Eksperti deflācijā saskata būtiskus draudus Latvijas ekonomikai

Deflācija rada draudus dziļākai Latvijas ekonomikas recesijai. “Latvijas Krājbankas” Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka samazināt inflāciju ir daudz vienkāršāk, nekā novērst deflāciju un sekmēt ekonomisko augšupeju.

“Cenu samazinājums ir vēlama parādība, tomēr jāsaprot, ka to pavada tādi nelabvēlīgi procesi kā patēriņa kritums, ienākumu sarukums, zemāka investīciju aktivitāte un dziļāka ekonomiskā lejupslīde,” uzsver Ertuganova.

Ilgstoša deflācija veicina patēriņa samazinājumu. “Parasti cenu deflāciju pavada arī ienākumu deflācija, kas jau novērojama Latvijā. Tādējādi, neskatoties uz preču un pakalpojumu cenu kritumu, iedzīvotāju pirktspēja nav uzlabojusies,” akcentē ekonomiste.

Viena no galvenajām deflāciju pavadošām parādībām ir reālā parāda pieaugums. “Kaut arī kredītmaksājumi paliek nemainīgi, tomēr, ņemot vērā cenu un ienākumu sarukumu, tie relatīvi palielinās, jo parāda apkalpošana un izmaksa veido lielāku īpatsvaru kopējos izdevumos. Pieaugot reālām procentu likmēm, kredītus ņemt kļūst arvien neizdevīgāk un investīciju aktivitāte likumsakarīgi samazinās,” norāda Ertuganova.

Atceroties nesenos Japānas neveiksmīgos centienus pārvarēt deflāciju un ekonomisko stagnāciju, pasaules vadošās centrālās bankas dara visu, lai neļautu lielākajām ekonomikām ieiet pastāvīgā deflācijas fāzē, piebilda eksperte.

Lai samazinātu lejupslīdes dinamiku Latvijā, ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas ekonomikā un reāls atbalsts uzņēmējiem un eksportētājiem. Fiksēta valūtas kursa apstākļos monetāras politikas manevrēšanas iespējas ir ļoti ierobežotas. Tādējādi galvenā loma patēriņa pieauguma veicināšanā ir fiskālai politikai, proti, Latvijas valdības rīcībai.

Ertuganova uzsver, ka paliek arvien mazāk laika nepieciešamo pasākumu realizācijai, kamēr ekonomika nav iegrimusi pastāvīgā lejupslīdes-deflācijas spirālē, no kuras izkļūt ir sarežģīti.

“Latvijas gadījumā deflācija ir nepieciešama fiksētā valūtas kursa dēļ. Lai atjaunotu Latvijas konkurētspēju, ir nepieciešams mazināt uzņēmumu izmaksas un kāpināt produktivitāti. Tā kā produktivitāti nav iespējams celt strauji, tad jākrīt ir eksporta cenām,” skaidroja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Deflācijas dēļ kredītsaistību vērtība reālā izteiksmē pieaug. “Uzņēmumiem, no vienas puses, deflācija nozīmē mazākas izmaksas, bet, no otras puses, tā palielina nepieciešamību vēl dziļāk pārstrukturizēt uzņēmumu bilances un samazināt parādsaistības, jo, krītot uzņēmumu aktīvu vērtībai un pieaugot saistībām jeb sadārdzinoties parāda apkalpošanai, to attiecība pasliktinās,” norāda Strašuna.

“DnB Nord bankas” Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja uzsver, ka deflācija pēc būtības ir ekonomisko attīstību bremzējoša. Deflācija nerada stimulu uzņēmējiem palielināt ražošanu, bet patērētājiem – pirkt, jo pastāv iespēja, ka vēlāk to pašu varēs iegādāties lētāk.

“Latvijā deflācija patlaban saistās ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos un bezdarba līmeņa pieaugumu, bet tajā pašā laikā arī ar energoresursu cenu pazemināšanos pasaules tirgū, un tieši šajā pēdējā aspektā deflācija ir tikai vēlama,” uzskata Vēja.

