J.Kučinskis: ‘Par demokrātiju, varu un izglītību’

Ja tu domā par vienu gadu, iesēj sēklu; ja domā par nākamajiem 10 gadiem, iestādi koku; ja domā simt gadu mērogā, izglīto cilvēkus! /Konfūcijs, 551. – 479. gads p.m.ē./

Jau Senās Ķīnas domātājs Konfūcijs uzsvēra, cik svarīgi krīzes un juku laikos ir atjaunot sabiedrībai svarīgāko jēdzienu patieso nozīmi. Tas arī saprotams: ja jēdzieni ir sagrozīti, ja tiek izjaukta cēloņu un seku sakarība, mēs ne vien nespējam skaidri domāt, bet arī nespējam cits ar citu sazināties. Un mūsu domāšana nosaka mūsu rīcību un attieksmi.

Mums tiek sludināts, ka dzīvojam demokrātiskā iekārtā. Demokrātija grieķu valodā nozīmē tautas varu. Arī mūsu Satversmē šis princips ir formāli nostiprināts: suverenā vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Bet ko nozīmē vara? Vara ir spēja patstāvīgi pieņemt un īstenot lēmumus un uzņemties atbildību par savu lēmumu sekām. Vara bez atbildības ir patvaļa.

Kā šis princips darbojas mūsu reālajā dzīvē? Vai tauta īsteno savu varu (t.i., pieņem lēmumus) un uzņemas atbildību par savu lēmumu sekām? Atbildēsim uz šo jautājumu paši – katrs sev.

Kā demokrātija darbojās Senajā Grieķijā jeb t.s. grieķu pilsētvalstīs?
Vispirms jau tā bija tiešā demokrātija. Pilsoņi regulāri savācās noteiktās vietās, izvirzīja un apsprieda dažādus jautājumus, lai pēc tam pieņemtu lēmumus. Šos lēmumus tālāk īstenoja gan īpaši ieceltas izpildinstitūcijas, gan paši pilsoņi. Līdzīgi savu politiku lēma arī pilsoņu sapulces dažās Eiropas ziemeļu tautās.

Vai lēmumus pieņēma visi grieķu pilsētvalstīs dzīvojošie cilvēki?
Nē. Vispirms jau lēmumu pieņemšanā nepiedalījās bērni. Otrkārt, lēmumu pieņemšanā nepiedalījās arī vergi un daži citi slāņi, kuri dažādu iemeslu dēļ nebija uzņēmušies atbildību par savu dzīvi vai tika uzskatīti par nepiemērotiem atbildīgu lēmumu pieņemšanai.

Kāpēc arī mūsdienās daudzi cilvēki uzskata par svarīgu vēl un vēlreiz studēt Senās Grieķijas vēsturi, valodu, mitoloģiju, politiku, mākslu, kultūru, filozofiju, medicīnu, dabas zinātnes un citas jomas? Kāpēc saistībā ar senajiem grieķiem tiek lietots apzīmējums „klasiskā”? Kas ir klasiskā izglītība?

Arī tas ir saprotams. Lai cilvēks spētu pieņemt atbildīgu lēmumu, viņam ir jābūt zinošam, vispārēji izglītotam. Tas nozīmē, ka lēmumu nevar pieņemt bez skaidra pasaules uzskata, bez skaidra priekšstata par pasaulē notiekošajiem procesiem un skaidra priekšstata par sekmīgiem valsts pārvaldes principiem. Tieši Grieķija bija tā valsts, kas šādus principus izstrādāja. Arī Ķīnā un citās senajās civilizācijās šie principi bija pazīstami, bet vēlākā arābu civilizācija un caur to arī Rietumu civilizācija šos principus pārņēma galvenokārt no Grieķijas. Jā, tas mūsdienās netiek popularizēts, bet grieķu zinības Rietumeiropā ienesa tieši arābi. Arābu iekarotāji uzbūvēja Rietumeiropā pirmās universitātes un bibliotēkas, kurās tolaik barbariskie eiropieši varēja apgūt grieķu zinības. No tiem laikiem Grieķijas mantojuma apgūšanu dēvē par klasisko izglītību. Pat cariskajā Krievijā un pirmajā Latvijas Republikā uz šiem principiem veidotās skolas sauca par klasiskajām grieķu ģimnāzijām.

Ģimnāzisti pastiprināti studēja ne vien lasītprasmi un elementāro matemātiku, bet arī vēsturi, ģeogrāfiju, dabas zinības, filozofiju, vairākas valodas (starp tām klasiskās), klasisko literatūru, mākslas un kultūras priekšmetus (dejošanu, zīmēšanu, apguva mūzikas instrumentus un citas prasmes, kas attīstīja bērnu iztēli un radošās spējas), fizisko kultūru, mitoloģiju, ticības ētiskos pamatus, saimniecisko vēsturi, astronomiju u.c. Iznākumā, pabeidzot klasisko ģimnāziju, jaunietim bija skaidrs priekšstats gan par pasauli kopumā, gan par pareiziem valsts pārvaldes principiem. Bez tam valodu prasme un savstarpējās saziņas iemaņas jauniešiem ļāva patstāvīgi turpināt izglītību visa mūža garumā.

Šādi cilvēki patiešām spēja pieņemt atbildīgus lēmumus. Turklāt viens no izglītošanās procesa galvenajiem mērķiem bija rakstura audzināšana, t.i., spēja atteikties no instinktīvu iegribu tūlītējas apmierināšanas, lai savus spēkus mobilizētu svarīgāku dzīves mērķu sasniegšanai. Citiem vārdiem to var nosaukt par pašdisciplīnu. Jebkuru spēju laba apgūšana no cilvēka prasa pašdisciplīnu.

Tātad senajās grieķu demokrātijās lēmumus pieņēma izglītotā un atbildīgā (uz izaicinājumiem atbildēt spējīgā) sabiedrības daļa.

Vēlāk Rietumeiropā un Ziemeļamerikā šis princips tika degradēts. Vispirms tiesības pieņemt svarīgus lēmumus uzņēmās aristokrātija, kas sev piešķīra it kā Dieva dotas privilēģijas, kuras aristokrātu dzimtas mantoja no paaudzes uz paaudzi. Sākoties kapitālisma laikmetam, tiesības pieņemt lēmumus piešķīra mantīgajai kārtai, t.i., lēmumus pieņēma tie, kuriem piederēja nozīmīgs nekustamais īpašums. Turklāt lēma tikai pilngadīgie vīriešu kārtas pārstāvji. Tikai XX gadsimta sākumā Rietumu pasaulē pakāpeniski tika ieviestas vispārējās vēlēšanu tiesības. Un tieši Latvijas Republika to izdarīja viena no pirmajām. ASV vēl tagad liela sabiedrības daļa nevar piedalīties vēlēšanās, it sevišķi melnādainie cilvēki ASV dienvidu pavalstīs, kuri ar dažādiem aizbildinājumiem netiek iekļauti vēlētāju sarakstos.

Tātad vispārējās vēlēšanu tiesības ir pavisam nesen ieviesta kārtība, kas darbojusies ar visai pretrunīgiem rezultātiem. Piemēram, Hitlers nāca pie varas, uzvarējis vispārējās vēlēšanās. Vispārējās vēlēšanu tiesības nenodrošina pasauli pret kariem, saimnieciskām krīzēm, kultūras, garīgo jomu, kā arī apkārtējās vides un izglītības sistēmas degradāciju. Viens no vispārējo vēlēšanu tiesību blakusproduktiem ir sabiedrību ieslīgšana nekontrolēta patēriņa un zemāko instinktu tūlītējas apmierināšanas kultā. Tas savukārt liecina par rakstura, pašdisciplīnas un jelkādas dziļākas izpratnes un atbildības trūkumu. Iemesls tam ir acīmredzams: tiesības pieņemt lēmumus dotas cilvēkiem, kuriem trūkst klasiskās izglītības, kā arī priekšstata par atbildību.

Arī Latvijas sabiedrība pēc valsts neatkarības atgūšanas savu suvereno varu nekavējoties atdeva ķildīgu un sīku politisko grupējumu ziņā. Taču arī šie grupējumi nezināja, ko ar šo varu iesākt, tāpēc to tikpat viegli atdeva starptautiskiem grupējumiem, paši sev atstājot tikai starpnieka vai sabiedrisko attiecību speciālista lomu attiecībās starp Latvijas pilsoņiem un starptautisko oligarhiju. Un par to nenākas brīnīties, jo atbilstoša izglītība un atbildība netiek prasīta ne vien no vēlētājiem, bet arī no pašiem tautas priekšstāvju kandidātiem. Īstenojusies V. L. Ļeņina formula, ka valsti var vadīt pat ķēkšas!

