‘Stāsts par lietām’ (The Story of Stuff) – LATVIEŠU VALODĀ!

VIDEO/MULTFILMA: “The Story of Stuff with Annie Leonard” (latviešu valodāGoogle Video – angļu val; RuTube – krievu val.; 21min.)

Īsfilma vienkāršā valodā par nopietniem jautājumiem, ilustrēta ar kustīgiem attēliem, tālab ir viegli saprotama gan pieaugušajiem, gan bērniem. Izmantojama kā mācību materiāls skolā un skatāma ģimenes lokā. Filmiņas autore Annija stāsta, kā līdz mums – cilvēkiem, nonāk veikalos iegādājamās preces. Kā tiek panākts, ka mēs tikai pērkam, metam ārā, pērkam atkal, un kāds tikai ražo..  Un uz kā rēķina, tas viss?

Par filmas ieskaņošanu latviešu valodā pateicamies Aigaram (tulkoja) un Evijai (ierunāja), kā arī Vidzemes reģiona radio – Radio 3.


Latviešu valodā (1.daļa):


Latviešu valodā (2.daļa):

Papildus informācija, kā arī pati filmiņa angļu valodā pieejama interneta vietnē – www.storyofstuff.com.


  • Šis ir vienkārši super materiāls par to pašu “pokemonu” pirkšanu tēmu. Ja neviens nepirktu pokemonus, tad neviens tos nevarētu ražot. Un visi būtu laimīgāki.

  • nu varen labs materiāls!
    PS – kā īsti veikt tulkošanu?
    laikam jāpasūta kvalitatīvais materiāls dvd, un tad jāatrod kāda persona ar jauku balsi, ierunāšanai.. hmm.
    bet šitais ir tā vērts lai katrā skolā rādītu!

  • tiktiešām ļoti labs pamācošs materiāls par šobrīd piekopto kroplo patētētājekonomiku

  • ok, piesakās vēl kāds kas taisās šamo tulkot lai var apvienot spēkus. līdz 27 aprīlim. pēctam būs par vēlu!
    - tas kas vajadzīgs ir ātrrunājoša skaista sievietes balss (uz laiku – komplektā ar tās īpašnieci), tehnika un tulkojamā smadzene un daudzmaz laiks jau ir atrasts:)

  • Darījām, cik spējām un kā pratām ar tulkošanu, ieskaņošanu un montāžu. Tā kā vēl ir ļoti daudz video, kurus būtu vēlams ieskaņot latviski un izplatīt, tad aicinu to vienkārši darīt. Tuvākajā laikā organizēsim šo visu tā, lai pārējie redz, kurš pie kura video sagatavošanas darbojas, lai nedublējamies… Nedaudz pacietības… ;)

  • Skatījos šo mazo video
    Ieteikums – ziņas pasniegt daudz, daudz lēnāk, ar pauzītēm atbilstošās vietās, jo klausoties nevarēju tik ātri izsekot līdzi ātrai runai – lēnāk vārdus un tēlus pasniegt.. Citādi kā straujš vējš – te nu bija un te nu aizjoņoja , bez pēdām..neatstājot pilnīgus tēlus smadzenēs..

    Ja skolēnam tik ātri pasniegtu ziņas, tad diez vai viņš saprastu …
    Un vai ta mēs neesam dzīves skolā?

  • Šausmīga sociālistu propaganda. Te viens +/- normāli atspēkojis tos melus http://www.youtube.com/watch?v=c5uJgG05xUY

  • Zane, kritika par ātrumu laikam adresēta Annijai ;).. Uztaisi savu video un lēnāku.. Un vēl 2 ierosinājumi:
    1) izmanto pogu ‘pause’ un apdomā pateikto pēc katra teikuma;
    2) attīsti savu uztveri un domas ātrumu ;)

  • Lēnie:)
    Kad tulkoju, tad uzreiz zināju, ka būs tevis minētā problēma. Valdou un domāšanas atšķirība sarežģī tulkošanu ar uzrunāšanu virsū tas, jo Angļu valdai ir raksturīgi runāt ātri, komunicēt konceptos ar kuriem klausītājam vajadzētu būt pazīstamam (linārs, sinerģija…) un izteikties frāzēs, kas tieši netulkojas. Kā arī, es tagad klausoties dažas vietas būtu tulkojis savādāk, lai skanētu Latviskāk.
    ———
    to Juris – noskatījos. Būtībā “atspēkotājs” kasās par sīkumiem – statistiku, neprecizitātēm… nevis par būtību. Kā arī izvairās minēt skaitļus, kas varētu būt pareizāki – tā vietā vienkārši cenšās par katru cenu apgāzt filmā sacīto. nevis +/- bet gan ———-/+.
    ===
    Citiem vārdiem – kapitālisu un tehniski neiespējamā brīvā tirgus propaganda.

  • Tas, ka šis video “kādam” ļoti nepatīk, ir skaidrs. Tevis norādītais anti-video visdrīzāk ir izmaksājis ar kārtu vairāk nekā oriģināls – labi nostrādāts…. Un tas tikai apliecina Annijas video augsto vērtību. Ai, kā tā sistēma brūk un neviens Rokefellers tur neko vairs nevar padarīt. Korporāciju tēviem ir lielas bažas, ka cilvēki aizvāksies no TV ekrāniem un sāks domāt ar savu galvu. Pie reizes tā ir laba mācība tiem, kuri cīnās par to, lai cilvēki saprastu pašreizējās sistēmas īsto seju. Faktiem ir jābūt pamatotiem un neapgāžamiem.. Visiem iesaku filmu Korporācija – http://www.tautasforums.lv/?p=626 (paldies, Juri, ka sagādāji man šo iespēju to pareklamēt)…

  • Paldies, malači! Es nekad neesmu lietojusi centrālapkuri, tapēc papīri nonāk krāsnī vai plītī. No pelniem izņemam folijas , bet tad viņas miskastē aizņem 10x mazāk vietas. Pelni- uz dobēm, pārtikas atkritumi – uz kompostu.
    Nu, bet tas ir aristokrātiski- ko tu daudzstāvenē iesāksi?
    Š o atrakciju uzķēru, kad manējiem izdalīja Eiropas dienasgrāmatas. Viena aizkavējās pie manis- nu, visi materiāli, kas nebija par ES, bija par patērētāja prasmēm un tiesībām. Pokazaķeļno!

