A.Skudra: „Pārdomām – Izraēlas banku sistēmas modelis”

Runājot par slīkoņa glābšanu (valsts ekonomika), man ir savs viedoklis, kā šo saprotu. Iespējams šobrīd pie attiecīgajiem apstākļiem “slīkoni” uzreiz nenostādīsim uz kājām, bet viennozīmīgi turpmāk aprakstītā metode ir viens no paramediķu intensīvās terapijas paņēmieniem, kā slīkonis būtu jāved pie samaņas, lai tālāk to varētu veiksmīgi nogādāt uz slimnīcu tā sekmīgai ārstēšanai.

Rakstu šo vēstuli nevis kā speciālists banku un finanšu jomā, bet gan kā fiziska persona, kā vienkāršais bankas klients. Diemžēl es nemāku pēc žurnālistikas kanoniem izklāstīt savas domas, vēl jo vairāk neprotu operēt ar finanšu speciālistu jēdzieniem. Rakstu vienkāršā valodā, ceru, ka rakstīto sapratīsit. Mans mērķis ir ‘aizķert’ ar šo rakstu gan valsts amatpersonas, gan finanšu un banku speciālistus. Ja kādam speciālistam šis raksts ir ieinteresējis, iesaku jo īpaši padziļināti interesēties par Izraēlas Valsts un bankas sintēzes pieredzi, jeb citiem vārdiem sakot, par Izraēlas pieredzi daļējā banku nacionalizācijā. Varbūt, ka Latvijai šāds modelis tieši noder. Ekonomikas ministrs K.Gerhards pats apliecināja, ka vajag diskutēt. Lūdzu! Ar savu rakstu metu izaicinājumu diskusijai par LR iespējamo daļēju banku nacionalizāciju. Starp citu, ja Latvija pieņems Izraēlas banku modeli, tad tas nekādā mērā nekavēs Eiro ieviešanu Latvijā 2012. gadā, tieši otrādāk, radīs uzticību Briselei. Finanšu ministrs A.Slakteris ļoti daudz un bieži mīl mētāties ar tukšiem vārdiem par citu valstu pieredzi.

Diemžēl kad Slakterim jautā nosaukt šo valstu piemērus, tad viņš izvairās šos piemērus minēt.

Slakteris sarunas laikā daudz blefo un paļaujas uz cilvēku nekompetenci vai nevīžību. Man rodas iespaids, ka pašreizējā valdība (starp citu arī iepriekšējās) netaisās pieņemt citu valstu modeļus, kuri ir acīmredzami labāki arī Latvijas apstākļiem. Tas liecina, ka tām nav interese kaut ko uzlabot, tām  ir acīmredzams savs izdevīgums (afēras) palikt pie sava ceļa. Tamdēļ Latvijas valdība nevēlas pārņemt citu valstu labāko pieredzi. Tas tikai pierāda, ka Latvijā līdz šim laikam valdības bija mafiozas, uzpirktas no dažādiem finanšu grupējumiem, un pilda šo finanšu grupējumu pasūtījumus.

Sākumam nedaudz piezīmes, un tad analizēšanai piedāvāšu Izraēlas banku sistēmas modeļa izklāstu.

Izraēlā nav nevienas neatkarīgas komercbankas. Ir valsts centrālā banka. Visas citas ir daļēji nacionalizētas. Izraēlas Valstij jebkurā citā bankā pieder 51% banku akciju, 49% pieder privātkapitālistiem.

Pievēršu Jūsu uzmanību, ka 60 gadu laikā kopš Izraēla ir atjaunota un izveidoja savu banku sistēmu, nav bankrotējusi neviena Izraēlas banka, neskatoties uz izkarotajiem 6 lielajiem Izraēlas/arābu kariem un ikgadējiem milzīgajiem tēriņiem valsts drošības nodrošināšanai (līdz pat 20 – 25% no IKP). Tas tamdēļ, ka Izraēla, kā valsts, ir šo banku garants pēc definīcijas, jo tai pieder jebkuras Izraēlas bankas kontrolpakete (51%).

Tas ir akurāt tas, par ko tika runāts pēdējā KNL raidījumā (28.01.2009.) Swedbankas galvenais ekonomists M.Kazaks, kurš norādīja, ka komercbankām ir jāsaņem valdības vai valsts garantijas, lai tās varētu drošāk un ar minimāliem riskiem izsniegt kredītus. M.Kazaks uzsvēra, ka valstij ir jāuzņemas daļa riska. M.Kazaku neviens aiz mēles nevilka.

