M.Hiršs: ‘Līdzības ar Argentīnu’

Ekonomiskās krīzes nav nekas unikāls. Vēstures gaitā dažādās pasaules valstīs ik pa laikam notiek lielākas un mazākas krīzes, recesijas un depresijas. Ir neskaitāmi vēstures piemēri, no kuriem var un vajag mācīties par to, kādi ir šādu krīžu cēloņi un kādas ir to sekas. Pagājušā gada decembrī Nobela prēmijas laureāts Pauls Krugmans apgalvoja, ka ‘Latvija ir nākamā Argentīna’. Un paralēles starp Argentīnu un Latviju patiešām ir šokējošas. Rakstā centos īsi un konkrēti izcelt cēloņu ķēdīti, kuri noveda Argentīnu pie milzīgām ekonomikas problēmām no 1999.-2003.gadam, pat bez īpašiem uzsvariem uz paralēlēm starp Latviju un Argentīnu, jo paralēles ir vienkārši kliedzošas.

Argentīna ir salīdzinoši ļoti jauna, nepieredzējusi demokrātija. Argentīna atbrīvojās no diktatūras režīma tikai 1983.gadā. Tomēr demokrātija pati par sevi nav uzreiz nekas izcils – demokrātijas ir dažādas un tās var būt vairāk vai mazāk ‘demokrātiskas’. Argentīnas demokrātijai problēmas sagādāja autoritatīvā režīma elite, kura pilnībā nezaudēja savu vadošo ietekmi valstī, un vēl lielākas problēmas sagādāja vāji attīstītā politiskā kultūra, konkrētāk, tās pieļautā plaši izplatītā korupcija, vājā pilsoniskā sabiedrība.

1989.g. prezidenta vēlēšanās par prezidentu kļūst Karloss Menems. Pirmsvēlēšanu laikā viņš sevi attēlo kā parasto cilvēku līderi – viņam bija gari mati, viņš valkāja parastu kreklu, viņa galvenais sauklis bija ‘sekojiet man!’. Tomēr nākamajā dienā pēc ievēlēšanas viņš nogriež matus un sāk staigāt tikai uzvalkā. Nākamās nedēļas laikā viņš pilnībā izmainīja savas partijas programmu. Tomēr viņa prezidentūras laikā valsts šķietami plauka. To sauca par Argentīnas ekonomikas brīnumu.

Tomēr Argentīnas ekonomikas uzplaukums nebija tik jauks un labs, kā to Argentīnā daudzi uzskatīja. Uzplaukums bija balstīts uz ārvalstu investīcijām, ienākumiem no privatizācijas un uz ārvalstu kredīta. Saskaņā ar 90tajos valdošo neoliberālismu Menema vadībā sākās valsts uzņēmumu privatizācija. Pasts, aviokompānija, dzelzsceļš un citi valsts uzņēmumi tika par sviestmaizi atdoti privātās rokās. Pelnoši uzņēmumi tika atdoti privātpersonu rokās, kuras šos uzņēmumus izsaimniekoja un valstij vēlāk bija tiem finansiāli jāpalīdz. Tomēr lielākā skāde nāca no divu milzīgu Argentīnai piederošu naftas ieguves un pārstrādes uzņēmumu privatizēšanas, jo uz šo uzņēmumu peļņas balstījās Argentīnas sociālo garantiju sistēma.

1991. gadā tie paši ‘eksperti’, kuri ieteica privatizēt valsts uzņēmumus un balstīt ekonomikas izaugsmi uz investīcijām un ārvalstu kredīta, ieteica arī piesaistīt Peso dolāram. Īstermiņā tas bija labs lēmums, bet ilgtermiņā tas izrādījās postošs, jo negatīvi ietekmēja vietējo ražotāju konkurētspēju.

1997.,98. gadā Pasaules ekonomiku satricināja Āzijas finanšu krīze un Krievijas parāda defolts. Bankas Argentīnu arī sāka uzskatīt par ekonomiski nedrošu un kreditēšana sāka apstāties. Pēdējos gados Argentīnieši bija dzīvojuši uz kredīta. Imports pārsniedza eksportu un ar kredītu tika segta šī starpība. Tomēr tagad kreditēšana apstājās un Argentīniešiem nācās gan atmaksāt parādus, gan maksāt par importu, gan ar nodokļiem bija jāuztur sociālo garantiju sistēma. Sākās ekonomikas lejupslīde.

