Pabarot pasauli, sadziedējot Zemi.

Parasti tiek uzskatīts, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir mazāk efektīva par konvencionālo.

Vairāki daudzās valstīs veiktie pētījumi liecina, ka attīstības valstīs bioloģiskās lauksaimniecības produktivitāte ir salīdzināma vai pat augstāka par tradicionālās lauksaimniecības metodēm. Sevišķi Āfrikā. Tā, analizējot 293 saimniecību datus (Badgley, 2007), tika pierādīts, ka attīstītajās valstīs bioloģiski audzēto kultūru ražība ir 92% no konvencionāli audzētām (runa galvenokārt par graudiem, jo dārzeņos ražas starpība ir lielāka), savukārt attīstības valstīs tā ir par 80% augstāka, nekā strādājot tradicionāli.

Pēc pētnieku datiem bioloģiskā lauksaimniecība teorētiski spēj saražot pietiekami pārtikas, lai nodrošinātu pašreizējos planētas iedzīvotājus, nepalielinot esošās lauksaimniecībā izmantojamās platības. Pētnieki rēķina, ka slāpekļa daudzums, kas rodas no pākšaugiem ir pietiekams, lai aizstātu mākslīgi ražotus slāpekļa minerālmēslus. Pēc viņu aplēsēm bioloģiska lauksaimniecība spēj saražot pietiekamu pārtikas daudzumu, neatstājot negatīvu ietekmi uz vidi, kā tas notiek, strādājot konvencionāli.

Pārskatā par 57 valstīs īstenotiem 286 projektiem ir dati par zemniekiem, kas ievērojami palielināja lauksaimniecības kultūru ražību vidēji par 79%, izmantojot virkni ekoloģisko paņēmienu, ieskaitot integrēto kaitēkļu apkarošanu, integrēto mēslošanu, kūtsmēslu uzkrāšanu, agro mežkopību, ūdens uzkrāšanu sausuma rajonos, kā arī lopkopības un akvakultūras iekļaušanu saimniekošanas metodēs. Šie paņēmieni ne tikai paaugstināja ražu, bet arī samazināja negatīvo ietekmi uz vidi un pat sniedza zināmu labumu videi. Šos efektus skaidro ar efektīvāku ūdens izmantošanu, ogļskābās gāzes emisijas mazināšanu un samazinātu pesticīdu lietošanu.

Atsevišķi dati:

  • Vidējā ražība uz mājsaimniecību ir palielinājusies par 73% 4,42 miljoniem mazo graudkopības un sakņkopības saimniecību ar kopējo platību 3,6 milj. ha (vidējā vienas saimniecības platība 0,81 ha).
  • Par 150% ražība palielinājusies 146 tūkst. saimniecību, kuras audzē sakņaugus (kartupeļus, saldos kartupeļus un manioku) 542 tūkst. ha platībā.
  • Kopraža pieauga par 46% lielākajās saimniecībās Latīņamerikā.

Āfrikā ražība vidēji palielinājās vēl vairāk nekā pasaulē vidēji – par 116% visā Āfrikā un par 128% projektos, kas tika īstenoti Austrumu Āfrikā.

Visos projektos tika panākts ražības pieaugums, kas pēc pētījuma autoru domām apgāž apgalvojumu, ka bioloģiskās audzēšanas metode ir mazāk produktīva nekā konvencionālā. Trīs gadu dati (2002., 2003., 2004.) – Tigrejas projekts Etiopijā (kopš 1996.g.) – liecina, ka vidēji no laukiem, kuru mēslošanai tika izmantoti komposti, tika iegūta augstāka ražība nekā no laukiem, kas mēsloti ar minerālmēsliem, atsevišķos gadījumos pat 2 reizes augstāka. Ražas starpība starp ar kompostu mēslotiem un kontroles (nemēslotiem) laukiem bija vēl lielāka. Augsnes un ūdens saglabāšana Burkinafaso un Nigērā ļāva transformēt degradētos laukus. Vidējā mājsaimniecības graudu deficīta 644 kg/gadā vietā (kas ir līdzvērtīgi 6,5 mēnešu pārtikas trūkuma) tika iegūts graudu pārpalikums 153 kg/gadā. Etiopijā ilgtspējīgo lauksaimniecības praksi apguva 12,5 tūkst. mājsaimniecību, kā rezultāta raža palielinājās par 60%. Dīķsaimniecības iekļaušana ekstensīvajās saimniecībās deva iespēju 2000 zemnieku Malāvijā palielināt dārzeņu ražu no 2,7 t/ha līdz 4 t/ha. Dīķu produktivitāte sasniedza 1500 kg zivis/ha, nodrošinot zemniekus ar jaunu pārtikas produktu.

