Pirmais Latvijas Ekonomikas Resursu Tirgus

Darām paši, darām kopā! Nāc, apmainies ar kontaktiem, zināšanām un resursiem, pārvēršot tos biznesā! 2009.gada 18. maijā, Reval Hotel Latvia. Forumu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Sabiedriskais Fonds “Creo”.

2009. GADA PIRMAJĀ CETURKSNĪ KOMERCĶĪLU APJOMI SAMAZINĀJĀS PAR 75%. TAS NOZĪMĒ, KA LĪDZĪGI SAMAZINĀSIES ARĪ NAUDAS PLŪSMAS TIRGUS.

KĀ IZDZĪVOT UN NOPELNĪT ŠAJOS APSTĀKĻOS? VAI IR PIEMĒRI LATVIJĀ UN PASAULĒ, NO KURIEM VARAM MĀCĪTIES?

  • LATVIJAS UZŅĒMUMS LATRAP, KURŠ, APVIENOJOTIES VAIRĀKĀM ZEMNIEKU SAIMNIECĪBĀM, SPĒJ PANĀKT CENU PAZEMINĀJUMU, IZKONKURĒJOT ARĪ ĀRZEMNIEKUS.
  • KARL BENZ UN GOTTLIEB DAIMLER KOMPĀNIJĀM (Mercedes-Benz) ZINĀŠANAS PAR SADARBĪBAS SPĒKU PALĪDZĒJA PĀRDZĪVOT II PASAULES KARU UN VAIRĀKAS RECESIJAS.
  • VISIEM IR ZINĀMS, KA VEIKALI NOPELNA VAIRĀK, JA ATRODAS LIELVEIKALĀ, ARĪ TAD JA BLAKUS DARBOJAS VAIRĀKI VIŅU TIEŠIE KONKURENTI.

APVIENOJAM RESURSUS, ŅEMOT VĒRĀ EFEKTĪVĀKOS EKONOMIKAS PRINCIPUS UN ATTĪSTĀM VAI SAGLABĀJAM BIZNESU – SANĀKSIM KOPĀ UN RADĪSIM 100 BIZNESA KOPPROJEKTUS, KURI ĻAUS EKONOMĒT RESURSUS!

LATVIJAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERA (LTRK) JAU PIRMAJĀ EKONOMIKAS RESURSU TIRGŪ PIEDĀVĀ IZVEIDOT:

  • KOPĒJOS LATVIJAS UZŅĒMĒJU IEPIRKUMUS IZEJVIELĀM UN PRECĒM (TĀDĒJĀDI SAMAZINOT IEPIRKUMA IZMAKSAS).
  • BARTERA APMAIŅU TIRGUS (BEZSKAIDRAS NAUDAS PREČU, MANTU APMAIŅA).

KOPĀ MĒS VARAM RADĪT TĀDUS PROJEKTUS, KUROS ATBALSTU NESNIEDZ VALSTS VAI BANKU SEKTORS!

AICINĀM LATVIJAS EKONOMIKAS RESURSU TIRGŪ PIEDALĪTIES ARĪ VISU PAŠVALDĪBU UN MINISTRIJU PĀRSTĀVJUS, KĀ ARĪ AR EKSPORTA ATBALSTU SAISTĪTĀS VALSTS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS.

FORUMU MODERĒS UN METODISKO INFORMĀCIJU NODROŠINĀS PASAULES LĪMEŅA BIZNESA PĀRMAIŅU VADĪBAS KONSULTANTA MICHAEL FUCHS KOMANDA (Konsultējuši tādas starptautiskas kompānijas kā IBM, CREDIT SUISSE, ALLIANZE, BOSCH, VOLKSWAGEN U.C.)


Pieteikties dalībai
Latvijas Ekonomikas Resursu Tirgū: Zane Lisenko, tālr: 67201104; 67225595, e-pasts: zane.lisenko[AT]chamber.lv

Maksa par dalību forumā:*
15 LVL par vienu cilvēku, ja no organizācijas ierodas trīs un vairāk cilvēku;
25 LVL par vienu cilvēku, ja no organizācijas ierodas divi cilvēki;
50 LVL par vienu cilvēku, ja no organizācijas ierodas viens cilvēks.
*LTRK biedriem atlaide 30%
Pirmais «Latvijas Ekonomikas resursu tirgus» varēs uzņemt 1000 uzņēmēju. Esi viens no mums!


  • Man trūkst vārdu. Gribējās pateikt kaut ko ļoti rupju, bet atturēšos patiekt, ko es domāju par šo naudas rausēju pasākumu.

  • 1000*50 = 50000 ienākumi :) :) :)

    Nebūtu jau žēl, ja neizskatītos pēc tā, ko raksta Aigars… No otras puses – vismaz kaut kas notiek. :)

  • Biju uz Creo fonda sapulci otrdien (apmēram 3 nedēļas atpakaļ sāku ar viņiem kontaktēties, cerot caur turieni bīdīt savu LETS portālu),kur resursu tirgus organizēšana tika apspriesta (t.sk. jautājums par ieejas maksu) – kopumā, man neradās iespaids, ka pasākuma mērķis ir uzvārīties. Ieejas maksa – jā, tā ir, bet tie ir 15 ls no cilvēka, bet pasākumam ir izdevumi, vai var, plānojot ieņēmumus, automātiski reizināt ieejas maksu ar 1000, to es tā arī nezinu, utt.
    -
    Katrā ziņā, es pats vairāk ceru uz to, ka pasākums tiks pietiekoši apmeklēts un nesīs rezultātus priekš atnākušajiem uzņēmējiem, un mani mazāk uztrauc tas, ja pašam Creo fondam paliek pārpalikums. Kā zināms, tie laiki, kad tā ļoti viegli ir vienoties par beznaudas darījumiem, vēl īsti nav pienākuši :(

  • Ieejas maksa kalpo arī kā vienkāršo garāmgājēju atfiltrētājs. Tagad atnāks tie, kuriem ir nopietni nolūki. Tas no otras puses.

  • Pēterim
    jā, bija arī tāda runa. Vēl viens – ja ir ieejas maksa, dalībniekiem ir arī lielāka motivācija darboties. Un tas ir ļoti svarīgi, lai dalībnieki būtu aktīvi, jo foruma organizētāji jau arī nevar sasaukt dalībniekus un nolikt priekšā recepti – tagad jūs sadarbosieties tā, un viss būs lieliski. Tas ir radošs process, kas prasa aktīvu sadarbību no visām pusēm.

  • Ideja škiet laba, ja tas ir tas ko domāju. Ka kompānijas apmēram apvienojas, tā lai nebūtu jācinās savā starpā un lai varētu uzlikt tādas cenas, ka izdevīgi ir gan pircējiem, gan pārdevējiem.

  • Tas saucas monopola staavoklis, un cenas monopola un kartelju staavolkii nekljuust zemaakas – taadaalj monopoliem jaaiet caur valsts cenu regulatoru.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.