A.Jundze: ‘Stāsts par Latvijas nāvi’

Jūs visu izlasījāt pareizi, šī patiesi ir sleja par Latvijas nāvi. Nu ja – jūs sacīsiet – autors atkal zāli sapīpējies un kladzina te par latvju kultūras darbinieku grūto mūžu. Savējie jāaizstāv. Zinām jau, zinām! Patiesībā negrasos nevienu aizstāvēt, un jautājums par Latvijas kā valsts pastāvēšanas jēgu nav nedz manis izgudrots, nedz manis uzdots. Par to pēdējās nedēļās runā gan filozofi, gan politologi.

Fakts numur viens, ko 2009. gada aprīļa pēdējā sestdienā var konstatēt, īpaši nepiepūlot smadzenes, ir tāds, ka esam nodzīvojušies līdz brošai. Fakts numur divi, kas izriet, lasot dažādu ministriju plānus A un B, un C par to, ko nogriezt, likvidēt vai citādi nozūmēt, arīdzan ir pietiekami skarbs – pilnīgi skaidri redzams, ka Latvijas valsts kuģis, runājot sen miruša dzejnieka vārdiem, ir pamatīgi piedzēries un potenciālie stūrmaņi groza tā kloķus pēc tautas parunā precīzi definētā principa – kā es māku, tā es maunu…

Negrasos biedēt lasītājus ar apokaliptiskām pasaules gala ainiņām, tomēr būsim reālisti, paskatīsimies nesenā vēsturē, kurā mūsu valsts šobrīd par katru makti laužas atgriezties, proti, skarbajos deviņdesmitajos gados. Lai arī tobrīd uzplauka ne viena vien tagadējā Latvijas miljonāra pirmie godīgā prihvatizācijā nopelnītie ļimoni, sabiedrībai kopumā tas nudien bija skarbs un nepatīkams brīdis. Totāla noslāņošanās, bandīti treniņbiksēs, pēc bankas Baltija zaudētā ticība un lepnums par valsti, pirmais Īrijas un Vācijas braucēju vilnis, fermas ar izsistiem logiem kā Latvijas lauku ainavas laika zīme… Un pāri visam minētajam un nenosauktajam totāla sabiedrības atradināšana no pašsaprotamām kultūras vērtībām: kinoteātru un kultūras namu likvidācija, teātru apmeklētības kritums, grāmatu lasīšanas ēras beigas ar simtkārt sarukušām tirāžām… Daudz kas tobrīd notika eksistenciālas un skaudras izdzīvošanas vārdā.

Toreiz likās – gan jau mēs to pārcietīsim, gan jau viss būs kārtībā, bet brīdī, kad dzīve iegāja puslīdz normālās sliedēs, atklājās, ka senāk pašsaprotamais kultūras izmantojums nemaz nav nedz tik dabisks, nedz vitāli nepieciešams. Desmit gados izveidojās sabiedrība, kurai vairs nebija ieraduma un vajadzības pēc kultūras patēriņa. Izrādījās, bez tā var ļoti labi iztikt! Protams, tam var likt pretī jaunas iespējas un jaunas intereses, tomēr ļaunākais ir tas, ka šajā desmitgadē degradējās tas, ko agrāk dēvēja par inteliģenci. Vecie nogāja no skatuves, jaunie aizgāja biznesā. Palika leģenda par dziedošo revolūciju un tautas fronti. Tomēr inteliģence vai, ja jums labāk patīk šis apzīmējums – intelektuāļi, Latvijai ir nepieciešami ne jau kā pāva spalvas parādes mundierī, bet gan kā reāls ideju ģenerators.

