Pingvīnu atbalsta biedrības aicinājums

Pingvīnu atbalsta biedrība aicina visus Latvijas iedzīvotājus uzsākt 55 dienu “Vienotības un lepnuma akciju!

Akcija sāksies 16. martā pulksten 12.00. ar Neatkarīgās policijas arodbiedrības izsludināto desmit minūšu Latvijas iedzīvotāju vienotības akciju un noslēgsies ar desmit minūšu vienotības akciju 9. maijā pulksten 12.10, kad visi tiek aicināti uz 10 minūtēm atlikt malā savus ikdienas darbus un sajust to spēku, kuru dod vienotības un kopības sajūta un būt lepniem par to. Ne sašķeltība, bet vienotība, ne lepnība, bet lepnums lai izpaužas katrā, kā visa pirmsākums un labo darbu priekšvēstnesis.

16. marts simbolizē pretestību, vienotu un atklātu cīņu pret komunistu varu. Bet 9. maijs simbolizē pretestību, vienotu un atklātu cīņu pret nacistu varu. Diviem visnaidīgākajiem, cilvēcei kopumā, un Latvijai tās tautai, nāvējošiem spēkiem, kuri tika apturēti ar mūsu pašu neseno senču vienotības spēkiem. Uz dažām dienām, uz visiem laikiem. Un šie datumi nedrīkst būt par Latvijas iedzīvotājus sadalošiem un sašķeļošiem brīžiem. Tie ir, un tiem jābūt par tautas vienotības simboliem, jo Latvija ir viena un tai ir viena tauta.

———–

Visas Vienotības un lepnuma akcijas gaitā tiks organizēti dažādi pasākumi un akcijas. Tāpēc lūdzu sekot informācijai, kura taps izplatīta visās iespējamās maksu neprasošās un pretimnākošās vietnēs, kā arī www.pingviniem.lv interneta lapā.


Pingvīnu atbalsta biedrība

Tekstu sagatavoja biedrības izpilddirektors,
Vilnis Gricaičuks-Puriņš, t. 26769655


  • Laba ideja! Svaigs skatījums, kas daudziem var palīdzēt atciklēties no ierastā stereotipa. :)

  • Paldies Jāni :)
    Taču no stereotipiem, kā saki, – atciklēties, ir visai grūti. Un visdrīzāk nāksies atkal un atkal censties iekustināt atgriezties Latvijas tautas apņēmībai, vienotībai un lepnumam par savu valsti un tautu.

    Daudzi saka, ko tu tur…, tur nekas nesanāks. Bet, ja tik tiešām nekas nesanāks un Latvija ar visu tās vēl īsti nedzimušo tautu irs un bruks zudībā,tad kad miršu vismaz būs skumji nevis kā Hamletam vilšanās, ka redz, varēju tak mēģināt, bet ne velna nemēģināju :)

    Bet darot priecīgāks prāts un nenāk visādas muļķības prātā :))

  • Neatkarīgi no valdošā režīma aizlieguma 16.martā pieminēt legionārus, mēs – latviešu nacionālisti 16. martā no 12.00-12.30 pulcējamies pie okupācijas muzeja, lai, ar valsts karogiem un ziediem rokās, dotos uz Brīvības pieminekli nolikt ziedus legionāru piemiņai. Neaizmirstiet šo ziņu padot tālāk arī saviem draugiem un domu biedriem! Cīņai sveiks!

  • Bravo, Igor!
    Tikai, vai tie strēlnieku tūkstoši, kuri kāvās zem Staļina karogiem, un kuru tuvinieki arvien dzīvo Latvijā, arī nebija latvieši, kuri savas toreizējās saprašanas līmenī vai piespiedu kārtā (tāpat kā daudzi leģionāri) tāpat necīnījās par labākas dzīves ideāliem? Lai arī tie ideāli varbūt nebija labāki vai sliktāki par Hitlera ideāliem?
    Kāpēc, kamēr vēl vecie vīri (leģionāri un sarkanie strēlnieki) nav aizgājuši, nesarīkot vienu jautru koptusiņu, kurā vīri padalītos jaunības atmiņās, pajokotu, pasmietos, kopīgi padziedātu un beigās sarokotos, lai noslēgtu NACIONĀLO IZLĪGUMU uz visiem laikiem?!
    Tiesa, tas dažām labi zināmām kūdītāju kompānijām atņemtu “skaldi un valdi” ieročus, bet vai tas nav tieši tas, kas tagad visvairāk vajadzīgs?
    Cik ilgi vēl nēsāsim līdzi šos svešo varu iepotētos naida baciļus?