  • Noskatījos video. Sāku domāt, kā lai aprēķina to robežu, kas cilvēkam ir nepieciešams. Manuprāt, problēma nav šajā sistēmā (ražošana patēriņš), bet problēma ir pašā cilvēkā.. Tas neko neatrisinās, ja katrs indivīds apzināsies to robežu, kas būtu jāražo un jāpatērē, jo cilvēks ir zinātkārs un viņš grib eksperimentēt.

    Es pat to nesauktu par problēmu… Problēma tā ir tikai tiem, kuri domā, ka cilvēks visu var kontrolēt.. Vai var kāds pateikt, vai Visumā ir tāda sistēma, kas ir mūžīga?
    Es saredzu visur piedzimšanu, dzīvošanu, miršanu, sākot ar elementārdaļiņām līdz milzīgām zvaigznēm. Atšķiras tikai laiks, cik ilgi katra sistēma dzīvo. Un kāda atšķirība, vai cilvēce nodzīvos X gadus, vai X+Y gadus? Beigas tapat pienāks un tas būs kaut kā sākums.

    Domāju, ka varam turpināt šādu superpatēriņa sistēmu, un ikviens kurš ir pret to, tas ir vienkārši neapmierināts, ka kāds uz to pelna un braukā ekskluzīvākā mašīnā. Ko autore vēlas panākt? Psargāt planētu Zeme no bojāejas? Pataisīt visus par vienlīdzīgiem? Rūpēties par cilvēces genofondu? Vai vienkārši atstāstīt savu pieredzi un zināšanas?

  • Kā aprēķina robežu.
    Dara otrāi. Nevis aprēķina robežu, bet gan skatās, kāda ir kapacitāte Zemei vai kādai konkrētai vietai. Kad ir apzinātā kapacitāte, tad tiek pieņemts saprātīgs lēmumus par darbošanos esošās kapacitātes ietvaros – nevis tā, kā iegribas, safribas vai prasa tirgus.
    =================
    Beigas nevar pienākt, jo nav sākuma. Arī pirms lieilā sprādzina kaut kas bija. To, kā varēja būt, mēģina saprast CERN taisītāji, kas ir nolaupījuši radības processu (nolaupīšana arī ir daļa no radības processa). Radības process ir fizikas likumu rašanās, ģenētiskas sarežģītības veidošanās… Nolaupītāji ir pārņēmuši kontroli pār šiem procesiem – ĢMO un CERN ir daži redzamākie piemēri.
    =================
    Runa nav par superpatēriņu, bet gan par saprātīgu rīcību – resursu kapacitātes un iespéju apzināšanos un saprātīgu saimniekošanu.

  • Rokfellers, Soross un citi tieši finansē šitos zaļo/sociālisma propagandu.

  • Labi, rēķinam kapacitāti. Tas, kas notiks, to varētu salīdzināt ar krīzi Latvijā, ka jāsavelk jostas.. Kā jau teicu, tad cilvēks ir zinātkārs, un ja izdomāsim tērēt resursus, lai aizlidotu uz kosmosu, tad, lai darbotos kapacitātes ietvaros, būs jāsamazina resursu patēriņš uz katru iedzīvotāju. Beigās izvērtīsies tāda situācija, ka jādzīvo būs mežā.

    Problēma vēl ir tur, ka konkurence ir neizbēgama (neatkarīgi no tā vai ir reklāmas, vai nav).

    Tā kā pastāv konflikts starp resursiem un cilvēku zinātkāri, tad tas tiek risināts ar jauniem izgudrojumiem/tehnoloģijām, kam atkal jāpatērē milzīgi resursi. Un beigu beigās cilvēce vai planēta Zeme “novecos” un “nomirs” un tad dzims kaut kas jauns.

    Vai pirms lielā sprādziena kaut kas bija, es nezinu un neesmu redzējis. Attiecībā uz to, ko gribēju pateikt, tad tam nav nozīmes – bija vai nebija. Gribēju pateikt, ka daudzi procesi dabā piedzimst, dzīvo un nomirst. Arī Lielā Sprādziena brīdi, neatkarīgi no tā vai pirms tam kaut kas bija, varētu uzskatīt par piedzimšanu un beigas par visuma kolapsēšanu un iespējams atkal būs cits sprādziens. Gribu tikai pateikt, ka var novērot pulsāciju, viļnveida dabu.

    Es domāju, ka nāve, vai labāk to saukt par beigām, ir neizbēgama..

    Kas būs ieguvējs no tā, ja mēs “saprātīgi” saimniekosim uz Zemes?

  • to Roja
    Dzīvesstila maiņa (ne obligāti jostas savilkšana) ir daļa no nākotnes. Tev taisnība. Tomēr pārsvarā visas tehnoloģijas tiek izplatītas tirgū ar mērķi nopelnīt. Piemēram automašīnu detaļām pievieno vielas, lai tās nodiltu, lai varētu pelnīt ar detaļu apmaiņu. Vēl, piemēram, ēkas it kā tautpības nolūkos ceļ ar vāju siltuma izolāciju, kas ilgākā laika posmā izmaksā vairāk, jo rēķini par siltuma patēriņu ir lieli.
    Tas nozīmē, ka ir saprātīgāk jārījojas ar pieejamajiem resursiem, nevis jāiet dzīvot mežā.
    Konkurence ir tikai tad, ja ir deficīts. Gaisam ,ko elpojam nav deficīs – līdz ar to nav konkurences par pieeju gaisam…. pagaidām. Ja cilvēki strādātu pie tā, lai radītu pārpilnību pēc iespējas visās jomās, tad varērtu arī nedzīvot “mežā”. Pārtikas un enerģijas pārpilnība uz Zemes ir viennozīmīgi. Dzīvesvietu trūkums ir mākslīgs – to rada finasu sistēma. Ar pārējiem resursiem jārīkojas saprātīgāk, kā arī jārada alternatīvi risinājumi, kas ir efektīvi, bet nenes peļņu.
    Piemēram.
    – Peļņu nenes cilvēki, kas pašī sagādā sev pārtiku.
    – Peļņu nenes cilvēki, kuri dzīvo ēkas, kuras ražo, nevis patērē enerģiju (siltumu un elektrību)
    – Peļņu nenes vai peļņa ir maza no cilvēkiem, kas pārvietojas ar transportu, kas patērē atjaunojamo enerģiju (vējš, saule, zemes siltums, viļņi, koksne…)