Nauda sāka izplūst no valsts, bankas nedeva jaunus kredītus. Cilvēki pārstāja ticēt valstij un ekonomikai. Valsts ekonomikā sākās recesija. Iesākumā Argentīna pazemināja nodokļus, bet tad, kad bija jāprasa palīdzība SVF, tad tas lika nodokļus paaugstināt. Protams, tas tikai un vienīgi padziļināja krīzi.

Bezdarbs sāka palielināties, ekonomikā sākās stagnācija. Atteikšanās no valūtas fiksācijas un devalvācija tika uzskatīta par sliktāko iespējamo scenāriju. Investori sāka izņemt investīcijas no valsts un galu galā Argentīnas ekonomika sabruka. 2001. gada nogalē sākās panika – cilvēki masveidā sāka izņemt naudu no bankām. Tādēļ valdība iesaldēja banku kontus. Tas radīja masveida protestus. Valstī izsludināja ārkārtas stāvokli, bet pēc milzīgiem vardarbīgiem protestiem decembrī Buenosairesā valdība bija spiesta atkāpties. Tas radīja arī politisko krīzi, kas situāciju tikai pasliktināja.

Tā sekas bija milzīgs bezdarbs, noziedzība un bads. Noziedzība sasniedza pat tādu līmeni, ka cilvēki nestājās pie sarkanās gaismas, bailēs tikt izvilktiem no mašīnas. Un, lai gan Argentīna ir lauksaimniecības valsts, tajā sākās bads, jo vietējiem ražotājiem izdevīgāk bija eksportēt. Un bezdarbnieki vienkārši neko nevar nopirkt. Un galu galā 2002. gadā pēc finanšu spekulantu centieniem valūtu destabilizēt Argentīnas banka vairs nevarēja atļauties uzturēt stipru peso – Argentīna atteicās no fiksēta valūtas kursa.

Tikai pēc diviem gadiem, 2003.gadā Argentīnas ekonomika sāka atkopties. Tomēr tās demokrātija bija smagi cietusi. Argentīnā pastāv demokrātija, bet tā ir nožēlojama demokrātija. Valstī ir ieviesta cenzūra un tā turpina pastāvēt. Vēlēšanas balstās uz masīvām reklāmas kampaņām un atklātu balsu pirkšanu par ēdienu, dažiem dolāriem. Nav reālas opozīcijas. Vienalga, kas ir pie varas, nekas īpaši nemainīsies. Un turpinājums ir diezgan bēdīgs – pēc straujas atkopšanās patlaban Argentīnā atkal ir ļoti nopietnas ekonomikas problēmas.
***

Latvijā tā sauktajos ‘treknajos gados’ politiķi, lielākā daļa sabiedrības, neskaitāmi ‘ekonomisti’ un ‘eksperti’ galīgi aizmirsa to, ka pastāv zināmi ekonomikas likumi, balstīti uz noteiktu vēstures pieredzi, un ka no vēstures un ekonomikas likumiem var un vajag mācīties. Latvija tika uzskatīta par unikālu gadījumu Pasaulē, uz kuru nekādi ekonomikas likumi neattiecās. Bet Latvija šajā gadījumā patiešām nav nekas īpašs. Tieši tādās pašās ilūzijās 90tajos gados dzīvoja Argentīna. Tieši tādās pašās ilūzijās pēdējos 8 gadus dzīvoja gandrīz vai visa Pasaule.


Mārtiņš Hiršs


  • Visa šī sistēma, kas balstīta uz naudas deficītu ir jāmaina – tā dod labumu tikai tiem, kas mākslīgi rada apmaiņas līdzekļa iztrūkumu.
    ———
    Demokrātijas nav ne Latvijā ne ASV ne kur citur – tas, ka tu aizej ievelc ķeksīti un iemet papīrīti kastītē saucas demokrātija???
    ——-
    Lúdzu, kaut nedaudz realitātes izjūtu!!!

  • Ar vārdu demokrātija sauc divas lietas. Idealistisku ilūziju un reālu politisku režīmu, kuram ar šo ilūziju diemžēl bieži vien ir maz kā kopīga.

