Vietējās preču apmaiņas sistēmas

Šajā rakstā sniegšu nelielu ieskatu “Vietējās preču apmaiņas sistēmās” jeb LETS (no angļu val. – Local Exchange Trading System), kā arī, kādēļ LETS sistēmas pašreizējajā, nebūt ne vienkāršajā ekonomiskajā situācijā, būtu ļoti vēlamas.

Papildus šim aprakstam noteikti ir vērts apskatīties arī LETS definīciju Wikipēdijā.

Parasti LETS sistēma ir realizēta ar interneta portāla palīdzību. Portālā ir sava iekšējā “valūta”, jeb, varētu teikt – dalībnieka reputācijas punkti. Portālā ir sludinājumu dēlis, kurā dalībnieki var piedāvāt savus pakalpojumus vai preces, vai norādīt, ka viņiem tādi ir vajadzīgi. Par sniegto pakalpojumu / preci notiek samaksa, ar reputācijas punktiem.

Tomēr, LETS reputācijas punkti atšķiras no oficiāli izdotās naudas, jo

  • naudu var tērēt tikai pēc tam, kad tā ir nopelnīta (vai aizņemta). LETS portāla dalībnieks var tērēt savus reputācijas punktus, arī tad, ja pēc tam nokļūs mīnusos (protams, mīnusus var ierobežot) – tas nav ne morāli nosodāmi, ne arī viņam ir no tā kāds sliktums, jo “aizņēmumam” nav procentu. Mīnusi no morālā viedokļa nav nekas slikts, tie vienkārši nozīmē, ka šobrīd es esmu vairāk ņēmis, nekā devis.
  • naudas skaits ir ierobežots (tas rada konkurenci – ir izdotas N naudas vienības, un katrs cenšas savākt sev iespējami vairāk no tām). LETS reputācijas punktu rašanos neierobežo nekāds limits, tie tiek radīti tad, kad kāds portāla dalībnieks sniedz palīdzību otram. Iespēja nopelnīt reputācijas punktus ir tad, ja dalībnieks spēj dot citiem tādu preci vai pakalpojumu, kas tiem ir nepieciešams. Ja es no kāda “pērku” preci vai pakalpojumu, tas savā būtībā nozīmē to, ka es apņemos pēc laika izdarīt pakalpojumu kādam citam, lai atpelnītu savus reputācijas punktus.
  • LETS visiem dalībniekiem kopā ir 0 vienības. Ja sistēmā esam tikai es un Jānis, un mums katram ir 0 vienības, tad pēc darījuma būs, teiksim, man -n un Jānim +n reputācijas punkti (pieņemot, ka viņš man ir kaut ko pārdevis). Lai es atkal nokļūtu plusos, man ir kaut kas labs jāizdara viņam, vai kādam citam, ja tāds pievienojas.


LETS sistēmas ieviešana mūsu situācijā būtu ļoti vēlama, jo

  1. tā ļautu notikt darbiem, kurus ir jādara. Šī brīža augstais bezdarbs nav racionāli pamatojama parādība, tā nenorāda uz to, ka “darba nav”. Darbi netiek darīti tāpēc, ka naudas plūsma ir samazinājusies, nevis tāpēc, ka sabiedrības un cilvēku vajadzības ir apmierinātas.
  2. esošās ekonomikas principi ir būvēti uz nepareiziem pamatiem. Pie esošās monetārās sistēmas vienmēr ir jābūt kādam, kas būs zaudētājs. Ekonomika, ko piedāvā LETS sistēma, nosaka, ka cilvēks nebūs zaudētājs, ja vien viņš grib darboties un dot kādam ko labu.

Jautājums, ko man ir uzdevis ikkatrs, kam šo ideju esmu pastāstījis – noteikti uzradīsies kāds, kas gribēs “piekrāpt citus” un iegūt reālas preces, atdodot pretī miljoniem virtuālo punktiņu. Neapšaubāmi, gan jau kāds uzradīsies, tomēr, šo risku neuzskatām par reālajai dzīvei atbilstošu (izmēģinājumi, protams, to pierādīs labāk). Arī pieredze no jau ieviestajām LETS sistēmām ir tāda, ka krāpšana nav tā problēma, ar ko nākas cīnīties.

