Kaņepes… Tiešām interesanti.

Noskatoties filmu „Kaņepju revolūcija” (Hemp Revolution – Google video – angļu val., 1.daļa, 2.daļa, kopā ~1h 12min.), šķiet, ka ar kaņepi vien varētu atdzīvināt Latvijas ekonomiku. Viens no visātraugošākajiem augiem, ar milzīgu potenciālu rūpniecībā, enerģētikā utt. Arī Latvijā savulaik kaņepes tika audzētas prāvā daudzumā. Tā ir daudz latviskāka un tradicionālāka kultūra, kā svešādais kartupelis. Katrā ziņā intereses, izpētes un attiecīgas rīcības vērts šis jautājums noteikti ir.


* * *

Senatnē no kaņepju šķiedras izgatavoja materiālus apģērbiem, gultas veļai, virvēm, jūras tauvām, zvejnieku tīkliem. Ikdienas uzturā lietoja kaņepju sviestu.

Latvijā kaņepju sēklas atrastas Talsu pilskalna 11.-13. gadsimta slāņos, iespējams, ka tās audzētas arī agrāk.

Kaņepes (sējas) (Cannabis sativa L.) – ir viengadīgi augi. Ziediem ir īpatnēja smarža. Zied jūnijā, jūlijā. Atkarībā no auga šķirnes tas var sasniegt 5 metru augstumu un līdz 5 cm diametru. Šķērsgriezumā kaņepes stumbrs sastāv no mizas – 30-40%, koksnes – 60-70% un serdes daļas. No viena hektāra kaņepju var iegūt gadā līdz 5-6 kubikmetrus koksnes. Kaņepes satur celulozi – 40-48%, lignīnu – 26%.

Tās sastāvā esošo narkotisko vielu dēļ mūsdienās kaņepes audzē daudz mazāk nekā mūsu senči. Šobrīd selekcionāri ir izveidojuši dažas kaņepju šķirnes, kuras praktiski nesatur narkotiskās vielas.



Mūsdienās kaņepes izmanto vieglajā, tekstila, pārtikas, farmācijas, mēbeļu, celtniecības, naftas un gāzes ieguves, celulozes – papīra, rūdas ieguves, enerģētikas, melnās metalurģijas, radio un kuģu izgatavošanas, sakaru nozarēs. No šķiedras izgatavo vītas virves un tauvas zivsaimniecības nozarē, pārvadsiksnas dažādiem tehniskiem mērķiem, tepiķu pamatnes. Izgatavo arī tehniskos audumus (buraudumu, brezentu, maisu audumu), iepakojumu materiālus. Kaņepju šķiedras materiālus izmanto mēbeļu un apavu, spectērpu, kravas tentu, somu, aizkaru un ugunsdzēsības piederumu izgatavošanai. No smalkiem un plāniem kaņepju audumiem pagatavo vasaras apģērbu, džinsu audumu. Kaņepju celulozi izmanto vērtīgu un augstas kvalitātes papīru izgatavošanai. Kaņepes izmanto dažādu saimniecisko priekšmetu pīšanai.
[www.termorelax.com]


* * *

Zināms, ka marihuānu iegūst Latīņamerikā no Indijas kaņepēm (Cannabis indica) speciālā procesā un marihuāna ir pulveris, kas satur lielu daudzumu halucināciju izsaucošu vielu – kannabinoīdu. Eiropā parasti ir zināma narkotiskā viela – hašišs, kas ir principā tāds pats produkts, bet iegūts no Āzijas dienvidos – Afganistānā, Indijā, Irākā audzētām Indijas kaņepēm (Cannabis indica) un savvaļas kaņepēm (Cannabis ruderalis).

Latvijā dabā neaug Indijas kaņepe (Cannabis indica), kas ir rakstīts visās lauksaimniecības grāmatās. Latvijā audzētā sējas kaņepe (Cannabis sativa) ir ilgstošas cilvēka selekcijas darba produkts, kas domāta šķiedras un sēklu ieguvei. No sējas kaņepēm (Cannabis sativa) neiegūst kannabinoīdu maisījumu – hašišu vai marihuānu.
[prof. Andris Špats, 2003-11-20]


