Sarunas ar Aivaru Endziņu par vēlēšanu sistēmas maiņu

Vairāki sabiedriski aktīvi iedzīvotāji plāno sākt vākt parakstus, lai aicinātu Valsts prezidentu Valdi Zatleru rosināt referendumu par mažoritārās vēlēšanu sistēmas ieviešanu Latvijā, informē parakstu vākšanas iniciators Juris Putriņš. 6. maijā LU auditorijā „OPEN”, plkst. 17.30 tiek rīkota diskusija, kur piedalās Aivars Endziņš.

Aktivitātes iniciatoru pulkā ir vairāku nevalstisko organizāciju, piem., “Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības” un Biedrības “Tautvaldība” biedri, tostarp arī sabiedrības iniciatīvas www.TautasForums.lv aktīvisti

Kā uzskata potenciālie parakstu vācēji, tautas balsošanas rezultātā vēlēšanu likumā būtu jāiekļauj šādas izmaiņas:
- jāievieš mažoritārā vēlēšanu sistēma;
- jānostiprina tiesības izvirzīt Saeimas deputātu kandidātus katrā vēlēšanu apgabalā jebkuram neatkarīgam pilsoņu kopumam;
- oficiāli apstiprinātiem Saeimas deputātu kandidātiem no valsts budžeta tiek piešķirti vienāda apjoma resursi priekšvēlēšanu aģitācijai, aizliedzot izmantot privātus resursus.

“Uzskatām, ka šīs izmaiņas vēlēšanu likumdošanā ir vitāli nepieciešamas, lai spētu nodrošināt patiesu demokrātiju un tautas kontrolētu, atbildēt spējīgu valsts varu,” pauž diskusijas iniciatori.

Diskusijās savu viedokli par mažoritāro vēlēšanu sistēmu un tās ieviešanas iespējām Latvijā paudīs profesors Aivars Endziņš. Tāpat sarunās aicināti piedalīties visi interesenti. Pasākuma mērķis ir gan idejiski, gan juridiski precīzi noformulēt sabiedrības prasību izsludināt referendumu par pastāvošās vēlēšanu sistēmas maiņu.

Uz diskusiju – preses konferenci tiek aicināti gan masu mediji, gan citi interesenti.


  • Noteikti parakstīšos, tomēr rīt diemžēl netikšu.

  • Shēma:
    1. Izvirzam kandidātu.
    2. Apstiprinam oficiāli.
    3. Saņemto finansējumu nodzeram.

  • Beidzot šī lieta sāk kustēties! Galvenais, neaizmirst likumprojektā ieviest sadaļu par deputātu atsaukšanu, kuras ierosināšanai nepieciešams tāds pats vēlētāju skaits, kā kandidāta izvirzīšanai.

  • Pēteri, vai tad šībrīža vēlētājiem praktiski neatbildīgie valsts nozadzēji tev ir pa prātam? Shēmu par maz?

  • Kamēr partijas netiks palaistas pelnītā atpūtā-Dievs nebūs kāvis to 100,kā E.Virza teicis savā dzejā,tikmēr nekas uz labo nemainīsies.
    Cīņai sveiks!

  • Biku nesaprotu, ko tieši nozīmē pāreja uz māžoritāro vēlēšanu sistēmu. Kā tieši notiks vēlēšanas parlamentā? Anketē būs jāatzīmē 100 kondidātu no dažiem tūkstošiem, par kuriem diez ko zinam, vai no tiem pašiem tūkstošiem būs jāizvēlas vienu kandidātu, un Saeimā trapīs pirmie simts, kas savāks visvairāk balsu? Vai nu vēl kaut kā citādi?

    Vispār būtu jau interesanti palasīt tā Endziņa idejas un pamatojumus, ja ir kaut kur internetā pieejams..

  • Valteram Grīviņam:
    Valsts nozadzēji un shēmas ir iespējamas tādēļ, ka nav atgriezeniskās regulējošās saites starp vēlētāju un politiķi. No šāda viedokļa, ir pilnīgi vienalga, kāda ir vēlēšanu sistēma, ja vēlētāji reiz ievēlētos nekā nevar atsaukt vai ietekmēt tieši, jo shēma ir vienkārša: iegrūžam naudu smadzeņu skalošanas kampaņā, ko sauc par vēlēšanām, un atgūstam no valsts pasūtījumiem vai labvēlīgiem likumiem pēc tam.
    Man ir cits priekšlikums: ja jau reiz gribam vēlēt, tad katrs vēlētājs reģistrējas kā politiķa atbalstītājs, nododot savu balsi. Ja viņam nepatīk, kā politiķis rīkojas, vēlētājs savu balsi “atvelk”, un ja politiķa atbalstošo balstu skaits krītas zem kritiskā, uz viņa vietu izsludina jaunas mikrovēlēšanas. Tādējādi, tiek nodrošināta tieša atgriezeniskā saite un valdības nepārtrauktība, un tieša personiska, nevis partiju, izvērtēšana.

    Jā, mēs zaudējam “aizklāto vēlēšanu” principu, taču tas nav nekas īpašs: man nav jākaunas par cilvēkiem, ko esmu izvirzījis pārstāvēt sevi. Ja es varu balsot atklāti dzīvokļu īrnieku kopsapulcē, tad varu arī politikā. Ja kāds baidās – nu, nedaudz drosmei tomēr ir jābūt, ja gribam normāli dzīvot.

