J.Puntulis: ‘Grib iznīdēt vietējās dārzaugu šķirnes! Vai mēs to pieļausim?’

2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”

Saņēmu šādu vēstuli:


* * *

“TĀ NOTIEK LATVIJĀ

Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.

Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kuri vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde, uzzinājis, kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.

2012. gada 28. janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās, bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.

Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.

Akta 12.punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta 2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30


* * *

Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi. Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.

Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.

Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti, dariet tos zināmus visiem šajā portālā.

PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi, cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā, un mēs sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”

Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt, ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa, kā arī likumi, kas vērsti pret sabiedrības interesēm. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas, tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!

P.S.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām. Šeit manas kolekcijas apraksts.


Jānis Puntulis


  • Šis nu ir tas gadījums, kad likuma ievērošana ir amorāla. Kā arī, viena lieta ir oficiālā lietu kārtība, un pavisam cits – reālā. Piem, var`formāli tirgot nereģistrētās šķirnes kā reģistrētās.
    Kamēr vēl spriedums nav pieņemts, “noziedzniekiem” ieteiktu sēklu paraugus saglabāt pie radiem, draugiem pazīņām – gadījumam, ja kāds ierēdnis izdomā taisīt konfiskācijas reidus. Vienlaikus jāsāk kampaņa pret šito birokrātisko stulbumu, un der veidot sabiedriskas organizācijas ziedojumu vākšanai šķirņu reģistrācijas finansēšanai utt.
    Reāli neviens nevar aizliegt audzēt vai tirgot noteiktas šķirnes, tas vienkārši fiziski nav realizējams, un mazajiem audzētājiem ieteiktu neievērot netaisnīgus likumus.

  • Tajā pirmajā rakstā (NRA) rakstīts: “Valsts nodeva par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā ir 12 lati.”… tas nozīmē, ka, ja ir 200 tomātu šķirņu kolekcija, tad par tomātiem vien sanāk 12 x 200 = 2400 Ls.. Kaut kāds absurds!

    Manuprāt, kārtībai būtu jābūt tādai, ka pašiem valsts dienestiem sabiedrības interesēs (bez kādām maksām!!!), būtu jāveido šādi reģistri un pat nacionālā sēklu banka. Un cilvēkus, kuri lielā mērā sabiedriskā kārtā jau šādu sēklu banku veido, būtu tieši finansiāli jāatbalsta.

  • http://www.savadak.lv/vis-kas/augu-seklu-saglabasana-un-iznicinosi-likumi Šinī rakstā kolekcijas apraksts tiem, kas nav portālā draugiem.lv

  • atveram likumi.lv, lasām… kas tie tādi par “29.06.2010. MK noteikumiem”, par ievestajām sēklām no trešajām valstīm? un lapk 103-5 otrā daļa? sēklu importētājs vai vairumtirgotājs? visai interesanta situācija tiek zīmēta, vai arī attiecīgā ‘neslinko’ persona ne visu stāsta mums šeit. kas tā tāda “iemaiņa pret dāvinājumu”, ja ne ‘tirdzniecība’? kas par sēklām? vai tiešām pašaudzētas (nevis, piem, no blakusvalsts iekontrobandētas paciņas)?
    vēl interesanti, tas tomātu entuziastu kluba vadītājs, nezin, ka eksistē virkne normatīvo aktu, viņa kluba darbības jomā?
    vvsakot, interesanti. gribējām te patirgoties, bet ļaunie valsts ierēdņi nodevīgā kārtā neaicināti ieradās un sāka veikt pienākumus par ko viņiem algu maksā….

    vēl man kā nezinātājam jautājums, kāpēc nevarēja atrunāties ar tā paša likuma 13panta (2)1): (Par sēklu tirdzniecību nav uzskatāma sēklu piegāde, ja šķirne nav paredzēta komerciālai izmantošanai: 1) sēklu kvalitātes un šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanai), kas nu tiešām varēja būt labs iemesls tomātu kluba darbībā? (ak jā, viņa tak gribēj kādu labumu gūt, ne tikai popularizēt tomātus… labi ka vēl nepiesēja nelikumīgu uzņēmējdarbību…) eh… laikam šoreiz zemnieku viltīgums cauri neizgāja?