* * *

Sativa somas izgatavotas no bioloģiski audzētām kaņepēm. Gan kaņepju audzēšanā, gan to apstrādē ķimikālijas praktiski netiek lietotas – atšķirībā no citām dabiskajām šķiedrām, kaņepēs nemīl mitināties mikrobi un sīkbūtnes. Krāsots kaņepju audums neizbalē un ilgi saglabā krāsu tās pirmatnējā svaigumā. Kā ikviens dabīgs materiāls, kaņepju audums ir otrreiz pārstrādājams, un dabā sadalās. Kaņepes ir 5 reizes izturīgākas par kokvilnas brezentu, un grūtāk pārraujamas par linu. Vienlaikus – kaņepju auduma somas pieskārienam ir tik maigas un tīkamas kā samts. Valkājot somas, audums kļūst arvien mīkstāks, taču, atšķirībā no liniem vai kokvilnas, tas nezaudē formu. Un, kā jau ekoloģiskām somām pieklājas, Sativa, protams, var mazgāt – ar rokām, siltā ūdenī. Modernais dizains izskatās solīdi un stilīgi – Sativa somiņa derēs kā uzlieta ne tikai pie džinsiem un kedām, bet arī pie uzvalka, kostīma vai kleitas. Klēpjdatoram, pasta iznēsāšanai, dokumentu somas, plecu somas, dāmu somiņas, ceļojumu somas, mugursomas, maki…
[www.bioteka.lv, 2009.03.24.]


* * *

Kaņepes ir viena no vissenākajām kultūrām, kuras sēklas ir bagātīgas ar eļļu. Auga daudzveidīgās izmantošanas iespaidoti, igauņi nodibinājuši uzņēmumu Perfect Plant OÜ, lai attīstītu kaņepju audzēšanas un pārstrādāšanas biznesu, atsaucoties uz aripaev.ee, vēsta BBN.com.

Ieceres attīstītāji norādījuši, ka Eiropā pastāv cilvēku tīkls, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un pārstrādāšanu, kas apvienojušies asociācijā -  Eiropas Industriālā kaņepju asociācija (European Industrial Hemp Association) jeb EIHA. Arī jaunā igauņu uzņēmuma īpašnieki Tarmo Taels un Ago Siiners iesaistījušies šajā organizācijā.

Jaunie kaņepju audzētāji norādījuši, ka kaņepju tirgus cena pasaules tirgū arvien pieaug, jo arvien palielinās arī tās patēriņa apjoms.
[Dienas bizness, 2008.07.15]


* * *

Lietuvas zemkopības ministrs Kazimiers Starkevičs paziņojis, ka rūpnieciskas kaņepju audzēšanas legalizācija varētu būt viens no veidiem, kā lauksaimniekiem pārvarēt krīzi, jo lielākas izredzes izdzīvot esot tiem lauku apsaimniekotājiem, kas specializējas vairākās ražošanas jomās. Ministrs skaidrojis, ka kaņepju šķiedra ir ekoloģiska un plaši pieprasīta.

Zemnieku saimniecības “Saules” īpašnieks Viesturs Niedols: “Kaņepes labi aug arī pie mums. Kādreiz Latvijā tās sēja plaši, un nekādas nelaimes nenotika. Kaņepes audzēja, lai izmantotu kuģniecībā – trosēm. Vēlāk troses sāka izgatavot no plastmasas. Taču kaņepju sējumi izzuda tāpēc, ka šo kultūru aizliedza, līdzīgi kā vairākas citas. Likumdošana mums ir tāda, ka daudz ko tautsaimniecībā noderīgu spēj iznīcināt.”

Zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks Jurijs Flaksis: “Katra kultūra, ko audzē lauksaimniecībā, pavairo ražotāju iespēju spektru. Turklāt cukurbietes no apgrozības ir izņemtas, kas sašaurinājis loku. Taču karstu strēbt nebūtu gudri. Te vispirms jāskatās, cik tas pasākums ir drošs. Jāizpēta plusi un mīnusi. Jo citādāk var iznākt tā, ka ieguldījumi neattaisnojas un nauda izšķiesta vējā.”
["Kurzemes Vārds", publicēts arī www.Liepajniekiem.lv, 2009.03.30]


* * *

I.Ozoliņa, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece: – “Jā, lielākās grūtības mums ir ar garšķiedras liniem, un tam ir objektīvs iemesls – klimats. Šķiedras linu ražai laika apstākļi ir ārkārtīgi svarīgi. Tādēļ patiešām ieteicams pievērsties kaņepju audzēšanai, jo šai kultūrai klimats nerada tik lielu risku.”

A.Vismane, SIA Iecavnieks direktora vietniece: – “Ja runa ir par kaņepēm garšķiedras audzēšanai, man komentāru nav. Bet, runājot par kaņepēm kā eļļas kultūru, ir daudzas nianses. Tās ir vēl grūtāk nokult nekā linus. Piemēram, pērn kaņepes bija tik sliktas kā nekad, bet paši graudi – labi. Taču, ja tās laikus netiek nokultas, graudi veras vaļā, un tad eļļa būs rūgta. Ļoti svarīgs ir sēklas materiāls, un valsts varētu palīdzēt vismaz to iegādāties. Kaņepe ir viena no tām kultūrām, ar kuru uzglabāšanas laikā oksidācijas procesā daudz kas var notikt. To labi zina katrs, kas kaut reizi iebēris apcirknī kaņepes. Mēs zinām visas nianses, tādēļ esam gatavi rādīt, stāstīt un mācīt!”

