Kā apvienot Latvijas sabiedrību?

Sabiedrība ir sadrumstalota visos iespējamos veidos, un tas, ka Latvijā dzīvo vairāku tautu pārstāvji, ir fakts. Kādēļ tas tā? Kādēļ plaisa starp dažādām kopienām Latvijā pēdējo 19 gadu laikā nemazinās? Varbūt pat notiek pretējais? Kurš un kādos nolūkos to cenšas izmantot? Ar ko tas var beigties valstīm, tautām un atsevišķiem iedzīvotājiem? Bet galvenais jautājums: kā to risināt? Varbūt uzskatāt, ka šo jautājumu nemaz nevajag risināt?

Pēc manām domām, cilvēkam, kurš ir paēdis, siltumā un drošībā, turklāt, kurš ir saprātīga būtne, nekad neienāks prātā jel kā apdraudēt savu kaimiņu – tādu pašu saprātīgu būtni, kurš neies ar varu vai viltu atņemt citam to, kas pašam trūkst. Varbūt es kļūdos, bet, manuprāt, ja vien dabā nav ieviesusies kāda kļūme, cilvēks savā būtībā ir miermīlīgs radījums. To pašu var teikt arī par veselām nācijām. Diemžēl vēsture ir šādu kļūmju pilna – sirojumi, izlaupīšanas, kari. Pasaulē notiekošais liek domāt, ka šobrīd esam liecinieki visplašākā mēroga iekarošanai, pakļaušanai, izmantošanai utt., tikai metodes ir citas. Tās pat varbūt nav citas, tikai pilnveidotas jau gadu simtiem zināmās (skat. attēlu!), un kļuvušas grūtāk pamanāmas. Bez šaubām lielvaras šīs metodes pārzina teicami un liek lietā, plānojot un īstenojot savu “ārpolitiku”.

Vai “parastajiem” iedzīvotājiem, kuri vēlas dzīvot mierpilnu, laimīgu un harmonisku dzīvi, kāds kaut ko prasa, kad Londonā, Maskavā, Vašingtonā, Berlīnē, Pekinā, Briselē vai Rīgā tiek pieņemts kārtējais kļūdainais lēmums? Ja arī prasa, tad tikai tad, kad polittehnologi jeb masu apziņas programmētāji savu darbiņu pirms tam jau paveikuši, vai arī ar “parasto” cilvēku viedokli gluži vienkārši nerēķinās. Rezultātā pret mūsu pašu gribu tiekam ierauti fizisku, ekonomisku, informatīvu un citu karu virpuļos.

— — —

Providus sagatavotā ziņa:
Biedrība “Providus” aicina uz prāta vētru par to, kā konsolidēt Latvijas pilsonisko sabiedrību un pārvarēt etnisko dalījumu, kas traucē mobilizēt aktīvus pilsoņus kopīgai rīcībai. Prāta vētra notiks š.g. 20.maijā.

Latvijā konsolidētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos bremzē nosacīts dalījums ‘latviešu’ un ‘krievu’ NVO, kas neļauj aktīvistiem apvienoties kopīgu mērķu sasniegšanai, kopīgi risināt akūtas sabiedrības problēmas un uzturēt dialogu ar politiķiem un valsts institūcijām, veidojot sabiedrības uzstādījumus valsts pārvaldei.

Providus sadarbībā ar LU pasniedzēju Ivaru Ījabu aicina Jūs uz prāta vētru – organizācijas ar latviešu pamatvalodu, par to, kuru mērķu sasniegšanai un kādā veidā jūsu organizācijas būtu gatavas iesaistīties kopīgās aktivitātēs ar organizācijām, kurās, biedru sastāva dēļ, pamatā strādā krievu valodā, vai kuras izvirza mērķus, kas ir īpaši aktuāli krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Līdzīga prāta vētra jau notika ar dažām interešu aizstāvības organizācijām, kuru pamata darba valoda ir krievu.

Pēc abām prāta vētrām to rezultāti tiks apkopoti un visas organizācijas tiks aicinātas uz kopīgu forumu 9. jūnijā, kura mērķis ir kopīgi apgūt jaunas pilsoniskās līdzdalības formas (apmācību vadīs Iveta Kažoka), kā arī veidot neformālas tematiskas darba grupas ar ‘krievu’ organizācijām 3 jomās: 1) darbs ar pašvaldībām; 2) izglītība; 3) sociālā politika.

Mēs aicinām piedalīties 2 personas no katras organizācijas.

Ar cieņu, Marija Golubeva

— — —

Daudzi no TautasForums.lv lasītājiem/veidotājiem ir vairāku sabiedrisko organizāciju dalībnieki, bet daudzi – nav. Tā kā uzrunātas un aicinātas tiek sabiedriskās organizācijas nevis atsevišķas fiziskas personas, tad detalizētu informāciju par prāta vētras norises vietu un laiku nepubliskoju. Sabiedrisko organizāciju pārstāvji, detalizētu informāciju uzziniet, sūtot ziņu uz TautasForums.lv!

Ikvienu aicinu komentāros izteikt Jūsu idejas, kā novērst to, lai jau tā visādā ziņā sarežģītā situācija nekļūtu vēl sarežģītāka arī saistībā ar ‘etnisko jautājumu’, bet gan uzlabotos. Vērtīgākos priekšlikumus elektroniski vai tiekoties klātienē nogādāsim pasākuma organizatoriem. Kas zina, varbūt paši aktīvi iesaistāmies izteikto ideju īstenošanā?


Ivo Verners


  • Piedalies prāta vētrā un izmet miskastē savu laiku.
    ================
    Organizācijām nav iespējams atrisināt psiholoģiski sociālas problēmas. Bērnudārzs.
    ———————-
    Man nav neviena etniska saasinājuma un sarežģījuma. Kam ir? Kādi ir šie saasinājumi? Vai Jums, Marija, ir etniski saasinājumi un sarežģījumi dēļ etniskā dalījuma?
    ——————–
    – No kā sastāv etniska grupa?
    – No dažādiem cilvēkiem.
    – Kurus vieno etniskā piederība?
    – Jā, tomēr tas ir daudz vairāk – viss, ko es atceros – mana personiskā pieredze, piedzīvotais un manas zināšanas, kuras man nododtas. Tās var būt tūkstošiem gadu vecas tradīcijas, zināšanas – tātad ne tikai manas, bet daudzu paaudžu.
    – Tātad Tava etnosa kolektīvā pagātne esi tu. Citam cilvēkam etnoss ir iedevis citas zināšanas, vai ne?
    – Nu, tā var teikt… viss, kas ar mani noticis, esmu Es – tam sekas ir manas vērtības, mani ideāli. Citam etnosam tā ir cita pieredze, citas zināšanas, citas vērtības…
    – Jā, tātad… izmantot zināšanas komunikācijā ar pārstāvi no cita etnosa ir nelietderīgi, jo radīsies konflikts dēļ pieredzes, vērtību, ideālu, zināšanu nesakritības un neatbilstības.
    – Nu, jā, bet kaut kā taču ir jāsaprotas un jāsazinas.
    – Protams, tādēļ noskaidosiem, ko nozīmē sazināties un komunicēt. Ko tas nozīmē?
    – Kad es runāju, es komunicēju.
    – Vai tiešām? Iedomājies, tu esi viens pats uz vientuļas salas un runā – vai tā ir komunikācija?
    – Tā nav – tā ir pašizpausme. Par to, ka ir notikusi izteiktšanās liecina, ja kāds tevi ir sadzirdējis, vai ne?
    – Tā var teikt – es esmu vienīgais veids, kā tu šobrīd vari izteikties.

  • Kas vēl ir komunikācija?
    – Kad starp divām pusēm nav intereses komunicēt
    – Kad katrs bīda savas intereses un neklausās otrajā pusē
    – Kad sava problēma ir svarīgāka nekā kopīgie izaicinājumi
    – Kad viena puse kaismīgi runā, bet otrai vienalga
    – Kad visiem ir pilnīgi atšķirīgas ienintereses
    – Kad netiek pievērsta uzmanība sacītajam
    – Kad vārdi liecina ka dzirdam, tomēr domās esam citur
    – Kad klausamies izklaides pēc
    – Kad par lietām spriedelējam teorētiski, nevis faktuāli
    – Kad neesam nopietni un neejam caur sarunu kopā
    – Kad akli piekrīti vai neiedziļinoties noliedz
    ==========
    Ja sekosi šiem padomiem, Latvijā un pasaulē valdīs saticība.
    ——————–
    ——————–
    Spied virsū savas vērtības, savus aizspriedumus, savus iedeālus, savus uzskatus, savus pieņēmumus un zināšanas – tad arī konflikts beigsies un iestāsies totāla sadarbība.

  • Hm a vispār nebūtu kaut kāda iespēja tiem krieviem, kas ir Latvijā doties uz Krieviju? Piedevām, varbūt, ja viņi paši it īpaši ir mierā ar to.
    Tik tas iespējams samazinātu cilvēku skaitu, kas strāda vai kas tāds.