  • Valstī var būt demokrātiska sistēma, taču demokrātija darbojas tikai tad, ja valstī tās pilsoņu vairākums piedalās pārstāvniecības izvirzīšanai visos vēlētos valsts un pašvaldību instrumentos.
    To var rēķināt tos kuri piedalās tieši pārstāvniecības izvirzīšanā, Latvijas gadījumā ir aktīvi partiju biedri un aptuveni trīs reizes vairāk netiešie atbalstītāji, kuri ir šo partiju biedru tuvi draugi un radinieki. Latvijā demokrātijas rādītājs ir 4. Austrijā 60. ES vidēji 20.
    Jāsaka, ka lielā mērā še arī slēpjas demokrātiskas valsts sistēmas un demokrātijas veiksmīgas darbības noslēpums.

  • Tu jocīgi runā – demokrātijā man nav jadeleģē vara nevienam citam, nav jāatbalsta kads cits, kāds jāiezvirza…
    ==========
    Ēs neuzticeu un iesaku KATRAM no jums NEKAD neuzticēt kādam citam (pat vislabākajam draugam) savu no dzimšanas doto brīvību pašam noteikt savu liteni.
    ———–
    Kad tu pats un visi uzņemsies 100% uzņemsies atbildību par savu dzīvi un pārstāsi kaifot par to, ka vār tevi valda , tevi pārstāv, tevi vada, tev saka ko darīt…. – tad iestāsies demokrātija.

  • Aigar, ja tā ir dažu desmitu organizēta demokrātija, tad var iztikt bez varas deleģēšanas un pietiek vien kopēja vienošanās par darāmo un uzdevumu sadale to izpildei. Bet lielākā organizācijā tas kļūst neiespējami, jo nav iespējams katru nepieciešamību un veicamo darbību visiem kopēji saskaņot. Tāpēc arī vara lemt un veikt tiek deleģēta, bet tie, kam šis deleģējums uzticams, tiek izvirzīti, un vairākās kārtās apstiprināti. Sākotnēji šaurākā lokā, tad arvien plašākos.
    ++++++++
    Katra liktenis ir kopējā tautas likteņa kontekstā un plašākos kontekstos, līdz pat cilvēcei.
    Tāpēc nākas uzticēt savu likteni citiem. Gan iekāpjot autobusā, lidmašīnā vai uz prāmja. Gan daudz kur citur, arī valstī.
    Uzticēšanās un solidaritāte un godīgums minētajos ir cilvēku ilgtspējas pamats.
    +++++++++
    Tas, ka katrs pats sabiedrībā 100% uzņemas atbildību par savu dzīvi un pārstās uzticēt kaut daļu kādam pārstāvim, vai līdzcilvēkam, vienlaikus visas darbības sabiedrībā notiks saskaņoti bez saskaņojuma, iestāsies anarhija. Šī vārda patiesajā nozīmē, ne anarhijas, kā sociāla haoss nozīmē.
    Anarhijas darbībai nepieciešamas lai cilvēku apziņa būtu kā skudrai. Skudru pūznī ir ideāla anarhija. Katrs 100% atbild par sevi. Katrs 100% zina, kas darāms bez saskaņojuma.
    Bet cilvēku un skudras psiholoģija atšķiras, tāpēc nākas iztikt ar demokrātiju, kur domas, vēlmes un rīcība tiek saskaņota un lielā mērā deleģēta :)

