A.Bērziņš: ‘Homo Patērētājs’

Šķiet, pēdējo mēnešu populārākais vārds Latvijā ir “krīze”. Tā vien liekas, ka nav nevienas televīzijas vai radio pārraides, kuŗā netiktu teikts šis vārds; nav neviena laikraksta, kuŗā tas netiktu iespiests. Bet kas gan ir tā krīze un kādēļ Latvija no tās cieš vairāk, kā jebkuŗa cita valsts – vismaz tā daudziem šķiet?


2000.gadu sākumā, neraugoties uz valsts varas piekopto Latvijas izpārdošanu, mūsu valstī pamazām sākām dzīvot puslīdz ciešamu dzīvi. Vismaz, salīdzinot ar padomju laikiem, bija iespējams iegādāties visas pirmās nepieciešamības preces, un, atšķirībā no 1990.gadiem, cilvēkiem arī bija nauda, par ko to visu iegādāties. Un te pēkšņi parādījās no Rietumvalstīm ievazātais jaunais Rietumu cilvēks – Homo Patērētājs. Nē, ne tāds patērētājs, kā 1930.gadu patērētāju biedrību dalībnieks, bet tāds, kuŗa dzīves motto ir iepirkšanās. Šim cilvēkam nav būtiski, ka viņš nevar atļauties pirkt māju vai dzīvokli. Nav būtiski, ka kārotais auto maksā vairāk, kā divu gadu alga. Viņš uzskata, ka “ir to pelnījis”. Un tāpēc nav svarīgi, ka Homo Patērētājam nav naudas. Jo naudu var aizņemties! Tas nekas, ka to jāatdod ar procentiem – toties kāroto mantu var dabūt uzreiz! Tas nekas, ka, lai atdotu parādu, daudzus gadus jādzīvo stresā un bailēs no darba zaudēšanas – toties var dzīvot privātmājā un braukt ar jaunu auto.

Tā nu Homo Patērētājs turpināja aizņemties un pirkt, pirkt, pirkt… Līdzīgi, kā to darīja citi latvieši, kuŗi arī bija kļuvuši par Homo Patērētājiem. Lai varētu maksāt kredītmaksājumus (un atliktu pietiekoši naudas izklaidei, ceļojumiem un visam pārējam, ko Homo Patērētājs “ir pelnījis”), viņš savam darba devējam pieprasīja arvien lielāku un lielāku algu. Darba devējam nekas cits neatlika, kā to palielināt, jo neviens par “mazo” algu strādāt negribēja. Lai maksātu lielākas algas, uzņēmēji bija spiesti palielināt cenas. Redzot lielākas cenas, Homo Patērētājs nāca pie darba devēja un pieprasīja vēl lielāku algu. Un tā visi skrēja kā suņi pakaļ savai astei – uzņēmēji cēla cenas, lai varētu maksāt lielas algas, Homo Patērētāji prasīja vēl lielākas algas, lai varētu pirkt kārotās mantas, maksājot lielas cenas, bet bankas turpināja aizdot naudu Homo Patērētājiem – pat tādiem, kuŗi nevarēja pierādīt, ka spēs aizņemto naudu atdot. Vienā brīdī bankas saprata, ka tas ir pārāk riskanti un vairs naudu neaizdeva. Homo Patērētāji nevarēja aizņemties naudu, lai nopirktu kāroto, uzņēmēji nevarēja savas preces pārdot, un bija spiesti Homo Patērētājus atlaist no darba vai vismaz samazināt tiem algas. No darba atlaistie nespēja maksāt parādus bankām, un tās vēl mazāk aizdeva naudu. Un atkal mēs visi kā suņi pakaļ savām astēm skrējām – tikai šoreiz uz otru pusi.

Tā tas bija. Vai tiešām?