  • Visu mūsu dzīvi pavada pasakas. Tās māca mums būt labiem, darbu mīlošiem, rūpēties par citiem, būt dāsniem, godīgiem. Mēs ticam pieaugušajiem. Mēs ticam, ka nav sliktu pasaku. Mācāmies, izaugam, ieejam lielajā dzīvē. Kādi mēs kļūstam -pajautājiet paši sev: kā mēs esam nodzīvojuši pēdējo stundu, dienu, gadu? Ar ko dzīve izrādās atšķirīga no pasakas?
    Visu pasaules tautu pasakās, visos laikos, ir tas, uz ko atsaucīgi ir gan bērni, gan pieaugušie, gan sirmgalvji: brīnišķīgs vēlmju piepildījums. Tikai ļoti vajag vēlēties un kāds spēks paveiks to, lai katra vēlēšanās piepildītos: „galdiņš – klājies” nodrošinās maltīti, lidojošais paklājs aiznesīs uz tālām zemēm, slimības pašas pametīs mūs, bet brīnumnūjiņa palīdzēs uzcelt māju vienā mirklī…
    Pagāja gadu tūkstoši, bet brīnumi tā arī nenotika. Pilnīgi iespējams, ka tieši izmisuma pēc tika radīta vēl kāda pasaka – reliģija. Ja laimi nav iespējams sasniegt dzīves laikā, tad ticīgajam tiks atlīdzināts aizkapa valstībā.
    Visaktīvākie cilvēki meklēja izeju, paļaujoties uz savu spēku un saprātu: saglabājot ugunskuru no meža ugunsgrēka, kas izcēlies pērkona negaisa laikā; pieradinot zirgu un citus dzīvniekus; radot šķēpu, cirvi, loku un bultas veiksmīgākām medībām uz meža zvēriem. Vācējs kļuva par mednieku. Zvērādu apģērbs ļāva cilvēkiem izplatīties no ekvatoriālajiem apgabaliem uz ziemeļu un dienvidu platuma grādiem. Ziemeļķīnā uguns lietota ne mazāk kā pirms 400 000 gadu. Kokogļu pielietošana deva iespēju attīstīt primitīvu metalurģiju.

    Tas viss atviegloja dzīvi, bet pirmā sociālā revolūcija kļuva iespējama, pateicoties nevienam nezināmam domātājam, kurš nonāca pie diviem secinājumiem:
    -iespējams likt lietā mazāk pūļu un darba, ja ēdamo, apģērbu un visu pārējo atņemt citam cilvēkam;
    -vēl labāk likt citiem strādāt savā labā, tādējādi izvairoties no smaga darba un medību riska.

    Ideja izrādījās neticami pievilcīga. Tika uzsākti un joprojām turpinās kari.

    Radās vergturu valstis. Neliela cilvēku daļa pieskārās pasakainām, pirmajā brīdī liekas, iespējām: pietika bilst vārdu vai pamāt ar roku, un daudzas vēlēšanās tika izpildītas. Palika tikai divi šķēršļi:
    -apspiestie nekādi negribēja samierināties ar savu likteni;
    -skauģi centās iegūt „likumīgo” valdītāju vietu.
    Kari turpinājās: par brīvību, par varu, par mantojumu, par bagātību palielināšanu…

    /Valentīns Ponomarenko „Problēma 2033”/

    Vēlreiz tikai varu atkārtot: nezinu nevienu, kurš būtu vienkāršāk un precīzāk pateicis.
    Vai ir iespējas mums kaut ko mainīt?
    Diez vai.

  • Hmm. Starpetniskās problēmas mums ir nevis tāpēc, ka Latvijā dzīvo daudzu tautu pārstāvji (latvieši, līvi, lietuvieši un igauņi), bet gan tāpēc, ka te dzīvo 700000 padomju laikā iebraukušie krievu kolonisti. Kamēr viņi te maisīs gaisu, sabiedrības vienotības nebūs. Atliek vienīgi vienotība, izslēdzot šo kolonistu varzu.

  • Tagad nav laika kā tikai pateikt īsi savu.
    - Tā pa īstam mēs nevaram, nespējam, neesam gatavi. Arī pasaule sabiedrība, ES-a nav tam gatava.
    -Bet pēc amerikāņu (ASV) gaumes mums nesanāks, lai gan uz to neesam pamudināmi.

    Lai vienotos vajag būt kaut kam kopīgam.
    Bet ir tā kā ir – to ko es teicu te agrāk.
    Tātad atliek
    pareizi un labi izvēlēti tādi mazi
    plāniņi,
    vienojošie motīvi…

  • Iespējams, ka nevajag pārāk pārdzīvot – laiks atrisina visu.

    Tos “padomju strādniekus” arī nesaveda vienā dienā. Arī process pretējā virzienā nenotiks vienā dienā. Pie tam reāli, fiziski jau nevienu šodien nekur nevedīs – vienkārši mainās spēles noteikumi – Latvija ir neatkarīga.

    Ja būs pareiza politika uz valodas, nacionālo vērtību saglabāšanu un mūsu visu ieinteresētība to saglabāt(jā, cik mēs katrs varētu pastāstīt ārvalstniekiem par savu kultūras bagātību?) – tad pēc paaudžu nomaiņas vairs nebūs tādu draudu latviešiem kā tautai.

  • Jautājums ir uzstādīts aplami.Jautājumam būtu jābūt: “Kā apvienot latviešus?” Kas attiecas uz cittautībniekiem, tad ar viņiem ir nevis jāapvienojas, bet gan VIŅIEM IR JĀPIEVIENOJAS LATVIEŠIEM.( Protams, ja viņi šeit vēlas dzīvot un kopīgi ar latviešiem celt šo valsti) Tikai tā var tikt risināts šis kopības jautājums un tikai tā tam būs kaut kādi vērā ņemami rezultāti.
    Bet latviešus spēj apvienot tikai un vienīgi latviešu nacionālisms. Nekas cits – nekāda vispārēja labklājība, vai vēlme būt paēdušam, drošībā un siltumā un dzīvot mierpilnu, harmonisku dzīvi nespēj apvienot ne latviešus, ne šeit dzīvojošos cittautībniekus. Tātad visas šāda veida diskusijas un forumi jau iepriekš ir nolemti tukšu salmu kulšanai.

  • Salut!
    Jaunai Putinisma likuma,viens daļa-“О противодействии реабилитации на территории независимых государств – бывших республик СССР нацизма, нацистских преступников и их пособников”. Pro-west: http://larussophobe.wordpress.com/2009/05/12/editorial-russia-lost-the-great-patriotic-war/#more-14755
    Hail,izmirstoša PSRS:) Nekad,vai nu kļustam par Izrealiešiem (Japaņiem) vai sagaid tas pats kas Romieš,Asiriešus u.c. ;)

  • P.S. Latvija labāk gadijum,daļ varēt nosaukt par latvijas(Baltu) etnosu-http://dienekes.blogspot.com/2009/05/genetic-structure-in-europeans-nelis-et.html
    cik daudz Rīga ir pārslavojušies;)

  • Skats no malas: te joprojām lielākā daļa cilvēku ir klasiskās “skaldi un valdi” politikas upuri. Mani ļoti uzjautrina mīklainais komentētāju priekšstats par Latvijā dzīvojošajiem “krieviem” (krievvalodīgajiem? “tīrajiem” krieviem? baltkrieviem? ukraiņiem? jauktajām ģimenēm, kuru ir ne mazums, t.sk. krievu/ukraiņu/baltkrievu/vācu-latviešu ģimenēm?), kā arī uzskats, ka “putinisma” likumiem/paziņojumiem ir jebkāds sakars ar Latvijā jau gadu desmitiem dzīvojošo un bieži vien šeit arī piedzimušo krievvalodīgo un jaukto ģimeņu uzskatiem – var jau domāt, ka “Putins”, sēdēdams Maskavā, pauž vietējo “krievvalodīgo” viedokli, bet vai šāds apgalvojums nebūtu drusku utopisks?

  • es domāju, ka pasākums ir vajadzīgs, jo tā ir vēl viena lieta, kur valsts neko nedara. Es arī domāju, ka ir svarīgi uzrunāt krieviski runājošos, jo ir divas taisnības. Viens ir fakts, ka viņi te ir, un divkopienu valsts situācija, pietam krīzes apstākļos, ir slikta. Otrs ir fakts, ka arī latviešiem ne Krievija, ne arī pie mums dzīvojošo krievu pārstāvji nav atvainojušies par izvešanām un visiem tiem pāridarījumiem, kas daudzu gadu laikā ir bijuši.
    -
    ar naidu no nosodīšanu to visu novērst nevar, ar klusēšnau – arī, es redzu, ka vienīgais ceļš ir – runāt.
    -
    Pagajušajā Domburšovā Nils Ušakovs diezgan pareizi prasīja Gaidim Bērziņam – jūs sašutat, ka daudzi krievi braukā ar Krievijas karodziņiem pie auto, bet ko jūs esat darījuši, lai viņi braukātu ar Latvijas karodziņiem. Nevar noliegt, šis jautājums ir ļoti pareizs un pamatots. No otras puses, man gribējās jautāt – bet ko TU, Ušakov, esi darījis, lai viņi braukātu ar Latvijas karodziņiem?

