J.Puntulis: “Par zaļu tuvošanos” (aicinājums uz sadarbību)

Pateicos visiem, kas piedalījās “Tomātu dumpī” un mūs atbalstīja. Šī reize pierādīja – ja esam vienoti, mēs spējam aizstāvēt savas intereses un gūt panākumus. Lai arī par iespēju dzīvot tā, kā paši to vēlamies, vēl gaidāma nopietna cīņa, tomēr 27. februārī mēs jau esam izcīnījuši nelielu uzvaru.

Šīs pašas dienas vakarā Okupācijas muzejā sapulcējās dažādu, zaļi domājošu organizāciju un neformālu cilvēku grupu pārstāvji. Bez sadarbības konkrētajā sēklu jautājumā tika apspriesta iespēja sadarboties arī plašākās jomās. Tika izvirzīta iecere veidot zaļi domājošu cilvēku, neformālu interešu grupu un organizāciju apvienību, ar mērķi, strādāt, lai atjaunotu Latviju, balstoties uz ilgtspējīgu, dabai un cilvēkiem draudzīgu attiecību un saimniekošanas principu pamata.

Ceru uz veiksmīgu sadarbību!
Ar cieņu, Jānis Puntulis.
26325986


Aicinājums sadarboties
visiem zaļo ideju atbalstītājiem.

„Caur sidraba birzi gāju,/ Ne zariņa nenolauzu.” Šīs tautasdziesmas rindas raksturo latviešu patieso mentalitāti – cieņu pret dabu, apziņu, ka no tās var ņemt tikai tik, cik nepieciešams. Diemžēl mūsu senču dzīvesziņa un saikne ar dabu tikusi nīdēta gadsimtiem ilgi, īpaši Padomju okupācijas un pēdējos divdesmit „neatkarības gados”.

Latviešu 3. atmoda sākās ar zaļām idejām – cīņu pret Daugavpils HES un Rīgas metro, kopīgu lūgsnu pie jūras, lūdzot piedošanu dabai par nodarīto pārestību. Tika runāts par ekovalsti. Daudzi latvieši cerēja atgriezties savās dzimtas mājās un nodarboties ar ekoloģisku produktu audzēšanu, diemžēl īstenotā lauku politika šo entuziasmu drīz vien apslāpēja. Zaļie ideāli tika nodoti „gaišākas nākotnes” un ekonomiskās labklājības vārdā. Divdesmit gadi ir pagājuši. Kur ir solītā labklājība?..

Politiskā elite ir pierādījusi savu nespēju risināt iedzīvotājiem un dabai svarīgus jautājumus. Visdažādāko notikumu aizsegā tiek strauji likvidētas mūsu neatkarības paliekas – uz privatizāciju virzīti atlikušie valsts uzņēmumi, tiek pieļauts, ka zemi katastrofālā tempā izpērk ārzemnieki. Tauta tiek padarīta par vergiem bez pašu zemes un izstumta no savas valsts.

Šobrīd likuma vara vēršas pret „pēdējiem mohikāņiem”, bet jāapzinās, ka ļoti bieži arī mēs paši zāģējam zaru, uz kura sēžam. Kā? Kaut vai iepērkoties lielveikalos. No naudas, ko atstājam lielveikalā, lielākā daļa nonāk ārzemju investoru kabatās. Šī pati situācija vērojama citās dzīves jomās. Savādāk, kā par pašnāvniecisku, šādu rīcību nosaukt nevar. Varbūt pienācis laiks atgriezties pie atmodas laika zaļajiem ideāliem?

Mūsu vienīgā iespēja ir pašorganizēties un valsts sakārtošanu sākt „no apakšas” – negaidot, kad to izdarīs valsts pārvaldes institūcijas. Mums jāsekmē naudas palikšana Latvijā. Viens no pirmajiem uzdevumiem ir vietējās ekonomikas atjaunošana, ekopārtikas pašapgāde jeb tiešā pirkšana, dažādu amatu un prasmju apgūšana. Pērkot produktus pa tiešo no zemnieka, neizmantojot veikalu starpniecību, bieži tos ir iespējams iegādāties par lielveikalu ķimizēto produktu cenu, vai pat lētāk. Turklāt nauda vairs nenonāks ārzemnieku kompāniju kontos, bet pašmāju zemnieku rīcībā.

