Sadarbība, ne cīņa jeb Darvina maldi

Skaties, kur gribi, daba ir pārpilna ar ģeniāliem izgudrojumiem, tomēr Čārlzam Robertam Darvinam (Charles Robert Darwin 1809 – 1882) tie bija vienīgi «nejaušības, dabiskās izlases un nežēlīgas cīņas par izdzīvošanu produkti.» Darvina domāšanas modelis, kaut gan nebūt ne pierādīts, nākamajos gadsimtos guva panākumus un kļuva par vairākuma atzītu dabaszinātnisku dogmu. Tomēr dažādu nozaru zinātnieki to apšauba un uzsver, ka īstais dzīvības virzītājspēks ir sadarbība.

Šī raksta autors Reinhards Eihelbeks ir brīvais žurnālists, fotogrāfs, radio un televīzijas raidījumu autors un režisors, pašlaik dzīvo Minhenes tuvumā. Līdz 1987.gadam šis 57-gadīgais vīrs bija atbildīgais par raidījumu «Einblicke» (latv.: Ieskats) ZDF kultūras un zinātnes redakcijā. Kopš 1981.gada Reinhards Eihelbeks ir iesaistījies ekoloģiskajā kustībā un ir vairāku grāmatu autors, piemēram, «Darwin-Komplott» («Darvina sazvērestība») un «Die Erde, der Himmel und die Dinge dazwischen» («Zeme, debesis un lietas starp tām»).

«Dzīvība dabā ir pastāvīga cīņa par izdzīvošanu, kurā uzvar stiprākais. Dzīvo būtņu attīstība no pirmšūnas līdz cilvēkam ir nevis dievišķas inteliģences radības akts, bet gan nejaušības produkts.» Tā es to mācījos skolā un, ja pirms vairākiem gadiem ARD nebūtu pats veidojis dokumentālu filmu par evolūciju, droši vien ticētu šim pieņēmumam vēl šobrīd. Savu pētījumu laikā ar šausmām konstatēju, ka darvinisms ir neloģisks un pretrunīgs, ka tā pamatā bieži ir nepareizi pieņēmumi un daudzos svarīgos punktos tas ir pretrunā ar acīmredzamo īstenību. Tas, kā jau 1860.gadā atzina šveiciešu zinātnieks Lui Agasi, ir «zinātnes kļūme – netīrs attiecībā uz faktiem, nezinātnisks savās metodēs un kaitīgs tendencēs.»

Kad Čārlzs Darvins 1859.gadā publicēja grāmatu «Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā jeb pielāgotāko formu saglabāšanās cīņā par dzīvību», vispāratzītais domāšanas modelis par dzīvības rašanos bija Bībeles radīšanas mācība: dažādās dzīvo būtņu sugas bija vienreizīgi un nemainīgi Dieva radītas. Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu radniecību un kopīgajiem senčiem tajā laikā bija ķecerīgs, bet ne jauns. Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par «hipotēzi». Par absolūtu, neatsaucamu un uz visiem laikiem atzīstamu patiesību to paaugstināja tikai viņa sekotāji.

Darvina maldi
«Sugu izcelšanās» teorijas pamatā ir Darvina uzskats par visu dzīvo būtņu netraucētu vairošanos (pirmie lielie maldi), radot milzīgu pārapdzīvotību. Tās rezultātā dabā Darvinaprāt valda nepārtraukts karš, pastāvīga cīņa par izdzīvošanu, par pārtiku un dzīves telpu. Īpaši asa šī cīņa ir tās pašas vai tuvu radniecīgu sugu starpā (otrie lielie maldi), kad kāda dzīvā būtne būtisku pārmaiņu ceļā iegūst priekšrocības izdzīvošanas cīņā, tā pastiprināti vairojas, uzvar un izspiež savus vājākos sugas brāļus: «Stiprākie uzvar un vājākie iet bojā.» Šo procesu Darvins nosauca par dabisko izlasi, vēlāk viņš lietoja arī apzīmējumu «spējīgāko izdzīvošana». Darvins uzskatīja šo procesu par evolūcijas stūrakmeni un ticēja, ka tas rodas no maziem uzlabojumiem ļoti ilgā laika posmā (trešie lielie maldi).

Par Darvina pirmo pieņēmumu, ka dabā nav dzimstības kontroles, mēs jau zinām, ka tie ir maldi. Atšķirībā no cilvēku sabiedrības, dabā ir daudz mehānismu, kuri nepieļauj atsevišķu sugu pastiprinātu vairošanos: ir gan sociālie mehānismi (piemēram, savas teritorijas aizsargāšana), hormonālie mehānismi (bebriem un daudziem citiem zīdītājiem pārapdzīvotības gadījumā jauno mātīšu dzimumgatavība iestājas vēlāk), ir ārējas iedarbības mehānismi: apēšana un sērgas; un ir citi efektīvi, vēl neizpētīti mehānismi līdz pat kolektīvai pašnāvībai, piemēram, lemingiem. Dabai pārapdzīvotības nepieļaušanai nav vajadzīga bezkompromisu jeb izlases cīņa.

Mīts par izdzīvošanas priekšrocībām
Runājot par izdzīvošanas priekšrocībām, kuras Darvinaprāt radās no neskaitāmām sīkām pārmaiņām ļoti ilgā laika posmā – arī tām nav nekādu pierādījumu. Pirmkārt, ir grūti iedomāties, kā vissīkākos kādas pazīmes vai orgāna aizmetņos šīs izdzīvošanas priekšrocības varētu jau izpausties un palīdzēt to īpašniekam pastiprināti vairoties un izspiest savus sugas brāļus. Bites dzeloni noteikti var uzskatīt par izdzīvošanas priekšrocību – bet kā gan izskatījās mikroskopisks šīs kompleksās pazīmes aizsākums? Un kādas izdzīvošanas priekšrocības tam varēja būt? Ir arī bites bez dzeloņiem, kuras ar savu eksistenci, tāpat kā vairums kukaiņu pierāda, ka arī bez dzeloņa pastāv lieliskas izdzīvošanas iespējas.

Uz to norāda arī tas, ka lielākais vairums dzīvo būtņu ir vienšūņi, tātad, pavisam vienkāršas dzīvās būtnes. Tārpu sugu ir astoņas reizes vairāk nekā zīdītāju sugu. Kam tad ir vajadzīgi kauli? Vai placenta? Vai smadzenes? Neskaitāmas bezsmadzeņu būtnes veiksmīgi dzīvo jau miljoniem gadu. Arī mūsu sabiedrībā smadzeņu trūkums reizēm kļūst par panākumu atslēgu; īstenībā tās ir pat lieka greznība.

Neskatoties uz to, Darvinam šķita, ka konkrētas īpašības, kuras sniedz izdzīvošanas priekšrocības eksistences cīņā, palīdz to īpašniekiem gūt virsroku, radīt vairāk pēcnācēju un izspiest dzīvās būtnes bez šīm īpašībām. Viņš to attiecināja, piemēram, uz sarkanām ogām, kuru izdzīvošanas priekšrocība slēpjas faktā, ka putni tām dod priekšroku. Taču bez sarkanām ir arī oranžas, dzeltenas, zaļas, zilas, violetas, melnas, baltas. Bet, ja visas šīs krāsas rodas un ir spējušas saglabāties līdz mūsdienām, kur tad slēpjas kādas atsevišķas krāsas izdzīvošanas priekšrocības?

Gandrīz katrā biotopā ir vai visas iedomājamās arī pretēja rakstura īpašības. Ja lielums ir izdzīvošanas priekšrocība, kāpēc tad eksistē arī mazie? Ja ātrums ir izdzīvošanas priekšrocība, kāpēc ir lēnie? Sarežģītie un vienkāršie, indīgie un neindīgie, agresīvie un miermīlīgie, bruņotie un kailie, maskētie un klajie – visi tikai pāris soļu vai lēcienu, vai pleznas vēziena attālumā viens no otra? Un galvenais: kāpēc tieši dzīvās būtnes ar īpašībām, kuru izdzīvošanas priekšrocība ir tik acīm redzama, kā, piemēram, inde vai aizsargkrāsa, ir izteiktā mazākumā?

Un kā ir ar pazīmēm, kuras gan skaisti izskatās, taču izdzīvošanas cīņā varētu tikt uzskatītas par trūkumu, kā, piemēram, pāva, fazāna vai paradīzes putna astes spalvas? Vai mākslinieciski, taču arī ļoti uzkrītoši un apēdējiem viegli pamanāmi raksti un krāsas? Šīs dīvainības izskaidrošanai Čārlzs Darvins izgudroja dzimumizlasi, kuras pamatā ir doma, ka mātītes dod priekšroku raibiem, dīvainiem vai citādi uzkrītošiem tēviņiem. Aktuāls paliek jautājums, kāpēc dabiskā izlase, kurai šīs nekareivīgās muļķības vajadzētu iznīdēt, šinī gadījumā nedarbojas?

Dzimumizlases sakarā vajadzētu arī apsvērt, ka dzīvnieki partneru izvēlē reaģē tikai uz rupjiem, vienkāršiem kairinājumiem, uz konkrētu izmēru vai krāsu, kamēr rakstu smalkumam nav īpašas nozīmes. Šveiciešu biologs Ādolfs Portmans konstatēja to tauriņiem. Viņš novēroja, ka raksts, lai cik optiski tas uz mums neiedarbotos, savas formas niansēs ir funkcionāli nenozīmīgs.

Kā plezna kļuva par kāju?
Darvins pamatojas uz uzskatu, ka visi kompleksie orgāni ir radušies neskaitāmu mazu pārmaiņu rezultātā, un katrai no šīm pārmaiņām arī bija sava priekšrocība cīņā par izdzīvošanu. Bet nav nemaz jāmeklē piemēri orgānu līmenī. Darvina teorija sabrūk jau molekulu līmenī. Pirmās šūnas izdzīvošanai bija nepieciešams minimāls komponentu daudzums un, proti, no paša sākuma – pakāpeniska pāreja no nedzīvas molekulas uz dzīvu šūnu nav iespējama.

Kā radās mugurkaulnieku kauli, žokļi un zobi? Kā plezna pārvērtās par kāju? Kāja par lidot spējīgu apspalvotu spārnu? Kā no rāpuļa zvīņām radās putnu un zīdītāju spalvas? Apmierinošu atbildi uz to šobrīd nespēj sniegt neviens zinātnieks.

Fotosintēze – komplekss ķīmiskais process, kurš radies pašā evolūcijas sākumā – funkcionē tikai, ja ir pieejami visi vajadzīgie komponenti. Tātad tā arī nevar būt radusies neskaitāmu mazu pārmaiņu ceļā. Tas pats ir arī attiecināms uz enzīmiem, garām ķēžu molekulām, kuru darbības pamatā ir viņu specifiskā forma.

Bombardētājvaboļu (Brachininae) vēdera galā ir savdabīgs «raķešu dziedzeris», kura vairāk nekā 100 grādu karstā zalve rodas diviem enzīmiem aizdedzinot ūdeņraža superoksīdu un hidrohinonu. Kā gan šāda ģeniāla konstrukcija varēja rasties daudzu nejaušu pārmaiņu ceļā, pie kam katrai vissīkākajai pārmaiņai esot jau priekšrocībai cīņā par izdzīvošanu? Ja eksplozīvās ķīmiskās vielas rodas nejauši un savienojas pirms dziedzera izveidošanās, kāpurs uzspridzina pats sevi. Un tā nu noteikti nav nekāda priekšrocība.

