Kādēļ visur trūkst naudas? (pieejams VIDEO latviešu valodā; aplis.lv)

Tikai nepilnu 10 lpp. garš stāsts par zeltkali Fabianu „Dod man pasauli plus 5%”, kurā sniegta atbilde uz virsrakstā minēto jautājumu, kā arī uz virkni citiem: kā radās nauda, kā tiek pārvaldīta pasaules finanšu sistēma un valstu ekonomikas, kā tiek panākts, ka cilvēki visā pasaulē tiecas pēc viltus vērtībām, kas patiesībā ir politiskās partijas, kam izdevīgi kari un kāds varētu būt tā visa mērķis? (.pdf 1MB)


Autors Michaels Kents.
Uz latviešu valodu tulkojusi Jūlija Dobrovoļska.

* * *

* * *


Priekšvārds:
“Ļoti cienījamās lasītājas, ļoti cienījamie lasītāji, šeit Jums tiek piedāvāts stāsts par naudas un banku sistēmas vēsturi, kas, starp citu, satur vairākus labi glabātos noslēpumus.

Mēs sirsnīgi aicinām Jūs izplatīt šo tekstu starp saviem draugiem, paziņām un kolēģiem. Pēc iespējas vairākiem cilvēkiem būtu jāiepazīstas ar šo rakstu. Šīs akcijas mērķis ir rosināt Zemes iedzīvotājos apziņas pamošanos, kas ļaus ne tikai saprast mūsu pašreizējo nodevās balstīto saimniecības sistēmu kā nedaudzu „izredzēto” kontroles instrumentu pār pārējiem cilvēkiem, bet arī iezīmēt ceļus pie cilvēciskas, taisnīgas naudas sistēmas.

Tā kā lielākā daļa cilvēku vienkārši akceptē mūsu pašreizējo sistēmu un labākā gadījumā mēģina paši tikt pie iespējami lielākas peļņas, tad arī šajā jomā ir steidzīgi nepieciešams mainīt domāšanas veidu.

Mūsu skatījumā nodevu saimniecības saknes ir jāmeklē nevis sistēmā, bet gan cilvēciskā mantkārībā, kas piemīt ne tikai šīs pasaules top-baņķieriem, bet diemžēl arī plašām iedzīvotāju kārtām. Tādēļ katram atsevišķam cilvēkam neizbēgami jāpiestrādā pie šīs saknes sevī.

Arvien biežāk tiek ieviestas reģionālās valūtas kā alternatīva globālai naudas sistēmai. Turklāt būs nepieciešams daudzu atsevišķu cilvēku cilvēciskums, drosme un angažements, lai paveiktu pavērsienu pie ekoloģiskas saimniekošanas un esošās sistēmas atveseļošanās. Mēs esam pārliecināti, ka arī Jūs varat ne vienā vien vietā pielikt savu vērtīgo roku pie šī darba.

Vēlot Jums patīkamu lasīšanu un vērtīgus atklājumus,
Michael Kent


Pārpublicēts no www.aplis.lv


  • Malači, ka pārtulkojāt šito.

  • Paldies tulkotājam, kurš šo informāciju padarīja pieejamu latviešu lasītājam!

  • 1) neviens arī neko nepiedāvās.. pašiem būs vien jādomā ;)
    2) un nav gluži taisnība, ka alternatīvas netiek piedāvātas. Kurš meklē, tas atrod.
    -
    Jautājums patiesībā slēpjas iekš kā cita – vai mēs, katrs atsevišķi un visi kopā, esam pietiekoši gatavi, lai iet citu ceļu, vai vēl nē? Un atbilde, kā es to šobrīd redzu – ļoti nedaudzi cilvēki ir gatavi iet citu ceļu, un viņi jau to arī dara, negaidot, kamēr kāds pa televizoru pateiks, kas?, kā?, ko?. Bet labās ziņas ir tās, ka kļūstam arvien gatavāki ;)! Nedz sliktā, nedz labā, bet gan reālā lieta ir tā, ka visi šo ‘citu ceļu’ iet arī negribēs, bet, kas gribēs izdzīvot un kas būs gana stipri, tie šo ceļu ies. Jo lielāks skaits cilvēku spēs mainīt savu domāšanu, atmest vecos stereotipus, lai vienkārši kļūtu brīvi, jo ātrāk nostāsimies uz kājām. Jo lielākas izredzes netapt samaltiem starp pasaules lielvaru dzirnakmeņiem un brūkošās iekārtas drupām.

