Tautas Forums

Mīļie pārtikas meklētāji! Vai Jūsu vienīgais motīvs, iegādājoties pārtiku, ir – “ka tik lētāk”?

Lētāk, vislētāk

1. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā zemnieki saņem vismazākās subsīdijas. Tas nozīmē, ka produkcijas pašizmaksa nevar būt zemāka kā ārzemju analogiem. Tādēļ negaidiet, ka Latvijas zemnieks var pārdot lētāk, kā veikalā!
2. Lai gūtu maksimālu atdevi, supermārketu produkcija ir audzēta tādos apstākļos, par kuriem, visdrīzāk, sīkāk uzzināt jūs nemaz nevēlētos. Piemēram, par to, ar ko apstrādāti dārzeņi, augļi, ogas…Kur un kādos apstākļos reiz rukšķējušas lielveikalā nopērkamās cūkas, cik ilgi saldētavā glabāta gaļa utt.
3. Kaut arī uz lapiņām lasām izcelsmes valstu nosaukumus, mums taču nav ne mazākās nojausmas, no kurienes vispār šī pārtika nāk un kā tā ražota? Vai nav dzirdēts par kontrabandas preci, ko laiku pa laikam atklāj? Un cik neatklāj? Kur tā paliek? Savukārt, pašmāju zemnieka audzēto jūs varat apskatīt dabā, arī iepazīties ar pašu audzētāju un saprast, vai šim cilvēkam uzticaties vai nē.
4. Aicinām savā pulkā tos ļaudis, kas vēlas atbalstīt Latvijas valsts laukus, iegādājoties vietējos ražojumus. Tikai atbalstot viens otru, varēsim cerēt uz valsts atlabšanu.

Veselība pavisam noteikti nav tā joma, uz kuru var attiecināt principu – jo lētāk, jo labāk. Šāda attieksme reiz nāks atpakaļ kā bumerangs, jo, uz kvalitatīvas pārtikas rēķina ietaupīto, pēc laika nāksies atdot dakteriem un farmācijas kompānijām.

Lielsaimniecību ražojumi
Lielsaimnieki prot rēķināt, viņiem lauksaimniecība ir tāds pats bizness kā kokapstrāde vai būvniecība. Katram ieguldītam latam jātiek atpelnītam, viss ražošanas process iespējami jāmodernizē. Tiek ņemti kredīti, lai modernizētu iekārtas un ražošanas procesu. Tiek paplašinātas platības, tādējādi optimizējot izmaksas. To sauc par intensīvo saimniekošanu.

Ko tas nozīmē patērētājam?

Tas nozīmē – Latvijas apstākļos iespējami lētāka prece. Tas nozīmē arī to, ka prece ir uzglabāta atbilstoši kontroles prasībām – saldētavas, dzesētavas, atbilstoši aprīkoti darbagaldi un pareizi iepakojumi un sertifikācija. Piemēram, piens pēc slaukšanas tiek strauji atdzesēts līdz +4 grādu temperatūrai, kas nodrošina tā ilgāku saglabāšanos, jo tiek apstādināti bioloģiskie procesi. Šī iemesla dēļ pienu ir grūti saraudzēt (to kvalitatīvi var panākt, tikai pievienojot īpašas rūgšanas baktērijas), un tas uzglabājams vairāk dienu, nekā piemājas saimniecībā ražotais.

Jūs varat aizbraukt un apskatīt, kā izskatās tajā saimniecībā, kā aug kāposti uz lauka, kā ganās govis, kā briest bietes un burkāni… Jūs varat būt droši, ka prece netiek iepirkta bāzē un tirgota ar Latvijas preces nosaukumu (kā tas nereti ir ar Rīgas tirgū nopērkamajiem produktiem, un pat vietumis ceļmalās).

