vienkāršu ideju kā kartupeļu stādīšana reaģēt ar jēdzieniem “vajag apsardzi, vajag domāt kā dalīs.., vajag savu īpašumā…u.taml.”
    Vai tad nevarētu būt, ka man jau ir sastādīti kartupeļi savā piemājas dārzā, bet es labprāt pastrādātu no sirds vienu dienu un iestādītu kartupeļus zemē, kas nav mana un priekš citiem cilvēkiem ne sev? Man patiešām nav žēl pastrādāt citu labā, es pat teiktu, ka jūtu vajadzību to darīt, jo šajā lietā es saredzu to kā mums visvairāk trūkst sabiedrībā – patiesu vērtību izpratnes. Teiksiet – un ja nu tu pastrādāsi, bet kāds paņems tos kartupeļus? Nu un? Vienreiz paņems, otrreiz paņems, tad varbūt sapratīs, ka viņam tik daudz nevajag apkaunēsies un nomierinās savu “man! man!” tieksmi.
    Tikai neapvainojieties par manu komentāru :)
    Par metodi kā regulēt, lai saņem tie, kam vajag – droši vien labs līdzeklis būtu vienkāršs, atklāts, publisks “kartupeļu reģistrs” pašvaldībā pie centrālās ēkas sienas – ja kāds paņem vairāk kartupeļu kā būtu vajadzīgs nedēļas dzīvošanai, to publicē – gan jau pārietu vēlme andelēt kartupeļus kaut kur, lai sabiedrība nenosodītu :)

  • Tas ka esam palikuši slinki jūtu pēc sevis.Vis vairāk bail no ziemas,paskatoties kā cilvēki nolaižas,nekas labs nav gaidāms.

  • Tieši tā, Uģi! Precīzāk neuzrakstīšu. Savus kartupeļus esmu sastādījis, bet ar lielāko prieku pastrādātu kopā ar citiem Cilvēkiem, zinot, ka darba augļi kādam noderēs. Pat ja kāds būs tik izmisis, ka nozags, tad ne jau lai uzvārītos, bet lai apēstu. Mūsu gaužām neveselā sabiedrība domā, ka var apēst vairāk, kā var, ka var dzīvot 5 mājās vienlaicīgi, ka var braukt ar 2 mašīnām uzreiz.

  • Šī sistēmas pamatā ir
    lai
    cilvēks ēstu KAUNA MAIZI.
    Citādi šī mūsu izdaudzinātā sistēma pa īstam nestrādā.
    (Par kauna maizi pameklējiet informāciju – es neesmu šī teiciena, jēdziena autors.)
    Ja tā nebūs, tad tiek pārkāpti
    visādi, gandrīz visi tagadējās iekārtas neapgāžamie principi.
    (Vienu gan tikko esam jau, ne vārda nerunājot vismaz uz noteiktu laika periodu, apgāzuši – par valsts lomu, jo tagad visas sūknē naudu uz privāto biznesu.)
    Jautājums gan nav tik vienkāršs kā mēs to gribētu.
    Bet sākotnēji var arī tā.