  • Vardarbība visvairāk ir izdevīga tiem, kam ir vislielākās vardarbības iespējas, monopols un potenciāls, pašlaik esošajai iekārtai. Tāpēc vara savus pretiniekus nereti izaicina uz vardarbību, lai varētu to sakaut ar savām iemīļotajām metodēm savā cīņas laukā.
    Vardarbība neko neatrisina, vienkārši nomaina vienus krānus ar citiem, parasti vardarbīgākiem un trulākiem, kuri atkal pamazām mācās no savām kļūdām. Tāpēc jāmeklē risinājums, kura ietvaros arī pašreizējiem parazītiem būtu iespējas normāli dzīvot bez parazitēšanas. Uz kopējā labuma fona, jautājums par viņu sodīšanu ir pilnīgi mazsvarīgs.
    Daudzi no tautas vēl nav sapratuši, ka ne jau politiķi bīda procesus, bet viņu finansētāji. Tāpēc jau tie ievēlētie deputāti pamazām iegūst viegla cinisma un bezcerības izteiksmi, jo neko nespēj mainīt, vēl vairāk – viņiem to neļauj frakcijas disciplīna un tamlīdzīgi apsvērumi.

  • Tieši tā. Mums (man, tev, visai tautai) ir īpašnieki. Mēs viņiem piederam – lopiņi kūtī. Vvieņīem par nelaimi mēs varam izbēgt uz citu kūti (valsti).
    ——-
    Tādēļ.
    ——-
    Ir jāsaprot, ka naudas sistēmā nekad nevarēs būt “godīgs” pārstāvis. Naudai nav nekādu notiekumu
    Naudai nav noteikumu, tai neintersē:
    – vides problēmas
    – cilvēktiesības un vergturības jautājumi
    – tehnoloģiju attīstība
    – cilvēku labticība
    ========================
    Kamēr pastāvēs naudas jeb monetārā sistēma, kas neapšaubāmi ir lieka, tikmēr viss turpināsies iet uz leju. Tam tā ir jānotiek.

  • Ai cik jauki būtu, ja pašvaldību vēlēšanās būtu viens saraksts,kurā būtu visi kandidāti no visām partijām. Tad tik būtu ko svītrot un plusot.Un, ja katram klāt pārstāvētā partija, tad jau tas arī atspoguļos cik vietas vai % katrai partijai.Kur te problēma?
    Savādāk tagad katrā sarakstā pa 3-5 normāliem iespējamiem deputātiem. tad nu iznāk, ka viens saraksts dabū 70% vietu padomē, kur no 70% ir tikai 30% darītāju, pārējie galvas gudri klanītāji vertikāli vai horizontāli.

  • jā, es arī parakstītos par vēlēšanu likuma maiņu, bet pirms tam gan rūpīgi izlasītu un iedziļinātos, kas tās īsti ir par izmaiņām un vai par tām var parakstīties.
    Tāda sajūta, ka dažas labas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas izgāzušās, jo formulējums izmaiņām nepilnīgs.
    Un pretī demagagogi nav nekādi švakuļi.

  • Jā un domāju, ka nosacījumiem jābūt atšķirīgiem. Mazajās pašvaldībās (~līdz 10 000) mans iepriekš aprakstītais variants, lielajās un saeimā dalītais.
    Nu jā, neko gudru nepateicu, bet vienkāršs lauku cilvēks arī drusku domā :).
    Lai Jums veicas, jo pie šāda vēlēšanu likuma vairs uz vēlēšanām neeju.Ai, eju gan, jo esmu vēlēšanu komisijā, bet nebalsoju :)

  • “Demkrātija” un “brīvība” ir lielākās mūšdienu krāpšanas shēmas.
    ==================
    Vai tu domā, ka vienu reizi četros gados ievilkt ķeksīti ir demokrātija?
    Vai tu domā, ka tā ir brīvība, darīt tik, cik atļauj naudas maka biezums?
    ——————
    Tev ir iepotéts, ka pārvalde ir demokrātiska. Kā tā var būt demokrātiska, ja par 2,3 miljonu likteni (ņem aizņēmumus, glābj bankas…) lemj 100 cilvēki?
    ——————

  • vai es teicu, ka pārvalde ir demokrātiska?
    Par demokrātiju un tās “paveidiem” var runāt bezjēgā daudz.
    Ir sapņi, ir ideāli, ir viedums un ir ikdienas lauciņš, kur varam kaut mazumiņu izdarīt neatkarīgi no “demokrātijas” , “monetārās politikas”, tādas institūcijas kā “valsts”, u.t.t.
    Arī garīgās slimības ir lipīgas un arī garīgums ir lipīgs :)…

  • hmm – viss ir iespeejams

  • Pirmie divi punkti labi, trešais muļķīgs.
    Tapec, ka viss, kas skar budžetu, diskusiju formā ātri nonāk tupikā un ārā nenāk kā arī aizliedzot privata kapitala dalibu, tiek atnemts daudz investiciju radošos procesos.

    Mazoritara sistema, jebkurš pilsoņu kopums var izvirzit savu deputātu, neierobežota privata kapitala piedališinās un tas jau kaut cik izstradatu kriterijus ka atpazit vadoni no populistiem.

    Tauta vairs nav tik glupa ka daudziem vel varbūt rādās.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.