Piemājas saimniecības un bioloģiskās saimniecības
Šeit pārsvarā netiek rēķināts, kā panākt produkcijas vienības pašizmaksas pazemināšanu. Jo saražotais pārsvarā tiek izmantots pašu ģimenes vajadzībām, un pāri paliekošais – radiem, draugiem un Rīgas vai citas pilsētas „kundēm”. Parasti šādās saimniecībās strādā pensionāri, vai arī naudu saimnieki pelna kādos citos darbos, un saimniekošana ir vienkārši hobijs vai iespēja savai ģimenei izaudzēt maksimāli tīru pārtiku (pēc savas izpratnes). Šī piebilde iekavās, jo – bez zināšanām arī ar kūtsmēsliem produkcijai var nodarīt kaitējumu, pārmēslojot.

Šādu saimniekošanu sauc par ekstensīvo – neviens necenšas paātrināt cūkas kautsvara pieaugšanu rekordu tempā (viņa dabū ēst kartupeļus, kas lielfermu barokļu ēdienkartē netiek iekļauti), katrai gotiņai ir savs vārds, un saimnieks ar to pirms slaukšanas aprunājas. Vistas savas dienas vada, kašņājot tārpus piesaulītē, tomāti aug īstā zemē, kas tiek mēslota ar kūtsmēsliem. Viss, kas nācis no šādas saimniekošanas, ir pilns pozitīvas enerģijas, tieši tāpat kā mammas ceptas pankūkas ar pašmāju zapti.

Šāda produkcija ir dārgāka par intensīvi audzēto, jo piena litrs pāris vai piecu govju ganāmpulkā iznāk daudz dārgāks kā piecdesmit vai simt govju ganāmpulkā saražojamais. Jo tādā veidā saimniekojot, galvenā uzmanība nav vis rentabilitātei. Tas ir latviskais lauku dzīvesveids.

Pie šāda saimniekošanas veida, protams, netiek ievēroti visi standarti produkcijas uzglabāšanā (noteiktas temperatūras, noteiktas iekārtas). Tā tiek turēta tieši tāpat, kā to darām savās mājās, kur īpašu iekārtu nav.

Bioloģiskā saimniekošana
Šis ir pavisam īpašs dzīvesveids – tā ir sava filozofija. Šis saimniekošanas veids ir visdraudzīgākais gan dabai, gan cilvēka organismam. Tiek izmantots viss, kas dabā jau ir – viena veida kukaiņi apkaro cita veida kukaiņus, pasargājot kādu kultūru no kaitēkļu uzbrukuma, tiek veltīts daudz uzmanības pareizām mēness fāzēm un citām niansēm. Visam ir sava nozīme un pamatojums – gan sējumu izvietojumam, gan blakus stādāmām kultūrām, gan citām niansēm. Netiek izmantoti ķīmiskie preparāti, tie tiek aizvietoti ar bioloģiskiem.

Daļa šo saimniecību ir ieguvušas atbilstošu sertifikātu. Taču sertifikāts vien nav garants – tādā nozīmē, ka TIKAI sertifikāts dod kvalitātes garantiju.

Ja vēlaties pirkt šādu produkciju – droši vien ir vērts iepazīties ar šiem cilvēkiem, kas to audzē. Ja reiz ir teiciens par savu frizieri un ārstu, tad ar ko pārtikas ražotājs būtu mazāk nozīmīgs? Ja arī jūsu skatījums uz vidi un veselību ir tāds pats, atradīsiet kopīgu valodu un gūsiet pārliecību, ka, jūsu veselības un apkārtējās dabas dēļ, darīts viss iespējami labākais un veselīgākais. Un tie cilvēki, kas to dara, šajā lietā ir iekšā „no ausu galiņiem līdz papēžiem”. Saprotams, ka pavisam noteikti, šāda ražota produkcija ir viskvalitatīvākā (ja raugāmies no organisma redzespunkta) un arī – visdārgākā. Bet jūs taču saprotat, ka Mercedes par Opel mašīnas cenu nedabūsiet, vai ne?

Šīs noteikti nav tikai biznesa attiecības – pircējs-pārdevējs. Tas noteikti ir kas vairāk – savstarpēja labvēlīgas enerģijas apmaiņa, apziņa, ka tiek darīts viss iespējamais ne vien savam vēderam, bet arī Dabai.

Sadarbībā ar www.zemnieks.info