Viņš pats to pateica no sava prāta. Un Izraēlas banku modelis (kad valstij pieder 51% akciju), kā neviens cits banku modelis, arī paredz vistiešāko valsts riska un atbildības uzņemšanos ne tikai par izsniegtajiem kredītiem, bet arī par pašas bankas klientu noguldījumiem un bankas veiksmīgu darbību principā. Pēc šī modeļa banka var bankrotēt tikai kopā ar valsti. Ne par velti arī ASV tagad sāk runāt par banku daļēju nacionalizāciju. ASV valdība sāk saprast, ka ir jāsāk kontrolēt neatkarīgās komercbankas, jo, kad tās nonāk krīzē, tad valdībai “pa galvu un kaklu” ir jāmetas šīs bankas glābt un jāmeklē rezerves no valsts budžeta vai uz budžeta rēķina (klasisks PAREX piemērs).

Izraēlas banku modelis novērš jau pamatā šādus komercbanku bankrotu riskus, jo valstij pieder 51% bankas kontrolpaketes akciju un tā savlaicīgi var kontrolēt finanšu situāciju jebkurā bankā.


Izraēlas banku sistēmas plusi:

1. Valsts ik dienu papildina savu kasi (proporcionāli) – par banku pakalpojumiem no fizisko un juridisko personu finanšu operāciju komisijas maksājumiem. Man tā kā tā ir jāmaksā komisijas nauda par bankas pakalpojumiem. Bet kamdēļ , lai proporcionāla daļa no manas komisijas naudas nenonāk valsts kasē? Man kā valsts iedzīvotājam ir liela interese, lai valsts kase pildās.

2. Naudas plūsmas caurskatāmība un kontrole (valsts kā subjekts caur FM, EM, VK, VID, KNAB, Nacionālā apdrošināšanas aģentūra NAA).

3. Izslēgtas korupcijas iespējas un iespējamās aizdomas, ka valdība darbojas kādas komercbankas interesēs (PAREX banka, GAZPROM).

4. Izslēgtas komercbanku afēras (BANKA BALTIJA), naudas atmazgāšanas shēmas, nekontrolējama finanšu aizplūšana uz ofšoriem (Šķēle, Lembergs, Vaškevičs u.c.), nezināma rakstura naudas ieplūšana ar mērķi kontrolēt valsts politisko un finansiālo situāciju (GAZPROM). Uzrādītās personas, kā arī politiskās un amatpersonas pēc Izraēlas banku modeļa būtu sauktas pie kriminālās atbildības.

5. Valsts, kā daļēji nacionalizēto banku kontrolpaketes turētājs (51%) pati par sevi uzņemas garantijas par juridisko un fizisko personu noguldījumu aizsardzību.

6. Samazinās līdz minimumam ēnu ekonomika, jo pilnīgi visi finanšu pakalpojumu un norēķinu veidi iet caur bankām – algas, komunālie maksājumi, komercuzņēmumu starpnorēķinu maksājumi, naudas pārvedumi, pensijas un pabalstu izmaksas. Atsevišķas pozīcijas iedzīvotāju ērtībai tiek veiktas ar valsts pasta starpniecību (šāds likums ir pieņemts valsts parlamentā – Knesetā).

7. Izslēdz darbinieku algu izmaksas “aploksnēs”, kā arī kontrolē darbinieku prēmēšanu (VID, KNAB, NAA – kā valsts iestādes tiek klāt visam banku datu bāzēm).

8. Paaugstināta nacionālās valūtas stabilitāte (valsts ir informēta kāds nacionālās valūtas daudzums atrodas valsts ekonomikas asinsritē).

9. Sakarā ar to, ka valsts kā subjekts ir katras daļēji nacionalizētas bankas kontrolpaketes (51%) turētājs, tad bankas tiek uzraudzītas caur VID, KNAB, NAA, VK, FM, EM un nav vajadzīga papildus liekā komercbanku uzraugošā aģentūra.

Šie te augstākminētie punkti ir pozitīvie momenti, kurus es saskatu.

Nedaudz matemātikas, lai manis aprakstītais Izraēlas banku modelis dotu uzskatāmu priekšstatu par tā efektivitāti un labumu valstij un sabiedrībai.