Arī lielo pārvērtību laikā no zivīm uz abiniekiem, no abiniekiem uz rāpuļiem, no rāpuļiem uz zīdītājiem un putniem gara, mazu un nejaušu pārmaiņu ķēde ir grūti iedomājama. Zinātnieki līdz šim nav pat varējuši ieskicēt teorētiski loģisku šo notikumu gaitu, nemaz nerunājot par pieņēmumus apstiprinošiem pierādījumiem. Abinieku kājām, piemēram, ķermenis ir ne tikai jāvirza uz priekšu, bet arī jānes. Zivīm šo darbu veic ūdens un pleznas ir tikai kustību orgāni. Mums šeit ir darīšana ar divām pilnīgi atšķirīgām konstrukcijām. Pleznu nav iespējams uzlabot virzienā «kāja», un katra pārmaiņa virzienā «kāja» savukārt nav pleznas uzlabojums.

Starpformu trūkst
Tātad nav nekāds brīnums, ka paleontologi nav atraduši nevienu fosilu starpformu, kaut gan pēc Darvina domām šīm starpformām ir jābūt visās dzīvības jomās. Daudzējādā ziņā fosilie dokumenti ir asā pretstatā darviniskajam vēstures skaidrojumam, apgalvo slavenais paleontologs Oto Šindevolfs. Darvinisti šo starpformu trūkumu izskaidro ar to attīstību īsā laika posmā ģeogrāfiski izolētās populācijās, kādēļ tās nav atstājušas pēdas – taču tā ir spekulācija, kura nebalstās ne pieredzē, ne loģikā. Ir taču dīvaini, ka vairāk kā 600 miljonu gadu laikā radušos pārakmeņojumu vidū visos zemes slāņos trūkst tieši darvinisko ideju apstiprinošo būtņu fosilo formu. Rodas aizdomas, ka tās nemaz nav eksistējušas.

Bet kā tad īsti rodas dzīvo būtņu jaunās pazīmes un īpašības? Darvins runā par modifikācijām, to cēloņus tuvāk nepaskaidrojot. 20.gs. darvinisti šo terminu aizvietoja ar ģenētisko mutāciju un rekombināciju. Ar to viņi saprot nejaušas un haotiskas kļūdas pārmantojamajā informācijā, to savienojot vai nododot tālāk. Pie kam varēja tikt aizmirsti, pievienoti, izmainīti vai dubultoti atsevišķi «burti», «vārdi» vai pat veseli «teikumi». Šādas kļūdas esot bijušas par pamatu uzlabojumiem.

Turklāt vēl līdz šim pat nav izpētīts, kāda ir patiesā gēnu loma formu veidošanā un kā gēnu izmaiņas var novest pie veidola izmaiņām. Prof. Dr. Valters Nagls, ģenētiķis un mācību grāmatu par ģenētiku autors, saka: «Neviens cilvēks šobrīd nezin, kā no olšūnas rodas organisms, kāpēc no peles olšūnas rodas pele un no cilvēka olšūnas cilvēks – gēni ir gandrīz vienādi. Cilvēkveidīgo pērtiķu un cilvēku gēni ir 99,9% identiski, taču mēs tomēr esam atšķirīgi. Tas parāda, ka procesa būtība īstenībā vēl nav atklāta. Gēni noteikti ir tā svarīgākais faktors, taču tie neko neizskaidro.»

Vai piedzēries cilvēks spēj komponēt?
Arī no loģikas viedokļa ir neprātīgi pieņemt, ka nejaušas kļūdas rada uzlabojumus, pilnīgi jaunas formas, ka haotisku traucējumu rezultātā rodas sarežģītākas, attīstītākas saistāmas. Parasti kārtību rada kārtība – tā to formulēja fiziķis Ervīns Šrēdingers. Neviens patiešām nedomās, ka Mocarta klavierkoncerts kļūs labāks, ja piedzēries partitūras pārrakstītājs izlaidīs vai brīvprātīgi pievienos dažas notis vai veselas taktis. Un situācija nemainīsies arī, ja viņš to darīs simttūkstoš gadu no vietas.

Daba, lai kur mēs arī neskatītos, vienmēr ir ģeniāliem izgudrojumiem līdzvērtīgu veidojumu pārpilna. Un tas, sākot jau ar pirmo dzīvo šūnu – augstākā mērā kompleksu un darboties spējīgu, turpinot ar fotosintēzi, daudzšūnu šūnu dalīšanos un diferenciāciju, līdz pat maņu, kustību u.c. orgāniem, tā Nobela prēmijas laureāts francūzis Žaks Mono.

Te ir skudras, kuras uztur laputu ganāmpulkus un klejo ar tiem vai izveido sēņu dārzus pārtikas nodrošināšanai, zirnekļi, kuri savus upurus ķer ar «laso», putni, kuri, noraujot kokiem visas lapas, veido savai riesta dejai 300 m3 lielu un 10 m augstu mūžameža klajumu, makstenes kāpuri, kuri ir radījuši zem ūdens sacietējošu līmi. Dabā ir arī lokanas bruņas, lodveida locītavas, dažādi pieturēšanās mehānismi, dažādi urbji, šļirces, stangas, ģeniāli celtniecības materiāli un satriecošas konstrukcijas minimālisma garā.

Un tas viss esot radies dabiskās izlases ceļā, kā nejauša kļūda gēnu pārkopēšanā? Gan klaburčūsku infrasarkano staru sensori, gan zivju elektriskie orgāni? Gan kukaiņu salokāmie spārni, gan lotosa pašattīrošās lapas? Gan zirnekļu ģeniālās vērpšanas ierīces un viņu konstruktoru instinkts? Tas ir tikpat absurdi kā pieņēmums, ka nejaušas kļūdas shēmas pārkopēšanā no radio var radīt televizoru vai no pasta karietes mašīnu.

Nevis nejaušība un haoss, bet gan inteliģenti, radoši procesi nosaka evolūcijas virzienu. Izlase un nejauša gēnu mutācija varētu attiekties uz tādām mazām pārmaiņām kā, piemēram, «Darvina žubīšu» knābīši vai fosilu gliemežu vāki. Kaut arī nav konkrētu pierādījumu, teorētiski tas ir iespējams. Bet neskaitāmajiem ģeniālajiem dabas izgudrojumiem, to pašu tehniku lietojumam pilnīgi atšķirīgām dzīvajām būtnēm dažādās vidēs, pārmaiņām formālajās struktūrās kā, piemēram, no rāpuļiem uz zīdītājiem vai putniem mums jāatzīst augstāka radoša inteliģence – aklā Sakritība un viņas tik pat aklā māsa Izlase tur nespēj palīdzēt.

Kaķis, pastaigājoties pa klavieru taustiņiem, nejauši var, protams, trāpīt skaņas G-G-G-Es – Bēthovena 5. simfonijas sākumu. Bet ir maldīgi secināt, ka kaķis spētu radīt arī visu simfoniju, ja gana ilgi un bieži pastaigātos pa taustiņiem, un ka tas, ja viņam atvēlētu pietiekami laika, sakomponētu arī meistara klavierkoncertus.

Zināmos faktus pamatīgi un objektīvi apskatot, tagad, 120 gadus pēc Darvina nāves, var secināt tikai to, ka evolūcijas izšķirīgākie jautājumi ar darvinisko domāšanas modeli nav izskaidrojami. Nevis vienveidība, bet gan ritmiska lēcienveida attīstība noteica evolūcijas gaitu. Nevis dzīvo būtņu piemērošanās apkārtējai videi, bet gan tās veidošana bija tā, kas pārveidoja pasauli un noveda to līdz mūsdienu līmenim. Evolūcijas dzinējspēks bija jaunumu izgudrošana – fotosintēze, daudzšūnu organismi, žokļi un zobi, pleznas, kājas, spārni, sirds un plaušas, nervi un smadzenes. Plika piemērošanās – lai cik ilgi arī nevāktu miniatūras pārmaiņas – nevar izgudrot neko jaunu. Piemērošanās varbūt var perfekcionēt pleznas, bet nevar no tām radīt kājas. Un galvenais: dabā ir funkcionējoša dzimstības kontrole, nevis dabas karš vai cīņa par izdzīvošanu. Evolucionārās attīstības nozīmīgākais faktors ir nevis cīņa, bet sadarbība – šo atziņu rada gan pieredze objektīvā dabas pētīšanā, gan loģiskie secinājumi.

Izdzīvošanas mākslinieki sadarbojas
Visās dzīves jomās ir atrodami neskaitāmi sadarbības un simbiozes piemēri: sociālās grupas (vilku bari), simbiozes (ķērpji, vēži–vientuļnieki), dzīvnieku savstarpējā sadarbība (tīrītājzivis, garneles, putni), augu un dzīvnieku sadarbība (skudras ar akācijām, kukaiņi ar ziedaugiem), augu savstarpējā sadarbība (koki mežā savieno saknes, tā apmainoties ar informāciju un barības vielām), kā arī augu un sēņu sadarbība (sēņu micēlijs uz saknēm). Ir zirnekļu sugas, kuras dzīvo komūnās pa vairākiem simtiem, vērpj lielus kopējus tīklus, kopīgi medī un mainās, apkopjot oliņas. Mazās vabolītes kaprači kopīgiem spēkiem aprok beigtus mazos dzīvniekus, lai, sakošļājot to gaļu, barotu savus mazuļus.

Jau aizlaikos, savienojoties sēnēm un aļģēm, radās ķērpji. Šie divdabji ar vairāk kā 15 000 sugām ir viena no veiksmīgākajām mūsu planētas dzīvības formām. Tie atrodami gan polāro apgabalu mūžīgajā sasalumā, gan dedzinošajā tuksneša svelmē: izdzīvošanas mākslinieki sadarbojas.

Iespaidīgu piemēru tam, ka dabā trūkums nenoved pie nežēlīgās «cīņas par izdzīvošanu», rāda neievērojama amēba vārdā Dictyostelium discoideum. Kad pārtikas sāk pietrūkt, visas apkārtnes amēbas – reizēm pat ap 100 000 – sapeld kopā, veido gliemežveidīgu objektu un kopīgi virzās uz kādu siltu, saulainu vietu. Tur tās veido tādu kā kātiņu: dažas amēbas paceļas vertikāli, sacietē un atmirst, citas rāpjas pa tām augšā, arī sacietē un atmirst un tā tālāk. Kad ap 20% amēbu sevi ir ziedojušas kolektīva labā, pārējās uzrāpjas pa kātiņu, veido augļķermeni un pārvēršas sporās. Pēc kāda laika augļķermenis atsprāgst vaļā un vējš sporas aiznes uz bagātīgākiem pārtikas laukiem. Sporas tad pārtop par amēbām – un viss sākas no gala.

Bads un trūkums šeit nenoved pie darviniskā «izdzīvo stiprākais», bet tiek pārvarēts ar kolektīvu risinājumu, kopīgu darbu un savstarpēju palīdzību – līdz pat upurim sabiedrības labā.

Cits, plaši izplatīts un elementārs sadarbības princips ir augu un sēņu simbioze. Sēnes, augdamas uz augu saknēm, apgādā tās ar ūdeni un minerālsāļiem un sevi par to atalgo ar saņemtajiem cukuriem. Pazemē kuplojošais sēņu micēlijs savieno arī dažādus augus un rada iespēju tiem apmainīties ar barības vielām.

Šī simbiozes forma ir atrasta jau 270 miljonu gadu senos pārakmeņojumos, un bioloģe Linna Margulisa pat pieņem, ka tas bija viens no priekšnosacījumiem augu iznākšanai uz sauszemes. «Mēs dzīvojam simbiotiskā pasaulē» – ar šādu secinājumu viņa apkopoja savu ilggadējo pētījumu rezultātus.

