VIDEO: ‘Salmu mājas būvniecība’

Aleksandrs Ļubinskis demonstrē, kā viņš kopā ar sievu Lieni ceļ māju savai ģimenei Priekuļu pagastā, skaidro savus ekonomiskos un ekoloģiskos apsvērumus, pieredzi.

Viņš parāda, kā stiprina salmu ķīpas, kā ar tām piepilda koka konstrukcijas sienām, kā iegūst apmetumu no turpat izraktiem un izsijātiem māliem, ko nozīmē metāla jumta garās pārkares un 2 savienotās ūdensapgādes sistēmas, kad uzkrāj lietus ūdeni. Šādu ekonomisku un „zaļu” būvi viņš iesaka arī citiem saimniekiem laukos!

***

***

Video no publicistiski analītiskā raidījuma “Zaļais īpašums” (2009.g. 9.maijs),
pārpublicēts no tv.delfi.lv


Veselīga māja no dabiskiem materiāliem

Ceļš no Rīgas līdz Cēsu rajona Priekuļu pagastam aizrit neticami ātri. Aleksandrs Ļubinskis aizgūtnēm stāsta par savu projektu – ekoloģisko māju.

Abi ar sievu Lieni izlēmuši, ka cels paši savām rokām, turklāt no videi un cilvēkiem draudzīgiem materiāliem – salmiem, māliem un koka.

SIA Viking Window klientu konsultants Aleksandrs Ļubinskis dzimis un audzis Rīgā, bet sapratis, ka visu mūžu galvaspilsētā nevēlas pavadīt. Tad, kad zināmu laiku ar sievu mitinājušies vecā, mantotā mājā, no kuras viņiem piederējusi puse, sākuši apsvērt – ko darīt? Ieguldīt naudu, lai nomainītu jumtu, logus, durvis, raktu artēzisko urbumu, vai pārdot to un sākt celt pilnīgi no nulles? Laimīgā kārtā otras īpašnieces mazdēls to atpircis un viņi varējuši reāli plānot savas mājas būvi. Aleksandrs pēc savas vecmāmiņas ieteikuma ticies ar Cēsu arhitektu Zinti Butānu. Tobrīd speciālists nav varējis pieslēgties Ļubinsku ģimenes projektam, jo bijis jāpabeidz iesāktie, bet Aleksandrs nav varējis norimties. Apbraukājis dažādas mājas, iegādājies grāmatas par tipveida projektiem, pētījis, līdz sēdies pie rakstāmgalda un sācis pats zīmēt savējo. Viņš ciemojies arī Valmieras rajona Rencēnu bērnu ciematiņā, kur no salmiem uzceltas dzīvojamās mājas. Sapratis, ka tāda māja varētu būt laba viņa ģimenei. Aleksandrs uzskata, ka neviens cits kā tikai vienīgi viņš spēj novērtēt un izvērtēt, kāda māja viņa ģimenei būs vispiemērotākā.

“Tā kā mums bija zemes gabals tuvu sievasmātes mājai, laukos celt modernu stikla māju būtu muļķīgi, lai gan iesākumā vēlējos moderna dizaina. Cēsu arodvidusskolā biju apguvis rasēšanu un lēnām sāku zīmēt. Tad sapratu, ka jābūt speciālai programmai, kā to paveikt ātrāk ar datoru. Man pašam un sievai par lielu pārsteigumu vienas stundas laikā uz datora padarīju tikpat, cik divos trijos vakaros, zīmējot ar roku. Kad aiznesu uzmetumu arhitektam, viņš noteica: “Tā arī turpini!” Beigās savas mājas projektu izstrādāju trijās dimensijās, līdz man kļuva skaidrs, kā uzbūvēt konkrētu mezglu. Tas izrādījās tik aizraujoši!” stāsta Aleksandrs.

Loģiski, ka pirmā doma, ieraugot mājas sienas no salmiem – tās taču degs! Salmu ķīpas ir tik cieši sapresētas, ka tas praktiski nav iespējams. Pats būtiskākais, sākot būvēt sienas, pagūt tās apmest ar māla kārtu, lai netiktu klāt lietus un mitrums. Tā kā ne pašiem, ne sievasmātei nav sava meža, precīzi izrēķinājis, cik būvei nepieciešams kokmateriālu. Visai mājai izmantoti 15 kubikmetri koka, jo, izstrādājot projektu trijās dimensijās, to var izrēķināt ļoti precīzi.

