J.Ogsts: ‘Parex (ex-Parex)’

Runājot par Parexu nevar atturēties atkal nepieminot pasaku par zelta zivtiņu. Viena no pirmajām privātajām bankām post-padomju valstīs, īpašnieki – ilgstoši bagātākie cilvēki Latvijā, pilis Jūrmalā, pieņemšanas pie augstām amatpersonām, maybachi un pat grāmata. Un tad pēkšņi – bāc, sitiens pa muguru, ņemiet 2us latus un pazūdiet!

Interesantākais šajā situācijā ir tas, ka bijušie Parex īpašnieki šobrīd visticamāk ir laimīgi, ka priekš viņiem šī pasaka ir beigusies. Toties nelaimīga ir Latvija un visi tās iedzīvotāji, kuru rokās ir nonācis šis mistiskais uzņēmums, kas dažu mēnešu laikā ir paspējis apēst jau gandrīz 1 miljardu eiro un nav īsti skaidrs, kad tas viss varētu beigties. Ironiski, bet vēl pirms 1.5 gadiem Parex vērtība tika lēsta uz to pašu 1 miljardu eiro.

Šobrīd ir ļoti grūti spriest, vai banku vajadzēja glābt vai ne, jo gluži vienkārši nav pietiekami daudz informācijas. Tādas nebija ne gada beigās, un nav arī šobrīd. Toties ir diezgan skaidrs, ka par spīti politiķu un amatpersonu cerīgajiem izteikumiem, banka šādā statusā visticamāk vairs nekad nepastāvēs. Un problēma ir ne tik daudz pašā Parexā kā kopējā situācijā banku sektorā, kas ne Latvijā, ne arī visā pasaulē neizskatās diez ko daudzsološi.

Jo tā nu ir sanācis, ka pēdējos 10-20 gadu laikā banku loma globālajā ekonomikā ir bijusi neadekvāti liela. Tagad šis kredīt-investīciju burbulis ir plīsis, un cilvēkiem gluži vienkārši vairs tik daudz banku nevajadzēs. Rezultātā ne tik tālā nākotnē banku sektora ietekme strauji samazināsies un mēs atgriezīsies pie saknēm, kad bankas pieņem depozītus, apkalpo maksājumus un pa retam izsniedz kredītus pašiem uzticamākajiem klientiem. Visa tā maniakālā aizņemšanās un finansu-alķīmiķu padarīšana, kas radījusi lielāko krīzi pēdējo 80 gadu laikā, pazudīs vēsturē kopā ar saviem radītājiem un viņu smalkajiem auto. Kā nesen izteicās leģendārais investors Jim Rogersnākotnē lauksaimnieki un ražotāji brauks ar Lamborghini nevis baņķieri.

Arī Latvijā pēc 2-3 gadiem visticamāk paliks kādas 1-2 lielās bankas un 7-8 specializētās nišas bankas. Pārējās pa šo laiku visticamāk tiks vai nu apvienotas vai likvidētas. Parex, lai kā arī to kādam negribētos, neatrodas tādā situācijā, lai varētu nopietni pretendēt uz iekļūšanu starp šīm 10+ palikušajām bankām.

Tas gan nenozīmē Parexa pilnīgu pazušanu – visticamāk, ka vērtīgākās daļas (piem. Parex Asset Management) tiks pārdotas un darbosies vai nu neatkarīgā statusā vai kā daļa no cita lielāka uzņēmuma. Mazāk vērtīgās bankas daļas (piem. filiāļu tīkls) tiks pievienotas kādai citai bankai vai nolikvidētas. Un tas arī ir prātīgākais, ko šajā situācijā varētu darīt.

