Finanšu krīze rada nemierus visā Eiropā

Vakar, 19. martā, Francijas arodbiedrības valstī organizēja plašus protestus ar mērķi izrādīt pretestību valdības ekonomikas politikai un aicināt valdību uz aktīvu rīcību, lai palīdzētu patērētājiem. Vakar aptuveni 2.5 miljoni cilvēku visā Francijā izgāja ielās, lai protestētu pret valdības īstenoto politiku. Pasaules finanšu krīze ir cēlonis protestiem daudzviet Eiropā šogad:


BOSNIJA
- Bosnijas musulmaņu-horvātu parlaments atcēla sesiju 26. februārī, lai nebūtu jāsaskaras ar protestētājiem, kuri protestēja pret valdības plāniem samazināt sociālās garantijas, lai mazinātu lielo budžeta deficītu.

LIELBRITĀNIJA - Britu strādnieki rīkoja virkni protestu pie spēkstacijām pret ārvalstu strādnieku izmantošanu vitāli svarīgos uzņēmumos. Viņi nobalsoja izbeigt streiku 5. februārī, kad Francijas naftas kompānija “Total” vienojās pieņemt darbā vairāk britu strādnieku darbinieku tās “Lindsey” naftas pārstrādes rūpnīcās.

BULGĀRIJA - Simtiem darbinieku Bulgārijā pie “Kremikovci” tēraudlietuves protestēja 9. martā pret plānotajām atlaišanām, pieprasot izmaksāt algas, kā arī pieprasot sociāldemokrātu vadīto valdību atrast pircēju šim maksātnespējīgajam uzņēmumam.

Tūkstoši policistu maršēja Sofijā 15. martā pieprasot par 50 procentu algu pieaugumu un labākus darba apstākļus.

ČEHIJAS REPUBLIKA – Tūkstošiem lauksaimnieku no Čehijas, Vācijas, Austrijas, Slovākijas, Slovēnijas un Polijas maršēja cauri Prāgai 12. martā pieprasot augstākas piena cenu un subsīdijas, lai palielinātu ienākumus, kurus samazinājusi ekonomiskā krīze.

FRANCIJA – Protestētāji atkārtoti izgāja ielās Francijā šo ceturtdien atkārtoti kritizējot prezidenta Nikolā Sarkozī valsts vadību ekonomiskās krīzes laikā.

Līdz 2,5 miljoniem cilvēku piedalījās demonstrācijās visā Francijā 29. februārī par algu un darba vietu nodrošināšanu. 5. martā arodbiedrības un varas iestādes parakstīja vienošanos, lai izbeigtu sešu nedēļu vispārējo streiku pret Francijas algu un cenu politiku, kas bija paralizējusi Francijas Karību salu Gvadelupu. Arodbiedrības vadītājs tika nogalināts, vairāki veikali tika nodedzināti un izlaupīti protestu laikā.

VĀCIJA - 15000 Opel darbinieku no Vācijas protestēja 26. februārī pie Vācijas Opel galvenās ēkas, pret Opel īpašnieka General Motors plāniem slēgt rūpnīcas Eiropā.

GRIEĶIJA - Pēc policijas 15 gadu vecā jaunieša nogalināšanas pagājušā gada decembrī, valstī sākās lielākie nemieri pēdējās desmitgadēs. Tos veicināja dusmas par ekonomiskajām grūtībām un jauniešu bezdarbu. Anarhisti un kreisā spārna radikāļu grupas papildināja nemierus ar uzbrukumiem bankām un policijai.

Grieķijas arodbiedrības, kas pārstāv aptuveni 2,5 miljoni strādājošo, arī secīgi veica atkārtotus protestus pret valdību, apgalvojot, ka valdības īstenotie pasākumi, lai cīnītos ar globālo krīzi, uzliek visu krīzes smagumu uz nabadzīgajiem.

UNGĀRIJA - Policija izmantoja asaru gāzi, lai izkliedētu pret-valdības protestētājus Budapeštā 15. martā un aizturēja kopā 35 cilvēkus.

ĪRIJA - Gandrīz 100,000 cilvēki izgāja ielās Dublinā 21. februārī, lai protestētu pret valsts sfēras izdevumu samazināšanu, ko radījusi straujā ekonomikas lejupslīde un banku glābšana.

MELNKALNE - Alumīnija rūpnīcas strādnieki 9. februārī pieprasīja algu izmaksāšanu un tūlītēju ražošanas atsākšanu ‘Kombinat Aluminijuma Podgoricā’ – uzņēmuma, kurš pieder krieviem.

POLIJA - Līdz 10000 strādniekiem, galvenokārt no ieroču rūpniecības, 6. martā rīkoja demonstrāciju pret atlaišanu, kas sekoja Polijas valdības paziņojumam par Aizsardzības budžeta samazināšanu. Gdaņskā, 3000 strādnieki protestēja pret elektrības ražotāja ‘Energa’ darbavietu samazināšanas plāniem.

PORTUGĀLE - Desmitiem tūkstošu strādnieku izgāja ielās Lisabonā 13. martā pret sociāldemokrātiskās valdības īstenoto politiku, ko arodbiedrības vaino bezdarba pieaugumā un bagāto atbalstīšanā krīzes laikā.

KRIEVIJA - Aptuveni 1000 demonstrantu pieprasīja valdības atkāpšanos mierīgā protesta akcijā 15. martā Vladivostokā, kas bija tikai viens no pēdējiem protestiem, kuri pēdējā laikā notiek arvien biežāk līdz ar ekonomiskā krīzes padziļināšanos Krievijā. Aptuveni 800000 krievu zaudējuši darbu pagājušā gada decembrī un šī gada janvārī, kopējais bezdarbnieku skaits ir vairāk nekā 6 miljoni jeb 8,1 procenti no darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

UKRAINA - Simtiem ukraiņu protestēja 23. februārī, gan aicinot presidenu Viktoru Juščenko atkāpties no amata, gan pieprasot pārtraukt ekonomikas krīzes dēļ veikto banku kontu iesaldēšanu.


Avots: REUTERS


  • Ļoti primitīvs raksts, bet lielisks vispārīgs ieskats Eiropā notiekošajā. Un mums vēl pēc tā sīkuma, kas notika 13. janvārī aizliedz rīkot protestus Doma laukumā..

  • Neviens neko nevar aizliegt – to jau pierādīja 16. marts – cilvēkiem ir kustības brīvība – vēl nav Martial Law – visiem pēc 22:00 jāatrodas mājās.

  • Teikumu sakonstruēju nepareizi.., tas ir APLAMI (nepareizi ir arī ir aplami)…
    ————-
    Visiem ir atļauts darīt visu – to jau pierādīja….

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.