“Citreiz ir tā, ka vajag ziedot ekoloģisku materiālu ne pret tik ekoloģisku, pieņemt un pielāgoties citai idejai. Šeit mēs esam kalna galā, akai ir ierobežotas spējas – karstā laikā tā nebija sausa, bet tajā neuzkrājās arī pārāk daudz ūdens. Ja mājā vēlamies tualeti ar skalojamo tvertni, tur vienā reizē aiziet astoņi litri dzeramā ūdens. Izklausās muļķīgi tā izlietot tik vērtīgo dzeramo ūdeni. Ja izmantojam metāla jumtu, varam savākt visu lietus ūdeni, izlaist caur smilšu filtriem un uzkrāt mucās, ko pēc tam izmantot tualetē. Neklājām niedru un lubiņu jumtu, jo tie dod klāt duļķes, bet lietus ūdens ir salīdzinoši tīrs,” par šāda jumta priekšrocību stāsta Aleksandrs. Nolemts, ka visus notekūdeņus aizvadīs uz bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām.

Viņa tēvs pārliecinājis, ka garāža automašīnai nav labākais risinājums. Svarīgi, lai tai virsū nekrīt sniegs un nelīst ūdens. Sieva savukārt ļoti vēlējusies terasi, uz kuras varētu iziet no otrā stāva guļamistabas, lai papriecātos par ainavu. Izdevies apvienot abas lietas – ir terase, kur lejā zem jumta varēs novietot automašīnu.

Pamati un logi

Latvijā tradicionāli pamatus betonē 1,50 metru dziļumā. Tiem ir viena galvenā funkcija: jābūt plaknē, kas spēj noturēt mājas svaru, tie nedrīkst grozīties, šķobīties vai sēsties. 1,50 metri – tā ir zemes sasaluma līnija, bet tad jāiegulda salīdzinoši daudz betona, kas ir viens no dabai visnedraudzīgākajiem materiāliem. Aleksandrs stāsta, ka šajā vietā ir piemēroti apstākļi – 1,20 metru dziļumā sākas dolomīts. Viņi izrakuši pamatus līdz dolomīta slānim, sabēruši tur granti, kas labi drenē un kurā neuzkrājas ūdens. Ja nav ūdens, necilājas pamati, tāpēc betonu ielējuši tikai 60 centimetru dziļumā.

Logus Aleksandrs izvēlējās Igaunijā, pirms tam ieklausoties kādreizējā dāņu kolēģa teiktajā. Izrādās, ka Dānijā logi veras uz āru. Pārsvarā visi Latvijā ražotie logi, kur izmantots Vācijā gatavotais profils, veras uz iekšu, kas ar vairākiem aizbīdņiem tiek noturēts pie aplodas. Aleksandra zemes gabals atrodas lauka vidū, kur pūš liels vējš. Jo lielāks vējš, jo logu vairāk atrauj no aplodas. Aleksandrs savai mājai pasūtījis koka pakešu logus ar labu stikla paketi, kas ir dziļi impregnēti un ļoti funkcionāli. Koka logi prasa vairāk laika un pacietības; ja tos pienācīgi kopj, var kalpot 50, 60 gadus, pat vēl ilgāk. No paša sākuma viņam bijis absolūti skaidrs: ja ir salmu māja, tad plastmasas logu nebūs.

Jaunajai ģimenei nav īsti skaidrs, kādu apkures katlu iegādāties. Sākumā vēlējušies kurināšanai izmantot koka granulas, gāzesvada te nav, tātad nebūs gāzes apkures. Pašlaik Aleksandrs meklē speciālistu, kurš prastu izgatavot apkures katlu, kur varētu izmantot salmu ķīpas.

Viss raksts lasāms 2008.gada 25.novembra izdevumā.

Vineta Briška
, www.nra.lv (2008.g. 25.novembris)


  • var arī pameklet earthship mājas vai kā vinjas sauca. mājas arī veidotas dabīgi(pat no bundžām & pudelēm) arī laikam izmanto lietus udenjus un vel kaut ko

  • varen jauki šie tur darbojas.
    pārsteidzoši bija uzzināt, ka salmu ķīpa ir tikpat silta kā ekovate. tas nozīmē, ka tiešām, ar tiem 45cm biezumā māja tuvojas pasīvās ēkas standartam, kas jāapkurina pavisam minimāli. lēts, silts, naudu taupošs arī ilgstošākā periodā miteklis. ko vēl labāku var vēlēties?

  • Par to siltumizolēšanu būs bišk pārspīlēts.
    Salmu ķīpas un ēveļskaidas ir apmēram divreiz vājāki siltumizolatori kā vate, attiecīgi 1/2-metru bieza salmu siena sanāks vien 25 cm vates, bet nu salīdzinot ar “tradicionālo” pieeju, kur vati liek labi ja 15 cm, salmu māja būs krietni labāk. Ļoti būtiska lieta (principā jebkurai mājai) ir lai nebūtu šķirbas ārējā un iekšējā apdarē, ja būs šķirbas tad nekādi siltumizolācijas biezumi nelīdzēs, vējainā laikā tikpat izpūtīs.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.