    Kas būs ieguvējs no tā, ka mēs saprātīgi saimiekosim?
    Labs jautājums. Man tev ir jautājums – kādēļ kādam ir jākļūst par ieguvēju. Vai “ieguvums” var būt un ir vienīgā motivācija?
    =========
    to juris
    Tev ir taisnība par zaļo “revolūciju” – kas aiz tās stāv – tas ir viesiem sakidrs. Tomēr tas nenozīmē, ka vajag turpināt patērēt uz nebēdu un ignorēt patēriņā filozofijas limitus.

  • konkurence NAV neizbēgama. Tā ir tikai viena no daudzajām šīs “novecojošās” sistēmas sekām, kurā tagad visi dzīvo un diemžēl liela daļa cilvēku domā, ka savādāk vispār nevar.
    -
    “…environment – that really creates our values and behavior. There is no fixed, predetermined ‘human nature’. Our values, methods and actions are developed and derived from our experiences…”

  • “Story of Stuff” tiešām ir murgs. Bet tas “HowTheWorldWorks” (video, ko iepostējis Juris) arī nav īpaši gudrs. Viens mans draugs atsūtīja šitādu te:
    http://www.youtube.com/watch?v=knB6RgYFKdY
    un
    http://www.youtube.com/watch?v=CIlDlQO9n3A

    Paskatāmies un pasmejamies. :)

    Vārdu sakot – abi labi. :)

  • Nazi, vai nepaskaidrosi precīzāk savu apgalvojošo izteikumu? Šādus vārdus, bez paskaidrojumiem būtu jādzēš. Jā, video ir neprecizitātes, iespējams kaut kas nav pareizi par klimatu vai c., bet, pasakot, ka video “ir murgs”, tu liec domāt, ka viss, kas teikts video, ir aplamības – par patērētāju sabiedrību, reklāmām, 3. pasaules valstīm un to apkrāpšanu, valdību rīcību utt. Ceru, ka būs izsmeļoši un PRECĪZI papildinājumi tevis teiktajam, t.sk., saite uz Tevis vai kāda cita radīto ‘ideālo video’ vai citu informācijas avotu.

  • Ja murgs, tad dod piemērus. Pats pamanīju šo to, tomēr, esmu studīejis vides zinības, tādēļ konceptuāli ir pareizi – par ķēdēm un cilvēku rīcībām.

  • Ok, varbūt var savādāk un ir iespējams likvidēt konkurenci..
    Bet, lai pamanītu konkurences pazīmes, nav jāskatās tikai uz šo sistēmu, par ko vēsta video. Pietiek ielūkoties tālā pagātnē un ievērosim, ka “visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē, cilvēks vienmēr sacenties ar saviem sugas brāļiem”.

  • Kungi,
    Fakts, ka “Story of Stuff” ir minēti reāli fakti, kas pamatīgi sajaukti ar pilnīgi nepamatotiem apgalvojumiem (piemēram, tas pats piemērs ar datoru – “vainīgi” nav ražotāji, kas ražo jaunu aparatūras paaudzi, bet gan lietotāji, kuŗi nejēdz nomainīt nepieciešamās komponentes, tāpēc pērkot jaunu datoru. Un cik nav dzirdēts un redzēts, ka cilvēki nopērk jaunu datoru tikai tāpēc, lai dabūtu “jaunu” korpusu pie reizes – citādi neviens taču neredzēs, ka arī “iekšas” ir jaunas! Tā ir patērētāju, nevis ražotāju “vaina”). Tāpat jau dzirdētie, stulbie apgalvojumi par to, ka nupat beigšoties planētas resursi. Mēs līdz šim neesam izmantojuši pat 1% no visiem resursiem…
    Starp citu – vārds “murgs” to jau arī nozīmē – sliktu sapni. Un sapņi ir īstenības (jau piedzīvotā) sajaukums ar smadzeņu radītam vīzijām. Par “sapni” šo stāstu nevar nosaukt, jo sapņi ir skaisti. Sliktu sapni sauc par murgu.
    Tādēļ neatkāpšos no saviem vārdiem.

  • Oho… “visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē, cilvēks vienmēr sacenties ar saviem sugas brāļiem”! KĀ TU TO ZINI?
    Ja neesi, kā minimums, Helēna Blavatska, tad arī par šo gribētu uzzināt ko vairāk. Norādot drošus avotus, lūdzu, pastāsti par to, kā cilvēki dzīvojuši pirms 3500, 5000 gadiem…
    Ieskatam piedāvāju Aigara blogā sakrāto informāciju – http://ancientpuzzles.blogspot.com/

  • Par to negodīgo rīcību nemaz nenoliegšu.. Tomēr es gribu zināt pierādījumus. Kādas vielas tiek pievienotas mašīnu detaļām? Varbūt tās vielas netiek pievienotas, lai patērētājs būtu zaudētājs, bet tāda ir vienkārši tehnoloģija un labāks nekas nav izdomāts. Video ir piemērs par procesoru. Autore apgalvo, ka tas tiek darīts speciāli, lai cilvēks vairāk pirktu, bet, lai tik droši to apgalvotu, vai autore zin tehnoloģisko procesu, kā tiek ražotas šīs sarežģītas detaļas, kapēc mainās procesora ligzdas (socket) un kapēc procesoram mainās kājiņu skaits?