  • Pasaulē diemžēl ir iekārtots tā, ka resursi ir ierobežoti un visiem visa nepietiek. Tāpat ir iekārtots tā, ka visi nav vienādi un kādam ir spējas sasniegt kādā jomā vairāk, bet citā mazāk. Turklāt tas neattiecas tikai uz cilvēkiem, tas attiecas arī uz dzīvniekiem, augiem u.c. dzīvām radībām.
    Šis raksts to tikai apstiprina labi atspoguļojot finanšu sistēmas attīstību ilgākā laika posmā un tās trūkumus.
    Diemžēl netiek piedāvāts neviens cits alternatīvs attīstības variants, kas pasargātu no visiem esošās sistēmas trūkumiem.

  • alaprima, būtu jauki, ja tu nokomentētu šo: http://pingviniem.info/forums/topic.php?id=5

  • Atļaušos atbildēt Alaprimai..
    ‘Pasaulē diemžēl ir iekārtots tā, ka resursi ir ierobežoti un visiem visa nepietiek.’ It kā loģiski – šis pieņēmums ir izvirzīts par virzītājspēku ekonomikai, politikai un tā tālāk un tas ir pareizs, BET tikai daļēji.
    Resursi ir ierobežoti tieši tik, cik ekonomika mūsdienās tos ierobežo. Zeme, mums ieviešot un izmantojot jaunākās tehnoloģijas visur, patlaban var pabarot, apģērbt Visus tās iedzīvotājus [~7 miljardi]. Apmierināt pamatvajadzības un šādus tādus komfortus. Plus ja mēs vēl atmetam pilnīgi nevajadzīgu sūdu ražošanu [sāksim, piemēram, ar pokemoniem], tad ietaupīt var TIK daudz! Ekonomika ir tā, kas uzliek ierobežojumus ierobežotu naudas līdzekļu veidā.

    Ja tu izmantosi argumentu – ‘bet Zemes resursi tomēr ir galīgi’, tad es teikšu – jā, bet šis arguments tika izmantots pirms 50 un 100 gadiem un ar visu neracionalitāti mēs ne tuvu vēl neesam to izsmēluši un arī neizsmelsim, jo Zeme atjaunojas nepārtraukti. Mēs varbūt izsmelsim dimantu un naftas krājumus, bet luksuspreces ir nevajadzīgas un bez naftas ar var tikt galā – saules enerģiju, kodolenerģiju un dažādus citus enerģijas veidus nav iespējams izsmelt.

  • Zemes ressursi ir galīgi, taču cilvēka iztēle, izdomas un idejas ir bezgalīgas. Tas, ka uz zemes nepieteik vietas visiem, lai dzīvotu saticībā un pārticībā ir muļķibas. Vienkārši ir tā, ka visssi nekad nevar dzīvot uz citu rēķina.

    Pārtika ir atjaunojams resurs, kā arī jebkura cita enerģijas forma degviela, elektrība ir iegūstama no atjaunojamiem resursiem.

    Cits jautājums ir tas, ka ja cilvēks saražos sev nepieciešamos resursus pats no atjaunojamiem ressursiem. Kas uzturēs milzīgo liekēžu grupu?

    Nuda taisa naudu – kapitālisma sauklis! Nu kā var neko nesaražojot(preces un pakalpojumi), kaut ko iegūt(Naudu) par kuru pēctam atkal ierspējams iegādāties preces un pakalpojumus.

    Šī sistēma ir absurda, jo ja visi taisa naudu no naudas, kas taisīs preces, kur radīsies preces!

    Naudu var taisīt tikai no saražotajiem produktiem, jo tikai tad tai ir vērtība un tikai tad tai ir ekonomisks pamatojums.

    Bankas taisa naudu no naudas (no kredītlīgumiem) un tādejādi ir izsūkušas tukšas valstis, jo visa saražotā prece ir prkatiski Banku īpašums ne valsts, ne cilvēku un nauda, kas tiek nopelnta aiziet bankai procentu formā, jo uzņēmumi strādā uz Banku kredītu bāzes. Ja jūs meklējat pazudušo naudu – tā atrodas bankās un finaču organizācijās, kuras jums to pēc kāda laika atkal atdos uz procentiem protams! Un tā kā mēs esam Banku īpašums viņi spēlēs mūziku, bet mums būs jadejio!