Atbilde ir jā un nē. Tā tas tiešām bija, bet tā bija visā pasaulē. Kāpēc tad mums ir sliktāk, kā citiem? Atbilde ir vienkārša – mums ir neticami uzblīdis un rijīgs valsts pārvaldes aparāts, kuŗu vada schēmot un zagt raduši izbijušie komūnistu nomenklatūras pārstāvji. Ja finanšu ministrs 2009.gada aprīlī var apgalvot, ka ir visnotaļ iespējams valsts izdevumus samazināt par 40%, tad grūti iedomāties, cik uzpūsta ir mūsu valsts pārvalde! Skaidrs, ka aptuveni 30% ierēdņu būtu jāatvadās no darba valsts pārvaldē. Skaidrs, ka atlikušajiem būtu jāsaņem mazākas algas. Tomēr šobrīd nerunā par ko citu – par to, ka valsts ierēdņiem būtu jāstrādā. Patiešām jāstrādā, nevis jāimitē darbību. Jāstrādā ir ne tikai valsts ierēdņiem – jāstrādā mums visiem. Jāstrādā apzinīgi. Un jāizmanto visas pieejamās metodes (jo šoreiz mērķis patiešām attaisno līdzekļus!), lai izmēztu valsts pārvaldi no zagļiem un schēmotājiem.

Runā, ka tuvojas valsts bankrots. Varbūt, ka tā būtu pat labāk. Vismaz visi redzētu, kur mūsu valsti novedusi pie varas esošā kliķe – padomju laika nomenklatūras darbinieki, izbijušie spekulanti un vienkārši avantūristi. Mums visiem būtu grūti – tomēr tā būtu iespēja sākt no jauna. Līdz tam, tiesa, mums visiem ir jāmaina savu pasaules uzskatu. Lai uzceltu tādu Latviju, kuŗu nebūtu kauns atstāt mantojumā saviem bērniem, kuŗu apbrīnotu citās zemēs un kuŗa būtu droša mājvieta mūsu tautai, ir jāatmet Homo Patērētāja dzīves veidu. Jāsaprot, ka ne jau sadzīves priekšmetos ir rodama laime. Jūs varat kaut katru nedēļu pirkt jaunu mobilo tālruni, jaunu mūzikas atskaņotāju vai katru mēnesi jaunu datoru – tomēr stipri nosacītā laimes sajūta ir tikai īsu brīdi pēc pirkuma. Tūlīt pēc tam laimes vietā ir stress un vēlme nopirkt nākamo priekšmetu. Starp citu, Homo Patērētāju ir ļoti viegli kontrolēt, jo viņam parādu atdošanai un nākamās lietas iegādei vajag naudu. Nauda ir tad, ja ir darbs. Līdz ar to Homo Patērētājs noteikti negrib zaudēt darbu. Līdz ar to viņš būs kluss un mierīgs – lai tikai nebūtu iemesla viņu atlaist.

Atliek jautājums – ko darīt? Kā iznīdēt sevī Homo Patērētāju? Kā mainīt sevi, lai pārdzīvotu krīzi?

Centieties apgūt pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmju. Tas var noderēt, ja nāksies mainīt profesiju. Piemēram, reti kas var sagādāt tādu prieku, kā paša būvēta mēbele.

Jebkuŗu naudu, kuŗa paliek pāri (kaut tie būtu 5-10 lati mēnesī), krājiet. Ja bažījaties par to, ka lats tiks devalvēts, samainiet šo naudu pret kādu stabilu ārvalstu valūtu vai iegādājieties zeltlietas.

Tieciet vaļā no atkarībām – alkochola un tabakas. Tas ļaus ietaupīt naudu (kārtīgam smēķētājam mēnesī cigarešu iegādei vajag 50-60 latu, bet jaunietim, kuŗš reizi nedēļā dodas uz krogu – ap 100 latu), veselību (par alkochola un tabakas kaitīgumu, šķiet, runāt būtu lieki) un būt neatkarīgam no vielām, kuŗas nākotnes Latvijā varētu arī nebūt pieejamas.

