J.Kučinskis: ‘Krustcelēs’

Mēs atkal esam krustcelēs. Šoreiz – uz globāla mēroga pārmaiņu sliekšņa. Mēs vēl nezinām, uz kuru pusi procesi nosvērsies, taču jau tagad droši varam paļauties, ka nekas uz pasaules vairs neturpināsies tā, kā bija ierasts pēdējās desmitgadēs. Tas ir mokošas neziņas, taču arī neiedomājamu iespēju laiks! Izslēgts nav nekas, tāpēc prāti jāatver, sapņi vairs nav jāiegrožo. Veco stereotipu aprobežots reālisms vairs nav labs padomdevējs. Jo tieši līdzīgos juku laikos arī tādām nelielām zemēm kā Latvija paveras negaidītas iespējas. Kad bruka trīs Eiropas impērijas, Latvija pirmo reizi ieguva neatkarību; kad bruka PSRS un viss Austrumu bloks, Latvija neatkarību atjaunoja, lai arī šo izdevību līdz galam neizmantoja. Tagad brūk visa vecā pasaules kārtība! Mēs taču nenogulēsim arī šo iespēju? Mostamies!

Pārplīsis pasaules vēsturē lielākais spekulāciju burbulis! Spekulantu tirgus (biržas un fondus) noārda vēl neredzēts tornado. Spekulāciju orģijās radītās parādu saistības vairs nav atmaksājamas. Pat ja visi pasaules iedzīvotāji atteiktos no ēdiena, pajumtes un apģērba, un visus pasaules īpašumus un resursus pārdotu kaut kādiem hipotētiskiem marsiešiem, iegūtās summas nepietiktu, lai segtu kaut desmito daļu no spekulācijās radītajiem parādiem. Lai kā pasaules baņķieri stīvētos, šos parādus agrāk vai vēlāk nāksies norakstīt. Dzīvotspējīgi paliks tikai tie ekonomiskie resursi, kas rada reālas vērtības.

ASV, kuru aiz vecas inerces vēl dēvējam par pasaulē bagātāko valsti, patiesībā ir pasaulē lielākā parādniece. Komunisma sabrukums izsludināts pāragri, jo ASV lielākais kreditors ir komunistiskās partijas pārvaldītā Ķīna. Izrādās, ASV ir ražojusi tikai papīra un digitālos dolārus, un citus nesegtus vērtspapīrus, bet reālo produkciju ražojusi Ķīna un citas donorvalstis. Izplēn kārtējais patērētāju sabiedrības mīts, jo pasaule allaž atradusi līdzekļus un gara spēku, lai atbrīvotos no parazītiem.

ASV valdība dažās lielākajās bankās un apdrošināšanas aģentūrās, lai tās glābtu, jau iepumpējusi vairāk nekā 11 triljonus dolāru, taču tas neko nav līdzējis – kreditēšana Amerikā nav atsākusies. Bankas iesūknētos dolārus pietur un nogaida brīdi, kad visu pārējo ekonomiku varēs nopirkt par sviestmaizes cenu un ieviest totālu diktatūru. Tikmēr masveidā bankrotē ASV uzņēmumi, darbību pārtrauc milzīgās lielveikalu ķēdes, dažādie starpnieku un pakalpojumu kantori. Atbrīvotās telpas un biroji stāv tukši – nevienam tie vairs nav vajadzīgi. Ik dienas tūkstoši un tūkstoši zaudē darbu, amerikāņu ieķīlātās mājas pārņem kreditori, kredītkaršu parādi aug astronomiskā ātrumā. ASV pilsētās tiek izvietotas karaspēka daļas, lai apspiestu gaidāmos nemierus, arestētos gaida jau sagatavotās koncentrācijas nometnes, kuras ASV dēvē par FEMA Camps. Vairāk nekā miljons amerikāņu jau ierakstīti melnajos sarakstos – viņus var kuru katru brīdi arestēt bez apsūdzības uzrādīšanas. Viena no pazīmēm, lai nokļūtu melnajā sarakstā, ir atsaukšanās uz ASV Konstitūciju…

Neatkarīgie novērotāji jau sen to zināja, taču tagad pat tādi oficiāli atzītie ekonomisti kā Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans atzīst, ka krīze jau pārsniegusi 1929. gada Lielās depresijas apmērus un turpina padziļināties. Lai no tās izrāptos, ASV būs nepieciešami vismaz 10 gadi. Un arī tikai tādā gadījumā, ja valdība nekavējoties sāks īstus depresijas pārvarēšanas pasākumus. Jaunais ASV prezidents B. Obama, kuru izvirzīja ASV finanšu centrs Volstrītā, reālo ekonomiku atveseļot nesteidzas, bet turpina glābt spekulantus.

Kamēr ASV investori uz nebēdu laupīja Austrumeiropu un citus pasaules reģionus, tikmēr pašās ASV pagrima ne tikai ražošana (izņemot dažas militāri industriālā kompleksa kompānijas), bet arī valsts infrastruktūra. Bankrotējusi arī automobiļu rūpniecība, kas pēc II pasaules kara bija Amerikas lepnums. Dolāra turpmākais liktenis atkarīgs no Ķīnas, Japānas un naftas eksportētājvalstu labvēlības, kā arī no narkotiku industrijas un citu kriminālo industriju labvēlības, kuras līdz šim savu gigantisko peļņu atmazgāja caur Rietumu bankām, līdz ar to uzturot dolāra cirkulāciju. Dolārs turēsies tik ilgi, kamēr minētās valstis lielāko daļu savu ieņēmumu izmantos ASV Valsts kases obligāciju iepirkšanai. Cita seguma dolāram vienkārši nav.

Līdz šim dolāru cirkulācija balstījās uz vienošanos ar korumpētiem arābu valstu vadītājiem un militāras agresijas draudiem. Piemēram, lielākais Sadama Huseina grēks bija tas, ka viņš pavēlēja Irākas naftu tirgot par eiro, nevis par dolāriem. Arī Irāna savu naftu tirgo par eiro, tāpēc atkal jauna kara draudi.

Taču nu jau vairākas valstis sākušas atkratīties no dolāra jūga. Vairs tikai apmēram 60% starpvalstu darījumu pasaulē notiek dolāros. Dienvidaustrumu Āzijas valstis, lai atbrīvotos no dolāra, savu sadarbību sākušas balstīt uz ilgtermiņa bartera līgumiem. Daudzos pasaules reģionos notiek sagatavošanās darbi, lai tirdzniecības un starpvalstu sadarbības nodrošināšanai turpmāk ieviestu reģionālās norēķinu sistēmas, kurām dolāri nebūs nepieciešami.

Tiesa, arī ASV sākusi pretpasākumus. Kā nesen Davosas foruma laikā atzina bēdīgi slavenais multispekulants Džordžs Soross, patreizējais naftas cenas kritums ir radīts ar nolūku vājināt tās naftu eksportējošās valstis, kuras uzdrīkstējušās pretoties pastāvošajai globālajai kārtībai, proti, Venecuēlu, Irānu, Krieviju un dažas arābu valstis.

Bez tam ASV sākušas palielināt savu militāro klātbūtni Centrālajā Āzijā. Jau sākta arī Pakistānas bombardēšana, jūtami centieni savā starpā sanaidot Indiju, Pakistānu, Ķīnu, Irānu, Krieviju un citas valstis. To paredz t.s. Zbigņeva Bžezinska doktrīna – kas kontrolēs Āziju, tas kontrolēs visu pasauli. Turklāt tieši uz Āziju ir pārvietojies pasaules ekonomisko aktivitāšu centrs. Taču šoreiz, šķiet, Āzijas valstis to labi saprot, tāpēc veido savu stratēģisko aliansi, kuras pamatā ir Šanhajas vienošanās.

Tā vai citādi, taču diemžēl nav izslēgts, ka ASV savu hegemoniju pasaulē centīsies glābt, izraisot III pasaules karu, kurā tiks uz nebēdu lietoti kodolieroči.