Sadarbība ir evolūcijas pamats – tas parādās jau visvienkāršāko šūnu līmenī. Amerikāņu biologs Džeimss Šapiro savos pētījumos atklāja, ka baktērijas veido organizētus kolektīvus, grupās dodas medībās un drīzāk atgādina atsevišķas viena organisma šūnas nekā neatkarīgus vienpatņus. Viņš nonāca pie secinājuma, ka lielākā daļa – ja ne gandrīz visas – baktērijas savu dzīvi pavada kolektīvā.

Sadarbība kā augstākais princips
Īstais lielais evolūcijas pārmaiņu laiks sākās ar vienšūņu savienošanos vairāk – un daudzšūnu organismos pirms apmēram 600 miljoniem gadu. Un tā ir kooperatīva rīcība, kuras priekšnosacījumi ir griba un spēja komunicēt. «Modernā» šūna, visu daudzšūnu kodols, pēc mūsdienu zinātnieku domām, ir radusies, savienojoties dažādiem vienšūņiem. Lai kas arī izraisīja daudzšūnību un radīja «moderno» šūnu, tas noteikti bija princips, kura pamatā bija sadarbība, nevis cīņa.

Šis princips darbojas vēl joprojām, bija un ir patiesais evolūcijas dzinējspēks. To rāda rezultāts: no miruša akmens bluķa kādi ir Marss vai Merkūrs līdz ziedošam, dzīvam mākslas darbam – un tā ir Zeme. Pastāvīgs dabas karš, nepārtraukta cīņa par izdzīvošanu ko tādu radīt nevar. Katrs notikums, process, kurā dominē konfrontācija, ir destruktīvs. No otras puses, katrā radīšanas procesā kooperācijai jābūt spēcīgākai par konfrontāciju. Konkurence ir auglīga tikai iekļaudamās augstākas sadarbības ietvaros – citādi tā iznīcina. Daba (jeb radošais spēks, kas aiz šī vārda slēpjas) – atšķirībā no vairuma cilvēku – to jau sen ir sapratusi.

Cilvēks visu dzīvi var nodzīvot bez cīņas, bet nevienu dienu – bez sadarbības. Bez simbiozes ar savām zarnu baktērijām tas nomirtu badā; un tas pats attiecas uz neskaitāmām citām dzīvajām būtnēm. Bez koordinējošās šūnu sadarbības cilvēka ķermenis būtu viena vienīga vēža metastāze. Atšķirībā no veselajām ķermeņa šūnām, ļaundabīgās vēža šūnas dzīvo pēc darviniskā principa: «Stiprākais uzvar, vājākais iet bojā.» Tās izdalās no lielās ķermeņa kārtības, nekontrolēti, invazīvi aug un iznīcina citas šūnas, nevis lai ar tām mierīgi sadarbotos.

Dzīve ir sa-dzīve: dzīvošana citiem, ar citiem un vienam no otra. Dzīvība tiek radīta no dzīvības, tā dzīvo no dzīvajiem – arī no tā, ka viena dzīvā būtne apēd un sagremo citas. Katras dzīvās būtnes principiālā apēdamība ir viens no svarīgākajiem dzīvības dabīgās daudzveidības pamatiem. Ēšana un apēdamība dabā tomēr darbojas pēc atpazīstamiem spēles noteikumiem. Sevi ierobežot, atstāt resursus citiem, tā radot ekoloģiskās nišas citām sugām: šīs planētas dzīvajām būtnēm ir kaut kas pilnīgi pašsaprotams, ja neskaitām cilvēku. Daudzi plēsēji nomedī tikai nelielu savu iespējamo upuru daļu – apmēram 10%. Viņi ierobežo to skaitu un līdz ar to arī to pārmērīgu izplatīšanos un barības rezervju samazināšanos. Viņi, apēdot pārsvarā jaunos un slimos, uztur populāciju gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi stabilu, to neapdraudot. Šādā aspektā ēdāju un apēdamo attiecības arī varētu uzskatīt par sava veida simbiozi.

Visur, kur dabā parādās cīņa un konkurence, tā ir iekļauta augstākā sadarbības principā. Darvinam karš bija «evolūcijas tēvs», process, kurā «stiprākie uzvarēja un vājākie gāja bojā.» Šo atziņu Darvins neguva dabas novērojumos, bet gan sava tautieša Tomasa Maltusa (1766-1834) sabiedrības filozofijā. Darvins cilvēka sociālneirotiskos netikumus – egoismu, agresivitāti, nerēķināšanos ar citiem, iekāri, utt. – uzskatīja par dabīgiem procesiem un attēloja tos kā evolūcijas pamatprincipus. Šī tēze ir kā ūdens uz varas neirotiķu dzirnavām, kuri grib nospiest vai iznīcināt mazākumu. Viņi var attaisnoties ar Darvina teorijām, kurš vājāko iznīcināšanu izcēla kā dzīvības pamatprincipu dabā un evolūcijas dzinējspēku.

Šis uzskats ir maldīgs. To pamato neskaitāmi dabas novērojumi. Nevis cīņa, bet sadarbība, nevis nekontrolēta vairošanās, bet situācijai atbilstoša pašierobežošanās, nevis haotiskas nejaušības, bet inteliģenti, radoši kārtības procesi: tie ir patiesie evolūcijas pamatelementi, un visādā ziņā labāks cilvēciskās sabiedrības pamats nekā karš un spēcīgākā izdzīvošanas priekšrocības. Ievērojami zinātnieki – biologi, mediķi, paleontologi, bioķīmiķi un ģenētiķi – iestājas par to, lai bioloģijā atkal tiktu pieļauta radošas inteliģences esamība – vismaz kā iespējama varbūtība. Dzīvo būtņu attīstībā evolūcijas procesā, atsevišķu indivīdu formu radīšanā un embriju attīstībā parādās milzīgas organizatoriskās spējas, kuru priekšnoteikums ir augsts inteliģences līmenis. Un, tā kā šāda inteliģence nevar mistiskā kārtā rasties no nekā, tai kaut kur ir jābūt. Mums ir iespēja šo super-inteliģenci iedomāties vai nu matērijā, t.i., gēnos, proti, molekulās – kā to dara materiālistiskie zinātnieki un darvinisti – vai augstākā, garīgā sfērā.

Kas ir loģiskāk: inteliģenta matērija vai inteliģents gars? Kamēr neviens man nevar ticami izskaidrot, kur atomos vai molekulās būtu jāatrodas inteliģencei, vismaz 400 reižu pārākai par cilvēka inteliģenci, es aizstāvu garu. Daudzi cilvēki uzskata augstākas radošas inteliģences eksistenci par maldīgu, jo tā nav ne izmērāma, ne nosverama. Atļaujiet jautāt – skatoties dabā, mēs atrodam daudz dažādas par cilvēka inteliģenci zemākas inteliģences formas. Vai mums nevajadzētu pieņemt, ka pastāv vismaz tikpat daudz augstāku formu?

Salīdzināsim situāciju ar baktērijām cilvēka zarnās. Niecīgie mikroorganismi diez vai apjauš, ko cilvēks domā un dara. Varbūt viņu vidū ir tādi, kas cilvēka eksistenci uzskata par mītu, ar moto: «Viss kosmoss ir zarnā.» Ja pastāv augstāka, radoša, par evolūciju atbildīga inteliģence, tā varētu atrasties no mums tālāk kā mēs no mūsu zarnu baktērijām. Ir veltīgi gribēt to saprast ar mūsu prātu…

Žans-Anrī Fabrs (1823–1915), lielais kukaiņu pasaules pētnieks, par savu pētījumu objektu pārsteidzošajām formām un spējām teica: «Šāda dzīves ritma kārtība esot radusies no haosa, šādas zināšanas no neprāta? Jo vairāk es redzu, jo vairāk es novēroju, jo vairāk caur lietu noslēpumiem vīd inteliģence.» Viņa atziņa ir arī: «Es neticu Dievam – es viņu redzu.»


Reinhards Eihelbeks (Reinhard Eichelbeck)
, NatÜrlich 1/2003
Tulkoja Renāte Siliņa, iesūtīja Zane


  • Nav pieraadiijumu, ka miljardu gadu ilgas dziiviibas un vides mijiedarbiibas un pilnveidoshanaas rezultaats ir dieva vai kaadas intligjentas radiibas roku darbs.
    ===================
    Protams, sadrbiiba ir evoluucijas dzineejspeeks. Daudzi organismi dziivo tieshaa vai netieshaa simbiozee (pimeeram guminjbakteerijas uz augu sakneem), tas ir atkariiba vienam no otra, liidz ar to nav ieintereseti viens otra saglabaashanaa un pilnveidoshanaa.
    ———————
    Jociigi, ka autors meegjina apgaazt evoluuciju, bet tanii pashaa laikaa saka, ka evoluucija notiek sadarbiibas rezltaataa???
    ————
    Evoluucija ir Teorija, kura ir smagi piesaatinaata ar faktiem un hipoteezeem, kuras nemitiigi tiek papildinaatas – pat ieskrambaat neidzevaas tiesu praavaa ASV – zinatnieki pret Creatioists (Inteligent Design).
    ————-
    Pilniigaakas teorijas par dziiviibas rashanos shobriid nav.
    =================
    Raksts maldina un melo:
    1. Straporganismi ir
    2. Gjenetiskie pieraadiijumi par evoluuciju ir daudz
    3. Fakts – cilveeks iziet visu evoluucijas procesu paatrinaati 9 meeneshu laikaa – no VIENAS SHUUNAS kljuustos par kompleksaako organismu

  • Ļoti labs raksts, kas satur bagātīgu vielu pārdomām. Protams, tikai tiem, kas grib domāt. Dabīgi ka materiālistiem un ateistiem šis raksts nebūs pieņemams, jo apšauba viņu dogmātisko ticību pašos pamatos.
    Neko jau nevar pierādīt cilvēkam, kurš nevēlas, lai viņam to pierāda. Tādi ir akli un kurli pret visu to, kas ir pretrunā viņu pārliecībai. Interesanti, ka jebkurš ateists un materiālists nenoliegs, ka viņam piederošā automobiļa radīšanā ir ieguldīts nevien fizisks, bet arī intelektuāls darbs.Lai izdomātu mašīnas darbības principu, katru mašīnas detaļu un panāktu ka visi mašīnas mezgli un agregāti darbotos, pie kam saskanīgi darbotos, bija savs intelektuālais potenciāls šeit jāiegulda vairākām konstruktoru paaudzēm. Bet, piemēram, runājot par cilvēka ķermeni, kurš savā uzbūvē ir tūkstošiem reižu sarežģītāks par jebkuru mūsdienu automobīli, materiālisti un ateisti pēkšņi kļūst akli un vairs nespēj saskatīt šeit ieguldīto intelektuālo potenciālu, bet stūrgalvīgi turpina vāvuļot par dabīgo izlasi un evolūciju. Es domāju, ka šādi “gudrinieki”, apkopojot zināšanas par automobīļu uzbūves vēsturi un ignorējot konstruktoru darbu šīs vēstures veidošanā, itin veiksmīgi varētu uzbūvēt savu “pilnīgo teoriju” par automobīļu attīstību dabīgās izlases un evolūcijas ceļā. Šeit ļoti labi varētu atrast gan starpposmus, gan pamatot kā veiklākie un ātrākie automobīļi ir uzvarējuši konkurences cīņā ar mazāk apsviedīgajiem brāļiem.

  • Aigar B., kādēļ tu izplati dezinformāciju? Cik saprotu pēc tava komentāra ,tad tu esi Darvinista piekritējs un neesi ieguvis pierādījumus ka ir Augstāks saprāts kas izveidojis Visumu?

  • Lai kā arī nebūtu kļūdījies Darvins un viņa toreizējie, un TAGADĒJIE piekritēji,
    viņš ar savu teoriju ir vajadzīgs, jo (citēju no raksta citāta):

    «Dzīvība dabā ir pastāvīga cīņa par izdzīvošanu, kurā uzvar stiprākais. Dzīvo būtņu attīstība no pirmšūnas līdz cilvēkam ir nevis dievišķas inteliģences radības akts, bet gan nejaušības produkts.»

