Ungārijas jaunās konstitūcijas preambula latviešu valodā

Kopš 2012.gada 1.janvāra stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī.

Šobrīd latviski iztulkota jaunās kontitūcijas preambula.
Tulkots no ungāru valodas (skat. PDF dokumentu).

* * *

Ungāru zemes pamatlikums
1

Dievs, svētī ungārus!2

NACIONĀLIE SVĒTUMI3

MĒS, UNGĀRU TAUTAS PĀRSTĀVJI, jaunajā tūkstošgadē, visu tagad un agrāk dzīvojošo ungāru vārdā paziņojam sekojošo:4

  • Mēs esam lepni par to, ka Svētais Stefans pirms tūkstoš gadiem lika stingrus pamatus ungāru valstij, mūsu mājām, un padarīja to par kristīgās Eiropas daļu.5
  • Mēs esam lepni par mūsu valsts pastāvēšanu, mūsu priekšteču brīvības un neatkarības cīņām.6
  • Mēs esam lepni par ungāru tautas augsto intelektu.7
  • Mēs esam lepni par to, ka gadsimtu gaitā esam sargājuši Eiropu, un rūpīgi vairojuši tās talantus un kopējās vērtības.8
  • Mēs apzināmies kristietības lomu mūsu tautas saglabāšanā. Mēs cienām dažādās mūsu valsts reliģiskās tradīcijas.9
  • Mēs apņemamies saglabāt iepriekšējo gadsimtu vētrās plosīto mūsu tautas intelektuālo un garīgo vienotību. Etniskās grupas, kas dzīvo kopā ar mums, ir daļa no ungāru politiskās sabiedrības un valsts veidošanas faktors.10
  • Mēs apņemamies, ka mūsu mantojums, mūsu unikālā valoda, ungāru kultūra, etnisko minoritāšu valodas un kultūra, Karpatu baseinā esošās dabas un cilvēka radītās bagātības tiks saglabātas un saudzētas. Mēs esam atbildīgi par mūsu pēcnācējiem, tāpēc mēs rūpēsimies par viņu dzīves apstākļiem, apdomīgi lietojot materiālos, intelektuālos un dabas resursus.11
  • Mēs ticam, ka nacionālā kultūra ir bagāts ieguldījums Eiropas vienotībai dažādībā.12
  • Mēs cienām citu tautu brīvību un kultūru, un vēlamies sadarboties ar visām pasaules tautām.13
  • Mēs uzskatām, ka cilvēces pastāvēšana balstās uz cieņu pret cilvēku.14
  • Mēs uzskatām, ka indivīda brīvība var attīstīties tikai kopībā ar citiem.15
  • Mēs uzskatām, ka šīs kopības vissvarīgākie pamati ir ģimene un tauta, godinot pamatvērtības – uzticību, ticību un mīlestību.16
  • Mēs uzskatām, ka sabiedrības spēks un katra cilvēka gods balstās uz darbu un cilvēka gara sasniegumiem.17
  • Mēs uzskatām, ka mums ir pienākums palīdzēt trūcīgajiem un nespējīgajiem.18
  • Mēs uzskatām, ka pilsonim un valstij ir kopīgi mērķi – laba dzīve, drošība, kārtība, patiesība un brīvība vispilnīgākajā mērā.19
  • Mēs uzskatām, ka tautas vara tikai tad ir patiesa, ja valsts kalpo saviem pilsoņiem, izlemj viņu lietas godīgi, taisnīgi, bez ļaunprātības un aizspriedumiem.20
  • Mēs cienām mūsu vēsturisko konstitūciju un Svēto Kroni, kas iemieso Ungārijas konstitucionālās iekārtas pārmantojamību un tautas vienotību.21
  • Mēs nepieņemam mūsu vēsturiskās konstitūcijas pārtraukšanu svešzemju okupāciju dēļ. Mēs neatzīstam noilgumu nacionālsociālistisko un komunistisko diktatūru valdīšanas necilvēcīgajiem noziegumiem pret ungāru tautu un pilsoņiem.22
  • Mēs nepieņemam 1949. gada komunistisko konstitūciju, jo uz to balstījās tirāniskā valdīšana, tāpēc atzīstam to par spēkā neesošu.23
  • Mēs piekrītam pirmā brīvā Parlamenta pārstāvjiem, kuri savā pirmajā lēmumā paziņoja, ka mūsu šodienas brīvība izauga no 1956. gada revolūcijas.24
  • Mūsu Tēvijas 1944. gada 19. martā zaudētā suverenitāte tika atjaunota 1990. gada 2. maijā, kad tika izveidota pirmā brīvi ievēlētā tautas pārstāvniecība. Šī diena tiek uzskatīta par jaunas demokrātijas un konstitucionālās kārtības sākumu mūsu valstī.25
  • Mēs uzskatām, ka pēc divdesmitā gadsimta desmitgadēs iedragātās morāles mums ir vajadzīgs garīgās un intelektuālās atjaunotnes ceļš.26
  • Mums kopīgi ir jāveido nākotne un aicinājums jaunajai paaudzei. Mēs ticam, ka mūsu bērni un mazbērni ar savu talantu, neatlaidību un gara stiprību padarīs Ungāriju atkal lielu.27
  • Pamatlikums ir mūsu tiesiskās kārtības pamats: ungāru vienošanās pagātnē, tagadnē un nākotnē. Tas ir ietvars, kas pauž tautas gribu, formu tam, kā mēs vēlamies dzīvot.28
  • Mēs, Ungāru zemes pilsoņi, esam gatavi veidot kārtību valstī uz tautas vienotības pamatiem.29