Latvijā ir notikusi totāla demokrātijas jēdziena degradācija. Piemēram, politiskās partijas (faktiski sīkas interešu grupiņas, kas finansētājiem piedāvā savu politiskā biznesa projektu), atklāti plātās, ka partiju galvenais uzdevums ir cīņa par varu! Ja Latvijā darbotos Satversme, šādi politikāņi tiktu nekavējoties arestēti un tiesāti par antikonstitucionālu darbību, jo suverenā vara taču pieder Latvijas tautai! Faktiski šie politikas dīleri ir uzurpējuši suvereno varu Latvijā, lai pēc tam to iztirgotu starptautiskajam kapitālam! Taču nav jāaizmirst, ka mēs paši sava kūtruma, lētticības vai muļķības dēļ esam šo varu izlaiduši no savām, t.i., Latvijas tautas, rokām. Mēs paši esam brīvprātīgi atteikušies no atbildības par savu valsti un par savu dzīvi. Bet atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Par visu dzīvē ir jāmaksā, arī par savu slinkumu vai pasivitāti. Un nu ir pienākusi norēķināšanās stunda.

Lai iegūtu tiesības braukt ar auto, mums jāiziet autovadītāju kursi un jānokārto pārbaudes eksāmens. Lai strādātu par visparastāko medicīnas māsiņu, ir jāpabeidz medicīnas skola, jānokārto pārbaudījumi un jāiziet kaut kāda prakse. Agrākos laikos, lai kļūtu par amata meistaru, vispirms vairāki gadi bija jānostrādā par mācekli.

Šie un citi amati ir svarīgi un visnotaļ cienījami, no tiem atkarīga to cilvēku labklājība, ar kuriem mums ikdienā iznāk darīšanas, piemēram, citi ielu satiksmes dalībnieki vai slimnieki. Valsts pārvalde ir nesalīdzināmi atbildīgāka joma, jo no tās ir atkarīga visu valsts pilsoņu labklājība, visu dzīves jomu funkcionēšana, kā arī to ārvalstu labklājība, ar kurām mums ir sadarbība vai cita saskarsme. Latvija ir daļa no pasaules, un uz pasaules viss ir savstarpēji saistīts.

Tad kā izskaidrot faktu, ka mūsu valsti pārvalda cilvēki, kuri nekādā veidā netiek sagatavoti šim atbildīgajam darbam un kuru spējas, raksturs un tikumi netiek iepriekš pārbaudīti? Sākot jau ar vēlētājiem, kuriem dotas tiesības izvēlēties savus pārstāvjus operatīvai valsts pārvaldīšanai periodā starp vēlēšanām. Latvijā jebkurš cilvēks ar kaut kādu formālu izglītības dokumentu un kuram ir „pareizie” sakari, var kļūt par jebkuras ministrijas vadītāju, prezidentu vai pat eirokomisāru! Iedomāsimies, kas notiktu ar daudzbērnu ģimeni, ja tajā ģimenes politikas jautājumus izlemtu balsojot, turklāt balsošanas tiesības būtu dotas visiem, arī nepilngadīgajiem bērniem, kuriem nav dzīves pieredzes, bet kuriem ģimenē ir balsu vairākums? Bet valsts taču ir daudz komplicētāka sistēma par parastu ģimeni!

Līdz ar to ir iestājies absolūtas bezatbildības periods. Pareizāk sakot, par darba rezultātiem atbildību prasa tikai no visparastāko darbu veicējiem, piemēram, autovadītājiem, maizes cepējiem, biļešu kontrolieriem. Un arī ne vienmēr. Piemēram, lielās būvfirmas, pamatojoties uz viltīgi noformētiem līgumiem, nenes nekādu atbildību par būvju un ceļu atbilstību kvalitātes, drošības un izturības parametriem.

Līdz ar to iznāk, ka vēlētāji (suverenās varas nesēji!) atbildību par valsts politiku nogrūž uz pašu ievēlētajiem politiķiem un pat lepojas ar savu bezatbildību, pasludinot, ka „es politikā nejaucos, politika ir netīra”. Arī politiķi nekādu atbildību neuzņemas, jo ir izdomājuši t.s. „politiskās atbildības” principu. Proti, viņi pasludina: ja tauta mūsu devumu uzskatīs par sliktu, tad viņi par mums nākamajās vēlēšanās nebalsos. Politiķu algas nav saistītas ar viņu darbības rezultātiem, t.i., no pārējo pilsoņu labklājības. Neatkarīgi no valsts stāvokļa un minimālās algas parasta darba veicējiem, politiķi savas algas nosaka paši!

Vai viņus var vainot? Nē, jo vēlētāji vispār no politikas ir norobežojušies un nopietni par savu pārstāvju darbu nemaz neinteresējas, to nekontrolē un pat nemēģina ieviest korekcijas aplamā valsts politikā! Piemēram, pavisam nesen daži politiķi šaurā lokā aiz slēgtām durvīm nolēma vienu miljardu (un tā vēl nav galējā summa) nodokļu maksātāju naudas ieguldīt vienas starptautiskas privātbankas glābšanā un pat neuzskatīja par nepieciešamu savus apsvērumus izskaidrot suverēnajai varai (ar „Parex” bankas pārņemšanu saistītie dokumenti pasludināti par slepeniem, t.i., ar tiem nevar iepazīties pat Saeimas deputāti), bet neviens nopietni neprotestēja, neviens šo šauro sazvērnieku grupu pat nemēģināja iesūdzēt tiesā! Vēl vairāk – tādas augstāko izglītību baudījušās kārtas kā ārsti un skolotāji ir brīvprātīgi piekrituši savu algu samazināšanai, lai tikai valdībai paliktu nauda kaut kādu anonīmu ārvalstu spekulantu glābšanai!

Hei, kādā muļķu zemē mēs vispār dzīvojam!!!

Lasītāji varbūt iebildīs, ka viņi nevar zināt visas valsts politikas nianses un ka arī deputātiem tās nav jāzina, jo šim nolūkam kalpo vesela armija atbilstoši izglītotu un trekni atalgotu deputātu palīgu, vietējo un ārvalstu padomnieku, diplomētu ekonomistu, dažādu jomu ekspertu, politologu utt.

Par trekno atalgojumu piekrītu, taču kā tas nākas, ka visi šie eksperti un profesionāļi nespēja pamanīt tuvojošos tautsaimniecības sabrukumu? Gluži otrādi – līdz pat pēdējam brīdim viņi vienbalsīgi apgalvoja, ka ar Latvijas ekonomiku viss ir teicamākajā kārtībā, pat to slavēja un piedāvāja par paraugu citām valstīm. Es personīgi nešaubos, ka daudzi no viņiem par draudošajām briesmām vismaz nojauta, taču klusēja. Jo tieši par klusēšanu un aplamu vērtējumu sniegšanu viņi saņem tās lielās algas. Kā jau norādīju, tauta ir atteikusies no savas suverenās varas, tāpēc uzurpatori neuzskata par vajadzīgu plašāku publiku pat informēt, jo tad daudzas blēdības tiktu pāragri atklātas un vairs tik gludi neizdotos.

Tātad neatliek nekas cits kā atgriezties pie izglītības. Lai tauta varētu īstenot savu suvereno varu un kontrolēt savu pārstāvju darbu, vēlētājiem jābūt atbilstoši izglītotiem. Jā, mūsu laikos vairs nav klasiskās izglītības, un arī augstskolu diploms nekādu skaidru priekšstatu par pasauli un valsts pārvaldes principiem diemžēl nedod. Augstākā izglītība Latvijā ir pārvērsta par parastu biznesa nozari, kas par naudu sniedz iespēju iegūt izglītības dokumentu, kāds nepieciešams amatu ieņemšanai dažādās iestādēs. Taču tā nedod un pat neveicina patiesu izglītību, ja nu vienīgi kāds pasniedzējs ar savu personību iedvesmo studentus zināšanas apgūt patstāvīgi. Ja kāds cilvēks sevi tomēr izglīto, tad tam nav ne mazākā sakara ar augstākajām mācību iestādēm, par vidusskolām nemaz nerunājot. Vidusskolas atestātu var iegūt, pat neiemācoties izteikties un pareizi rakstīt dzimtajā valodā, un neizlasot nevienu klasisku grāmatu! Un pēc neatkarības atgūšanas tūkstoši bērnu neapmeklē pat pamatskolas! Daudzi no viņiem nespēj pat elementāru domu izteikt, toties prot skatīties televīziju vai video un spēlēt datorspēles, kurās dominē destruktīvi, morāli degradējoši motīvi. Taču arī viņiem ir tiesības piedalīties tautas priekšstāvju vēlēšanās.