Ja mājās lietojat datoru, sāciet izmantot atvērtā pirmkoda programmatūru. Tā jūs varēsit vairāk uzzināt par savu datoru un būt neatkarīgi no importētās programmatūras. Starp citu – vai zinājāt, ka firma Microsoft par pārdotajām programmatūras licencēm Latvijas valstij nodokļus maksā minimāli, jo tās pārdod Microsoft Īrijas filiāle?

Pērciet pārtiku tieši no lauksaimniekiem. Šī pārtika ir gan lētāka, gan kvalitātīvāka.

Galu galā – iemācieties atpūsties tā, kā līdz šim, ļoti iespējams, to neesat darījuši. Naktskluba apmeklējumu var visai viegli aizstāt ar izbraucienu pie jūras, bet dzimšanas dienu jaunieši var svinēt nevis pirtī, bet gan telšu izbraukumā.

Tomēr pats svarīgākais – nezaudējiet ticību sev, un savai tautai un valstij. Atcerieties, ka šobrīd pie varas esošajai kliķei ir maz sakara ar Latvijas valsti. Domājiet, vērtējiet un, pēc Homo Patērētāja iznīcināšanas, dariet!


Alvils Bērziņš, pārpublicēts no www.latvietis.lv
Rakstu iesūtīja Oskars E.


  • Tā jau daļēji ir – likumi ir izdomāti likumam paklausīgiem, kredīti, vieglas mantas ieguvējiem, vadoņi padevīgiem kalpiem un laupītāji ir izdomāti aplaupāmiem.
    ————
    Tā strādā pieprasījuma-piedāvājuma likums – tirgus vilkme.
    – Ja ir pieprasījums kredītiem – tad devēji atrodas
    – Ja ir pieprasījums pēc vadoņiem – tad tādi ātri uzkundzējas
    – Ja ir pieprasījums pēc likumiem – tos uzraksta un ievieš

    – Ja ir pieprasījums pēc cirpējiem – tie ātri uzrodas un čakli cērpj aitas
    ==========
    Nākotne būs tieši tāda, kāds būs pieprasījums.

    Protams, ka paralēli tirgus vilkmei strādā Produktu stumšana:
    – patēriņa dzīvesstils – tērē tagad – maksā rīt
    – ideoloģiju un vērtību sistēmas – jēzus tevi izglābs
    +++++++++++++++++++++++++++++
    Vai mēs varam izkāpt no piedāvājuma-pieprasījuma Matriksa?