  • Man personīgi nav nekas iebilstams par šādu domu.Bet tad ir jābūt vienam nosacījumam, sarkanajiem letiņiem ir jāapzinās,ka ir atradušies tādā pašā statusā,kā leģionāri.Patreiz sarkanie jūtas kā uzvarētāji.

  • Man tieši šajās desmit minūtēs nav nekāda darba, ko atlikt malā. Tikko būšu no iebraukuša zemnieka nopirkusi piena pudeli(11.40).Pēc tam gan ir doma aiznest kādu ziediņu uz to policijas sargāto svētumu(cerams, ka tieši todien nenonesīs?)

  • Ļoti labs aicinājums priekš pinvīniem. Tikai , ko darīt ar tiem pingvīniem (Latvijas tautas daļu) , kas negrib mācīties latviešu valodu? Kā lai viņiem ieskaidro šo dižo kopības ideju? Laikam jau nebūs cita ceļa, kā latviešu valodā runājošajiem pingvīniem pāriet uz krievu valodu, lai viņiem to paskaidrotu. Bet kādēļ gan pāriet uz krievu valodu tikai šo brīdi? Vai nebūtu lietderīgi lielākas vienotības vārdā pāriet uz krievu valodu kā valsts valodu? Tas taču radītu vēl lielāku vienotību un kopības sajūtu. Kopā svinētu svētkus, kopā vienā valodā dziedātu dziesmas, kopā vieniem sulīgiem “mātes” vārdiem lamātu valdību. Un aizmirstu, ka tas tur nogalināja manu tēvu, izvaroja manu māti vai māsu, nodedzināja mūsu mājas, aplaupīja, uz Sibīriju badā un aukstumā aizsūtīja mūs pašus. Tas taču nebūtu grūti, jo latviski runājošie pingvīni jau ir pieraduši piekāpties. It īpaši cēlu ideju vārdā. Savukārt krieviski runājošajiem jau nekas īpaši nebūtu jāpiekāpjas. Viņiem tikai mazliet būtu sevi jāapvalda, lai latviski runājošos pingvīnus tajā 16. martā tomēr neiekaustītu. Bet vispārējas labklājības un vienotības vārdā jau arī to varētu pieciest. Galvenais, lai mēs būtu vienoti un lepni. Domāju, ka krieviski runājošajiem pingvīniem būt vienotiem un lepniem nebūs grūti. Ja latviski runājošie nepievienosies, paši vainīgi.

  • Starp citu, šāda jauka pingvīnu vienotība Latvijā nav nekas jauns. Tāda jau pie mums bija visu padomju varas pastāvēšanas laiku. Pingvīni neatkarīgi no tautības visi lielā vienotībā cēla komunismu. Nekādu starpnacionālu konfliktu nebija, jo latviski runājošie pingvīni ļoti labi zināja savu vietu. Tikai tā dziesmotā revolūcija tiem latviskajiem pingvīniem to galvu sajauca. Ja izdotos atkal no jauna viņus vest pie prāta, tad viss būtu labākajā kārtībā. Būtībā tas nozīmē Latvijas PSR atjaunošanu. Problēma tikai tā, ka nav vairs PSRS. Bet, tas nekas, mēs varētu pasludināt Latviju par pirmo pingvīnu sociālisatisko republiku un aicināt arī citās valstīs pingvīniem pārņemt varu un mums pievienoties. Tā mēs atkal būtu atjaunojuši PSRS, tikai šoreiz tas nozīmētu nevis padomju, bet pingvīnu socialistisko republiku savienība ( Cik izdevīgi, pat burti paliek tie paši!). Un galvaspilsēta šai jaunajai impērijai nebūtu vis Maskavā, bet Rīgā ( Ja vien krievvalodīgie pingvīni tam piekristu).
    Spriežot pēc iepriekšējiem komentiem, nevienam pret šo ideju nekādu būtisku iebildumu nebūs. Jāķeras tikai pie darba.

  • * Latviešiem ir jābūt nevis piekāpīgiem, bet izcili saprātīgiem.
    * Tieši latvieši ir tie, kuri izlems – uzrunāt un sadarboties, vai pazudināt mūs visus.
    * Ja mēs latvieši esam garā tik vāji, ka baidāmies, neskatoties uz to, ka tomēr esam vairāk, ka šeit ir mūsu saknes atšķirībā no daudziem citiem, kuriem to nav vispār, tad mēs neesam cienīgi maisīties pa kājām globālajām mafijām.
    * Neviens te nerunā par divvalodības ieviešanu, bet gan par izdzīvošanu un mākslīgi radītās, ieinteresēto pušu un abpusējas muļķības uzturētās šķeļošās sienas aizvākšanu.
    * Kur ir latviešu un cittautiešu “inteliģences”? Vai tādas vispār vēl ir?

