A.Belovs: ‘Demokrātija + Kapitālisms = ?’

….ilgi domāju kur tad ir kļūda, par kļūdas esamību šaubu nav, sevišķi šodien! Cilvēks jau meklē vainīgos tikai tad, kad sāk iet pavisam bēdīgi.

Meteorīts Ķīnā tak nav ietriecies un iznīcinājis visas rūpnīcas, kas ražoja pus pasaulei tik nepieciešamo lēto preci! Kas tad notika?

….bet, kad cilvēkam iet daudz maz normāli, viņu neinteresē ne politika, ne globālas lietas, tā sauktajos „labajos laikos”, cilvēks ir totāli degradējies politiskais un sociālais analfabēts.

….lielākā daļa no mums vēl joprojām domā, ka brīvais tirgus un globalizācija ir labas lietas, to propagandu mēs ēdam no rīta un vakarā kā konfektes, nemaz nedomājot! Un blēņas par to, ka konkurence veicina attīstību, motivē un ko tik vēl ne, ir pamatu pamats mūsu maldīgajiem uzskatiem par pasauli. Visas ekonomikas grāmatas, un ne tikai, ir balstītas uz to, kur vienu no variantiem pasniedz par to īsto un patieso, nemaz nepieļaujot iespēju, ka var būt savādāk. Kā gan mēs varam gaidīt kādas izmaiņas no jaunās paaudzes, kas domādams nāks un visu sakārtos, ka viņiem jau agrā jaunībā galvu piedzen ar tām skaidām?

….ekonomika, visi droši vien zina, kāds ir tās mērķis. – Peļņa! Cilvēks ir muļķis, ja viņš domā, ka ar tādu mērķi var attīstīt un motivēt civilizāciju kā tādu. Nemaz nerunājot par sekām, ko šī tiekšanās, to mērķi sasniegt, atstāj pēc sevis. Ja man vajadzētu saskaitīt plusus un mīnusus, tad droši vien sarakstītu grāmatu, kur 1 lapa būtu ar plusiem un pārējās 499 būtu vieni mīnusi!

…. ekonomikai nav morāles normu un ētikas. Ekonomika pēc būtības nav sarežģīta. Laika gaitā cilvēks pats to sarežģī. Veselas zinātnes līmenī tas viss izvērties, bet jāsaprot ir tikai viena lieta, tā visa zinātne ir instruments un tas, ko tu ar viņu uzmeistaro, ir – peļņa. Zinu, man nav doktora grāds ekonomikā, bet vai man maz vajag zināt, kā tieši pistole darbojās, lai saprastu tās mērķi un sekas?

…. tā ekonomika ko mēs saprotam šodien, principā ir tas pats kapitālisms, kas ir režīms. Režīms, kur vara pieder ļoti mazai cilvēku grupai, un tā darbības princips ir ļoti vienkāršs. Piramīdas modelis, kur pati galotne nosaka, ko darīt visiem apakšējiem,  gandrīz kā jebkurā uzņēmumā, pamēģini iebilst kaut ko vadībai tevi uzreiz atlaidīs, tad par kādu brīvību var būt runa, ja tev jāpiekrīt visam ko tev diktē? Un tas notiek ne tikai uzņēmumos, bet valsts mērogos un globāli.

….demokrātija – baigi labā lieta teic grieķi, kad to izdomāja – nav šaubu. Tautas ievēlēti kalpi (politiķi), kas, starp citu, bij profesija, kuru mācīja skolās ilgus gadus un taksists par politiķi nevarēja kļūt, politiķim bij jāorientējas visās sfērās, bij jābūt viszinošam, jāsaprot visi uz pasaules notiekošie procesi un jāpieņem tādi lēmumi, kas ir visas tautas interesēs. Režīms tā kā būtu pieņemams, kur tad ir problēma? Problēma ir tur, ka mēs ignorējam faktu, ka mēs patiesībā dzīvojam divos režīmos „Demokrātijā” + Kapitālismā un tas ir Konflikts! Un kapitālismam ir tieksme iznīcināt jebkuru blakus pastāvošu kārtību.

….demokrātija, kas sludina tautas varu, brīvību, morāli un ētiku! Tai pretī stāv Kapitālisms, kas ievieš pāris cilvēku varu, verdzību, vienaldzību, karus un badu! Viss, ko mēs šodien redzam, ir šī konflikta augļi! Par nožēlu demokrātija jau ir zaudējusi, un tādu demokrātiju, kādu to bij iedomājušies grieķi, mums neredzēt kā savas ausis, kamēr tai līdztekus pastāv kapitālisms. Demokrātijai jau no sākta gala nebij ieroču, ar ko cīnīties pret kapitālismu, pat komunistu ieroči bij par vājiem, lai tam pretotos.

