Prof. Jura Zaķa priekšlasījums ‘Latvijā kā ģimenē vai uzņēmumā’

Esiet laipni aicināti – otrdien, 2013. gada 26. februārī plkst. 17:17 (ierašanās no 17:00) LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, „Open” auditorijā Nr.101, kur būs profesora Jura Zaķa priekšlasījums “Latvijā kā ģimenē vai uzņēmumā”.

Latvija ir valsts, ko latvieši kopā ar saviem domubiedriem no citām tautām izveidoja pēc atbrīvošanās no savas zemes iekarotāju jūga.

Latvieši ir tauta, kas izveidojās uz kopējas kultūras (sadzīves tradīciju, valodas, vēstures mācību u. tml.) bāzes, vienojoties latviskajām ģimenēm. Vērojot citu tautu veikumu, latvieši vienojās, ka ir spējīgi uz ko līdzīgu, un, mācoties no citu tautu pieredzes, izveidoja savu – latviešu valsti.

Norūpējušies par to, lai „Eiropa mūs saprastu”, lai mūs identificētu ne tik daudz pēc mūsu kultūras, cik pēc mūs piederības Eiropas civilizācijai, latvieši savu valsti nosauca par nacionālu valsti un sevi par nāciju.

Uztvertu kā citām valstīm līdzīgu, Latviju pieņēma to vidū kā jaunu uzņēmumu, kam jāpakļaujas starptautiskajām uzņēmumu darbības normām. Veidojusies kā latviešu tautas (kultūras) ģimene, Latvija pārveidojās par internacionālu (civilizācijas) uzņēmumu. Šeit vietā pravietiskie Imanuela Kanta vārdi:
„Kultūra ir dabas mērķis, bet civilizācija – derīguma mērķis.”

Ģimenei piederīgie to nepamet grūtībās.

Uzņēmumā strādājošie labprāt pārceļas uz citu, kur labāk maksā. Uz citām valstīm pārceļas tie, kuriem Latvija nav ģimene, bet tikai neveiksmīgs uzņēmums.


Skat. pasākuma afišu


  • Ja LPSR laikos robežas nebūtu slēgtas aiz “dzelzs priekškara”, tāpat ļoti daudz cilvēku no Latvijas būtu aizbraukuši. Kompartijas diktatūras dēļ, tāpat kā šodien globālā kapiālisma partokrātijas (lielākas iespējas nepamanīti un “leģitīmi” manipulēt ar masu apziņu nekā vienpartijas diktatūras apstākļos) modeļa diktatūras dēļ.
    Kopš 20.gs. 50.-iem-60.-iem gadiem ģimene arvien straujāk pārstāja būt par bāzes atskaites sistēmu indivīda dzīves ceļa izvēlē. Tas saistīts ar kardinālu sociālās uzvedības loģikas maiņu – t.s. bioloģiskais laiks pirmoreiz cilvēces vēsturē kļuva ilgāks par tehnoloģisko (sociālo) laiku. Neviens cilvēks vairs nevar rēķināties ar to, ka viņš varēs dzīvot apmēram tāpat kā viņa senči, un neviens ģimenes galva vairs nevar atbildēt par to, ka zina, uz kādu attīstību virzīt savu atvasi (ja vien runa neiet par “iekārtošanu darbā” uz savas ietekmes pamata).
    Šeit pamatīga dr.V.M.Zaznobina lekcija par šo tēmu: http://www.youtube.com/watch?v=FVxFnDtktys
    Lai tautu un tās valsti salīdzinātu ar ģimeni – ja vien dr. Zaķa mērķis ir RISINĀJUMS, nevis ideoloģija, – tad jābūt dziļākai analīzei par to, kā ģimene 21.gs. var atkal kļūt par noteicošu, virzošu spēku tautas attīstībā.
    Manuprāt, ģimene bez dzimtas zemes un attiecīgām brīvībām un pārvaldīšanas priekšnoteikumiem un spējām par tādu kļūt vairs nevar. Plus jābūt pavisam citai izglītošanas procesu atskaites sistēmai.

  • PAR ģimeni – bet bez liekulības un bez aizspriedumiem!
    Tikai ģimenē var saglabāt un attīstīt to ĪSTUMA SPĒKU, kurš vajadzīgs katram cilvēkam, lai mācītos PĀRVALDĪT un varētu PASTĀVĒT. Bet ģimene ir arī tās lamatas, kuras atkal un atkal dzemdina Šķietamību visās tās daudzajās izpausmes formās, bet rezultāts tām visām ir viens – cilvēka autentiskās radošās enerģijas izšķiešana egregoriem: atdod kaut ko īstu, bet saņem pretī neīstu (naudu, statusu, jā, arī krietna cilvēka godu, cienījamu sabiedrisku lomu – it kā tautas un valsts labā, bet patiesībā to labā, kuri ir tie lielie civilizācijas gaitas režisori, ideologi – “holivudas priesteri”!).