Veidi, kā šo krāpšanas risku var mazināt:

  1. dalībnieka statistika ir pieejama citiem dalībniekiem. Ir redzams viņa konta atlikums, pēdējā laikā veiktie darījumi, reitingi.
  2. ir iespējams ierobežot dažādas lietas, kā konta atlikumu (gan pozitīvo, gan negatīvo), vienas dienas darījumu apjomu. Ja šis apjoms pārsniedz noteiktu summu, ir iespējams noteikt, ka šis maksājums notiek tikai, saskaņojot ar administrāciju.
  3. ir iespējams ieviest starpnieku līmeni – cilvēki, kas uzaicina sistēmā savus paziņas un par viņiem arī savā ziņā atbild. Starpnieki var arī apkalpot to cilvēku kontus, kam nav interneta, vai kas neprot tikt galā ar datoru.
  4. dalībniekam, ja viņš nav patoloģisks ļaundaris, nav motivācijas krāpties. Ja viņam rodas akūta vajadzība kaut ko saņemt, viņš var vienkārši ieiet mīnusos.
  5. savukārt, ja viņš krāpjas vai mēģina krāpties, viņam jārēķinās, ka viņu sāks atpazīt un ar viņu vairs netirgosies. Kas, patiesībā, ir daudz lielāks zaudējums, nekā kādu neapkrāpt.
  6. jaunpienācējiem iesaka sākumā uzturēties nelielos mīnusos, līdz viņi sāk uzticēties sistēmai.


k99 – http://k99-lets.blogspot.com


  • Doma ļoti laba. Pirmais, kas nāk prātā ir dažāda lietotu preču apmaiņa šādā veidā, piemēram, bērnu rotaļlietas, kas ļoti ātri zaudē savu aktualitāti, grāmatas – izlasi un dod tālāk.
    Sistēma gan ir ģeogrāfiski ierobežota, bet šajā gadījumā lietotājus var iedalīt pēc ģeogrāfiskā principa.
    Manuprāt, lielākais risks šādai sistēmai ir nevis lietotāju krāpšanās, bet tieši organizatoru krāpšanās, jo vienmēr jau var sev piešķirt kādus punktus utt. Tātad sistēmai ir jāpanāk cilvēku uzticēšanās.

  • Atļaušos mazliet palabot – LETS tulkojums kā “preču apmaiņas sistēma” nebūs īsti precīzs. Tā ir maiņas tirdzniecības sistēma, t.i., kā maiņas priekšmets var būt ne tikai preces, bet arī pakalpojumi.
    -
    Turklāt, tas, ka sistēmā figurē punkti, nenozīmē, ka nauda pavisam tiek izslēgta. Piemēram, cilvēks prot remontēt auto, un viņš var par savu pakalpojumu saņemt, teiksim, 60% naudā un 40% virtuālajos punktos (naudiskie pārskaitījumi gan nekādi nereģistrējas LETS portālā).
    -
    Par organizatoru punktu piešķiršanu sev – piekrītu, arī organizatorus var turēt aizdomās.
    -
    Viens “oficiāls” punktu sev piešķiršanas mehānisms ir komisijas (% par veiktajiem maksājumiem un par periodu), tas ir loģiski, jo sistēmai ir jāspēj sevi uzturēt. Es domāju, ka te nav baigais risks – ja visi darījumi ir atklāti, tad var arī parādīt, kādas ir tās summas, kuras community ir nomaksājusi komisijās. Ja dalībnieki redz, ka tās ir samērīgas, tad aizdomām par izmantošanu nebūtu vietas.
    -
    Vai var rasties cita veida aizdomas – ka kāds no organizatoriem, izmantojot savas zināšanas par sistēmu, krāpjas? Piemēram, dzēš no datubāzes informāciju par saviem pēdējiem darījumiem. Teorētiski šāda iespēja var būt, cik reāla tā liekas no praktiskā viedokļa – nezinu. Vienkāršāks veids, kā tikt bagātam, būtu godīgas metodes, piemēram, par punktu maksājumu maksāt ar sms. Bet tev ir taisnība, ir jādomā par to, kā šādas aizdomas novērst. Viens variants varētu būt – regulāri (teiksim, reizi dienā) publicēt info par visām veiktajām tranzakcijām.