Sliktākais 2009. gada situācijā nav vis kāda valdošās politikas vai pasaules ekonomikas krīze, bet gan tas, ka inteliģence/intelektuāļi šobrīd nespēj ģenerēt neko sakarīgu un atražo pupu mizas par veco un nodrāzto Latvijas nokijas tēmu. Ir grūti saprast, kas notiek ar kultūras darbiniekiem, kuri šobrīd brīvā valstī, demokrātiskā sabiedrībā kaut ko nikni burkšķ virtuvē, bet, tiklīdz tiek aicināti izteikties, tā klanās, ka piere pret zemi būkšķ gan valdošo partiju un labā premjera, gan mīļo ierēdņu virzienā.

Var, protams, saprast, ka vispārējā iebiedēšanas kampaņā, ko meistarīgi īsteno pēdējās divas valdības, solot darba vietu likvidāciju, katrs grib saglabāt kaut vai kādu eksistences pamatu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tagadējā trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku paaudze šobrīd tiek uzmesta tikpat ciniski, kā savulaik uzmeta tagadējos pensionārus, un nekāda klanīšanās te nelīdzēs.

No visa tā izriet visnotaļ nepatīkamas konsekvences. Ja kuģis turpinās peldēt, kur pagadās, agri vai vēlu atskanēs sauciens – glābjas, kas var. Draudošā kultūras pie-ejamības samazināšana pat par 50 procentiem ir bīstama ne tik daudz kādu sociālu deformāciju dēļ – tas ir totāla ideju trūkuma priekšvēstnesis. Ja ideju nebūs, šīs valsts nāve iestāsies jau tuvāko desmit piecpadsmit gadu laikā.
Vai patiešām manai tēvzemei pienāk gals?

Arno Jundze
Pārpublicēts no www.nra.lv


  • Intelekts ir praata struktuura – arii peertikjiem ir intelekts – tikai ar citu struktuuru.
    ——–
    Visi cilveeki ir intelektuaali, bet vai inetelegjenti?
    —————-
    – Es esmu negodiigs – jo taa var vairaak nopelniit
    – Man ir daudz draugu un pazinju ar kuriem kopaa mees nobiidam malaa cilveekus, kas ir biistami un traucee
    – uzvar stipraakais, ja tu domaa savaadak, tad tu neesi inteligjents.
    - Es eju vienreiz nedeeljaa uz baniicu, lai sanjemtu piedoshanu no Jeezus, jo vinjsh glaabs, lai ko es dariitu
    ————
    Taadeelj es esmu inteligjents. Ja veel nesapratis kaamdeelj es esmu inteligjents, lasi taalaak.
    —————
    – es zinoshi runaaju, bet pabeidzu savu manipuleejosho runu, turpinu lietot naudu un pirkt produktus, par kuru izcelsmi, ieguushanu, razjoshanas un piegaades laikaa izdariito triecienu dabai un cilveekam, man nav nekaadas dariishanas.
    – man ir vienalga cik naudinjas sanjeema un kados apstaakljos dziivo Aazijas vergi, kas taisa tev datorus, apgjeerbus, rotaljlietas…?
    – man ir vienalga, ka vista, kuras galju es peerku veikalaa, iespeejams ir barota ar soju, kuru ieguva izceertot tropu mezju laukus, kas vieteejos iedziivotaajus izspiezj no savaam maajaam. Laukus, kurus miglo ar kjimikaalijaam, no kuraam tuvumaa dziivojoshajaam gjimeneem dzimst mirushi beerni ar smadzeneem, kas aug aarpus galvaskausa?
    – man vienalga, ka Aafrikaa un citur cilveeku tuukstoshi mirst badaa katru dienu, bet Eiropaa (tai skaitaa Latvijaa) katru dienu atkritumos izmet TONAAM PAARTIKU?
    – taa ir vinju probleema, nevis maneejaa – mana probleema ir uz to visu nopelniit.
    ——-
    Tieshi taadeelj – ES ESMU INTELIGJENTS.
    =================
    Tagad, kad esam noskaidrojushi, kas ir inteligjence, es jums paskaidroshu, kas nav inteligjence:
    1. Inteligjences nav, ja cilveeks satraucas, apzinas un domaa par savas riiciibas ietekmi uz citiem un uz vidi.
    2. Inteligjences nav, ja cilveeks sadarbojas, nevis meegjina ieguut savaa riiciibaa prieksrociibas, ar kuram izniicinaat konkurentu
    3. Inteligjences nav, ja tu nedod kukuli, ja prasa, vai nepiedaavaa piekukuljot.
    —————–
    Tiem, kas veel nesaprata.
    —————–
    – Buutu tie skolotaajinji un aarstinji domaasjushi, kaa uzvaariiteis, valsts shaadaa situaacijaa nekad nenonaaktu.
    – Buutu tie skolotaajinji maaciijushi saviem skolniekiem, ka dziive ir mezjsh, kuraa valda pleeseeji, jaunie tagad diiraatu pikji no Leishiem, Igaunjiem un Amiishiem
    – Buutu tie aarstinji njeemushi piemeeru no Zatlera, kaa njemt kukuljus – nevajadzeetu tagad sleegt ciet slimniicas.