Vēl vairāk – augstākā izglītība nesniedz pietiekamu priekšstatu pat par to šauro jomu vai specializāciju, kurā tā sola sniegt zināšanas. Piemēram, es pazīstu vairākus diplomētus ekonomistus un finansistus, kuri vairākkārt savus ietaupījumus ieguldīja Bankā Baltija un patiešām ticēja, ka nopelnīs solītos procentus. Lai arī ekonomikas vēsturē ir aprakstītas klasiskās piramīdu un nekustamā īpašuma burbuļu shēmas, tās tiek apskatītas atrauti no XXI gada ekonomikas. Taču lielākoties ekonomikas vēsture vispār netiek mācīta pat ekonomistiem. Tāpat netiek pasniegta politekonomija, kuru pasniedza vēl padomju augstskolās.

Sniegšu nelielu piemēru no savas personīgās dzīves. Man nav augstākās izglītības. Padomju laikā pabeidzu Rīgas Industriālā politehnikuma ķīmijas fakultāti. Tā bija laba skola, līdz šai dienai esmu pateicīgs pasniedzējiem, kas mani lika pie mācībām un iepotēja iekšēju nepieciešamību izprast procesus. Šā tehnikuma diplomdarbi bija augstākā līmenī nekā līdzīgās specialitātēs Rīgas politehniskajā institūtā. Pēc armijas es dažus gadus pamācījos Latvijas Universitātes ķīmijas fakultātē, taču tur vairs tā radošā gara, kas mudinātu pārvarēt izaicinājumus, nebija. Turpmāk esmu izglītojies pašmācības ceļā. Pašmācībā apguvu arī angļu valodu, kas vēlāk lieti noderēja.

Padomju laikā es biju disidents un pat jūsmoju par rietumvalstu panākumiem. Taču, kad pēc neatkarības pasludināšanas Latvijā ieviesa t.s. tirgus reformas un parādījās pirmās neatbilstības ar teoriju, es sāku pastiprināti interesēties par brīvā tirgus ekonomiku. Noskaidroju šīs ideoloģijas izcelsmi, mērķus un praktisko izmantošanu. Tāpēc jau aptuveni 1995. gadā sāku rakstīt gan par piramīdu shēmām, gan valstu pakļaušanas un izlaupīšanas paņēmieniem brīvā tirgus vārdā, gan par globalizācijas patiesajiem nolūkiem. Piemēram, 1996. gada jūnijā laikrakstā „Pavalstnieks” varat izlasīt manu rakstu „Bankokrātijas apvērsums”, kurā prognozēju globālā tirgus sabrukumu, ja tiks turpināta uzsāktā politika. Desmit gadus vēlāk grāmatā „Mājokļu politika un tās instrumenti” es konkrēti brīdināju par uzpūstajām nekustamā īpašuma cenām Latvijā un gaidāmo tirgus sabrukumu, kurš izraisīs smagas sekas. Aprakstīju līdzīgus piemērus citās valstīs. Tikmēr augsti atalgotie un smalki diplomētie eksperti Latvijas ekonomiku slavēja gan individuāli, gan korī. Un algoti viņi tiek par nodokļu maksātāju naudu.

Ar to es gribēju pateikt, ka mēs katrs varam gūt skaidru priekšstatu par pasaulē notiekošajiem procesiem un valsts pārvaldes principiem, un šo izpratni izmantot, lai uzņemtos suverenās varas īstenošanai nepieciešamo atbildību.

Līdz tam laikam, kamēr mums izdosies Latvijā atjaunot klasisko izglītību, vajadzētu uz brīvprātīgi sabiedriskiem pamatiem veidot tautas izglītības struktūru: gan neformālas tautskolas, kurās brīvprātīgi pasniedzēji palīdzētu klausītājiem apgūt nepieciešamās zināšanas un izpratni, gan biedrību tīklu, kurā tiktu organizēti priekšlasījumi par mūsu dzīvei svarīgām tēmām un risinātos demokrātiskas diskusijas.

Latvijā netrūkst cilvēku ar bagātu pasaules uztveri un izpratni par notiekošajiem procesiem, kā arī vēlamajām pārmaiņām. Atalgot viņus varētu ar neformāliem ziedojumiem un dāvinājumiem. Tieši tā darbojās mūsu apgaismības darbinieki pirmās tautas atmodas laikmetā. Turklāt šis process būtu jāvirza tā, lai izvairītos no nu jau ierastās pakalpojumu sniedzēju un patērētāju nostādnes, kurā neviens ne par ko neatbild. Ļaudīm jāsaprot, ka izglītošanās un zināšanu gūšana ir viņu interesēs; tā ir iespēja (Dieva dāvana), kas dota, lai mēs beidzot varētu sākt dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi. Jāmodina sevī dedzīgas zināšanu alkas, jāmodina radošais gars un dzīves izaicinājumu pārvarēšanas gars.

Vēl ir ļoti nepieciešami periodiski izdevumi un grāmatas, kurās būtu lasāmi izglītojoši materiāli, kā arī pamatīgas notiekošo procesu analīzes. Esošā prese to diemžēl nedara. Analīzes tiek izslēgtas, nosakot maksimālo teksta garumu. Ir tikai īsi komentāri, kuri izceļ kādu aspektu, taču nedod pilnu notiekošā ainu. Līdz ar to mūsdienu preses lasītāji negūst dziļākai izpratnei nepieciešamo priekšstatu, un viņi notiekošajos procesos neorientējas.

Ja Latvijai vispār būs nākotne, bet tas atkarīgs no mums visiem, būs fundamentāli jāpārskata demokrātijas principi. Ja jau vienkāršu darbu veikšanai nepieciešami kursi, prakse un pārbaudes eksāmeni, tad arī vēlētāja statuss nebūtu piešķirams automātiski. Vispirms vai nu skolā vai tautas universitātē jāapgūst valsts pārvaldes principi, pēc tam jāveic kompleksa izpratnes pārbaude un tikai pēc tam jārīko iesvētīšanas rituāls, kurā pārbaudījumus izturējušie svinīgos svētku apstākļos saņemtu godpilno politiskā brieduma apliecību, kas ļaus uzņemties savu atbildības daļu valsts pārvaldē.

Nē, politika nav netīra! Politika savā dziļākajā būtībā ir valsts pārvaldes māksla. Netīru politiku var padarīt vispārēja bezatbildība, morāles relatīvisms un gara tumsonība. Jā, pašlaik politika Latvijā izpaužas kā pūļa manipulācijas shēmas, taču mūsu iespējās ir politiku reabilitēt un atdot tai pienākošos godu. Tikai tad Latvijai noteikti būs nākotne!