I.Grantiņa, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas vadītāja: “Ja runājam par šķiedru, arī mans ieteikums – vairāk lūkoties uz kaņepēm. Tās izkonkurē linus. Nesen man bija saruna ar Krāslavas zemniekiem. Viņi iesējuši pirmos 25 ha kaņepju, šķiedru nodevuši pārstrādei Lietuvā un ar pārliecību gatavojas sējumus palielināt.”
[www.saimnieks.lv, 2009.01.21.]


* * *

SIA Iecavnieks tirdzniecības vadītājs Intars Galītis atzīst, ka uzņēmumam kaņepju audzēšana ir blakus nozare, ko var nodēvēt par eksotisku nodarbi. Lielāko segmentu un ieņēmumus nodrošinot rapšu audzēšana, bet ar kaņepēm pērn bija apsēti 30 hektāri, vislielākā platība pēdējos gados bijusi — 50 hektāri. Audzēt kaņepes jau neesot grūti, arī novākšana rūpes nesagādā — to dara mehanizēti (ar parasto kombainu), taču pārējais process gan ir darbietilpīgs, it īpaši kaltēšana un uzglabāšana. “Ķēpa ir liela,” tā šo procesu raksturo Galītis.

Arī zemnieku saimniecības Adzelvieši trīs hektāri platības atvēlēts šim senajam kultūraugam. Līdz šim tikai vienu gadu sējumi bijuši lielāki — septiņi hektāri. “Tā diemžēl iznāca, ka toreiz gads nebija labvēlīgs un galu galā novācām tikpat lielu ražu kā no trim hektāriem,” stāsta Adzelviešu saimniece Dzidra Grīnberga, piebilstot, ka viņu mazā ražotne ir mājas apstākļu variants. “Vispār kaņepju audzēšana bija mana vīra iecere. Viņš kā īsts vidzemnieks gribēja tās ne tikai savam priekam, bet kā saimniecības rūpalu. Nācās gan pamatīgi piestrādāt, kamēr šo ideju iedzīvinājām, jo tā ir gan darbietilpīga, gan līdzekļus prasoša lieta. Arī glabāšana ir jāveic uzmanīgi, pretējā gadījumā sēklas bojājas — tās kļūst rūgtas.” Tā kā platības ir pietiekami lielas, lai novāktu pašu spēkiem, pie novākšanas tiek aicināti strādnieki.
[Žurnāls "Nedēļa", publicēts arī www.TVNet.lv, 2007.02.28.]


* * *

Rankas pagasta zemnieku saimniecība “Kalnakaļvi” ir starp zemnieku saimniecībām, kur audzē kaņepes, tāpēc šoruden tur tiks izmēģināta jauna kaņepju novācamā un šķiedru atdalošā iekārta. Izmēģinājuma datums vēl tiks precizēts. Tas notiks arī Cēsīs un Pāvilostā.

“Kalnakaļvu” saimnieks Jānis Kļaviņš šogad kaņepes audzē 10 hektāru platībā. Viņš pats iesaistījies arī jaunās kaņepju novācamās iekārtas konstruēšanā un patentēšanā.

“Esmu pārliecinājies, ka Rankas pusē augsne tomēr nav īsti piemērota šai kultūrai. Arī bioloģisko audzēšanas metožu pielietojums nedod cerēto rezultātu, jo tomēr ir vajadzīgs papildu mēslojums. Šogad būs problēmas arī kaņepju novākšanā, jo tās nevienmērīgi gatavojas. Arī stiebru garums ir atšķirīgs. Tiesa, kaņepju laukā iespējams viegli apmaldīties, jo dažviet kaņepāji ir četrus metrus gari,” stāsta J.Kļaviņš.

SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” speciālists Voldemārs Cīrulis, kurš arī ir iesaistījies konkrētajā projektā un iekārtas tapšanā, uzskata, ka Latvijas klimats ir piemērots kaņepju audzēšanai. Institūta darbinieki izstrādā arī kaņepju šķiedras pielietošanas izpētes būvniecības materiālus. Patents šim procesam ir piešķirts Austrālijā un Latvijā.
[www.dzirkstele.lv, 2008.09.11.]


* * *

Kalniešu pagasta zemnieku saimniecība “Raudovišķi” ir viena no lielākajām Krāslavas rajonā. Tās saimnieks Aleksandrs Ivanovs Krāslavas rajona zemnieku ballē saņēma visvairāk atzinības rakstu par paveikto, tostarp par jaunas tehniskas kultūras – kaņepju ieviešanu. Pirmo gadu eksperimenta kārtā viņš izaudzējis kaņepes piecu hektāru platībā, lai iepazītu šīs kultūras īpatnības. Par rezultātu Aleksandrs ir gandarīts un atzīst, ka iesākto turpinās, jo saredz šajā jomā perspektīvas.
[Latgales Laiks, 2009.01.20.]