Katram būtu vēlams iekopt kaut nelielu dārziņu, lai vismaz sezonas laikā zaļumus un ogas varētu dabūt pats no savas dobes. Daudzas no veikalos pērkamajām lietām mēs varam iemācīties pagatavot paši, varam pirkt vietējo meistaru darinājumus. Šīs lietas kalpos ilgāk un labāk, un būs daudz tuvākas par bezpersonisko masu produkciju. Zaļā ekonomika, vietējās ekonomikas atjaunošana un lokālo ekokopienu veidošana ir mūsu vienīgā iespēja atrisināt esošās sociālās un ekonomiskās problēmas.

20 „neatkarības gadus” mūsu sabiedrība ir sistemātiski barota ar dezinformāciju, propagandējot rietumu ekonomisko modeli kā vispareizāko. Pašreizējā parlamentārā demokrātija un partiju sistēma pasniegta kā vienīgais un visdemokrātiskākais valsts pārvaldes modelis. Tāpat daudzās citās saimniecības un sadzīves nozarēs valda iestagnējuši, reālai situācijai neatbilstoši priekšstati un dogmas. Tomēr, neskatoties uz ilgstošo un notrulinošo sabiedrības apstrādi, ir izaugusi jauna paaudze. Daudzi, izglītojoties Latvijā un ārzemēs, kā arī pašmācības un praktiskas darbības rezultātā, ir apguvuši mūsu situācijā ļoti nepieciešamas zināšanas permakultūras, ekoloģiskās lauksaimniecības, tiešās pirkšanas, zaļās ekonomikas, zaļo tehnoloģiju, tiešās demokrātijas, veselīga uztura, novadpētniecības, tradicionālās kultūras un citās nozarēs. Daudzi no viņiem ir gatavi ar savām zināšanām dalīties, rīkojot filmu vakarus, kursus, lekcijas un prezentācijas dažādās Latvijas vietās, kā arī gatavot speciālistus, kas izglītojošo darbu varētu turpināt savā dzimtajā novadā.

Nav noslēpums, ka likumi tiek izstrādāti un pieņemti ļoti spēcīgu lobiju ietekmē, kuru intereses reti kad sakrīt ar sabiedrības interesēm. Mums jāveido teicami koordinētas plaša mēroga aktīvistu un domubiedru grupas, jāpiesaista juristi, lai būtu iespējams operatīvi reaģēt uz mums nedraudzīgu likumu pieņemšanu, lai varētu juridiski precīzi formulēt mūsu prasības un organizēt nepieciešamo atbildes reakciju. Mums jāpanāk mūsu interesēm neatbilstošu likumu atcelšana un vitāli svarīgu likumu grozījumu pieņemšana.

Rainis ir teicis: „Mēs maza cilts,/ Mēs būsim lieli tik,/ Cik liela mūsu griba…” Tikai būdami vienoti, piedzīvosim mūsu zemes atdzimšanu un Latvijas uzplaukumu. Laiks apvienot spēkus!

AICINU UZ KOPĪGU PASĀKUMU SESTDIEN, 24.MARTĀ
Pasaku mājā “UNDĪNE”
(Parka iela 1, Dubulti, Jūrmala)


PIELIKUMĀ:
darbības jomas/uzdevumus (MS Word dokuments)


  • http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=2193&id=13607
    Piektdien, 2. martā pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma notika apaļā galda diskusija, lai apspriestu situāciju dārzeņu sēklu tirdzniecībā Latvijā un izstrādātu mehānismu dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apritei. Diskusijā piedalījās ZM speciālisti, dārzeņu audzētāju nevalstiskās organizācijas, zinātnieki un dārzeņkopji – praktiķi.

    Sanāksmes laikā tās dalībnieki nolēma dibināt ZM darba grupu, kas izstrādās nosacījumus dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apritei. Darba grupā strādās ZM speciālisti, dārzeņkopju nevalstisko organizāciju pārstāvji, dārzeņkopji – praktiķi un zinātnieku pārstāvji.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.