Jānis Kučinskis,
vetrasputns[AT]inbox.lv


  • “…atklāti plātās, ka partiju galvenais uzdevums ir cīņa par varu…”
    Tas ir normaali – tas savaadaak nav iespeejams, jo mees dziivojam nevajadziigas konkurences apstaakljos. Jebkuras sabiedriibas hierarhiskaaa struktuura vienmeer radiis konkurenci par vietu hierarhijas augshgalaa, jo vietas tur visiem nepietiks. Kaa tu vari varu vainot pie taa, ka vinja censhas nokljuut pashaa augshgalaa? Kameer sabiedriiba akcepees hierahisku sabiedriibu, varas sagraabshanas fenomens nekad nebeigsies.
    =====
    Sapropti… godiigums, uzticeeshanaas, sadariiba un liidziigas uzvediibas nav labi atalgotas – taas tiek uzskatiitas par muljkjiigaam jebkuraa hierarhiskaa, liidz ar to konkurences sisteemaa. Tava teeze shinii gadiijumaa ir ljodziiga – ne tautu, ne varu tu nevari vainot shinii visaa.
    ====
    Jaajautaa ir – kaa mees varam ielikt reversaa Cilveeka veelmi uzticeeties, atdot savu varu citiem, gaidiit liiderus, vadonjus, skolotaajus, kas vinjiem “paraadiis celju”, “izvediis no kriizes”, “sakaartos visu”… tas, protams, kaa jau tu mini, ir tieshi atkariigs no izgliitotiibas un informaacijas pieejamiibas.
    ——————
    “…Otrkārt, lēmumu pieņemšanā nepiedalījās arī vergi un daži citi slāņi…”
    Shis apsitprina manu uzskatu, ka gandriz 100% iedziivotaaju ir Latvijaa ir VERGI. Es secinu, ka tie, kas shobriid nepiedalaas, nevar vai nespeej piedaliities leemumu pienjemshana faktiski ir pieliidzinaami Griekjijas vergiem – tai skaitaa tie, kas piedalas veeleeshanaas, jo vinji savas tiesiibas pienjemt leemumus ar savu balsu atdoshanu veeleeshanu dienaa delegjee LATVIjAS 100 Lielajiem Zeeniem. Taatad vergi. Latvijas 100 gudrie, protams, ir taadai pashi, kaa paarejie Latvijas iedziivotaaji, jo no 2003. gada delegjeeja lleemumu pienjemshanu Briseles Lielajiem Zeeniem, kas savukaart ir Milziigo Internacionaalo Globaalo korporaaciju PROSTITUUTAS.
    ———–
    “…it sevišķi melnādainie cilvēki ASV dienvidu pavalstīs, kuri ar dažādiem aizbildinājumiem netiek iekļauti vēlētāju sarakstos…”
    Okupaacijas seku rezultaats ir – LAtvijaa arii ir “melnaadainie” – nepilsonji. Ties, vinjiem ir dota iespeeja ieguut pilsoniibu caur naturalizaaciju. Vinjmiem jaanaturalizeejas – jeb Latviski sakot – jaadabiigojas:D:D:D
    ———————
    “…Viens no vispārējo vēlēšanu tiesību blakusproduktiem ir sabiedrību ieslīgšana nekontrolēta patēriņa un zemāko instinktu tūlītējas apmierināšanas kultā…”
    Iespeejams ka taa nav, muusu gadiijumaa pateerinju ASV 50 gados nosauca par vieniigo patieso veertiibu sabiedriibaa. Pat peec 9/11 tornju sabrukshanas Bush paveeleeja vieim – iet SHOPPING. Vinjsh neteica visiem – cereet, luugt, ticeet, sanjemties, saliedeeties – NEE :D – vinjsh teica – Keep Shopping, so we can collct more revenue from taxes:D:D
    ———————

  • Daudzi šodienas lielpilsētu bērni uz jautājumu, kur rodas pārtika un citas mums nepieciešamas preces, atbild vienkārši: lielveikalos var nopirkt. Ļoti izsmeļoši un skaidri, tātad, vienkāršs secinājums, lai nodrošinātu cilvēkus ar visu nepieciešamo, būvēsim vairāk lielveikalus. Tad taču tiešām uz pasaules varētu izdzīvot ne tikai desmiti, bet pat simti miljardu iedzīvotāju.
    Bet, ja nopietni, tad paskaitīsim, no kā sastāv katram cilvēkam dzīvei nepieciešamie hektāri zemes:
    -1ha, tie ir augļi, dārzeņi, graudaugi (t.sk. rīsi, sorgo, kukurūza, kas mūsu klimatiskajos apstākļos netiek kultivēti utt.), arī tēja, kafija, cukurs, augu eļļa, arī vīnogu dzirkstošais vīns Jaunā gada svinībās un apiņi pie alus Jāņos, tulpes zieds sievai uz 8.martu, diemžēl arī tabaka, magones, kaņepes un kokas krūms;
    -0.5ha, tā ir gaļa, piens, vilna, ziemas cepure un ādas apavi, maciņš naudai un rokassomiņa sievai, siksna beigu, beigās, ar ko saturēt bikses ap vēderu un , pie vajadzības, sodīt dažu labu nepaklausīgo;
    -0.5ha, tie ir lini, kokvilna, džuta, zīds, kaučuks un tamlīdz.;
    -2ha, tas ir skābeklis gaisā, mēbeles, logi, durvis, malka pavardam un būvmateriāli miteklim, ogas, sēnes, putni un zvēri, kā arī kalni, tuksneši, purvi, ledāji, kur cilvēks nedzīvo;
    -atlikušais 1ha, tad ir dzelzs rūda un ogles, nafta, gāze, smilts un grants karjeri, ceļi, rūpnīcas, fabrikas, arī mans auto, saldūdens ūdenskrātuves, elektroenerģijas ieguves un pārneses iekārtas, biroji, skolas, bibliotēkas, zinātnieku laboratorijas u.c. sabiedriskas būves un vietas, no kurām arī man pieder kaut vai 1 cm2, diemžēl, arī armijas kazarmas un policijas iecirknis šeit ietilpst, tāpat kā cietums, atkritumu poligons (arī radioaktīvo no savu laiku nokalpojušām AES).
    Mēģinot samazināt tos pirmos 1.5ha, kas nodrošina mūs ar pārtiku, mēs palielinām pēdējo 1ha, jo tādā gadījumā pieaug nepieciešamība pēc ķīmijas, minerālā mēslojuma, enerģijas utt., bet toties rezultātā iegūstam, ka samazinās tie 2ha dzīvās dabas (Loks noslēdzas).
    Tātad, tas viss ir nepieciešams vidējam pasaules pilsonim.To visu kopā modernā vārdā sauc par mūsu ekoloģisko pēdu, zinātniskāk skan antropoloģiskā vides noslodze. Šajā gadījumā nosaukumam nav nozīmes. Vides speči mani gribēs palabot, ka vidējā latvieša ekoloģiskā pēda esot tikai ap 2.5 ha, arī tas man nav nekāds jaunums, droši vien beduīnam Sahārā un šerpam Himalajos vēl mazāka, toties ASV pilsonim tā sasniedz savus 8ha un Rietumeiropietim 6,5ha (es gan negribētu mainīties vietām ne ar pirmajiem, ne otrajiem, jāpiezīmē).
    Vēl, kā nelaimē, pasaulē viss ir tik ļoti saistīts, ka viena kritiens var aizraut līdzi visus pārējos. Piemēri tālu nav jāmeklē. Pēdējo dienu divas ļoti atšķirīgas un šķietami nesaistāmas ziņas: Medvedevs paziņo, ka uzsāks Krievijas armijas modernizēšanu un pārapbruņošanu (starp citu, vai pamanījāt to īpašo spīdumu Krievijas augstāko ģenerāļu acīs, es pamanīju) un tūlīt pat nākošajā dienā, faktiski, tās pašas dienas vakarā, ņemot vērā laika starpību, ASV sāk atdzīvoties nekustamā īpašuma kreditēšana. Kāds gribēs saukt mani par traku, bet es gan teikšu, ka citu risinājumu no abām lielvalstīm es nemaz necerēju sagaidīt.
    Sagaidāmais rezultāts – strauja, tā saucamās militāri-rūpnieciskā kompleksa, ekonomikas atdzīvošanās un izaugsme tuvāko dažu gadu laikā, bet sekas – vēl straujāka resursu (gan dabas, gan arī cilvēku) izsmelšana un drīzāks vispārējais sabrukums. Romas kluba ziņojums 70-tajos gados bija kļūdains, tieši tā, tikai viņi kļūdījās termiņu novērtējumā, gals pienāks par kādiem 30 gadiem ātrāk.

  • Sveicināti, draugi!
    Kāpēc nav atsauksmju par Valleršteina lekciju Latvijā?
    Starp citu, tribine.lv ir nopumpējams pilns lekcijas un intervijas teksts mp3 formātā.

  • “Atklāta vēstule pasaules pilsoņiem”
    skat. http://www.apollo.lv/portal/life/articles/152049
    To man vakar piespēlēja K. Dimiters
    Ko jūs par to domājat?
    Ne jau par K. Dimiteru, bet pašu vēstuli.