  • Tagad notiekošais ir tikai likumsakarīgs iznākums mūsu pašu aprobežotībai, izkropļotajam pasaules redzējumam, kas saistīts ar pseidovērtību sistēmas ieviešanu, kūtrumam, slinkumam un bezatbildībai nu jau gandrīz 20 gadu garumā… Tie, kas visu šo laiku ir pieņēmuši lēmumus mūsu vietā, veidojuši pelēko masu apziņu tiem vēlamajā virzienā patiesībā ir tikai instrumenti, ar kuru palīdzību tiekam skoloti… Tiklīdz būsim guvuši mācību, modīsimies un sāksim rīkoties paši, nebūs vajadzības arī pēc šādiem instrumentiem… Kas notiek ar nolietotiem instrumentiem?- tie nonāk metāllūžņu kaudzē(pie sev līdzīgiem), kas tālāk tiek pārkausēta izejmateriālā…
    Paļaujoties uz nemākulīgiem arhitektiem , inženieriem un brigadieriem zemā purvainā vietā esam uzcēluši šķību māju praktiski bez pamatiem. Tagad tā grimst un grīļojās- plaisā, šķobās. Lai arī cik kvalitatīvi inženieri vadītu tāstālāko celtniecību- tā būs bezjēdzīga, jo nav vajadzīgo pamatu, kas spētu noturēt būvi. Tā vietā lai sadzītu fundamentālus pāļus, kas spētu noturēt pat debesskrāpi, mēs skata pēc zemē esam izlējuši betona kārtiņu uz kuras tad arī cītīgi būvējamies…
    Kāds ir risinājums?????? Šobrīd vienīgais saprātīgais un loģiskais risinājums ir sākt būvēt jaunu ēku uz noturīgiem- attiecīgajai augsnei atbilstošiem pamatiem(restaurācija un plaisu aizmālēšana, kā arī ēkas stutēšana no ārpuses(starp citu arī ar sapujušiem materiāliem) būs neefektīva- īslaicīga. Vecās ēkas gruveši var kalpot par labu izejmateriālu augsnes stiprināšanai. Tā kā ēkas būvniecībai mums ir atvēlēts tikai viens zemes pleķītis, lai celtu jaunu ēku- loģiski ir jānojauc vecā, kas tā vai tā tuvākajā laikā sagrūs, labāk to darīt jau tagad un kontrolēti, nekā ļaut tai sagāzties pašai…
    Jaunajiem pamatiem ir kābūt tādiem, kas atbilst augsnes sastāvām(saticība, augsta morāle, ētika, izpalīdzība, atsaucība, sadatbība kopēja mērķa labad- mīlestība). Patīk tas kādam vai nē, taču tā ir vienīgā izeja. Arī renovējot ēku tās satrunējušās daļas tiek nojauktas līdz vietai, kur sienas ir stipras… Mūsu ēka šķobās pašos pamatos…

    Jaunās ēkas būvē būs jāpiedalās katram liekot lietā savas labākās īpašības un strādājot visiem kopīgi Katrs mēs esam zinošs savā jomā un kvalificētai brigādei būs arī prātīgs būvdarbu vadītājs (kad skolnieks ir gatavs, tiek sūtīts arī skolotājs)…Nav jēgas zagt izejmateriālu no pamatiem, lai pēc tam būvētu pamatīgāk piemēram cetrutā stāva dzīvokli, kurā es dzīvošu… :-)

    Tuvākajam laikam sākot apmēram ar šī gadavidu ir svarīgi parūpējieties par pārtiku un apģērbu ik katram, jo kamēr nojauksim veco būvi un liksim pamatus jaunajai, mums kādu laiciņu būs jāsamierinās ar dzīvošanu teltīs, ugunskuriem un vakariņām, kuras gatavosim no līdzi paņemtajiem, vai uz vietas izaudzētajiem labumiem… Cik ilgi tā būs, tas ir atkarīgs no tā cik cītīgi paši strādāsim… Tieši dzīvošana teltīs daudzus iemācīs rūpēties par sevi un citiem… rīkot kopīgus ugunskurus, vienoties kopīgu mēķu sasniegšanai!

  • milzīgs ieguvums būtu, ja pašvaldības to īpašumā esošās zemes jau šajā pavasarī, kamer vēl kaut ko var iestādīt, iedalītu pilsētu iedzīvotajiem, kuriem nav savu īpašumu sakņu audzēšanai, tas būtu ļoti labs darbiņš, kas jau tuvākajā nākotnē- rudenī novērstu daļu nekārtības un iespējamo maradierismu cīņā par pārtiku, jo kā zināms nojaucot vecu ēku un sākot būvēt jaunu, kādu laiciņu nav arī komunikāciju- tās arīdzan ir jāierīko no jauna…

  • Tieši vakar, indigo, iedomājos par to pašu. Jau galvā radās idejas, kā cilvēkus centralizēti izvadāt no pilsētas centriem utt. Vēl problēma, ka cilvēkiem nav zināšanu, ko un kā apstādīt, audzēt.. un līdzekļu šobrīd nav vispār, lai nopirktu darba rīkus, sēklas, stādus. Arī šeit jādomā par kooperēšanos. Uzplēst pļavu ar plikām rokām nav joka lieta. Bet par pašvaldības zemēm jāpainteresējas. Kādēļ gan lai koordinēšanas darbus neuzņemtos pati pašvaldība?