  • Šāda sistēma varētu strādāt … tikai tagad, kam ir lieli “uzpunpēti” naudas resursi, tie var “sagrābties” tagad arī lielus materiālos resursus. Rezultātā šādā sistēmā viņiem būs liels punktu daudzums, jo veidojot dempingu viņi varēs tik vaļā no “piesavinātām” nevajadzīgām materiālām lietām.

    Milzīgais punktu daudzums ļaus diktēt noteikumus – piesolot daudz punktus viņi varēs “sagrābties” vēl papildus lietas … iespējams pat spekulēt.

    Tā kā viņu punktiem nav vērtības … tad tos varēs skiezt kā pagadās un rezultātā tiks sagrābti “vērtīgākie” resursi.

  • Esmu saskarusies ar šādām sistēmām francijā, kur tās saucās SEL (vietējas apmaiņas sistēmas – laikam franču LETS variants :)). Jāsaka ka tur tie darbojas jau sen, veiksmīgi un ļoti aktīvi : vienkarši piemēram, te ir saraksts uz 14 lpp ar SEL kontanktiem dažādās franču pilsētās: http://www.selidaire.org/spip/IMG/pdf/annuaire_novembre_2008.pdf.
    Santetjēnā, pilsētā, kur es nodzīvoju gadu, arī tāds SEL ir, viņu izmantota virtuālā ‘monēta’ ir margrietiņas. Sabiedriskai organizācijai, kur es tur toreiz stādāju “Terre d’echanges”, arī ir doma šādu sistēmu piedāvāt saviem biedriem. Vienīga atšķirība ir ka viņu apmaiņas “valūta” ir laiks (stundas). Doma ir tāda, ka laiks ir vērtība katram no mums, un pakalpojumi ar ko apmaināmies tiek novērtēti pēc laika, ko dalībnieks tajā iegulda.
    Runājot par iespējamiem krāpšanos riskiem: tas ir saprotams, ka sākumā parādās bažas par to, taču ja jau ir vietas, kur šīs sistēmas veiksmīgi darbojas, gan jau priekšrocību ir vairāk nekā risku :):):)
    Manuprāt, lieliska doma izveidot šādu sistēmu pie mums! Paldies tiem, kas to dara :)

  • druu
    es laikam īsti neuztvēru tavu domu.
    -
    Punktus tai sistēmā var radīt, tikai dodot kādam tādu preci vai pakalpojumu, kas viņam ir vajadzīgs. Tātad, ja kādam ir materiāli resursi (kaut vai nevajadzīgi priekš viņa) un viņš tos maina pret virtuāliem punktiem – viņš dara sabiedrībai labu. Un tie, kas iegūst mīnusus, iemainot šīs preces – tos mīnusus atpelnīs, darot labu kādam citam.
    -
    Sagrābties milzīgu punktu daudzumu (pat ja sistēma neierobežo dalībnieka konta lielumu, bet vismaz sākumā tā ierobežos) ir muļķīgi – tas nozīmē bezgalīgi dot, neko neņemot pretī.

  • Ideja nav peļama. Būtībā jau kaut kas tāds pastāv – galvenokārt, pie baznīcu un rel. apvienību draudzēm. Bet nebūtu slikti to veidot arī pēc šeit piedāvātā… . Tikai man viens jautājums: Kurš un – pēc kādas vērtību skalas noteiks, cik man tiek piešķirti (un kurš to noteiks) reitinga punkti, piemēram, par manis piedāvāto Raiņa kopoto rakstu komplektu ?

  • Valda komentārs vietā, kurš noteiks preces vērtību punktos vai laikā? Pārdevējs? Pircējs? Pārdevējs&Pircējs? Administrācija? Tirgus?

