Krīze. Visuma likumi.

Krīze. Esam tur, kur esam. Ko darīt tālāk? Es šoreiz nedomāju par to, ko darīt valdībai vai kādiem citiem orgāniem vai struktūrām.

Ko darīt parastam cilvēkam, sabiedrībai? Gaidīt, ļauties plūsmai, pasīvi vērot, ārdīties? Nē!

Ļaušanās plūsmai mūs arī ir novedusi tur, kur mēs esam. Kā pareizi tiek teikts vienas, nu jau daudziem pazīstamas, filmas sākumā, krīze pirmām kārtām ir krīze cilvēku apziņā. Tā ir patiesība, mūsu kopējā apziņa, pasaules uztvere ir mūs novedusi tur, kur esam. Šajā gadījumā pat nav vairs tik svarīgi vai tas noticis globālas sazvērestības rezultātā vai bez iepriekšēja nodoma.

Svarīgi ir tas, ka neatkarīgi no tā vai speciāli novesti vai „tā gadījās”, bet esam tur, kur esam dēļ tā, ka lielākajā daļā sabiedrības apziņas nav izpratnes par Visuma procesu patieso dabu, vai arī ir atteikšanās no šo procesu pieņemšanas.

Es neuzdrošinos pretendēt uz absolūtu un pareizu Visuma likumu sludināšanu, vēl jo vairāk – es uzskatu, ka tas nemaz nav iespējams, jo Visumā praktiski it visam ir bezgalīgs raksturs, tai skaitā zināšanām. Taču, es vēlos izklāstīt dažas atziņas, pie kurām esmu nonācis.

Pirmais un galvenais visuma likums, manuprāt, ir tas, ka viss, pilnīgi viss, kā matērija tā enerģija, informācija un jebkāda darbība ir savstarpēji saistītas. Nekas nepastāv ārpus konteksta, pilnīgi nekas! No šī likuma izriet arī viss pārējais, pat bezgalības jēdziens, ja vēlaties, bet ne par to šoreiz. Vistiešākajā veidā, manuprāt, no šī likuma izriet visiem labi zināmais vielas nezūdamības likums. Nekas ne no kā nerodas un nekur nepazūd.

Palūkojieties uz pašreizējo finanšu, precīzāk būtu teikt parādu un fondu tirgus, krīzi. Kas tam visam pamatā? Kā tas vispār varēja kļūt iespējams?

Pirmkārt, dēļ sabiedrības nevēlēšanās piepūlēt sevi, lai izprastu šīs finanšu sistēmas darbību kopumā. Šeit gan jāatzīmē, ka nepareiza izpratne par finanšu procesiem mums visiem ir tikusi lielākā vai mazākā mērā ieaudzināta un ie-propagandēta. Šeit mēs varam iegūt vienu diezgan labu atziņu, ka neatkarīgi no tā, kas mums ir iemācīts vai ko esam iemācījušies paši, mums jāvar ik pa laikam it kā atiet no tā mālā, uz brīdi pieļaujot, ka tas var būt arī nepareizi. Tātad, neizpratām mūsu pašu finanšu sistēmu, neapjēdzām, ka tā ir pilnīgā pretrunā ar to pašu vielas nezūdamības likumu, kuru neviens nav atcēlis. Nesapratām, ka mums plaši propagandētais jēdziens „nauda taisa naudu” ir vissaldākie, visvilinošākie un visnežēlīgākie meli. Atcerieties, nekas ne no kā nerodas un nekur nepazūd. Naudai un citiem finanšu instrumentiem nekad nav bijusi īsta, sava vērtība. Vērtība ir tikai tām lietām, ko tā pārstāvēja. Tieši naudas pārvērtēšana un nenovērtēšana vai arī šo notikumu mērķtiecīga izprovocēšana ir novedusi pasaules ekonomiku tur, kur tā pašreiz ir.

Otrkārt, ja tomēr varbūt nojautām, ka kaut kas nav kārtībā, tad neko daudz nedarījām. Kāpēc? Protams, ko gan var viens parasts cilvēciņš pret sabiedrībā ieaudzinātiem stereotipiem. Cik cilvēku ir domājuši, ka nekas jau nemainīsies, ja es kaut ko mēģināšu darīt? Tad, lūk, šāda neticība saviem spēkiem un sevis nostādīšana ārpus konteksta arī izriet no to pašu Visuma likumu nezināšanas vai neticības tiem. Sniega pika vai kliedziens kalnos var izraisīt lavīnu. Tas arī izriet no tā pirmā likuma. Viss ir saistīts savā starpā un ietekmē viens otru.

Katra mūsu doma, darbība, viedokļa paušana var izrādīties tā pēdējā nepieciešamā sniega pika, lai lavīna sakustētos, lai sabiedrības kritiskajai masai mainītos apziņa. Atcerieties metaforu par tauriņa spārnu vēzienu un vētru pretējā zemeslodes pusē. Tādēļ, ja Jums ir ko teikt, neklusējiet – paudiet savu viedokli citiem, neesiet pasīvi! Ja Jums liekas, ka esat izpratuši lietu patieso dabu kādā svarīgā jautājumā – palīdziet to izdarīt arī citiem. Mums ir brīnišķīgs līdzeklis – internets, kas, starp citu, arī pierāda to, ka viss ir saistīts un evolūcijas gaitā šīs saites kļūst arvien ciešākas. Savukārt tas tikai apstiprina to, ka tagad tai „sniega pikai” ir lielākas iespējas izraisīt lavīnu!