  • Liels paldies Jāni par rakstu! Lasu tos netā jau pāris gadus, tas ir labi, ka tu ļauj cilvēkiem caur tiem paskatīties uz patieso realitāti un principā tu jau nodarbojies ar sabiedrības izglītošanu. Jau ar Ivo spriedām, ka tavas un citu autoru grāmatas jāmēģina izdot lētos vāciņos uz parasta papīra, lai lauku iedzīvotāji var nopirkt par nelielām naudiņām, vai arī tev samaksāt ar pārtiku. Taču daži komentāri šī raksta sakarā: 1. Ja papētīsi dažu noliegtus informācijas avotus, kas vēsta par baltu cilšu pašpārvaldes un politekonomikas principiem apmēram līdz 870. gadam, tad redzēsi, ka arī mums bija tādi paši principi kā izslavētajā Senajā Grieķijā. Turklāt ar atzīti hroniķi, ka aprakstījuši baltu cilšu dzīvi jau pēc 1000. gada, ļauj rast secinājumus par augto morāli un izcilo tautas vadības demokrātisko sistēmu. Kāpēc to rakstu? Jo, maniakāli pēdējos gados esmu pētījis mūsu tautas senvēsturi un meklējis avotus, kas ir noslēpti zem akmeņiem. atklāju pārsteidzoši daudz informācijas par to, cik augstā līmenī bija organizēta mūsu tautas dzīve. Uzskatu, ka mums ir jāpēta un jāceļ saulītē savs mantojums. Jā, grieķu kultūrai ir nenovērtējama nozīme Rietumeiropas civilizācijas attīstībā, bet par to lai lepojas paši grieķi. Mums ir savas zināšanas un kultūra, kas nepamatoti ir aizmirsta. Ja ir interese, varu padalīties ar informācijas avotiem.
    2. Tu raksti: “Vēlāk Rietumeiropā un Ziemeļamerikā šis princips tika degradēts. Vispirms tiesības pieņemt svarīgus lēmumus uzņēmās aristokrātija, kas sev piešķīra it kā Dieva dotas privilēģijas, kuras aristokrātu dzimtas mantoja no paaudzes uz paaudzi.” un „Agrākos laikos, lai kļūtu par amata meistaru, vispirms vairāki gadi bija jānostrādā par mācekli.” vēl „Tad kā izskaidrot faktu, ka mūsu valsti pārvalda cilvēki, kuri nekādā veidā netiek sagatavoti šim atbildīgajam darbam un kuru spējas, raksturs un tikumi netiek iepriekš pārbaudīti?”

    Uzskatu, ka aristokrātijas pārvaldes sistēma bija krietni labāka par pašreizējo, bet ne tik laba, kāda tā bija tautas pašpārvaldes formā. Aristokrāti mācījās pārvaldes mākslu no paaudzes paaudzē. Aristokrātiem bija svarīgi, lai tauta dzīvotu labi, jo tad arī viņi dzīvoja labi. Sistēma tika šķobīta pēdējos 200 – 300 gados, jo aristokrātija pieļāva pašdegradāciju. Te arī ir izskaidrojums mūsdienu problēmām – aristokrāti bija jau no mazotnes gatavoti un iesvaidīti, protams, gadījās garīgi kropļi, taču mūsdienās, kā tu pats raksti, jebkurš “pietuvinātais” var nokļūt pie varas. Tur viņš ir nelielu brīdi un cenšas iegūt maksimumu, nedomājot par tautu. Ja būtu varas pārmantojamība(izslēdzot partiju sistēmu), kas ļautu varu paturēt tikmēr, kamēr tauta ir apmierināta, tad varneši censtos sevi pierādīt no labākās puses. Tie būtu profesionāļi. Tagad par ministru tiek jebkurš caurkritis tirliņš, kas no konkrētās nozare ir tālāk kā govs no Mēness

    3. Tu raksti: „Līdz tam laikam, kamēr mums izdosies Latvijā atjaunot klasisko izglītību, vajadzētu uz brīvprātīgi sabiedriskiem pamatiem veidot tautas izglītības struktūru: gan neformālas tautskolas, kurās brīvprātīgi pasniedzēji palīdzētu klausītājiem apgūt nepieciešamās zināšanas un izpratni, gan biedrību tīklu, kurā tiktu organizēti priekšlasījumi par mūsu dzīvei svarīgām tēmām un risinātos demokrātiskas diskusijas.”

    Lūk, šo es atbalstu ar visām četrām, jo tas ir bijis mans sapnis – braukt pie tautas un runāt ar to. To var organizēt kā senlatviešu viena no demokrātijas izpausmes formām – kopmielasti. Pie dabas(lai nav jāīrē telpas) tiek sasaukti ļaudis. Katrs atnes līdzi kādu ēdamu un dzeramu daļu. Uzstājas oratori, notiek aktīvas diskusijas, tiek pieņemti lēmumi. Šādas sapulces pacels tautas pašapziņu un tā iegūs vērtīgu informāciju un iemācīsies pati spriest.

  • Par Apollo.lv rakstu…
    Raksts jau labs. Drusku mulsina tas, ka raksta autorus jāsecina no tekstā rakstītā. Otra lieta, kas šķiet uzkrītoša – jēdziens “pasaules pilsonis”. Sevi uzskatu gan par “nacionālistu”, gan par “pasaules pilsoni”.. un ko tad man tagad darīt?

    Nacionālisti uz mani šķībi skatās, jo labprāt apmainos domām ar krieviem, ukraiņiem, lietuviešiem, angļiem un amīšiem; globālisti mani visdrīzāk ienīst, jo esmu pret globālām mafijām, bet par varas un ekonomikas decentralizāciju un abpusēji izdevīgu sadarbību; neesmu sektās, reliģiskās konfesijās, līdz ar to, vismaz daļa “patieso ticīgo” arī mani nolād; pats cenšos izzināt un izprast, un tas, ko esmu uzzinājis, pieredzējis, sapratis un jutis arī veido manu pasaulsskatījumu; partijās neesmu un tajās stāties netaisos, jo partiju sistēma ir bankrotējusi, tai pat laikā esmu sabiedriski aktīvs utt.
    … Par Apollo.lv rakstu vēl jāpadomā.. Tik daudz labu lietu uzrakstītas, bet vēl jāpameklē atbilde sevī ;), vai to gribētu redzēt iekš TautasForums.lv

  • Es negribētu skanēt pārāk aizspriedumains, taču ir tāda viltus taktika, ko izmanto, piemēram, arī Zeitgeist veidotāji: vispirms neparasti atklāti un emocionāli izklāstīt mūsu problēmas, bet pēc tam šīm problēmām piedāvāt viltus risinājumu. Ar pirmo daļu tiek radīta uzticība, ar otro – parādīts viltus ceļš, kurš ieved vēl lielākā purvā.
    Rozenkraiceri ir sena, elitāra, slepena, masoniska biedrība. Kā visi masoni, bagātīgi apvīta ar pretrunīgiem mītiem. Nav skaidras pārliecības par šīs organizācijas patiesajiem mērķiem. Taču slepenība un elitārisms, manuprāt, nav laba pazīme.
    Taču zināmus secinājumus varam izdarīt netieši. Piemēram, pašatzīta rozenkreicere bija Latvijas prezidente VVF. Pilns i-nets ir ar emocionāliem apgalvojumiem, cik daudz viņa paveikusi Latvijas labā. Taču, ja šiem sludinātājiem palūdz nosaukt konkrētus VVF labos darbus, tad atbildi nesaņemsim, izņemot vispārīgas frāzes par Latvijas vārda nešanu pasaulē, Latvijas iesaistīšanu ES un NATO (kas nebija viņas personīgais nopelns, un vai vispār tas ir nopelns?) u.c.
    Tātad jautājums: vai VVF pārstāvēja Latvijas intereses pasaulē, vai arī globālistu intereses Latvijā?
    Un ko viņa darīja kā psiholoģijas konsultants NATO? Vai ar to nebija saistīti arī tādi masu manipulācijas eksperimenti kā MK Ultra?

  • Par pédu – tā ir dezinformācija un baiļu iedzīšana. Esmu studēīs kursu Environment for sustainable future. Vari aizmirst savu kalkulāciju. Lielākā problēma ir naftas lietošana pilnīgi bezjēgā – tehnoloģiski tā sen vairs nav vajadzīga.