    Deficīts būs vienmēr, jo resursi ir ierobežoti. Pierādiet, ka vesels gaiss, ko elpojam būs vienmēr, pat, ja ievērosim visu, lai to nepiesārņotu. Turklāt, kā minēju iepriekšējā komentārā par konkurenci, tad deficītu efektu izraisa tas, ka kāds vienmēr gribēs vairāk.

    Domāju, ka cilvēka motivācija un virzītājspēks ir tas, ka kaut kas tiek iegūts. Mums varbūt atsķiras interpretācija par vārdu “ieguvums”..

  • Es to nezinu. Sauksim to citātu par manu hipotēzi.
    Lai to pārbaudītu, es ieskatīšos vēstures faktos.. līdz pat Homo Erectus laikiem..

  • Hmm, starp citu, vai Helēna Blavatska arī to pašu apgalvoja par konkurenci?

  • Vecīt, tu savos izteikumos esi sekls. Izpēti, lūdzu, šādas lietas kopš Windows 95 laikiem:
    - Programmatūras izstrādātāju politika attiecībā uz programmatūras licenču tirdzniecību (jaunu programmatūras licenču iegāde, upgreidu politika visā šajā laikā, preinstlētie OSi portatīvajos utt.)
    - Programmatūras izstrādātāju sadarbība ar procesoru ražotājiem

    Un tad varēsi izdarīt secinājumus par to,
    - cik procentuāli cilvēkiem patiešām ir nepieciešamība pirkt arvien jaunu operētājsistēmu un kompi,
    - cik % tas ir smadzeņu skalošanas ietekmē (t.sk. sīčiem iepotē, ka datorspēles – tas ir kruta, un tad tik pērkam jaunu video karti un jaunu kompi, jo vecais geimu nevar pavilkt),
    - cik % tas ir tādēļ, ka nav citu iespēju, jo nobirusi mātene vai procis, kuru vairs nevar dabūt.
    - cik % tas ir tādēļ, ka cilvēkam nobirst cietais, kuram ir tieši tik liels garantijas termiņš, cik ilgam laikam ir paredzēta viņa darbība.. un tad jau jāpērk jauns cietais, OSu arī ta vajag licencētu.. Ne visus MS informē par F5 taustiņu, slēpjot patiesās XP iespējas darboties uz samērā mazjaudīgiem datoriem utt.

    Labi, ka arvien nostiprinās dažādi atvērtā koda risinājumi, kas impērijai liek satraukties.., bet vēl pirms pāris gadiem ‘useriem’ nebija variantu…

  • Ivo,

    Par programmatūras izstrādātājiem un “licencēšanu” pilnīgi piekrītu. Dīvains jau ir kaut vai pats fakts, ka daudzi “biezie” uzņēmumi ir saistīti ar IT – proti, programmatūras izstrādi. Piemēram, Microsoft un Oracle.

    Par datoru pirkšanu ir interesanti. Pats mājās lietoju 2 datorus – viens ir AMD Athlon XP 2000+, uz kuŗa apstrādāju video, un otrs ir laptops ar Celeron M 1,4 GHz procesoru. Nevarētu teikt, ka abi ir pirmā svaiguma, bet man ātrāki nav vajadzīgi. Līdz ar to varu piekrist, ka samērā liels % ir “smadzeņu skalošanas” ietekmē. Papildus tam, piemēram, datorspēļu izstrādātāji arī īpaši neiespringst un “cep augšā” spēles, sevišķi netaupot sistēmas resursus. Ilustrācijai var atcerēties kaut vai ZX Spectrum. Uz mūsdienās neticami maziem resursiem (3,5 MHz procesors un 48 KiB RAM) tās spēlītes īstenībā bija tīri neko.

    Mātenes un proča dabūtnevarēšana ir tikai aizbildināšanās. Vienmēr var nopirkt lietotu mātesplati. Vainīgas šeit ir nezināšana un slinkums.

    Piekrītu, cietais disks var nobirt. Jāatzīst, ka man gan īpaši ārpus garantijas laika tie nav biruši. Piemēram, minētajam Athlon datoram cietie diski ir 2 gab. pa 80 GiB – abi pirkti 2004.gadā. Vairāk sarežģījumu ir tad, ja diskā vienkārši nepietiek vietas. Kaut vai, lai savāktu cik necik cienījamu dokumentālo filmu kolekciju. Jebkuŗā gadījumā, diska nomaiņa nav iemesls visa datora nomaiņai.

    Par darbību uz samērā mazjaudīgiem datoriem. Es esmu pieķēries visai īpatnam labdarības veidam – savācu vecus datorus, tos savedu darba kārtībā un tad dāvinu tos tiem, kas pat tādus nevar atļauties. Šobrīd tie pārsvarā ir Pentium III vai “lēnie” (ap 1,5 GHz) Pentium IV datori. Sk. http://www.alvils.info/index.cgi?action=5&id=146
    Starp citu, nevarētu teikt, ka tas pats Ubuntu Linux ir baigi lēns uz Pentium II 300 MHz. Palēns jau ir – tas tiesa, bet lietot var. Īpaši, ja neko citu nevar atļauties…

    Un, starp citu, piemēram, Windows Vista un Windows 7 lielās sistēmas prasības izriet no slikta izstrādes modeļa un vajadzības nodrošināt atpakaļsavietojamību, nevis no kādas ļaunprātības. Piemēram, GDI vēsturiski ir bijis ātrāks par X logiem, tomēr X logiem dēļ to “akadēmiski pareizās” klientserveŗa architektūras bija viegli “piekabināt” t.s. “compositing window manager” jeb 3D akseleratora izmantošanu. Windows, savukārt, Aero darbības nodrošināšana bija vesels murgs Microsoft koderiem. Līdzīgi ir ar “Remote Desktop”. Iekš Windows Server 2008 ieviestās “Remote Applications” principā bija lietojamas X logu sistēmā vēl pirms Linux un pat pirms Windows, jau kopš 1983.gada… GDI priekšrocība toties visus šos gadus bija lielāka veiktspēja.

