J.Kučinskis: ‘Kooperācija. Kooperācijas kustības īpatnības, principi un definīcijas.’

Atšķirībā no kultūras biedrībām vai reliģiskām organizācijām, kooperatīvi ir sabiedriski saimnieciskas organizācijas ar konkrētiem mērķiem, piemēram, lēta kredīta sagādāšana, preču sagādāšana, ražošana, ražojumu pārdošana, apdrošināšana u.c. Taču vienlaikus kooperatīvi ir arī biedrības. Tātad tos varētu raksturot kā kopīgus saimnieciskus pasākumus. Taču zināmā mērā tāpat var raksturot arī, piemēram, akciju sabiedrības, kolhozus un starptautiskas korporācijas. Ar ko kooperatīvi atšķiras no citām kopīgas saimnieciskas darbības formām?

Galvenā atšķirība izriet no dažādās attieksmes pret cilvēkiem un kapitālu. Ja uz peļņu orientētās komercstruktūrās kapitāls tiek uzskatīts par galveno noteicošo faktoru, tad kooperatīvos galvenais ir cilvēks jeb kooperatīva biedri. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka kooperatīva galvenais mērķis nav peļņas gūšana un pēc iespējas lielāku dividenžu izmaksa paju turētājiem, bet gan tas labums, ko no līdzdarbošanās kooperatīvā gūst katrs tā biedrs, izmantojot kooperatīva sniegtos pakalpojumus un kopīgiem spēkiem sagādātās iespējas.

Uzskaitīsim arī citas galvenās kooperatīvu īpatnības.

1. Katram biedram lēmumu pieņemšanā viena balss un vienādas tiesības.
To var saukt arī par demokrātijas principu. Jā, lai gan mūsdienās daudz tiek runāts par demokrātiju, daudzās firmās, sabiedrībās un citās iestādēs nekādas demokrātijas faktiski nav. Līdzīgi kā demokrātijas nebija arī padomju laika kolhozos un valsts iestādēs. Akciju sabiedrībās akcionāriem pieder lemšanas tiesības, kas samērojamas ar viņu ieguldīto kapitālu. Kam vairāk akciju, tam lielāka teikšana. Daudzviet lēmumus pieņem administratīvā kārtībā. Tikai kooperatīvos katram biedram ir vienādas tiesības un lēmumu pieņemšanā viena balss. Neatkarīgi no tā, cik paju katrs biedrs iegādājies. Tātad kooperatīvās sabiedrībās galvenais faktors ir pats cilvēks.

2. Kooperatīvi ir bezpeļņas organizācijas.
Protams, arī kooperatīvos biedri saņem atlīdzību par savu kopīgajā pasākumā ieguldīto naudu (iegādātajām pajām), bet šī atlīdzība jeb dividendes nedrīkst pārsniegt vidējo procentu apmēru naudas tirgū. Ne visās valstīs un laikos šo jautājumu risina vienādi, taču tieši šāda nostāja atbilst kopdarbības garam un kooperācijas būtībai. Nevis maksimāla peļņa, bet biedru kopīgais labums. Pirmskara Latvijā kooperācijas likums noteica, ka par pajām var izmaksāt ne vairāk par 8% gadā. Turpretī akciju sabiedrībās peļņa netiek ierobežota.

Bezpeļņas princips izpaužas arī tīrā atlikuma (saimniecisko ieguvumu) sadalē starp biedriem. Tā notiek samērā ar katra biedra saimniecisko līdzdarbību (apgrozījuma apjomu) kopīgajā pasākumā. Piemēram, patērētāju biedrības dalībnieks gada beigās saņem saviem iepirkumiem atbilstošo tīrā atlikuma daļu (vai arī zaudējuma daļu, ja darbība bijusi neveiksmīga), bet ražojumu pārdošanas kooperatīvā – atbilstoši nodotajai produkcijai. Tātad atlikumu saņem tie, kas ar savu apgrozījuma daļu to sagādājuši. Turpretī akciju sabiedrībās atlikumu sadala tikai samērā ar katra akcionāra ieguldīto kapitālu. Tātad akcionārs var praktiski nesadarboties ar savu sabiedrību, jo dividendes nodrošina viņa akcijās ieguldītais kapitāls.

Vēl jāmin, ka kooperatīvi noteiktu tīrā atlikuma daļu iegulda biedru izglītošanas un pilnveidošanas pasākumos, vai arī citos fondos, ja to nolemj biedru pilnsapulce. Ja to nedara, tad šāds kooperatīvs neatbilst kopdarbības garam.