….varam mēs gaidīt vai negaidīt, kad jau beidzot nāks līderis un savedīs visu valsti kārtībā, ja sistēmu nemaina, tad nemaz nav starpības, kāda partija būs pie varas, liktenis tautai būs tāds pats!

….vīzija par civilizāciju – tāla nākotne, kur visi dzīvo draudzīgi, ir miers uz pasaules, lidojam uz zvaigznēm un ko tik vēl ne. Reti, bet gadās, ka cilvēks domā par ko tādu. Vai mums maz ir palicis vēl mērķis sasniegt šādu civilizācijas līmeni? Vai kapitālisms ir tas, ar ko mēs mēģināsim to izdarīt? Vai tas būs pareizais veids?

….kāda ir „civilizācija” šodien? Kāda vispār var būt runa par civilizāciju, ja starpvalstu konkurences un varas sadales pēc, mēs esam gatavi viens otru sabombardēt ar kodolieročiem? Neesam nekas vairāk, kā mežoņi ar vālēm rokā, kas nemāk sarunāties, un tik klapē viens otram pa galvu!

….pats senāk domāju, ja to vispār tā varētu nosaukt, ka šobrīd pasaule ir tādā kā pārejas stadijā, ir jāpaciešas un gan jau nāks jaunā paaudze ar jaunu domāšanu un visu saliks pa plauktiņiem, neesmu vienīgais, mani vecāki tā teica, viņu vecāki tā teica un viņu vecāki…. un tā tālāk jau gadsimtiem, sēžam gaidām brīnumu, un tas kā nenāk tā nenāk.

….turpinām karot nezinot īstos motīvus, maz domājam, ēdam propagandu kā cepumus, turpinām mānīt sevi, ka neko mainīt nevaram un tik gaidām. Varbūt pirms gaidīt jauno domāšanu no bērniem, pašiem būtu jāsāk domāt? Jāuzdod sev jautājumi un jāatbild uz tiem? Tikai tā var nonākt pie kāda secinājuma un risinājuma. Vai mēs vēl maz zinām, ko patiesībā vēlamies, kādi mērķi? Pašreizējais pasaules mērķis ir absurda mežonība. Ko tad mums vajag? Labklājību, laimi, prieku – kā ta ne, protams! Un kapitālisms to sola ļoti individuāli un ar nosacījumu – tev ir jāpelna. Cik nopelnīsi, tik augsts tev būs dzīves līmenis, nenopelnīji pietiekami – pats vainīgs, mirsti badā! Bet kapitālismā vienmēr kāds nenopelna pietiekami un paliek aiz strīpas. Latvietis ar mēģināja nopelnīt pietiekami, tad nāca krīze ar izkapti pļaudama uzņēmumus un darbavietas, atstājot lielas masas aiz strīpas, un tie nav liekēži vai cilvēki, kas negrib strādāt! Diez vai es viņiem varētu pateikt „paši vainīgi”!

…Vai tā cena nav par lielu, kas jāmaksā par to „labklājību”? Varbūt tomēr pārāk lēti mēs savu brīvību „pārdodam”!!!?

….cilvēks, kas dzīvē nav zadzis, iet laupīt, lai pabarotu bērnus! Kā mēs vispār šinī sistēmā varam objektīvi novērtēt, kurš tad ir ļauns un kurš nav? Kurš slikts, kurš labs? Pilni cietumi ar cilvēkiem, kas veikuši noziegumus peļņas nolūkā, viņi ir ļauni, jo gribēja dzīvot labāk? Vai tāpēc, ka viņi atļāvās par daudz? Kāpēc ASV valdība tad vēl nav cietumā, ja šamie droši braukā uz Irāku naftu zagt? Kapēc Kalvītis un Šlesers vēl uz brīvām kājām? Sistēma pilna ar pretrunām, bet patiesībā viss ir ļoti vienkāršs…

….Peļņas režīms nav vienīgais, kas nodrošina labklājību (patiesībā viņš to grauj un tā ar vērienu, veselu valstu mērogos) ir vel citi režīmi, bet vai mēs par viņiem maz ko zinām?

….runa nemaz nav par to, vai kapitālisms, tāds kāds ir šodien, ir jāatstāj vai jāiznīcina. Jāiznīcina viņš ir. Jautājums ir par to, kā to izdarīt labāk? Kādas idejas paturēt, kādas izmest? Ir jāsāk diskusija, jāsāk domāt pašiem, nevis valdībai. Pēc idejas politiķi ir tautas kalpi un viņiem ir jādara tas, ko mēs prasām, bet, ja mēs esam dumji un nezinām, ko gribam, ko tad prasīt?