    Diemžēl tikai retais apzinās situācijas, kurā šobrīd nonākusi Latvija (un visa pasaule), nopietnību…

  • Es gribēju pateikt tikai to, ka vienošanās ir divpusējs process. Vienpusējs process ir tikai piekāpšanās.16. marts nav ne Hitlera dzimšanas diena, ne nacistu partijas dibināšanas diena. Tādēļ runāt par kaut kādu fašisma atdzimšanu vai godināšanu šīs dienas sakarā ( kā to dara t.s. krievvalodīgā opozīcija) ir pazināti meli. 16. marts ir diena, kad latvieši piemin savus leģionā kritušos karavīrus. Un tas, ar ko mums draud 16. martā nav konfrontācija. Tie ir vistiešākie fiziskas izrēķināšanās draudi un uzbrukums mūsu valsts konstitūcijā noteiktajām cilvēka tiesībām. Ja kāds uzbrūkoša ienaidnieka priekšā noliek savus ieročus ( konstitucionālās tiesības), tā nav vienošanās. Tā ir piekāpšanās, padošanās, kapitulācija. Un ar tiem, kuri jau ir padevušies, uzvarētāji pat padošanās noteikumus vairs neapspriež, kur nu vēl slēdz kaut kādas vienošanās. Ja Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie tiešām ar mums par kaut ko gribētu vienoties, nevis agresīvi pakļaut savam diktātam, tad pirmais kas būtu jādara visām viņu politiskajām organizācijām, tas ir jāpaziņo, ka viņi respektē un atbalsta latviešu konstitucionālās tiesības uz šo piemiņas dienu un jāpalīdz novērst jebkādas provokācijas šajā sakarā. Un tā nebūtu vienpusēja piekāpšanās vai pretimnākšana. Tā būtu atteikšanās no noziedzīgām daarbībām pret latviešu tautu. Lūk tād jau varētu tālāk runāt par kaut kādu vienošanos vai vienotību. Citādi šāda vienpusēja pingvīnu kustības akcija ļoti atgādina viltīgu ceļa līdzināšanu Krievijas proimpērisko spēku uzvaras gājienam Latvijā.

  • :) Hei, Žuli! Tātad Tu mums piedāvā turpināt darīt ideoloģisku muļķību – heroizēt latviešu kalpošanu svešiem tirāniem, un pēc tam vēl gribi, lai arī citi atzīst mūsu tiesības turpināt šo maldu ceļu?
    Un kāpēc runā par visiem krieviem? Manuprāt, lielākai krievu daļai ir pie kājas mūsu ideoloģiskā pašnāvība. Paskaties labāk, kādas tautības cilvēki mēģina kūdīt t.s. krievvalodīgos?
    Žuli, ja Tu tiešām vēlies godāt latviešu karavīru varonību, aizstāvot savu zemi, mums ir pilnīgi cita diena – Lāčplēša diena!
    Un vispār, kāpēc Tu te slēpies aiz kļičkas, lai arī visai piemērotas? Iepazīstini ar sevi! Varbut esi viens no tiem kūdītājiem, kas pēc tam rokas berzēs par izdevušos pretlatvisko provokāciju?

  • Igor, savā pēdējā vēstulē Tu kaut ko centies pievilkt aiz matiem, radīt kaut kādu sarkano strēlnieku triumfa bubuli. Kā tas izpaužas?
    Un tā ir bērnišķīga, neauglīga nostāja – rādīt ar pirkstu uz citiem un pieprasīt tikai no citiem. Ja vēlies labas pārmaiņas, pats kļūsti par šīm pārmaiņām! Aicini visus latviešus atdot godu latviešu karavīriem Lāčplēša dienā! Pievienojies Pingvīnu konstruktīvajam risinājumam! Sludini pats nacionālā izlīguma stratēģisko vajadzību, un nedari neko, kas jau pastāvošo šķelšanos padarītu vēl dziļāku, atplēstu vecās rētas vai kurinātu jaunu šķelšanos! Pacelies pāri tuvredzīgiem ķīviņiem, neļaujies kūdītāju provokācijām!
    Vai Tu tiešām nesaproti, ka ar savu stūrgalvību radi labvēlīgu fonu mūsu tautas nelabvēļu plāniem? Zināmas aprindas Maskavā un citur, baltoties tieši uz Taviem aicinājumiem, jau sākušas starptautisku Latvijas nomelnošanas un apmelošanas kampaņu, kurai var būt tālejošas, mums nelabvēlīgas sekas!