  • Nevis kļūst neiespējami – bet tu nemāki, un arī nemēģini to darīt. Tu gribi saskaņot katru lietu ar visiem? Ká būtu, ja vienotos par lielo bildi un pēc tam ļautu cilvēkiem pilnveidot sistēmu.
    ——–
    Tavas alkas vadīt cilvēkus un pakļaut citus savai izpratnei par pasaules kārtību drīz būs nevajadzīga, jo cilvēki pamodīsies no iemidzinātā stāvokļa, kā arī beigs ilgoties pēc kontroles pār sevi.
    ===
    Tava ignorance pret tehnologiskajām iespējām un to attístíbu mūsdienās ir apbrīnojma – kad tehnoloģijas atļaus cilvēkam pašam par sevi pilnībā parūpēties un dzīvot nemaksājot saviem īpašniekiem (valstij) nodevas – interesanti, ko tu vadīsi?
    ————
    Ja cilvēki deleģē savu no dzimšanas saņemto brīvību un spēju pašam noteikt, pieņemt lēmumus par savu dzīvi – demokrātija ir tukša skaņa. Kad cilvēki būs brīvi no vadoņiem un līderiem un speciālistiem…, tad vārdam Demokrātija parādīsies atbilstība jēgai.
    ————
    Hierarhiska sistēma (vara tiek deleģēta), kas darbojas konkurences apstākļos (notiek sacensība par to, kurš iegūs varu) ir kroplība, kas ievilkusies lídz músdienám no verdzības laikiem.
    ===========
    Punkts (par demokrātiju).
    ———-
    Aicinu visus cilvēkus izbeigt atbalstīt šo sabiedrību kropļojošo hierarhisko um varu atņemošo sitēmu, beigt vilkt ķeksīšus un uzticēties nepazīstamiem cilvēkiem, kas smuki runā un smuki izskatās, bet aiz muguras tevi izmanto.
    ================
    Anarhija? Vai tu vispár zini, ko tas nozímé, vai vienkārši gribi gudri izklausīties?
    Anarhija ir sabiedríba bez vadoņa un vadoņiem. Mēdiji, filmas un demagoģija ir sabojajusi vārda “anarhija” nozīmi pieasociējot vārdam klāt brutalitāti, vardarbību, haosu…, kas ir meli.
    =========================
    Ja nezināji – lidmašīnas paceļ un nosēdina dators. Tehnoloģijas agri vai vēlu nomainīs cilvēku darbu pilnībā – cilvēku uzdevums būs izgudrot jaunas lietas un pilnveidot tehnoloģijas.

  • “Tehnoloģijas nomainīs cilvēka darbu pilnībā”, Jāsaka, ka negrasos sēdēt un gaidīt to brīdi :) Bez svarīgas nākotnes man pastāv vēl svarīgāka tagadne un nākotne, kas ir manas dzīves garumā.

    Par anarhiju uzrakstīju visai īsi, bet arī visai precīzi. Un kā uzsvēru, tad anarhisma ideja nav saistāma ar haosu, kā tas pieņemts, bet gan ar skudru pūzni, kurā nav valdības, varas hierarhijas un varas deleģēšanas.
    Man personiski nedaudz pazīstami Ukrainas anarhisti, kuriem tuvas ir sindikālisma idejas un Bakuņina domas par anarhiju.
    Bet, kā jau teicu, tas pašlaik un tuvējā nākotnē noteikti ir sapņojuma līmenī. Jo, lai anarhija spētu pastāvēt kā cilvēku sabiedrības kārtība ir kardināli jāmainās cilvēku psiholoģijai. Tai jāatbilst skudru psiholoģijai.
    Uzskatu, ka ir aplamas domas, ka sendienās cilvēku sabiedrībā valdījusi anarhija, kā domā anarhisti. man pietiek pavērot primātu baru un skaidri redzamas tās pašas varas hierarhijas iezīmes, kas cilvēku sabiedrībā.

  • Smagi nokļūdījies, Vilni. Par anarhiju visam piekrītu – man pašam patīk daži tās koncepti – it īpaši par tiešo cilvēka varu – kā pretēji deleģēto.
    ——————
    Hierarhija ir trenéta, dzívé apgúta – 100% – ar to nepiedzimst
    ————–
    Dzívnieku pasaulē hierarhiju māca vecāki, jo tas ļauj efektīvi izdzīvot deficīta vidē.
    ———-
    Leopardus, kas izņemti bērnībā no savvaļas ir ļoti grūti ielikt atpakaļ dabīgajā vidē, jo viņī nav izveidojuši hierarhiju savā satrpā. Ir baigā mocīšanās ar dzīvnieku atbrīvošanu – 90% iet bojā, jo nemāk hierarhiju.
    ————–
    Ko tas nozīmē – cilvēks dzīvo un ieprogrammēts darboties mākslīgi radītā daficīta sabiedrībā, kas rada konkurenci un sāncensību, līdz ar to arī hierarhiju.
    —————-
    Ja tu mācēsi cilvēkus atbrīvot uz pārpilnības konceptu – viss mainīsies.
    —————-
    Tas ir mīts, ka uz planētas ir par daudz cilvēku – atvēli šim jautājumam 30 minūtes savas dzīves – paņem kalkulātoru un sarēķini pats. Domāju, ka tev sanāks tāpat kā man – uz Zemes var brīvi dzīvot 20 miljardi cilvēku un par nedaudz vairāk.
    ==================
    Par tehnoloģijām – 2020-ajos gados tu staigāsi ar atminjas un sensoru chipu galvaa.