….protams realitāte ir daudz sūrāka, peļņas režīmā, mēs esam viņu kalpi (var saukt lietas īstajos vārdos – vergi!). Redziet demokrātija un tas pats komunisms idejas līmenī ir pareizi, bet kapitālisms jau no pašām saknēm ir kļūdains un parazītisks.

….”Lai sasniegtu rezultātu 2 reiz ātrāk, ir jāpieļauj 2 reiz vairāk kļūdu”, bet mēs vienu reizi pamēģinājām un atmetām ar roku. Galvenokārt jau nedomāšanas dēļ, cilvēks padodas…

….idejas, kā cilvēka daba, dabiskā atlase un resursu trūkums, ko bieži izmanto, aizstāvot kapitālismu, nostrādā uz tādiem cilvēkiem, kas vispār nezina, kas tā cilvēka daba tāda ir, cilvēka dabas dēļ, mēs vēl joprojām vilcināmies izmantot kodolieročus, (kaut ar kapitālisms var pie tā novest, nav garantijas, ka tā nenotiks).

….par to, ka uz planētas var nepietikt resursu visiem, tā runā jau gadsimtiem, un vienmēr cilvēks atrod jaunus enerģijas veidus, tā, lai var visus apmierināt! Par resursu trūkumu var tikai baidīties cilvēks, kas pilnībā ignorē zinātni un cilvēka spējas kā tādas, vai cilvēks, kam ir izdevīgi, lai tā domā. Jau tagad pietiek resursu, lai pabarotu visus, kas Āfrikā un Indijā cieš no pārtikas un ūdens trūkuma, un vēl vairāk. Tad kāda velna pēc mēs viņus mērdējam badā? Jā piemirsu, tā laikam ir tā dabiskā atlase, par ko tik cītīgi kapitālisti runā, mēs laikam „dabiski” atlasam melnos no planētas un ne tikai, tāpat kā Hitlers „dabiski” mēģināja atlasīt ebrejus? Pirms apgalvot, ka es kļūdos, derētu papētīt ASV un citu lielvaru ekonomisko ietekmi Āfrikā…

….vēl mazliet no teorijas. Es nesaku, ka demokrātija ir slikta. Es to pilnībā atbalstu, protams, teorētisko demokrātiju – ne to, kas ir šodien. Bet es gribēju pievērst mazliet uzmanības principam, kur 51% nosaka, ko pārējiem 49% darīt. Senāk savā naivumā par to, ka visi ir godīgi valdībā, nekādi nevarēju saprast, kāpēc ir tik maz vienbalsīgu lēmumu, jo principā mēs visi gribam vienu un to pašu… Tad jācer, ka tie 51% zina kaut ko tādu, ko pārējie nezina un ir gudrāki par tiem 49%, tad kāpēc pirms lēmuma pieņemšanas, tas vairākums nepastāsta un neizglīto tos „muļķīšus”, lai jau tie ar zina, kāpēc tieši tas lēmums bij pareizais. Kāpēc tā nenotiek un katrs turas pie savas versijas? Tāpēc, ka katra partija meklē pašlabumu, nevis kaut kādu kopējo mērķi, ja visām partijām būtu kaut kāds kopējs mērķis, nebūtu tādu strīdu Saeimā! Diemžēl tas neiet kopā ar kapitālismu.

….man reizēm dusmas uznāk skatoties, kā valdība māna, nevis izskaidro šāda vai tāda lēmuma pieņemšanas nepieciešamību. Un sadalījuši vēl lēmumus „populārajos” un „nepopulārajos”. Jebkuram domājošam cilvēkam tas jau ir kā pierādījums tam, ka tauta ir politiski analfabēti un nemaz nezina, kurš tad ir pareizais lēmums. Un, kad tautu pārliecinās par to, ka populārie lēmumi nebūt nav tie labākie, jo redz cilvēks uzvalkā pa „zilo kasti” to katru dienu saka, tad partija, kas gribēs celt reitingu, klaigās nepopulārus lēmumus, jo tauta domās, ka tie ir pareizie, un nāksies tā darīt un tā darīs, aizmirstot pašu būtību, ka ir jāpieņem pareizs lēmums, nevis partijai uz to brīdi izdevīgākais!!