Jaunās Ungārijas konstitūcijas preambulas tulkojums latviešu valodā
(MS Word); tulkoja Ivars Brīvers

  1. Magyarország Alaptörvénye []
  2. Isten, áldd meg a magyart! []
  3. NEMZETI HITVALLÁS []
  4. MI, A MAGYAR NEMZET TAGJAI, az új évezred kezdetén, felel ősséggel minden magyarért, kinyilvánítjuk az alábbiakat: []
  5. Büszkék vagyunk arra, hogy Szent István királyunk ezer évvel ezel őtt szilárd alapokra helyezte a magyar államot, és hazánkat a keresztény Európa részévé tette. []
  6. Büszkék vagyunk az országunk megmaradásáért, szabadságáért és függetlenségért küzdő őseinkre. []
  7. Büszkék vagyunk a magyar emberek nagyszerű szellemi alkotásaira. []
  8. Büszkék vagyunk arra, hogy népünk évszázadokon át harcokban védte Európát, s tehetségével, szorgalmával gyarapította közös értékeit. []
  9. Elismerjük a kereszténység nemzetmegtartó szerepét . Becsüljük országunk különböző vallási hagyományait. []
  10. Ígérjük, hogy megőrizzük az elmúlt évszázad viharaiban részekre szakadt nemzetünk szellemi és lelki egységét. A velünk élő nemzetiségek a magyar politikai közösség részei és államalkotó tényezők. []
  11. Vállaljuk, hogy örökségünket, egyedülálló nyelvünket, a magyar kultúrát, a magyarországi nemzetiségek nyelvét és kultúráját, a Kárpát-medence természet adta és ember alkotta értékeit ápoljuk és megóvjuk. Felelősséget viselünk utódainkért, ezért anyagi, szellem i és természeti erőforrásaink gondos használatával védelmezzük az utánunk jövő nemzedékek életfeltételeit. []
  12. Hisszük, hogy nemzeti kultúránk gazdag hozzájárulás az európai egység sokszínűségéhez. []
  13. Tiszteljük más népek szabadságát és kultúráját, együttműködésre törekszünk a világ minden nemzetével. []
  14. Valljuk, hogy az emberi lét alapja az emberi méltóság. []
  15. Valljuk, hogy az egyéni szabadság csak másokkal együttműködve bontakozhat ki. []
  16. Valljuk, hogy együttélésünk legfontosabb keretei a család és a nemzet, összetartozásunk alapvető értékei a hűség, a hit és a szeretet. []
  17. Valljuk, hogy a közösség erejének és minden ember becsületének alapja a munka, az emberi szellem teljesítménye. []
  18. Valljuk az elesettek és a szegények megsegítésének kötelességét. []
  19. Valljuk, hogy a polgárnak és az államnak közös célja a jó élet, a biztonság, a rend, az igazság, a szabadság kiteljesítése. []
  20. Valljuk, hogy népuralom csak ott van, ahol az állam szolgálja polgárait, ügyeiket méltányosan, visszaélés és részrehajlás nélkül intézi. []
  21. Tiszteletben tartjuk történeti alkotmányunk vívmányait és a Szent Koronát, amely megtestesíti Magyarország alkotmányos állami folytonosságát és a nemzet egységét. []
  22. Nem ismerjük el történeti alkotmányunk idegen megszállások miatt bekövetkezett felfüggesztését. Tagadjuk a magyar nemzet és polgárai ellen a nemzetiszocialista és kommunista diktatúrák uralma alatt elkövetett embertelen bűnök elévülését. []
  23. Nem ismerjük el az 1949. évi kommunista alkotmányt, mert egy zsarnoki uralom alapja volt, ezért kinyilvánítjuk érvénytelenségét. []
  24. Egyetértünk az első szabad Országgyűlés képviselőivel, akik első határozatukban kimondták, hogy mai szabadságunk az 1956-os forradalmunkból sarjadt ki. []
  25. Hazánk 1944. március tizenkilencedikén elveszített állami önrendelkezésének visszaálltát 1990. május másodikától, az első szabadon választott népképviselet megalakulásától számítjuk . Ezt a napot tekintjük hazánk új demokráciája és alkotmányo és rendje kezdetének. []
  26. Valljuk, hogy a huszadik század erkölcsi megrendüléshez vezető évtizedei után múlhatatlanul szükségünk van a lelki és szellemi megújulásra. []
  27. Bízunk a közösen alakított jövőben, a fiatal nemzedékek elhivatottságában. Hisszük, hogy gyermekeink és unokáink tehetségükkel, kitartásukkal és lelkierejükkel ismét naggy á teszik Magyarországot. []
  28. Alaptörvényünk jogrendünk alapja: szerződés a múlt, a jelen és a jövő magyarjai között. Elő keret, amely kifejezi a nemzet akaratát, azt a formát, amelyben élni szeretnénk. []
  29. Mi, Magyarország polgárai készen állunk arra, hogy országunk rendjét a nemzet együttműködésére alapítsuk. []