    Vienīgais risinājums no šīs situācijas ir pinīgi jaunas ekonomikās politikas veidošana, kas nebūtu atkarīga no ārējiem kreditoriem. To var panākt, taču ir jāāpzinās, ka kādam vecā politika ir ļoti izdevīga un tīri labi iet pie sirds un šie ietekmīgie cilvēki tik vienkārši neļaus ko mainīt, pēc manām domām tieši tāpēc SVF diktē noteikumus, kam un kā tērēt Latvijai aizdoto naudu!

    Bet visu pirms ir jāmainās sabiedrībai, kurai jāmaina atieksme pret viegli dabūjamu naudu. Jāsaprot, ka nekas no Debesīm nekrīt!

  • Pie Mārtiņa teiktā gribu piebilst, ka:
    1. Cilvēku (cerams dažu, bet iespējams ļoti daudzu) vēlmes ir neierobežotas, tādēļ nevar droši prognozēt, ka apmierinot līdzīgi visu 7mljdu vajadzības, neradīsies jaunas un vēl lielākas (piemēram, cik no tiem, kas pie mums nosoda esošo iekārtu ir reāli nepaēduši, reāli bez pajumtes, reāli bez izglītošanās iespējām utt., domāju ka salīdzinoši maz pagaidām vēl)
    2. Rodoties darba dalīšanai, darbs kļuva efektīvāks, bet tai pat laikā arī nepārskatāmāks – grūtāk noteikt vai konkrēts darbs maz ir nepieciešams un vai atalgojums ir adekvāts, kas ir laba augsne slinkumam un parazītismam (nedari neko, dari maz, dari nepietiekami utt., bet saņem, saņem daudz, saņem maksimāli daudz). Naudas sistēma ir līdz šim efektīvākais šīs problēmas risināšanas mehānisms, kas spiež cilvēkus kaut ko darīt un dod puslīdz adekvātu adevi par darbu. Protams sistēma nav ideāla, pietiekami daudzi ir tai pielāgojušies un tā kļūst vai tiek padarīta/attēlota par aizvien neefektīvāku un neefetīvāku. Reālu darbojošos alternatīvu šai sistēmai nav (ja ir, pasakiet). Ir domas, vīzijas, idejas, ideoloģijas utt., kuras balstās uz to, ka cilvēks ir apzinīgs, saprot kopējo labumu, apzinīgi dara visu kas nepieciešams kopējam labumam un saņem attiecīgu atalgojumu. Tas viss ir labi un pareizi, bet kā to praksē iedzīvināt un kā šāda sistēma uzvedīsies praksē (sākumā kādā mzākā sabiedrībā), augot, dažādās kultūrvidēs, sastopoties ar tiem pašiem vecajiem cilvēciskajiem netikumiem, ir smags un izskatās ka līdz šim neatrisināts jautājums. Jeb citiem vārdiem sakot, kā izveidot ilglaicīgu, drošu, viegli vadāmu, taisnīgu sabiedrisko iekārtu, kura piespiež (vai liek, vai veicina utt.) cilvēkus darīt kopībai nepieciešamo, iedod samaksu (pēc nopelnītā, pēc pieejamā, pēc nepieciešamā vai kā savādāk), neļaujot sistēmai sabojāties, neļaujot cilvēkiem kļūt “sliktākiem” vai ja tā notiek kkā samazinot to samaksas devu, neļaujot pārtērēt pieejamos resursus, saudzējot dabu no kuras tiek ņemts samaksas nodrošināšanai utt.

  • Ivaram
    Viss ir atkarīgs no vērtību sistēmas, un vērtību sistēma ir atkarīga no tā, ko cilvēks ir iemācījies – no vecākiem un no savas vides. Ja cilvēki ir nežēlīgi vai konkurējoši, tas ir palicis pāri no laikiem, kad mūsu senči medīja mamutus, bet nav nekāda pamatota iemesla to turpināt.
    -
    Pat vēl vairāk – ja agrāk konkurēšana bija izdzīvošanas modelis, tad tagad tas ved uz iznīcību, izdzīvošanas modelis ir sadarbība.
    -
    Tāpat, cilvēks nav ļauns pēc dabas. Te ir svarīga bērnu audzināšana, jo viss jau sakņojas tanī, kā cilvēks spēj pieņemt ar sevi notiekošo. Ja neprot (! un tā ir tikai prasme!) to darīt adekvāti, un ja piedevām viņam ir milzīga vara, tad arī, runājot Vonnegūta vārdiem, ekskrementi iekrīt ventilatorā.