Pa vecam dzīvot nespēs arī Rietumeiropa. Lielbritānijai ir tās pašas fatālās vainas, kas ASV. Pārējās Rietumeiropas valstīs tautsaimniecības stāvoklis nedaudz labāks nekā ASV, vismaz infrastruktūras ziņā, taču par klupšanas akmeni kļūst tie pamati, uz kuriem būvēta Eiropas Savienības struktūra. Depresijas pārvarēšanai nepieciešamas apjomīgas valdību tiešo investīciju programmas, taču tās nav iespējamas, ja turpina ievērot t.s. Māstrihtas kritērijus (budžeta deficīta ierobežojums u.c.). Ja Māstrihtas kritērijus neievēros (ko grasās darīt dažas dalībnieces, piemēram, Francija un Vācija), sabruks eiro un arī citas ES konstrukcijas.

Kā akmens slīcēja kaklā Rietumeiropai ir tās spekulatīvās investīcijas apmēram 1,5 triljonu apjomā, kuras veco dalībvalstu bankas (sevišķi Austrijas un Skandināvijas bankas) ieguldījušas Austrumeiropas valstu nekustāmo īpašumu burbulī, tai skaitā arī Latvijā. Arī šie kredīti nav atgūstami, taču tie var itin viegli sagraut Rietumeiropas valstu finanšu sistēmu. Visbeidzot spēcīgākās ES dalībvalsts Vācijas valdība jau ir paziņojusi, ka nekāda reāla palīdzība parādos iedzītajām Austrumeiropas valstīm nav pieļaujama. Kādus pierādījumus mums vēl vajag, lai pārliecinātos par ES patieso vērtību un solidaritāti?

Tātad trekna jautājuma zīme ir uzlikta daudziem līdzšinējiem neoliberālisma svētumiem. Ja kritīs ASV ietekme, nepastāvēs arī tādas ASV dominētās globālās institūcijas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un Pasaules Tirdzniecības organizācija. Tiesāti tiks tādi šo organizāciju spiegi un sargsuņi kā starptautiskās reitingu aģentūras. Dolārs vairs nebūs pasaules rezerves un tirdzniecības valūta, tā vietu ieņems reģionālās valūtas. Apšaubāma ir eiro un Eiropas Savienības nākotne. Ja nu vienīgi Eiropas Savienība spēs transformēties uz Eiropas tautām pieņemamākiem savstarpējās sadarbības principiem.

Latvijas valdības kurss uz sabrukumu
Depresija ir tāds saimnieciskā panīkuma stāvoklis, kuru paši saviem spēkiem nespēj pārvarēt ne atsevišķi indivīdi, nedz pastāvošās privātās struktūras. Ja nenāks nekāds attīstības impulss no valsts puses, sabiedrība vienkārši būs spiesta atgriezties naturālās saimniekošanas stāvoklī. Tas nozīmē, ka cilvēki iespēju robežās atgriezīsies laukos, sēs un audzēs savām vajadzībām, iespēju robežās paši darinās apģērbu un darbarīkus, aizsargās savas mājas un laukus no apkārt klīstošām laupītāju bandām, šo to spēs nopirkt vai iemainīt no spekulantiem un kontrabandistiem. Naudas vietā būs bartera darījumi. Ceļi un pārējā infrastruktūra ātri aizaugs un sairs, vai arī tiks izlaupīta, nedarbosies daudzas ierastās sabiedriskās institūcijas, lielveikalu tukšās ēkas tiks izdemolētas, izlaupītas un apgānītas. Liela daļa cilvēku kļūs burtiski lieki. Viņiem atliks vai nu nomirt vai doties bēgļu gaitās uz citām zemēm.

Tieši uz šādu iznākumu orientēta tā politika, kuru patlaban saskaņā ar SVF prasībām īsteno Latvijas valdība. Samazinātie valsts izdevumi un palielinātie nodokļi izraisīs arvien vairāk bankrotu, radīs arvien vairāk bezdarbnieku. Jau tuvākajos mēnešos radītā bezdarbnieku armija vairs nesaņems nekādus pabalstus, jo vienkārši nebūs naudas. Naudas nebūs arī pensijām, bērnu, māmiņu un invalīdu pabalstiem.

Godmaņa un tagad arī veidojamā Dombrovska valdība Latviju vada pa lejupejošu spirāli, kurā katrs nākamais cikls prasīs aizvien lielākus upurus. Nu jau ieplānots lēmums par 20% samazināt algas tiem, kuriem jau tā algas nav lielas. Kā arī palielināt nodokļus, kurus no brūkošas ekonomikas nebūs iespējams iekasēt. Augošā bezdarbnieku armija nodokļus nemaksās, bet tikai prasīs pabalstus. Tas nozīmē, ka valsts ieņēmumi strauji samazināsies, un jau pēc mēneša vai diviem valdībai būs jāapsver jauns izdevumu, algu un pabalstu samazinājums. Un pēc tam vēl viens un vēl viens – līdz pilnīgai paralīzei.

Kāpēc valdība un oficiālie ekonomisti uzņēmušies tik destruktīvu un iracionālu kursu, kas faktiski ir genocīds pret pašu tautu?

Protams, t.s. ārvalstu investoru interesēs. 7,5 miljardu palīdzības pakete nav nekāda palīdzības pakete, bet gan kredīts ar klāt pieliktu noteikumu paketi. Tas nav domāts Latvijas ekonomikas glābšanai vai krīzes pārvarēšanai. Kredīts domāts, lai kompensētu ārvalstu spekulantu zaudējumus, kā arī lai uzturētu valdību (administratīvo aparātu), kuras uzdevums ir turpināt piedzīt parādus to pašu ārvalstu investoru interesēs. Bet galvenais – lai pašu Latviju iedzītu vēl lielākos parādos un vēl lielākā atkarībā.

Ārvalstu investoru mērķis ir Latviju ievest totālā bankrotā, lai pēc tam visus mūsu resursus nopirktu par sviestmaizes cenu. Kādu skaistu rītu Repše vai līdzīgs darbonis vienkārši paziņos: lai turpinātu maksāt Latvijas starptautiskos parādus un noturētu lata kursu, mums jāpārdod Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Lattelekom valsts daļas, Hipotēku banka, Latvijas radio un pasts, ostas, termināli, meži, ceļi, pazemes naftas un gāzes vadi, elektrostacijas, Inčukalna pazemes gāzes krātuve utt. Bet privātie uzņēmumi, kuri vēl nav ārvalstnieku īpašumā, pārdosies paši, jo darboties tādos apstākļos vienkārši nebūs iespējams.

Kādi pasākumi nepieciešami depresijas pārvarēšanai?
Tie ir labi aprakstīti pētījumos par ASV prezidenta Franklina Rūzvelta „Jauno kursu” un mūsu pašu K. Ulmaņa pasākumiem Lielās depresijas pārvarēšanai 1930. gados. Arī minētais ASV ekonomists Pols Krugmans savā grāmatā The Return of Depression Economics atzīst, ka nekas labāks vienkārši nav izdomāts. Par to vienisprātis arī daudzi neatkarīgie ekonomisti.

Lai sāktu ekonomikas atveseļošanu, Latvijas valstij vispirms jāmēģina ar starptautiskajiem kreditoriem vienoties par citu parādu nokārtošanas kārtību vai ilgtermiņa izlīgumu. Ja kāds cilvēks savu algu nospēlē kazino, viņš taču nevar pretendēt uz valsts kompensāciju? Tāpat, ja ārvalstu spekulanti brīvprātīgi iesaistījās riskantās spekulācijās un paši Latvijā ar savu kapitālu uzpūta nekustamā īpašuma burbuli (cerot uz ekonomiski nepamatotu peļņu), viņiem par to ir jāuzņemas arī sava atbildības daļa.