Ja Latvijā degvielas, gāzes, siltumenerģijas cenas samazinās lēnāk nekā citur pasaulē, kā tas pēdējā laikā ir bijis vērojams, Latvijas ražotājiem tas nozīmēs konkurētspējas zaudēšanu salīdzinājumā ar kaimiņiem. Patērētājiem tas nozīmēs zemāku pirktspēju citu preču iegādei un bremzētu patēriņu.

“Ražotājiem deflācija Latvijā un izmaksu samazināšanās var nozīmēt konkurētspējas paaugstināšanos ārējos tirgos, kas arī ir ceļš, ko Latvija izvēlējusies savas konkurētspējas atjaunošanai, vienojoties par aizdevumu ar Starptautisko Valūtas fondu, kad valūtas kursa pazemināšanas jeb valūtas devalvācijas vietā tika izvēlēta izmaksu samazināšana jeb iekšējā devalvācija,” norāda Vēja.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda, ka deflācija no ekonomiskā viedokļa nav vērtējama pozitīvi, jo deflācija faktiski ir smagas ekonomiskās krīzes sekas.

Rudzītis uzsver, ka, nonākot deflācijas spirālē, uzņēmēji un iedzīvotāji gaida tālāku cenu kritumu, neveic pirkumus un atliek investīcijas uzņēmumos, tādējādi krīt ekonomiskā aktivitāte, palielinās bezdarbs un ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

“Lai gan pēc iepriekšējos gados vērotās augstās inflācijas patēriņa cenu kritums Latvijā ir likumsakarīgs, jo daudzu preču un pakalpojumu cenas joprojām ir pārāk augstas, gan vērtējot pēc iedzīvotāju pirktspējas līmeņa, gan arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tomēr deflācija var kavēt Latvijas tautsaimniecības ātrāku atgūšanos no pašreiz vērojamās lejupslīdes,” brīdina eksperts.

Pārpublicēts no TVNET.lv.


  • Lai kā man nepatīk bankās strādājoši ‘eksperti’, šoreiz pilnībā ir jāpiekrīt. Deflācijai ir graujošs potenciāls. Bet vai Latvijai patlaban ir reāli iespējams kāds cits ceļš?

  • Ja inflācijas apkarošanu varētu pielīdzināt cilvēka “nožmiegšanai” (vismaz līdz komas stāvoklim), tad deflācija jāpielīdzina tā atveseļošanai.
    Vai tiešām kāds kam ir vairāk par četru klašu izglītību un pabeigtiem deju kursiem nezināja.

    Vai mums ir izeja.
    Ļoti iespējams ka tikai tā pati kas ieeja.
    Tāpat arī tā pa īstam nevaram teikt, ka būtu izvēles iespēja.
    Mums visdrīzāk iespēju ir gauži maz.
    Tāda vajadzētu būt ES-ai. Vienīgi nevar īsti redzēt, kurš un kā to vada.
    Ietekmē tie paši, kuri vada visu “pasaules asinsriti”.
    Bet vada….
    Jā, kas vispār mūs vada?!
    Nebūtu mēs tie,kas esam…, tad varētu ieteikt kaut ko, bet tagad – tikai ES-as virzienā jāraugās.
    Lai gan nezinu vai tur ir tāds “prāts”, spēks, kurš spētu gan izprast, gan novadīt procesu, kāds ir vajadzīgs. Es par tādu tur pat dzirdējis neesmu.

    Cerība mirstot pēdējā. Flinti krūmos arī nekad nevajagot mest.
    Un kad mist valsts, tauta, tad tas nav tā kā mirst cilvēks… kaut kas jau tur notiek, veidojas. Un tā pa īstam to var pat daudzi nemanīt, vismaz ne procesam reāli notiekot.
    Pēc kara jau visi gudri, tad arī uzrakstīsim nekrologu.

    Līdzīgi kā banku speciālisti runāja pusgadu, gadu, divus gadus iepriekš. Uzprasiet, palasiet.
    Un pat tie, kuri it kā taisnību runāja – var paskatīties kāpēc tā runāja.

    Lai gan atsevišķiem speciālistiem bija taisnība un ir taisnība.
    (Tagad neņemos spriest un vērtēt, tas prasa piepūli, kā būtu teicis runcis Herkules, kuri te kur bija.)