  • Pretstati rada strauju darbību, kura ir postoša kā sprādziens.
    Protams vēsture rāda, ka arī pretstatu sprādzinus apsviedīgi cilvēki var izmantot savām vajadzībām. Gluži kā iekšdedzes dīzeļdzinēji ar savām pretvirzītām kustībām rada sprādzienus, kuri virza auto, tāpat revolūcijš izvirzās kāds, kurš revolūcijas pretmetus izmanto savām personiskām interesēm. Bet tās reti ir labvēlīgas vairumam.
    Un pamatā ir postošas.

    Pingvīnu atbalsta biedrība aicina atmest pretmetus, atlikt tos malā un sajust to vienību, kas mūsos visos pastāv vēl no pirmsākumiem. Un tad šo sākotnējo vienības spēku ir iespējams sajust kā lepnumu. Un tad var sākties kopēja virzība tur, kur tautas vienotība virzīs un lems.
    Protams protams šāda virzība ir arī ar kļūdām piepildīta un nav strauja, taču tā ir virzība kopēji izvēlētajā virzienā.

    Šī izvēle un virziens ir Latvija un demokrātija. Ja nav izvēles nav arī minēto. Un tad var nākt katrs, kurš apsviedīgāks un balstoties uz sašķeltības radīto spēku virzīt visus tur, kur tīk šim cilvēkam šai oligarhai grupai.

    Tāpēc katra lepnīnība attālina lepnumu, katra pretdarbība vienotībai rada iespēju sagraut vienotību, tautu un valsti.

    Un ir gluži vienalga kurā pusē valstī un tautas iekšienē kāds cenšas karot un kādu no tautas daļām apkarot. Tik un tā viņš ir tautas un valsts grāvējs, tāds, kurš lej degvielu apsviedīgo merkantīlo oligarho režīmu dzinējā.

    Tāpēc tiem, kuri vēlas stipru valsti, spēcīgu tautu un lepnumu par Latviju ir jāpārtrauc darbināt svešu dzinēju un ir jāspēj vienoties un saliedēt tautu vienā veselumā.
    Nevis kādam vadonim, kā tas fašismā, tā saliedētībā ir par vienības turētāju jākļūst, bet katram pašam ir jābūt cieši vienotam ar katru. Un jo ciešāk jo labāk.

    Nevis valsts premjeram jābūt pingvīnu saspiedējiem ar mugurām kopā, kā Godmanis to veica un tagad turpina nākamais, bet pašiem pingvīniem ir jābūt ar mugurām kopā, lai nenosaltu un kopēji panāktu to ko vēlas, ko vēlas paši, nevis to ko vēlas kāds apsviedīgs darbonis. Un pašiem jāvēlas to, kas vieno, nevis to kas šķeļ, tas jāsameklē un jāliek lietā kopējam labumam.

    Tie, kuri to nespēj ir slimīgi, kā savulaik arī Ernests Brastiņš savā darbā par veselīgo un slimīgo tautismu norādījis. Un slimības ir jādziedē, bet to var tikai veselīgs organisms, kurš tad jārada tiem, kuri spēju un vēlas būt vienotiem veselīgiem un lepniem par savu vienotību, savu tautu un valsti.
    Nevis lepnīgiem par savu paša varēšanu, bet lepniem par kopēju, vienotu varēšanu.
    Lepnums un vienotība, lai vieno tos, kuri spēj. Nespējnieki paši atkritīs savos pretmetos ņudzot :)