    Un pieļaut kaut kādu domu, versiju par Dievu, par “inteliģenci”, par …, vienkārši
    NEDRĪKST.
    Var pieļaut, ka plosās AIDS, SPID-s, kari, … mēris utt, bet ne to.
    Jo kaut vienā vietā pieļaujot TO,
    nebūs
    iespējams
    uzturēt
    ŠO pastāvošo kārtību. -

    Bet paldies …, arī tie, kurus Darvinisms nepārliecina, vai kuriem tas šķiet maldīgs…
    šad tad kļūdās savos apgalvojumos, ieņem ne labāko pozīciju…
    Tāpat arī – var taču vienkārši
    nelabvēlīgos tipus
    izolēt,
    uzpirkt.
    Vai vienkārši
    apgānīt, viņu ideju “APZELĒJOT”, IDEJAS AUTORU nomelnojot…
    Pavisam labi ir arī visu to
    IGNORĒT.
    Tāpēc viss notiekas, un mēs sevi………..

    Un kuru gan pārliecinās tāds kāda apgalvojums:
    “… ka darvinisms ir neloģisks un pretrunīgs, ka tā pamatā bieži ir nepareizi pieņēmumi un daudzos svarīgos punktos tas ir pretrunā ar
    acīmredzamo īstenību.
    Tas, kā jau 1860.gadā atzina šveiciešu zinātnieks Lui Agasi, ir
    «zinātnes kļūme – netīrs attiecībā uz faktiem,
    nezinātnisks savās metodēs
    un kaitīgs tendencēs.»

    Bez Darvinisma (jeb patiesībā Darvina “atvasinājumiem” no Darvina mācības
    mēs nedrīkstam dzīvot.
    Tas var būt bīstami pastāvošai iekārtai, sistēmai.
    Un pagaidām
    sistēmai
    nav par ko satraukties.
    Zinātne ir “iespundēta” lielo firmu “gaiteņos”. Bet tā cita, kura nav, tiek stingri kontrolēta.
    Nedaudzie, kuri domā citādi…, tiek veiksmīgi izolēti un ietekmēti (diemžēl bez viņiem iztikt īsti nevar, jo tieši viņi parasti ir lielo atklājumu – nākošo naudas plūsmju – autori, ideju dzemdinātāji).

    Pilnīgi droši, ka arī šinī rakstā,
    Darvinisma pretinieki kaut kur nokļūdās,
    kaut ko nespēj tā pa īstam pierādīt.
    -
    (Būs brīvāks brīdis, izlasīšu.)

  • Emm… tikai nevaru piekrist:
    Darvina domāšanas modelis, kaut gan nebūt ne pierādīts, nākamajos gadsimtos guva panākumus un kļuva par vairākuma atzītu dabaszinātnisku dogmu. Tomēr dažādu nozaru zinātnieki to apšauba un uzsver, ka īstais dzīvības virzītājspēks ir sadarbība.
    [..]
    Pats Darvins to arī nav noliedzis un savu domāšanas modeli pieticīgi apzīmējis par «hipotēzi». Par absolūtu, neatsaucamu un uz visiem laikiem atzīstamu patiesību to paaugstināja tikai viņa sekotāji.
    ——-
    Neviens nesaka, ka Darvina teorija ir absolūta, neatsaucama un uz visiem laikiem atzīstama patiesība. Nevajag nodarboties ar demagoģiju…

  • tu saki “Aigar B., kādēļ tu izplati dezinformāciju? Cik saprotu pēc tava komentāra ,tad tu esi Darvinista piekritējs un neesi ieguvis pierādījumus ka ir Augstāks saprāts kas izveidojis Visumu?”
    ———-
    ????????
    Es ļoti atvainojos, bet manā rīcībā nav personīgas pieredzes, kā arī prezentēti pierādījumi, par augstāku intelektuālo spēku vai dievu.
    ——-
    Ja tev tādi ir – klāj vaļā – es esmu ļoti atvērts pierādījumiem un personīgo pierdžu uzklausīšanai.
    ——–
    Man zināmais vissmalkākais strukturētais intelekts pieder man un citiem cilvēkiem.
    ———
    Es pazīstu arī dažus, kam ir ne tikai intelekts, bet arī inteliģence.

  • Es neesmu nekā piekritējs vai apgāzējs. Es esmu gatavs kopā doties jebkādā ceļojumā – arī dieva pierādīšanas vai apgāšanas.
    ————-
    Es nesaku, ka dievs ir vai nav – es saku, ka es nezinu vai tāds ir vai nav, jo man nav pietiekoši daudz informācijas, lai kaut ko tādu apgalvotu – noliegtu vai uzstātu.
    —–
    Kā jau teicu – ja ir klāj vaļā.
    ————-
    Lai arī kā tur būtu
    – piemēram, selekcija notiek ar cilvēku palīdzību, kad selekcionārs atlasa salizturīgākās šķirnes, lai Latvijas apstākļos varētu augt augi, kas tam nav sākotnēji piemēroti.
    – slimības maina savu ģenētisko kodu, pielāgojoties zālēm
    – ir atrasti neskaitāmi pierādījumi evolūcijai – tā ir ļoti spēcīga teoprija – līdz ar to es saku jā – EVOLŪCIJA 3D+laiks realitātē pastāv.
    ———–
    Evolūcija psiholoģiskā nepastāv.

  • hehe..

    Kad būšu mājās, ievietošu filmu, kura pierāda, ka Darvinam tomēr ir bijusi taisnība un, ka rakstā ‘āpgāztās’ nostādnes, tomēr ir pamatotas.. Jautājums ir par iedziļināšanos milzīgā kvantumā zinātniskās literatūras un dažādās zinātnēs. Tas, protams, prasa laiku un ir sarežģīti, daudzu prātiņiem par grūtu, tādēļ vienkāršāk izlasīt šādu ‘ģeniālu’ rakstu, saņemt ‘apgaismību’ no ‘augstāka saprāta’ vai kā to katrs sauc un izprast momentāni labāk par jebkuru citu, kā pasaule patiesībā funkcionē. Un vēl labāk! Savu ģeniālo, ‘neapgāžami pamatoto’ ‘patiesību’ uzspiest, propagandēt citiem.. Ģeniāli.

    Mani tiešām fascinē tas, ka 21.gs. ir cilvēki, kuri nav tikuši tālāk par viduslaiku baznīcas domāšanu.. :)

    Un varbūt abas lietas ir pamatotas? Gan konkurence, gan sadarbība? Es varu atrast diezgan daudz piemērus, kur abi šie aspekti tiek izmantoti.. Hmm..

    Par inteliģento matēriju.. Kādēļ gan kokiem aug āboli? Tik tiešām dievs par to ir atbildēgs, vai kādi ķīmiski procesi?? Varbūt tieši tāpat, kā koku potenciāls ir radīt ābolus, Planētas Zeme potenciāls ir radīt dzīvību un eventuāli cilvēku vai laika gaitā vēl kaut ko.. Tikai patlaban cilvēki nav spējīgi 100% izprast šos procesus un šo procesu ‘ķīmiju’.

  • Aa tad vēl.
    —–
    Dzīvība ir ļoti skaista savā elastīgumā – to faktiski nav iespējams iznīcināt.
    Pārdomā sekojošo.
    1. – Cilmes šūna tika pavairota iegūstot vairākas šūnas ar pilnīgi vienādu ģenētisko materiālu.
    – Šīs šunas tika ievietotas dažādās vidēs
    – Katrā no šīm vidēm sāka vairoties un veidot dažādus audus
    – tika iegūti no viena ģenētiskā materiāla dažādi audi
    2. – mikrooragnismus ievietoja vielā no kuras tie nevarēja baorties, kas nozīmē, ka tiem bija jāiet bojā
    – nonākot šajā vidē notika lūk kas – organismi pielāgojās, un sāka patērēt un baroties no vielām, kas tiem faktiski bija nāvējošas.
    3. Antarktīdā dzīvo mikrobi, kas “mīnus nezin cik grādos” zem ledus dzīvo un elpo dzelzs rūdu.
    4. Okeānā pie Zemes garozas plāksnēm dzīvo mikroorganismi, augi un dzīvnieki, kas nav redzējuši saules gaismu, dzīvo ekstrēmā karstumā pieūdens, kas vārās lavai saskaroties ar ūdeni.
    ———–
    Tiem, kas nesaprata, ko tas nozīmē.
    ————-
    Tas, kāda ir dzīvība nosaka nevis ģenētiskai materiāls (kā māca skolā), bet gan vide, kurā tas atrodas.

  • Tiem ,kas negrib lasīt garo komentāru:
    ===============
    Tas, kāda ir dzīvība nosaka nevis ģenētiskai materiāls (kā māca skolā), bet gan vide, kurā tas atrodas.
    ===============
    Ja šis apgalvojums tev šķiet interesants, izlasi iepriekšējo komentāru.

  • Vai tā ir filma par augstákás tiesas prāvu ASV – ID pret evoúciju?

  • Nē, noteikti nav. Neatceros, kā viņu sauc, tādēļ patlaban nevaru ievietot.. Jāapskata mājās.

    Ja tev ir links, tad iemet šeit vai atsūti! Ko tādu arī varētu ievietot, ja jau sākam par evolūciju interesēties..

  • Mārtiņ,
    Šādi cilvēki ir tieši tādēļ, ka ir samērā grūti “apstrādāt” mūsdienās pieejamo milzīgo informācijas gūzmu. Vienkāršāk taču ir pieņemt, ka ir kaut kas tipa augstāks. :) Ar informācijas klasificēšanu un attiecīgi vienkāršotu apstrādi jau visi neprot nodarboties. :)
    Bet fakts paliek fakts – 21.gadsimtā homeopātijai, astroloģijai, numerloģijai un citiem BS tic daudz vairāk, kā 19.gadsimtā. :)

  • Skaidrs – jūs ticat ka cilvēks, tai skaitā arī jūs paši esat nejaušības rezultāts.

  • Hmm, Zane – negribētu Jūs apvainot, bet tad jau es varētu secināt līdzīgi:
    “Skaidrs – jūs esait aprobežota reliģioza fanātiķe bez kritiskas domāšanas un loģiskas spriestspējas”.
    Tā kā es šādi negribētu teikt, tad teikšu tā: man tam nav jātic. Līdz šim visi pierādījumi ir par labu evolūcijas teorijai. Ja redzēšu kādus uzskatāmus pierādījumus, noteikti tos analizēšu un tad jau var nākties vien noticēt.
    Kaut kur lasīju tādu atziņu – “Having an open mind is one thing; believing in unprovable theory is another”. Es piekrītu šai atziņai un cenšos spriest kritiski un loģiski, tas arī viss.

  • Kaadeelj tas tev un citiem cilveekiem svariigaak par zinaat ir ticeet?
    =============
    Zane. Es neesmu ticiigais – es nekam neticu, kaa arii iesaku citiem atmest leetticiibu. Es programmeeju sevi valjaa no jelkaadas ticiibas. Atstaaju tikai to, ko zinu, kaa ari to, ko esmu pieredzeejis.
    ———–
    Ja es vareetu, tad esoshajaa sisteemaa izdotu tikai vienu likumu pasaulee – aizliegt ticeet un riikoties balstoties uz ticiibu.:D:D:D
    ———–
    Notiktu briinumu lietas – iedomaajies, piemeeram:
    – politikjiemm nebuutu jeegas melot, jo mees neticeetu vinju teiktajam tik un taa – riikotos tikai, ja zinaatu.
    – uznjeemumi beigtu melot par saviem produktiem
    – Bushs nevareetu piespiest kaadu ticeet, ka Iraakaa ir biologjiskie ierochi (kaa zinaams tie netika atrasti)
    ==============
    Paareejos piemeerus atstaaju tavaa zinjaa
    ————–
    Nee nu labi – mees zinaatu, kaa procesojas ieksheejais un aareejais visums, nevis ticeetu visaadaam ideologjijaam un religjijaam.