….varam jau gaidīt to dienu, kad paliks tik sūdīgi, ka tauta piecelsies un parādīs savu smago dūri, iemetīs vēl kādu bruģi logā. Un ko pēc tam? Ne visi var iedomāties turpmāko scenāriju. Redziet, kapitālismā tauta nav viens vesels, peļņas režīms iekapsulē katru indivīdu savā mazajā pasaulītē, ar tik tumšiem logiem, ka knapi var cauri redzēt! Un, kad tauta piecelsies, kapitālisti atradīs veidu, kā mūs nomierināt, un tas ir tik vienkārši pastāvošajā režīmā, un viss atkārtosies krīzi no krīzes, gadu no gada, viens un tas pats…

…. protams, lasot šādus un līdzīgus rakstus, daudzi redz netaisnību, uzdod sev, skumjā tonī, jautājumu un paši atbild, „Ko ta es? Tāpat mainīt neko nevar.” Un ar tādu principu uztver visu apkārt notiekošo un turpina atbalstīt sistēmu, kura tik turpina žņaugt nost! Patiesība ir tāda, ka var mainīt! Visu var mainīt!

…. Cilvēkam jau grūti kustēt, ja viņam ar pirkstu neparāda gaismu tuneļa galā. Tāpēc mēs jau tik vienkārši rijam nost propagandu, solījumus par zelta kalniem un labāku dzīvi. Tad patiesība vienmēr ir sūra, kad tā atnāk!

….bet patiesība, uz ko jātiecas, vienmēr ir bijusi tepat – deguna galā, tik jātver acis plašāk un nebūs jābrien ne pa kādiem tuneļiem, kur tevi muļķo, kāds ar kabatas lukturīti!

….mērķis mums visiem ir viens – labklājība, laime, drošība (jāatzīst, drošību nekad neiegūs mērķējot viens otram ar pistoli sejā). Zinātkāres apmierināšana, kas ir bīdījusi cilvēci uz priekšu tūkstošiem gadu, ir gandrīz izzudusi, aizmirsta.

….ir pašiem jādomā, es nemaz negribu nevienam bez sāls iebarot savas idejas. Tikai muļķis akli piekritīs manam teiktajam, bet tie jau vienmēr, nepārbaudot visu, pirmie mutē liek un pirmie arī saindējas, un tad vaimanā. Tā nekad nedrīkst darīt!

….es gribu, lai mani palabo, objektīva kritika vienmēr ir veselīga. Ir jādomā, ir jārunā par to visu, tikai tā var nokļūt pie vienbalsīga lēmuma. Sistēmā ir kļūda, varbūt visa sistēma ir kļūda, bet ir tak citas sistēmas, izdomāsim jaunas, ja vajadzēs! Ir informāciju laikmets, un tas ir iespējams! Diskutēsim un atradīsim to īsto ceļu paši! Mums nevajag vagarus, kas ar pātagu dzen, mēs mākam iet! Bet iesim mēs uz otru pusi, jo tanī pusē, dārgais vagar, ir liela aiza, kurā krītot, ievilksim mēs tevi ar!

….pirms sev atbildēt „neko” uz to jautājumu „Ko ta nu es tur vairs varu mainīt?”, padomā kārtīgi, padomā arī par to, kas būtu jāmaina, visus plusus un mīnusus, tad pastāsti savas domas 5 vai vairāk cilvēkiem, uzklausi viņu domas, izvērtē, paskaidro, izglīto un aicini viņus uz to pašu, uz ko es tagad aicinu. Tikai tā mēs varam saprast, kas patiesībā esam. Tas ir viss, kas nepieciešams, lai mainītu pasauli! Ir jādomā un jārunā par to! Nekas vairāk! Rīcība un izmaiņas atnāks nemanot!

Runājot par pasaules iekārtām, kas būtu daudz draudzīgākas tās iemītniekiem, ir man pašam izdomāti dažādi varianti režīmam, tā darbība, ieviešana, pārejas laiks. Protams, jāpiestrādā pamatīgi, neesmu vēl īsti pārliecināts, vai 1 cilvēks to maz var līdz galam izdarīt. Pārāk apjomīgs darbs. Par to, cik tālu esmu ticis, uzrakstīšu citreiz, negribas grāmatas garumā izvērsties.

Nobeigumā pāris rindiņas,

###

trako namā trakie,
jūs esat tie trakie, kas nezin, kas ir labs un kas ir slikts,
vēl savā trakumā man sakiet, ko man darīt, kur ko likt…
peliet mani, nīdiet un uz sārtu nesiet,
nav jau labāks veids kā pierādīt, kādi muļķi esiet!

###

Laikam tomēr šis tas būtu jāpaskaidro. Pārāk jau sāku mētāties ar vārdiem. Par idiotu vēl nevienu neesmu nosaucis – tā ir diagnoze. Bet par muļķiem gan. Patiesībā es neuzskatu, ka esmu kripatiņu labāks par citiem vai kā savādāk. Un ar to vārdu muļķis es domāju varbūt pavisam ko citu, kā visi iedomājas. Es zinu, ka visi mēs esam cilvēki uz šīs planētas un visi mēs esam ģeniāli, bet dzīves laikā visi mēs apaugam ar dažādiem musuriem, ar dažiem mūs apaudzē jau bērnībā mūsu pašu vecāki, dažus paši aplipinām sev, daudzus sistēma pielīmējusi, un caur to kapsulu, kas ap mums ir izaugusi, ir grūti redzēt pasauli īstajās krāsās! Tā musuru kārtiņa, Tā ir tā muļķība, nevis cilvēks! Pats esmu muļķis un vēl tāls ceļš ejams, lai kaut drusku līdzinātos cilvēkam!