  • Pārdevējs & pircējs
    Orientējoši, pieņemam, ka “virtuālie punkti” atbilst latiem.
    Kā Marija teica, ir dažādas sistēmas, ir arī tādas, kur punkti tiek pielīdzināti patērētajām stundām. Man šķiet, ka mūsu gadījumā vienkāršāk ir lati.

  • Laipni lūgti uz konferenci, kas veltīta Latvijas ekonomikas atveseļošanai!
    Pieteikšanās portālā nacionalisti.lv!

  • VALSTS IESTĀDĒS IR JAIEVIEŠ VIENOTA APMAKSAS SISTĒMA AR AUGSTĀKO ALGU-1000 LS .ARODBIEDRĪBĀM UN TAUTAI IR JĀVĀC PARAKSTI-LABĀK ELEKTRONISKI,LAI
    ALGAS LĪDZ 500 LS SAGLABĀTU.VALDĪBAI IR VISAS
    IESPĒJAS LIKVIDĒT LIEKĀS FUNKCIJAS,VALSTS KONTROLES
    AIZRĀDĪJUMUS,VNĪ SHĒMAS,PARTIJU MELNĀS KASES,
    VALSTS IESTĀŽU PR UN ZIEDOJUMUS.

  • Nu tātad – vai šinī virzienā ir kāda kustība? Vai ši pusgada laikā ir noticis kas realizēšanās virzienā? Pastāstiet jaunumus!!!

  • Jaa, noticis ir daudz. Par to, kaa viss bija juulija viduu, esmu rakstiijis sheit:
    http://www.tautasforums.lv/?p=1120
    ==============
    Ja man vajadzeetu raksturot staavokli tagad, tad es vareetu teikt taa:
    ====
    + (labais):
    * pasaakums dziivo un darbi notiek (tie varbuut nav redzami uz aarpusi)
    * cilveeki pamazaam piesakaas (vakar ieregjistreejaas 100-ais daliibnieks)
    ====
    - (ne tik labais):
    * mums nav izdevies panaakt aktiivu tirdznieciibu. Shkjiet, jaapiekriit Jura Bogdanova teiktajam kaadaa citaa teemaa par to, ka interneta komunikaacijas patiesiibaa ir ljoti ierobezhojoshas. Un TK shai zinjaa ir nestandarta portaals – tam ir mazaak komunikaacijas loma (to var dariit draugos, sheit un dajebkur citur), bet taa ir vieta kur var noreekjinaaties.
    ===============
    Kopumaa, man ir doma, ka vajadzeetu savaakt tos, kas TK jau ir regjistreejushies, un tos, kas par to intereseejas, dziivajaa. Idejiski shai domai piekriit arii citi no projekta komandas, bet mees neesam domaajushi, kad un kaadaa formaataa sho tusinu taisiit. Ja nu kas, mees esam atveerti idejaam arii no aarpuses (un komanda vispaar ir atveerta – ja kaads juut iedvesmu pielikt pirkstu passaakumam, to var dariit)

  • palaboshu –
    Un TK shai zinjaa ir nestandarta portaals … — un tauta to nesaprot, un gaida, ka tur buus otri draugi, tikai ar noreekjinu iespeejaam. Nebuus, mees protms centiisimies dariit visu, lai iespeejas veikt dariijumus arvien paplashinaas, bet to nevar izdariit tikai ar portaala administraacijas speekiem, ir vajadziiga aktiiva domaashana no daliibniekiem.

  • Vispār,ir viena vietne, kur sāk organizēties pašpalīdzības lietas, tas ir forums http://komuna.readme.lv Tur gan pats forums (ne jau sarakste, bet pogas un uzraksti) ir angliski, bet domāju, vairums sapratīs.

  • Kā ir ar apmaiņas sistēmu Latvijā? Kaut ka ieskatoties k99 lapā īsti nevareju saprast, vai tā ir dzīva.

  • Izskatās, ka arī šī “vietne” mirst. Tas jau bija sagaidāms.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.