  • Es domāju cilvēkus apvienot var divas lietas
    1) mīlestība vienam pret otru (ticība Dievam), kas var palīdzēt pretoties tam naidam, ļaunumam, skaudībai u.c. ko vieš cilvēkos mēdiji, pastāvošā vergu sabiedriskā iekārta
    2) cilvēkus vieno ienaidnieka esamība (ko pielietoja ASV un PSRS), ar to es gribu pateikt, tā ienaidnieka izzināšana kas uzspiež pastāvošo sistēmu
    Šeit būtu labi lekcijiju (izglītojoši skaidrojošas) veidošana, līdzīgi kā petrovam, kuras cilvēkiem palīdzētu izzināt problēmu cēloņus un norādītu izeju, un pats galvenais izprast lietu būtību pareizi – tātad vienādi
    Domāju ka šādas lekcijas spētu arī veidot cilvēkus ar cilvēcisku psihes veidu!!!

  • Ja kādā ģimenē valda nesaskaņas, tad pirms runāt par kopību, apvienošanos, savstarpējo uzticību, biedrošanos, brāļošanos, VISPIRMS IR JĀNOSKAIDRO NESASKAŅU IEMESLS.
    Ar kopību Latvijā ir līdzīgi. Kāpēc tad mums nav tās kopības ar krieviem ( krievvalodīgajiem)? Kas tad mums viņos nepatīk un kas viņiem pie mums nepatīk? Ne jau nu acu vai matu krāsa. Tikai pēc tam, kad apzināts nesaskaņu iemesls ( kopību šķeļošie iemesli) var sākt domāt, kas jādara, lai šo saskaņu ( kopību) veidotu. Piemēram, ja vieni otrus sauc par fašistiem, bet tie otrie pirmos par okupantiem, tad ļoti vienkārši šo jautājumu ir atrisināt izvedot valstī starptautiski noteikto deokupācijas un dekolonizācijas procesu. Ja to neizdara, šī savstarpējā apsaukāšanās un apkarošanās ilgs līdz bezgalībai, pareizāk sakot līdz brīdim, kamēr viena puse otru būs aprijusi. Un nekādas runas par kopību, draudzību, sadarbību tur nelīdzēs.
    Bet lai saprastu, kura tad šajā konfliktā ir tā agresīvākā un uzbrūkošākā puse, ir jārunā ne tikai par tolerances un demokrātijas trūkumu no latviešu puses, bet jāpaskatās arī, kā rokās tad faktiski šobrīd atrodas tā Latvijas ekonomika ( lielākās firmas, uzņēmumi, veikali modes saloni, privātbankas) ,kādas ir pamattautas tiesības savā zemē un vai šīs tiesības ir vai nav jārespektē citu valstu pilsoņiem kas šeit apmetušies uz dzīvi, kā labā tiek pieņemta lielākā daļa likumu, lēmumu, noteikumu – latvieši( un Latvija) nez kādēļ pildot visus šos normatīvos aktus bagātāki nav palikuši pa šīs formālās neatkarības gadiem u.t.t.

  • neredzu ne mazāko saistību starp krieviem un kā rokās tad faktiski šobrīd atrodas tā Latvijas ekonomika????
    apgaismo….

  • Manuprāt, vienīgā problēma ir latviešu un krievu kultūras atšķirības. Nu, grozi kā gribi, krieviem kultūras mantojuma apjoms un saturs ir neaptverami milzīgs. Tāpēc tas ir tikai normāli, ka viņiem ir samērā garlaicīgi pēc sava kultūras mantojuma okeāna līst latviešu kultūras mantojuma dīķītī.
    Nu pasakiet, ko lai krievs palasa latviešu literatūrā, lai viņam būtu interesanti un viņš jau pirmajā lappusē neaizmigtu? Es, protams, pārspīlēju, bet problēma ir tā, ka, dzīvojot blakus, šīs kultūras viena otru nepazīst. Un nav iespējams saprast (kur nu iemīlēt!) to, ko tu nepazīsti. Latvieši nepēta krievu kultūru tāpēc, ka nevēlas, jo viņiem ir izveidojušies stereotipi un tumsonīgi priekšstati par to. Berdjajevs skaisti pateica: ir divas Krievijas – zvērsikā Krievija un svētā Krievzeme. Šķiet latvieši svēto Krievzemi nepazīst, un tā ir viņu nelaime. Savukārt krievi jūt šo attieksmi un dzīvo savā nodabā… Un it kā jau nav nekādas vainas – tikai runājam katrs par savām lietām, viens otram garām.
    Risinājums varētu būt kopīgi radoši projekti. Kopīga jaunrade un daiļrade caur kuru draudzīgi vienam otru iepazīt. Tas ir to vērts!

  • Tu saki – visai vaina kultūras atšķirībās!? Kultūras vajag tuvināt un apvienot, tad būs saskaņa un kopība! Cik vienkārši! Mans ieteikums jaunajiem dzejniekiem: kopības labad vajag arī dzejoļus rakstīt abās valodās. Man te viens labs piemērs vēl no padomju laikiem:
    “Viena resna gimnazistka
    Bērnu raģila
    Ņepoila, ņekormila
    Jūrā iesvieda.
    Bedni hlopci ribalovci
    Zivis zvejoja

  • Nez kādēļ nodzisa komenta pēdējā daļa:
    …viņi zivis ņepoimaļi
    Bērnu izvilka”

  • Piekrītu Andrejam.Visu laiku tiek runāts par savstarpējiem naidiem masu medijos to popularizējot,tur jau tā lieta ka neļauj satuvoties,jo bail ka būsim vienoti un stipri.

  • Pilnīgi piekrītu Artim… Jo tad kad politikā vairs nav citu argumentu, sak izmantot nacionālisma idejas, kas diemžēl rada sabiedrības sašķelšanu.

  • Andrej, Arti, Krekšķi! Jūs tiešām esiet labi zēni! Sevišķi tu Krekšķi, kas pat savas tautas kultūru esi gatavs piemērot krievvalodīgo vajadzībām.Gan jau varbūt kādreiz, kad būsiet visā piekāpušies, visu atdevuši, bet pateicībā par to kopības vietā saņēmuši pa bieti, pār jums atnāks apskaidrība, ka kaut kas tomēr īsti pareizi tajā visā nebija:)

  • Krekšķi
    Ja tu esi krievs, tad tu vienkārši centies noniecināt latviešu kultūru. Ja tu esi latvietis, tad acīmredzot tu pats neapjēdz savas saknes.
    -
    Kas attiecas uz kultūru salīdzināšanu – tas ir pilnīgi bezjēdzīgi tās mēģināt kaut kā kvantitatīvi salīdzināt. Tās var mēģināt tikai izprast, un tas, ko tu tikko pateici – es latviešu kultūru necentīšos izprast.
    -
    Gan latviešu, gan krievu kultūra ir mantojusi, sākot no indoeiropiešu saknēm (galu galā, Maskava atrodas senajās baltu zemēs), gan no grieķiem, romiešiem, frančiem, vāciešiem…

  • ko dod tava kūltūra ja jau nav aiz kalniem tas laiks kad nedrīkstēs uz svētkiem mūsu valsts karogu izkārt
    bet gan vajadzēs tikai ES karogu kārt!!!

  • kūltūrai nav vērtības
    vērtībām ir vērtība!

  • Ja kaut kas konkurences naudas sistēmā nepieder Latviešiem, tad tas ir dēļ tā, ka Latviešiem nav pietiekoši lielas ambīcijas, alkatība, tieksme pēc varas un savtība.
    ================
    Par klutūrām. Patiesi diža klutūra apbrīno un respektē citas kultūras nevis tiecas asimiliēt un harmonizē pasauli pēc vienas šnites – kā to dara holivuda un mtv.
    ———-
    Jo lielāka klutūru dažādība, jo pasaule interesantāka.

  • Andrejam
    Taisni pretēji. Kultūra – tas ir tautas veids, kā vērtības radīt. Ja nebūtu latviešu kultūras, kā varētu rasties latviešu valsts? Tu domā, ka būtu iespējamas Brīvības cīņas, ja latvieši nejustu sevī lepnumu par to, ka viņi ir latvieši? Galu galā, karā šauj, tur var iet bojā… Ja nebūtu bijusi latviešu kultūra, tad Latvijas valsts nebūtu nodibinājusies.
    Cita lieta, ka mūsu valstiskums ir visai jauns, un mēs vēl neesam iemācījušies skatīties politiķiem uz nagiem.

  • Aigaram Bruvelim – “Par klutūrām. Patiesi diža klutūra apbrīno un respektē citas kultūras nevis tiecas asimiliēt un harmonizē pasauli pēc vienas šnites – kā to dara holivuda un mtv.”

    Vai jums ir šādu dižo kultūru piemēri, kuras apbrīno un respektē citas mazākas kultūras, kas atrodas ar to tiešā saskarē, kā tas ir mūsu gadījumā?

    Kasparam Omulam – kas ir latviešu kultūra priekš jums, izņemot dzimto valodu? Ja var, tad atbildiet, lūdzu, konkrēti, un tikai par to, kas ir ikdienā svarīgs _tieši jums_ (nevis senajiem baltiem, pirmās republikas latviešiem vai kultūrkapitāla fondam un tml.), jo gribētos patiešām izprast šo jēdzienu. Ne jau “nodokļu maksāšanas kultūra”, kā nesen nācās lasīt vienā no portāliem (vai arī tā bija “parādu atmaksas kultūra”? vienalga)? ;))

    Jau iepriekš paldies par jebkādām atbildēm, ko varēsiet šajā sakarā sniegt. Tēma šķiet aizraujoša. Man, piemēram, nekad nav bijis tādas skaidras izpratnes par to, kas tā tāda mūsdienu kultūra konkrēti (nevis abstrakti un miglaini) ir.