    Ja runā par pabarošanu, tad uz zemes var dzīvot desmitiem miljradu cilvēku paēdūši. Intereses pēc paņem izanalizē šo detalizēto aprēķinu.

    http://fatknowledge.blogspot.com/2008/11/how-many-people-can-earth-support.html

    Ja runā par enerģiju – Sahāras tuksnesi noklājot ar Saules baterijām mēs saražotu visu nepieciešamo enerģijas daudzumu, kā arī varētu nenormālāko daudzumu ar enerģiju eksportēt uz Marsu pie Marsiešiem, jo viņīem ir mazāk saules gaismas.

    Vienosimies tā – uz pasaules kvalitatīvi var dzīvot vismaz 20 miljardi cilvēku – šobrīd bads ir KAPITĀLISMA rezultāts. Latvijā ir kvotas pārtikas ražošanai, bet Āfrikā cilvēki mirst badā – tas viss sīkums – visi to zinam bet runā par kaut kādu pārapdzīvotību, kuru popularizē Rockefellers un Roshchilds.

    Lai saulaina diena!!!

  • Reini, ja esi izpētījis seno latviešu pašpārvaldes sistēmu, tad kāpēc gan to neaprakstīt un ar to neiepazīstināt plašu lasītāju loku? Uz priekšu! :)
    Taču mani mulsina viens apsvērums. Ja jau latviešiem (vai baltu ciltīm) bija tik ideāla pašpārvalde un tik dziļa gudrība, tad kā nācās, ka tā tik viegli padevās vācu tirgotāju un vēlāk arī krustnešu viltus vilinājumiem un trikiem?
    Latviju krustneši neiekaroja frontālā militārā ofensīvā, bet visu veica ar pašu latviešu rokām, vienu cilti sarīdot ar citām u.tml.? Kā nācās, ka viedie latvju virsaiši parakstīja tos sadarbības līgumus ar vācu lapsām un tik viegli piekrita dalīties varā?
    Ar aristokrātiju bija tā, ka pirmie virsaiši tika tautas izvēlēti saistībā ar viņu izcilajām īpašībām. Taču šie virsaiši ar laiku neizturēja varas pārbaudījumu. Viņiem sagribējās arvien vairāk privilēģiju un garantijas šīs privilēģijas nodot tālāk savām dzimtām. Tad viņi sāka tautu manipulēt, sakropļojot arī reliģijas jēdzienu. Lai vara un bagātība paliktu dzimtas lokā, aristokrāti sāka laulāties ar tuviem radiniekiem, kā arī ar citu zemju aristokrātiem. Tā viņi sazvērējās pret savām tautām un radīja internacionālu oligarhiju, kas tad arī ir mūsdienu globalizācijas dzinējspēks. Laulības starp asins radiniekiem vairākās paaudzēs, protams, deva garīgus un fiziskus kropļus, piemēram Krievijas cara Nikolaja II kroplīgās atvases. Interesanti, ka pirmais pasaules karš norisēja starp radiniekiem: Krievijas, Prūsijas un Anglijas karaļi taču bija brālēni.
    Tāpēc es neatbalstu elitārismu, tituliem piestiprinātas privilēģijas un mantoto aristokrātiju. Tā nenovēršami degradējas un izdzimst. Tā nenovēršami nostājas pret savu tautu.

  • Aigar, manuprāt, Tu pareizi un efektīvi saliki akcentus mākslīgi izraisītajai globālajai krīzei. Perversā oligarhija baidās no brīvas tautu attīstības, jo tas apdraudētu viņu iedomāto izredzētību un tieksmi visus totāli kontrolēt, paverdzināt un turēt atkarībā. Tie ir pspihiski slimi varas adikti, indivīdi ar vajāšanas māniju, kas gatavi iznīcināt kaut vai visu zemeslodi, lai tikai paliktu pie kontroles. Jo ātrāk tautas to sapratīs, jo labāk visiem.
    Un jāsāk ar to, ka katrs indivīds atgūst savu iekšējo, garīgo brīvību un attīrās no veciem domu un uzskatu stereotipiem. Oligarhija nespēj mūs visus kontrolēt. Mēs paši būvējam sev garīgus cietumus un paši sevi savažojam.

  • Ivo, manuprāt, Tev nav par ko mulst. Tāds ir brīvu domātāju liktenis. :) Un tas nav bezcerīgs, tam ir dziļa jēga. Ja Tev ir konkrēts, cēls mērķis, Tevī ar laiku ieklausīsies arvien vairāk cilvēku. Jo tās institūcijas tiešām ir bankrotējušas. Daudzi tajās piedalās aiz vecas inerces vai pārprastas tradīcijas, vai tīra oportūnisma, bet dzīvas ticības tur vairs nav. Akla raušanās pēc varas arī ir strupceļš.
    Es Tevi apbrīnoju, novēlu pacietību un panākumus! Jo vēl nesen jutos vīlies jaunajā paaudzē. Bet tagad saprotu, ka visu iepriekšējo ideālistu centieni nav bijuši velti.

  • Ivo, tu mulsti, jo nesaproti jeezienus globaalists un nacionaalists = tas ir divas preteejas galeejiibas.
    ———-
    Es taniis nepiedalos. Es uzdodu sev jautaajumu, kaadeelj man jaapiedalaas citu cilveeku izdomaataas ekstreemaas IDEOLOGJIAAS. Jā – pareizi sadzirdēji – nacionālism ir ideloģija, tāpatt kā globālisms. Tas ir KĀRTĒJAIS mēģinājusm mūs visus sašķelt.
    ——-
    1. Tātad. Es esmu cilvēks – visi pārējie cilvēki arī ir cilvēki – tāpat kā es. Viss .Punkts.
    ———-
    2. Pasaulē ir dažādība – valdoas, kultūras, vēstures (protams visas ir sagrozītas – tomēr dažādas), rases…. Pasaule ir skaista savā dažādībā.
    Viss. Punkts.
    ——————-
    Piezīme: Cilvēce ir ķermeņis, cilvēki ir šūnas, nacionalittes ir orgni.
    3. Globālisti grib uztaisīt visas šūnas par viendabīgu biomasu, ko var izmantot savām vajadzībām.
    4. Nacionālisti grib, lai visas šūnas atkarībā no atrašanās vietas kļūtu par atsevišķiem orgāniem – lai ķermenis sadalītos pa orgāniem. Rokas aizietu vienā vierzienā, kājas otrā virzienā, sirds aizlēktu pa taisno uz priekšu….
    —–
    Viss. Punkts.
    ——-
    Tu, Ivo, stāvi šīs idiotiskās izvēles priekšā (iedomājies tu esi futbola arēnas vidū – vienā pusē auro nacionālisti, bet otrajā dzied un bļauj globālisti) – visi kliedz:”Izvēlies, Ivo – ja tu neesi ar mums, tu esi pret mums!!!!!!!”
    —–
    Tu sēdi un domā:”Es negribu kļūt par biomasu… es negribu, ka organisms sabrūk pa daļām un pēc tam karo savā starpā par to kurš ir KRUTĀKS orgāns.
    ========
    Kad tev beidzot (un visiem pārējiem) pieleks, ka mēs esam mākslīgi sašķelti (no bērnības ar nosacījuma refleksu (conditioning) palīdzību), ka FAKTS ir – cilvēki ir Viens savā dažādībā – visi cilvēki.
    —–
    Es nesaprotu, kas tur ir tik nesaprotams.
    —————————————————-
    Parkasts – skaties pirmo punktu:D

  • Ivo, ar šo piemēru tu vari iepētīt savus nosacījumu refleksus – tu mēģini izvēlēties tikai no tā ko tev piedāvā, jo tu esi pieradināts izvēlēties no dotajām izvēlēm.
    ==========================
    Domā ārpus kastes.

  • O, jā – viņi ir psihopāti – nav šaubu :D:D:D Mūsu planētu vada psihopāti, jo pati vēlme VADĪT – ir psihiska novirze.
    —–
    Atkārtoju – tieksme vadīt un kontrolēt citu cilvēku/us ir psihiska novirze pati par sevi. Tas cik slikti iet tautai ir tiešs rādītājs tam, cik garīgi slimi psihopāti ir tās vadītaāji … saucamie.
    ——————–
    Es domāju, ka visi sen jau to zina:( :D:D:D

  • Jāni, jā laikam būs jāsūta sava informācija, jo pareizi tu saki, jādod plašākai publikai.