Ja ārvalstu investori nepiekritīs saprātīgam risinājumam, tad Latvijas valstij atliek vienpusējā kārtībā izsludināt valsts defoltu, kā arī savas suverenās tiesības pašai brīvi rīkoties ar Latvijas resursiem, lai valsti izvestu no depresijas.

Otrkārt, steidzami jāveic vispārēja valsts revīzija, lai noteiktu, kādi resursi un iespējas mums ir, un kādas ir galvenās vajadzības. Uz šīs revīzijas pamata jāizstrādā komplekss ekonomikas atdzīvināšanas plāns.

Tautsaimniecības atveseļošana prasa valsts izdevumu palielināšanu, nevis samazināšanu, kā arī nodokļu pazemināšanu ražotājiem. Lai nav tā, ka periodā, kad bankas grābj rekordpeļņu, reālo vērtību ražotāji ir spiesti bankrotēt.

Tā kā mūsu izdzīvošana ir atkarīga no preču importa, pirmkārt nepieciešami ieguldījumi ražošanas nozarēs, kuras importu aizvietos ar vietējiem ražojumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka globālā krīze paralizē arī starptautisko tirdzniecību, un resursu cenas pasaules tirgū var svārstīties fantastiskā diapazonā. Un pirmkārt steidzami jāatbalsta vietējās pārtikas ražošana. Jo mēs varam tīri labi iztikt bez mobilajiem telefoniem un citām luksus precēm, bet bez pārtikas ilgi neizvilksim. Pārtika būs aktuāla jebkuros apstākļos. Tātad lauksaimniekiem jārada maksimāli labvēlīgi ražošanas apstākļi. Jāievieš tirgus aizsardzības pasākumu komplekss, jāmaina lata kurss, jāmaina nodokļu politika utt. Uz ES subsīdijām nenākas paļauties, jo tās mūsu lauksaimniekus diskriminē un padara konkurēt nespējīgus. Atmetīsim rozā ilūzijas: simtprocentīgi paļauties tuvākajos gados mēs varēsim tikai uz saviem resursiem.

Otrkārt, jāattīsta Latvijai tradicionālā vieglā rūpniecība, kas reformu rezultātā tika iznīcināta. Jo otrā katra cilvēka pamatvajadzība ir apģērbs un apavi. Šai sakarā ir kategoriski jāatsakās no ievesto humpalu biznesa. Kamēr uz katra stūra kilogramiem tirgos ārvalstu humpalas, tikmēr mūsu pašu industrijai te vietas nebūs. Vieglā rūpniecība ir piemērota kooperācijas attīstībai, piemēram, paši cilvēki ar valsts atbalstu var organizēt šūšanas, aušanas un apavu ražošanas kooperatīvus. Izejvielas daļēji iegūstamas no pašu resursiem, taču kokvilna un daži citi materiāli diemžēl jāimportē.

Latvija nav sevišķi bagāta ar dabas resursiem, tomēr šis tas mums ir. Piemēram, meži. Tai pat laikā koksnes produkciju ar augstu pievienoto vērtību mēs arvien importējam, maksājot valūtā. Piemēram, papīru. Tāpēc steidzami jāiegulda celulozes un papīra rūpnīcas celtniecībā. Bez tam no koksnes var iegūt arī daudzus citus produktus ķīmiskai un farmaceitiskai rūpniecībai, kurus varēsim arī eksportēt.

Latvija cieš no smagas energoatkarības. Arī enerģijas nesējus mēs galvenokārt importējam, maksājot ar valūtu. Šai ziņā iespējami vairāki pasākumu kompleksi, kas mūsu atkarību mazinātu: savas biodegvielas un kurināmo produktu ražošana (saistīta ar lauksaimniecību un mežrūpniecību), mājokļu siltināšana un renovācija (ietaupīsies enerģija, turklāt tūkstošiem celtnieku iegūtu labu darbu), atomelektrostacijas būvniecība. Mājoklis mūsu klimatiskajos apstākļos ir trešā katra cilvēka pamatvajadzība.

Jā, atomelektrostacijas būvniecībai būs nepieciešama valūta un ārvalstu speciālisti. Valūtu valsts iegūtu, ja sakārtotu tranzīta jomu. Ienākumus no tranzīta pašlaik gūst vairākas anonīmas kompānijas, kas reģistrētas t.s. offshore zonās. Ja nevar citādi vienoties par saprātīgu ienākumu dalīšanu ar valsti, tad šī joma jānacionalizē. Depresijas apstākļos tā ir normāla procedūra. Principiāli jāpārtrauc prakse, kad kādi Latvijā darbojošies uzņēmumi izvairās no nodokļiem, reģistrējoties offshore zonās. Tas būs svarīgs valsts ieņēmumu avots. Jā, varbūt nodokļu likmes var samazināt, taču ar visiem līdzekļiem jāpanāk, lai tie 100% nonāktu budžetā.

Latvija patlaban ir kā sacaurumots trauks, no kura uz visām pusēm izplūst mūsu resursi. Piemēram, pensiju otrais līmenis arvien tiek iepludināts ASV vērtspapīru tirgū, kur mūsu līdzekļi vienkārši pazūd spekulācijās uz neatgriešanos. T.s. ārvalstu investori ir piesūkušies faktiski visām mūsu ienākumu straumītēm, jo bankas un apdrošināšanas sabiedrības pieder galvenokārt ārvalstniekiem. Tas nozīmē, ka viņi pelna ( vai apliek ar nodevu) gandrīz no visa, kas Latvijā notiek: no mūsu komunālajiem maksājumiem, apdrošināšanas prēmijām, naudas pārskaitījumiem, kredītiem, valsts un pašvaldību kontu apkalpošanas, privātiem noguldījumiem utt. Šī noasiņošana vai valsts hemoroīds ir maksimāli jāaptur. Ja nevar vienoties citādi, tad šīs jomas jānacionalizē, jāatņem darbības licences u.tml. Banku nacionalizācija šai periodā ir normāla, dabiska procedūra – to jau dara daudzas valstis. Tās ir katras neatkarīgas valsts suverenās tiesības! Tā vai citādi, bet visiem iespējamajiem uzkrājumiem jāpaliek Latvijā – tie jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā.

1990. gados Latviju bija pārņēmis iestāšanās drudzis gandrīz visās iespējamās starptautiskās organizācijās un līgumos. Taču tagad mēs visām šīm organizācijām maksājam dalības naudu, turklāt valūtā. Jāapsver, kura dalība patiešām ir lietderīga, bet bez kuras var iztikt. Piemēram, cik lietderīga bija pievienošanās Starptautiskajam autortiesību līgumam? Par katru Latvijas radio atskaņoto ārzemju dziesmu, par katru realitātes šovu, spēļu izrādi vai dumju ziepeni mēs tagad maksājam ārzemniekiem. Katru gadu miljonus un vēlreiz miljonus dolāru. Un tai pašā laikā Latvijas kultūra, grāmatniecība un filmu industrija nīkuļo.

Var rīkoties arī citādi: no daudziem ārvalstu izklaides produktiem jāatsakās, to vietā izvēloties vietējo devumu. Tad atlīdzība par autortiesībām paliks Latvijā un stimulēs pašmāju radošos darbiniekus. Latvijai depresijas pārvarēšanas periodā patiešām nepieciešama poētiska un garīga iedvesma, kuru var sniegt kultūras darbinieki, kā arī amatieru mākslinieciskā pašdarbība katrā kopienā.

Cilvēkiem pašiem jāorganizē mākslas un kultūras biedrības, dažādi zinātniski un informatīvi priekšlasījumi, pieredzes apmaiņa, draudzīgas kopā saiešanas, iedvesmojošas teātra izrādes, kā arī saimnieciskās kooperatīvās biedrības. Tas viss stiprinās tautas garu un saliedētību krīzes pārvarēšanas periodā.

Kooperācijas principi izklāstīti ar Hipotēku bankas atbalstu sarakstītajā grāmatā „Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē”. Meklējiet to bibliotēkās un internetā.