    Vieturs Rudzītis par ATTĪSTĪBAS CENU:

    “Padoms varētu būt: prioritēt cilvēku. Un ģimenē redzēt gan kaut ko attīstību veicinošu, gan arī nospiedošu. Ja mēs sakām, ka ģimene ir līdzeklis, kā laimīgi dzīvot — jā, tad tā ir formula, kas var palīdzēt. Ja mēs sakām, ka ģimene bez ierunām ir kaut kas pāri visam stāvošs un ģimenes dēļ jāpacieš sava neattīstīšanās — tad mēs esam purvā. Diemžēl vēsturiski šis otrais modelis Latvijā ir bijis vadošais. Latvijā vēsturiski galvenais nav bijis attīstīties vai, teiksim, dzīvot veselīgi. Latvijā galvenais ir bijis fiziski izdzīvot un, nenoliedzami, izdzīvot — kaut vai ekonomiski — vieglāk ir ģimenē. Bet fiziski izdzīvot vairs nav problēma, nu mums derētu tas attīstības moments. Taču paradokss slēpjas tajā, ka attīstība jau palīdz arī uz ģimeni paskatīties no jauna un saskatīt tajā stimulu attīstīties tālāk. Ziniet, varbūt viena no formulām, kā palikt kopā, ir — kad abi partneri pieļauj, ka viņi var šķirties jebkurā brīdī. Tikai tas dialogs starp vīrieti un sievieti var iedot enerģiju. Tur vienmēr iekšā ir arī gana daudz sāpju — bet tā ir attīstības cena.”

    http://www.apollo.lv/zinas/viesturs-rudzitis-kapec-viriesi-dodas-attistities-pie-jaunakam-sievietem/293114

  • “… vīrietis vispār pazīst tikai to Lāčplēša pusi, turklāt ar mātes trakuma doto lāča ausi, kas tiek uztverts kā spēka, nevis kā vājuma simbols, un, kuru nocērtot, jāiet bojā, nevis beidzot jāsāk dzīvot. Vai tas nav simboliski, ka Pumpurs vispār neaprakstīja Melno Bruņinieku, vien Rainis dažos vārdos? Tāpēc, ka Melnais Bruņinieks ir ļoti nepazīstams. Tā ir tā vīrieša neapzinātā daļa, ar kuru viņš pats nekomunicē. Ar kuru viņš iekrīt Daugavā un cīnās visu mūžu. Tāpēc simboliski ir Raiņa vārdi, ka Spīdola būs tā, kas cels tos abus no dzelmes. Jo tikai kontakts ar to savu iekšējo sievišķo daļu, ko iemieso viena ārēja sieviete, var to vīrieti dabūt augšā un atdzīvināt. Un radīt to sajūtu, ka viņš nevis cīnās un atstrādā to dzīvi, bet tiešām dzīvo.” … “Tas ir bīstami dzīvē, kurā galvenais ir darīt, nevis būt. Vergu dzīvē. Kur cilvēks pats sev liekas vērtīgs par to, ko viņš ir izdarījis ārpus sevis, nevis par to, ko viņš no sevis ir izveidojis.” (ibid)
    >>> Ir ĻOTI svarīgi šajās ģimenes-tautas ideoloģiskajās dimensijās neieprogrammēt jaunu VERDZĪBU!
    >>> >>> Es jums garantēju, ka no Latvijas aizplūdusī tautas daļa te neatgriezīsies, kamēr mēs nebūsim tikuši PILNĪGĀ SKAIDRĪBĀ ar to, no kurienes, kā un kāpēc ir radusies, pastāv un tiek atražota verdzība!!! Un, lai to izdarītu, nav vajadzīgas NEKĀDAS iezīmētas dotācijas no valsts budžeta šim iezīmētajam “lieliskajam mērķim”, ir vajadzīga tikai elementāra gudrība (atvērtība, redzētspēja, sajustspēja, īstums, uzdrošināšanās, var teikt arī – šajā kontekstā – gara seksualitāte)!

  • http://www.youtube.com/watch?v=1fAl3S89-XQ
    Vai ir svarīgi un labi, ja ģimenē dominē ģimenes un ģimeniskās vērtības?
    Vai tautas izdzīvošanai ir labi, ja tajā dominē šīs tautas nacionālisma (piederības savai valstij) ideja?
    Ir skaidrs, ka šīs vērtības nevar ignorēt, aizmirst ….

  • Kāds vārds par kādu vārdu – vērtums.