  • inte
    Uz tavu jautājumu nav viegli atbildēt īsi, turklāt, ir lietas, kuras ir pārāk personiskas, lai par tām gribētos runāt internetā. Šī iemesla dēļ es nebūšu konkrēts (lai gan varētu tāds būt, ja gribētu)
    -
    Tas, ko latviešu kultūra dod man, ir iespēja identificēties, un ieguvums no tā – iedvesma.

  • Īpašs, PALDIES, Andrejam un Krekšķim
    Apkopoju pašreizējās, manuprāt, konkrētās idejas. Ja kaut ko palaidu garām, lūdzu, norādiet:
    1) kopīgi radoši projekti.
    2) lekciju (izglītojoši skaidrojošu) veidošana, kuras cilvēkiem palīdzētu izzināt problēmu cēloņus un norādītu izeju, un pats galvenais izprast lietu būtību. Mīlestība vienam pret otru (ticība Dievam). Izzināšana, kas uzspiež pastāvošo sistēmu. Cilvēkus vieno ienaidnieka esamība (ko pielietoja ASV un PSRS).

    Kādas vēl idejas? (jautājums tiem, kuri uzskata, ka šo jautājumu vajag tiekties risināt) Kādi varētu būt kopīgie radošie projekti? Kas vajadzīgs, lai tos īstenotu? Ar ko sākt?

  • 1. Es, kā dižās Baltu kultūras pārstāvis, apbrīnoju visas kultūras un pie iespējas tajās iedziļinos – it īpaši mani aizrauj iznīkstošās un mazās kultūras. Fakts ir, ja skatās vēl senākā vēsturē, tad visas kultūras ir cēlušās no viena avota. Visas kultūras līdz ar to ir saistītas.
    2. Viens piemērs ir Baltu kultūras un Līvu kultūras sadursme, kurā uzvarēja dominējošākā Baltu kultūra. Citi piemēri arī liecina, ka divāk kultūrām esot ciešā saskarsmē pēc laika pārsvaru ņem dominējošākā kultūra.
    3. Konkrētajā Latvijas gadījumā Latvieši vis drīzāk izzudīs, jo ir pasīvāka par Slāvu kultūru, kas tiecas dominēt. Šo notikumu attālina fakts, ka likumdošana ir Latviešu kultūras “pusē”.

  • Kultūras mūsdienās tiek radīta. Centrālais birojas atrodas ASV, Hollywood. Caur šo aparātu un mūzikas industriju tiek radītas pilnīgi jauns kultūras slānis, kas asociē sevi ar MTV un Holivudas radītajiem tēliem, dzīvesstiliem, vērtībām, uzvedību.
    ————-
    Tas, protmas, tiek darīts mērķtiecīgi, lai iegūtu viendabīgāku cilvēku masu, kā arī komunicētu varai svarīgas lietas. Nav noslēpums, ka ASV valdība strādā kopā ar Holivudu, lai veidotu sabiedrības viedokli un attieksmes. Pārsvarā darbs noris pie cilveku kūdīšanas karot. Karošana un citu clvēku nogalināšana tiek pasniegta caur patriotisma prizmu. Kareivji ir varoņi, nevis slepkavas.

  • - Kultūras nav obligāti jāapvieno, jo tad tās asimilēsies.
    – Organizācijas cilvēku konfliktus vēsturiski nav atrisinājušas un arī neatrisinās.

  • Karš posta,miers baro.

  • Mums nav neviena etniska rakstura konflikta. Nevirza pretenzijas neviena cita etniska grupa kā vienīgi krievi. Par Latvijas zākāšanu un saukāšanu par fašistisku vajadzētu momentā atņemt pilsonību un izraidīt no mūsu Valsts. Mums pedējā laikā ir ievērojami galvu pacēluši lielkrievu šovinisti un nekas vairāk.

  • Aigaram Bruvelim – Paldies par detalizētajām atbildēm. ;)

    ———————————————————-

    Kasparam Omulam – “Uz tavu jautājumu nav viegli atbildēt īsi, turklāt, ir lietas, kuras ir pārāk personiskas, lai par tām gribētos runāt internetā.” Ja uz kādu jautājumu nevar atbildēt īsi, tas nozīmē, ka cilvēkam pašam par šo jautājumu nav skaidrības, vai ne tā? T.i., varbūt ir emocijas, sajūtas, kāds intuitīvs priekšstats, bet ne skaidrība. Turklāt, mans jautājums nebija saistīts ar kaut ko personisku – mani interesēja latviešu (nevis jūsu personīgās) kultūras konkrētā loma/izpausme viena cilvēka dzīvē; resp. es vēlējos saprast to robežu – kas atdala latvieti un viņa kultūru no krievvalodīgā un viņa kultūras (pati es neuzskatu, ka kaut kas tāds būtisks, izņemot dzimto valodu, šeit pastāv, taču no jūsu komentāriem varēja saprast, ka jūs uzskatāt, ka tādas kultūras pastāv diezgan stingri objektīvi norobežotā veidā viena no otras). Tādēļ vēlējos sīkāk uzzināt jūsu viedokli. Atvainojos, ja jautājums šķita netaktisks. ;(

  • Piekrītu par kopīgu radošu projektu svarīgo lomu – tieši ar to arī bija saistīti mani jautājumi par kultūru – kultūra manā skatījumā ir dzimtā valoda pluss audzināšana (ģimene, skola) pluss attīstības un dzīves vide un fons (tas, ko angliski varētu saukt par “background”). Resp., jo vairāk kopīgā cilvēkiem ir šajos aspektos (attīstības un dzīves vide un fons), jo mazāka manuprāt varētu būt “kultūras plaisa”.
    ————————————————————-
    Vēl viens svarīgs aspekts ir mediju un politiķu kurinātais naids. Tas nāk abos virzienos – latviskajos plašsaziņas līdzekļos gandrīz katru dienu parādās kāds “ass” raksts par visdažādāko Krievijas amatpersonu un ne tikai amatpersonu nelabvēlīgajiem izteikumiem par Latviju/Baltijas valstīm. Neapzināti cilvēki savas negatīvās emocijas saistībā ar šādiem rakstiem uzveļ vietējiem krievvalodīgajiem (un ne jau viņi pārsvarā to ir teikuši/darījuši). Savukārt krieviskajos plašsaziņas līdzekļos tiek popularizēti visādi TB/LNNK gara darbi (piem., video par eglīti un citi līdzīgi šedevri), kā arī nacionālistiski izteikumi, kurus rezumēt varētu “visus krievus vagonos un uz Krieviju”; pie tam, šādi ziņojumi “sasniedz” nevis tikai krievus, bet arī krievvalodīgos ne-krievus, kas vēl vairāk to visu sarežģī. Protams, abas puses jūtas aizvainotas un cilvēku galvās veiksmīgi veidojas “ienaidnieku tēli”. Vieni jūtas atstumti un sāk kļūt noskaņoti kareivīgāk, nekā citādi būtu, otri jūtas apdraudēti/okupēti un tml.

  • Viens kopīgs projekt varētu būt no valdības puses organizēts iztapības gājiens (līdzīgi kā ar ĢMO) – zemādas RFID čips.
    ———
    Varētu visi Latvieši un Krievi Latvijā varētu būt pirmie Eiropā, kuriem būtu zemādas RFID elektroniskie čipi, kas notieks, kru tu esi, ko esi pircis, ko saticis, kāds ir tavs sirdsdarbības ātrums, elpošanas ritms.
    ———-
    Tas gan apvienotu Latvijas iedzīvotājus.
    =============
    Te ES dokumenti ar detalizétiem plániem (tas nav SC-FI vai sazvērestība) http://ec.europa.eu/information_society/policy/rfid/library/index_en.htm

  • Zemādas čipi žurku vidū izraisa pietiekoši lielu procentu saslimstības ar vēzi. Vispār es neticu, ka “viņiem” ar šiem RFID kaut kas izdosies, jo tie jau ir galīgākie slima suņa murgi. Neparko neietu sev tādu implantēt (pēc savas gribas). Cita lieta, ka tagad jau parādās tehnoloģijas, kas ļauj maziņus čipiņus injicēt kopā ar potēm/zālēm.

  • Šodien, neskatoties uz to, ka vairāk kā 90% Latvijas iedzīvotāju ir pret, atblastīja ĢMO izplatīšanu Latvijas tirgū – čipi jau nebūs tik neveselīgi kā ĢMO, tā kā, nekur neliksies – Latvijas iztapīgie tirliņi lēmumus pieņem – ne jau tu.
    ———-
    Kamēr cilvēki savu atbildību deleģēs citam cilvēkam (saucamā demokrātija), tikmēr visi notikumi norisēs pēc korporāciju plāna nevis veselā saprāta likumiem.
    ==========
    Visvairāki man sajūsmināja šodien ZM Minstra attieksme
    ———-
    (citāts no TVNET) “Jānis Dūklavs atzina, ka viņam kā cilvēkam negribētos pakļaut ne sevi, ne bērnus, ne mazbērnus izmēģinājumiem ar ĢMO, taču politiķiem ir jāpieņem lēmums, kas ir zinātniski pamatots. Ministrs uzsvēra, ka esošajā ekonomiskajā situācijā Latvija neveiks nekādus pētījumus, lai analizētu ĢMO ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.”
    ===========
    Es ceru, ka Latvijā apvienojot (tas, lai pieturētos pie tēmas) Krievus ar Latviešiem atklāsies ļoti daudz tik izcili gudri cilvēki.