    Starp citu, iesaku izlasīt Marlina Ellera grāmatu “Barbarians led by Bill Gates”. Tur labi redzams, kā “sadarbība starp programmatūras un aparatūras ražotājiem” ir vienkārši mīts. Tā veidojas dabiski – harda autori uztaisa jaunu proci, kuŗš ir baigi ātrs un foršs. Attiecīgi esošā programmatūra darbojas ātrāk. Toties softa autori softam var pielikt jaunas fīčas (tas nekas, ka tās vajadzīgas vien nedaudziem). Diemžēl jaunajām softa versijām jaunais procis jau paliek par lēnu. Aparatūras ražotāji atkal izlaiž jaunu proci un process turpinās. Ellers labi par to pateica – “and the best of all, it was all indirect as hell driven by the market”. Ne vienmēr un visur jāsaskata sazvērestību teorijas.

    Ceru, ka, ja šī diskusija turpināsies, varēšu redzēt kādus konstruktīvus argumentus par to, kādēļ mani izteikumi ir sekli…

  • Vienīgais par ko piekrītu ir resursu apjoms. Tas tiek apzināti turēts deficītā. Tas tik un tā nozīmē, ka ar resursiem ir jāapietas saprātīgi, jo:
    – atkritumu sakoncentrēšana vienā vietā rada piesārņojumu
    – resursrsu ieguve kļūst ar vien enrogintensīvāka, jo, lai tiem piekļūtu ir jārokas dziļāk
    ==========
    Veispār atbalstu veselīgu skepticismu, tomēr nosaucot visu filmu par marazmu, tu pārforsē. Atzīsti taču.

  • Starp citu, par resursiem.
    1) Vai mums ir pieejams maz enerģijas? Piemēram, Saules enerģija
    2) Ja mums ir daudz enerģijas, arī atkritumus varam ierakt arvien dziļāk. Piemēram (tīri hipotetiski) tik dziļi, ka tie izkūst.
    :)

  • OK.
    1. Speciālais nodilums. http://en.wikipedia.org/wiki/Planned_obsolescence Ieej licenzētā autoservisā un pajautā servisa pieņēmējam – viņš tev paskaidros kādas tieši vielas tiek pieliktas. Tas nav nekāds noslēpums. (zinu to visu, jo draugi strādā industrijā)
    2. Aizmisrti par datoru. Paskaties jaunos autiņus. Viss ir uztaisīts tā, lai būtu grūti pieejams viss, ja pats gribi labot. Kad runā ar servisa pieņēmēju par Speciālo Nodilu, pajautā to pašu par to, kādēļ zem kapota viss ir tik grūti pieejams. Viņš tev paskaidros, ka tas ir tādēļ, lai tu pats nevarētu sataisīt tik vienkārši, jo tad serivsa industrija zaudēs pamatīgu peļņu.
    3. Pārcel iepriekšējos punktus uz jebkuru industriju. Piemēram, ĢMO (ģenētiski modificēti sūdi). Ģenētiskās izmaiņas ir speciāli radītas tādas, lai augi būtu neauglīgi, un zemniekiem vajadzētu pirkt sēklas katru gadu. Pie tam tās ir liecnezētas un viss uzturs tiks kvalificēts no nākamā gada, kā indes. Skaties Codex Alminetarius.
    —————
    4. Deficīts dabā nav novērojams – viss ir balansā. Ja skābeklis ir par daudz, tad sarodas vairāk augu, kas to absorbē, ja CO2 ir par daudz, tad sarodas augi, kas to absorbē. Tas pats attiecas uz visu pārējo dabā.
    =========
    Ienāk vidē HOMO SLAVE un dēļ atrautības no spējas būt saprātīgam paziņo, ka visur vienmēr ir deficīts, un, ja tā nav, lai to pierāda.
    Es lūdzu. Nedaudz nedaudz saprāta.
    5. Motivācija nākotnē būs nevis no tā, ka kāds iegūs kaut ko, bet gan tas, ka varēs dot.
    Cilvēki jutīsies piederīgi, vajadzīgi un nozīmīgi, jo varēs dot un papildināt vidi, palīdzēt citiem cilvēkiem un saprast pasauli sev apkārt.

  • Atkritumi, kamēr tie ir nesakoncentrētā veidā izvandīti viengabalaini pa virsmu, rada mazu skādi. Vislielākais posts ir sakoncentrēti atkritumi. Atkritumi nāk no dabas un dabā atgriežas un agri vai vēlu sadalās, tiek absorbēti caur vienkāršākajām dzīvības formām un pēc tam sarežģītākajām. PILNĪGI VISI. Protams, atkritumi, ja būtu saprāts cilvēkam kaut vairāk nekā mušai, tiktu izmantoti kā resurss.
    ———–
    Enerģija ir pārpilnēm stāvgrūdām astronomiskos apjomos piejama par pilnīgi baltu velti absolūtā pārpilnībā līdz absurdam ilgā laika posmā pieejama cilvēcei.
    Tikai mazs kripucītis Sahāras tuksneša būtu jānoklāj ar saules baterijām, lai saražotu visu cilvēcei nepieciešamo enerģiju – elektrību, siltumu un degvielu.
    Ģeotermālais jeb Zemes siltums, viļņi, paisumi un bēgumi, vējš un citi ir tādā afigennā pārpilnībā, ka tikai kurmis to var neredzēt un nesaprast.
    ========
    Tomēr fakts ir – cilvēki, kā aptrakuši vergo, lai maksātu rēķinus Naudas Dekāniem.
    =========
    Mostamies visi augšā.

  • 1.
    Par to kā tur izvietotas detaļas zem kapota.. Hmm, pārsvarā jau galvenās lietas, tosola nomaiņa, eļļu ieliet, logu tīrāmo ieliet, nomainīt akumulatoru vai aizdedzes sveces – tas viss ir pieejamas. Visu jau nevar izvietot tā, ka viss viegli pieejams.. bet tas tā, sīkumi. Patiesībā par šmaukšanos pārliecināji, tā viņš ir.. un tas ir dēļ konkurences!
    2.
    Pieļauju, ka dabā nav viss balansā..
    Kā ir ar ozona caurumu?