  • Piekrītu 100%, ka piedzimst bez hierarhijas. Bet jāņem vērā, ka nav iespējams nodzīvot gana garu dzīvi kā jaundzimušam, zīdainim :) Tāpēc argumenti, ka cilvēks piedzimst bez sociālajām iemaņām nav pietiekams, lai pieņemtu, ka sabiedrība un indivīdi var kaut kāda iemesla dēļ krasi atteikties no pašreizējiem domāšanas modeļiem un pieņemt jaunu uz absolūtu solidaritāti un absolūtu godīgumu attiecību modeli sabiedrībā.
    Tā ir un paliek vien teorija. ja vien nav kāda ideja par pilnīgu civilizācijas demontāžu, visas cilvēces 100% iznīcināšanu un jaunu cilvēku populācijas izaudzēšanu kolbā. Jauno janičāru, kuri tad pakļautos vienīgai ideoloģijai par pareizu sabiedrības izveidi, ko izstrādātu pēc Krapotikina un Bakuņina iedeoloģiju miksējuma ar tehnokrātiju.

    Bet fantazēt jau var. Es esmu zinātniskās fantastikas žanra cienītājs :)
    ===========
    Anarhijai kā idejai ir protams tiesības pastāvēt. Anarhijas sindikālisma (aizsargājošs, atbalstošs darbojoties kopā), anarhosindikālisma, dažas idejas ir gana labas un pielietojamas arī mūsdienās mūsdienu situācijā.

    Arī nesen aizsāktās Pingvīnu kustības un vēl nesenākās Pingvīnu atbalsta biedrības pamatā ir domas par solidaritāti un sindikālismu.
    Taču atšķirība ir apstāklī, ka Pingvīnu kustība neuzskata, ka revolūcija ir tas ceļš, kas ejams, lai sabiedrība kļūtu labāka. Tāpat neuzskata, ka sociālisms ir mērķis un, ka var pārskatāmā laika periodā notikt tā, ka cilvēku, indivīdu apziņa pārveidojas līdz absolūtai indivīdu solidaritātei un godīgumam bez nepieciešamības veikt nemitīgu sabiedrības norišu analīzi un sintēzi.
    Tāpēc arī atšķiras anarhistu un pingvīnu “karoga” krāsas. Anarhistiem sindikālistiem tās ir sarkans ar melnu, kas simbolizē, melnais- varas noliegumu; sarkanais- revolūciju un sociālismu, bet Pingvīnu kustībai, balta ar melnu. Kur melnais ir uzurpētās suverēnu varas noliegums un baltais nevardarbīga pretošanās un solidāra, demokrātiska, mierpilna sabiedrība, kā mērķis. Pie tam melns ar baltu ir arī brīdinājuma krāsas tiem, kuru rīcība ir nesolidāra, nesportiska, kā tas pieņemts sportā.

    Interesanti ir, ka @ zīmi arī izmanto anarhijas apzīmēšanai, un, ka bija doma izmantot “pi” zīmi ar apli apkārt, pēc @ parauga kā pingvīnu apzīmējumu. http://test.stepe.net/gvinpini/
    14 zīme no augšas.

    Tas tā, atkāpei.

    Katrā ziņā anarhija ne Krapotkina, ne Bakuņina, ne Ņestera Petroviča interpretācijā nav pierādījusi savu ilgtspēju.
    Un paliek kā jauks jauniešus aizraujošs fantāzijas auglis.

    Atgriežoties pie Argentīnas tēmas. Var vien bilst, ka zinot Argentīnas pieredzi pastāv iespēja dažas lietas mainīt. Un galvenokārt tā ir iedarbe uz varu, kura ir nedemokrātiska un aizstāv oligarhu grupējumu suverēnu intereses.
    Ne tikai ārēja iedarbe ar demonstrācijām, parakstiem, referendumiem. Bet galvenokārt iekšēja iedarbe. Iesaistoties varas struktūrā, ar NVO starpniecību, kā piemēram NVO-MK memoranda padome.
    http://www.mk.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sadarbibas-memorands/
    Kā arī cenšoties veidot plašu politisku spēku, kas iesaistās politiskajās cīņās.
    Un galvenā priekšrocība ir tā, ka iedzīvotāju vairākuma interesēs nav atbalstīt šauru oligarhu grupējumu intereses, kuras ir pretējas vairākuma interesēm. Un, ka ir iespēja vienot un solidarizēt vairākumu darboties savās interesēs, izmantojot politiskas organizācijas, kuras paši tad arī izveido.