  • Lielu mīnusu saskatu komunicēšanas trūkumu visos virzienos,dzīvs piemērs-cik Latvijas iedzīvotāju zin par Tautas Forumu?No ĢMO baidamies jo mēs to nepazīstam.

  • Jānis Dūklavs atzina, ka viņam kā cilvēkam negribētos pakļaut ne sevi, ne bērnus, ne mazbērnus izmēģinājumiem ar ĢMO, taču politiķiem ir jāpieņem lēmums, kas ir zinātniski pamatots (un zinātniski pamatots ir tas, par ko ES mums teiks, ka tas ir zinātniski pamatots).
    ———————————————————–

    Taču (šķiet, šeit jau agrāk biju uzdevusi šo jautājumu) ko lai dara?
    ————————————————————-
    Ir pilnīgi acīmredzami, ka komunikācija no tautas “uz augšu” ir neiespējama kā tāda. Pēdējā pusgada laikā ir bijušas daudzas protestu akcijas (pati arī vairākās (miermīlīgajās) piedalījos), taču rezultāts ir apaļā nulle. Pozitīvi ir tas, ka pamazām tautai kļūst skaidrs, ka tiem tur augšā uz tautas gribu/pausto viedokli ir pilnīgi nospļauties. Agrāk, kad cilvēku aktivitāte bija zemāka (pirms krīzes), tas nebija tik pamanāmi.
    ———————————————————–
    Vienīgā iespēja lietas ietekmēt manuprāt ir nevardarbīga nesadarbošanās ar varu. Es ceru, ka notiekošais pamazām virzīs lietas uz to pusi. Tātad, manuprāt tuvinieku/draugu/paziņu aktīvā informēšana (citreiz gan nākas piedzīvot paziņu pazušanu “no ētera” tā rezultātā ;)) un varas pašas rīcība beigās saliks punktus uz “i”. Citus veidus nezinu.

  • Nē, nu, ko tur baidīties – vajag ātrāk patentēt ne tikai cūku gēnus, bet arī cilvēku – kurš pirmais izdarīs, tas vairāk uzvārīsies – ja gribēs bērnus maksās. Droši vien, ka negribēs, jo pēc pārdesmit gadiem visa pārtika būs ĢMO, kas nozīmē, ka agri vai vēļu notiks tas, kas šogad Dienvid Āfrikas Republikā – ĢMO neuzdīga – kā par nelaimi neviens nenomira – visu nepieciešamo sapirka ārzemēs.
    ————
    Kad šitāda kļūda (tīši vai netīši – tas jau nav svarīgi) notiks globāli, tad jau nebūš kam pārdot tos patentētos gēnus. Tas tā. Es iedomājos veselu pagrīdes industriju, kur bērni tiek radīti un tirgoti nelegāli, lai izvairītos par maksāšanu par licenzēm. Ceru, ka tik ilgi nodzīvošu, lai redzētu to jautrību.

  • Par ĢMO un sabiedrības apvienošanu…
    Tātad, apvienojot šo visu ar vēl vienu ideju (autors neesmu es, bet gan Reinis), proti, brīvā dabā, visdažādākajās Latvijas pilsētās varētu organizēt filmu vakarus, kur uz lieliem ekrāniem tiek demonstrētas filmas par ĢMO, pārtikas sagādi, alt. elektroenerģ. utt. – tātad par tēmām, kas attiecas uz ikvienu – gan latvieti, gan cittautieti. Var sākt ar Krievu zinātnieku filmu “Ģenētiskā bumba”.

  • Šādi filmu vakari būtu laba vieta, kur informēt arī par TautasForums.lv, jo tad varētu teikt, ka tajā lapā vēl ir šis tas sakarīgs atrodams ;)

  • Cik reizes to var atkārtot. Hierarhiska sistēma, kura darbojas uz konkurences un personīga labuma (jo augstāk piramīdā, jo izdevīgāk pašam), nav iespējams realizēt tautas varu. Kādēļ.
    1. Lai nokļūtu pie varas vajag naudu ar ko skalot smadzenes cilvēkiem pirms vēlēšanām. Saņemtā un iztērētā nauda (saucās lobēt) ir pēc tam jāatpelna – tā rodas idiotiski likumi.
    2. Cilvēkiem ir saskalotas smadzenes, ka viņī dzīvo brīvā valstī, kas izpaužas caur demokrātiju. Tas ir tāpat, kāielikt tevi cietumā un pateikt, ka tu esi brīvs staigāt pa kameru.
    3. Patiesā demokrātijā VISI VISI VISI cilvēki piedalās lēmumu pieņemšanā. NEvis pārstāvji, nevis deputāti vai vēl kāds – VISI. Mūsdienu tehnoloģijas to atļauj. 30 gadus atpakaļ vajadzēja pārstāvjus, pretējā gadījumā būtu jārīko katru dienu vairāki referendumi. Šodien katrs var tehnoloģiski piedalīties lēmumu pieņemšanā.
    4. Saiema ir lieka, ministru kabinets arī
    5. Birokrātija pagaidām kaut kādā mērā var palikt – tai ir jāizpilda tautas pieņemtie lēmumi.
    6. Kamēr cilvēki to nesapratīs un apzināti uz to neies – viss būs pa vecam – Lielie Zēni čurās (es ļoti atvainojos) mums visiem uz galvas liekulīgi smaidot TV kameru priekšā.
    ——
    Viss. Punkts.

  • Man vienīgi nav projektora un ekrāna (tas sīkums – var pats uztaisīt)

  • Neviens taču nestrīdas par to. Tas, par ko biju runājusi, ir nevis VAI vajag tikt vaļā no šīs sistēmas, bet gan KĀ to nevardarbīgi panākt.;) Paši jau viņi prom neies.

  • Projektori jau ir sapirkti – skolām, pašvaldībām, iestādēm. To varētu sakoordinēt. Galvenais būtu panākt pasākuma popularitāti.. un, ja jau ne tikai latviešiem, tad info vajadzētu izplatīt arī krieviski. Vēl arī pašas filmas derētu abās valodās, kas jau ir drusku sarežģītāk, bet arī var atrisināt. Vēl domāju par to saliedētības momentu.. Derētu kaut kādas kopīgas debates un ideju ģenerēšana par konkrēto tēmu, kas apskatīta filmā. Starp citu tas sasaucas ar to, ko Andrejs rakstīja par ārējā ienaidnieka meklēšanu, kas gan sanāks automātiski ;)

  • Risinājums varbūt ir tepat blakus,jāmāk paskatīties savādāk,no cita skatu punkta.Diemžēl mums trūkst izglītības,te ļoti varētu palīdzēt Tautas Forums.Protams ka mums ir jāmainās dzīve iet uz priekšu,atpaliekot pārvēršamies par trešās attīstības valsti.

  • Aa skaidrs. Tu domaa, ka jaatiek no kaada valjaa. Sapratu:D:D
    ———
    Ir otraadaak – vinji mums pievienosies.

  • Tikt vaļā nevis no cilvēkiem, bet gan no viņu ieņemamajiem amatiem, no viņu ietekmes, kas sakņojas hierarhiskajā struktūrā. Lūk tā.

  • Nevajag neko graut, revolucionizēt vai gāzt.
    1. Ir kopā jāizstrādā un jāsāk konstruēt cita vide.
    2. Ieviešanas ātrums ir atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku un cik ātri notiks pievienošanās ieviešanai.

  • Protams, vajag piedalīties klasiskajās nodarbēs – akcijās un tā tā tālāk.
    1. Ietekme politiķiem ir tikai, ja policja ir ar viņiem – pretējā gadījumā nekāda faktiskā vara nav. Tādēļ visiem drugi un paziņas ir jāattur un jāātrunā no dalības armijā vai policijā.
    2. Hierarhijas sabrūk pelavās, ja kaut vai viena ceturtā daļa no pamatnes pazūd. Mēs, parastie cilvēki viņus tur turam.
    4. Kā jau tu teici – passive resistance – pasīvā pretošanās vairākos veidos ir iespējama. Viens veids ir nodokļu ieplūšanas valsts kasē apstādināšana – viss. Tas ir punkts – Zatlers iet mājas, pa ceļam ieskrien darbā pēc kādas pateicības un čau.

  • Tehnoloģijas. Lai nebūtu jāsaņem rēķini vai čeki veicī, līdz ar to jāpūš slakteriem virsū nodokļu naudu:
    – visām Latvijas ēkām ir jābūt autonomām siltuma un elektrības ziņā
    – visa pārtika un apģērbi ir jāražo uz vietas un jāizplata bez naudas starpniecības
    – transports un komunikācijas – to vajag iegādāties tagad, jo Latvijā šīs nozares ir apstādinātas.