  • Ko gan citu var sagaidīt no banku “ekspertiem”. Bankām patīk inflācija, bet baidās no deflācijas. Deflācija nemaz nebūtu, ja nebūtu bijusi milzīgā banku sistēmas izraisītā inflācija.

    http://mises.org/article.aspx?Id=1241

    http://mises.org/story/1298

  • Kredītekonomikā deflācijai ir degradējoša ietekme uz dzīves līmeni, jo kredītmaksājuma lielums nemainās, bet ieņēmumi samazinās.
    ———–
    Tiem, kas nav paņēmuši kredītu, ir nedaudz vieglāk.

  • Ir kāda likumsakarība—-nesasniedzot akas dibenu nav kur atsperties lai varētu izlekt ārā.

  • 1. Nav akas
    2. Nav dibena
    3. Atspereshanaas neeksistee

  • Nevajadzētu būt akai, bet…
    Varbūt tā to var pieņemt.
    Sistēma – aka.

  • Vai nu tā deflācija ir tik briesmīga, kā šeit “eksperti” mums cenšas iegalvot. Mani gan šis raksts nepārliecināja.
    1) Latvijā cenas daudzām precēm ir virs ES valstu cenu līmeņa, tātad importētājas firmas visu šo laiku kārtīgi uzvārās,
    2)Jebkura starpnieka interesēs ir inflācija, nevis deflācija. Notiekot deflācijai, noliktavās esošajās precēs ieguldītā nauda reāli pazūd, bet pircēji ir ieguvēji.
    3)Mūsu valstī gan cenu deflāciju nepavada ienākumu deflācija, bet tieši otrādi, ienākumu deflācijai negribīgi un tikai atsevišķās pozīcijās velkas līdzi cenu deflācija.
    Šo momentu dēļ man liekas, ka šis ir kārtējais pasūtījuma raksts lai sagatavotu ļaudis tam, ka arī turpmāk, samazinoties viņu algām, cenas būtiski nesamazināsies, jo “valdība sekmīgi cīnīsies pret brrriesmīgo deflāciju”.
    Domāju, ka no ražotāju viedokļa, deflācija nekas briesmīgs nav, jo līdz ar to samazinās arī ražošanas izmaksas.
    Apstākļos, kad nepārtraukti notiek algu samazināšana, par galveno vaininieku reālā parāda pieaugumā kredītņēmējiem vainot deflāciju, kura vēl tikai nākotnē būs, manuprāt ir vismaz liekulīgi, ja ne demagoģiski.
    Tas, ka iedzīvotāji nepērk preces, gaidot to cenu samazināšanos notiek tikai atsevišķos gadījumos un tas ir normāli. Nenormāli ir, ja iedzīvotāji sev vajadzīgās preces brauc pirkt uz Lietuvu vai Poliju.( Kur tās daudzos gadījumos ir par 50% lētākas) Un tas parāda tikai to, cik ļoti mūsu starpnieki – tirgotāji visu šo laiku mūs burtiski aplaupa ( jo arī Lietuvā un Polijā preces netirgo par pašizmaksu), bet valdība sēž un tikai skaita inflacijas procentus.
    Var jau būt, ka es savos spriedumos kaut kur kļūdos, bet arī šādu “ekspertu” atzinumi nevieš uzticību, jo tieši ar šādu “ekspertu” atzinumiem mūsu valsts ekonomika ir nonākusi purvā ( maigi izsakoties).

  • par to aku – tā jau tāda skaista metafora, kas liek domāt, ka kaut kādu iemeslu dēļ mēs pret kaut kurieni atsitīsimies, un iesim uz augšu. Reāli nekādu dibenu gaidīt nevajag, jo ātrāk visu pagriezīs uz augšu, jo labāk.

  • “…man liekas, ka šis ir kārtējais pasūtījuma raksts lai sagatavotu ļaudis tam, ka arī turpmāk, samazinoties viņu algām, cenas būtiski nesamazināsies, jo “valdība sekmīgi cīnīsies pret brrriesmīgo deflāciju”…”
    ———-
    Trāpīgi.

  • Lai nu tur kas ar viņu, bet pēdējos divos mēnešos, salīdzinot mēneša periodā, Latvijā ir deflācija: http://tv.delfi.lv/?showvid=so9ZNGqU

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.