Vēl var atrast daudzus valsts ienākumu un ietaupījumu avotus, kurus īsā rakstā nav lietderīgi aprakstīt. Ideja taču skaidra?

Daudzi arvien inerces vai nezināšanas dēļ cer uz ārvalstu investīcijām, kredītiem vai palīdzību. Pēdējais laiks saprast, ka nekā tamlīdzīga tuvākajā laikā vienkārši nebūs, jo tagad katra valsts ir aizņemta ar sevis glābšanu. Gluži otrādi – kapitāls no Latvijas strauji aizplūst. Tāpēc arī mums šai periodā jāglābj pašiem sevi, protams, iespēju robežās sadarbojoties ar citām valstīm, taču uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem.

Tai pašā laikā esam aizmirsuši, ka arī Latvijas valstij ir tiesības emitēt savu naudu. Ja dolāra segums ir nestabils – balstīts uz nesamaksājamiem parādiem un militāriem draudiem – , tad mēs sava lata vērtību varam segt ar reāliem projektiem, kuri mūs turklāt izvedīs no depresijas. Latvijai ir tik daudz nolaistu vai sagrautu nozaru, tik daudz steidzami darāmu darbu un projektu, ka nekādam bezdarbam vienkārši nav pamata. Gluži otrādi – šī depresija paver vienreizēju iespēju atsaukt mājās arī tos Latvijas pilsoņus, kuri tagad spiesti kā lēts darbaspēks sevi pārdot citām valstīm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Īriju, Lielbritāniju un citas viesstrādnieku zemes tagad pašas kritušas depresijā un vēlas no svešajiem viesstrādniekiem atbrīvoties.

Valsts finansētu attīstības programmu ietvaros radīsies tūkstošiem jaunu darbavietu. Ja vēlamies kļūt moderna valsts, ar kuru labprāt vēlēsies sadarboties citas valstis, mums pirmkārt jāizveido moderna infrastruktūra: labi ceļi, ātrgaitas dzelzceļi (vēlams, starptautisku tranzīta projektu ietvaros), modernas ostas, tilti, metro līnijas, pārējā loģistikas infrastruktūra, zinātniskie centri, ražošanas bāzes, izglītības iestādes, kuras gatavo tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus (nevis kaut kādas abstraktas modes profesijas, kas nevienam nav vajadzīgas), kultūras objekti. Ja Rietumeiropa vēlēsies izdzīvot (jācer, ka vēlēsies), tā noteikti izvērsīs plašu sadarbību ar Krieviju un jaunajiem attīstības centriem Āzijā. Latvijai tas paver unikālas iespējas, kuras vienkārši nedrīkstam nogulēt.

Tikai viens brīdinājums. Mēs šos objektus nedrīkstam celt līdzšinējā kārtībā, ar mākslīgi uzpūstām cenām, kā, piemēram, bēdīgi slaveno Dienvidu tiltu. Līdzšinējā konkursu rīkošanas kārtība ir defektīva – tā nenodrošina nedz objektu kvalitāti, nedz optimālas darba izmaksas. Līdz šim neviena apjomīga jaunbūve vai rekonstrukcija Latvijā nav notikusi bez neglīta skandāla. Bez tam līdzšinējā konkursu kārtība lielā mērā bija orientēta uz ārvalstu kontraktoru privilēģijām, kuri pēc uzvaras konkursā līga reālos darba izpildītājus – dažādu līmeņu subkontraktorus. Šādas rebes ir vienkārši jāpārtrauc, orientējoties vienīgi uz Latvijas ilgtermiņa interesēm. Arī te darbs zinātniekiem, projektētājiem un praktiķiem, kuri spēj projektēt izturīgas būves un aprēķināt reālās izmaksas. Ja šādus darbus nav gatavas veikt privātās firmas, tad valstij jādibina savas firmas vai akciju sabiedrības.

Kad Somija nonāca lielās saimnieciskās grūtībās, tā ieguldīja lielus līdzekļus zinātnē, lai pārorientētu savu tautsaimniecību jaunajiem apstākļiem, kādi radās pēc PSRS sabrukuma. Pasaulē slavenā Nokia ir tikai viens no šo valsts gudro ieguldījumu augļiem. Kas būs Latvijas Nokia?


Jānis Kučinskis


  • Rūzvelts depresiju tikai padziļināja un paildzināja. ASV ekonomika atguvās tikai pēc kara, kad valdība drastiski samazināja tēriņus. Pseidoekonomista Krugmana propagandētais Keinsisms izraisīja šo krīzi – kā ar to pašu indi varam cerēt atveseļoties? Problēma jau bija “treknajos” gados, kad, pateicoties cenrālajai bankai, tika uzturēta mākslīgi zema procentu likme kredītiem, tas noveda pie maldīgām investīcijām un riskantiem darījumiem. Tagad ekonomika cenšas atveseļoties, likvidējot toksiskās investīcijas un sliktos kredītus. Nepatīkams process, bet vajadzīgs.

    Iesaku izlasīt par depre4siju cēloņiem un risinājumiem: http://mises.org/tradcycl/econdepr.asp

  • Mosties vajag – visi pusaizmigushi nemaz nesaprot, ka Latvija jau vairaakus gadus vairs nav suvereena valsts. Pievienoshanaas Eiro noziimees neatkariibas zaudeeshanu.
    ——–
    Komunisms – Kjiina jau cik gadus atteicaas no taa – tagad tas ir Eiroaa un ASV – visus lielos uznjeemumus izpeerk valdiibas.
    ——
    Tas ir taisniiba – kongressmenis Ron Paul arii ir sarakstaa :D:D – ASV sagaida masveida slaktinji un pilsonju karsh – tiks ievests karaspeeks, kuraa nedienees neviens Amerikaanis, lai nebuutu sentiments pret vieteejo masu – visdriizaak Kjiinieshi.
    ——-
    ASV prezidents B. Obama – tas lielaakais 21. gs joks – cilveeki visaa pasaulee ar aciim asaraas sagaidiija vinja ieveeleeshanu – abslotuuta cilveeku praatu kontrole noris.
    ——–
    Bljin, kaa es neiedomaajos par naftas cenu pazeminaashanas iemsliem! Man vienu mirkli shkjita, ka Rockefellers izreekjinaas ar Roshchilda GREEN ENERGY projektiem.
    ——–
    Tas Polis (brezinskis) ir psihopaats abdolbiits – esmu lasiijis vinja teezes
    ——–
    Latvijaa arii dziivo cilveeki ar psihiskaam novirzeem – vinji plaano Latviju iegruuust Eiro zonaa peec iespeejas aatraak.
    —–
    Buus veel trakaak Latvijaa – ja aatri neriikosimies, tad Latviju sagaida ljoti tumshs periods ar pamatiigu noziedziibu. Es iesaku vieim iegaadaaties gaazes pisotles, baloninjus – visu, ko var bez licenzes iepirkt, lai sevi aizsargaatu. Krievija meegjinaa izmantot momentu Baltijas ienjemshanai, jo Krievijaa propaganda pret Baltiju turpinaas
    —–
    Tu aizmirsi piemineet Chiiles variantu – paardos skolas, visu publisko transportu, kaa arii atnjems jeb nacionalizees jeb likvidees privaatiipashuma tiesiibas
    —–
    Varbuut taisniba par papiir fabriku, tomeer, ja, piemeram, VEF vai Radiotehnika razjotu saliidzinoshi vienkaarshus, tomeer izturiigus datorus ar GPS internetu, kas buutu pietiekami leeti, tad papiiru nevajadzeetu vispaar. Jaasaglabaa tornju tiikls, kaa arii jaaizmirst par tehnikas (mobiilie) mainiishanu katru otro gadu.

    Komunikaacija, it iipashi caur internetu, var buut izshkjirosha efektiivai darbu organizeeshanai, ideju gjenereeshani….