  • Divas lietas, ko gribu teikt.
    Pirmkārt par inteliģenci. Inteliģence, intelekts, prāta spējas – tā pati par sevi nav vērtība. Ja inteliģents, gudrs cilvēks nekādā veidā šo gudrību un inteliģenci nepielieto, tai nav nekādas vērtībās. Šīs lietas vērtību iegūst tikai darbībā. Ja kāds cilvēks savu inteliģenci un gudrību pielieto, lai cīnītos par savām, savas ģimenes vai tautas tiesībām, risinātu iepriekšminētajiem svarīgas un nozīmīgas problēmas, tāda inteliģence iegūst pozitīvu vērtību. Ja kāds savu inteliģenci un gudrību izmanto lai attaisnotu savu nevarēšanu, negribēšanu, gļēvulību, bezatbildību, slinkumu vai bailīgumu – tāda inteliģence un prāta spējas iegūst negatīvu vērtību.
    Otrkārt par demagoģiju. Demagoģija tiek pielietota tad, kad trūkst saprātīgu argumentu sava viedokļa pamatošanai vai oponenta viedokļa apstrīdēšanai. Jāņa Kučinska man veltītajā komentā es saskatu divas demagoģijas pazīmes. Pirmais – tā ir oponenta izteiktā viedokļa sagrozīšana ( tālākais šī d. paņēmiena solis ir šī sagrozītā viedokļa novešana līdz absurdam, ko gan Jānis nepielieto) Runa iet par apgalvojumu, ka es aicinu heroizēt latviešu kalpošanu svešiem tirāniem. Es neko tādu savos komentos neesmu apgalvojis. Otrais demagoģijas paņēmiens ir cenšanās diskusiju pēc tās satura un būtības novirzīt uz diskusiju par oponenta personību, izsakot dažādas aizskarošas vai nicinošas piezīmes un minējumus ar mērķi novirzīt oponenta uzmanību no apspriežamās tēmas, vienlaicīgi mazinot iespējamo klausītāju acīs oponenta izteikto argumentu iespaidu un ticamību.
    Tālāk pēc būtības. Kas aizliedz latviešiem 16. martā organizētā gājienā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot kritušos leģionārus? Vai tie ir iekšēji, vai ārēji spēki? Ja iekšēji, tad jāatzīst, ka tie ir varenāki par mūsu valsts struktūrām, kuras vairs nespēj nodrošināt pilsoņiem valsts konstitūcijā deklarētās tiesības. Attīstot šo domu tālāk nākas secināt, ka Tava pieminētā ideoloģiskā pašnāvība, Jāni, latviešiem vairs neko ļaunu nespēj nodarīt, jo viņi jau ir zaudējuši tiesiskumu, pašnoteikšanos, brīvību un faktiski arī savu valsti. Ja tie ir ārēji spēki, tad būsim atklāti un vienreiz nosauksim vārdā kam tad īsti mēs latvieši visu šo laiku kalpojam, kuru priekšā vēlamies izpatikt, kuru pavēles pildām. Tad nerunāsim vairs par savu valsti un neatkarību, bet tā arī atklāti pateiksim, ka mums pašu valstiskās neatkarības nav, nebūs un nevajag. Lai cilvēki lieki netiktu maldināti un lai viņi nelolotu veltas ilūzijas. Un nevajag aizbildināties ar to, kā kāda viena demonstrācija var ietekmēt Latvijas tēlu pasaulē. Ne jau demonstrācija šo tēlu ietekmē, bet mums naidīgo spēku ap to izveidotā melu kampaņa. Un arī tikai tādēļ, ka Latvija nesaprotamu iemeslu dēļ, neizrāda nekādu pretestību šai melu kampaņai. Ir jāsaprot, ka, lai kā arī mēs censtos pielabināt sev naidīgos spēkus, viņi vienalga atradīs iemeslu, lai mums uzbruktu tad, kad viņi to gribēs. NE ĀTRĀK UN ARĪ NE VĒLĀK. Un ja šādu iemeslu nebūs, viņi šos iemeslus radīs paši, kā jau tas ne reizi vien vēsturē ir pierādījies.