Izraēlā ir ~7 milj. iedzīvotāju. Finansiāli aktīvi darbojas ap 3 milj. juridisku (kompāniju pārstāvji) un fizisku personas (strādnieki). Kā jau minēju, tad banku komisijas maksa tiek ņemta no jebkuras juridiskās vai fiziskās personas par bankas pakalpojumiem. Firmas direktors pārskaita algu savam strādniekam uz viņa bankas kontu, un par šo banka iekasē 5 šekeļus no darba devēja. Strādnieks izņem savu algu no bankas un samaksā bankai par pakalpojumu komisijā 5 šekeļus. Katras bankas komisijas nauda par pakalpojumiem var nebūtiski atšķirties. Komisijas naudas lielums ir katras bankas privāta darīšana cīņā par klientu, bet ne vienīgā metode, kā klientu dabūt pie sevis (šo stratēģiju izstrādā tieši bankas privātkapitālisti, kuriem pieder 49% bankas akciju. Valsts nejaucās banku iekšējā stratēģijā par klientu pievilināšanu. Valsts jebkurā gadījumā saņem savu proporcionālo daļu no komisijas naudas, kā kontrolpaketes turētājs). Rezultātā valsts un banka uz algas pārskaitījumu vienam strādājošajam komisijā saņem 10 šekeļus ~ 1 Ls. Summā – tas ir, tikai par algas pārskaitījumu un izņemšanu – komisijas naudā valsts un banka iekasē 30 miljonus šekeļu, jeb 3 miljonu Ls. 51% nonāk valsts kasē, jeb tas ir ~15 miljonu šekeļu (1,5 milj Ls) katru mēnesi. Bet ir taču vēl citas norēķinu pozīcijas, kā minēju iepriekš: komunālie maksājumi, starpnorēķini, pārvedumi, konta uzturēšana, dažādu uzkrājumu programmu uzturēšana, pabalsti, pensijas, skaidras naudas izņemšana, izziņu izsniegšana utt. Bankas pakalpojumu spektrs ir ļoti plašs. Pēc Izraēlas banku modeļa, valsts kasē ieplūst ik dienu līdz simts miljonu šekeļu. Latvijas gadījumā valsts kase varētu papildināties ik dienu par vairākiem miljoniem Ls. To var izrēķināt speciālisti ļoti elementāri. Neredzu iemeslu, kamdēļ Latvija nevarētu pieņemt Izraēlas modeli un gūt stabilus ikdienas iekasējumus sabiedrības vajadzībām.

Nezinu, cik tas ir reāli Latvijā, kā EU dalībvalstij, ieviest šo Izraēlas banku sistēmas modeli, bet es nesaskatu neko nelikumīgu. Tagadējās komercbankas netiks ne ar ko ierobežotas, peļņa nemazināsies, jo valsts varētu piepirkt klāt kapitāldaļas līdz proporcijai 51% valstij. Tas pat ir izdevīgi, jo palielināsies banku likviditāte, finansiālā jauda un valsts garantijas privātkapitālistiem būs kabatā, neskatoties uz to, ka pēc jaunās likumdošanas tiem piederēs tikai 49% bankas aktīvu. Ja pašreizējās Latvijas komercbankas nevēlēsies uz sadarbību ar LR, tad uzskatu, ka būtu lietderīgi valstij veidot alternatīvu bankas sistēmu pēc Izraēlas modeļa ar sabiedrībai pievilcīgiem noteikumiem. Man ir liela iekšējā pārliecība, ka Latvijas sabiedrība labprātāk atbalstīs šādu bankas modeli un ar laiku atbalstīs savu valsti, un pildīs tās kasi, nekā Skandināvijas valstu kases.

Varbūt man nav taisnība, par visu ko es te rakstu. Un Izraēlas banku sistēma Latvijai neder. Katrā gadījumā man nav pamata apšaubīt Izraēlas banku sistēmas priekšrocības. Lai ko Jūs neteiktu, bet ebreji banku lietās ir tiešām labi. Sevišķi kas attiecas uz nacionālajām bankām. Šī nav nekāda mana ideja vai izgudrojums. Esmu pastāstījis tikai par reālu banku politiku, kāda darbojas Izraēlā. Atsevišķās niansēs varu kļūdīties, kā jau banku sektora nespeciālists.
Kam interesē, tas atradīs par Izraēlas banku sistēmu visu ļoti smalki, ja sazināsies ar Izraēlas banku speciālistiem.

Ja mana vēstule dos kādu labumu Latvijas banku sistēmas reorganizācijai un stabilizācijai, tad būšu tikai priecīgs. Raujiet vaļā diskusijas!


Ar cieņu,

Aivars Skudra, Izraēla


  • Es pat neizlasīju līdz galam,bet nereāli.Izraēla ir valsts,kur vairāk vai mazāk viss notiek pareizi.Bet tas tikai tāpēc,ka viņi atrodas ”pareizajā” spoguļa pusē.Un citiem dzīvot tajā pusē neviens neatļauj.Kāpēc lai bankrotētu kāda no viņu bankām?!Izraēlā tik daudz piķis tiek iepludināts,ka tas ir nereāli.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.