    Jānis Krūmiņš to piedāvāja lietot vārda kultūra vietā. Taču labi apsverot un padomājot šis vārds – VĒRTUMS – gan sevi ietver kultūru un nepieciešamu cilvēka PAŠ-izglītošanos un izglītošanos SKOLĀS, kurās to sūta vecāki, priekšnieki vai arī SKOLĀS, kuras cilvēks izvēlas pats sevis nepieciešamai KOPŠANAI un AP-KOPŠANAI un SA-KOPŠANAI. Bet tomēr tas ietver arī paša vai kaut kur pasmeltu ZINĀŠANU un zinātni. Jebkura kultūra savā būtībā ir ar tieksmi birokratizēties, noslīkt konservatīvismā un farizejismā=nedzīvu vārdu tirānijā. Jebkurā kultūrā un zinātniskā un izglītības skolā ar laiku sakrājas šodienai traucējošs un , iespējams, vairs nevajadzīgs balasts. Jebkurā kultūrā ir nepieciešama zināšanu izvētīšana pirms katrā gadā sezonā vai attīstības periodā iegūto zelta graudu=neapšaubāmo vērtību iz-VĒTĪŠANA. Un lūk šo vētīšanas lomu katram cilvekam pilda viņa personiskā zināšana=zinātne. Tāpat tas ir arī jebkurā sabiedrībā. Zinātne loma ar to neaprobežojas. Zinātnes misija un funkcija ir arī jaunu horizontu atvēršana, jaun-RADE.

    Jautājums par to, kas ir Visuma centrā ir labs jautājums. Jebkura cilvēka godīga atbilde uz šo jautājumu ir – ES. Un subjektīvi jau tas tā arī IR. Nākošais dabiskais jautājums ir par Dievu=Neapšaubāmu dižumu un Neapšaubāmu Pilnību. Kur IR Dievs? Vai tas ir ārpus cilvēka? Jā, atbild seno indusu reliģijas, budisms, kabala, New Age, korporatokrātijas reliģijas un Abrahama ekumenes islāma versija. Nē, atbild kristietība. Dostojevskis šo domu izsaka īsi un skaidri – cilvēka dvēsele ( viņa iekšējais Physis) ir tā arēna, kur Dievs (Radītājs) un sātans (ne-Būtība un nebūšana) cīnās.

    Mūsdienu viens no pamatjautājumiem ir – kā iemācīties sadzīvot cilvēkiem, kas tic Dievam ārpus cilvēka un noniecina konkrēto dzīvo cilvēku, faktiski pielīdzina to instrumentam un cilvēkiem, kas atraduši Dievu =Radītāju, sevī

    http://www.youtube.com/watch?v=8fhWsT15qrA
    Lēmumu pieņemšanas neiroekonomika – lēmumu pieņemšanas brīvības nav?

    http://www.youtube.com/watch?v=v9qPvRarPoo
    Kā atjaunot Krievijas zinātni? – akadēmiķis Kapica
    Kas patreiz notiek pasaulē?
    Faktiski notiek fāzu pāreja – principiāli mainās cilvēces attīstības paradigma; ir jāiet prom no vecā ekstensīvā attīstības ceļa; faktiski pasaule principiāli maina savu attīstības gaitu

    Faktiski šai jaunajā pasaule NAV ne īstu zemnieku, ne strādnieku. Noteicošā ir vidusšķira, kurai ir zināšanas par to pasauli, kas reāli ir. Tagad ir jāsaprot kāda tai visā ir zinātnes loma. Mēdz runāt par kultūru. Kultūru skatīt ir bezjēdzīgi, ja neskatām zinātnes attīstību. JO kultūra faktiski ir zinātnes ( krieviski НАУКИ, mēs latviski varētu teikt VĒRTUMA) nodošanas veids nākošajām paaudzēm.