Vai, izpārdodot Parexu pa daļām, valsts atgūs tur ieguldīto aptuveni 1 miljardu eiro, gan māc šaubas. Bet nu ar to laikam jau visi ir samierinājušies. Grūtāk ir saprotams lēmums ielikt par bankas (valsts bankas!) vadītāju Nilu Melngaili, ne tikai maksājot viņam algu 12′000 latu apmērā, bet arī uzsaucot viņa piederošajai firmai Riga Capital vēl 50‘000 eiro mēnesī par ‘krīzes menedžmenta’ konsultācijām. Varbūt tieši ar faktu, ka šajā firmā ir tikai 2vi darbinieki (iesk. pašu N.Melngaili) un nav pieredzes darbā ar bankām, ir izskaidrojams tas, ka Parex valdē nupat ir iekļautas 2as banku sfērā ļoti pazīstamas un kompetentas personas – Roberts Idelsons un Druvis Mūrmanis?


Jānis Ogsts.

Pārpublicēts no J.Ogsta bloga. 11.03.2009.


  • Vai nebūtu pienācis laiks veikt mūsu bijušās valdības darbības un budžeta kārtīgu auditu pienācīgi reizē izvērtēt Pareks glābšanas pasākumus.

  • Varbūt drusku ne par šī raksta tēmu, tomēr saistīts ir gan… Māra Zandera komentārs par jaunpieņemto valdības deklarāciju:
    “Savā ziņā naudas trūkuma dēļ valdība vispār maz ko var darīt un solīt, tādēļ varbūt pareizāk būtu bijis, ja deklarācija tiktu būvēta uz citiem pamatiem: “Mēs zinām, ka principā tikai jūs, šīs valsts iedzīvotāji varat ar savu uzņēmību atrisināt savas pašu un valsts kopumā problēmas. Tādēļ mēs, valdība, apsolāmies, ja nevaram palīdzēt, vismaz NEČAKARĒT jums dzīvi. Un tādēļ mēs darīsim to un to un to, lai šo čakarēšanu mazinātu”.”

    Viss raksts “Par daudz “ūdens” krīzes situācijai” – http://pingviniem.info/?p=351

  • Es arī apskatījos, un Zandera komentārs ir diezgan trāpīgs.
    Tai deklarācijā bija iekļuvušas arī dažas labas lietas, bet nu apkārt bija tāds vispārēju frāžu purvs, ka nav skaidrs, kur tur kādas prioritātes un ko no tā visa viņi NOPIETNI taisās pildīt.

  • Iet tautās runas, ka ietekmīgi cilvēki, netīrās naudas darboņi piespieduši mūsu valdību uz Parex glābšanu, lai atgūtu savu netīro naudu. Ar to var izskaidrot arī veselu nedēļu brīvu pieeju noguldījumu izņemšanai, pēc bankas pārņemšanas.
    Tās gan ir tik runas un neņemos apgalvot, ka pamatotas.

  • Starpcitu, negribas ticēt, ka būs kas labāks ar tiem pašiem vēzīšiem tikai citās kulītēs. Un, ja par “jauno” valdību un Parex, tad nav brīnums, ka JL tajā nav kopā ar SCP…JO – Interesants un vērā ņemams ir fakts, ka partijas “Sabiedrība citai politikai” 14.marta kongresā tiek lemts, ka valdes priekšsēdētājs vairs nebūs Gatis Kokins, kas, AK’ JEL’, ir arī Parex bankas valdē vēl aizvien….
    Visu zin un klusiņām nozūd no skatuves…Kādēļ tā – izseciniet katrs pats.

    Modrību, mieru, izturību mums visiem un ticību labajam un saviem spēkiem!

  • PRECIZĒJUMS – Gatis Kokins, pēc informācijas Parex bankas mājas lapā, ir Lietuvas Parex Bankas Padomes priekšsēdētājs

  • Valsts Kontrole: ‘Parex’ pārņemšana ir bijusi pret valsts interesēm – http://www.delfi.lv/news/national/politics/vk-parex-parnemsana-nenotikusi-valsts-intereses.d?id=27068882

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.