  • Piekrītu. Tieši to jau tagad cilvēki cenšas darīt (nu, vismaz manā lokā) un proti – pamazām atvienoties no sistēmas. Grūtāk ir ar tehnoloģijām – esam apsvēruši iespējas apgādāties, piemēram, ar enerģiju, taču, cik var saprast no plašsaziņas līdzekļiem, ar to ir problēmas – pirms kāda pusgada, piemēram, bija sižets par to, ka vienam Latvijas iedzīvotājam pašvaldība aizliedza pie viensētas vēja ģeneratorus uzstādīt vai tml. Turklāt, kā atzīmēja Artis, cilvēkiem trūkst inženiertehnisku zināšanu. Man pat bija doma ierosināt šeit izveidot kādu sadaļu ar tīri praktiskiem padomiem par visu, kas nepieciešams pašpietiekamai saimniecībai – varbūt speciālisti varētu padalīties domās ar plašajām tautas masām/atbildēt uz jautājumiem, kad ir laiks/gribēšana.

  • Kamēr tā dēvētajos “krievvalodīgajos” turpinās valdīt lielkrievu šovinisma un padomijas ģeržimordu/osvaboģiķeļu gars, tikmēr visas runas par “sadarbību” ir iespējamas tikai latviskajai sadarbības pusei sevi pazemojot otrās puses priekšā.

    Nesen LA bija lielisks raksts par melnādaino Zviedrijas integrācijas ministri, kura skaidri un gaiši pateica: gribi te dzīvot, cieni vietējo kultūru, paražas un valodu. Arī ar ārvalstu žurnālistiem viņa runā tikai zviedriski, lai gan lieliski pārvalda angļu mēli. Asimilējies un viss būs kārtībā – tāda ir viņas integrācijas politika. Multikulturālisms nacionālā valstī nav ilgstpējīgas attīstības sabiedrotais. Ātrāk vai vēlāk tas noved pie vājāko etnosu asimilācijas, ko nereti pavada asiņainas sadursmes un grautiņi. Beidzot arī zviedri to sapratuši. Mūsējiem līdz tam tālu. Tā vietā rīkosim draudzības pasākumus, kuros, lai “draugi” justos ērti, runāsim “po čelovečiski”.

    Ja reiz gribam panākt sabiedrības apvienošanu, tad mums ir jāīsteno stingra nacionalas valsts pamatus stiprinoša politika.

  • Nepiekrītu Valteram,bļauj jau tie mazāk izglītotie kuri skatās krievu televīziju,sadzīvē nesaskaras ar latviski runājošiem.Man pašam sanāk bieži saskarties gan sadzīvē,gan darbā.Šeit atkal nospēlē cilvēku izglītība,spēja uztvert labo ko cits viņam var dot.

  • Mēģinās aizligt arī elpot un lietot lietus ūdeni – tieši tādēļ tas ir jādar visiem nevis vienam dīvainītim meža vidū. Ko pašvaldība darīs un tieks, ja viss ciems vai pilsēta būšnolēmuši darī kaut ko lietas labā.
    =======
    Kā jau teicu – tas, cik ātri tas notiks (agri vai vēlu, jo esošā sistēma ir pašsaēdoša) ir atkarīgs tikai no tā cik cilvēku iesaistīsies. Es saprotu, ka gribās uzreiz un visu un tā tālāk. Pirmkārt ir komunikācija, cilvēku uzrunāšana un informācijas izplatīšana, izplatīšana, izplatīšana, izplatīšana.

  • Nekāda politika te nav pie vainas, ja iekāpjot takstī Latietis saka: V centr pozjalusta
    Taksists atblid: Kur tieši?

  • Man gan, Aigar, kaut kā sanāk tieši otrādi. Dažreiz nākas sakāmo atkārtot un kad “brāļu” tautas valodā runājošajam pielec, ka viņa jazikā es tomēr neko neteikšu, tad ar izcili pretīgu izteiksmi tiek vai izdots naudas atlikums, iedota vajadzīgā prece jeb caur zobiem izgrūsta atbilde. Dažreiz (90% gadījumu organizācijās/uzņēmumos, kuros “strādā krievu valodā”) gadās, ka šamējais tomēr spītīgi paliek pie sava un izliekas, ka nekā nesaprot. Tad nu nākas vien palikt bešā un doties citur. Taisnības labad jāatzīmē, ka ne visi ir tādi. Diemžēl, ar mātuškas politisko un finansiālo sviru palīdzību tie, kas uzskata,ka “našei Latvii sļiškom mnogo latišei zavelos” paliek arvien vairāk, arī jaunatnes vidū.

  • Nu labi, cik ir tādi kā tu? Es zinu, ka liela daļa “mīļā miera labad” pārslēdzas uz svešvalodu. Drakoniski likumi to nevar mainīt. Tamdēļ, ja palasīsi iepriekšējos komentus, atradīsi manējo par kultūru dominanci – slāviskā kultūra ir dominanta – es pat teiktu salīdzinoši agrsīva.

  • inte
    “ja uz kādu jautājumu nevar atbildēt īsi, tas nozīmē, ka cilvēkam pašam par šo jautājumu nav skaidrības, vai ne tā? ”
    Nē, tas to nenozīmē. Piemēram, Jūs šai diskusijā esat man uzdevusi divus jautājumus, pirmais ir uzrakstīts 8 rindiņās, otrs – 12 (ieskaitot manu citātu, kas bija īss). Ja šos jautājumus varēja noformulēt īsi un kodolīgi, tad kāpēc to nedarījāt?
    -
    “Turklāt, mans jautājums nebija saistīts ar kaut ko personisku – mani interesēja latviešu (nevis jūsu personīgās) kultūras konkrētā loma/izpausme viena cilvēka dzīvē;”
    Runa laikam bija par manu dzīvi?
    -
    “resp. es vēlējos saprast to robežu – kas atdala latvieti un viņa kultūru no krievvalodīgā un viņa kultūras (pati es neuzskatu, ka kaut kas tāds būtisks, izņemot dzimto valodu, šeit pastāv, taču no jūsu komentāriem varēja saprast, ka jūs uzskatāt, ka tādas kultūras pastāv diezgan stingri objektīvi norobežotā veidā viena no otras)”
    .
    neesmu drošs, ka pareizi saprotu Jūsu jautājumu. Es neteicu, ka kultūras pastāv norobežotā veidā. Es taisni iepriekš teicu, ka tās sajaucas un ietekmē viena otru.
    Tai pašā laikā, ir taču atšķirības, ko ir ietekmējuši vēsturiskie apstākļi, un tās ir ļoti būtiskas.
    -
    Ja abstrahējamies, tad kādas tautas kultūra man liekas svarīga no tā aspekta, ka tā materializē arhetipus, kas ir šai tautā.

  • “Nē, tas to nenozīmē. Piemēram, Jūs šai diskusijā esat man uzdevusi divus jautājumus, pirmais ir uzrakstīts 8 rindiņās, otrs – 12 (ieskaitot manu citātu, kas bija īss). Ja šos jautājumus varēja noformulēt īsi un kodolīgi, tad kāpēc to nedarījāt?”

    Manuprāt, tas IR pietiekami kodolīgi, jo lieliski iekļaujas viena komentāra formātā! Savukārt jūs, cik es sapratu, kultūru nevarējāt nodefinēt viena komentāra ietvaros. Tāpēc arī (varbūt aplami) pieņēmu, ka īsti skaidra priekšstata par to jums nav ;)
    ——————————————————-
    “Runa laikam bija par manu dzīvi?”

    Jā! Bet varat neatbildēt. Es jau atvainojos, ja jautājums jums šķita netaktisks.
    ———————————————————
    “neesmu drošs, ka pareizi saprotu Jūsu jautājumu. Es neteicu, ka kultūras pastāv norobežotā veidā. Es taisni iepriekš teicu, ka tās sajaucas un ietekmē viena otru.
    Tai pašā laikā, ir taču atšķirības, ko ir ietekmējuši vēsturiskie apstākļi, un tās ir ļoti būtiskas.”

    Ar to norobežoto veidu es biju domājusi ko citu un proti “distinctness”. T.i., ir Latvijā dzimis in dzīvojošs krievvalodīgais un ir latvietis; jūsuprāt (ja pareizi sapratu jūsu agrākos komentārus šim rakstam) tie ir divu dažādu kultūru pārstāvji. Es tam varētu piekrist, jo tomēr viņiem ir dažādas dzimtās valodas un dzimtajai valodai ir liela loma cilvēka dzīvē, taču es gribēju uzzināt, kas vēl, izņemot dzimto valodu, veido šīs divas “distinct” kultūras. Un te parasti rodas grūtības, jo ir grūti nosaukt kaut ko kaut cik konkrētu, kas tajā pašā laikā nebūtu balstīts stereotipos par t.s. “krievvalodīgajiem”. Piemēram, es nespētu nosaukt. T.i., visu, ko es spētu nosaukt, es pati spētu arī apstrīdēt.
    ———————————————————
    Par arhetipiem nepiekrītu. Vismaz tā, kā es to sapratu.
    ———————————————————
    Un visbeidzot gribu uzsvērt, ka šie jautājumi nekādā ziņā nebija domāti kā uzbrūkoši jums; viss, ko vēlējos, bija uzzināt, kas ir (kādas tautas) kultūra konkrēta cilvēka acīs (man liekas, ka svarīgs ir tieši katra cilvēka redzējums, nevis vārdnīcu definīcijas vai valsts iestāžu “pamatnostādnes” ;). Pateicos par izteikto viedokli, aicinu neapvainoties utt utml. Miers!