    “Ja pieaug UV-B starojuma daudzums, kas sasniedz Zemes virsmu, potenciāli var rasties liels kaitējums kā cilvēku veselībai, tā apkārtējai videi.”

    “Ozona slāņa noārdīšanās ir ozona molekulu sadalīšanās, ko izraisa stratosfērā sastopamās dabisko procesu (piemēram, vulkānu izvirdumi) rezultātā radušās vai cilvēka rīcības rezultātā emitētās (atbrīvotās) hloru (Cl) vai bromu (Br) saturošās ozona slāni noārdošās vielas (OSNV), kā arī metāns un slāpekļa(I) oksīds (N2O). ”

    Uzsveru, ka nav obligāti jāpieliek cilvēka roka, lai ozonā veidotos caurums.. Vai gribi apgalvot, ka ozona slānis darbojas balansa sistemā? Ja Zemei parādās kāds caurums uz atvērtu kosmosu, tad tas nozīmē, ka pastāv iespēja pa to caurumu kaut kam iekļūt un kaut kam iziet.. Tātad kaut kas var kļūt mazāk un kaut kas vairāk. Un labi būtu, ja tas kas ienāk un arī tas kas aiziet mums nav nepieciešams un nenodara nekādu kaitējumu – tad mums neveidotos deficīts un tad es Tev piekristu, ka uz Zemes viss skaisti regulējas.

    3.
    Ja es varu dot, tad tas dod iespēju iegūt – ja es vistai dodu ēst, tad iegūšu olas un nenomiršu badā. Kaut kā tā. Bet nu ok, Tavu domu saprotu, ka cilvēki vairāk koncetrēsies uz došanu, bet nenoliegsim, ka no tā viņi arī būs ieguvēji.. tas jau arī būtu jāapzinās. :)

  • Starp citu.
    Neesmu pārliecināts, ka automobiļu detaļām klāt tiek speciāli jauktas kādas vielas, tomēr izejmateriāli tiek lietoti arvien lētāki un nekvalitatīvāki. Piemēram, mans 1991.gada Mercedes 300GE joprojām ļoti labi ripo, un praktiski visa ritošā daļa vēl ir rūpnīcas (starp citu, nesen atklājās, ka pat uz amortizatoriem rakstīts “Made in W.Germany”. Zinātāji sapratīs ;P). Nesen bija iespēja salīdzināt jaunu bremžu disku ar labi saglabātu 1982.gada G klases bremžu disku. Diena pret nakti – es domāju materiālu.

  • Nu, ko tu tur ņemies – aizej uz servisu un pajautā. Es to zinu no pirmavotiem. Merceses ir cits staasts – tu pats to zini. Jautaajums ir – kaadeelj cits.

  • Nazi, pateicos, par komentāru un šo citātu “varu piekrist, ka samērā liels % ir “smadzeņu skalošanas” ietekmē”, par ko arī ir liels uzsvars VIDEO.

    No manas puses šobrīd diskusija neturpināsies, jo mēs aizejam no tēmas par “murgu” un video, kurš, kā pats netieši atzini NAV murgs. Diskusija par šo tēmu turpināsies pie Tava raksta, kura nosaukums varētu būt šāds:
    “MS, Intel un AMD īpašnieki nekad nav gribējuši ‘uzvārīties’ (tas ir sanācis kaut kā netīšām), bet viņu vienīgā patiesā rūpe ir bijusi ātri datori, laimīgi un domātspējīgi cilvēki”

  • pirmkārt viss ir iespējams. taatad veereiz
    1. Ja rūpnīcām par sarežģīto pieeju būtu pašām jāmaksā, tad tu redzētu, kā izmainītos auto dizains.
    2. kas radiija ozona caurumu un joprojaam rada? o3 veidojas leenaak nekaa mees to noaardam. Taa noaardiishanaas ir saistiita tieshi ar ledusskapju, dezodrantu… ievieshanu
    3. Tieshi taa – sapraats, sapraats sapraats – kopaa var paveikt vairaak nekaa katram raujot palagu uz savu pusi.

  • 5 zvaigznes no piecaam par peedeejo komentaaru

  • Ivo,
    Nevajag demagoģiju, lūdzu.
    Skaidrs, ka Microsoft galvenais mērķis ir “uzvārīties”. Un arī Intel, AMD un visu pārējo uzņēmumu vienīgais patiesais mērķis ir gūt peļņu un pēc iespējas lielāku “tirgus daļu” – vēlams 100%. Lieta ir tāda, ka šie uzņēmumi ir spiesti no daļas peļņas atteikties savstarpējas konkurences apstākļos (piemēram, nesen pēc Intel Core i5 procesoru iznākšanas AMD nometa cenu savam Athlon II X4 – http://www.lenta.ru/news/2009/09/16/quad/). Un vēl – programmatūras un aparatūras ražotājiem nav “formāli” jāsadarbojas – vienkārši technoloģiju straujā attīstība stingri nosaka, ka procesori _paliek_ arvien jaudīgāki. Un programmatūrai, loģiski, jāspēj izmantot to iespējas. Ja vēl ar tādu programmatūru var “uzvārīties”… :)
    Un protams, ka ne mikroshēmu ražotājiem, ne slēgtās programmatūras izstrādātājiem nepatīk, ka viens te paņem, savāc visādus Pentium III “pa lēto”, sainstalē uz tiem Ubuntu Linux un izdala cilvēkiem. No otras puses – bez šī technoloģiju progresa mēs vēl tagad varētu labākā gadījumā izmantot http://en.wikipedia.org/wiki/Abacus. Kā atceramies, padomju laika “socialistiskā” industrija nebija spējīga saražot ne tuvu tādus datorus, kā Rietumu “korporācijas”. Starp citu, neviens padomju “personālais” dators nav pašu sovjetu izgudrots. Pat “slavenais” BK-0010 bija 1970.gadu DEC PDP-11 stipri apgraizīta versija.