    Un te nu IR JĀSAPROT kā attīstās zinātne. Mēs parasti dalām zinātni fundamentālajā, pielietojamā un ražošanā un ekonomikā. Dažādās cilvēka zinātnes=zināšanas darbības sfērā ir dažāds zināšanu ieviešanas ātrums. Fundamentālajās zinātnēs tas ir gadu simti un gadu tūkstoši. Nesen svinēja Darvina evolūcijas teorijas pastāvēšanas 100 gadus. Arī kvantu mehānikai patreiz ir apmēram 100 gadu. Fundamentālā zinātne prasa, tai nepieciešams maz naudas. Teiksim, viena nosacītā vienība. Darbības motīvs te ir izzināšana, nevis nauda vai izdevīgums. Nakošā zināšanas=vērtuma=zinātnes nozare ir praktiskā zinatne. Tās attīstības laiks ir apmēram 10 gadu. Jo 10 gadu laikā ir iespējams izveidot un ieviest jaunu mašīnu vai tehnoloģiju, ir iespējams ieviest jaunas praktiskas idejas. Savukārt 1 gada laikā ir iespējams ieviest kādu konkrētu tehnoloģisko ideju, realizēt kādu konkrētu iekārtu vai ražotni, sevišķi, ja uz jums izdara spiedienu. Naudas ieguvums pielietojamajā zinātnē ir ap 10 vienību, bet konkrētā praktiskā innovācijā 100 vienibu. Es gribētu, lai šo mazo shēmu jūs visu laiku turētu acu priekšā, lai jūs redzētu, cik maz līdzekļu ir jātērē fundamentālajos pētījumos, pamatu noskaidrošanā un cik liela ir šo pētījumu=zinašanas reālā atdeve un nekad neaizmirst, ka pamatu zināsana atnāk lēni un grūti un ieviest to ir lēni un grūti. Ir jāsaprot, ka visos šais principiāli atšķirīgajos mehānismos laika konstantes atšķirās vismaz par kārtu. Ir jāsaprot kāpēc ir svarīgi un nepieciešami finansēt pamatu pētījumus. JO atdeve no tiem ilgāka laikā ir vislielākā.

    Krievijas zinātnē ir jāiziet no krīzes un jāpanāk pasaules zinātne. Padomju zinātne attīstījā lielā mēra slēgtā telpā un kontakti ar pasaules zinātni bija stipri ierobežoti. Dīvaini, ka patreiz Krievijas zinātnes noslēgtība attiecībā pret pasaules zinātni ir pat vēl lielāka kā padomju laikā. Mūsu izglītības sistēma izrādījās ļoti augsta līmeņa un tā joprojām ir pasaules līmeņa vērtība. Maskava fizikāli tehniskais institūts joprojām ir atzīta vērtība pasaules mērogā. Google un Microsoft vadībā joprojām ir daudz šī institūtu absolventu. Tas parāda mūsu sistēmas priekšrocības un pierāda kāpēc mums veidojot un pilnveidojot savu sistēmu nav jācenšas līdzināties citām sistēmām, kas savā būtībā ir provinciālas un neperspektīvas. Vispārējo eksāmenu sistēma ir savā būtībā neperspektīva. Mums pašiem ir savas pārbaudītas vērtības, kas sevi pierādījušas pasaules tirgū.

    Mūsu un mūsdienu birokrātija orientējas un tūlītēja labuma iegūšanu, tie gatavi pārdoties visiem un visam. Visi lieli reāli panākumi mūsu valstī tika sasniegti, kad kādam pārsvarā jaunam cilvēkam ne vecākam par 40 gadiem, tika dots avanss un uzdevums. Tagad ar jauniem cilvēkiem vairs faktiski neviens nopietni nerēķinas. Cariskajā Krievijā nākamos profesorus obligāti sūtīja mācīties ārzemēs, kur tie sagatavoja savu profesora darbu. Šī kārtība būtu atjaunojama. Tā tika sagatavoti augstāka līmena speciālisti Pavlovs un Mendeļejevs. Tas ir tas, kas mums patreiz IR JĀATJAUNO. Tas ir tas, kas jādara mūsu valstij patreiz.

    Patreiz Masačusetas tehnoloģiskaja institūtā un amerikāņu akadēmiskajā vidē joko, ka Amerika esot vieta, kur krievi apmāca ķīniešus. Ņemiet vērā, ka ASV patreiz mācās ap 150 000 ķīniešu.

    Ir jāpanāk birokrātijas regresīvā iedarbības pārtraukšana uz visu veidu un līmeņu zinātni. Saprotiet, ka visi innovatori savā būtībā ir opozicionāri, ķeceri, kas sola vai jau pat ir sasnieguši rezultātu. Ņemiet vērā, ka innovatoru nometnē atrodami arī politiski un pat vērienīgi politiski domājoši cilvēki. Innovācijas jebkura līmeņa zinatnē nedrīkst apskatīt izolēti no visas sabiedrības. Visi īsti disidenti radušies visai ierobežotās un slēgtās kopienās. Saharovs lielāko daļu savas dzīves pavadīja visslēgtākajā vidē kāda vien mums PSRS un pat visā pasaulē bija iespējama. Tur viņš iznēsāja savas ķecerīgās un svētās domas. Tur viņš kopā ar savām idejām izgāja visus atklājumu, radīšanas un maldu ceļus. Un tāpēc lieku jums pie sirds, ka viņa mantojums ne tuvu nav viennozīmīgi vērtējams, ka tas vēl nav ne pienācīgi izvērtēts, izvētīts un novērtēts (Aplausi)

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.