  • Žuli, Tavs anonīmais viedoklis ir skaidrs. Neviens te nav mazs bērns vai garīgi atpalikušais. Tu vienkārši vēlies citiem uzspiest savu vai kāda pasūtītu viedokli. Tu to neesi gatavs ne par kripatiņu mainīt, tāpēc nekādai auglīgai diskusijai te nav pamata.
    Protams, ja tā vēlies, vari manus komentārus uzskatīt par demagoģiskiem. Un pēc tam izlasi un izanalizē pats savējos. Tie ir ne vien 100% demagoģija (pierakstot Pingvīniem to, ko viņi nemaz nevēlas), bet arī klaji melīgi. Lūk, “būtība” Tev ir tā, ka latviešiem 16. martā aizliegts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, un to dara kaut kādi mistiski iekšējie vai ārējie spēki. Nu, pirmkārt, konkrēti latviešiem nekāda tāda aizlieguma nav. Un nevienam nav liegts Pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Ej un liec, Žuli, ja patiešām to vēlies! Tāpat kā es un tūkstoši citi lika ziedus 1987. un 1988. gadā. Un pasākumiem atļauju nedevušās amatpersonas ir labi zināmas – ej un ar viņiem strīdies – varbūt beidzot kaut ko sapratīsi!
    Un kāpēc Tu leģionu gribi pataisīt par kaut latviešu monopolu, un mūs visus par kaut kādu profesionālu pakalpiņu tautu? Leģionos dienēja arī visas pārējās te dzīvojošās tautas, arī krievu tur pietika. Un Krievijas krieviem Hitlera virsvadībā bija pat veselas armijas un pašpārvaldīti apgabali Hitlera okupētajās teritorijās. Un, redzi, vlasovieši tīri labi iztiek bez publiskām “piemiņas akcijām”. Pirms ej diskutēt, vismaz palasi vēsturi, veic elementāru tēmas izpēti!
    Bet es un daudzi citi rūpēsimies, lai Latvijas karavīra tēls netiktu aptraipīts un vazāts pa šo specdienestu organizēto zaņķi, ko simbolizē 16. marta pasākumi. Man pazīstami daudzi bijušie leģionāri, bet ne jau viņi šīs provokācijas organizē. Cilvēki, kas patiesi bijuši frontē, savu traģisko likteni negrib apgānīt kaut kādās politiskās intrigās vai spekulācijās.

  • J.Kučinski, Tu vēlies ,lai es godā celtu,kangarus ,kuri ir nīcinājuši paši savu tautu un turpina to darīt,darbojoties KGB un kompartijā……,pašlaik visās partijās?!
    Tev ir labas, viena otra doma,bet būtībā patreiz esi sarkans,tāpat kā Vilnis.Es savukārt vēlos,lai mēs paliktu tikai un vienīgi sarkanbaltsarkani.
    Ja Tev ir kādi pērkonkrustiešu drukāti materiāli,kuri dara ļaunumu ….kopīgai lietai,tad dari to zināmu,izvērtēsim,jo kas zin,var būt ne tajā vietā esam ielikuši kommatu. Cīņai sveiks!

  • Igor, ne man Tevi tiesāt. Dari, kā uzskati par labāku, un lai veicas!
    Tikai, vai šī ir tā īstā vieta, kur par to aģitēt? Šis taču ir Pingvīnu aicinājums – un nevajag svešā baznīcā ar savu sprediķi bāzties! Pingvīni taču nejaucas Pērkoņkrusta pasākumos?
    Pērķonkrustam droši vien ir kādi savi kanāli vai vietnes, no kuriem tad arī veic savu aģitācijas darbu! :)

  • Nevaru atturēties tomēr neatbildējis uz Tavu žultaino komentu. Nevienu es šeit pārliecināt par savu viedokli netaisos. It īpaši tos, kas ne visai uzmanīgi lasa manu rakstīto un vēl savā paviršībā meklē kontrargumentus. Varbūt Jāni paskaties atpakaļ, manā pēdējā komentā. Es nerunāju par aizliegumu nolikt ziedus, es runāju par aizliegumu “organizētā gājienā nolikt ziedus”. Pamēģini saprast atšķirību. Kas attiecas uz to pingvīniem pierakstīto, ko viņi nemaz nav teikuši, tad tas bija vienkāršs salīdzinājums ironiski paturpinot šo specdienestu caur pingvīniem inspirēto latviešu tautai domāto tolerances mācībstundu.
    Ja tu esi sapratis, ka es leģionu gribu padarīt par latviešu monopolu, tad man dikti jāatvainojas. Ir noticis pārpratums, jo īsā komentā nav iespējams dot pārskatu par visās leģiona divīzijās dienējušiem tautību pārstāvjiem. Un domāju, ka tas nav pa šo tēmu.Šeit runa iet tikai par LATVIEŠU leģionāriem, kas pārsvarā dienēja 15. un 19. divīzijā, bet bija arī citās daļās. Tas, vai citām tautām ir, vai nav sava leģionāru piemiņas diena, mani kaut kā nemaz neinteresē, jo neesmu vācu armijas tradīciju fans.
    Es jau varētu nokaunēties un, paklausot Tev, iet lasīt vēsturi, bet, lūk, arī man ir tas gods pazīt gan jau tagad mirušus, gan vēl dzīvus, bijušos leģionārus, es ļoti labi zinu kas tie ir par cilvēkiem, ko viņi ir izcietuši un vai viņu gaitas ir, vai nav piemiņas vērtas.
    Starp citu, arī es varētu tēlot izbrīnu un teikt, ka pirmo reizi no Tava komenta uzzināju, ka 16. martu kā leģionāru atceres dienu ir organizējuši specdienesti UN TĀPĒC piedalīšanās šajā pasākumā apgāna “patiesi frontē bijušo traģisko likteni”,bet saprotu, ka tā īsti laikam to Tu vis neesi domājis.( Ļoti ceru) Nu ko, paliksim katrs pie sava viedokļa. Baidos tikai, ka šiem mūsu viedokļiem latviešu tautas turpmākajā liktenī nebūs nekādas nozīmes.