  • es gribēju uzzināt, kas vēl, izņemot dzimto valodu, veido šīs divas “distinct” kultūras
    —-
    dīvaini.
    * latvieši ir bijuši katoļi un luterāņi. krievi ir bijuši pareizticīgie
    * latviešu valstiskums ir bijis nedaudzus gadus. krievu valsts ir bijusi ilgi, turklāt, tā ir bijusi impērija. Tai pašā laikā krievi ir baudījuši vēl daudz mazāk demokrātijas, kā latvieši.
    * latvieši nav pārdzīvojuši mongoļu tatāru jūgu, kas bija ļoti nežēlīgs. krievi to ir piedzīvojuši (starp citu, krievu valodā no mongoļu valodas aizgūtie vārdi vēl arvien ir populāri)
    u.t.t
    Ja krievs dzīvo Latvijā tikai pirmajā vai otrajā paaudzē, tad skaidrs, ka viņā darbojas ļoti daudz krieviskā mantojuma, un ļoti maz – tā, ko viņš ir saņēmis šeit.

  • Kultūra, tāpat kā valoda, ir dzīva. Tā visu laiku mainās, gribam mēs to vai nē. Tāpēc arī mūs ir spēcīgi ietekmējuši Latvijā dzīvojošie krievi un mēs savukārt – viņus. Latvijas krievi ir kulturāli nodalīti no Krievijas krieviem, piem. Maskavas krievi viņus par īstiem krieviem vairs neuzskata. Vismaz tā esmu dzirdējis no paziņām, kas dzīvojuši vai strādājuši tur.
    Mūs, šeit Latvijā dzīvojošos cilvēkus tomēr vieno ļoti daudzas lietas. Pirmā un galvenā ir, ka gan Rietumi, gan Krievija mēģina mūs izmantot savā labā, iegūt kontroli pār resursiem, un šim nolūkam cilvēki ir jāsadala nelielās, krasi atšķirīgi domājošās un tāpēc savstarpēji konkurējošās grupās. Tad jebkurš, kurš var izvēlēties, kurā pusē nostāties vai kurai palīdzēt, iegūst savam skaitam neproporcionāli lielu ietekmi. Dalīt var visādi, pēc tautības, reliģijas, sociālajiem slāņiem, vecuma grupām, dzīvesvietas, ētiskajiem uzskatiem, taču rezultāts vienmēr ir tas pats: sadalītie jūtas bez jēgas nopūlējušies, iztukšoti un ar sajūtu, ka viņu darītajam nav rezultāta.
    Pagaidām vinnē Rietumi, lielākā daļa lielo uzņēmumu un citu “resursu centru” tā vai citādi pieder viņiem. Austrumi šai ziņā ir aizsardzības pozīcijās un cenšas atbildēt vismaz asimetriski, jo naudas viņiem tik daudz nav.
    Tāpēc kurss ir šāds: runāsim latviski, taču krievu pensionārus neaiztiksim. Ļausim viņiem savu mūžu nodzīvot, jo vecu koku nepārstādīsi. Laiks atrisinās visas problēmas. Politiķiem patīk pātagas risinājumi, taču iedarbīgāki ir burkāni. Galu galā, starp latviešiem un krieviem ir daudz mazāk atšķirību nekā starp zviedru un somālieti :)
    Cilvēkus apvieno kopēji mērķi. Mērķis ir Latvijas ekonomiskā neatkarība, gan latviešiem, gan visiem pārējiem.
    Tiem, kas te citus apvaino latviešu kultūras un tautas nodevībā, iesaku labāk nevis karot pret citādajiem, bet uzlabot savējos. Tas ir daudz konstruktīvāk.

  • Viedi vārdi, paldies Pēteri.

  • Pēteri, bet ja nu tā iedzīvotāju daļa, kura tieši vēlas ekonomisko atkarību, arvien palielinās? Ja nu šo nevar izvirzīt kā kopīgo mērķi, jo varbūt kādam ir tieši tāds nolūks Latviju pievienot..? Es vienīgo ceļu redzu kopīgi sākt ar to jautājumu risināšanu, kas attiecas uz ikvienu Cilvēku – veselīga pārtika, drošība, laba izglītība bērniem, neatkarība cilvēkiem un ģimenēm (nevis valstīm, jo tas var nepārliecināt) un kopīgi tiekties izzināt un izprast…, jo patiesība ir viena (tas, kā tas vienkārši ir, bija utt.), bet interpretācijas atšķiras. Latviešu tautas vēsture tiek grozīta un sagrozīta, ne mazākā mērā kā krievu tautas vēsture utt.

    Neatceros, kur to lasīju, bet eksistē 2 Krievijas – “Svētā Krievzeme” un “Barbariskā Krievija”… to pašu saku par pašiem krieviem. Mums pirmkārt vajag vairot savu inteliģenci un sekmēt to, lai Cilvēku starp Latvijas krieviem būtu vairāk, tad jau viss būs labi arī latviešu tautai.

  • Kādreiz, studiju gados biju īsts urrāpatriots, uzskatīju – visus krievus ārā. Bieži diskutēju ar kursabiedriem par šiem jautājumiem, līdz man uzdeva šādu jautājumu – ar ko vidusmēra latvietis atšķiras no vidusmēra krieva? Man nebija ko atbildēt – ģērbjās vienlīdz “stilīgi”, iet uz vieniem un tiem pašiem klubiem, vienlīdz pareizi iekļaujas patērētāju sabiedrībā. Vienīgā reālā atšķirība – valoda. Cik latviešiem Jāņi ir kas vairāk, kā kārtējais tusiņš, cik latvieši daudzmaz normāji pārzin savu vēsturi, cik latvieši zin no tautasdziesmām ko vairāk, kā dziesmu “Ai jel manu vieglu prātu”.
    Domāju pašiem latviešiem vajadzētu vairāk pievērsties savai kultūrai un tradīcijām, kuras mums ir unikālas. Tad arī cittautieši mūs cienītu.

  • Zviedru filma par Latviju un krīzi aptuveni 50min. – šobríd skatos – valodas:
    – Zviedru
    – Angļu
    – Latviešu
    – Nedaudz Krievu
    ———-
    Domu it kā var saprast, būtu interesanti, ja kāds ar Zviedru valdas zināšanām pārtulkotu.
    http://svtplay.se/v/1527754/dokument_inifran/bankfallan

  • Nebija un nav tagad brīva laika…
    Tikai kaut ko ievēroju.
    Un
    man jāsaka.
    Mēs, raksts, citi autori… meklē mums “karogu” zem kā pulcēties.
    Tas nozīmē,
    ka mēs jau faktiski
    vairs neesam.
    Ir tikai tie, kuriem ir “karogs”.
    Par cik tomēr esam te…,
    tad jāsecina, ka kaut kas
    drusku
    mūs te satur, kopā. Tātad
    vispirms būtu jārunā par to
    kas mūs satur kopā.
    Un tad jau varētu spriest par
    karoga nomaiņu.
    Par tādu, zem kura būtu ar mieru pulcēties, kura dēļ strādāt…
    Diemžēl nevaram neko izgudrot
    atrautu no mums.
    Bet var kaut ko slēptu, pazudušu laika griežos, kaut ko patiesi esošu un nepieciešamu.

  • Ar prieku lasu diskusijas,viens moka,kā lai šo popularizē pa visu Latviju?

  • nu reklamēšanai varētu būt 2 veidi – ir komerciālā reklāma – jo dārgāka, jo efektīgāka, un raida to pa dāŗgāko mediju – teļuku, līdz kamēr visiem LV iedzīvotājiem tā iesēžas aknās.
    otrs veids ir – nekomerciālā reklāma. nav līdzekļu, nav drukātu materiālu, nav video, bet ir cilvēki un entuziasms.
    — vispirms jāapziņo tuvākie draugi un paziņas. tad jāizdrukā baneris ko piekārt darba vietā, pa ceļam uz darba vietu, sab. transp. pieturā. jāgatavo publikācijas drukātajos medijos, tiem bieži vien vienkārši nav par ko rakstīt, un tur var iemānīt aktuālu rakstu, ar atsauci uz TF, vai taml. var mēģināt LV radio kautko iespamot. interneta ziņlapās. jāapziņo, jāsadarbojas ar pārējiem līdzgaitniekiem – idejiskajiem – nacionālistiem tai skaitā, informācijas apmaiņai. darīt var vēl daudzko.
    jārēķinās gan, ka milzu daļa no apreklamētajiem cilvēkiem šā vai tā par TF (tautasforums) nesainteresēsies, jo vienkārši neparko neinteresējas. bet otra daļa jau būs arī gana daudzskaitlīga, un šai daļā būs vēl kāda kripata aktīvistu, kas to lietu palīdzēs raut tālāk uz priekšu:)

  • Es esmu par reklamēšanu – izskalot smadzenes, brainwashing, pārprogrammēt, iekodēt, pārkodēt, iedzīt zemapziņā. Aha – tas strādā ļoti efektīvi – 100% rezultāts garantēts.

  • nu redz, cilvēki balso par to ko reklamē, ēd to kas ir izreklamēts, uzvedas tā kā rāda reklāmās un ģērbjas un izskatās tāpat kā reklāmās. Piekrīt vai nepiekrīt ĢMO uc jautājumiem atkarībā no tā, kādā rakursā tie tiek izreklamēti.
    nu mans štuks nebija pāprogrammēt sabiedrību, bet painformēt par to ka ir TF un aktīvisti kas darbojas utml.
    pāprogrammēšana – rakstīju, ka tas pasākums var nerast atsaucību, var ieinteresēt, un var arī vēl piepulcināt kādu aktīvistu, kas līdz šim vēl TF nebij atradis.
    bet vēl var pafilosofēt par to, kas tiešām būtu ja vieni pa teļuku sabiedrību kodē vienā virzienā, otri ar citām metodēm to pašu sabiedrību kodē pretējā virzienā, sanāk tāda kā cīņa šurpt turp, principā nemainot sabiedrību, nepiedāvājot tai pašai pāraugt par patstāvīgi darbojošamies indivīdiem.