  • Alvils arii dod labu padomu – turi atveertu praatu, Zane – nenjem ljaunaa, jo no personiigaas pieredzes zinu, ka lietas par, ko zinaatne nerunaa – cilveece ir savienota savaa starpaa – kaa tas viss darbojas un ar ko veel mees esam savienoti? Vai buutu ieintereseeta ieskatiities shaja jautaajumaa, kaa preteeji buut Patiesajam Ticiigajam?
    —————–
    Par Patiesajiem Ticiigajiem es saucu cileekus (HOMO HOPE), kas meklee ticamaako teoriju, maaciibu, ideologjiu, sisteemu… kam… Ticeet. Tas ir, kaa preteeji:
    – izzinaat
    – intereseeties
    – pieveerst uzmaniibu
    – uzdot jautaajumus

  • Hmmm…
    Varbūt ir tā, ka dzīvību tomēr nosaka ģenētiskais materiāls, tikai tās izpausme (materializēšanās) ir atkarīga no vides, kurā tā atrodas un no dzīvības apziņas….???

  • Mārtiņ H., kāda ir tava attieksme par Latvijas himnas vārdiem “..Dievs, svētī Latviju mūs dārgo tēviju ….” un tās dziedātājiem?

  • - Jūtos pagodināts būt vienā internet vietnē (jeb kā to saka) ar visaugstāko intelektu… Lai tik tā būtu.
    – Interesanti kā gan var būt “tik atvērts” pret citu cilvēku PERSONĪGO PIEREDZI.
    Es, par piemēru, daudz reizes esmu mēģinājis, arī prasījis/lūdzis Aigaram (dabiski ka ne tikai viņam) formulēt to
    savu personīgo pieredzi, lai arī es varētu to kaut cik izprast, sajust, kaut cik pieņemt… nekas nav iznācis. Savukārt manu cerību, ka kaut kad tā tomēr varētu notikt, te gardi izsmēja.
    Lai gan piekritīšu, ka vispār nav pilnīgi bezcerīgi “uztvert” citu personīgo pieredzi.
    Bet lai to darītu te, tā – tur jābūt ģēnijam, bet var notikt arī kā nejaušība.
    Un nav jau tā, ka ilgstoši par visu ko diskutējot (vai arī kaut ko tamlīdzīgu) neko par otra cilvēka personīgo pieredzi nevarētu uzzināt.
    … Bet lai es te šodien, par piemēru, pateiktu kāpēc Aigaram tāda “nieze” runāt pat to ka Dieva nav, ka tā ir tumsonība, ka viņš tam netic
    (kāpēc gan lai viņš ticētu, ja vispār TICĒŠANU kā tādu viņš noraida), es nevaru, varu tikai minēt sevī.
    Cita lieta būtu, ja viņš runātu, meklētu rakstus, patiesi zinātniski izteiktus, par “savu līniju” – par evolūciju,… nu viņš jau pats labāk zin.
    Līdz ar to es viņam neticu, es neticu ka viņš var ticēt tam ko viņš stāsta,
    varu noticēt evolūcijai, daudzām teorijām
    (KATRĀ ZIŅĀ TIEM PATIESAJIEM PĒTĪJUMIEM, bet tālākais jau parasti ir hipotēzes, pat tikai spriedelējumi, labākajā gadījumā ticība, ),
    kuras it kā apgāž Dieva esamību, Bet ne tekstiem te Aigara izpildījumā. Nesaku ka tajos nav “domu grauda”. Un vērība tiem ir kaut vai tāpēc ka tā saka viens no mums.
    Vispār fenomens (daudz lielāks par “niknu” reliģiozu fanātu sektu) ir ATEISMS – varu cilvēciski izprast gan tos fanātus, gan arī ateistus (latv.valodā interesanta vārdu spēle). Bet izrādīt cieņu ateistam nevaru – kas gan viņam traucē nodarboties ar zinātni tās tīrā veidā.
    Ja jau reiz ticībai nav vietas (vēl jau pastāv arī citi pieredzes, …, veidi), tad nenodarbojies ar to, bet nodarbojies ar faktiem.

    – Es gan neesmu ne dzirdējis ne redzējis nevienu cilvēku (vispār nevienu), kurš būtu varējis sevi norobežot no nezināmā, neizpētītā, no VESELUMA, KOPUMA…
    un dzīvot tikai pierādītajos faktos, darboties tikai ar pierādītajiem faktiem.
    Man te jāsaka kā Aigaram – esmu … gatavs uzklausīt.
    Droši zinu, ka zinātnē tā ir liela problēma – pētāmo objektu norobežot…
    Bet lai nu būtu.

    Tāpat arī samērā “bieza un neēdama putra” veidojas no tā ko ar ko asociējam…, ko pretstatam.
    – Kāpēc gan vispār
    evolūcijas teorija (varbūt tomēr tikai fakti, bet ne teorija kā teiktu Aigars) jānostāda pretstatā … jā kam īsti. Vai Dievam (un ko kurš ar to saprot…), vai reliģijai (kurai…), vai reliģiju piekopošiem (vai kā to teikt) cilvēkiem.
    — Mana doma, ka tur vispār nekā nav ko pretstatīt. Toties pilnībā saprotu tos gudriniekus, kuri laiku pa laikam cenšas šo “uguni” uzpūst.
    – Ko mēs kurš saprotam, kad dzirdam, vai sakām Dievs.
    Visbiežāk tas tiek saistīts ar viduslaikiem (kā te viens komentārā atgādināja) un kādu/iem baznīcas, reliģijas kalpotājiem, amatvīriem… Pie labākās gribas neticu, ka tam patiesi cilvēks varētu noticēt.

    utt. un tā joprojām. Atvainojos, ka tik ilgi aizņēmu Jūsu uzmanību.
    Bet Aigaram savukārt par to ka es viņa vārdu izmantoju kā sugas vārdu, tā arī lūdzu saprast. Galu galā es jau viņu tikai no viņa komentāriem mazliet apjaušu, un tas varētu būt nepietiekami lai “piesauktu”.

    Ne jau neticēt Dievam, nedomāt par to, aizrauties ar zinātni, kura balstīta uz faktiem…
    ir slikti (vai kā tamlīdzīgi), tas noteikti ir apsveicami, ka ir cilvēki, kuri visbiežāk sevi ziedo, lai šo darbu darītu (patiesībā kuriem tas ir aicinājums).
    Pavisam slikti ir aizrauties ar
    samērā nesakarīgu, pamatā nezinātnisku
    muldēšanu, propogandu pret… jā.
    Jā, pret ko?. Ja jau Dieva nav, tātad pret tiem cilvēkiem, kuri šādi vai tādi, kaut ko tādu kā Dievs izjūt, grib ticēt, tic, sajūt…
    Bet tam ka vēsturiski, un arī šad tad tagad no reliģiju pārstāvjiem arī ir
    šī cīņa…
    Jā ir.
    Bet tā tomēr ir vairāk aizstāvēšanās, cik nu kuro reizi veiksmīga, vai pat ļoti neveiksmīga.
    Laikam jau visi ir tikai cilvēki.
    (Protams izņemot dažus ar SUPER INTELEKTU).

  • Visiem, kas te slavē savu atvērto prātu bet Dieva esamības atziņu uzskata par kaut kādu aklu, fanātisku ticību , es ieteiktu uzmanīgi palasīt savus komentus. Jūsu īsajos komentos izteiktajos apgalvojumos fanātisma un aklas ticības savai ateistiskajai pārliecībai ir neizsakāmi vairāk, nekā visā šajā evolūcijas teorijas kritikai veltītajā rakstā!
    Kaut vai tikai pirmais teikums Aigara Brūveļa pirmajā komentā:”Nav pieraadiijumu, ka miljardu gadu ilgas dziiviibas un vides mijiedarbiibas un pilnveidoshanaas rezultaats ir dieva vai kaadas intligjentas radiibas roku darbs.”
    Uz kāda pamata tu kaut ko tādu apgalvo? Ja Tev šādi pierādījumi nav zināmi, tad tas vēl tev nedod tiesības apgalvot, ka šādu pierādījumu nav! Bet pierādījumu esamību tu noliedz tādēļ, ka tam pats TICI! Tici ar visu savu aizvērto prātu.
    Un nevajag brēkt – dodiet man pierādījumus. Meklē pats priekš sevis pierādījumus, ja vien negribi būt fanātisks ticīgais! Līdzīgi ir ar visām pārējām “gudrībām”, kas te tiek pasniegtas kā neapstrīdami apgalvojumi. Kur tad ir tā jūsu loģika, ja komentos redz vienas vienīgas pretrunas un nepamatotus vai, labākajā gadījumā pārspīlētus – savas ateistiskās ticības vajadzībām piemērotus apgalvojumus.
    Katrs cilvēks var paust savus uzskatus, bet nevajag šos uzskatus sludināt kā patiesību augstākajā instancē. Un savu uzskatu sludināšanu cilvēki parasti sāk ar vārdiem: “Es domāju…”, “Man liekas ka…”, “Esmu pārliecināts ka…”, “Cik esmu sapratis, tad…” u.t.t.

  • Absolūti zināt var tikai, ka 1+1=2, jo tas ir abstrakti, prakstiskās situācijās, kur visi komponeti nav perfekti pārzināti, var runāt tikai par ticamības līmeni. Man arī patika teikt, ka neticu, bet tikai zinu vai pieļauju, bet pieļaušana ir tā pati ticamība, tikai attiecīgā līmenī pie kuras tāpat nonāk izmantojot loģiku.

    Fascinē šī polaritāte, kāds kādreiz mēdz paskatīties no visām šķautnēm. Manuprāt, gan evolucionārisms, gan kreacionisms, ir ļoti labi integrējami un vienlīdz ļoģiski, protams, runājot aspektos no kuriem iespējams kaut ko iegūt loģiski spriežot.

  • Vienīgais veids, kā es varu izpausties ir caur tavu uztveri:)
    ============
    Žuli, Zane:
    Es neticu ne, ka dievs ir, ne ka tas nav. Vai grūti to apjēgt?

  • 1. Zināšanas un pieredze ir limitētas, tātad ierobežotas. Visi piekrīt?
    2. Zināšanas ir arī atmiņas. Tātad atmiņas ir ierobežotas.
    3. Līdz ar to – ar savu pieredzi, zināšanām un atmiņām aptvert VISU Pilnīgumu vienkārši nav iespējams.
    ————–
    Abi divi – kas ticīgie dievam, kas apgalvo ka dievs ir, vai ticīgie atejismam, ka dieva nav – šie cilvēki, nodarbojas ar nenozīmīgā pamanīšanu (citēju Umberto Eko) – patiesībā ar NEIESPĒJAMĀ PAMANĪŠANU.
    —–
    1. Kādēļ ir tiks svarīgi nodarboties ar Neiespējamā un nenozīmīgā pamanīšanu?
    2. Kāda nozīme ir tam vai dievs ir vai nav?