PS: ceru mani sapratīs, es necentos nolikt eksāmenu gramatikā, ne kādu literāru referātu uzrakstīt. Protams, daudz kļūdu, daudz kas atkārtojas, kaut kā pietrūkst, kaut kas par daudz. – Nekas, nākamreiz uzrakstīšu labāk! No 20 lapām izvilku 5. Laikam tāpēc izskatās tā juceklīgi. Paldies par laiku un sapratni!


A.Belovs
, nepia21[AT]gmail.com


  • Pareizas domas.. Un ne ko daudz Tevi nepelsim, Belova kungs… ;) Man tā pati vaina, ka raksti sanāk gari..
    Gaidīsim turpmākās domas un pārdomas – ja būs īsāk un koncentrētāk, varbūt pat vairākos atsevišķos rakstos, tad būs pavisam labi. Tas, ka esošās sistēma jūk un brūk.. – ir skaidrs… un neviens cits to mūsu dzīvi neiekārtos, kā vien mēs paši.

  • Ir cilveeki, kas saka, ka dariit nevar NEKO. Iemesls tam ir informaacijas vakums par iespeejaam dariit – cilveekus nevar nosodiit par to, ka vinjiem nav ar ko saliidzinaat, no kaa atsperties, jo nav datu, informaacijas, zinaashanu un gudriibas.
    =============
    !!!
    1. Informee par to, ko var dariit, lai atbriivotu cilveekus no fraazes “Ko tad es – es jau neko” (raksti rakstu, komentee, runaa ar cilveekiem, zvani uz radio, TV un uzdod jautaajumus, skaidro, iesaisties cilveeku kopiena vai oorganizaacija, kur dalies ar info…)
    2. Raadi piemeerus ar faktiski padariito (LETS – alternatiiva naudai ir tapshanas stadijaa, ideju portaals ir tapshanas stadijaa, alternatiivaas skolas ir gan Latvijaa gan citur…)
    3. Ljauj visiem cilveekiem iesaistiities dariishanaa un radiishanaa

  • Šoreiz rakstu izlasīju, lai gan biju domājis tikai pārskriet.
    -
    Pirmkārt teikšu – raksts ir labs.
    Un īstenībā tas nav par garu, ja izvēlas šādu stilu, veidu. T.i. tam būtu bijis jābūt garākam.
    -
    Otrkārt. Vajag to lasīt (un kā jau autors teica), labot, papildināt.

    Treškārt.
    Rakstā ir būtiskas (neteikšu ka kļūdas), bet nepilnības, kuras var mums traucēt “iet tālāk”.
    .
    Parādīs komentāri vai nav arī vēl otrs iemesls ( jau no citiem, no mums atkarīgs), kas var traucēt “iet tālāk”.
    .
    JO
    raksts ir jāturpina tādā pašā “garā”…
    UN
    tas ĪSAIS, KODOLĪGAIS
    radīsies it kā pats no sevis, ja būsim šo veikuši.
    Tas ir kā spēle, kur no fragmentiem saliekam veselo.

    Es šobrīd aicinātu cilvēkus izteikties tieši tādā veidā, kas it kā labotu, turpinātu
    tieši šo rakstu (iekļaujoties tajā).

    Es savu “kazu” vismaz pagaidām pieturēšu. Jo tādā gadījumā diezgan droši izveidosies diskusija (un ne tikai, diemžēl, vērsta uz mani), bet tas te pavisam nav vajadzīgs.
    Kā arī negribu ar
    savu nevienu ietekmēt.
    Te svarīgi ir lai komentāri būtu tā īsti katra paša.
    —-
    Autoram – turpini.
    Turpini PATS. Mēs te varam Jums gan palīdzēt, gan “novest no ceļa”. Esiet uzmanīgs.
    Veiksmi!