Interesanti rezultāti tika iegūti arī Latīņamerikā:

  • Hondurasā un Gvatemalā 45 tūkst. ģimeņu gandrīz pieckāršoja augu ražību, lietojot zaļmēslojumu un zaļo papuvi, uzturot zaļas lauka apmales, veicot rindstarpu rušināšanu un lietojot kūtsmēslus.
  • Brazīlijā zaļmēslojuma un zaļās papuves lietošana palielināja kukurūzas ražību par 20-250%, savukārt Peru atgriešanās pie inkiem tradicionālās kalnu nogāžu terasēšanas, palielināja laukaugu ražību par 150%.

Āzijā laistīšanas sistēma Filipīnās ļāva palielināt ražību par 20%. Tāpat no Nepālas tiek ziņots par ražas palielināšanu par 175%, pateicoties agro ekoloģisko metožu izmantošanai. Pakistānā mango un citrusaugļu raža palielinājās par 150-200%, pateicoties agro ekoloģisko metožu pielietošanai: mulčēšanai, minimālai augsnes apstrādei, kompostēšanai un augu stādīšanai dubultrindās.

Pēc pētījuma autoru domām, šie dati liecina, ka ekoloģisko metožu pielietošana lauksaimniecībā dos iespēju paaugstināt produktivitāti un nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, sevišķi attīstības valstīs. Šāds secinājums nav īsti korekts, jo nebūtu pareizi salīdzināt konvencionālās metodes, ko pielieto attīstītajās valstīs ar tradicionālajām, drīzāk uz dabas resursu izlaupīšanu vērstajām lauksaimniecības metodēm, kuras pielieto attīstības valstīs, nepietiekamo zināšanu un resursu dēļ. Drīzāk šie dati liecina, ka lauksaimnieku agronomisko zināšanu paaugstināšana, zinātnes un tehnoloģijas sasniegumu pielietošana var nodrošināt produktivitātes paaugstināšanu nepieļaujot negatīvo ietekmi uz vidi.


Avots:
businessmirror.com.ph, 25.02.2009


  • Katrs, kas māk rēķināt, saprot, ka Zeme ar bioloģiskām un citām naturālas saimniecības formām var pabarot vismaz 20 miljardus cilvēku. Es nespēju noticet, ka tik daudzi iekrīt uz pārapdzīvotības baiļu kurināšanas.
    ——-
    Tas ir, ja pieņmem, ka mēs neiekarojam tuksnesi un D um Z polus ar siltumnīcām, ka arī neapstādam tuksnešus, kas tehnoloģiski jau ir iespējams.
    =================
    Neklausies manī – pārbaudi pats
    1. Uzzini cik daudz uz zemes ir lauksaimniecības zemes
    2. Noskaidro cik uz zemes dzīvo cilvēku
    3. Uzzini kāda ir ražība bioloģiskas vai Permaculture lauksaimniekošanas metodēm (cik cilvēkus var pabarot no hekrāra)
    ===
    Paņem kalkulātoru – aiziet.

  • Fakts, ka pasaulee cilveeki mirst no bada, un, ka kaut nepraatiigie pshiopaati Apvienoto Naaciju Organizaacijaa runaa par paarapdziivotiibu ir vienkaarshi njirgaashanaas.

    Tikko uzgaaju Mittleider system. Aptuvens apreekjins ir 32 miljardi cilveeku var tik pabaroti uz Zemes.

    Kombinee organisko (biologjisko), permaculture un Mittleider sisteemas.

  • Ja kādu interesē var paskatīties šīs adreses ar interneta grāmatām par permanento utml. zemkopības metodēm:

    Permanentā lauksaimniecība (permakultūra) jeb kā izaudzēt pārtiku ar minimālu iejaukšanos no cilvēku puses – bez aršanas, mēslošanas, rakšanas un cīņas pret kaitēkļiem
    http://www.dikorosi.lv/lv/627 – internetā ievietotas grāmatas krievu valodā
    http://www.ploskorez.lv/LibraryLV.html – raksti un grāmatas krievu valodā
    http://www.sotvorenie.org/zemledelie.html – grāmatas krievu valodā

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.