Fragmenti no Kārļa Ulmaņa rakstiem un runām (4.daļa – ‘Skolai un jaunatnei’)

Kādam zēnam reiz prasīja, kā viņš iemācījies ar slidām skriet. «Pavisam vienkārši,» skanēja atbilde, «es tikai katru reizi, kad biju gar zemi novēlies, cēlos atkal augšā un skrēju tālāk.» (1916)

Iekārto savu laiku tā, ka lai tu varētu lietderīgi izlietot katru sava darba minūti, un saprātīgi dod savai enerģijai tādu virzienu, lai dotā laikā varētu paveikt iespējami lielāko darba daudzumu.

Spraud sev noteiktu mērķi un tad kā vienā degpunktā sakopo visas savas domas uz šo mērķi.

Tu nekad nedabūsi zināt, kas ir panākums, ja tevi nebūs sagrābusi spēja, griba un centība meklēt aizrādījumus un smelties pamācības no katra pieietama avota visās tajās lietās, kuras varētu palīdzēt sasniegt reiz sprausto mērķi. (1923)

Kas jaunībā nav attīstījis ašas izšķirības un izlemšanas spējas, tam vēlāk dārgi jāsamaksā par šo savu rakstura vājību, jo grūti viņam uz priekšu tikt. (1924)

Jaunie un vecie — roku rokā! Lai jaunatne apzinās, ka priekš viņas vecākā paaudze strādā.

Ļaujiet man pateikt, ka mūsudienu jaunie cilvēki nav sliktāki kā mēs, kad bijām jauni. Katrs laikmets tikai prasa citu izteiksmi un citus paņēmienus.

Un ja tu gribi būt cienīts un mīlēts, tad zini, ka dotais vārds un solījums ir svēts un tas ir jātur, ja arī dažkārt grūti nāktos. (1934)

Mēs savā nepacietībā bieži ļaujam sevi pamudināt un aizrauties un sakām, ka jaunatne ir slikta, samaitāta. Bet, mīļie draugi, tā taču ir mūsu audzinātā jaunatne. Vai tad mēs bijām sliktākie audzinātāji vēstures mūžībā? Kādu gan tiesu mēs paši par sevi spriežam, ja sakām, ka tagadējā jaunatne nekam neder? Atminēsim, ka katrā dienas stundā un minūtē kaut viens pāris jauno acu uz mums skatās, varbūt simts, varbūt tūkstotis. Tāpēc raudzīsimies, lai mēs tā dzīvotu, lai mācība būtu piemērs un paraugs.

Par visām lietām atminieties to, ka jums tagad, jaunās dienās, skolas dienās jūsu sirdīs — apzināti — veidojas ideāli, nodomi. Palieciet, cik varēdami, dzīvē uzticīgi šiem jūsu jauno dienu ideāliem un apņēmībām. Tad jūsu dzīvē būs daudz gaišuma un grūtības vieglākas izliksies, nekā tas citādi būtu. Palieciet pie saviem ideāliem, pie savām jaunības dienu augstām domām un savu jaunības dienu karsto sirdi un jūsu sirds straujos pukstienus paglabājiet visai dzīvei cauri. Tad varēsiet mierīgi savu darbu atdot citiem, kad noliktais laiks būs pienācis. (1935)

Tagad viscaur pasaulē ir uzskats, ka katra tauta pati savu vēsturi raksta un tikai viņa var savu vēsturi uzrakstīt. Tādēļ arī mums vajadzīgs ķerties pie avotu pētīšanas un rakstīt savas zemes vēsturi. (1936)

Ja mēs runājam par vienotu tautu un runājam par to, ka vispārības intereses jāstāda augstāk par katra atsevišķa cilvēka interesēm un visiem vajaga kopā iet un palīdzīgu roku sniegt viens otram, tad jāievēro, ka tai garīgai augšanai jāsākas jau skolas gados.

Jaunieši, mācieties visu pareizi izprast un esiet no visas sirds darba darītāji un veicinātāji. Mācaities agri likumību, taisnību un tiesības augstu turēt. Ja jūs vērosiet, ka ne katrreiz šī prasība piepildās, tad jūs tūliņ nenoskumstiet, nezaudējiet drosmi un dūšu, bet palieciet pie savas pareizās atziņas, ka beigu beigās uzvarēs taisnība un ar taisnību kopā arī jūs uzvarēsiet.

Jauna Latvija prasa tagad pilsoņus un jauniešus, kas darbu prot mīlēt, kas strādā un strādādami māk arī atbildību nest. (1937)


„Redzu jaunu dienu nākam”
, Rīga, izdevniecība „Avots”, 1992. gads
Grāmatu ieteica Zane; publicēšanai sagatavoja Agnese.


Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.