  • Kas ir “es”?
    Tās ir atmiņas, pieredze, zināšanas. Pareizi? Tātad
    ——————-
    1. Tu, es mēs visi baidamies, ka tad, kad ķermenis nomirs mēs, ka “es” izbeigsiies. Piekrītat?
    2. Vai, lai bailes remdētu, cilvēks izdomāja, ka ir pēcnāve?
    3. Iespējams tāda ir, bet vai tam šobrīd, šajā mirklī, tagad katrā mirklī ir kāda nozīme?
    4. Kāda nozīme ir tam vai Tavas, Manas, Visu atmiņas, pieredze, zināšanas un pieķeršanās turpinātos?
    5. Kāda ir nozīme tam, ka “es”, táds, kā tu to pazīsti turpinās?
    ============
    Atbilde ir – Nekāda.
    Cilvēks pats sev ir piešķīris Nozīmīgumu un meklē veidus, kā “turpināties”, ignorējot visādas realitātes.
    Vai ir saprotams?

  • Nevajag ticēt, vajag iegūt pierādījumus – zināšanas, tad jūs nevis akli ticēsiet bet balstīsities uz zināšanām par Dieva esamību – zināsiet.
    _____________
    Mārtiņ zinu ka esi viens no tautasforuma vietnes administratoriem, bet tajā pašā reizē lasot tavus komentārus, lasu ka tu piekrīti Darvina teorijai un gribi to pierādīt – to ka Dievs nav radījis dabu, cilvēku utt, bet tas viss ir nejaušības rezultāts. Gribētu tev dot norādes uz vērtīgām zināšanām kas tautasforumā jau atrodas.
    Pierādījumi ka pastāv Augstākais saprāts, kas ir radījis Visumu , dažādi to sauc – Dievs, Augstāks saprāts, intelekts, allāhs utt.
    Pasties te:
    http://www.tautasforums.lv/?p=155
    http://www.tautasforums.lv/?p=562

  • nesapratu…
    mans komentārs esot par īsu… tā saka dators.
    Tāpēc uzprasīšu Aigaram&Co
    ko tu iztēlojies, ko tu ar to domā, kad saki
    ticu,
    neticu..
    Vēl jo vairāk, kad saki neticu Dievam.
    (Tiem, kuri tic, vajadzētu būt kaut vismaz kādai apjausmai.)
    Un tāpat, kad kāds cits saka Dievs, vai arī varbūt kad pats saki.

    Bet runājam mēs tā visi (gan par, gan pret), jo
    Dievs ir mūsos…
    (Tikai iedomīgam tapt gan dēļ tā nav ne mazākā iemesla.)
    Un tā nu ir, ka runāt ar citiem par to, kā sīka daļiņa esi, ir pārāk grūti.
    (Tad jau arī karburatoram varētu prasīt kau ko par … vismaz virsbūvi. Lai gan par konstruktoru un ražošanas tehnoloģiju vajadzētu varēt, bet varbūt tomēr ne?.)
    Aigars teica, kā šādu piemēru piesaukt esot… vienu vārdu sakot slikti, nepareizi. Bet ko gan es varu teikt… a/m mums visiem ir dārga, mēs to apdrošinām, pucējam… un vairāk vai mazāk pazīstam.

    Sliktākais šinī visā ir, ka
    mēs (cik nu kurš un kā, bet praktiski visi)
    noliedzam Dievu.
    (Mēģiniet uzminēt ko tas varētu nozīmēt, kā tas varētu izpausties.)
    Līdz ar to noliedzam, ka esam
    RADĪBAS…
    utt un tml.
    Līdz ar to priekš zvēriem ir pazemojoši, kad mēs savus (mūsuprāt) sliktākos indivīdus pielīdzinām tiem. Nemaz jau nerunājot, ka mēs praktiski neizmantojam
    savu potenciālu, sev dotās iespējas.
    Skumji, žēl – bet kā Aigars teiktu:
    FAKTS.

  • aaaaaaaaaaa, help.
    Neviens neko nenoliedz, neko neapgalvo, neko neuzspiež nevienam… kā arī netic (tas ir bezjēdzīgi – ticēt)
    ==================
    to vivaldisvi:
    Ticēšana “kaut kam” nepierādā, ka tas “kaut kas” eksistē vai ir reāls.
    =======
    Neticēt
    Tā kā zināšanas un pieredze ir limitēta, neticēt nozīmē:
    – vienmēr izzināt
    – visu laiku uzdot jautājumus
    – iedziļināties konkrētajā procesā, problēmā…
    – pievērst un saglabāt uzmanību
    Ticēt
    Tā kā pilnīgi visa tava un mana dzīve ir nosacījuma refleksu kopums, tad neticēt nozīmē:
    – pieļaut dažādas iespējamības
    – pieļaut visdažādākās iespējamības
    – pieļaut dažādas iespējamības

  • Kad beigsies šie JUMS VISIEM ieprogrammētais duālisms?????
    ——-
    Ja neesi kapitálists – tátad komunists
    Ja netici dievam – tad esi atejists
    Ja neesi labs, tad esi slikts
    Ja neesi Kriestietis, tad esi Sātanists
    Ja neesi Nacionālists, tad esi Globālists
    ============
    help help help :D:D:D

  • Nepareizi uzrakstíju
    Ticēt
    Tā kā pilnīgi visa tava un mana dzīve ir nosacījuma refleksu kopums, tad ticēt nozīmē:
    - nepieļaut dažādas iespējamības
    - nepieļaut visdažādākās iespējamības
    - nepieļaut dažādas iespējamības

  • Interesanta diskusija veidojas… Diemžēl, neauglīga. Neauglīga tādēļ, ka vairāki cien. diskusijas dalībnieki nevēlas saprast vienu lietu. Zinātniskā pieeja NAV un NEVAR BŪT dogmatiska un balstīties uz ticību. Ir daudzas (DAUDZAS!) vispārzināmas zinātniskas metodes, ar kuŗu palīdzību varam pierādīt vai apgāzt visu ko. Izņemot nepierādāmas lietas. Piemēram, ir klasisks piemērs ar pūķi garažā:
    – Man garažā ir ugunsspļāvējs pūķis.
    – Parādi!
    – Tu viņu neredzēsi, viņš ir neredzams. Bet viņš tur ir.
    – Nu bet ja viņš spļauj uguni, tad liesmu vismaz redz?
    – Nē, liesma arī ir neredzama. Bet pūķis tur ir!
    – Bet liesmu vismaz var sajust?
    – Nē, liesma ir nesajūtama. Bet pūķis tur ir!
    – …
    No vienas puses, mēs nevaram pierādīt, ka pūķis garažā ir, bet nevaram arī apgāzt. No vienas puses, it kā varam apgāzt ar to, ka esošie instrumenti (acis, termometrs) to nespēj konstatēt, tomēr pretējā puse var apgalvot, ka pūķis ir redzams ar instrumentiem, kuŗi vēl nav izgudroti.

    Tad nu šeit ir zinātniskās pieejas lielā atšķirība no JEBKUŖAS ticības – kamēr mums nav “jaunu” instrumentu, mēs uzskatām, ka pūķa nav. Ja nu pēkšņi mēs iemācīsimies gatavot instrumentu, ar kuŗu pūķa klātbūtni ir iespējams konstatēt, tad mēs varam savus ieskatus mainīt.

    Klasisks piemērs – Ņutona fizika pret Einšteina fiziku. Protams, Einšteina fizika neapgāž Ņutona, tomēr norāda, ka Ņutona fizika ir relatīva nevis absolūta. Un zinātne attiecīgi pielāgojās, jo NAV dogmatiska.
    Dievus (nedz Jahvi, nedz Allāhu, nedz daudzos pagāniskos dievus) nevar nedz pierādīt, nedz noliegt. Ko nu? Zinātniska pieeja būtu pagaidām apšaubīt dievu esamību, tomēr, tiklīdz būs kāds uzskatāms pierādījums, tā to uztvert un “apstrādāt”.

  • :D Instruments, patiesíbā, ir. Tikai to nav atļauts lietot – saprotamu iemeslu dēļ – jo tad cilvēki saprastu, ka:
    ——————-
    Mēs esam milzīga enerģijas jūra, kas savienota savā starpā piedzīvo to caur individuālu pieredzi, ka nav labā, ka nav ļāunā, ka dzīvība un “es” ir ilūzijas un, ka nāves nav.
    —————–
    Kā sistēma, ja mēs to visu apjēgtu, uz mums varētu uzvārīties, a?

  • Hmm. Lūdzu plašāk. Elaborate on this. :)
    Kas tas par instrumentu? Kur atrodama par to informācija? Informācijai jābūt pārbaudāmai – empīriski, piemēram, ja nevar teorētiski.

  • atsūti savu email uz abruvelis@gmail.com

  • Uzrakstīji “Dievus”.
    Vai arī pats tici, ka ir vairāki Dievi.
    Ko kuram zinātniekam nozīmē Dievs. Lai vai kā, bet vismaz vajag kaut kādu definīcijas apgabalu noteikt.
    Tad arī varam sākt domāt no kura gala sākt – apšaubīt vai izteikt pieņēmumu ka ir…
    Pārdomā pie sevis, kāpēc gan “apšaubīt” vispirms.
    Tāpat arī uz kāda pamata tā vienkārši notici (laikam jau kristiešiem), ka pagāniem bija vairāki Dievi.

    Ar to visu gribu teikt, ka vajag piesardzīgāk, kritiskāk izturēties pret to ko runājam, ko pieņemam par neapgāžamu, par ko strīdamies, apšaubām.
    Piemēram Aigars saka:
    “visa tava un mana dzīve ir nosacījumu refleksu kopums”.
    Vai man jāsaprot ka viņš domā, ka visa dzīve sastāv tikai no nosacījuma refleksiem. Vai ka dzīvē daudz kas notiek saskaņā ar nosacījuma refleksiem. Vai dzīvē notiek, vai dzīve ir.
    Neviens, vai gandrīz neviens tā runājot nav perfekts, un tomēr. It īpaši, ja tālāk uz tādu apgalvojumu pamata tiek “bīdītas”, pierādītas teorijas, izteikti apgalvojumi.
    Vai.
    Vai patiesi tici, ka, ja informācija mums nav pārbaudāma (varbūt pavisam ne, varbūt tikai tagad ne…), tad tā ir nepatiesa.
    Var būt gadījumi, ka tādas “lietas” var nosaukt par sīkumiem, bet tādi sīkumi var būt arī ar lielu nozīmi. Patiesībā vai vispār ir “sīkumi” kā tādi. Kaut kādam dotam momentam, darbībai, … kaut kas var būt nozīmīgi un arī nenozīmīgi, vai ne tā?

  • “visa tava un mana dzīve ir nosacījumu refleksu kopums”
    ——–
    Atbildi man, kas tu būtu, ja tavas smadzenes no dzimšanas nebūtu saņēmušas nevienu signālu no neviena maņu orgāna?
    Kas tu bútu?
    Kas es būtu, ja nekad neko nebūtu redzējis, dzirdējis, saodis, sagaršojis, sajutis līdzvaru, temperatūru, pieskārienu?
    —————
    Vai šādā ķermeniskā stāvoklī apziņa pastāv?
    ————–
    Ja pastāv, tad tā ir gaužām savādāka – neieprogrammēta – bez neviena nosacījuma refleksa.
    =============
    Vai tas ir skaidrs? Visa tava dzīve, uzvedíba, domas, uzskati, rícíba, vértíbas, ticíbas… ir nosacījumu refleksu kopums.

  • Vai informācija par “jauno instrumentu” tiek izsūtīta tikai uz email un tikai zināmiem cilvēkiem?
    Es arī labprāt uzzinātu par to kaut ko vairāk.