* * *

Kaņepju audzēšana, sviesta gatavošana. Ekskursija ar līdzdarbošanos, degustācija. Papildus informācija www.adzelviesi.lv.


* * *

ANGĻU VALODĀ:
www.findaproperty.com (mājas no kaņepēm)
www.harbay.net
www.crrh.org

KRIEVU VALODĀ:
www.solariy.com.ua
agrofuture.ru


Dzintars un Ivo


  • Man prieks par to, ka parādās vairāk info par kaņepēm. Ceru, ka Latvija šo iespēju izmantos.
    Domāju, ka daudzi vēl nav apzinājušies tās izmantošanas vērtību.
    Jāsaka gan, ka mana Latvijas kaņepju šķirne nekad nav palikusi rūgta.Iespējams, ka labi glabāju :). bet domāju, ka tas atkarīgs arī no šķirnes īpatnībām.

  • Droš vien, ka papīra ieguvei var darīt kā ar niedrēm: rudenī atstāt, la pa ziemu nobirst lapas un izkalst, un novākt kaut kad ziemā jau izkaltušus kātus. Kaņepes ļoti efektīvi veido biomasu, tāpēc iespējams, perspektīvas arī kā izejmateriāls kurināmā granulu veidošanai.

  • Nesens raksts DB portālā!

    Izrādās šai sakarā kaut kas pie mums tiek darīts arī praktiski.

    28.04.2009
    Arvien vairāk zemnieku izrāda interesi par kaņepju audzēšanu, cerot uz kaņepju apstrādes rūpnīcas projekta realizāciju.

    Kuldīgas rajona Īvandes pagasta zemnieks Vilnis Junkers ar kaņepēm jau apstādījis 10 ha, raksta laikraksts Kurzemes Vārds. Uz kaņepju audzēšanu zemniekus mudina Vācijas uzņēmējs un diplomēts inženieris Verners Šveinsbergs, kura izstrādāto rūpnīcas projektu atbalsta firmas Inos pārstāvis Arnis Adakovskis un SIA Daiļrade koks Vaiņodes ražotnes izpilddirektors Edgars Treimanis.
    Tiekoties ar Liepājas rajona zemniekiem, V. Šveinsbergs un A. Adakovskis pastāstījuši, ka Vācijā kaņepes dažādām ražošanas vajadzībām audzē diezgan plaši, taču, lai vēl vairāk paplašinātu sējumus, tur vienkārši nepietiekot zemes. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav necik izvēlīgas. Tās neprasot arī minerālo mēslojumu un pesticīdus. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Taču vajadzības pēc izejvielām esot daudzkārt lielākas.
    Projekts paredz Latvijā uzcelt kaņepju apstrādes rūpnīcu, kurā, atdalot šķiedru no serdeņiem, gadā spēs apstrādāt ap 30 tūkstošiem tonnu stublāju. Tas nozīmējot, ka kaņepju audzēšanai ir jāatvēl no 4.5 līdz 5 tūkstošiem hektāru zemes. Projekta autors pauda atziņu, ka apgūt kaņepju audzēšanu nav īpaši sarežģīti un to spēj izdarīt ikviens lauksaimnieks. Nosaucot Vācijas cenas, V. Šveinsbergs salīdzināja kaņepju audzēšanas iespējamos tēriņus ar rudzu un miežu izmaksām un atzina, ka kaņepes ir izdevīgākas, jo no viena hektāra varot iegūt aptuveni 1000 eiro.
    Db jau rakstīja, ka Patentu valdē iesniegti zīmējumi un specifikācijas kaņepju stiebru novākšanas mašīnai, pieprasīts patents arī mašīnai, kas atdala šķiedras. Tās prototips pārbaudīts pērn Latvijā.
    Vēsma Lēvalde, Db

    http://www.db.lv/a/2009/04/28/Zemnieki_pievershas_kanepj?ref=lastadd

  • Zināms, ka marihuānu iegūst Latīņamerikā no Indijas kaņepēm (Cannabis indica) speciālā procesā un marihuāna ir pulveris, kas satur lielu daudzumu halucināciju izsaucošu vielu – kannabinoīdu.
    GET YOUR HEAD OUT OF YOUR A*S

  • Sen jau vaidzeja par to sakt runat!

  • Ir jau Latvijā cilvēki kas šo lietu bīda http://www.lkia.lv

  • Vēl nedaudz informācijas par kaņepju noderīgumu:
    Vēzi varot ārstēt ar kaņepju ekstraktu

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.