  • xxx
    Bartera sistēmas ideja ir laba un to derētu attīstīt un popularizēt – atsevišķos gadījumos šāda sistēma ir ļoti ērta un labi pielietojama. Diemžēl jāsaka tā, ka Latvijas laukos, kas tā tālāk no lielajām pilsētām, šī sistēma strādā jau kopš neatkarības atgūšanas laikiem. Ticiet man šie cilvēki šo sistēmu izmanto vairāk apstākļu spiesti nevis lai padarītu sevi brīvu un atbrīvotos no stereotipiem utml.

    vispārīgi
    Runa jau nav par sistēmas efektivitāti, runa ir par cilvēku, dzīvnieku, augu, dzīvu radību uzvedību jebkuras sistēmas ietvaros. Parasti dabā ir organizēts tā, ka katrs subjekts pie jebkādiem apstākļiem cenšas parūpēties vispirms par sevi, tad par sev tuvajiem, tad par kopējo savas sugas labklājību. Ir protams atseviķi izņēmumi, kam tas iekārtots savādāk, bet tie ir tikai izņēmumi.
    Šis neapstrīdamais dabas likums arī nosaka to, ka daži indivīdi vienmēr jebkuras sistēmas ietvaros spēs parūpēties par sevi labāk kā citi.
    Kā teica viens mans paziņa cilvēka rokai elkonis liecās tā, lai cilvēks pēc iespējas vairāk paņemtu sev – došanas kustība esot pat pretdabiska :) Sanāk, ka visiem jāaplauž rokas uz otru pusi un tad varētu notikt šī vērtību maiņa :)

  • > Ticiet man šie cilvēki šo sistēmu izmanto vairāk apstākļu
    > spiesti
    -
    neviens jau neapstrīd to, ka nauda pati par sevi ir ērta. Vienkārši, patlaban tās sāk pietrūkt, un tas liek atcerēties, ka nauda ir līdzeklis, nevis mērķis.
    -
    > došanas kustība esot pat pretdabiska
    -
    dot var arī pa purnu :)
    -
    > Parasti dabā ir organizēts tā, ka katrs subjekts pie
    > jebkādiem apstākļiem cenšas parūpēties vispirms par sevi,
    > tad par sev tuvajiem, tad par kopējo savas sugas
    > labklājību.
    -
    Tas ir loģiski un, tiešām, neapstrīdami. Un nav runa arī par altruismu. Vienkārši, ir dažādi modeļi, kā cilvēks var savus mērķus panākt. Viņš var konkurēt, un viņš var sadarboties. Nezinu vai vienmēr, bet daudzos gadījumos sadarbošanās ir drošāka un efektīvāka.
    -
    Paņemsim piemēru. Kaut vai tepat Latvijā ir daudz nelielu – 15-20 cilvēku – uzņēmumu. Mani vienmēr nedaudz uzjautrina tas, cik lielas pūles cilvēki pieliek, lai kļūtu par šāda uzņēmuma kaut kāda veida direktoru, vai “augsta līmeņa” vadītāju… turklāt, tas pat ne vienmēr nozīmē atbilstošu atalgojumu. Bet – šī mērķa dēļ cilvēki ir gatavi terorizēt sev padotos un “konkurēt” ar tiem, kas var viņu “varu” apdraudēt. Loģiski padomājot, tā ir cenšanās kļūt par karali pīļu dīķī, ignorējot to, ka tālāk aiz krūmiem varbūt ir jūra – daudz nozīmīgāks mērķis būtu sadarboties un iet tajā. Nu jā, un krīzes laikā, protams, šim cilvēkam nav daudz draugu, bet pēc sava devuma daudz drošāk var justies necils zobārsts vai metinātājs :) – tas par izdzīvošanu.
    -
    T.i., raušana sev NAV saprātīgs izdzīvošanas veids, tas ir neprasme dzīvot savādāk.