  • ” Jau tagad pietiek resursu, lai pabarotu visus, kas Āfrikā un Indijā cieš no pārtikas un ūdens trūkuma, un vēl vairāk. Tad kāda velna pēc mēs viņus mērdējam badā?”
    Kads muļķībs tieš Eiropieš un Austrum Aziati izmirst,nejau Mori,demografiskie dati pēc dzimstības un vecuma īpatsvara CIA majslapā ,Nakošie Eiropieš,austrum Aziati būs Mori,mulati,yulati,arāb un indieš! Ja jau Belovs un cits ta uztrauc,tad var neradīt savs bērns ,bet adoptets kad 4-6 Morus vai citus….pareiz par pārs rasistiem un “velniem” mazak būs,Jūs tak nevelas būt ka Jūs vecak,seņčū seņči-rasist,diskriminati,ksenofobi,etnocentristi,tie kas mīl savs vecāks,grup(izskatu,kulturu) vairāk ka labos eņģelīšus no dienvidiem utt…. ;)

  • Cilvēces lielākā nelaime, ka ir minimāla tieksme izzināt PATIESĪBU (patiESĪBU). Paldies Dievam, autoram šī tieksme ir, un padodas itin labi – par demokrātiju un kapitālismu (kas ir kap-s visam blakus esošajam).
    Redzesloka paplašināšanai iesaku portālu aisbergs.lv, sevišķi jauno darbu “Trešā tūkstošgade”.
    Vienoti viedībā!

  • izpētot tās lietas – ti sistēmu, politiku, iekārtu – var nonākt pie secinājuma, ka šāda iekārta nebūtu iespējama ja vien cilvēki spētu mīlēt citus cilvēkus, kaimiņus, afrikas bada bērnus, čečenus – vēl jo vairāk – paši savus bērnus. Ja mēs mīlētu savus bērnus, tad būtu painteresējušies par to, kādu iespaidu uz viņiem atstāj TV, ko viņiem māca skolās, utt utt.

    domāju, ka nekas gudrāks nav izgudrots, par gadu tūkstošiem senajām patiesībām – Kristus, Buda uc Dievcilvēki – nāca lai sludinātu un vairotu mīlestību cilvēku starpā. mīlestības trūkums ir brutālas attieksmes un attiecību pamats, tās sekas ir šāda te brutāla sistēma/iekārta.

    tāpat kā ar varu nevarēja veiksmīgi īstenot komunismu, tāpat pašlaik ar varu ir veltīgi patreizējās iekārtas vietā radīt jaunu – tā nedarbosies tik ilgi, kamēr cilvēki būs tādi paši kā patlaban.

    mīlestība ir spēja atcerēties par citiem cilvēkiem, radībām, dabu. kamēr cilvēks atceras vienīgi par savām paša kaislību izraisītajām problēmām, tikmēr neko tālāk par savu degungalu neredz.
    īsāk sakot – garīga izaugsme ir globālā visu nedienu panaceja. lai cik naivi tas neizklausītos.
    bet jāsaprot, ka arī šai lietai var pieiet pragmatiski, un reālistiski, kā arī gūt panākumus. Viss ir iespējams!

  • “Garīga izaugsme”.
    Jā un ne.
    Drīzāk jau
    garīguma
    (par terminu var strīdēties, bet apmērām tā)
    vieta, loma cilvēkā
    (reālā un cilvēka paša pieškirtā)
    un sabiedrībā.
    Dabiski, ka arī sakot izaugsme,
    var domāt pareizā virzienā un viss būt labi.

  • Neviens nenāks un kliņģeri no debesīm nekritīs. Pašiem jākļūst atbildīgiem. Iesaku palasīt OSHO “Brīvība” un arī citas grāmatas, kur viņš skaidro dažādus jautājumus. Un ne tikai izlasīt…

  • Tā tāda klišeja par tiem kliņģeriem.
    Sistēma ir izveidota un ne jau bez mūsu līdzdalības…
    Osho patiesi ir ieteicama literatūra, tikai kā kurš to to sapratīs. Un kur nu vēl pielietos.

    Un ne tikai “neviens nenāks”, bet nāk kā biezs, tikai tie kliņģeri, gan tādi kā to teikt: saulē cepti…
    Ja jau “neviens nenāktu”, tad jau ar laiku mēs tiktu uz “ceļa”.

  • Visam piekrítu – izemot par “izaugsmi”.
    Tā var augt un augt un augt un nekur nenonākt:D:D
    ———-
    Bailes, ka nonāksi mentāli jeb psiholoģiski, atbīda laikā cilvēka, tavu un manu transformācijas procesu.
    ———-
    Ja notiek izaugsma, tad tai gala nebūs, lai nonāktu kaut kur, ir jāapstājas progresēt, izaugt, attīstīties vai evolucionēt.
    —-
    Ja tas nemeiko sensu, saki.