3. Kooperatīvi ir organizācijas ar neierobežotu biedru skaitu jeb atvērtas organizācijas.
Tāpēc jau tiek runāts par kooperatīvo kustību. Kooperatīvi, ja tie ir īsti, nevar būt slēgtas, elitāras organizācijas. Tie ir ieinteresēti augt un izplatīties, dibināt otrās un trešās pakāpes savienības, jo tādējādi tiek vairotas arī katra biedra iespējas. Tātad iepriekš nedrīkst noteikt maksimālo kooperatīva biedru skaitu, nedz arī mākslīgi ierobežot jaunu biedru uzņemšanu, izņemot gadījumus, kurus nosaka statūti, ja konkrēta uzņemšana var kaitēt kooperatīva pastāvēšanai un sekmīgai darbībai. Nav pieļaujama kandidātu diskriminācija pēc reliģiskām, politiskām, dzimuma, vecuma vai citām pazīmēm, izņemot statūtos noteikto vecuma ierobežojumu. Jo kooperatīvi ir kustība, kas paceļas pāri partiju, konfesiju, nacionālām vai dzimumu nesaskaņām. Kustība ir vienojoša, kamēr partijas jau pēc savas būtības ir šķeļošas. Turpretī akciju sabiedrībās dalībnieku skaits ir ierobežots ar izlaisto un jau nopirkto akciju skaitu.

4. Kooperatīvi ir brīvprātīgas organizācijas.
Tieši tāpēc kolhozi, pat ja tie būtu ļoti racionāli un efektīvi organizēti, pēc savas būtības nebija kooperatīvi, jo iekļaušana kolhozos bija piespiedu pasākums, un nepakļaušanās draudēja ar represijām. Kooperatīvos cilvēki var brīvi iestāties un tikpat brīvi no tiem izstāties. Šajā ziņā kopdarbības organizācijas var salīdzināt ar reliģiskām draudzēm, izņemot tos vēstures periodus, kad notika reliģijas uzspiešana tautām.

5. Kooperatīvs rūpējas par savu biedru izglītošanu un profesionālo izaugsmi.
Šo principu ieviesa jau “Ročdeilas Godīgie pionieri” 1844. gadā. Un tas ir tikai dabiski – ja kooperatīvs grib darboties sekmīgi, tā biedriem, kas ir arī galvenie lēmumu pieņēmēji, jābūt gudriem, izglītotiem, ar augstām morālām, ētiskām un kulturālām īpašībām. Kā arī jāizprot kopdarbības gars, jāprot domāt stratēģiski, ne tikai par šodienu un savu mirkļa izdevīgumu. Jo pretējā gadījumā kooperatīvā sāksies strīdi, ķildas, šķelšanās un citas kaitējošas izpausmes, kas kooperatīva darbību padarīs neiespējamu. Ne mazāk svarīgi arī tas, lai kooperatīva vēlētās amatpersonas, darbinieki un speciālisti būtu augstas klases speciālisti savā jomā un spētu pēc iespējas labāk veikt savus pienākumus.

Lai nepieļautu elitārismu un izolētību no apkārtējās sabiedrības, kooperatīvu biedriem jādomā arī par visas sabiedrības labumu. Daļēji to nodrošina jau minētais bezpeļņas princips (kooperatori parasti nepaliek par miljonāriem, lai gan dzīvo pilnvērtīgu un turīgu dzīvi), bet ne mazāk svarīgi ir informēt sabiedrību par kooperācijas mērķiem un principiem, būt atklātiem, godīgiem un atvērtiem. Arī tas veicinās kooperatīvās kustības attīstību, jo kustībai piesaistīs gan jaunus biedrus, gan klientus, kuri gribēs izmantot tieši kooperatīvu sniegtos pakalpojumus un ražojumus. Vienlaikus tiks novērsts iespējamais sabiedrības naidīgums un skaudība.

Dažādas kooperācijas definīcijas
Apkopojot uzskaitītās īpatnības, varam tikai pievienoties Latvijas kooperācijas speciālista un tautsaimnieka Eduarda Baloža (1880 – 1951) piedāvātajai kooperācijas definīcijai:
“Kooperācija ir sabiedriski saimnieciska kustība, kura, vadoties no brīvprātīgas neaprobežotas apvienošanās un apvienoto vienlīdzības principiem, izpaužas dažādos kopīgos saimnieciskos pasākumos, kuros kapitāls dabū atlīdzību ne augstāku par parasto naudas tirgus procentu apmēru un kuru saimnieciskos sasniegumos katrs biedrs gūst labumu samērā ar tā tiešu saimniecisku līdzdarbību kopīgā pasākumā.”

Lai paplašinātu izpratni par kooperācijas būtību, izlasīsim arī citas kooperācijas definīcijas.

1998. gadā pieņemtais Latvijas Kooperatīvo sabiedrību likums:
“Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu sabiedrība, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru ekonomiskās un sociālās vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos. [..] Tā ir autonoma, sevi uzturoša un savu biedru kontrolēta organizācija.”