  • Domāju, ka tas, uz ko viens vai otrs no mums tic, vai netic ir tikai viņa personīgā lieta. Bet tas, ko viens vai otrs no mums raksta komentos gan vairs tāda nav. Tādēļ der padomāt, pirms kaut ko špļauj laukā. Un ne jau tādēļ, ka kādu tas varētu aizvainot, bet gan tādēļ, lai pats nesapītos savstarpējās pretrunās.
    Kas attiecas uz Dieva esamības pierādījumiem, tad es iesākumā ieteiktu padomāt par tādu faktu. Gadu tūkstošos miljoniem cilvēku ar dažādu reliģisko piederību ir pielūguši un pielūdz Dievu. Viņi to dara gan taigā un tundrā, gan tropiskajos mūža mežos, gan tuksnešos. Neviens viņiem nepiespiež to darīt. Bieži vien šai Dieva pielūgsmei nav pat liecinieku. Un tomēr cilvēki lūdz Dievu. Kāpēc? Cik ilgi kāds no jums pielūgtu, piemēram, sētas mietu, no kā jums nebūtu nekāda labuma? Dienu, nedēļu, mēnesi? Bet cilvēki Dievu lūdz paaudze no paaudzes tūkstošiem gadu! Kāpēc? Ir tikai viens loģisks izskaidrojums. Tātad viņi saņem reālu atbildi, reālu palīdzību un atbalstu no šī Augstākā Saprāta, Augstākā Spēka. Padomājiet par to!
    Tikai nevajag sākt pļāpāt par pašsuģestiju un tamlīdzīgiem niekiem. Arī pašsuģestijas tehnikas ir gājušas cilvēcei līdzi cauri gadu tūkstošiem, bet, kā redziet paši, tās nav bijušas spējīgas cilvēkiem dot to, ko viņiem dod saikne ar Dievu.
    Un vēl mazliet par “ticību” Dievam. Ticība Dievam nav mūsu vārdi vai raksti. Ticība Dievam, tā ir mūsu rīcībā, darbībā. Ja tu dusmu vai alkatības pārņemts ārdies, lamājies, kādu pazemo, kādam nodari pāri – tu esi aizmirsis Dievu. Atceries Dievu, un tu sapratīsi arī šādas savas rīcības aplamību un muļķību. Eh, par to varētu bezgala daudz stāstīt, bet tas ir jāizjūt pašam, lai saprastu. Dievs tevi nepaverdzina (kā to pagalvo materalisti), Dievs atbrīvo. Vispirms jau no paša muļķības. ( Es te nerunāju par reliģijām un sektām, kas bieži vien ir tikai kādu atsevišķu cilvēku biznesa projekti.)

  • Tas nav nekas jauns – sen aizmirsts vecais. To dari aiz vienkāršas ziņkāres? Ja vélies uzzinát seko jautājumiem, kas rodas no fakta, ka reliģijas mūsdienās ir aizliegusi tiešas pieredzes, respektīvi ir uzmetušās par starpniekiem starp tā saucamo dievu un tevi.
    ————-
    Agrākos laikos (arī šobrīd vēl šur tur) cilvēki šādus kontktus veidoja paši. Samklē kā (meklē Angļu valodā).

  • Te ir atbilde tavam apgalvojumam par saņemtām atbildēm procenti 50% – vienalaga – prasi sétas mietam vai dievam
    http://www.youtube.com/watch?v=MeSSwKffj9o

  • Īsti gan nesapratu, ko domā sakot – tieša pieredze, bet O.K. Mēģināšu padomāt par šo tēmu un pameklēt. Paldies!

  • Tavā dotajā adresē man ir jau zināmas un dzirdētas lietas. Lasi uzmanīgāk, ko Tev kāds cenšas pateikt, tai skaitā arī es.
    Izlasi mana iepriekšējā komenta pēdējo teikumu, kurš ielikts iekavās. Varbūt tad sapratīsi, ka tā, ko tu man piedāvāji nav atbilde.

  • Nav man skaidrs, kā Tu, Aigar, vari būt tik nekritisks pret savu teikto, paviršs, lasot citu rakstīto:
    “Vai tas ir skaidrs? Visa tava dzīve, uzvedíba, domas, uzskati, rícíba, vértíbas, ticíbas… ir nosacījumu refleksu kopums.”

  • Piedāvājums Aigaram un viņa izcilajam intelektam: lūdzu radi kaut ko līdzīgu ozolzīlei un lai no tās izaug atbilstoši ozolam liels koks! Vai to var cilvēks? Nē – cilvēks var izkalt zīli atbilstoši tās izmēram un formai, bet nevar piespiest viņu izaudzēt koku. Kamēr pasaulē notiek šis brīnums( neizslēdzot gadījumus, kad zīli sabradā uz trotuāra) augstāka intelekta eksistence ir jāpieņem kā reāla- sauc kā gribi!

  • Šī ir viena no tām tēmām, kas vienmēr izraisa holy wars komentāros ;) Droši vien tas notiek tāpēc, ka vienai karojošajai pusei ir intuitīvi tā ticība augstākajam saprātam un otrai – nav. Es piederu pie tiem otrajiem – manī iekšā nav šīs ticības un nekad (vismaz pagaidām) nav bijis. Pat ja es gribētu, es nespētu noticēt (nevis tēlot, ka noticēju), ja/kamēr mana subjektīvā pieredze šajā realitātē nepadarīs to par iespējamu.

  • Inte!
    Tas ir pavisam normāli.
    Ja nu vienīgi var būt
    samocīta izpratne, alerģija… nepatika.
    Bet tas, ka vispār par to nedomā, nav nekādas jušanas… t.i. normāli.
    Tad ir speciāli jāstrādā, lai izprastu
    to vietu,
    kur tā izprašana, sajūtas, … varētu būt.
    Tas līdzīgi kā ar daudzām citām lietām (mūziku, krāsu izjūtu,… ).
    Lai kā nebūtu cilvēkam vajadzētu vismaz mēģināt būt
    patiesam pret sevi.
    Tagad īpaši tiek visādas teorijas izplatītas, iemācītas. Un tad jau grūti orientēties, kas ir kas.

  • Atbildot Zanei..
    “Mārtiņ H., kāda ir tava attieksme par Latvijas himnas vārdiem “..Dievs, svētī Latviju mūs dārgo tēviju ….” un tās dziedātājiem?”
    Es neņemu visu bībelē, hinduistu svētajos rakstos, korānā, vai megrē grāmatā, vai kādā citā grāmatā rakstīto par 100% patiesību. 100% reāliem notikumiem. Varbūt, tikai varbūt šajā dziesmā un var saskatīt zināmu simbolisku nozīmi?? Tik pat labi tu vari man pārmest to, ka uz mana vecā tēva kapa ir krusts – mēs vienkārši dzīvojam uz kristietības ļoti ietekmētā kultūrā.

    Es, starp citu, klausos arī baznīcas mūziku, reliģisku mūziku. Esmu pat dziedājis ar kori Forē rekviēmu. Skaista mūzika, lielisks iekšējs pārdzīvojums, pieredze. Bet.. Tādu pašu pārdzīvojumu, vai pat lielāku, es gūstu klausoties, piemēram, Gredzena Pavēlnieka soundtraku.
    .
    “Pasties te:[..]”
    Lai gan veidoju TF, neuzskatu, ka kādā no TF publicētajiem materiāliem ir 100% neapgāžama patiesība. Viss ir relatīvs. Es atbalstu viedokļu dažādību.

    Zane, es varu iemest n-tos linkus ar lapām, kuras izmej reliģiskos fanātiķus un argumentēti apgāž augstāka jebkā eksistenci. Ko tas dos?

    Es ļoti piekrītu Aigaram, it īpaši:
    “1. Kādēļ ir tiks svarīgi nodarboties ar Neiespējamā un nenozīmīgā pamanīšanu?
    2. Kāda nozīme ir tam vai dievs ir vai nav?”
    Es varbūt pat uzkatu, ka pasaule ir kā milzīgs organisms, tikai es neredzu neko, kas būtu kā īpaši jāpielūdz vai kā īpaši jāizceļ. Ok – tas, ko tu sauc par dievu ir [viss atkarīgs no definīcijas].. Nu un?

    Zane, kādēļ tad tu netici Sintoismam? Kādēļ sintoisms ir sliktāks par to, kam tu tici? Tādēļ, ka tu nedzīvo attiecīgajā Zemes vietā. Ja tu piedzimtu Japānā, tad tu ļoti iespējams ticētu tam. Tava ‘patiesība’ par kaut ko augstāku rodas nevis no tā, kas ir patiess, bet no nejaušībām tavā dzīvē un uztverē. Lielākā nejaušība – megrē grāmata. Nebūtu lasījusi, domātu pilnīgi citādāk. Kur gan tur dievs un augstākā patiesība?

  • Dzīvība radās nejaušas sakritības rezultātā????
    Ja aplūkojam šūnas uzbūvi visā tās krāšņumā un daudzfunkcionalitātē, tad pirms dzīvības rašanās pilnīgi noteikti būtu paši no sevis nejauši radušies piemēram zaparožeci, jo tie salīdzinot ar šūnu ir neskaitāmas reizes promitīvāki… :-)

  • Nu gan te izvērtusies pamatīga diskusija.. Lai arī vairāk tā kā neauglīga, nekā ražīga, tomēr tas ir labāk, nekā ka neviens nemaz netiecas izzināt, kāds viss ir un kā tas te gadījies ;)
    Manuprāt, ļoti saistīts temats ir “Viļņu ģenētika”, kas arī izraisa pārdomas par to, kā radās un attīstījās dzīvība uz šīs planētas (un gan jau ka arī citām planētām) – http://www.tautasforums.lv/?p=635

  • Nenoturējos par to himnu ;)) Mēģināju iztēloties, kā tas, ka Baumaņu Kārlis iekļāva savā dzejolī noteiktus vārdus par dievu, pierāda dieva eksistenci, un man nesanāca.;( Un ja tur nebūtu vārda “dievs”, kas tad? Dieva nebūtu? Un ja tur tiktu pieminēta Māra, Pērkons vai Dinamo dievs (kā H.Velsa stāstā)? (no offence meant).

  • Tas, ko tu uzrakstiiji ir sameeraa nepraatiigi:D
    =========================
    Intelekts ir praata struktuura – arii biteem ir intelekts. Tikai viena bite aatri mirst – dziivot un pilnveidoties var tikai koelektiivaa veidaa.
    – vienas vaac medu, putekshnjus,
    – citas apsilda bishu maaju
    – bishu maate nodarbojas ar deeshanu
    – ciitas bites shuj shuunas
    – trani eed un neko nedara paarsvaraa
    ———————–
    Tieshi taapat ir cilveekiem – ir kolektiivaa apzinja, kura lielaa meeraa tiek ignoreeta.
    ———————–
    Tieshi taapat ir ar visu dziiviibu – viens nav areejs.
    ————————
    Kas esi tu?
    Tu esi radies no vienas shuunas.
    Pavisam nedaudz gadus atpakalj tu biji viena shuuna.
    Vai tu to vari apjeegt?
    No vienas shuunas radies tu.
    No kaa radaas shii shuuna?
    Divaam shuunaam, kuras radiija citi cilveeki, sapluustot.
    Kas radiija shos cilveekus?
    Taada pati shuuna.
    ————-
    Shaadaa veida mees varam attiit notikumu gaitu atpakalj par paaris miljards gadiem.
    Ko mees ieraudziitu?
    Ka tavi vecvec….teetinji un vecvec….maaminjas bija kas?
    VIENSHUUNJI.
    ————-
    Tas neatbild uz jautaajumu, kaa radaas dziiviiba.
    ————-
    Tas ir pagaidu jautaajums – zinaatnieki pie taa straadaa, lai radiitu apstakljus, kad dziiviiba rodas.
    ———————-
    Kas ir dziiviiba?
    ——————
    Pirmkaart taa ir speeja sevi pusliidz normaali bez kljuudaam paarkopeet jep replikot. Shaadai speejai pilnveidojoties miljardu gadu laikaa (tas ir ar devinjaam nulleem) radaas kompleksi organismi, liidz pavisam nesen radaas dziiviibas forma, kas apzinaas, ka ir dziiviiba.
    —————–
    Ko mees ar sho apzinju daram?
    Noliedzam.
    Kaa, ko, kas, kapeec?
    Sho kompleksa, ilgo, briinumaino notikumu norkastaam – sakaam tas nav iespeejams – muus radiija neredzams, nezinaams, nepieraadaams speeks.
    ——————–
    Tie, kas tic dievam noliedz pashi sevi.