    Tā, ka ieteiktu pašlaik atlikt tehnoloģiju, kuras aizstās cilvēku darbu un spēs nodrošināt augsti kulturālu un izcilu sabiedrību, gaidīšanu, tāpat arī atlikt cerības par ātru, tūlītēju cilvēku psiholiģijas maiņu no pašreizējās uz anarhistiski (teorijā) individuālo atbildīgumu un absolūtu zīdaiņa cienīgu iedzimtu godīgumu. Un ķerties pie ātras briestošās, oligarho suverēnu režīmu izraisītās krīzes apturēšanas, pirmkārt, jau valsts pārvaldē, pašiem aktīvi iesaistoties NVO kustībā un politikā sākot ar jaunu plaši pārtstāvētu politisku organizāciju izveidi, kurās nav vis 215 biedru, bet desmitiem reižu vairāk.

  • Man jautājums hierarhijas sakarā? Kā ar šo jautājumu ir dzīvnieku pasaulē? Vai ir kāda dzīvnieku/kukaiņu suga bez cilvēka, kur pilnīgi visas sugas apjomā eksistē hierarhija? Kurām dzīvnieku sugām ir vislielākās hierarhijas? Tas, ka tādas eksistē nevar noliegt – ģimenes, bara, skudru pūžņu un bišu saimju ietvaros…

  • Īsā atbilde (pēc tam būs garā).
    Dzīvniekiem ir nepieciešama hierarhija, jo viņi dzīvo resursu deficītā – cik reizes jāatkārto?
    =========
    Cilvēki nedzīvo resursu deficītā – cik reizes jāatkārto? Tātad… pats vari pabeigt.
    ======
    Speciāli Ivo.
    Hierarhija cilvēku vidū var pastāvēt kā labdabīga parādība, ja piramīdas augša dod uz leju savu pierezi zināšanas un gudrību un iemaņas pretī neko neprasot.
    Ja hierarhija pakalpina un izsūc apakšu sausu – tas saucas dabā parazītisms.
    ——-
    Hierarhijai, kā parazītismam ir beigas – jau drīz.