  • Labi, Žuli, paliksim katrs pie sava. Un tas nav tas sliktākais variants. :)
    Atvadām vēlreiz atkārtoju – neviens Tev nevar aizliegt rīt nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Vienalga – individuāli vai organizēti. Ja pakļaujies kaut kādu iestāžu aizliegumam, tad Tu pats sevi nostādi divdomīgā situācijā. Vai nu Tu neiederies šajā valstī, vai arī te valda kaut kāda okupācijas administrācija. Abos gadījumos varbūt vērts pacīnīties par savu pārliecību. :)
    No otras puses, man viens vecs leģionārs teica: ja esi par kaut ko absolūti pārliecināts, tad tas ir labs iemesls vēlreiz visu labi pārdomāt. :)

  • No indiāņu teikas.

    Katrā cilvēkā nemitīgi notiek cīņa, kas līdzinās divu
    vilku cīņai.

    Viens no šiem vilkiem ir ļaunums – skaudība, greizsirdība,
    meli, egoisms, ambīcijas, neiecietība, lepnība,…

    Otrs vilks ir labais – miers, mīlestība, cerība, laipnība,
    patiesība, uzticība, vienotība, lepnums…

    Uzvar tas vilks, kuru baro Tu pats.

  • J.Kučinski,Inf.par 16.martu pingvīnos, ielikās pateicoties nepareizi nospiežot taustiņu,bet kā sacīt jāsaka,nav sliktuma bez labuma.Uzzināju kaut ko jaunu….par drošībnieku saistību 16.marta sakarā,to var zināt tikai tie ,kuri ir ar DP saistīti. Tu jau zini kā Helsinku grupā mums gāja.

  • Nu jā, Igor! Tu jau izplūdi putrā: drošībnieki, helsinkieši, nepareizi nospiesti taustiņi…
    Tā iet, ja tik pavirši atstrādā :)))

  • Dažiem labiem klātesošajiem derētu piebremzēt ar matu skaldīšanu, novirzamies no tēmas.

  • J.Kučinski te strādā tikai drošībnieki,es un pārējie vienkārši ved diskusiju.

  • Ko, lai bilst?

    Ir jāmācās atšķirt politiskus aicinājumus no sociāli pilsoniskiem.

    Tā atšķirība nav diža. Bet ir.

    Politiski aicinājumi ir vairāk vērsti uz valsts sakārtošanu, vai izmaiņām valstī. Sociāli pilsoniski vērsti uz tautas sakārošanos un uz izmaiņām tās struktūrā. Ja politiskajiem uzsaukumiem ir uzsvars uz valsti, tad pilsoniskajiem uzsvars ir uz tautu.

    Iespējams, ka pirmajā brīdī tas jūk, jo nav jau mums pilsoniskās un politiskās kultūras tradīcijas diezin cik dziļas un pamatīgas. Taču tas jau nekas. Ar laiku, pamazām, tāpat kā citās demokrātiski attīstījušās valstīs.

    Protams arī tur vērojams te politiskās, te pilsoniskās kultūras kritums. Tāpēc arī notiek sava veida trīšanās un neapmierinātība. To dēvē par plaisu starp valsts politiku un pilsoņiem, tautu.

    Latvijā šo plaisu dēvē par caurumu.

    Un pirmais solis, lai pārvarētu šo plaisu, caurumu ir pilsoniskas sabiedrības stiprināšana. Pilsoniskās kultūras izveide, kas arī ir iedzīvotāju vienotība pašos pamatos par valsts uzbūvi, vēsturi un virzību. Un protams tautas lepnums par pašu izveidoto’pilsonisko kultūru un tālāk, valsti.

