I.Verners: ‘Iznāc no savas alas! 2’

Zināšanas, prasmes, kritiskā domāšana, sadarbība, nesavtība utt. – par šiem jautājumiem ir rakstīts ne vienu reizi vien. Un vēl daudz tiks rakstīts, lasītas lekcijas, drukātas un dalītas grāmatas utt., bet vienam no priekšnosacījumiem ir ticis mazāk uzmanības.

Arvien vairāk cilvēku sāk mosties, sāk saprast, ka turpmāk „būs savādāk”… Sākam interesēties, mēģinām izprast, kādēļ esam tur, kur esam. Katru dienu ziņu portālos un komentāru slejās izskan dažādākie padomi par veicamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, vēlēšanu sistēmā, izglītības sistēmā, iekšlietu sistēmā, veselības aprūpes sistēmā utt. Bet „sistēma” pēc savas būtības nemainās.

„Nekas nemainās”, jo „dzīvojam pēc vecajām vērtībām”, „nav sasniegta kritiskā masa”, „sabiedrības kā tādas nemaz vairs nav” – šādi esmu teicis pats, un tā man ir teikuši neviens vien. Bet, ja nu atlicis pavisam maz, lai „vecās vērtības” tiktu nomainītas pret jaunām, ja nu „kritiskā masa” tūlīt tiks sasniegta, ja nu pavisam nedaudz, un dīvainie vienpatņi drīz sevi atkal sajutīs kā sabiedrību…?

Lai mēs ātrāk spētu sajust vienotības garu, sevi kā sabiedrību, kurai ir kopīgs, turklāt īsts, nevis viltus mērķis, un lai, brūkot visām greizajām sistēmām, to drupas nāvīgi mūs nesavainotu, ik pa laikam jānoliek malā gudrā grāmata un jānorāpjas no visgudrā datora, lai satiktu savus draugus, paziņas un domubiedrus. Lai satiktu dzīvus cilvēkus, apmainītos domām par visdažādākajām tēmām, lai uzdotu jautājumus un meklētu atbildes, lai apspriestu sadarbības un savstarpējās palīdzības iespējas, lai sarīkotu kādu talku, pārgājienu pa mežu, tējas vakaru istabā, dārzā vai pie ezera, lai uzdziedātu, lai vienkārši BŪTU KOPĀ!

Esam atsvešinājušies viens no otra… Modernās tehnoloģijas ir savienojušas mūs virtuāli, bet reālajā dzīvē esam kļuvuši daudz tālāki. Mūsdienu iespējas ļauj daudz ko paveikt ātrāk, bet laika ģimenei un draugiem atliek arvien mazāk.

Mīļš, paldies, Laurai, kura savulaik reizi nedēļā pie sevis, vienistabas dzīvoklītī, rīkoja lieliskus pārdomu vakarus. Sāka nākt arvien vairāk jauniešu, ka drīz vien istaba kļuva par šauru. Uzrakstījām uz lapas katrs savu jautājumu, iemetām burkā un pēc tam rindas kārtībā uz katru no jautājumiem izteicām savas pārdomas.

Domātāji nāca visdažādākie. Katram savs ceļš, tomēr galamērķis, kā sapratām, – mums viens.

Uz „tējas vakariem” dažādu iemeslu dēļ vairs netieku, turklāt pēc tam jātiek mājās no Rīgas, bet Andas tulkotā un Lauras dotā lapiņa gan ir saglabājusies:


* * *

Kas ir studiju aplis? Tā nav tikai grāmatu lasīšana. Tas nozīmē kādas noteiktas tēmas pārrunāšanu un katra jaunieša viedokļa izteikšanu. Gluži kā apaļā galda konferencē. Katrs pastāsta, ko viņam nozīmē šī attiecīgā tēma. Un galu galā no tā tad arī atvasinās visas vērtības. Ja notiek tikai lasīšana, tad rodas šaubas. Bet, ja katrs izsaka savu viedokli, tad šaubas izklīst. Tēma tiek apskatīta no dažādiem aspektiem. Līdzīgi kā dimants — tam ir daudz šķautņu. Bet ir viena, kur satiekas visas šķautnes. Un no tās, savukārt, visas ir redzamas. Tālab studiju apļa uzdevums ir atklāt šo vienojošo šķautni.” – Sri Satja Sai Baba, “Conversations with Sri Sathya Sai Baba” by Dr. John Hislop, pages 125 – 126, Conversations recorded in 1968

Studiju aplis nenozīmē tikai lasīšanu, pārrunāšanu un jaunas informācijas uzņemšanu. Tas nozīmē arī praktizēt visu, kas mācīts.” – Sri Satja Sai Baba, 1985.