  • Tātad kās ir šī krīze, kāds ir tās mērķis…

  • Uģim: ne jau par to ir runa. Arī es labprāt palīdzu citiem (ne gluži iestādot kartupeļus, bet “pēc profesijas”: regulāri “savācu” lietotus datorus, tos fiziski sakopju, par savu naudu piepērku klāt trūkstošās komponentes un atdodu tos tiem, kuri nevar atļauties nopirkt nekādu datoru. Kā tas sākās, var palasīt šeit: http://www.alvils.info/index.cgi?action=5&id=146, lai gan jāatzīst, ka tagad jau tas notiek “ar lielākiem apgriezieniem” un katru mēnesi es tam iztērēju 50-100 latus) un mani ieteikumi nebija domāti kā neapgāžama patiesība, tomēr varu minēt kādu piemēru. Laukos bijām nolēmuši uzstādīt siltumnīcu (tas Jaunkalsnavā). Uzstādījām alumīnija rāmi. Kad nākamo reizi atbraucām, tā vairs nebija. Un visi kaimiņi zināja norādīt, ka tieši viens mums blakus dzīvojošs kaimiņš to ir “savācis”. Viņš visā pagastā ir zināms ar savam kleptomāniskajām tieksmēm – pat pasēdējis par zagšanu ir un pa “ķobi” dabūjis – nepalīdz… Doma ir par to, kā aizsargāties no šādiem tipiem. Būtu visai muļķīgi iestādīt kartupeļus, kurus pēc tam domāts izdalīt tiem, kam nav, ko ēst, bet atbrauc Pēcis vai Fedja no kaimiņu pagasta un pa nakti tos visus nolasa. Pēc tam vēl tos pārdodot tirgū… Un tu pat nezināsi, kurš to ir izdarījis. Te ir tā mana “sabojātā” domāšana. Ar attiecīgu izglītošanas darbu (un kolonistu repatriāciju – ņemot vērā, ka ~75% ieslodzīto ir kolonistu pēcteči, šeit jautājumu, domājams, nav…) šo “Weltanschauung” jeb pasaules uzskatu var no latviešiem izravēt. Pēc tam patiešām varētu darīt, kā vēl 60.gados – kad dodas kaut kur tālāk no mājas, aizslēdz durvis un atslēgu piekar turpat blakus durvīm uz nagliņas… Un neviens pat nedomā tevi apzagt – nevis tāpēc, ka draud kaut kāds sods, bet vienkārši – zagt nedrīkst un viss.

  • Jā kartupeļus var izrakt pa nakti – tad jāstāda tik daudz, lai pašam cītīgākajam zadzējam nebūtu pa spēkam visu nozagt. ;)
    Alvil, visa cieņa par veco datoru atgriešanu dzīvē un Ubuntu lietošanu – arī esmu no IT pasaules un uz open source, kā zināms balstīsies nākotne!

  • Es par tiem zemessargiem tāpēc, ka man dzērājkaimiņš aizvilka rokas frēzi, visi apkārt zināja, bet atpakaļ nedabūja, jo kaimiņš pat sadega savā dārza būdā, apdzēries.Tāpat no ielas malas- kamēr man vajadzēja malkas maisus pa vienam vilkt uz pagrabu, nezināms mašīnīpašnieks, nepieskatītos maisus ieraudzījis, iemeta mašīnā un aizbrauca- dzirdēju tikai motoru, tāpēc tā rakstu.

  • nu jā, viena starpība starp kartupeļiem un opensource ir tā, ka kodu tu vari nokopēt, un ja vien tā radītājs saņem savai iztikai nepieciešamos līdzekļus, tad viņam nav iemesla pārāk stresot. Bet kartupeļus nokopēt nevar :(

  • Kā smejies, man nav žēl palīdzēt labiem cilvēkiem ar savu darbu. Piemēram, palīdzēt kādam iestādīt tos pašus kartupeļus. Taču esmu pret to, ka kāds pieprasa, lai es viņam palīdzu, ja pats negrib strādāt.

  • Pēteri, bet ko tu piedavā darīt ar tiem, kuri ir nodzīvojušies līdz dzīvnieku līmenim? Nesaku, ka tādu ir daudz, bet tikai tādi varētu ko pieprasīt, pašiem nepakustinot ne pirkstiņa.

  • Ivo, kāpēc tu apvaino dzīvnieciņus?

  • Ivo,

    Lai cik brutāli tas neizklausītos, bet tiem ir 2 iespējas:
    a) pašiem saprast vai, uzklausot vārdisku padomu, saprast – ka ir jāmainās un jākļūst par cilvēka vārda cienīgiem. Šeit jādomā, ka latvieši, izolēti no svešas ieteikmes, spētu mainīties paši.
    b) nesaprast ar visām no tā izrietošajām sekām.

    Visai pasaulei tāpat nepalīdzēsi. Tāpēc jāpalīdz savam tuvākajam – latvietim. Biedrībai «Latvietis» ir tāds moto – «Latvieti! Ja tev ir grūti – atrodi to latvieti, kam ir vēl grūtāk, un palīdzi viņam!» Ja pēc tā vadītos visi latvieši, arī rezultātu nebūtu ilgi jāgaida.