  • Te izskanēja viedoklis, ka sabiedrībā visi nav vienādi. Nav vienādi visādās jomās – apsviedībā, spējā riskēt, mantkārībā utt. Jā, tas tā ir. Un to valdošie arī bieži piemin kā iemeslu vienu vai citu attīstības procesu gausai attīstībai vai neattīstībai vispār. Arī tiesa. Bet vai jebkuras valdības uzdevums nav radīt labvēlīgus apstākļus šo procesu attīstīšanai un veicināšanai? Ja tā grib, lai šie procesi attīstās un valsts, lai cik liela tā arī nebūtu, kļūst ekonomiski vispirms un tad arī politiski stabila un spējīga labi dzīvot. Jā, sadarbošanās ar kaimiņiem – ārējie sakari ir vajadzīgi, bet sakari uz abpusēji un vienādi izdevīgiem nosacījumiem nevis sadarbība tāpēc, ka esam spiesti. Nekas Latvijai nenotiktu, ja veikalos nebūtu banānu un mandarīnu, bet to vietā būtu kvalitātīvi, Latvijā audzēti kartupeļi, kāposti, āboli, bumbieri…. Kvalitatīvi un par normālām cenām. Ja veikalos būtu kvalitatīva gaļa un piens par visiem pieejamām cenām. Un tā tālāk. Jā, ja Latvijas teritorijā būtu izvietoti visi Ķīnas iedzīvotāji, būtu pamats bažām, ka visiem nepietiks. Bet mums taču tā nav. Mūsu zemnieki, kas šodien saprot, ka, lai labi dzīvotu ir jāstrādā, varētu pabarot ar savu produkciju visus un šo to vēl pārdot kaimiņiem. Tie, kas šodien to nesaprot, bet ir spējīgi objektīvi analizēt lietas ( tādu mums arī ir diezgan ), ar laiku to noteikti saprastu un darītu to pašu. Pie pēdējiem pieskaitāmi arī tie, kas ir piesardzīgāki un baidās riskēt. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka daļa to LV iedzīvotāju, kas nonākuši pilsētā bet nav sevi tur īsti atraduši, atgrieztos laukos un papildinātu tur jau strādājošo armiju. Tātad viens no Latvijas lielākajiem resursiem – zemkopība plaukst un zeļ. Vasts kasē ripo nodokļi ( pie valsts kases ne tuvu netiek Šleseris – viņa vienkārši valdībā nav, Slakteris – viņš strādā Īrijā šampinjonu laukā un joprojām angliski zin tikai ” I think nothing special “, un viņiem līdzīgi ) un mēs, kamēr izdomājam paši kā kaut daļēji risināt energoresursu jautājumu, varam atļauties kaut vai kādu laiku maksāt dārgāk Krievijai par gāzi un citiem energonesējiem. Jo, protams, ka Krievijai nepatiks tas, ka esam ekonomiski stabili un patstāvīgi… Lai. Tad Latvija var nodrošināt cilvēka cienīgu mūža nogali saviem pilsoņiem, atbalstu tiem, kam nepieciešama nopietnāka un dārgāka palīdzība veselības atgūšanā un izdarīt daudz ko citu SAVAS TAUTAS labā. Tautas, ne nacionalitātes. Tādā veidā visefektīvāk un visātrāk var piesaistīt cittautiešu lojalitāti un tā valsts arī visskaidrāk izsijās tos, kas tiešām valstij lojāli no tiem, kas te nonākuši pārpratuma rezultātā. Tādi, protams, arī būtu, bet es neticu, ka nav iespējams izstrādāt shēmu kā šos procesus kontrolēt.
    Varbūt liekas, ka savās vīzijās esmu ” noslīdējis no taciņas “… Nē, es atceros par ko bija runa. Es tikai par to, ka iekšēji ekonomiski un politiski stabilu valsti ir krietni grūtāk izmantot un pakļaut. Domāju, spilgts paraugs tam ir Dānija un vēl citas mazas valstiņas. Viņiem ir citi resursi un citi apstākļi. Jā, protams, bet viņiem arī ir gudri cilvēki, kas prot reālajos apstākļos ar esošajiem resursiem radīt stabilitāti un priecīgus pilsoņus. Mēs pagaidām protam tikai skatīties ko un kā dara citi, aizmirstot par to, ka citiem daudz kas ir citādāk un tāpēc viņi tā dara.
    Un tad, ja esam stabili, mūs arī mazāk var ietekmēt šī globālā finansu pārvaldīšanas shēma, kas nepārprotami darbojas tikai atsevišķu indivīdu interesēs. Un es tiešām ticu, ka tikai tā, jo aritmētiskās darbības ir tādas kādas tās ir un tur nu neko nepadarīsi. Un cik zinu, tad ekonomikas pamatpamats ir aritmētika, jo viss tiek saskaitīts, atņemts, reizināts un dalīts. Un rezultāti rodas izdarot šīs darbības.