Zināt, ko teicis kāds autors vai māca kāds svētais, nav tas, uz ko vajadzētu tiekties studiju apļu nodarbībās. Bet tas, uz ko mērķtiecīgi jāiet, ir transformācija, nevis informācija; izskaidrošana, nevis ieskaidrošana. Kamēr netiek pielietotas praksē, teorētiskās zināšanas ir kā smaga nasta. Bet, liekot lietā gudrību un sākot praktizēt, nasta kļūst vieglāka. Nav vērts iegūt tādas zināšanas, kas nedod ne harmoniju, ne piepildījumu dzīvei. Ir jārīkojas saprātīgi, lai katra darbība vedina tuvāk Patiesībai -gan savai, gan Visuma.” – Sri Satja Sai Baba, 1974.

Studiju apļa nodarbībās tu vari iemācīties daudz lietu, bet svarīgākais, kas jāiemācās, ir apzināties savu Patieso Būtību — savu Atma-tatwa. Mācīties ārējās pasaules lietas, nezinot, kas esi tu, ir tas pats, kas mācīties par koka zariem, neņemot vērā saknes. Kokam ir daudz augļu. Un mēs tos varam redzēt. Bet kas notiks, ja augļus sāks laistīt? Tie nokritīs zemē. Turpretī, ja laistīs saknes, kas ir apakšā, koks zaļos un kuplos, un iepriecinās mūs ar augļiem. Lai palīdzētu citiem, vispirms ir jākļūst pašpaļāvīgam un jāapzinās sava patiesā būtība.” – Sri Satja Sai Baba. 1985.

Brīdinājums: Studiju apļa nodarbības nevajadzētu uztvert kā izklaidi un tukšu papļāpāšanu ar draugiem.

* * *

Sazinies ar saviem draugiem!
Iznāc no savas alas! 1” tiek rīkots 30.maijā.


Ivo Verners


  • Mani šobrīd moca jautājums – kurš ir patiesais krīzes iemesls Pasaulē un arī Latvijā?
    1. Viss Pasaulē šobrīd ir izgājis no kontroles pateicoties tam, ka cilvēce ilgstoši pakļāvusies materiālisma kultam un līdz ar to, arī saviem zemākajiem instinktiem un dziņām, un sekojusi Mamonas “zelta teļa” ideālam – viss orientēts tikai uz sevi un savu pašlabumu. Pazaudējusi godaprātu, ticību labajam, tikumību, bruņnieciskumu, īsāk sakot, pazaudējusi apgarotu ideālu, kā savas dzīves vaduguni. Tāpēc šobrīd notiek dabiska evolucionēt nespējīgas sistēmas atmiršana un likumīga sabrukšana, kuras procesā iestājas veco vērtību un sistēmu krīze un neizbēgami dzimst jaunas apgarotas idejas un vērtības, kas tālāko evolūcijas procesu ievedīs Jaunā Apgaismības laikmetā, kurā valdīs Mīlestība, Saticība, Radošs darbs un Harmonijas meklējumi.
    2. Kādas ļoti spalvainas, ļoti garas un ļoti viltīgas rokas visu kontrolē un paredz ilgtermiņā. Apzināti tiek sagrauta cilvēku iekšējo vērtību skala kā tajā video par svītriņām http://www.youtube.com/watch?v=R6LH10-3H8k Tiek uzbāzīgi, neatlaidīgi potēta vardarbība, neuzticība, šaubas, bailes, sex, kaifs u.t.t. Milzīgs pretrunīgas informācijas mākonis apdullina un dezorientē pat cilvēkus, kuriem šķiet vēl ir sava vērtību sistēma, jo ilgstoši esot, radikāli pretējas informācijas apšaudē, pazūd realitātes sajūta un iestājas apātija.
    Kurš gadījums ir mūsējais? Vai var būt abi?

  • Tieši tā, Daini – ABI gadījumi mūsējie!
    Par šo kaut kad rakstīju… pie vainas ir gan tas, kurš grib piemuļķot, gan tas, kurš ļaujas piemuļķoties. Protams, attiecībā uz cilvēci, tas viss ir krietni sarežģītāk.., bet gala rezultāts ir tāds – iedevi velnam mazo pirkstiņu, paņēma visu roku, ķermeni un faktiski arī dvēseli.

    Ko darīt? – arī atpakaļ ceļš ejams līdzīgi:
    1) jāatveseļojas pašiem
    2) jāmazina to faktoru negatīvā darbība, kas kavē atveseļošanos. Vietējā mērogā tās ir pašvaldības, parlamenti, valdības, ministri, mediji (šeit ir ļoti grūti ko izdarīt, jo mediju darbību nosaka nauda. Bet atliek meklēt spraugas, pa kurām izplatīt vērtīgu informāciju) utt.

    Jābūvē viss no jauna, retos gadījumos ņemot pa kādai lauskai no brūkošās ‘sistēmas’ kā materiālu.

  • Tikko beidzās labestības pārraide-galīgi pagalam ar mums nav!Vistrakāk mani kaitina runas par valsts izlaupītājiem,itkā viņi ir kautkur tālu-neaizsniedzami.Lielai iemesls ka nav ko likt vietā arī neiztur kritiku.Trakākais laikam ir mainīties pašam,itkā pierasts,itkā labi,jo valdošie ir mūsu pašu spogulis.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.