Pašreizējā krīzē mūs ir ievedis mūsu kļūdainais pasaules redzējums. Tas, ka būs pārmaiņas, vairs nav apspriežams, būs un ļoti kardinālas. Paliek tikai jautājums, cik ātri mēs tiksim tām pāri un cik sāpīgi tas būs.

Nobeigumā padomājiet par šādu apgalvojumu: „Matērija pārveidojas atkarībā no informācijas, kas uz to iedarbojas”. Mēs esam unikāli informācijas uztveršanas, apstrādāšanas un pārraidīšanas mehānismi. Mēs vistiešākajā veidā spējam mainīt savu apkārtējo vidi, arī iedarbojoties uz to ar savu pārraidāmo informāciju – zināšanām, domām, atziņām. Pamēģiniet šo attiecināt uz sevi – Vērojiet, Analizējiet, Paudiet!

Mums ir dots saprāts. Mūsu saprāts ir brīnumains informācijas apstrādes rīks. Mēs varam iedarboties uz apkārtējo vidi un mainīt to, jo viss ir savstarpēji saistīts. Apzināsimies to, pārvarēsim katrs savas apziņas krīzi un palīdzēsim to izdarīt citiem. Panāksim, lai sabiedrības kritiskā masa to pārvarētu un līdz ar to izmainītos arī mūsu apkārtējā vide mūsu kopējam labumam.


  • > Nekas ne no kā nerodas un nekur nepazūd.
    Atvasināts ir velosipēda nezūdamības likums: Velosipēds nekad pilnībā nepazūd, tas vienīgi var kļūt nepieejams iepriekšējam īpašniekam :]

  • bet raksts ir labs un vietā

  • Manuprāt autoram taisnība .Šī krīze nav tikai Latvijā un ir saistīta ar to ka nauda nav un nekad nevar būt visu vērtību mērs.Bet cilvēkam savu sūtību ir jāapzinās pašam to nevar ieskaidrot var tikai norādīt ceļu pārējais ir pelēkās vielas ziņā.Pilns internets ar jauniem atklājumiem enerģētikas jomā ,bet nevaru atrast domubiedrus lai sāktuķo eksperimentēt un ražot.mēs dzīvojam fantastisku pārmaiņu un iespēju laikā un to vajag izmantot.Vecajai pasaules kārtībai vairs nebūs vietas uz zemes.

  • Raksts ir laikā, vietā un par aktuālo tēmu. Tieši šādi, acīmredzot mums jāsāk ceļš ārā no problēmām, kurās esam iebraukuši – mierīgi izsverot savu līdzdalību notiekošajos procesos, cenšoties tos izprast, un atrast savu vietu un lomu tajos. Ja arī mēs nevaram mainīt notikumus uzreiz un tūlīt, tad mūsu varā ir mainīt savu attieksmi pret tiem, bet caur to arī pašus notikumus. Bet galvenais jau ir izpratne, domāšana, kas šajā rakstā noteikti ir tiešām respektējama.

  • Izlasot šodien rakstus par krīzi tautasforumā man prātā ienāca doma – ko gan mēs visi patreiz piesauktu pie visām likstām, ja pasaules varenie nebūtu izdomājuši priekš mums šo tik izteiksmīgo vārdu “krīze!!!” un caurām dienām pumpējuši mums to iekšā?
    Tas vienkārši būtu drausmīgi – mums vienkārši nāktos konstatēt, ka iestājies kārtējais pārmaiņu laiks – būtībā nekas sevišķs, ja palūkojamies vēsturē ilgāku laiku atpakaļ. Laiks, kurā mums vienkārši jāsāk domāt, kurā vairs nevar bez domāšanas dot tik gāzi grīdā. Laiks, kas parādīs kurš iepriekš dzīvojis domājot ar galvu, bet kurš pēc dabas ar galvu nedomā. Ir taču tik ērti visas muļķības attaisnot ar vārdu krīze. Vēl labāk visu var attaisnot ar vārdu karš, bet cerams līdz tam nenonāksim … Sak mēs jau visu labi gribējām, bet tagad jau neko nevar – ir taču krīze.

  • Labs raksts, šķiet dauziem šādas līdzīgas domas.
    Ļoti patika arī alaprima komentārs.
    Jebkurā gadījumā parmaiņu laiki ir kā filtri. Atceramies veco labo teicienu – laiks visu noliek savās vietās.

  • Mēs visi esam degradēti,ikviens ,tikai kādā pakāpē ,es domāju ,ka procesam jāiet līdz tā beigām ,tad mērkaķi kāps no kokiem un pamazām kļūs par cilvēkiem ,mēs neesam pirmā civilizācija uz Zemes, bet tas notiks bez mums.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.