  • Par to, kas vainīgs, parasti ir divi viedokļi: vieni saka “viņi”, otri – “paši vainīgi esam”. Patiesība tomēr ir pa vidu: “viņiem” ir izdevīgi, ja mēs uzskatam, ka tikai “paši vainīgi”, un veicina šo uzskatu ar propogandu, piedevām vēl piemetot frāzi “un tur neko nevar darīt”.
    Līdzīgi, ar demokrātiju, kapitālismu un naudas varu. Demokrātija ir lēmumu pieņemšanas process, taču lēmumu pieņemšanas motivācija ir vērtību sistēmā, kas savukārt ir iedzimtības un audzināšanas mijiedarbība.
    Ja ir izveidota ekonomiskā sistēma, kurā liela nozīme ir naudai (jo ar naudas palīdzību var pastarpināti apmierināt daudzas dzīvnieciskās intereses, kuras ignorēt nevar), tad par galveno motivatoru kļūst nauda.
    Cilvēki piemērojas apstākļiem, kuros dzīvo. Tā vienkārši ir visdabiskākā un parasti racionālākā rīcība. Tajā skaitā, cilvēki pielāgojas cits citam, sabiedrībai, kurā dzīvo, jo bez šīs pielāgošanās nevar notikt sadarbība, kas ir cilvēku sugas lielākais spēks.
    Tāpēc, ar ētiskas rīcības sludināšanu nepietiks, ja apstākļi visu laiku mudinās rīkoties pretēji. Ja visi zog un Tu nezodz, pēc kāda laiciņa no Tevis viss ir nozagts. Ja visi izmanto naudu un Tu nē, ir ļoti grūti dzīvot.
    Tātad jautājums, ko darīt, un vai tas ir iespējams?
    Pilnīgi noteikti, darīt kaut ko var un tas ir iespējams. Neaktīvie cilvēki pielāgojas aktīvajiem.
    Tātad jautājums, ko darīt? Jārada sadarbības forma (jā, Aigar, es zinu, ka Tev nepatīk vārds “sistēma” :) ), kura ir ekonomiski izdevīga visiem tās dalībniekiem, un jāiedarbina. Kad tā sāks darboties, vairums cilvēku to atzīs par labu esam un pievienosies.
    Nepievienosies atsevišķi īpatņi, kuriem audzināšanas vai iedzimtības īpatnību dēļ piemīt pārmērīga koncentrācija uz sava statusa paaugstināšanu, negausība, bailes vai citas rakstura īpašības, kas liek tiekties pēc varas pār cilvēkiem un resursiem ar jebkādiem līdzekļiem. Šādu cilvēku ir salīdzinoši maz, taču esošajā sabiedrībā viņi ir uzmanības centrā un propogandē savas īpatnības kā vēlamas un pareizas, tāpēc izskatās, ka tādu ir daudz.
    Ekonomiskā sistēma rada kultūru, jo ekonomika ir izdzīvošanas pamats, kultūra – ar to saistītie domāšanas un rīcības veidi.
    Jāmaina esošā naudas sistēma, kurā visu nosaka tie, kas naudu aizdod uz procentiem. Naudai ir jākļūst par apmaiņas līdzekli, tikai un vienīgi, bez tās izdevēja monopolstāvokļa. Uzreiz viss nostāsies savās vietās: kļūs izdevīgi strādāt, jebkurš to varēs darīt un nevienam nebūs jāpārstrādājas.
    Pašlaik, konkurence ir cīņa nevis par labāko preci vai klienta piesaisti, bet cīņa par naudu, kuras vienmēr ir par maz. Šis naudas trūkumu rada naudas nonākšana apritē caur aizdevumiem ar procentiem, jo naudas iegūšanai procentiem tā ir jāatņem citiem, vai jāaizņemas uz nākošo periodu. Sīkāk par šo procesu bija rakstā http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/01/fabians2.pdf