    Ja tornjus izniicinaas ar militaariem mehaanismiem, ted gan buus ziepes. Radio un kabelis:( Laikam var paljauties tikai uz radio. Varbuut jaaiepeerk laiciigi daudz mazi radioraidiitaaji, kurus izvietot katraa novadaa.
    —-
    Iazmirsti par Atomelektrostaciju. Latvijaa taupiibas rezjiimaa pietiek elektriibas tikai no upeem. Papildus ir jaaveic kapitaali ieguldiijumi maaju siltinaashanaa taadaa apjomaa, ka tos apsildiit gandriiz nav nepiecieshams.
    Steidziigi ir Kurzemes Rietumu krasts jaaapriiko ar viljnju elektriibas gjeneraatoriem – taa vareetu buut jauna industrija, kaa arii eksporta prece – atjaunojamo resursu tehnologjijas var buut Latvijas NOKIA.
    —-
    Veel ir jaapiemnin Lisabonas liigums, kas paredz ES armiju, tad ir arii Krievijas agresivitaate.

    Pashaa buutiibaa es ljoti pamatiigi pieveerstos absoluuti autonomas Latvijas izveidoshanai izmantojot tikai vieteejos resursus. Tehnologjiskaas zinaashanas pasulee ir ljoti augstas, lai to speetu. Metaali ir laikam klupshanas akmens.

  • Nu nejau atomelektrostaciju…..

  • :) paldies par pirmajām atsauksmēm!
    Man ir neliels ierosinājums, kas, ja to īstenotu, Tautas forumu paceltu augstākā kvalitātē: 1)komentārus rakstīt ar savu īsto vārdu un uzvārdu; 2) neaprobežoties ar plikiem noliegumiem, bet mēģināt savu domu pamatot, ieteikt alternatīvas, kā arī pieturēties pie faktiem utt. Ar to mēs patīkami atšķirtos no delfi.lv un līdzīgiem forumiem, kā arī paplašinātu savu izpratni un ideju horizontu.
    Piemēram, ja Mārtiņam nav pieņemama atomelektrostacija, tad varētu minēt arī iemeslus, alternatīvus risinājumus u.c. Ja jl ir novērojis, ka Latvijas ekonomika atveseļojas, likvidē toksiskas investīcijas un sliktus kredītus, tad, lūdzu, informēt konkrētāk, ar faktiem. Es, piemēram, esmu ievērojis vien to, ka reālās ekonomikas pēdējās saliņas tiek mērķtiecīgi likvidētas un ka Latvija ir paņēmusi vēl vienu lielkredītu 7,5 miljardi apjomā, kuram līdzi patiešām toksisku prasību pakete.
    Starp citu, tikko iznākusi Alex Jones pēdējā dokumentālā filma Obama Deception. Var gaidīt, kad to varēs skatīt onlainā, bet var jau tagad Divx vai DVD formātā nopumpēt torentos. Šai filmā savu redzējumu klāsta vairāki nopietni cilvēki.

  • Maartinj, Krievijas liidzshineejaa politika arii mainiisies, jo pashi krievi saprot ka taa ir pret taas iedziivotaajiem. Un tur briest ljoti nopietns speeleetaajs, kam ir ljoti pamatiigs konceptuaalais pamats. “Mirushais uudens” saucaas.
    rekur buus viens superiisais rezumee http://www.kpe.ru/files/movies/petrov_high.avi
    Domāju ka viņiem izdosies.

    Paskaties kaadu monstru celj pie SPICES – paari celjam beerzu silinjaa. Ar 3metriigu betona muuri, entajiem dzelonjdraashu zjogiem, necilas divstaaviigas eekas, kas kopumaa atgaadina cietumu. Bet taa patiesiibaa ir ASV veestnieciiba… Taa ir tiiraa muljkiiba domaat ka vinji grib ar mums draudzeeties un sadarboties.
    Vai tu domaa ka taa saucamais “naids” ar Krieviju taa patas rodas? Princips “Skaldi un valdi” sheit tiek piekopt uz urraa! Skaldiit tiek domaats – vienam iebaro vienu buubuli, otram otru un kameer tie savaa starpaa eceejas, tu abus aptiiri… Kas Latvijas un Krivijas gadījumā izdodas superefektiivi.

    Piekrītu Jānim ka energoneatkariiba ir vitaali nepiecieshama un peec tam paartikas razjoshana.

  • Šobrīd skatos Obamam Deception.

    Zeitgeistam iznāca orientation presentation – slidu fromā.

    http://video.google.com/videoplay?docid=3932487043163636261

    Tajā ir skaidrāk izskaidrotas pēc filmu demonstrēšsanas radušās divdomības, pārpratumi un nepamatoti pieņēmumi.

    Vēl visu neesmu noskatījies – arī gara.

  • Jāsāk ir ar mūsu pašu ievēlēto valdību! Kamēr tie ”paši vēži” tur rotēs nekas nemainīsies. Nebūs, kam kaut ko darīt….Mēģinu Jelgavā saoorganizēt zemnieku tirdziņu…Vai ziniet, cik Mk noteikumu regulē šāda veida pasākumus? Tie nabaga zemnieki taču pat gribēdami nevar tās formalitātes izpildīt un kautko pasākt!Manuprāt derētu definēt soļus, kādā veidā mums iegūt rīcībspējīgu un darbotiesgribošu valdību! Kur ņemt cilvēkus!? Jā, ir daudz gudru, zinošu, redzošu, saprotošu, savu tēvzemi mīlošu……bet kā viņus motivēt ”līst lauvai rīklē”?……Ar ko sākt?

  • Par atomelektrostaciju piekrītu Mārtiņam. Pienācis laiks no pūra vilkt ārā tādas elektroenerģijas ieguves metodes, kādas aplūkojamas šajos video materiālos: http://www.tautasforums.lv/?p=462 (lasīt arī šeit: http://forum.eltv.ru/index.php?PHPSESSID=f2913c72e3f7ae061739a79ec4fcefd6&topic=26188.0)

    Ja domājat, ka tā ir zinātniskā fantastika, tad aicinu vēlreiz rūpīgi izlasīt Jāņa Kučinska rakstīto (vēlams pat kādas 10 reizes): “Izslēgts nav nekas, tāpēc prāti jāatver, sapņi vairs nav jāiegrožo. Veco stereotipu aprobežots reālisms vairs nav labs padomdevējs.”
    Citēšu arī viena Latvijas iedzīvotāja teikto: “Manā uztverē alternatīvā enerģija nav Biodīzelis un vēja ģeneratori – esmu aizgājis daudz tālāk un tas viss ir daudz smalkākā līmenī. Ir lietas kam cilvēki ir gatavi (tās taps), bet ir lietas, kurām cilvēce diemžēl vel nav gatava!”

  • Inta,
    Tev taisnība. Cilvēki IR (lai arī pagaidām ne ļoti kuplā skaitā). Es zinu kādus 10. Tas nav daudz, bet ja katrs pieliekam pūles, lai tie paši viens otru atrastu, un lai šādu cilvēku “gudru, zinošu, redzošu, saprotošu, savu tēvzemi mīlošu” būtu arvien vairāk, tad pēc tam varam sākt diskutēt arī par nākamajiem uzdevumiem. Motivācija arī ir. Bez tam motivācija izzināt, saprast, sākt beidzot darīt arī kaut ko pašām, strauji palielinās, runājot arī par sabiedrību kopumā.

    Kas attiecas uz zemnieku tirdziņiem, sazinies ar
    http://www.straupe.lv/?p=4574&pp=5247&lang=828 rīkotājiem, vai interesējies Domēs, kur cilvēki jau rīko zaļos tirdziņus – Cēsu Dome (ik pa laikam tiek rīkots tirdziņš), šķiet arī Jelgavā ir tirgus u.c.