  • klau, bet kāpēc jūs domājat, ka būs bads?
    vai lauksaimnieki nespēj saražot pietiekoši daudz ? es nezinu statistiku .

  • Vaives pagasts jau piedāvā šādu risinājumu: iekopēju izgriezumu no “Vaives Vēstis”

    ———

    “Cienījamie Vaives pagasta iedzīvotāji.
    Mums visiem ir pienākuši grūti laiki un neviens bez mūsu pašu gribas un līdzdalības šīs grūtības nemazinās. Gribu visus informēt, ka pēc valdības rīkojuma tiek samazināts pašvaldības budžets un līdz ar to arī sociālajai palīdzībai domātais maciņš paliek plānāks. Tomēr valdība joprojām cenšas visu atbildību novelt uz pašvaldībām, nedodot finansējumu, bet uzliekot par pienākumu sniegt palīdzību iedzīvotājiem izdzīvošanas jautājumu risināšanā.
    Pats par sevi saprotams, ka šajā situācijā pirmām kārtām palīdzība tiks sniegta bērniem, sevi aprūpēt nespējošiem vientuļiem pensionāriem un invalīdiem.
    Necerēsim uz brīnumiem, kad sociālās palīdzības budžetā nauda būs beigusies, vienkārši nebūs vairs no kā maksāt pabalstus.
    Nākošā būs grūtu pārbaudījumu ziema mums visiem. Grūtības ir vieglāk pārvarēt, ja esi tām sagatavojies. Tāpēc aicinu visus pagasta iedzīvotājus savlaicīgi gatavot pārtikas un malkas krājumus nākošai ziemai. Šobrīd ir jādomā par izdzīvošanu un tai ir vajadzīgas trīs lietas:
    1) mājoklis 2) siltums 3) pārtika
    Jums visiem ir divas rokas, kuras spēj darīt brīnumus un gudras galvas ,kas šīs rokas komandē. Tad ļausim rokām strādāt- savos dārziņos izaudzēsim visus nepieciešamos dārzeņus un kartupeļus, lai visi būtu paēduši.
    Pagasta padome ir pieņēmusi lēmumu, nepieciešamības gadījumā iedalīt zemes gabalu, sniegt tehnisku palīdzību tā apstrādāšanai un izaudzētā novākšanai, lai trūcīgie un mazturīgie iedzīvotāji sev varētu izaudzēt kartupeļus.

    Izmaksas par tehnisko palīdzību tiks aprēķinātas un samaksātas no sociālā budžeta kā pabalsti konkrētajiem zemes izmantotājiem.”

    ———–

  • Oh – prātīgas idejas. Tā turpināt.

  • jā, ļoti prātīgi – tiešām gan :)

  • Nu re, Vaives pagasts ir lielisks piemērs kā rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Šāda informācija būtu jādara zināma arī citiem pagastiem un jāpiedāvā šāds priekšlikums. Pašam pagastam tas nāktu tikai par labu. Galvenais ir lai pašvaldības saprot situācijas nopietnību un lai to vadītāji ir ieinteresēti palīdzēt vienkāršiem cilvēkiem, nevis rūpēties par atsevišķu uzņēmumu, sabiedrību un pašu labumu…