    Pašlaik nav vienotības, pilsoniskā kultūra blāvo šur tur kādā NVO, NVO apvienībā, bet kopēji tās vēl nav. Nav arī vienota lepnuma par savas valsts tautu. Un šī tauta netiek strikti un viennozīmīgi asociēta katram ar sevi. Tiek asociēta ar sevīm, labākajā gadījumā etniskā piederība un izcelsme. Kas protams ir ne maznozīmīgs fakts. Taču sabiedrības kopainā nepietiekams.

    Tāpēc pašlaik Latvijas pilsoniskā kultūra līdzinās alu laikmeta pilsoniskai kultūrai. Kad sabiedrībā esošās subkultūras nemeklē vienojošo, lai veiktu kopēju virzību uz sabiedrības attīstību visos tās veidos un līmeņos, bet katra uzsver un lepnojas ar savu atšķirīgo, ko ir gatavas izrādīt vai ik brīdi līdz pat kautiņam un visa. demolācijai.

    Un protams, strikti, no šim subkultūrām, tās dominējošiem indivīdiem, kuri smeļas savu iekšējo, garīgo potenciālu no konfrontācijas seko nikni noraidījumi jebkam, kas šo konfrontācijas “jauko” relaksāciju varētu liegt, vai traucēt.

    Atliek jautājums, kā rīkoties tiem, kuri saskata, ka tikai pilsoniskās kultūras attīstība, subkultūru vienotība pamatjautājumos, tautas izveide valsts līmenī, ir tie veidi, kuri veicina sabiedrības attīstību, kopumā, un katra tās indivīda nozīmē?

    Un tā ir rīcība, kuru var skatīt šā konkrētā Vienotības un lepnuma aicinājuma veidolā :)

  • Latvijas tauta? Tiešām šķērmi metās no tā greizuma, ko Kučinskis un pooh ar liekulīgi svētiem ģīmjiem še liek priekšā. Nav latvieši un krievvalodīgie viena tauta un nekāds plāksteris še nepalīdzēs.

  • Biju labākās domās par Kučinski…

  • Māra,diemžēl nav vairs tā J.Kučinska kuru es pazinu.

  • Jānis Kučinskis ar gadiem mainījies tikai izskatā, bet iekšēji ne. Es atceros vēl gadus padsmit atpakaļ mēs runājām par nepieciešamību mudināt veidot vienotu tautu. |Ja tas būtu nopietni pasākts jau toreiz, situācija būtu cita. Sašķeltu tautu valstī vieglāk vadīt dažādiem neliešiem.
    Nezinu, kā, lai sauc tos, kuri šādu sašķeltu kārtību atbalsta?

  • Igoram un Vilnim,
    - vai varētu konkrētāk, lūdzu?
    Manuprāt, šķeļ visi tie, kuriem trūkst pietiekoši dziļas izpratnes par notiekošo un zināšanu, un kuri, balstoties uz populismu, cenšas apvienot nevis ar intelektu, garīgumu un mīlestību, bet gan musina tautu ar dzīvniecisku instinktu modināšanas palīdzību, saucot to par apvienošanu (lai gan rīkojas gluži pretēji, varbūt pat pašiem to neapzinoties). Lai nu ko, bet uz Jāni Kučinski tas neattiecas.
    Ir zināmi citi cilvēki un pretsabiedriskas organizācijas, uz kurām gan tas attiecas, un tādu diemžēl nav mazums.

  • VALSTS IESTĀDĒS IR JAIEVIEŠ VIENOTA APMAKSAS SISTĒMA AR AUGSTĀKO ALGU-1000 LS .ARODBIEDRĪBĀM UN TAUTAI IR JĀVĀC PARAKSTI-LABĀK ELEKTRONISKI,LAI
    ALGAS LĪDZ 500 LS SAGLABĀTU.VALDĪBAI IR VISAS
    IESPĒJAS LIKVIDĒT LIEKĀS FUNKCIJAS,VALSTS KONTROLES
    AIZRĀDĪJUMUS,VNĪ SHĒMAS,PARTIJU MELNĀS KASES,
    VALSTS IESTĀŽU PR UN ZIEDOJUMUS.

  • Ar Jāni Kučinski iepazinos darbojoties helsinkiešos.Protams ar gadiem daudz kas mainās,kā uz labo,tā slikto pusi.
    Ko var padarīt,ka helsinkiešos darbojās dalībnieki ar internacionālu pasaules uztveri.Vienā gan es ar J.Kučinski esmu vienisprāt,to,ka 11.septembra terorakti amērikā tika rīkoti ar specdienestu,žīdu svētību……protams,ja pareizi esmu izpratis viņa rakstīto.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.