  • Jau noskatījos Obama Deception. Visiem, kas saprot angliski, silti iesaku. Varam pamācīties arī no tā, kā tur cilvēki cīnās.
    Mana galvenā ideja rakstā bija nodrošināt Latvijas energo neatkarību. Ja ir citi saprātīgi, droši un praktiski īstenojami enerģijas iegūšanas (kā arī ietaupīšanas) veidi (izņemot atomelektrostacijas, ar kurām labi sadzīvo, piemēram zviedri), tad jākoncentrējas uz tiem.
    Ar tām filmām, kuras stāsta par kaut kādiem noslēpumainiem enerģijas avotiem, atklājumiem vai principiem (un tādu filmu ir tūkstošiem), vajag būt piesardzīgiem. Tas visai izplatīts pseidozinātnisks žanrs un sižets – kāds ģēnijs atklājis, bet ļaunie birokrāti (vai žīdi-masoni-korporācijas) to noštopēja, papīri un shēmas pazaudēti utt. Jā, jābūt atvērtiem pret katru jaunu ideju, taču tā ir jāizvērtē no praktiskas izmantošanas mūsu konkrētajos apstākļos viedokļa. Šis tas atstājams tālākai nākotnei. Es personīgi nešaubos, ka nākotnē tiks atklāti jauni enerģijas avoti (plazmas, ūdeņraža, aukstās fūzijas vai kas cits), taču mums enerģija ir nepieciešama jau tagad vai vismaz saprātīgi paredzamā nākotnē! Naftas laikmets iet uz beigām un tiešām ir barbarisks gan pret vidi, gan cilvēkiem. Pārstrādāt pārtiku kurināmajā arī nav gudri.

  • Zemniekiem iesaku kooperēties (lai katram nav jābrauc uz pilsētu ar savu piena kannu un burkānu grozu) un veidot savu noieta tīklu. Un pilsētnieki var iesaistīties patērētāju biedrību dibināšanā. Šai procesā maksimāli jāizvairās no starpniekiem, kā arī jānokrata birokrātijas žņaugi. Ja notikumi virzīsies patreizējā virzienā, var diezgan droši prognozēt, ka jau rudenī nekādu lielveikalu vairs nebūs, bet ļaudis pilsētās gribēs ēst. Tad nu beidzot sāks cienīt arī zemniekus, kuri visus šos gadus tika nīdēti un pazemoti. Atjaunosies dabisks, abām pusēm draudzīgs pārtikas apgādes tīkls. Ja vien būs iesēta un izaugusi pietiekama raža un sabiedrības pasivitātes dēļ mums neuzkundzēsies melnais tirgus, kas darbosies pēc krimināliem likumiem. Ja vien sabiedrība netiks nospiesta naturālās saimniekošanas līmenī. Arī pēdējā iespēja ir visai reāla un tai jābūt laikus gataviem (gan psiholoģiski, gan organizatoriski)

  • > Atjaunosies dabisks, abām pusēm draudzīgs pārtikas apgādes
    > tīkls.
    -
    Gribētos cerēt, bet šādu garantiju nav. Kas liedz zemniekiem pārdot pārtiku par 3x augstākām cenām, ja viņi jūt, ka to var?

  • Esmu mácíjies Open Univeristy enerģētiku,

    Nākotne ir decentralizēta enerģijas piegāde ar kombinētiem resursiem. Ir divi veidi enerģijas nepieciešans – siltuma un elektro. Kā arī industriālie, mājsaimniecības un tranporta.

    Siltuma – Latvijas apstākļos var panākst līz pat 100% siltuma enerģijas patēriņa samazināšunu (tas var izmaksāt). Reālistiskāks ir 60-80% samazinājums – atkarība vai tas ir dzīvoklis vai māja, kā arī kur atrodas (dzīvolklis ir stūrī vai pa vidu). Lielākām industrijām būs jāražo siltums pašām vai arī jāņem no ciema vai pilsētas centralizētās siltumstacijas, kuru iespējams (kā to šobrīd eksperimentē LIepājā) apgādāt ar vietējo biomasu nevi akmeņoglēm.

    Elektro – Industrijām pietiks ar Daugavu. Mājsaimniecībā° jāveidz elektroenerģijas patēriņa optimizācija – enerģētiksi intensīvas tehnikas jāaizstāj ar mazākām (plazma ar laptop, ledusskapis ar saandrviim pret ledusskapi, kam durvis ir augšā…) jāmaina paradumi – jāslēdz viss ārā. Es dzīvoju divus mēnešus Dānijā – tur es doabūju pa kaklu, ja neizslēdzu aiz sevis gaismu – vienalga – darbā vai mājās.
    Elektroenerģijas ražošana lokāli – mazās upes (Latvija atšķirībā no pārējās pasaules ir pilna ar upēm – salīdzinošī pilna!!!). Jaunās vēja ģenerātoru tehnoloģijas ir ļoti savādākas – piemēram WIND BELT enerātorrs – dilsotšu detaļu nav… gandrīz – ir vien, un tā ie ļoooooti lēta.

    Varētu vēl turpināt – esmu bijis variākās enerģētiski un džīvesstila autonomajās mājās – intervējis cilvēkus, kas tās cēluši…

  • :) Kaspar, vai Tu tici pats sev?
    Jā, lai jaunās struktūras atbilstu mūsu vajadzībām, nepieciešama cita attieksme, cita vērtību sistēma, cita domāšanas paradigma. Ja vecā sistēma balstījās uz konkurenci, dalīšanos interešu grupās, visu cīņu pret visiem un maksimālas peļņas nodrošināšanu dažiem, tad nu laiks sadarbībai, pašorganizācijai, pašpalīdzībai, kalpošanas principam (ko es varu dot, lai pasaule kļūtu kaut mazliet labāka), vispārējam labumam, kopienas vērtībām.
    Kooperācija ir vienīgā saimnieciskās organizācijas forma, kas nav orientēta uz peļņas gūšanu un totālu kontroli no augšas. Kooperācija ir demokrātiska – katram biedram viena balss. Vienlaikus tā garīgus ideālus apvieno ar praktisku darbību.
    Tas pats attiecas uz politiskām organizācijām. Kāpēc, Tavuprāt, Latvijā tik daudz nelielu nacionālu organizāciju un grupējumu, un kāpēc tie nespēj atrast kopīgu valodu pat savā starpā? Kāpēc tie nikni konkurē, kāpēc nespēj apvienoties vienā ietekmīgā kustībā, kāpēc tie pat savos saietos nepieļauj vārda brīvību, bet uzspiež visiem vienu “pareizo” interpretāciju, kuru kā mantru mehāniski atkārto nu jau 20 gadus?
    Kaspar, lai Tev būtu vieglāk noticēt, lūdzu iesaisties jaunajā kustībā pats un iesaisti savus tuvākos un domubiedrus. Tad Tu pats arī būsi tas garants.
    No savas puses, es tūlīt izkopēšu no grāmatas nodaļu par kooperācijas principiem un nosūtīšu Tautas Foruma administratoram. Kooperācijas kustība pasaulē apvieno vairāk nekā 800 miljonus cilvēku, tikai Latvijā tā nav attīstījusies. Varbūt tā būtiska mūsu problēmas daļa?