  • .. Toties cilvēki nebūtu degradējušies līdz dārzeņa līmenim. Mums visiem, un datoriķiem – jo īpaši!!! (pats arī ar šo jomu saistīts), derētu biežāk norāpties no saviem kompjiem un iet pasēdēt pie upes vai mežā un padomāt par šo visu sistēmu, paskatoties no malas. Varbūt atnāks kāda atklāsme par to, ka dators paliek ātrāks, bet jēga no tā visa mazāka, ja pie viņa sēž dārzenis. Interesanti zināt, cik “pentiumus” un superdatorus vajadzēja Edvardam – http://www.tautasforums.lv/?p=592.. Kur mēs ar saviem pentiumiem diži tālu esam tikuši?

  • Uz lēta Pentiuma tagad jebkuram cilvēkam ir iespēja izveidot serveri un turēt līdzīgas lapas kā tautasforums.lv. Tas dod iespēju sludināt savas idejas un sabiedrisko domu mainīt daudz ātrāk nekā, piemēram, 17. gadusimtā, kur tāpat kā mūsdienās arī atradās idivīdi, kuri saskatīja pasaules iekārtojumā kaut ko nepareizu. Tas jau labi, ka “dārzenis” sēž pie ātra datora, viņam tiek dota iespēja par tādu nebūt..

    Bet Xeonus var izmantot, lai simulētu sarežģītus dabas procesus. Savukārt, ja saslēdz visus pasaules Xeonus kopā, tad var ieskatīties nākotnē, kas dod iespēju novērst kādu globālu katastrofu.

  • Ivo,
    Tas, ka cilvēks sēž pie datora un paliek par “dārzeni”, ir viņa problēma. Pirms datoriem cilvēki sēdēja pie televizora, vēl pirms tam – klausījās radiofonu, vēl pirms tam – lasīja lētas lubenes, vēl pirms tam – bija vienkārši vergi (dzimtcilvēki). Tevis minētie “dārzeņi” ir bijuši visos laikos, un nevajag (kategoriskās formās!) apgalvot, ka tagad ir slikti, vienlaikus liekot noprast, ka agrāk jau neesot bijis tik traki. Ja nebūtu tā paša Intel un AMD (un citu elektronikas ražotāju), mums nebūtu arī datoru un mēs te netērētu laiku diskusijās. Technoloģiskie līdzekļi paši par sevi kļūst arvien ātrāki un jaudīgāki (come on, vai tu labāk brauktu ar, piemēram, 1996.gada “Ford” vai ar 1912.gada “Ford”?), bet to lietderīgums ir atkarīgs no šiem pašiem patērētājiem – tam, kā tos lieto.

  • Atkal jau – “ir bijuši visos laikos” – KĀ TU TO ZINI? (skat. komentu roljam).
    Cilvēce kopumā paliek ar vien stulbāka, tas ir acīmredzami. Es vislabprātāk izvēlētos dzīvot drošā, labklājīgā, mierpilnā un laimīgā valsti un pasaulē… un man piekāst būtu visus Fordus.. Aizej uzbūvē kādu “Koraļļu pili” vai “Piramīdu” ar visiem saviem lieldatoriem, ar kuriem izskaitļo gan tavu nākotni – par, ko tev 100% taisnība, jo tiek uzkrāta info par taviem pirkumiem, banku darījumiem, ierakstītas tavas tel. sarunas utt. – izskaitļota cilvēku “dārzeniskuma pakāpe”, skalotas smadzenes utt. Še tev laimīgā nākotne!

    Nākotnes izskaitļojuma rezultātu ir iespējams aplūkot šajos video:
    http://www.metacafe.com/watch/2682654/idiocracy_opening_sequence/
    http://www.youtube.com/watch?v=L0yQunhOaU0&hl=lv

  • Divas galējības. Vai tas ir izskaitļots, ka tā varētu notikt nākotnē?

    Esmu nedaudz lasījis par Bilderbergas grupu. Iespējams, ka tādus muļķus, kas dzimst uz nebēdu, likvidēs. Domāju, ka mūsdienās ir atrasts pagaidām vishumānākais veids kā ierobežot muļķu dzimstību – iedod viņam par velti kasti šņabja un cigaretes, lai pats pieņem lēmumu, ko ar to darīt..

    Bet inteleģentā sabiedrības daļa, kas nav atradusi laiku pēcnācēju radīšanai neko kaitniecisku mātei Zemei nenodara.

  • dabā viss ir mijiedarbībā; ja esi norāvies pa muti, meklē spēku, kas uz Tevi iedarbojies, ja neatminies, patin videofilmu, tur noteikti būs kaut kas ierakstīts.Lai gan Tu tomēr esi pārsalis un tev ir slapjas zeķes, skaiti, ka mitruma ir pietiekoši; atliek mēģināt iesildīt. Un ja tā, tad beidzot sāc!

  • Es redzēto izprotu nedaudz citādāk. Manuprāt, runa iet par ASV, kuras daudz ražo un vēl vairāk piecūko. Ne tikai savu valsti, bet arī mērķtiecīgi ar saviem mēsliem apgādā citus. Dotā sižeta, visticamāk, nebūtu, ja amerikāņi prastu pagriezt vēju, lai tas pūš vajadzīgajā virzienā un nenes viņiem ražošanas “labumus”. Viņi gribētu daudz naudas un tīru vidi. Pārējais ir tāda stipri vienkāršota pasaka, kurā ticamības un pārliecināšanas sakarā piesaukti kaut kādi īsti nepamatoti lielumi.

  • bet kurš šodien nerunā par naudu? Par ekoloģiju varbūt daži īpatņi.