  • Cik zinu, sēklas tiešām ir pašaudzētas. Reģistrēšana gan maksā lielu naudu un aizņem ļoti ilgu laiku. Ja biedrībai ir ~200 tomātu šķirnes vien, vari iedomāties, kas tas būtu par vājprātu tās visas sertificēt? Ierēdņi, parazīti izlaidušies. Saņem algas no mūsu nodokļiem un par to mums čakarē dzīvi.
    Otrkārt, aiz šiem ierēdņiem stāv lielās sēklu tirgotāju kompānijas, kuru mērķis ir iznīdēt vietejās šķirnes un iegūt savām sēklām monopolstāvokli. Pirms gada arī nesertificētas tējas tirgot aizliedza. Ja nerīkosimies tagad, viņi žņaugs mūs vēl vairāk.
    Rakstā jau minēts, ka vajadzīgs jurists, ja ir kāds padomā, droši zvaniet šiem cilvēkiem. Zaudēt modrību manuprāt mēs nedrīkstam. Administratīvā lietas izskatīšana ir atvērts pasākums, līdz ar to jebkuram ir tiesības to redzēt. Tās ir mūsu pilsoņu liesības. Mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī. :D Būs arī cilvēks ar videokameru. Jāliek ierēdņiem saprast, ka viņi ir mūsu kalpi nevis mēs viņējie.

  • Kādreiz šī biedrība sēklas tirgoja oficiāli, bet kopš pieņēma šos likumus, nācās daļēji pagrīdē paiet.

  • Šorīt Radio 1 “Kā labāk dzīvot” pl.9-os aizrakstīju jautājumu augu aizsardzības speciālistei Mārai Kilevicai. Viņa nekā nezināja par šo faktu, par “Neslinko” izteicās pozitīvi, solīja painteresēties.

  • rv,
    es brīnos, kā tu mani vēl neesi iesūdzējis tiesā, jo, ja formāli skatāmies, tad man varētu atrast un piemērot “pantu” ik uz soļa… Ja skrupulozi skatītos, tad gan par autortiesībām, gan par to, ka DVD diskus konferencē izplatīju pret ziedojumiem, gandrīz dabūjot atpakaļ naudiņu, ko iztērēju par matricām… un gan jau vēl par citiem “pārkāpumiem” vai pat “noziegumiem”.

  • Sos strīdus un tiesu prāvas Francijas iedzīvotāji jau piedzīvo kopš daudziem gadiem. Daži pat sevi jau upurējuši, un sēdējuši cietumā par « likumu » pārkāpšanu, lai caur televīziju par šo temātu dzirdētu visa tauta.
    Latvijā cilvēki ir informēti par GMO . Bet ne pietiekoši par sēklu apdraudētību. Lai būtu laicīga tautas reakcija, būtu vēlams ka šo temātu liktu pie liela zvana cik iespējams ātr, pirms ir sabeizējuši visādi « likumi » un « panti » , pie tam « nobalsoti » pa kluso Saemā, kādā pievakarē, kad tikai paris vecīši snauž tur savos krēslos ( iepriekš salobēti- uzpirkti ļoti iespējams ). Kāpēc tas nenotiktu Latvijā, ja tas ir noticis « demokratiskajā » Francijā un tik viegli citās zemēs kur tāta « demokrātija » vispar nav pielietota?
    Seklas un to daudzveidība zudīs, ja tautas nesaceļsies prêt šādiem « likumiem ». Tautas pašas varēs sevi vainot pie savas turpmākās veselības/ izdzīvošanas spējām par laicīgu neatmošsanos un visas varas atdošanu zinātniekiem un no firmāma uzpērkamiem ierēdņiem.
    Bet tas jau ir Dabas likums. Izdzīvo tikai stiprākie vai gudrākie/vai senākie. Gribētos latviešos ieraudzīt šos divus beidzamos variantus. »