  • Lasi, ko es saku, nevis domā kur piesieties. Es teicu – saken ir resursu (arī naudas) deficīta mākslīga radīšana – hierarhijas, konkurence, bezatbildība, īstermiņa labumu meklējumi, priekšrocību meklējumi…. tas viss ir sekas.
    ==================
    Visa realitāte, ko tu redzi ir cilvēka sakonstruēta. Tātad tevis un manis atbalstīta un konstruēta. Bez mūsu apzinātas dalības tanī – tā pati sabruks – nav vajadzīga nekāda revolūcija vai varas gāšana vai kaut kas cits destruktīvs. Tev ir jādomā, kā izvilkt galvu ārā no smiltīm un ieskatīties viesuļvētrai sejā, lai no tās izvairītos un ieguldīt savu enerģiju viesuļizturīgās mājās.
    ==============
    Kā jau minēju – tehnokrātija ir hierarhiska sistēma, kur elite atkal sēž pieruļļiem. Nekāda ideoloģija nevar atbrīvot cilvēku no šī visa – tikai cilvēks pats to var… katrs un visi kopā.
    =================
    Zini, kas ir fantāzija – tas ka šitā var turpināties bezgalīgi – kari, bads, krīzes, slepkavības, dabas iznīcināšana, resursu izniekošana… – fantāzija tev ir bagāta, vecīt, ja domā, ka tas turpināsies ilgi. Nevis fantāzija, bet pamatīgas ilūzijas.
    ===========
    Tiesības – … ierakstītas likumā un tev piešķirtas vai tu piešķir? Kā var atvēlēt vai piešķirt to, ar ko es esmu piedzimis?
    ================
    Kāda revolūcija? Revolūcijai ir jābūt cilvēka prātā un apziņā. Hierarhija balstas uz mūšu apzinātu tās atbalstu caur smadzeņu skalošanu – tiklīdz mēs attiesim malā – tai vairs nebūs uz kā balstīties.
    ——————–
    Ja varētu, tad es dotu tikai vienu likumu – aizliegts deleģēt savu varu citam.
    ——————–
    Revolūcija nemaz nevar neko labu panākt, jo ir destruktīvs Animal Farm variants – tev ir jāiziet ārā no fermas – pāri sētai – atā.
    —————
    Kāds vēl -isms – sociālisms, kapitālisms, monetārisms… – smadzeņu sklaošana, lai apstulbinot cilvēka prātu ar ideoloģiju, kas ir prāta kontruēta, pakļautu cilvēku. Kamēr tu apjūsmo jauno pasaules kārtību un savu jauno līderi – hierarhijas augša smagi strādā, lai tu paliktu apjucis un bez varas arī turpmāk. Katrus četrus gadus, tev ir atļauts ievilkt ķeksīti, lai sajustu pacēlumu. Tas ir tava dabīgā vara pār tavu likteni ir atņemta uz 3 gadiem un 364 dienām. Šis izņēmums tiek pasniegts, kā privilēģija un nosakts vārdā – BRĪVĪBA:D:D:D.
    —–
    Veci – es no krēsla krītu nost no smiekliem:D
    ———-
    Kā teica Carlin – simbli ir priekš simoliski domājošiem:D:D
    —————–
    Sportu vari nepieminēt – tas ir veids, kā tiek kultivēta konkurence. Smalki izstrādāta sistēma. Tā arī vienlaikus ir padarīta par izklaidi, kā arī pašrealizācijas tieksmes novadīšanu prom no būtiskām lietām. Piemēram, pēc tavas komandas uzvaras tu gūsti emocionālu atvieglojumu, kas tev ir nepieciešams – tomēr tu to nerealizē reālajā dzīvē, bet uz ekrāna vai stadionā. Smalka manipulācija jau no Gladiatoru laikiem.
    =========================
    Ilūzija ir arī tava “iedarbe uz varu” – tu nesaproti varas raksturu un darbības būtību – tā ir dibināta uz principa, ka tūliņ kaut kas aptrūksies – nauda, resursi… – tādēļ, tas, kam vairāk varas arī idzīvos.
    ===============
    Gribi tikt pie varas. Rēķinies – konkurence ir milzīga – tev vajadzēs ļoti neģēlīgi, amorāli, koruptīvi rīkoties, lai iefiltrētos tādā līmenī, lai iegūtu varu – kad iegūsi – tev būš jākļūst par īstu dzīvnieku plēsēju, jo uz tavu vietu raudzīsies ar dziļu skaudību liels dzīvnieku bars. Viens paklupiens – tu būsi piramīdas lejā.
    ————-
    Vari iet arī Masonu ceļu – tur ir notiekumi, ka ir jāpalīdz biedram. Process daudz lēnāks, bet noteiktāks – tavi bērni vai mazbērni iespējams stāvēs diezgan augsti varas gaiteņos.
    ————–
    Cīņa – uhhh – patīk cīnīties? Ej cīnies – sacenties, konkurē, krāpies, manipulē, korumpē, kārpies pa piramīdu augšā, kā šakālis izsalcis (tev tādam ir jābūt, lai augstu varētu tikt) – kad apniks, saki – atkal parunāsim.
    -=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-
    P.S. Jāmāca tev ābeci, Vilni. Problēmas ar ko saskaras cilvēki ir tehnoloģiskas vai sociālas – ne jau politiskas.
    Kā Tehniskas
    1. Cilvēki grib ēst, apģērbties, dzīvot zem jumta Ziemeļu reģionos, pārvietoties, komunicēt…
    Kā Sociālas
    2. Cilvēki grib radoši strādāt, radīt jaunas lietas, radīt mākslu, papildnāt un uzlabot vidi sev apkārt, dalīties ar citiem, dot citiem, palīdzēt un sadarboties…
    =================
    Politika tam nav vajadzīga, tieši pretēji – tā traucē, jo politķi nav speciālisti (vari nemaz nestrīdēties pretī), kā arī tiem nav laika “tādiem sīkumiem” kurus es minēju divos punktos. Viņi ir aizņemti konkurēt par varu.
    ———–
    Īsumā tā – var redzēt – tu pat pat tuvumā neesi bijis tai miskastei, ko sauc par politiku.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.