  • Alvil,
    - novērtējot situāciju, nākas atzīt, ka šeit jautājums vēl vairāk ir par DROŠĪBU – ikviena Latvijas iedzīvotāja drošības nodrošināšanu, kā par palīdzēšanu tiem, kuriem ar Cilvēku faktiski nav nekā kopīga. Vai esi iepazinies ar Dienvidslāvijas un Argentīnas pieredzi. Ja par to nedomāsim savlaicīgi, tad Latvijā nevarēsim justies droši..

    Jā, Zane, piemērotāki vārdi būtu “nodzīvojušies līdz zvēriskam līmenim”… Vai ir citi priekšlikumi?

  • Zvēriņš jau vien tas pats dzīvnieciņš ir..
    Būtu labāk teikt – degradējušies līdz parazītu līmenim, tikai pieprasot, pašiem nepakustinot ne pirkstiņa.

  • Ivo,

    Tad man ir loģisks pretjautājums – vai Tu jūties spējīgs nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju drošību? Ja nē – nodrošināt tikai latviešu drošību ir jau mazāks uzdevums – tātad vieglāk realizējams…

  • Ir jādara viss iespējamais, lai to, kuri apdraud drošību, būtu pēc iespējas mazāk. Izmisis cilvēks vai zaglis parasti neskatās, kādas tautības cilvēkam pieder manta. Narkomānam arī ir vienalga, kur un no kā… Tātad apdraudēti esam visi. Tautībai šajā gadījumā nav gandrīz nekādas nozīmes. ‘Gandrīz’ tādēļ, ka latvietim tomēr ir cita mentalitāte, un robeža, aiz kuras latvietis pārvēršas par necilvēku, ir tālāk kā vienai otrai citai tautai. Tomēr bezdarbnieki un potenciālie izmisušie ir dažādu tautību cilvēki.
    Mans dārza kaimiņš ir baltkrievs, viņa sieva – krieviete. Kopā cēlām tiltiņu pār strautu, kopā rūpēsimies, lai mūs neapzog un rādās, ka mazmeitiņai palīdzēšu apgūt latviešu valodu.

  • Viss super, ideja un komentaari… vot tikai to rasu naidu nevaru saprast! Bes saliedeetibas nebuus attiistiibas! Tautiibai nav noziimes, steriotipus vajadzeetu paraveet aaraa no galvas un atveert savu sirdi, meeginaat iepaziit un saprast! Ne tik sen bija tie laiki, kad kaads paargudrais bija iedomaajies, ka vinsh zina, kura tauta laba, kura slikta… padomaajiet nu kaa tas beidzaas?! No it kaa nevainiigaam pieziimeem liidz genociidam, nav taals celjs ejams.

  • VAI LATVIJAI BUTU LABA SVEICES VELESANU SISTEMA.
    VEL EFEKTIVAK BUTU IEVELET VIENU SAIMAS PRIEKSSEDETAJU,KURS UZKLAUSITU UN BUTU ATBILDIGS VISU
    PILSONU PRIEKSA.

  • I am Richard Dave, labu reputāciju, likumīgu un akreditēta uzņēmuma naudas aizdevējam. Es aizdevuma naudu fiziskām personām, kurām nepieciešama finansiāla palīdzība. Vai jums ir slikta kredītu vai Jums ir nepieciešama, lai samaksātu rēķinus? Es gribētu izmantot šo mediju, lai informētu Jūs, ka es sniegt ticamu saņēmēja palīdzību, es būšu priecīgs jums piedāvāt aizdevumu. Nav kredīta pārbaudīt, 100% garantēta. e-pasts: globaloancompany@gmail.com

    Piezīme: Mēs tikai apsveikt nopietni domājošiem cilvēkiem. Mums ir likumīgi un gatava finansēt aizdevumus nekustamā un nopietniem cilvēkiem. Atgriezties pie mums ar šādiem ja jūs interesē:
    Pilns vārds:
    Country:
    Tālruņa numurs:
    Summu, kas nepieciešama, aizdevumu:
    Aizdevuma termiņš:
    Dzimums:

    Tiklīdz kā mēs saņēmām vēstules, mēs nosūta jums mūsu aizdevuma noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz lietas izskatīšanu.
    sazinieties ar mūsu firmas e-pasts: globaloancompany@gmail.com
    MR,Richard Dave.
    Managing Director

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.