  • 1kārt. uzskatu ka ir amorāli teikt, ka likumu ievērot ir amorāli. (tālāk šo neattīstīšu, pietiks ar bībeles “dodiet ķeizaram kas ķeizaram pienākas”)
    2kārt. uzskatu ka pret straumi pērt ir ja ne nesaprātīgi tad vismaz nepraktiski. šķirnes mums ir vajadzīgas, un sertificēt tās nāksies. kaut vai tāpēc lai valsts aizsargātu šīs šķirnes. vai arī lai būtu iespēja sēklas tirgot ārzemēs.

    kur vaina? naudas nav? kamdēļ interesenti nevar sabīdīt naudu, katram pa vienas šķirnes reģistrācijai, kopā sanāks. tipa “latvju šķirņu atbalsta fonds”, nodibinājums. varbūt pat kādu projektu var izbīdīt cauri. a tā parastā latvju gaušanās – mēs te tādi baltie pūkainie pareizie, kurus ļaunā valsts abižo…

  • to rv: Kādēļ mums vispār būtu nauda kaut kādiem aprobežotiem ierēdņiem jāmaksā? Kas slikts gan var notikt no nesertificētu sēklu tirgošanas? Kāds saindēsies vai?

  • rv,
    amorālus likumus bez jebkādas pretestības ievēro tikai bezcerīgi pašcieņu zaudējuši kalpi. No tādiem tad arī acīmredzot tiek komplektētas ierēdņu un politisko aktieru rindas. Visi pārējie šādus likumus ievēro tikai tik lielā mērā, lai izdzīvotu, ar domu, ka jebkuri amorālie likumi agrāk vai vēlāk tiks atelti vai attiecīgi izmainīti.

  • Ideāli sakārtota valsts būtu šāda, kur :
    - Labi informēta tauta izšķirtos par savu nākotni mērķtiecīgu referendumu ietvaros. Līdz ar to rezultātus atzītu citas demokrātiskas valstis. (Piemēram Sveice minaretu jautājumā)
    - Tad likumdošana sekotu, un valstij nebūtu jāpadodās Starptautiskajai Tirgus Organizācijai un tās nežēligajiem likumiem.
    - Tādā valstī drošsirdīgi godīgi , izglītoti ierēdņi un ievēlēti deputāti ( labi atalgoti) varētu droši cīnīties pret STO, kuru pārvalda vien tikai visuvarenas kādas 5 – pārsvarā amerikāņu agro-firmas ( neminēšu tās vārdā – meklējiet paši). So firmu atklātais mērķis ir pilnībā patentēt visu radību, pateicoties sev piesaistītiem zinātniekiem, lai visa Daba – ieskaitot cilvēki – viņām piederētu. Lidz ar to, brīvie cilvēki kā arī nesertificētās sēklas tiek uzskatīti par iznīcināmiem ienaidniekiem. Bilde ir surrealistiski vienkārša, bet diemžēl patiesība.
    Piemēram, nupat šodien Francijas valdība tiesiski cīnās, lai šo pavasari Francijā neatļautu dažiem « resniem » pie tam labi subzidētiem zemniekiem Monsanto GMO kukurūzas sēšanu .
    Skaidrs, ka šodien, tieši otrādi, mūsu veselību izglābs tikai nesertificētas, tūkstošiem gadiem no vietas rūpīgi saglabātas sēklas.
    Neaizmirsīsim, ka tauta var vienmēr grozīt likumus !
    Tikai pasteigsimies , jo nupat valodas referenduma dēļ valdība grasās sarežģīt kura katra cita referenduma organizēšanu !
    Būtu vēlams sniegt Elgai Bražūnei labi redzamu-dzirdāmu atbalstu-reklāmu, organizējot piketēšanu/ milzu demonstrāciju 2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30”