    Par baltu cilšu pakļaušanu šeit pa tautas forumā bija labs E. Brastiņa pētījums. Tur ir izklāstīts pakļaušanas mehānisms. Par nopietnu pakļaušanu mēs varam runāt tikai par laika posmu pēc 1500. gadiem, jo līdz tam bija noslēgti izdevīgi līgumi, kas gan ļāva iebraucējiem palikt Latvijā, bet viņiem bija jāievēro latviešu intereses. Tas ir mīts, ka latvieši tika nežēlīgi ar zobenu un viltu pakļauti jau 13.gs sākumā. Līdz tam daudzas tautas to mēģināja darīt – dāņi, zviedri, poļi, krievi, vācieši, bet tas pārsvarā izdevās uz neilgu laiku. Latvieši, sevišķi kurši, bieži braukāja pa Baltijas jūru un izkāva veselus “savu pakļāvēju” ciemus un pilsētas. Jā, pareizi saki, ka galu galā lielāko sāpi nodarīja pašu kangari, bet tas notiek visā pasaulē, jo ēģiptiešu priesteru izstrādāta pārvaldes metodika strādā arī šodien un to pārmantojuši visādi masoni, rozenkreicieši, ilumināti u.t.t.

  • Aaaaa.
    ———
    Apollo rakstu nekádā gadījumā neiesaku publicēt TF, jo tas ir organizācijas viedoklis – nevis cilvēka. Kā arī tur ir atsuaces uz ideoloģiskām dogmām.
    ———–
    Piemēram par humānismu – man nav pienākums ne pret vienu, kā arī nevienam nav pienākum pret mani. Šādas pienākuma sludināšanas iedzen cilvēka radošumu un dabīgo vēlmi dot sasaluma stāvoklī.
    ———-
    Rakstā ir pamatīgi maldinoša informācija, piemēram:
    “…kā arī ar daudzveidīgu kredītu palīdzību, cilvēki tiek mudināti patērēt par katru cenu un veidot dzīves ideālu, balstītu uz jēdzienu «iegūt», zaudējot izpratni par «būt»…”

    Vārds “būt” ir globālistu ideālākais cilvēces stāvoklis – bioroboti. Punkts.
    ———-
    Neteikšu priekšā, kam šinī teikumā vārda “būt” vietā ir jābūt. Punkts.
    ———
    Labi pateikšu – “DOT”.
    ————————–
    Nomainot vienu vārdu izmainās viss. Rozenkreiceri, tāpat kā jebkura ideoloģiska organizācija, ir nolemta neveiksmei un pagrīdei, līdz tā dabīgi nomirs.

  • Aigar,
    tu vienmēr par vienu un to pašu, izlikdamies, ka es nesaprotu, ko raksti Tu, un, ka Tu nesaproti, ko domāju es… Īsi sakot, kas gribēja, tie saprata .. ;)

    Un, lūdzu, nejaukt arī šādus jēdzienus
    * “cilvēks, kurš domā globāli” ar “globālistu”;
    * “cilvēks, kurš domā par savu valsti un/vai tautu” ar “nacionālistu” – tādā izpratnē, kā to saprot tie, kuri šad tad saģērbjas strīpainos kreklos un gānās pie Brīvības pieminekļa.

    Jā, strādāju pie tā, lai mestu nost visus stereotipus… Mācos domāt “ārpus kastes”.. Lai visiem izdodas! Bet pār strīpu arī nevajag šaut, jo tad var gadīties pazaudēt saikni ar realitāti..

  • Realitāti – hmm interesanti – ko tu ar to domā. Ja ir laiks uzraksti vairāk.

  • Noskatījos Z-day. New York Times mazs rakstiņš arī ieticis.
    ——
    http://www.nytimes.com/2009/03/17/nyregion/17zeitgeist.html?_r=1

  • 1. piekrītu Aigara viedoklim par Rozenkreiceru rakstu. Saliekam kopā šo un Cionas gudro protokolus un būs skaidrs mērķis un virzība. Šādu rakstu ir jātur pa gabalu. Izcila manipulāciju tehnoloģija, ka noslīpēta gadsimtiem ilgi.

    2. taču mazliet nepiekrītu par globālista un nacionālista definējumiem. Es globālismu, multikulturālismu un metropolītismu neatbalstu, tai pat laikā man nav pieņemami radikālie nacionālisti, kas pa labi un pa kreisi paģēr cittautieši izmešanu aiz robežām. Ja tu civilizāciju salīdzini ar ķermeni, tad katrs tās loceklis atsevišķi sastāv no vienām un tām pašām šūnām – Cilvēkiem. Taču katrai šūnu grupai ir savs mazliet atšķirīgs, tās darbībai atbilstoš ģenētiskais kods. Galva nav tas pats, kas pakaļa, kāja vai roka, lai gan sastāv no līdzīgām šūnām. Katram loceklim ir sava funkcija, nozīme, pielietojums. Tās ir tautas. Uzskatu, ka veselīga nacionāla pašapziņa un kopības ajūta ar savu tautu, kultūru nav salīdzināms ar ideoloģiju. ideoloģija sākas tajā brīdī, kad kāds loceklis pasludina savu “pārākumu” un uzskata par pienākumu visus padarīt līdzīgus. Piemēram, pakaļa sāks uzurpēt varu un liks gan galvai, gan kājai laist gāzes un smirdināt, jo tā dara pakaļa un uzkata, ka tā ir vienīgā labākā izvēle.

  • Nu,jā – es esmu par dažādību – lai roka paliek roka, kāja paliek kāja. Dažādībā ir viss skaistums. Tanī dienā, kad es aizbraukšu uz Indiju un tur visi runās Anfgliski, ēdīs makdonaldu, klausīsies britniju un brauks ar audi, es nopirkshu no Bransona biljeti uz Marsu. Neintersee man, ka tur nekas nav – labaak vienam un briivam… gan jau kaads pievienosies.
    ———–
    Shkjiet, ka augliigaakaas Marsa zemes jau ir, ja nav, driiz buus, izpirktas. Kaa var kaads paardot zemi uz Marsa un Meeness? Man tas ir praatam neaptverami. Lai iziabeegtu no privaatnieciskuma principiem, raali ir jaapamet Saules Sisteema.

    Muusu sisteemaa ir viiruss (sagraabt, lai piedereetu vairaak). Iespeejams civilizaacija ir jaapaarstartee = man shkjiet, ka Noasa pluudus izarisiija gudri cilveeki (nevis dievi), lai paarstarteetu datoru.:D:D:D

  • Vai tieshaam ir idioti, kas peerk zemi uz Marsa? dzirdēju, ka pārdod Mēnesi.

  • :) jauka sarakste. Cilvēki runā un ieklausās. Nenoliedz, bet papildina. Laba gaisotne, lai sāktu kaut ko risināt.
    Tikko svaigā gaisā noklausījos Valleršteina lekciju un radio interviju.
    Vislielākā vērtība tā, ka tieši viņš (amerikānis) pateica daudz svētīgu lietu. Ja to pašu pateiktu vietējais letiņš, viņu nosvilptu, nosauktu par Kremļa aģentu, avīzes nepublicētu, radio nepārraidītu.
    Valleršteins mierīgā balsī apgānīja daudzus pastāvošā LR režīma ideoloģiskos svētumus: Valūtas fonda prasības var noraidīt, Latvija nav ne ASV, ne Vācijas, Francijas un pat ne Krievijas prioritāšu sarakstā (tātad jāpaļaujas uz sevi); sācies protekcionisma laikmets, pēc pieciem gadiem neatcerēsimies, kas tas par zvēru – neoliberālisms, kapitālistiem nepatīk brīvais tirgus un konkurence, lai arī viņi apgalvo pretējo; jāglābj cilvēki, nevis spekulanti; viens no ASV varenības balstiem bija vienošanās ar PSRS utt.

  • Uz Valleršteina lekciju bija Mārtiņš. Viņš minēja par vienu publikāciju, kurā galvenais esot pateikts… Varbūt kaut kas uztaps arī latviski.. Šobrīd vēl viena aktualitāte – “informācijas bads no Ukrainas”. No mums tiek slēpta patiesā situācija saistībā ar Ukrainas ekonomikas stāvokli. Vismaz ziņots par to medijos netiek. Kādēļ? … Ievāksim ziņas..