  • Iesākumā citēšu šādu viedokli (es tam daļēji piekrītu):
    “Vsja istorija chelovechestva – istorija konkurencii klanov, grupp, civilizacij, narodov i nacij. Esli ischeznet konkurencija, ischeznet progress, a za nim i chelovechestvo. Otricajut konkurenciju libo ochen’ g..ye, libo ochen’ hitrye. Hitrye jeto delajut dlja togo, chtoby dat’ opredelennym nacijam preimuwestvo. Nacii, nahodjawiesja pa pod#eme, govorjat o pervenstve, a te, kotorye v upadke, vspominajut o ravenstve. Ravenstvo – konkurencija slabyh nacij. Pervenstvo – udel sil’nyh i peredovyh, i nikto jetogo ne izmenit, potomu chto takova priroda ljudej. ”
    http://www.rodina.ru/article/show/?id=623

    Pirms 600 tūkst. g. – 350 tūkst. g. līdz 130 tūkst. – 30 tūkst. g.
    http://www.tvnet.lv/zinas/article.php?id=604146
    Šeit ir raksts par to kādi ir iespējamie cēloņi neandertāliešu iznīcībai.
    Visbiežāk izskan viedoklis, ka neandertālieši neizturēja konkurenci ar Homo Sapiens. Kaut gan domas dalās, iespējams, ka tie izmiruši auksto laika apstākļu dēļ..

    Pirms 200 tūkst. g. līdz mūsdienām
    http://www.vvf.lv/vvf/index.php?option=com_content&view=article&id=139%3Aruna-tautu-izpratne–skats-uz-eiropas-mantojumu-un-vienots-eiropas-perspektvu-21gadsimt-hamburg-2008gada-26novembr&catid=29%3Arunas&Itemid=54
    “Zinātne, kas mūsu sugu nosaukusi glaimojošā vārdā par homo sapiens, liecina ka šī cilvēku suga, līdzīgi vairumam primātu, bija sociāli dzīvnieki, kas dzīvoja baros, jo bija atklājuši, ka tādā veidā tika uzlabotas gan katra indivīda, gan visas sugas izdzīvošanas izredzes.”

    Manuprāt ar šo pietiks.. Ja es sākšu pētīt sīkākus laika intervālus, tad protams, būs tāds apgabals, kur nevarēs saskatīt konkurences pazīmes. Es ietvēru pietiekami plašu laikaposmu, lai parādītu, ka starp hominīdiem (http://en.wikipedia.org/wiki/Hominini) vienmēr ir pastāvējusi konkurence.

    Protams, tas otrais citāts par Homo Sapiens nav nekāds lielu lielais pierādījums, bet vai Tu gribētu noliegt citātā minētos apgalvojumus?

    Bez tam, konkurence pastāv netikai par izdzīvošanu, bet arī par vietu sociālajā hierarhijā.

    Es atradu šādu citātu:
    “Rit trešā tūkstošgade. Jau nomainījušās vairākas paaudzes un ģenerējies jauns cilvēka tips – homo humanus. Tas nezina, kas ir ekspluatācija, konkurence, globālizācija, un nespēj saprast, ka ļaudis var kaŗot un nogalināt cits citu. Tas zina, ka visiem ir godīgi jāstrādā un jāievēro likumi. Katrs ir apmierināts ar to, kas viņam ir, un netīko pēc tā, kas pieder otram. Visi dzīvo sadarbībā, solidaritātē un mīlestībā. Virs zemes valda harmonija un miers, jo visi cilvēki dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem…”

    Homo humanus.. skaisti, skaisti… dzīvosim redzēsim.. Man šķiet, ka homo humanus ideoloģija novedīs mūs turp, kur nonāca neandertālieši..

    Un vēl – tautasforuma elvē lasītājiem vai veidotājiem iesaki pārlasīt šo rakstu http://www.tautasforums.lv/?p=1041, no kura citēju:
    “Bez šaubām, arī cilvēkiem ir raksturīga konkurences tieksme, un gan dabiskā, gan sociālā un kultūras izlase ir devusi priekšroku indivīdiem un sabiedrībām, kas visveiksmīgāk apguvušas resursus un izmantojušas dabas veltes.”

  • Dārzeņi ir pēdējos tūkstošus gadu. Tas nozīmē, ka ir tā kā laiks izbeigt dāreņoties. Vai tu domā, ka vajag censties saglabāt vai pieņem status quo, kā kaut ko nenovēršamu? Dārzeņu taisītāji ir strādājuši pie perfektā dārzeņa tik daudzus tūkstošus gadu, ka būtu baigi labi pašā pēdējā fāzē izgāzt visu pasākumu.
    ———
    Induli.
    ASV pēdējā laikā ar vien vairāk patērē nevis ražo. Viss pārsvarā tomēr tiek ražots Kjīnā izņemot filmas ar kurām programē cilvēkus un finansu pirmaīdas ar kurām iztukšo robotu makus.

  • ārprāc kādas jūs gan te varat muļķības dzīt un liekuļot par pasaules glābšanu.. tā visa jūsu ”lielā” palīdzība zemei ir kā spļāviens jūrā…!!!
    (angliski labāk skan) – Do NOT save the World! it will survive anyway. another qouestion is about us…

  • Paldies par video! Redzēju sievieti, kas visiem saprotamā formā pasniedz skatījumu uz sistēmu un pat tik vienkāršu vēstījumu cilvēki nesaprot :) Vai video jāuztver burtiski? Sistēma valda pār visu pasauli!Piesārņota ir netikai ASV http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Piesarnotakas-vietas-uz-zemes/123142

  • labdien
    Jūs meklējat aizdevumu naudas, lai sasniegtu
    projektu, atdzīvināt savas aktivitātes, samaksāt studiju maksu par saviem bērniem,
    nopirkt mājas utt… Mani vairāk uztrauc, es esmu indivīds,
    Ekonomists operators, kurš liek aizdevumiem, sākot no 1000 € € 900,000
    visiem nopietniem personām spēs izpildīt savas saistības. uz
    procentu likme ir 2,5 – 3 % gadā, saskaņā ar jūsu pieprasījumu.
    Jums nepieciešams naudu citu iemeslu dēļ, lūdzu, nevilcinieties ar mani
    sazināties, lai iegūtu plašāku informāciju.
    Te ir mana pastu:ecofinance.vie.fr.be.gd@gmail.com
    Labi, jūs

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.