  • Jā, tas būtu interesanti. Tamdēļ ir izvedojusies vesela zinātne, kas māca, kā spēlēties ar cilvēku apziņu – saucas (polit)sociologija:D

  • Būdams ukrainis pēc tautības, brīžiem sanāk paskatīties uz etniskās sašķeltības problēmu Latvijā nedaudz no malas. Man ir draugi gan latviešu, gan arī krievu starpā un pēdējos gados tiešām sāk priecēt fakts, ka savu latviešu draugu starpā redzu arvien vairāk un vairāk krievu draugus. Integrēšanas process tomēr ir manāmi pavirzies uz priekšu no tiem 90x, kad jaukto kompāniju vispār ir bijis grūti atrast. Arvien biežāk var dzirdēt kā krievi ar latviešiem sāk sarunāties latviski, un arī latvieši no savas puses lielākoties ir palikuši, tā teikt, tolerantāki attiecībā pret krieviem.
    Nav jādomā, ka krievi ir viena tāda vienlīdzīga un nedalāma urļuku masa. Daži no maniem krievu draugiem paši nav sajusmā par “bydlo na bmw s rossijskimi flagami”.
    Godīgi sakot, domāju ka sašķeltība notiek nevis pēc etniskā principa, bet gan pēc kultūras un patiesas pašcieņas (kas nav iespējamā bez cieņas pret citiem) līmeņa.
    Latviešiem ir tāds jēdziens kā homo-sovjetikus, kas nozīmē cilvēku, kuram piemīt pārāk atklāta “nostaļģija pēc padomju laikiem”. Ukraiņiem ir vēl plašākas nozīmes jēdziens – moskaļ, kas nozīmē cilvēku, kas neatkarīgi no savas tautības aizstāv Krievijas_Impērijas/PSRS/Mūsdienu_Maskavas imperiālistiskās un bieži vien šovinistiskās pro-krieviskās tieksmes. Tādi ir gan krievu, gan ukraiņu, gan baltkrievu, poļu, tatāru, gan arī latviešu un citu tautību pārstavju starpā (var pieminēt kaut to paši V.Alksni). Bet bez viņiem ir arī normāli cilvēki starp visām agstāk minētajām tautām, kuri jebkuros apstākļos varēs atrast kopīgo valodu un pēc nepieciešamības vai arī bez tās spēs vienoties.

  • Īstenībā, ko nu Aigars Brūvelis neteiks par naudas negatīvo ietekmi ;) , tomēr tieši ekonomiskais stāvoklis un labklājība veicina cittautiešu toleranci pret valsti (kopā ar tās pamattautu, kultūru un valodu) un spēj izaudzēt arī dažus vai vairākus krievu pēc tautības Latvijas patriotus ;)
    Manā dzīvē ir bijuši vairāki piemēri, kad daži no paziņām, kas savās maksimalistiskās jaunības gados ir runājuši tālu ne tās gaišākas runas par visu kas ir saistīts ar Latviju un latviešiem, bet tiklīdz viņi ir sākuši strādāt ar laiku sāk jau runāt par to, ka latviešu valodu tomēr ir jāzin – noderēs, sāk pamanīt to, ka tomēr krievijas medijos teiktais par Latviju kaut kādā brīnumainā kārtā nesakrīt ar to, ko savām acīm var redzēt šeit pat uz vietas u.t.t..
    Ja mūsu valdība tomēr grib veidot vienoto sabiedrību, kas mīlēs savu valsti un strādās tās labad, tad pirmkārt tai būtu jāpadomā par to, lai pēc iespējas lielāka daļa iedzīvotāju tomēr ir sasnieguši to vidusšķiras līmeni. Kad cilvēki ir siltumā un paēduši, tad viņiem i agresivitāte pazūd, un intereses pozitīvākas parādās.. ;)

  • 1. Naudai pashai par sevi nav negatiivas ietekmes – negatiiva ietekme ir tam, kaa ar to apietas – saucas monetaaraa politika
    2. Probleema ir tanii, ka ir radiits maaksliigs deficiits un paarpilniiba (energjijas, resursu, tehnologjiu…) neteik pieljauta, jo tad nevar uzvaariities.
    ===============
    Var arii iet Boghdana variantaa – Latvieshi ar Krieviem Latvijaa sametas kopaa un saak plosiities pa pasaules un vieteejiemtirgiem nezveeeraa ar jauniem izgudrojumiem un produktiem. Agresiivi iekarot pirktspeejiigaakos zobiju (ASV, Japaana, UK…) tirugus un justies lepni ka nezveeraa pieraadiijushi visai pasaulei, kaa jaataisa bizness. Latvijas Krievi tad justos lepni, ka ir Latvijas Krievi nevis Krievijas Krievi.
    =======
    Shaadaa gadiijumaa saakums vareetu buut Biznesa Forums – Tautas Foruma braaleens.

  • Es piedzimu bez naudiņas,
    Bez gudrà padomiņa.
    Dieviņš man naudu deva,
    Laima gudru padomiņu.
    D1222

    Nauda sendienās, kad nebija vēl “skanošā”, “kāposta”, bija tas labums, kuru kāds kādam dod.

  • Dažas problēmas rakstā ir identificētas, tomēr rakstu varat netērēt laiku un nelasīt, jo tas nerunā par galvenajiem izaicinājumiem:
    – sabiedríbas un cilvēka realitātes uztevere veidojas no visādiem mēdijiem. Cita realitāte cilvēkam neeksistē.
    – cilvēks ir pieradināts (kā dzīvnieks) saprast un domāt tā, kā to pasniedz mēdiji.
    – cilvēks no agras bērnības tiek audzināts ar izplratni, ka Viņš nav NEKAS ĪPAŠS. Jaunībā tam ir pretreakcija – kliegšana pēc uzmanības, pēc šīs nozīmīgās atziņas “es esmu īpašs”. Tā izpaužas kā bravūra, skaļums, pīpēšana, demonstratīva uzvešanās, ta saucamā rupjība, spilgta ģērbšanās.
    – kad cilvēks samierinās ar savu stautusu, kas saucas – tu neesi nekas, tu esi patērētājs, tu esi tavas tikesmes (kas ir instinkti), tad tas iekļaujas pelēkajā masā līdz savai nāves stundai.
    ===================
    Kā no šāda cilvēka var gaidīt iedvesmu, radošumu vai vēlmi piedalīties valsts pārvaldē.

  • Salut!
    “Protect Yourself. They’ll do anything to you they can, and it makes no difference whether you are right and what they are doing is unfair. Justice has nothing to do with it: you are the enemy and they’ll destroy you if they can; it is about power, not morality. Assume that you are all alone, that there is nobody covering your back. Someone might bleat on an Internet discussion list that you got screwed, but that’s about as far as it will go, or at least you better not count on any more support than that. You have a career going and bills to pay and perhaps a wife or husband and children to guide and support and parents to care for, and as far as I’m concerned, those are your first obligations. Until you are sure about what you are going to do and its consequences, don’t create a paper trail that can be used to get you. If you write, use a pseudonym. Keep your name off membership lists. Don’t write anything in an e-mail message you wouldn’t mind being a front page story in the newspaper. If you are going for a job or a promotion, tell them what they want to hear. If you are up for tenure as an academic, lay low until it comes through. Bottom line, stay underground until you are clear that you want to go above ground.”
    No diversijas “paradīzes” ASV;)

  • Cilvēku vada viņa egoisms un tā apmierinošās intereses. Un vienalga vai tas ir tālredzīgais egoists – altruists, vai tuvredzīgais merkantīlais patērētājs, trik un tā viņa rīcību vada paša interešu apmierināšanu, kas tad arī rada labsajūtu.

    Ja ir vēlme konsolidēt sabiedrību ir jācenšas, lai šī konsolidācija apmierina dažādās intereses, sniedzot informatīvu un solidāru atbalstu. Kā piemēram ar LIZDA un LSK, kur LSK kaunināja neseno LIZDA organizēto protestu, bet tagad paši organizē ko līdzīgu 1. jūnijā.
    Ieraušanās organizāciju un grupu interešu “viensētās” neko labu apmierinājuma veidošanai nerada.

  • Piekrītu, ka kārtējā protesta akcijas organizēšana neko nedos. Neatbalstīju LIZDAS akciju, jo tā kompānija kā prioritāti izvirzīja skolotāju atalgojuma jautājumu, nevis bērnu un sabiedrības izglītošanu. Atbalstītu LSK akciju, ja tā kaut ko reāli dotu. Te vajadzētu nomierināties visiem un izlasīt G.Ošenieces rakstus, noslēgt šo mācību gadu, paņemt visiem 2 ned. atvaļinājumu, tad nākt visiem atpakaļ un strādāt pie krīzes risināšanas (citiem vārdiem – paātrinātā izaugsme) jautājumiem, pretējā gadījumā nākamais mācību gads var arī nesākties.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.