  • Nav iespējama bezgalīga peļņa galīgā pasaulē

  • Šeit viss ir aprakstīts:
    http://www.aisbergs.lv/?cat=78

  • Ardi, atbildi, lūdzu uz šādiem jautājumiem: Kādi, Tavuprāt, ir pašreizējās globālās krīzes cēloņi? Cik ilgi tā ilgs? Kā, tavuprāt, tika risinātas līdzšinējās lielās ekonomikas krīzes?

    Meklējot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, pieļauju, ka nākamreiz izteiksies ar mazāku skepticismu.

    Aicinu orientēties uz risinājumu meklēšanu, jo kritika bez risinājumiem, neko daudz nevienam nedod, turklāt, Tevis rakstīto pat ir grūti nodēvēt par kritiku.

  • Tāda jautra paranoja – viens vispasaules ļaundaris, kas vēlas visus pakļaut un iznīcināt… Vēl pēc žanra likumiem pietrūkst tikai drosmīgs tuvcīņas meistars, kurš viena kinoseansa laikā fiziski izrēķinās vispirms ar pakalpiņiem, pēc tam ar pašu ļaundari… :D
    Varbūt tāda beznaudas idille iespējama viduslaiku pilsētelē – vienkāršas vajadzības, vienkāršas preces un pakalpojumi. Kāds, piemēram, varētu būt algoritms bartera maiņām, lai cilvēks, piemēram, iztulkojis pasaku par zeltkali Fabianu (nekā personīga – ;) ), ar sava darba rezultātu norēķinātos par patērētajiem resursiem, transportā tiktu līdz tirgum?/biržai?, iegādātos vīnu, sieru un jūras veltes? :D

  • Ardim
    Hmm. To jautājumu var uzdot savādāk. Vai tu gribi teikt, ka cilvēkam, kas ir izdarījis darbu, un var izdarīt darbu vēl, nav algoritmu, kā norēķināties par transportu līdz tirgum / biržai un vīnu, sieru un jūras veltēm?
    -
    Ja šāda algoritma nav, tad viņam ir ziepes un jāmirst nost, kaut arī viņš var strādāt. Ja algoritms ir, tad gan jau kāds viņu izdomās.

  • Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāmaina sistēma. To zina daudzi, tai skaitā arī tie, kas šobrīd ir pie varas. Taču tikai ar zemkopību, lopkopību un cita veida naturālo saimniecību vien ir par maz. Šobrīd mūsu valstī tik darīts viss, lai mums nebūtu vairs arī izglītotu cilvēku. Kādam noteikti ir ļoti izdevīgi, lai Latvijā būtu tikai lauksaimnieki ar pamatziglītītbu (es ar to nedomāju šābrīža zemniekus, kas bieži ir arī ar augstāko izglītību, bet gan nākotnes zemniekus). Mazāk izglītotos ir vieglāk vadīt. Lauku skolas tiek slēgtas, augstākajai izglītībai tiek samazināta nauda par 40%, tiek atlaisti pasniedzēji, studenti noņemtas stipendijas, zinātniskie projektiem uzlikts PVN. Tagad bagāto bērni varēs izglītoties, lai stātos savu vecāku vietās, bet pārējā tauta kā aitu bars pildītu viņu pavēles. Latvija varētu izdzīvot arī bez ārējās palīdzības, knapi, bet iespējams, taču vai ir kāds kurš to būtu gatavs un spējīgs izdarīt? Šobrīd par to tiek runāts daudz, bet reāla darbība nenotiek. Mums joprojām ir tie paši vadoņi, kas par mums ņirgājas un nemaz par to nekaunās.

  • Šo informāciju par finanšu shēmu ir jāuzzin pēc iespējas vairāk cilvēkiem.Palīdzēsim.