  • Iisumaa atkaartoshu augshhejo komentaaru:
    Tiem, kas tic dievs radiija cilveeku, noliedz pashi sevi.
    – Noliedz to, ka ir dziiviiba.
    – Noliedz, ka ir speejiigi pavairoties, mijiedarboties, mainiities, pielaagoties.
    – Noliedz visu savu miljardiem gadu veco ciltskoku
    – Noliedz savus vecvec…caakus – vienshuunjus
    —————————
    Tas nenoziimee, ka dievs ir vai, ka dievs nav.
    ————————-
    Ticiigie, megjinot atrast pieraadiijumus savaam ticiibaam, meklee dieva, dievu manifestaacijas 3d+laiks realitaatee.
    ————————-
    Ticiigie domaa, ka viena no dieva manifestaacijaam ir dziiviibas rashanaas.
    ————————-
    Hello, kuraa gadsimtaa vai gadu tuukstotii mees dziivojam? Visiem ir zinaams, ka dziiviiba, kaadu mees to paziistam radaas no vienshuunu organismiem.
    ————————–
    Kaa radaas vienshuunu organismi?
    ————————–
    Vai tos radiija dievs vai arii no organiskaam molekulaam radaas sarezjgjiitaakas, kas kljuva speejiigas sevi paarkopeet – to ar laiku noteiks zinaatne.
    —————————
    Zinu, ka zinaatne un tehnologjijas shobriid nav cienjaa, jo ar to pailidziibu tiek straadaatas briesmu lietas.
    Tomeer, pati zinaatne vai tehnologjijas to nedara – leemumus, kaa to pielietot pienjem cilveeki.
    Cilveeki to dara kaadeelj?
    Lai vareetu nopelniit naududu un ieguut lielaaku varu.
    ————–
    Iznjem no sisteemas aaraa sho nedabiigo kropli (naudu), un tu tehnologjijas un zinaatne ieguus pavisam citu noziimi.

  • Lai turpinaatu saprast Tagadni, iesaku noskatiities arii filmu par tiesas praavu ASV – evoluucija pre creationism
    http://video.google.co.uk/videoplay?docid=-4024258832125504495&ei=SDwCStS7H8GN-Abl-9jRAw

  • Vienšūņi laikam lasīt neprot, (un kur nu vēl domāt), vai ne, Aigar!

    Katrā ziņā “es kā šīs sistēmas galvenais vergturis…” piešķiru Tev stipendiju…
    Ja tā turpināsi, tad izskatīsim jautājumu par mūža stipendijas piešķiršanu.
    Nezinu kur tāds teiciens radies, bet par tādu runāšanu teica:
    MULD KĀ PA ĶEŠU.

  • Ok. Kaa veelies.

  • Citēju no viena komentāra: “Zane, es varu iemest n-tos linkus ar lapām, kuras izmej reliģiskos fanātiķus un argumentēti apgāž augstāka jebkā eksistenci. Ko tas dos?”

    Šis teiciens lieliski atklāj esošo attieksmi, pat stratēģiju.
    Jo.
    Kā var nopietns zinātnieks, arī cilvēks kaut ko tādu
    gvelst.
    T.i. vienā teikumā, vienu otram pretim it kā pretnostatīt, un tādējādi mēģinot radīt
    pierādījuma efektu -
    – reliģiskie fanāti un
    – apgāž augstāka JEBKĀ eksistenci,
    – izsmej un pierāda.
    Cilvēki mīļie, lai kam Jūs ticētu vai neticētu, piekristu vai nepiekristu -
    izberzējiet acis.

    Bet par to tiesas prāvu ASV, ja pareizi atceros toreizējo atstāstījumu –
    bija runa par mācīšanu skolā. Man nav interese par to, ja vien es negribu studēt ASV sistēmu (tas nebūtu peļams temats).
    Jo tur (attiecībā pret mācīšanu skolā) nebija taisnība nevienai pusei.

    Un nozīme tam,
    vai TEV ir Dievs vai nav ir
    grandioza.
    To pierāda tie, kuri valda pār mums…
    Kuri piešķir stipendijas…
    To pierāda mūsu tagadējais stāvoklis.

  • Ko nozīmē open mindesness?
    http://www.youtube.com/watch?v=T69TOuqaqXI

  • Aigar, labi, ka musu hokejisti nav dzirdejusi par Tavu likumprojektu – ‘aizliegta ticiba’

  • jā viss ir labi, ko tu uzskati par labu :D:D

  • Ticiba un letticiba nav viens un tas pats, ka Aigars, to meginaja savienot. Ticiba ir balstita uz savu ieprieksejo pieredzi, bet letticibai nav pamata,- ta ir ‘akla ticiba’.

    _._

    Es NEZINU, kada bija ‘viduslaiku baznicas domasana’, jo tas nebija man dzivosanai paredzetais laiks, bet ticu, ka tas nebija Dieva Prats, kas toreiz notika, ja vesture nemaldina. Toties es ZINU, ka es neesmu augstaka radiba un pielauju, ka ir kas inteligentaks par musu pratiem, kas ir spejis visus sos RADIJUMUS savest zem viena apvalka, atmosferas.

  • Piekritu Zulim, aiz katras lietas, radibas ir doma. Un kas ir doma? Tas atrumu varot izmerit, bet vai tai ir robezas? Ka aborigeni spej sazinaties bez jebkadam modernajam tehnologijam? Ar domam! Tatad pamata ir garigums, viss sakas un beidzas ar domu – garigumu.
    _._

    Ja domam par pecnavi nav nozimes, tad kada nozime ir mums saja ‘realitate’? Lai pec nomirsanas agriestos taja pasa vide(- Zeme), tikai cita vieta?

  • Es arī pieļauju vis kaut ko. Tādēļ jau nesāku tam ticēt:D:D

  • Vel man liekas ir interesanti noverot – izradas, seit parasti karojosas divas puses ari tagad atrodas vienos ierakumos ar tiem pasiem cinubiedriem pret tiem pasiem cinubiedriem – ticigie un neticigie.

  • Doma ir kas?
    ———-
    Doma ir:
    – tava pieredze,
    – tavas atmiņas
    – tavi priekšstati, uzskati
    – tavas vērtības
    ———–
    Piekríti?
    ———–
    Kā tieši “doma” ir aiz radības. Kā doma, kas ir tava pagátne, var būt aiz radības, kas neesi tu?
    =========
    Kas ir garīgums?
    Es nezinu. Vai kādam rūp paskaidrot?

  • Doma ir nevis tas, ko Tu, Aigar, uzskaiti (tie ir apziņā un zemapziņā noglabāti dažādas kvalitātes informācijas vienumi), bet veids (fizioloģiski novērojams elektromagnētiski-elektroķīmisks process), kādā mēs ar šiem datiem operējam. Turklāt, lai lietas nešķistu pārāk vienkāršas, jāatceras, ka vēl pastāv vērotājs, kas spēj apzināti vērot un koriģēt domu plūdumu.

  • Jā. Kā jau pats saki – fizioloģiski elektromagnētiski-elektroķīmisko process ir tikai Veids, kā tiek saglabāta informācija. Kas no šīs saglabātās informācijas rodas?
    ==========
    Pareizi.
    Rodas doma. Tā būtu būtu neiespējama, ja disks būtu tukšs (tas ir – nebūu pieredzes, atmiņu…) :D
    ==========
    Kā tu šo, tikai tev raksturīgo informāciju diskā, esi ieguvis?
    – no tā, ko tu esi savā dzīvē piedzīvojis (pieredze)
    – no tavām zināšanām (atmiņas, par apgūto)
    – no taviem ideāliem, vērtībēm, dzīves koncepcijām un konstruktiem.
    ================
    Domas operē apziņā. Lai tās rastos, tiek ņemta atmiņa/s un izmantojot intelktu, kas ir apziņas struktūra, rodas rezultāts – doma.
    —————-
    Novērotājs pastāv.
    —————-
    Apziņa arī ir novērotājs – tā var pastāvēt bez domas.
    —————-
    Kas notiek, ja tev ir spēja novērot un ļaut domai apklust? Tu ieraugi ko?

  • Es iztēlojos cilvēku pie pilnas apziņas, kas nekad savā dzīvē nav saņēmis nevienu elektro signālu no maņu orgāniem.
    ———–
    Tas nozīmētu – novērotājam novērot bez koncepotiem, bez idejām, bez vārdiem… kas tur būtu – bailes vai mīlestība?
    ——-
    Tikai crazy ideja.

  • Bet es neticīgajiem: sex ir labs, sex ir labs un tad vienā dienā cilvēks saprot, ka grib būt tēvs. Jautājums- vai visiem tas izdodas? Atbilde- nē, visiem neizdodas. Tālāk jautājums – varbūt tie, kam neizdodas, ir slimi? Atbilde- nē, ne visi, kam neizdodas, ir slimi!Trešais jautājums -varbūt tiem, kam neizdodas, viņu sievietes ir slimas? Atbilde- nē, ne vienmēr sievietes ir slimas.
    Kas tad par lietu?
    Vienkārši- nav lemts. Kas nelēma? atkal- sauc kā gribi, Liktenis, Augstākā ideja, Dievs, Augstākais saprāts – redz, ka tam, kam neizdodas, par tēvu nav jābūt(kaut kādu iemeslu dēļ…)
    Starp citu, to pašu varētu arī par sievietēm, bet to es teiktu sieviešu auditorijai.

  • Tā ir pagātne – medicīna mūsdienās atļauj katram kļūt par tēvu.

  • Vēl kas – mūs baro pārtiku un piedevām, kas traumē ne tikai mūsu imunitāti, bet arī padara mūs sterilus.
    —–
    Sterilitāte nav saistīta ar dievu, dieva atriebību par sliktu uzevdību vai kaut kas tamlīdzīgs.

  • “Cilvēki kļūst par savu rīku rīkiem.”
    Toro

  • Ko var spriest nejēgas, kuri neko zināt negribot tikai aizstāv visiem spēkiem sev iepotētās aplamības, jo baidās palikt vispār bez kādas teorijas, bet ko citu, ticamāku, izdomāt nav garīgo resursu?
    Tajā pašā laikā zinātne jau ir daudz atklājusi, lai būtu ne tikai iespējams, bet nepieciešams izdarīt pilnīgi citus secinājumus, kas arī ir tās klupšanas akmens – nespēja konsolidēt un izprast paveiktā kopumu, redzēt atklājumu kopainu.
    Protams tam nepieciešama arī ideja, kuru apaudzēt ar minēto faktu un likumsakarību masu. Un tā varētu būt tā saucamā paralēlā gēnu pārnese veidojot jaunas sugas. Apvienojot viena līmeņa īpatņu īpašības, veidot jaunu – kvalitatīvi augstāku sugu. Atkarībā no iesaistīto īpašībām arī atkarīga izveidotā būtība. Loģiski, saprotami un arī darbojoši.
    Un pie tam viļņu ģenētikas principi parāda šādas sugu veidošanas attālinātu iespējamību. Vajadzīgi tikai vērsti konkrēti energo impulsi. Iespējams līdzīgi sen zināmajiem astroloģiskajos planētu enerģiju mijiedarbībās slēptajos.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.