Latvija – depresīvās ekonomikas citadele (VIDEO)

“Lai arī mūsu valsts priekšstāvju vidū tagad ir populāri runāt par Latviju kā par krīzes pārvarēšanas paraugvalsti, fakti liecina par pretējo – bezdarbs atkal aug, iedzīvotāju labklājības līmenis pasliktinās”, lasāms šim video (YouTube) pievienotajā pavadtekstā. Lai arī autori lielāku uzsvaru likuši pašreizējās situācijas raksturojumam, saklausāmi arī daži priekšlikumi.


* * *


  • Ehh.. sen Tautas Forumā nav bijis tik negatīvs virsraksts. Piedodiet, par to, ja varat..

  • Labāk zināt patiesību, lai cik drūma arī viņa nebūtu, nekā dzīvot maldos. Mani visvairāk satrauc mūsu bezspēcība kautko mainīt. Daudzi zina, kas jādara, bet kas dara nav. Un ja kādi sāk kautko darīt, tad citi viņus neatbalsta un vienalga balso par tiem pašiem cilvēkiem, kuri mūs tik tālu ir noveduši.

  • Jā,daudzi zina,kas jādara.Bet nekas nenotiek.Bet iemesli,kāpēc nekas nenotiek,ir daudz dziļāk meklējami.Un viens no tiem ir – GLOBĀLĀ pārvalde neļaus veikt nekādas darbības,kas ierobežotu šo pārvaldnieku intereses un peļņu.Latvija ir pilnībā zem ārvalstu kontroles,un šeit netiek pieņemts neviens nopietns lēmums.Ja kāda valsts cenšas realizēt neatkarīgu ekonomisko politiku,to ātri vien noņem no trases.Piemērs ir Lībija.Šodien pasaulē ir tikai dažas valstis,kuras šī globālā mafija vēl pilnībā nav pakļāvusi -Ķīna,Krievija un Irāna.Un jūs visi jau droši vien ziniet,kas slēpjas aiz terminiem “Starptautiskā sabiedrība”,apvienotās nācijas,arābu līga u.t.t.
    Otrs,ne mazāk svarīgs iemesls šai depresijai ir……mūsu prātos!Mūsu sapratnei,pasaules uzskatam,uztveres spējām,tradīcijām,kultūrai.
    Šī depresija nav raksturīga tikai Latvijai.Kraha priekšā ir visa civilizācija.Tā ir sasniegusi savu augstāko attīstības punktu,bet tai vairs nav nekādas perspektīvas.Ja netiks mainīta pārvaldes koncepcija,tad tuvāko gadu laikā ir gaidāmi lieli satricinājumi gan pasaules ekonomikā,gad sabiedriskajos procesos.
    Latvijas valsti sakārtot un strauji paaugstināt dzīves līmeni var ļoti īsā laikā.Dažos gados.Bez visādām ārvalstu investīcijām un verdziskām pārādsaistībām.Taču,lai tas notiktu,ir jāzina un jāizprot visi šie procesi,kas šobrīd notiek pasaulē un mūsu galvās.Spēles rezultāts izšķirsies pavisam drīz,un pavisam citos laukumos – pirmkārt Krievijā,Eiropas Savienībā un Tuvajos Austrumos.Latvijai ir cerības samērā mierīgi pārdzīvot gaidāmās vētras.Bet tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

  • Tā ir tikai atrunāšanās. Vai lai uzceltu katrā pilsētā siltu paviljonu, kur zemniekiem tirgoties tikai ar Latvijā ražotu pārtiku un citām precēm, tiešām vajadzīga ES atļauja? Godmans vienā mirklī pacēla PVN līdz acītei, bet V.D. to palielināja vēl par vienu% un tagad arī par izejvielām ražošanai maksājam 22% PVN pirms vēl nēesam sākuši neko ražot. Šodien pie varas esošiem nav ne mazākā mērā kauna skatīties cilvēkiem acīs nav saprašanas ekonomikā ne arī mazākās atbildības sajūtas par padarīto.