  • Zīmīgs citāts:
    http://www.diena.lv/latvija/zinas/ekonomikai-jabut-ekologiskai-13905089
    Pašreizējos krīzes apstākļos visai drosmīgs ir apgalvojums, ka visi pūliņi nav jāvelta tikai darbavietu radīšanai un ekonomikas kopprodukta izaugsmei. Bet vai tāda ir ilgtermiņa domāšana? Nebūt ne.
    Tagadējās ekonomikas krīzes iemesls lielā mērā bija pārmērīga finanšu aizņemšanās, bet tā nav vienīgā mūsu laikmetam raksturīgā problēma.Pēc industriālās revolūcijas un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas revolūcijas beidzot ir pienācis laiks veselā saprāta revolūcijai. Vides aizstāvjiem un ražojošajai rūpniecībai jāaizmirst vecie ķīviņi un jāstrādā kopā. Mums kā patērētājiem ir spēcīgs ierocis, lai pavērstu ekonomiku pareizajā virzienā, un šis ierocis ir uz precīzas informācijas balstīta izvēle.
    Eiropas Komisijas Ceļvedis resursu efektīvai izmantošanai Eiropā atrodams vietnē:

    http://ec.europa.eu/environment/resource_efficiency/index_en.htm
    ————–
    un padomāsim ne tikai par materiālajiem, bet ari par garīgajiem resursiem katra no mums, par Tradīciju un Latviju

  • Anita 4.02.2009., 11:28 – Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāmaina sistēma.
    Patiesībā “vara” (tie, kas varā patiesi ir vara) domā tāpat
    http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/1.pdf
    Pakāpeniski tiek radīta un tiks radīta likumdošanas un normatīvā bāze, lai …

  • Šis materiāls tuvāks lietas būtībai, paldies tulkotājai.
    Te mans raksts par daudzpartiju sistēmu:
    http://www.diena.lv/blogi/daudzpartiju-sistemas-astonkajis-13905203

  • Kādēļ nav norāde uz avotu un oriģinālā teksta nosaukums?

  • Tekstu ir ārkārtīgi grūti lasīt, jo vai nu Michael Kent vai tulks ir izveidojis veselu vēstures terminu „jauktos salātus”.

    Jaks variants paskaidrot tautai, kā darbojas naudas sistēma. Tai pat laikā vēsturiski situācija veidojās savādāk.

  • Lūdzu, novērtējiet šī video ideju,zem šī komentāra nospiežot atbilstošu rociņu: http://www.youtube.com/watch?v=Iggeq5xDp1c

  • Ko teiksiet par šo? – “Ventspilī ieviesīs savu valūtu – ventus” – http://www.financenet.lv/zinas/394795-ventspili_ieviesis_savu_valutu_ventus

  • Cerams, ka izdosies. Pielietojums viņai būs ierobežots, bet ja izdosies ar to apiet banku sistēmu, tad var gadīties,ka ies plašumā. Katrā ziņā šāda pieredze būs vērtīga.

  • Interesanti, kā tas veidosies. Būtu nepatīkami, ja Lembergam izdotos degradēt brīvo kopienu ideju tāpēc vien, ka viņam teikšana. Ko ir vērts miljonāra iecerēts projekts “ekopilsēta”?

  • skat. arī uzrakstu bijušajā Brežņeva laukumā – “mācies pelnīt uz valūtu svārstībām!”!

  • nazis ir apmaināms nevis uz kururūzas maisiem, bet pret kururūzas maisiem!

  • labdien
    Jūs meklējat aizdevumu naudas, lai sasniegtu
    projektu, atdzīvināt savas aktivitātes, samaksāt studiju maksu par saviem bērniem,
    nopirkt mājas utt… Mani vairāk uztrauc, es esmu indivīds,
    Ekonomists operators, kurš liek aizdevumiem, sākot no 1000 € € 900,000
    visiem nopietniem personām spēs izpildīt savas saistības. uz
    procentu likme ir 2,5 – 3 % gadā, saskaņā ar jūsu pieprasījumu.
    Jums nepieciešams naudu citu iemeslu dēļ, lūdzu, nevilcinieties ar mani
    sazināties, lai iegūtu plašāku informāciju.
    Te ir mana pastu:ecofinance.vie.fr.be.gd@gmail.com
    Labi, jūs

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.