Vācijas likumā par kooperāciju XX gadsimta sākumā bija rakstīts tā:
“Kooperatīvs ir biedrība ar neierobežotu biedru skaitu, kuras uzdevums ir veicināt savu biedru darbu vai saimniecību ar kopēja uzņēmuma palīdzību.”

Turpretī Krievijas likumā tolaik bija rakstīts:
“Par kooperatīvu biedrību tiek atzīta biedrība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kura darbojas kā īpaša firma ar mērķi veicināt savu biedru materiālo un garīgo labklājību, kopēji organizējot dažāda veida saimnieciskus uzņēmumus vai savu biedru darbu.”

Roberta Ovena laikabiedrs un Ročdeilas kooperatīva vēsturnieks D. Holioks uzskatīja tā:
“Kooperācija ir peļņas izdalīšana, turklāt pircējam veikalā un strādniekam darbnīcā tiek piešķirta taisnīga daļa no ienākuma, kurš cēlies sakarā ar patērēšanu vai darbu.”

Franču teorētiķis Šarls Žids:
“Kooperācija ir asociācija, kura cenšas realizēt taisnīgu cenu.”

Vācu kooperators P. Kaufmans kooperāciju definēja tā:
“Biedrības, kurās apvienojas nenoteikts biedru skaits vai arī personu apvienības, kurās katrs biedrs, baudot vienlīdzīgas tiesības un uzņemoties vienlīdzīgu atbildību, uz brīva līguma pamata nodod zināmas saimnieciskas funkcijas kopējam uzņēmumam, lai ar to iegūtu zināmus saimnieciskus labumus.”

Vācu tautsaimnieks Dr. C. Fukss:
“No saimnieciskā viedokļa raugoties, kooperācija ir personu apvienība vienāda saimnieciska mērķa kopīgai sasniegšanai uz savstarpējās palīdzības pamatiem, t.i., atsevišķu personu interešu sekmēšana caur vispārību, kurai atsevišķa persona pakārtojas pēc principa “Viens par visiem, visi par vienu””

Kooperators D. Bansels:
“Kooperācija ir labprātīga saimnieciska kopdarbība, kuras uzdevums ir nodrošināt nevis kapitālistu, bet darba cilvēku – kā patērētāju, tā ražotāju – intereses.”

Krievu kooperators V. Pekarskis:
“Kooperācija ir patstāvīga saimnieciska sistēma, kuras mērķis ir nodibināt tādas saimnieciskas attiecības, kas katram nodrošinātu viņa darba ekvivalentu, turklāt netraucējot tehnikas un kultūras progresu.”

Krievu tautsaimnieks Tugan-Baranovskis:
“Kapitālistiska uzņēmuma mērķis ir iegūt pēc iespējas lielāku peļņu, taču patreizējā dzīve pazīst arī cita rakstura uzņēmumus, t.i., kooperatīvus uzņēmumus, kuri veidoti pēc citiem principiem un sprauduši sev citus mērķus.
Kooperatīvs ir tāds vairāku brīvprātīgi apvienotu personu saimniecisks uzņēmums, kura mērķis nav peļņas iegūšana no ieguldītā kapitāla, bet gan – ar saimniecisku kopdarbību vairot savu biedru darba ienākumus, vai arī samazināt viņu izdevumus pārtikas un citu preču vajadzībām.
Valsts un pašvaldības iestāžu saimnieciskiem uzņēmumiem ir līdzība ar kooperatīviem tai ziņā, ka arī to uzdevums nav peļņas gūšana. Taču valsts un pašvaldības iestāžu uzņēmumiem ir piespiedu raksturs, turpretī kooperatīvi dibinās ar ieinteresētu personu labprātīgu piedalīšanos.”

Krievu kooperators V. Posse:
“Apgaismotu darbaļaužu brīvprātīga apvienība, kas uz pašpalīdzības un savstarpējas palīdzības pamatiem, ievērojot sabiedrisku labumu, organizē ražošanu un ražojumu vienlīdzīgu sadalīšanu, lietderīgi apmierinot visu materiālās un garīgās vajadzības.

Kooperators V. Totomiancs:
“Kooperācija ir prakticisma un ideālisma savienojums. Tā netiecas tikai pēc materiāliem labumiem, taču neļauj aizrauties arī ar neīstenojamiem sapņiem. Kooperācijā saprātīgi sakausēts individuālisms ar solidaritātes garu. Tā ir nevis šķiru un atsevišķu profesiju, bet gan vispārcilvēciska solidaritāte. Kooperācija ir iecietīga pret uzskatiem un ticību, tajā apvienojas personas no dažādiem sabiedrības slāņiem, kuri citā vietā varbūt savstarpēji cīnītos. Kooperācija ir mūžīga, jo no visiem sabiedriskās kustības veidiem tikai tā pastāvēs arvien. Tā vēl nav galīgi kristalizējusies, bet tikai veidojas. Un šī veidošanās notiek no apakšas uz augšu, tāpēc tā mūžīga.”
“Kooperācija ir brīvprātīga apvienība ar mainīgu kapitālu un biedru sastāvu, kuru mērķis nav peļņas iegūšana, bet sava stāvokļa un saimniecības uzlabošana.”


„Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē”
Jānis Kučinskis, Rīgā, 2004. gadā


  • Tautasforums.lv ir ļoti tuvs kooperatīvam, pēc savas būtības :)

  • Kooperaacijai, patiesiiba,defineejumi ir lieki, jo, ja cilveeki grib koopereeties, tie koopereejas bez juridiskiem defineejumiem.
    =========================
    Izaicinaajums ir lauzt smagi ASV propagandeeta LUXURY dziivesstila stereotipu, kuru shkjietami var sasniegt vaaroties dazjaados veidos uz citu reekjina. Lai to izdariitu, cilveekam pasham ir jaagrib to dariit, un jaaredz jeega to dariit. Kooperaacija ir sekas paarmainjaam cilveeka mentaalajos procesos.

  • Sekoju liidzi, ka arii pats nedaudz piedalos Zeitgeist.
    Z organizeejas un progresee kooperatiivajaa jomaa:
    - izveidojushi Z forumu
    - Z wiki
    - veido komandas, kas straadaa pie dazjaadiem jautaajumiem – tehnologjiskajiem, sociaalajiem…
    ——–
    Shobriid Z ir jau vairaak kaa 17 000 biedru.

  • varbūt ir vērts sākt domāt par kooperēšanos?
    cik saprotu, daudzi tautasforuma dalībnieki veic savus zinātniskos eksperimentus zināmā vientulībā.
    teiksim, man ir tas mans LETS portāls (tas ir izslēgts, līdz es nokārtošu lietas ar DVI, bet nu ok, viņš ir)
    ir cilvēki, kas taisa visvisādus ģeneratorus, audzēt visvisādus augus utt. Domāju, kaut kādā mērā to darīs katrs.
    Tomēr, varbūt ir vērts kaut kā apkopot informāciju par šīm aktivitātēm, un varbūt rodas kādas sadarbības iespējas?

  • Tieši tā, Kaspar! Bet tas ir jādara, PIRMKĀRT, ar domu, lai to vērstu plašumā.. tātad, lai par to uzzinātu un attiecīgo risinājumu sāktu ieviest pēc iespējas lielāks cilvēku skaits (citādi mūs nokniebs kā blusas), un tikai otrā plāksnē jābūt domai par savas ādas glābšanu. Jākooperējas visplašākajā nozīmē. Tamdēļ vienlīdz svarīga ir ziņu izplatīšana UN praktiskā puse, ko katrs darām pa saviem šķūņiem un pagrabiem..

  • Kā tu to domāji, sakot par kooperēšanos – veikt uzskaiti par sadarīto un savārīto?
    ———-
    LETS, protamas, būs spēcīgs atbalsts, kad tiks palaists.
    —-
    Par piemēru. Z ir plāns palaist pirmo autonomo pilsētu.
    1. Vajag zemi
    2. Vajag indusrtiālos dizainerus
    3. Vajag sociālos inženierus
    4. Vajag tehnoloģiskos speciālistus
    5. Vajag programmētājus
    6. Vajag materiālus un citus resursus
    7. Komunikācijas komandu…
    ==================
    “Z” iedrošina veidot komandas, kuru darbības rezultēsis specifiskā jomā.
    —-
    Nezinu vai Z ir labs piemērs, jo viņiem ir konkrēta platforma, no kuras tie startē
    - naudas, barteru, apmaiņas, LETS – nekas tāds nav.
    - vadības un līderu, kas uzrauga citus, nav – galarezultāts ir raodšu darbību un idividuāla līderisma un pašvadības summa
    ….
    ============
    Mūsu starpā ir pat cilvēki, kas domā, ka jātaisa augšā politika, citi domā, ka jātaisa Teslas ģenerātori, kurus vēl nevaram lietot… – cilvēki tiecas (tai skaitā es) polarizeties, nevis atrast kopējo.

  • Kā tu to domāji, sakot par kooperēšanos – veikt uzskaiti par sadarīto un savārīto?
    ====
    Jā, apmēram tā. Papildus, kā Zane minēja, būtu labi, ja tie, kas ir kaut ko izkoduši, nolasītu kādu “kursu”, kā atbilstošo lietu darīt. Tāpat arī, droši vien var sarīkot kādas talkas, utt.
    -
    LETS sistēma šeit ir laba tai ziņā, ka tā ļauj par to visu no vienas puses, nemaksāt naudā, bet tomēr arī norēķināties.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.