  • http://www.happyplanetindex.org/explore/europe.html
    aizej un paskaties linku
    ————
    LPI ( laimīgās planētas indekss) ir principiāli jauna pieeja cilvēku labklājības un tātad politikas ekoloģiskās efektivitātes mērīšanā. Tas ir pirmais ranzējums, kur apvienota ietekme uz vidi ar labklājību. Otro LPI pētījumu (HPI) publicēja 2009. gada jūlijā un tas liecina, ka vēl arvien esam tālu no ilgtspējīgas labklājības, bet šis pētījums mūs tuvina vīzijai, kas mums būtu jādara, lai ilgtspējīga labklājība kļutu par realitāti.

    Mērijums neatklāj “vislaimīgāko” valsti pasaulē. Tas parāda dažādu valstu centienu salīdzinošo efektivitāti izmantojot planētas dabas resursus, lai sniegtu saviem pilsoniem ilgu un laimīgu dzīvi. Nācijas ranžējuma augšgalā nav laimīgākās vietas pasaulē, bet, ja valstij ir labs radītājs, tas liecina, ka ir iespējams sasniegt laimīgu dzīvi bez pārmērīgas resursu izmantošanas.

    Pētījums pārliecina, ka augsts resursu patēriņš nav drošs labklājības avots, ka ir iespējams sasniegt augstu labklājību bez pārmērīga resursu patēriņa.Rietumu saimniekošanas modelis var nodrošināt gandrīz vispārēju ilgmūžību, tomēr šajā modelī cilvēku apmierinātība ar dzīvi var būt visai atšķirīga, taču tas panākts ar lielam un galu galā neproduktīvām izmaksām, kas izpaužas lielā resursu patēriņā Eiropā un pasaulē.

    LPI ranžējumā pētīti ekonomiku pamati: ko mēs ieliekam (resursi) un ko no tā iegūstam ( cilvēku mūža garums un laime). Rezultātā iegūts pasaules valstu ranžējums par 143 pasaules valstīm, kura jaunā, uzlabotā metodika rāda,ka kopumā pasaulei vēl tāls celš ejams uz īstu labklājību. Ilgas un jēgpilnas dzīves jēdzienos tas nozīmē, ka visas pasaules tautas varētu dzīvot daudz labāk tajos vides apstākļos, kas mums ir. Neviena pasaules valsts nav sasniegusi “augstu rezultātu” pilnīgi visos mērītajos parametros, kas kopuma veido šo ranžējumu.
    —————-
    Tagad par klipu: lieliska kvalitāte, ….. , lieliski, ka minēti 13 pēdējo 20 gadu ekonomiku piemēri, gan tikai NOSAUCOT TOS; visos gadījumos tika izmantotas INDIVIDUĀLAS ATSLĒGAS, kas Latvijā nav piemērojamas 1:1

    Var nosaukt divus nepieciešamos un vienu pietiekamo nosacījumu visām šo 13 veiksmīgo valstu panākumu atslēgam
    1. Ierobežota ekonomikas atvērtība
    2. Makroekonomiskā stabilitāte UN taupība
    3. LOKĀLS nacionālās vienotības … līgums/līgumi

    Paskatāmies uz šiem trim priekšnoteikumiem piemērojot tos kādam konkrētam cilvēkam.
    1. Strādā algotu darbu vai pats kaut ko ražo pārdošanai.
    (citiem vārdiem – šodien nav iespējams dzīvot naturālajā saimniecībā un VISU saražot pašam)
    2. Nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, nav iespejams ilgstoši pirkt visu ko vēlies.
    3. Ir jāizvēlās kāds konkrēts darbs kāda konkrēta specializācija; ir jāatsakās no kaut kā ko visi vai kaimiņi atļaujās
    ————
    Tēze, kas tiek pilināta klipā –

    ir iespējama TIKAI augoša ekonomika –

    IR, piemērojot to vienam cilvēkam, vienkārši absurda

  • Ivars labu lietu raksta.
    Izaugsmes ekonomika ir viltus laime, viltus labklājība – uz citu rēķina, bet ilgtermiņā – arī pašiem savas nākotnes (bērnu un mazbērnu nākotnes) “noēšana”.
    Pretstatā “depresīvā ekonomika” uzskatāma par iespēju. Tā ir cerība. “Depresija” kā darbības vārds nozīmē procesu, kas burtiski pretējs izaugsmei, t.i., spiešanu pie zemes. Protams, līdz labklājības sajūtai vēl patālu (vismaz lielai daļai Latvijas iedzīvotāju), tomēr tā radošā iespēja, ko aklāj šī depresija, ir nepārvērtējama. Un, ļoti iespējams, ka tas karnītes apzīmējums, ka mēs šajā ziņā esam “citadele” nav nekāda metafora vai pārspīlējums, bet tiešām tā ir. Zinātniski.