  • Jāni, viss tas ir labi un pareizi, es tev pilnībā piekrītu tai ziņā, ka tas ir pareizākais veids, kā būvēt ekonomiku. Tu vari mani nepārliecināt.
    -
    Vienkārši, es apzinos arī to, ka
    1) mūsu (šādi domājošo) ir maz. Daudzi šādu sadarbību uztvertu par muļķību
    2) ir krīzes laiks, kad vairums uzņēmēju (t.sk. zemnieki) nevis domā par vispārcilvēciskām vērtībām, un ir gatavi darīt dajebko, lai izspiestu lieku latu
    3) vēsturiski, nevarētu teikt, ka pilsētnieki ir darījuši pāri zemniekiem, bet pilsētas ir izmantojušas laukus, kaut kā tā. Tā gan ir tās pašas vecās ekonomikas ietekme (centralizācija), bet kas var aizliegt zemniekiem tagad apvainoties un nospriest, ka centrs tagad ir viņi :)

  • t.i., es domāju, ka nebūtu labi nonākt tanī situācijā, kad pārtika ir vienīgais vērtīgais, kas vēl ir palicis :)
    Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi ekonomiski noderīgi projekti, jo var relatīvi ātri realizēt. Kaut vai, kā ar minimāliem ieguldījumiem uzsliet ziemai pietiekoši siltu būdu. Vai ko tādu.
    Tāpat, jau minētās LETS lietas.
    Starp citu, ja jau par to sākām runāt, tad man ir ienākusies info, ka ir nobriedis lēmums pamazām sākt LETS portāla pilotprojektu. Ja kādam ir interese pie tā piedalīties, tad var pieteikties uz barterlv@gmail.com

  • Sapratu, Kaspar.
    Vēsturiski kooperācija dzima tieši dziļas nabadzības un bezcerības apstākļos. Tieši šī bezcerība piespieda cilvēkiem pārdomāt un pārvērtēt tos principus, kuri viņus noveduši strupceļā. Viņi saprata, ka izrāpties no bezcerības spēs tikai kopīgiem spēkiem un cits ar citu rēķinoties. Bez tam kopdarbība atspoguļo veselo saprātu, kas apdziedāts arī mūsu Dainās.
    Franču kooperācijas ideologs Žids teica: “Kooperācija ir nabadzības meita un turības māte”
    Viena no kooperācijas funkcijām ir savu biedru un pārējās sabiedrības nepārtraukta izglītošana un garīga pacelšana, jo kopība (visu procesu un cilvēku savstarpējā saistība) pats par sevi ir garīguma princips.
    Manuprāt, tieši tagad, kad sabiedrība ir krustcelēs, sadalīta un apmulsumā (kad vecais vairs nestrādā, bet jaunais vēl nezināms), ir īstais laiks runāt ar cilvēkiem, organizēt tikšanās, priekšlasījumus, diskusijas utt.
    Un tik tiešām – kooperāciju sāka daži (par kuriem sākumā pārējie smējās), tā auga virzienā no apakšas uz augšu. Kooperācija pēc būtības ir kustība, kas apvieno. Kooperācijas veidošanai nav nepieciešamas valdības atļaujas, birokrātiskas sankcijas, licences u.c. Kooperācija ir neformāla kustība, kas var attīstīties ārpus sistēmas – kā autonoma alternatīva. Kooperācijas var pievienoties katrs.

  • O, tad jau Tu darbojies kooperācijā! :)
    LETS ir viena no kooperācijas formām, tā prasa to pašu attieksmi un savstarpējo uzticēšanos. Apstākļos, kad cilvēkiem nav naudas vai arī pastāvošā naudas sistēma bremzē (apgrūtina) cilvēku mijiedrbību un sadarbību.
    Cilvēki, kuri vēl dzīvo konkurences un peļņas paradigmā, nav spējīgi izveidot sekmīgu LETS vidi. Un vēl varbūt konkrētajos Latvijas apstākļos LETS sistēmu cilvēkiem būs grūti ieskaidrot, jo viņiem sākotnēji šķitīs, ka kāds noteikti viņus piešmauks.
    Turpretī tradicionālā kooperācija Latvijā ir sekmīgi pastāvējusi un attīstījusies. To būs vieglāk pieņemt un izskaidrot tās praktisko mehānismu.
    Vismaz man tā šķiet.

  • Par LETS sistēmām lasāms šeit: http://www.tautasforums.lv/?p=719

  • Lai gan viss lielos vilcienos ir pareizi, tomēr nav apskatīts piedāvājums divām, pilnīgi neatņemamām detaļām, bez kurām nebūs iespējams atjaunot valsti.

    Un tās ir monetārā politika un ienākumu sadales politika. Latu nevajag devalvēt, kā piedāvāts rakstā, mainot viņa vērtību, bet gan radīt mehānismu, kurā lats sāktu darboties brīvā tirgus likumsakarību ietvaros. protams, tur ir jāveido šāda tāda regulācija, lai nesāktos hiperinflācija un lai nenotiktu tā, ka kāds ņem un vienkārši izpērk Latviju tukšu.

    Otrs, lai taitsaimniecība attīstītos, ir ienākumu sadales politika. Vispirms ir jānodrošina, lai minimālie ienākumi būtu pietiekoši, ka cilvēks spēj nosegt vissvarīgākās vajadzības un kaut ko atlicināt arī citiem pirkumiem vai uzkrājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi ražošanas attīstībai, jo to nevar, ja tirgū valda pirktnespēja.

    Bez min ienākumu un neapliekamo min palielināšanas, ir jāievieš arī progresīvie nodokļi visās jomās. Tas radīs mazāk kropļotu ekon un politisko vidi, tas radīs vidusslāni, un uzņēmēju īpatsvaru palielinās. Tātad, palieināsies arī pieredzes gūšanas iespējas, tātad attīstība kā tāda, labāku risinājumu atrasšana virknei lietu…

    Ja šo pat nav pieminēts, un tas ir ārkārtīgi svarīgi, tad nez vai kaut ko vispār var izdarīt.

  • Patika tas J.Kučinska stāsts par kooperāciju. Pilnībā pievienojos teorētiskajam skatījumam par šo jautājumu.

  • Paldies, Juri!
    Brīvais tirgus, manuprāt ir ideoloģiska fikcija, teorētiska konstrukcija, kas nekur nedarbojas. Tāda pat fikcija kā komunisms. Praksē valstis brīvā tirgus vārdā piespiež atvērt savu tirgu, lai smagie spēlētāji to izlaupītu. Mums tas jau bija. Palaist latu brīvā peldējumā nozīmētu to pakļaut spekulācijām starptautiskajā vērtspapīru tirgū. Atceries, kā Soross šādā veidā iznīcināja ne tikai Dienvidaustrumu Āzijas valūtas, bet devalvēja pat Lielbritānijas mārciņu. ES nezinu nevienu labu iemeslu, kas attaisnotu mūsu suverenitātes elementu iemešanu globālā kazino spēļu automātā.
    Par nodokļiem principā piekrītu, bet lieta tā, ka Latvijai vispār nav pilnvērtīgas ekonomikas, t.i., ražošanas, kura nodrošinātu vismaz līdzsvarotu ārējās tirdzniecības bilanci. Nodokļu politikas maiņa varētu būt kā viens no pasākumiem, kas veicinātu reālās ekonomikas atjaunošanu. Taču ar to vien šajos apstākļos būtu par maz. Nepieciešams daudz lielāks impulss, ko var dot vienīgi tiešās valsts investīcijas ražošanā. Tagad Latvija ir pilnīgi atkarīga no importa. Šai ziņā mēs vispār neesam starptautisko attiecību vai starptautiskās sadarbības subjekts. Esam pilnīgi atkarīgi, tāpēc ar mums neviens nopietni nerēķinās.

  • Uzskatu šo materiālu par ļoti vērtīgu ierosu – Dombrovska valdības turpmākai darbībai. Kaut esmu diezgan pārliecināts par V.D. godprātīgumu, taču arī viņam varētu būt grūtības – kaut ko radikāli mainīt. Tas līdzinātos mēģinājumam pagriezt upi pretējā virzienā. Un viss tas milzīgais – līdz šim valdītāju pulks taču nav gatavs tik radikālām (piekrītu – nepieciešamām) izmaiņām, tieši otrādi – tie visdrīzāk darbotos pret… .Būtu labi, ja Kučinska kungs nokļūtu, piemēram, “Kas notiek Latvijā”, un vispār – pēc iespējas biežāk – dažādās publiskās diskusijās, un turpinātu aktīvi paust savu, manuprāt, ļoti vērtīgo viedokli. Tas nevarētu neietekmēt arī Dombrovska komandu uz kādu sakarīgāku, bet visupirms – Latvijai vēlamāku rīcību. Paldies raksta autoram! Un – lai veicās turpmāk!