  • Plakaati cilveekiem, kurus taisiijushi cilveeki, kas ieniist Latvijas inteligjenci.
    http://www.social.lv/portal/foto?func=viewcategory&catid=1&startpage=2

  • Tu aicini saglabaat kaatiibu kur idejas naak tikai no elites – tava gadījumā ‘intelektuālās’. Parastiem neintelektuāļiem nekas jēdzīgs nekad nebūs prātā un darbos?
    Sorī, bet elites kā tādas laikmets beidzās. Un padsmit gadi ir pārāk izstiepts laikaposms. Viss notiks daudz ātrāk. Vismaz 5os.

  • Aigar, Krišu,
    “ideju trūkums…”.
    Man raksts patika,
    bet no Jums gaidu saturīgu rakstu, vai vismaz rakstiņu.
    Vai arī Jūs gaidāt to, ko sauc par Latvijas nāvi (jau notikušu, esošu, drīzu…)…
    Pagaidām man ir saprotams Jūsu nemiers, bet kāpēc tā “vārīties”.
    Es to joprojām nesaprotu. Vai paši vismaz saprotat.

  • Esmu shokeets veciit – es visu rakstiiju apgrizti un ar smagu ironiju, helo, Reality Check failed.

  • Ļoti labs raksts, kas trāpīgi raksturo mūsdienu situāciju. Taču arī šajā rakstā nav nosaukts galvenais cēlonis, kādēļ viss notiek tā, kā tas notiek. Kādēļ tā mūsu inteliģence ir kļuvusi tāda, kāda tā ir?
    Inteliģencei ir atņemta nacionālisma ideja un tās vietā cilvēku apziņā ir sabāzti dažādi it kā vienotību un kopdarbību veicinoši surogāti. Demokrātija, brīvais tirgus, no nacionālās piederības atrauts patriotisms, vispārējas labklājības ideja, kas faktiski ir materiālisms – patērēšanas kults un tāda pati globālā “cilvēkmīlestība”. Nacionālisms ir izņirgts, diskreditēts, apmelots, nomelnots. Neviens mūsdienu inteliģents nevar publiski paust nacionālisma idejas, neriskējot tikt vainots starpnacionālā naida kurināšanā, tolerances trūkumā, šovīnismā, tuvredzībā, provinciālismā, nespējā saskatīt realitātes…. Taču surogātvērtības cilvēku apziņā nestrādā kā sadarbību un kopdarbību veicinoši faktori. Tas arī ir saprotami, jo pēc savas būtības tās visas tiek izmantotas kā pasaules tautu sašķelšanas, muļķošanas un paverdzināšanas instruments. Un šādā virzienā tad arī tās darbojas.
    Atteikties no nacionālisma, tas ir tas pats kā komunistu laikā cilvēkiem atņemt īpašumā esošo zemi, visus varmācīgi sadzīt kolhozos un tad gadīt, kad tagad viņi sāks ar lielu dedzību godīgi un pašaizliedzīgi strādāt visas “lielās kopējās dzimtenes un vispārējās labklājības ” vārdā. TĀ NENOTIEK! Un tādēļ, kamēr vien ļaudis, tai skaitā arī t.s. inteliģence, neatgriezīsies pie nacionālisma un nacionālās kopības idejas – nekas nemainīsies. Diemžēl.