  • ik pa brīdim rodas grūtības izprast, kad ivo verners raksta nopietni, bet kad – vienkārši ventilē. bet nu mani 5kapeiki kopējai lietai, lūk juristes kontakti: http://advokatslv.wordpress.com/kontakti/ (palicis atmiņā no zandera pingvīnlaiku pastaigu laika)

  • Likumdošanā būtu jānodala rūpnieciskā lauksaimniecība no amatieru un pētnieciskās.

    Tas, kas, iespējams, tādā Lielbritānijā vai Vācijā ir rets izņēmums pie mums ir plaši izplatīta prakse. Tā var būt ar dārzeņu mazdārziņiem. To loma “Eiropā” var būt nenozīmīga. Tāpēc šī ES direktīva pie mums “vienkārši neder”.

    Katrs, kas kaut ko audzējis pats, kādus piecu vai desmit gadu laika ir pārliecinājies, ka visbiežāk rūpnieciskās, plaši izplatītās kaut vai tomātu šķirnes parasti ir negaršīgas un ar primitīvu garšu. Savukārt kaut kādu iemeslu dēļ konkrēta dārzkopja iemīļotā šķirne prasa īpašas zināšanas un īpašu audzināšanu. Arī “rūpnieciskajā lauksaimniecībā” modes mainās, JA nav nonākts līdz tam, ka palikusi viena šķirne, kurai faktiski vairs nav nekāda sakara ar sākotnējo produktu.

    JAU IR vismaz divi konkreti piemēri šādai “produkta mutācijai”.
    1. Āboli lielveikalā. Ar ES direktīvu ir ieviesta ābolu pasterizācija. Ābolus 10 minutes peldina 50 grādu ūdenī un veic citas manipulācijas. TAS VAIRS NAV ĀBOLS, bet produkts ar ābola garšu un izskatu.
    2. Alus. Patreiz pie mums tirgo galvenokart pasterizētu alu. TAS NAV ALUS, bet produkts ar alus garšu un reibinošajām īpašībām.

    Kāds pamats šādam apgalvojumam. Gan alus, gan ābolu visvērtīgākās īpašības rada fermenti un fitosavienojumi, kas virs 45 grādu temperatūras vienkārši sabrūk.

  • Vai likumdošana un tās radītāji var būt amorāli?
    Stučka un Višinskis, viņa likumdošana un tās realizācijas prakse bija noziegums pret cilvēci, kas ir noskaidrots vēsturisks nediskutējams fakts, par ko apmēram 70% Krievijas pilsoņu vēl arvien … diskutē.

  • nevis jurista palīdzība ir vajadzīga, bet šiem birokrātiem ar siksnu pa dirsu, tā lai asinis šķīst! Tad kad cilvēkveidīgais pazaudē sasaisti ar realitāti, drīkst un vajag izmantot iedarbīgākus līdzekļus atgriešanai reālajā pasaulē.
    Skaidrs ka likumus pakāpeniski mainīs, jo lobēs. Un tieši šie tirliņi, kas tic sava amata pārcilvēciskajām spējām, ir visbīstamākie sabiedrībai.

  • Lieta tiks izskatīta pirmdien, 2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14.30. Tā kā lietas izskatīšana ir publiska, visiem, kuri tiek, būtu vēlams tur ierasties, tādā veidā ar savu klātbūtni atbalstot vietējos ilggadējos selekcionārus.

    Pagājušajā gadā aizliedza tirgot nesertificētas tējas un sēklas, ja neparādīsim savu attieksmi, lielo korporāciju interesēs tiks pieņemti arvien jauni, mums nedraudzīgi likumi.