  • Es atceros neatkarības sākumu, kad viens mans Ainažu radiņš sasapņojās par pienkopības kooperatīvu savā pusē. Mēnesi pēc idejas izteikšanas viņu nobrauca neidentificēta mašīna.
    Vai tiešām VEFa gudrinieki nevarētu izveidot Latvijas mobīlā variantu? Protams, kamēr jākonkurē ar visiem skanošajiem draugiem, kuriem veikli pārdevāmies, tas nav izdevīgi, bet ja jau laptops ir, tad jau var arī tālāk.

  • Eiro ieviešana.
    Šearings atgādināja, ka šādas politikas ietekme uz reālo ekonomiku ir labi zināma no citu valstu piemēra.

    “Tuvāko gadu laikā rūpnieciskā ražošana varētu samazināties par 20%,” sacīja analītiķis.

    http://www.financenet.lv/tirgi/valutas/article.php?id=205237

  • Jāni, paldies, kā vienmēr skaidri un patiesi. Bet es mazliet par kooperēšanos. Šeit tika aizskarti enerģētikas jautājumi – jau kādu laiku nodarbojos ar vēja ģeneratoriem. Šobrīd esmu sapratis, ka varam Latvijā ģeneratorus ražot paši. Ir speciālisti, ir jau pirmās iestrādes(šeit nerunāju par home made variantiem). Šajā virzienā strādāju. Vēl esmu apkopojis bariņu cilvēku, kas izstrādā jauna veida enerģijas avotu tehnoloģijas. Arī šajā jomā ir cerīgas bezdelīdziņas reāli taustāmā formā. BET – visam ir vajadzīgi kaut kādi resursi. manējie sāk aptrūkties un intensīvi meklēju uzticamus partnerus. Esam izveidojuši jauno tehnoloģiju laboratoriju http://www.umbrellatech.lv . Ivo ierosina satikties. Esmu arī ar Ivo mēģinājis tikties, bet ir bijuši gan subjektīvi gan objektīvi šķēršļi. Veči, vai mēs varam vai nevaram? Sanākam kopā! Ivo, palīdzi noorganizēt pirmo kopējo sanāksmi! Laika ir maz!

  • Cien.Jāni Kučinski!Lūdzu sazinieties ar mani.Mans e-pasts spectrasonic@inbox.lv

  • Izlasīju (pagaidām) tikai pirmās pāris rindkopas.
    Autoram ir labas darba spējas, un arī (varbūt ne vienmēr) labi izdodas.
    ES neesmu tāds optimists vai arī otrādi… Šīs sistēmas sabrukums (lai cik melna tas arī nebūtu) var būt arī ļoti negatīvs… Es par piemēru uzskatu, ka lai kā arī nebūtu, sistēma mēģinās izķepuroties (it kā negatīvais scenārijs autora prāt, ja pareizi sapratu), un ka tas tai izdosies. Uz cik ilgu laiku, ar kādu bilanci no mums …

    Būtu jau labi, ja mēs spētu mācīties, bet man neizskatās tā. Ja kāda valdība arī izdomās, tiks pie apskaidrības, tad parasties vēlētēji, un ne tikai viņus nožmiegs. Tas ir: mēs neesam gatavi tam lai šī esošā sistēma sabruktu. Ja tā notiks, tad visdrīzāk mēs kā tauta, kā valsts… to nepieredzēsim. Ja tā nenotiks, tad savukārt mēs to attālināsim, vēl smagāk sapīdamies… (Prihvatizācijas process turpnās klīst par pasauli.)

    Izlasīšu visu pēc kādas nedēļas, tad arī ierakstīšu savu par visu rakstu kopumā.

  • Nejauši ieskatījos tur, kur saki, ka brīvais tirgus ir fikcija. Un ne tikai tas.

  • …mēs neesam gatavi tam lai šī esošā sistēma sabruktu… tas tá neapšaubāmi ir. Tomēr, ja neks netiks drīts, arī pēc tūkstošiem gadu tā nebūs gatava. Tad, kad labāk – tagad, rīt, pēc gada vai pēc diviem miljoniem.

  • Es shobriid meegjinu uztaisiit lentas veeja gjeneraatoru – tam nav dilsotshu detalju.

    Angliski variaak meklee – Beltpower wind power

  • Starp citu, man pazīstams cilvēks, kurš vēlējās Liepājas pusē uzcelt veselu vēja ģeneratoru parku. Jau bija nopirkta zeme, izpētīti valdošie vēji un citi parametri, bija pat nauda, bet t.s. Latvijas valdība to noštopēja, nedeva licenci. Paziņa saprata, ka aiz tiem šķēršļiem ir Šķēles grupējuma intereses. Šķēles cilvēki piedāvāja pirkt jau gatavu parku, kas jau uzcelts, bet nekam nederēja.
    Pazīstu arī cilvēku, kas darbojas biodegvielas laukā. Atkal tie paši birokrātiskie šķēršļi. Neesmu pārliecināts, vai biodegviela ir labākā izeja, tomēr Peimani nošāva.

  • Aigar, jā esmu pētījis lentu ģeneratorus un ir plākšņu u.t.t.. Pagaidām tikai teorētiskā līmenī. Nav šinī mirklī tik daudz līdzekļu, lai ilgstošāk eksperimentētu, bet domāju, ka tas tiks darīts.

    Jāni, esmu dabūjis atļauja un licences, lai varētu tirgot elektroenerģiju no sava mazā ģeneratora. Esmu izurbies cauri visai birokrātijai un labi zinu šo virtuvi. Vairs tas neiet cauri. Ja tavam paziņam vēl ir aktuāli, tad varu pakonsultēt.

  • Paldies, Reini!
    Diemžēl, mans draugs pēc vairāku gadu ņemšanās lielāko daļu zemes bija spiests pārdot, un viņa finansētājs (Amerikas latvietis) savu kapitālu paspēlēja Ņujorkas biržā.
    Taču tas biodegvielas entuziasts arvien vēl cīnās un kaut ko mēģina izveidot.

  • Es tikai vélos piebilst, ka nākotni redzu, kā totāli decentralizētu enerģētiski – katra saimniecība, ražo elektrību atbilstoši savai kapacitātei – pārpalikumu iepludinot tīklā… ja leģislatīvi iespējams.

  • Skaidrs, Jāni!

    Jā, Aigar, decentralizācija ir vienīgā iespēja. Tādēļ šobrīd saviem klientiem piedāvāju in grid tipa ģeneratorus, lai var paši lietot un pārējo dot prom. Tagad tiek mainīti MK noteikumi, kas būs izdevīgi šim variantam. Ceru, ka tuvākajā laikā MK šos noteikumus pieņems.

  • Kapec jus uzskatat, ka koncentracijas nometnes tiks
    buvetas uz izmantotas? kur sikak info var par to atrast?

  • Jānis K. labi pastrādājis – daudz gudru atziņu/ieteikumu sarakstījis, bet vienu, manuprāt, aizmirsis.
    Tāpēc jau der padomāt par apustuļa Pāvila ieteikto (moderni – kā nepārkāpt K.I.S.S (‘keep it simple, Simon’)principu):
    8. Un ja taure dos nenoteiktu skaņu, kas tad gatavosies karam? 9. Tā arī jūs valodas ziņā. Ja jūs nerunāsiet skaidru valodu, kā lai saprot to, kas tiek runāts? Jūs runāsiet vējam. 10. Šinī pasaulē ir tik daudz dažādu valodu, un bez skaņas nav nekā. 11. Un ja es vārdu nozīmi nesaprotu, tad es esmu svešinieks tam, kam runāju, un tas, kas runā, ir man svešinieks. ”
    http://www.catholic.lv/w/SvRaksti/Kor1/Kor1-14.htm

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.