  • Kas ir inteliģence, Žuli? Vai tu esi inteliģents? Ja cilvēks ir inteliģents, tad viņš pirmkārt nepakaļaujas stresam, draudiem, baiļu iedzīšanai. Tie, kas vada, nevar atļauties nebaidīties un nedzīvot stresā – līdz ar to inteliģenti viņī nevar būt.
    ———-
    Nacionalitāte ir kultūras fenomens, ko nevajadzīgi velk iekšā politikā, valstu robežu vilkšanā, civēku sadalīšanā…
    NO nacionālisma neviens neatsakās – tas ir pats par sevi vai arī izzūd ar laiku – līzīgi kā Lībieši, kad Balti viņūs apkāva.

  • Vai tāpēc, ka vēlreiz apgriezīsi, tas paliks labāks, saprotamāks, lietojams…

  • Dīvaini, bet pat pēc vairāku mēnešu domāšanas nekas labāks par veco”Taukvēderus pie laternas!” neienāk prātā. Tāpēc ka visos portālos ideju ir tik daudz, bet tās neviens nepamana vai neņem nopietni. Ko vērts ir vakardienas aicinājums noteikt Latvijas mērķi(ar piebildi, ka to mērķi sāks vērtēt novembrī!)?

  • Pašlaik sabiedrība ir būvēta (organizēta) tā, lai galvenā problēma būtu naudas problēma. Līdz ar ko vērtību sistēma nobīdās uz naudas pusi, tas pats notiek ar kultūru – tā parveidojas par to, ko ir pieņemts saukt par “Rietumu kultūru”.
    Idejas neviens nepamana, ja ar tām nevar pelnīt naudu. Tāpat kā viduslaikos, kad (cik nu man zināms) dzīves centrā bija Dievs, neviens nebūtu pamanījis idejas, kuras būtu par citu tēmu.

  • Salut!
    “Nacionalitāte ir kultūras fenomens, ko nevajadzīgi velk iekšā politikā, valstu robežu vilkšanā, civēku sadalīšanā…
    NO nacionālisma neviens neatsakās – tas ir pats par sevi vai arī izzūd ar laiku – līzīgi kā Lībieši, kad Balti viņūs apkāva.”
    Kas Tu jocīgs!? DNS Y-chr. sak ko cit ka tieš Lībi ir apkavuš Balt virieš,jo videj katra kaut cik etniska Latvieti ir apm. 30% Līvu virieš gēni,bet nav sievieš….kurš te kur apkavs,Līvi bij pirma kas uzbruk Baltu ciltim ar Ģermaņiem kopā!
    “In World Demographics Timing is Everything “

  • P.S. Nacionalitate ja ,bet ne tauta-etnos,tas ir reals pastavos,,ko D(aba)ievs ir izveidojs ļot ilgā laik posmā,asins ir daudz reālakas par idejām.
    Ne kultur rada persons,bet personas kulturu;)Stiprie pakļauj dabu kur var,vajie pilnībā pakļaujās.
    Ta jau ir ka Jūs sak,atņem identāti,sav īpatnej kultur,paraž,valod un būs uzvarējs-”iznīcinājs” sav pretiniek!

  • Lai arii geeni ir, tomeer valodas nav – Baltu kultuuras bija domineejoshaakaas.
    ————-
    Vel senaak veesturee visas Eiropas valodas un kultuuras bija viena kultuura, kas sadaliijaas daudzaas, bet peedeejo gadu tuukstoshu laikaa atkal sapluust kopaa.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.