  • Redziet, rodoties situācijai, kad valsts vairs nav spējīga izmaksāt pabalstus, pensijas un algas valsts sektorā strādājošajiem, vai rodas būtiski algu izmaksas kavējumi cilvēkiem gluži vienkārši nebūs naudas par ko iegādāties pārtiku, kur nu vēl samaksāt par dažādiem komunālajiem maksājumiem utt (elektrība, gāze). PIe kam ļoti daudziem bezdarbniekiem drīzumā beigsies pabalstu maksāšanas termiņš… Kas būs tālāk, liela daļa darbu tā arī nebūs atraduši. Rezultātā var sākties plaši nemieri, kuru sekas prognozēt ir grūti. Arī gāzes un elektrības padeve var būt stipri ierobežota, diez vai kāds nodarbosies ar labdarību un piegādās to par velti, vai uz parāda, kuru nebūs kam atmaksāt… te rodas virkne sarežģījumu, kas visbūtiskāk ietekmēs tieši pilsētniekus. Ja arī kādi līdzekļi būs, tad tie būs jānovirza arī elektroapgādei un siltumam, jo daudzzīvokļu namos bez elektrības un siltuma ziemā nav ko darīt. Nav elektrības, nav arī ūdens, tādēļ jebkuri centieni sagādāt sev pārtiku būtiski atvieglos turpmāko izdzīvošanu, kā jau minēju šajā jautājumā var palīdzēt arī pašvaldības iedalot zemes pleķīšus un uzņemoties šo pasākumu organizēšanu…
    Kas atteicas uz valsts bankrotu, domāju, ka diez vai tas vairs ir novēršams, visticamāk viss būs jāveido ka jau minēju uz jauniem pamatiem, tikai vēl jāpadomā kā tikt vaļā no ES, NATO SVF un citiem tamlīdzīgiem veidojumiem, kas uzspiež savus noteikumus. Mēs varam būt paši, nav obligāti kādam lielākam jāpieslienas…, pie kam krīze skar visu pasauli un arī lielvaras piedzīvos lielas pārmaiņas…

  • atbilde ‘kaspars.omuls’ komentāram:

    Problēma nav tikai ražošanā.

    Ja cilvēku atlaiž, ja uzņēmumi bankrotē, ja nav naudas, par ko nopirkt pārtiku, tad būs bads. Un patlaban cilvēkiem nav naudas, lai citas pamatvajadzības apmierinātu.. Pameklē datus, cik daudz cilvēki patlaban ir par siltumu palikuši parādā pašvaldībām..

    Un naudas nav un tās nebūs vēl vairāk – nauda izplūst no valsts turpinot apmaksāt importu un atmaksāt kredītus, jo līdzšinējais naudas atgriešanas mehānisms valstī – kreditēšana – ir apstājusies.

  • aha, skaidrs.
    no vienas puses, tiem, kas jau cietuši no krīzes, nemaz tik viegli nav arī iestādīt to dārzeni, ja viņš ir pilsētnieks, un viņam nav ne darbarīku, ne sagatavotas zemes un infrastruktūras.
    no otras puses, ja viņam ir sava pārtika – atbrīvojas nauda citām lietām, un krīzi vieglāk pārdzīvot.
    —–
    es vienīgi domāju par to, ka ja visi sastādīs kartupeļus, vai beigās tas nesanāks kārtējais trieciens pa mūsējiem zemniekiem, jo rudenī šo pārtiku no viņiem nepirks? varbūt prātīgāk ir mēģināt organizēt tādas kā zemnieku + ēdāju grupiņas, kur zemnieki no savas puses rūpējas par ēdienu, bet ēdāji – par dažāda veida darbu, tai skaitā – ne tikai fizisko.
    Bet tas ir teorētisks prātojums.

  • Tas ir logjisks secinaajums, ja domaajam ilgtspeejiigi – veidot lokaalu ekonomiku.
    1. Amatnieki
    2. Lauksaimnieki
    3. Tekstil industrija
    4. Elektronika – vef…
    5. Velo/moto razjotaajs viens
    6. Energjija – siltums, elektriiba
    ——–
    Protams, taa ir iluuzija. Tomeer, ja tikai shiis lietas varam sarazjot lokaali, tad ekonomika un dziives liimenis uz Latvijaa atdziivosies arii bez eksorta.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.