  • Ticiet man, es to saku kā cilvēks, kurš daudzus gadus ir pētījis un pasniedzis vēsturi, raugoties no nepareiza redzespunkta. Es galvenokārt pievērsu uzmanību civilizācijas sasniegumiem un lieliem cilvēkiem, kuri veicināja attīstību

    Tikai tas vēsturē nav pats galvenais. Daudz būtiskāka ir cilvēku iekšējā pasaule – tas, ko viņi jūt un domā. Es to nesapratu uzreiz. Vēsturei ir pēc iespējas sīkāk jāapraksta fons, uz kura plūst cilvēka dzīve, taču vēsturei vairāk ir jāinteresējas nevis par tehnikas attīstību, bet gan par domas attīstību. Saprotot, kā senāk dzīvoja cilvēki, mēs sapratīsim, kā attīstās mūsu patreizējais skats uz pasauli un kādā virzienā ir jāattīstās progresam. Mums ir jāapzinās mērķis, uz kuru virzās mūsu civilizācija, un, līdz ar to, ir jāsaprot, cik tālu mēs esam no šī mērķa

    Lai noskaidrotu mūsu vietu pasaulē un esības jēgu, vajag rūpīgi izprast visu, kas ir noticis pēdējās tūkstošgades laikā

    Jūs esat zaudējis pārliecību par to, ka pār Pasauli valda Dievs un, līdz ar to, esat zaudējis priekšstatu par paša Dieva būtību, tā vietā jūs esat ieguvis vispārēju patiesību noteikšanas metodi, ar kuras palīdzību var izpētīt pilnīgi visu – dabas likumsakarības, Dieva būtību un cilvēku dzīves jēgu uz Zemes. Un tā, jūs sūtat pasaulē pētniekus, lai viņi noskaidrotu esības jēgu un ziņotu jums par to.”

    … šajā mirklī tad arī parādījās rūpes, no kurām mēs mostamies tikai tagad. Mēs sūtījām pasaulē pētniekus, dodot viņiem uzdevumu visu noskaidrot un atgriezties pie mums ar dzīves jēgas izskaidrojumu, taču šis uzdevums izrādījās tik sarežģīts, ka viņi vēl līdz šim nav atgriezušies

    Atgriezieties tajos laikos. Zinātniskās metodes parādīšanās rietumu pasauli neatbrīvoja no šaubām un nedrošības. Mūs turpināja nodarbināt jautājumi par Dievu un dzīves jēgu, uz kuriem mēs tā arī nesaņēmām atbildes, un mēs nolēmām atbilžu vietā saņemt ko citu. Tā mēs nonācām pie samērā loģiska lēmuma – mēs saskatījāmies un teicām: ,,Labi, ja reiz mūsu pētnieki vēl aizvien nav atgriezušies ar esības noslēpumu risinājumiem, kādēļ gan mēs, pētniekus gaidot, nevarētu nodarboties ar jaunās pasaules labiekārtošanu? Ķersimies pie dzīves līmeņa un drošības paaugstināšanas, vismaz tam mūsu zināšanas būs pietiekamas!”

    Dž. Redfilds -Selestīnas pareģojums – Present Perfect
    ————
    Tagad daži sūtņi sākuši atgriezties. Piemēram, Jānis Cimze, viņu nesastapu, mazliet nokavēju, bet šovasar satikos ar dažiem viņa skolniekiem.

  • Es domāju, ka katrs atzīs to, ka rīkoties ir nepieciešams nekavējoties, nekā biežī izkanošais – tūlīt jeb vajag sākt – kad vajag tad arī sāks. Un to visu var darīt beztermiņā. Beztermiņā tādā nozīme, ka nekas nav par ilgu vai neatliekamu. Ja kāds to neredzet, tad vienīgi atliek novēlēt nēsāt attiecīga diapazona brilles.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.