    Kuri netiek 14:30, bet kuriem ir vēlēšanās rīkoties un apspriest turpmāku sadarbību saistībā ar šo tēmu (un ne tikai), sazinieties pa rakstā minēto telefona numuru, vai rakstiet – ivoverners[AT]gmail.com

  • vai šai diskusijā piedalās kāds, kas tai 28.janvāra pasākumā ir bijis klāt un var pastāstīt savu redzēto – kas tirgoja, ko tirgoja, pa naudu vai ziedojumiem, pasākuma telpās vai foajē pie ārdurvīm utt utml?

  • vanags: “Ideāli sakārtota valsts būtu šāda, kur: – Labi informēta tauta” utt. (nu jā, mums ar to ir grūti).

    palasījos delfu raksta komentāros, ienāca prātā – mums tas viss jau ir bijis. pirms kādi 15gadi, kad datorizācija dīga ārā visādos veidos, daudzas firmas metās latviskot fontus (datorizētās burtu zīmes) un tirgot savu darbu rezultātus. nepagāja i daudzi gadi, kad burtu zīmju attēlu autortiesību turētāji bij klāt un visi neoficiālie latviskojumi no tirgus tika izvākti. tagad standardizācija gājusi vēl tālāk – neviens bez īpašas vajadzības fontus nepērk, jo viss jau ir iebūvēts opsistēmā. (a la pa santīmiem pirkta sēklu paciņa maximā).

    es protams saprotu tautas forums ir margināļu-radikāļu vietiņa, kuri atzīst tikai savu patiesību un citu vārdos neklausās, gaida lai visa pasaule ap viņiem griežas, bet…
    kāpēc selekcionāri nevar normālā veidā apvienoties sakārtoties un dzīvot civilizēti tālāk? uztaisīt biedrību, uztaisīt savu iekšēji sertificēto šķirņu katalogu, sakārtot attiecības ar ārējiem autortiesību turētājiem (kur nu tur tumbler tom, kur var paralēli uztaisīt tomu akrobātu utt), sakārtot attiecības ar valsti un darboties tālāk visu labumam.

    reku, amatnieku kamera jau gadiem strādā, pat numerologi savu biedrību uztaisījuši, nemaz nerunājot par astrologiem, dziedniekiem un citiem.

  • 1. Šī ir stratēģiskas nozīmes sīka lokāla kauja.
    2. Piekrītu un pilnībā atbalstu rv šis ir tas gadījums, kad jārada vai jāatjauno Latvijas Dārzkopības un Biškopības biedrība …. vai kaut kas tāds. Šis ir rikpat nozimigs nacionālās identitates jautājums kā valoda
    3. Atgādinu, ka
    3.1. ES moto ir “Dažadību vienotība”
    3.2. ES regulas ir ieteicoša, nevis reglamentējoša rakstura (? – to es rīt noskaidrošu Saeimā)
    ———-
    aizkadrs +
    es seit saskatu uzbrukumu fundamentālajai zinātnei Latvijā
    http://unova.ru/2010/08/04/6395.html – Теренс Кили
    http://www.buckingham.ac.uk/directory/dr-terence-kealey/
    NAV vēsturiska, kādas valsts piemēra, kad ekonomiska izaugsme būtu notikusi valsts kapitalieguldījumu fundamentālajā zinātnē rezultātā. Būtiskus atklājumus tehnoloģijās un no tiem izrietošus fundamentālus atklājumus zinātnē (faktiski izziņā vispār, kas faktiski var būt arī kādas lūgšanas vai reliģiska rituāla, nacionālas tradīcijas “izgudrošana” – I.A. piezīme) vienmēr izdara privātpersonas vai firmas.

  • LABS LOKĀLS RISINĀJUMS VAR KĻŪT PAR PAMATU POLITISKAM LĪGUMAM

  • Lūk, labs raksts par šo tēmu: “Šogad Latvijā var tirgot tikai 4 šķirņu tomātu sēklas”
    http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/73239/sogad-latvija-var-tirgot-tikai-4-skirnu-tomatu-seklas

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.