  • Vēl par Nac. un Glob. jaut.:
    * Uz katru cilvēku skatos kā uz brīnumu. Iedomājies tikai – mēs visi sākumā bijām galīgi maziņi – “tikai 1 spermatozoīds + 1 olšūna”… un tad izaug Aigars, Reinis, Jānis… Nu brīnumi taču, vai ne?!
    * Mēs katrs esam atšķirīgi, ar savām īpašībām, īpatnībām… Bet vai mēs, būdami brīnumi, gribam ierobežot citu brīnumu dzīves? Vai mēs gribam citus pārtaisīt pēc savas līdzības? Vai mēs gribētu, lai mēs visi būtu vienādi kā Aigari, Reiņi vai Jāņi? … nu nē taču!
    * Kas vēl interesanti.. Esmu novērojis, ka, ja brīnums nav defektīvs, tad bez iepriekš rakstītā, brīnuma dabā ir dalīties saprastajā, atrastajā ar citiem brīnumiem…
    * Un arī uz tautām raugos kā uz brīnumiem..
    * Defektivitāte var izpausties kā atsevišķā brīnumā-cilvēkā šūnu līmenī (ļaundabīgais audzējs), tā brīnumā-cilvēkā jau lielākā apmērā – kā vēža šūna sabiedrībā (un tādu cilvēku veidotās metastāzes), tā arī vēzis var izpausties pat veselas tautas apmēros..
    * tas, kas šobrīd, manuprāt, notiek – ļoti plašs dziedināšanās process. Kāds to dēvē par krīzi. Jā, varbūt arī šis ir kaut kāds izšķiršanās moments – varam saņemties, varam atrast spēkus, lai izdziedinātos no visa līmeņa vēžiem, vai arī…

  • Es arī par Ukrainu atradu tikai ārvalstu novērotāju vērtējumus un komentārus. Uz to nevar paļauties – mēs jau zinām, kādas muļķības citi raksta par Latviju.
    Ideāls informācijas avots būtu kāda mazpolitizēta vietne pašā Ukrainā. Diemžēl neesmu veikls ar krievu burtiem.
    Skaidrs tas, ka, neraugoties uz Ukrainas fantastiskajām dabas bagātībām un visumā talantīgiem cilvēkiem, valsts var noslīdēt vēl zemāk par Latviju. Rūpniecība faktiski apstājusies, briest spriedze starp austrumu un rietumu apgabaliem, oranžās revolūcijas uzspiestā valdība ir neticami korumpēta, disfunkcionāla, atrauta no tautas un gatava uz provokācijām, var būt par iemeslu lielākam reģionālam konfliktam (līdzīgi Grūzijai), ja to negāzīs. Izskatās, ka Krievija kaut kur Ukrainā novilkusi sarkano līniju, aiz kuras necietīs NATO ekspansiju. lai gan, iespējams, ASV vairs nav spējīga militāri virzīties arī šajā reģionā. Tās militārie resursi jau tā ir līdz izsīkumam pārtērēti.

  • :) cik nesen mēs vēl te augstos toņos diskutējām par 16. martu.
    Manuprāt, visefektīvāk tam punktu nu ir pielicis Aivars Tarvids.
    Skat. http://www.apollo.lv/portal/news/articles/152179

    Visas šīs un līdzīgas izdarības apzīmējamas ar latviešiem ieaudzināto KOLABORACIONISMA garu.
    Un kolaboracionisti vairs neskan tik draudoši kā fašisti vai nacisti, vai ne?
    Ko gan var nobaidīt ar mazu kolaboracionistu piemiņas pasākumu? Ja vien tie nav savējie kolaboracionisti un kolaboracionisma gara turpinātāji. :(

  • Tarvids atkal nodevis pa skaudro.. Tie, kuri raksta par nevērtībām – 80%, kuri bezjēgā maļas reaģējot uz kārtējām sistēmas konvulsijām – 19%; bet tie, kuri spēj paskatīties uz šo “orkānu” no malas (vai varbūt vidus) un piedāvā risinājumus – labi ja 1%. Šonedēļ ieplānošu kādu stundiņu, lai pats ar kaut ko uzrakstītu.. citādi kaut kā sāku buksēt ;).. Jāiesūta pa kādam rakstiņam ziņu portāliem…

  • Nu, gudrie veči – ja mana vaina pie notikušā ir pilsoniskā pasivitāte – es esmu ar mieru celt aspsūdzību pret slepeno mafiju, bet tiesas izdevumus maksāsim solidāri- man tādas naudas nav!

  • Labs saliidzinaajums par briinumiem:D

  • Reini! (Arī pārējiem.)
    Ja Jums t.v. ir Valērijs, tad vai tas bija viņš, kurš pasvieda šo ideju par “pakaļu”. Bet tas nu tā… Bet par to vienīgo patiesību un to kā raksti (un ne jau tikai Jūs viens) – tur vajag mēģināt visu to skatīt vēl APJOMĪGĀK, globālāk, teiksim kosmiskāk.

    diemžēl, bet drīzāk jau arī pareizi tā jau ir, ka cilvēks atteiksies labāk no savām biksēm, ne no saviem uzskatiem (ja tādi ir…, bet īstenībš katram kaut kas ir).

    Un tā sanāk, ka, lai cik pareizs būtu viedoklis, to var nepieņemt… Te jāizšķir un jādod katram sava vieta diezgan daudziem “lielumiem”: Dievs/Daba (ja spēj un gribi tos ieraudzīt), cilvēka būtība un sūtība!?, cilvēks kā tāds kāds viņš ir dotā momentā kā personība un tml..; sabiedrība kopumā kā sistēma(dažādos mērogos) un … attiecīgi tās virzība dabiskā ceļā, mūsu vēlmju dēļ utt un tml.. Ar to gribu teikt, ka jautājumā par vienīgo taisnību un visu ap to vajag būt ļoti apdomīgam – mēģināt tvert gan plašāk, gan precīzāk, gan kritiskāk. Un galvenais kā tas jau ir visur ņemt vērā, ierēķināt visus dalībniekus, saredzēt viņus kādi tie ir…

  • Autoram!
    Kā jau teicu Reinim un vispār. Nevajadzētu aizrauties, bet arī tas dabiski. Vēl vajag turēt sevi atvērtu (un spēsiet daudz ko apgūt). Un, par tik cik daudz esat darījis, panācis, mācījies …, tad to tā izdarīt paliek grūtāk. Normāli, ka skaties pagātnē (Konfūcijs), bet pagātnē (pagātnes darbos un tml.) vēl daudz ko var atrast tieši sakarībās par kurām runā un kuras patiesi ir aktuālas. Bet par šodienu. Nav vienkārši saskatīt visus “spēlētājus”. Daudzi ir paslēpušies, nobijušies, guļ. Savukārt daudzus neredzam tādus kādi tie ir, bet gan tādus kādus saredzēt esam IEMĀCĪTI, vai kādus mēs tos spējam uztvert pēc sava ģīmja un līdzības. Savukārt, ja visus neiesaistam, tad nekas prātīgs visdrīzāk nesanāk,lai gan, ja paveicas, tad pavirzīties progresa, attīstības virzienā var. Te teiktais ir pareizā virzienā, bet nepietiekami lai “artu” (t.i. “ar diegiem nav aršana”). Bet lai mums veicas, un Jūsu raksts var palīdzēt mums.

  • Gandrz neko nesapratu no tā ko tu raksti – ļoti vispārīgi, gandrīz pa gaisu aizlidoji, vecīt, – jocīgi.

  • Visvaldim!

    Valērijs nav šo domu teicis, bet šķiet, ka ir ielicis būtisku artavu, lai šādas domas manā galvā varētu rosīties. Par pārējo, mazliet piekrītu Aigaram – ar trešo lasījumu tikai sāku mazpamazām apjēgt aptuveno domu, bet neesmu pārliecināts vai šī apjēga ir pareiza:)

  • IR JĀVĀC PARAKSTI VAI JĀRĪKO ELEKTRONISKS REFERENDUMS PAR
    GODĪGU NODOKĻU SISTĒMU.AR TIEŠĀS DEMOKRĀTIJAS PALĪDZĪBU IR
    JĀATBALSTA PILSOŅU VĒLME IEKASĒT VAIRĀK NODOKĻU NO BAGĀTAJIEM.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.