  • Pilnīgi noteikti
    jāskatās uz naudas aprites
    kārtību.
    Un šīs kārtības, un citu visu likumu, kārtības mijiedarbību, sadarbību, saskaņu.
    .
    Man bija priekšlikums (praktiski ne publiskajā telpā),
    ka
    mums te visu uzsākot (nu gadus 20 atpakaļ),
    vajadzēja nevis repšus drukāt, bet pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Visu caur centr.grāmatvedību…
    Protams utopija.
    Un ne īsti par šodienas tēmu.
    .
    Par procentiem… Varbūt, ka pat varētu palikt, vai arī ne… Pasaulē ir pieredze arī bez procentiem. Jāpēta.
    Bet
    principu, likumu, kārtības, …
    saskaņojums, sadarbība, …
    ir zem katras kritikas.
    Kā rezultātā
    naudas plūsmas
    (ko pareizi salīdzina ar asinsriti)
    kļūst par
    ļaundabīgiem “audzējiem”.
    Pilnīgi noteikti
    viss notiek uz PARĀDU.
    (KREDĪTS).
    Un vai vari komandēt parādi, ja esi parādā.
    Naudas plūsmas tiek nevajadzīgi palielinātas, veidotas jaunas upes un tērcītes un pat okeāni (procenti to regulatoriem), viss tiek pakļauts
    lai
    “asinis plūstu”
    nepārtraukti un
    caur regulatoru krāniņiem…
    Tas viss vēl nebūtu tas briesmīgākais.
    Bet,
    (šodienas pasaules pieredze)
    regulatori ir
    neaizskarami, (nu kā tad, jo viņi tur krānus, kas regulē mūsu asinsriti).
    Viņi nepakļaujas tiem likumiem, kurus paši sludina, kurus spiež ievērot…
    (Tagad pēkšņi valsts iejaucas biznesā ar triljoniem dolāru, eiro… un tas esot labi. Un kā gan ne, ja neiejauktos, tad mēs “noasiņotu”).
    Un kā gan tos neievērosi, kaut viens no piemēriem: kā mans viens XXX kādreiz teica:
    ko? vai Tev naudu nevajag, ko Tavai … (spec.apzīmējms sievai/sievietei) naudu nevajag.
    Mūsu organismam nav galvas, nav pat īsti ķermeņa, mums ir tikai
    asinsrite,
    kuru regulējam ne mēs paši, bet kuram tiek pakļauts VISS.

    ….
    utt. un tml..

  • Es atspoguļojos tevis teiktajā.
    =================
    Nauda ir tiaki pagaidu izeja – gala variantā naudas nav, jo tehnoloģija visu dara. Ir taču jāsāk apzināties, ka rūpniecība speciāli taisa produktus, kas bojājas, pretējā gadījumā bizness beigtos, kad visiem būt noprikts produkts.
    ————
    Tāpat ir ar slimībām – neviens nav ieinteresēts izārstēt vai novērst vēzi vai vēl kādas slimības – valstis bankrotētu, ja visi cilvēki būu veseli. Es tikko ieliku pre GMO bogā info, ka Obama, Bush un lielās GMO korporācijas pilnībā izslēgušas GMO no ēdienkartes, jo tas ir bīstami veselībai. Viņiem kaitīgi – viņī lieto bioloģiski audzētu pārtiku, bet mums jāēd ĢMO – lai varētu mūš nočārdžot par ārstēšanos no ĢMO radītajām sekām :D:D:D

  • Savmi Vivekānanda skaidro, ka visvērtīgākās ir garīgās zināšanas, nākošās pēc vērtības ir intelektuālās zināšanas, pats pēdējais ir materiālā palīdzība – jo materiālās lietas vienmēr beidzās. savukārt garīgas zināšanas jeb gara gudrība tikai krājas ar katru dzīvi, un padara cilvēku brīvāku. Bet intelektuālās zināšanas ir tās ko mēs varam veicināt, izplatīt, tas ir mūsu spēkos, atbilstoši mūsu apziņas spējām. Savukārt garīgās zināšanas ir jāprot vien paņemt, no pirmavotiem, Jēzus, Budas, uc neapšaubāmi dižiem avotiem. kā stādu vērtē pēc tā augļiem, tā arī mūsdienu tā saucamie “guru” un “skolotāji” jāizvērtē pēc to darbības sekām, kurp tie ved savu sekotāju, kāds ir to mācību mērķis. un nebūs pārspīlēts, ja teikšu ka nospiedošajam vairumam darbības motīvi ir ļoti apšaubāmi. iespējams, pat lieki par to runāt, jo katrs cilēks aizskrien tajā virzienā kur pats vēlas, atrod to ko meklē – elli vai paradīzi. līdz ar to, reliģiskie kari ir velti, un veltīgi ir uzmākties citiem ar savu pārliecību par vienīgo pareizo seno gudrību. tas vienkārši nav mūsu spēkos, nav mūsu varā. tas ko spējam izdarīt – tas ir intelektuālās informācijas izplatīšana, bet garīgajā jomā – vien var cerēt kādu aizraut/iedvesmot ar savu personisko (pozitīvo) piemēru.
    pats esmu pieredzējis baigo aplaušanos gan cenšoties kādam materiāli palīdzēt, gan veltīgi un kaitīgi šķiedis laiku cerot kādu pievērst par pareizām atzītajām senajām gara gudrībām. reālie mums pieejamie instrumenti ir intelektuālās zināšanas (galu galā, aiz nezināšanas rodas vairums nepatikšanu) – un personiskais piemērs.

  • Ká teica K:”Nav skolotáju, nav guru, nav lídera, nav vadítája, nav meistara. Tu esi skolotaajs un skolnieks, líderis, vadítájs, meistars un guru… tu esi VISS.”

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.