  • Man patīk:
    “Etniskās grupas, kas dzīvo kopā ar mums, ir daļa no ungāru politiskās sabiedrības un valsts veidošanas faktors”

    Jo sevišķi svarīgi, ja mazākumtautām ir tik liels īpatsvars, kā tas ir Latvijā.

    Mūsu valdība par: “skaldi un valdi” politiku.

  • Ticība un Dievs ir obligāti jāiekļauj Satversmē!

    Tas ir pamatu pamats!

  • Brīnišķīgi!
    Kaut arī ir potneciāls to vēl uzlabot.

  • Pēc otrdienas A.Dravnieka priekšlasījuma/diskusijas nostiprināju savu izpratni par konstitūciju kā tādu. Konstitūcija ir pamatdokuments, ar kura palīdzību tauta noslēdz savstarpējo VIENOŠANOS par pamatvērtībām un sadarbības pamatprincipiem.

    Ungārijā ticības, Dieva un reliģijas jautājums, cik saprotu, ir krietni vien savādāks, kā Latvijā. Bez šaubām arī mums atbilstošs būtu “Mēs cienām dažādās mūsu valstī piekoptās tradīcijas (t.sk. reliģiskās)” [teksts apzināti pārveidots].

    Neuzskatu, ka būtu īpaši jāakcentē ticība, Dievs vai, nedod Dievs, kāda konkrēta reliģija, jo tas automātiski nozīmētu tautas šķelšanu. Jāizkristalizē patiešām KOPĪGAIS un VIENOJOŠAIS. Ticība jebkam ir katra individuāla lieta. Uzspiest otram savu ticību, ir viena no lielākajām cilvēces muļķībām, kas diemžēl atkal un atkal tiek atkārtota. Vārds “Dievs” minams simboliski – tik lielā mērā, cik tas minēts citos mūsu valsts simbolos, un, ņemot vērā, ka tautas kultūras mantojumā atrodamas liecības, ka mūsu senči ir ar bijību attiekušies pret Dabu, lietām un procesiem, kur cilvēka prāts un apziņa nesniedzas (par pēdējo vēl varētu padiskutēt.. iespējams, ka nekādi “lūdzēji” un “diedelētāji” vis mūsu senči nav bijuši, bet no Dabas likumiem saprata pat šo to vairāk, kā mūsdienu “zinātnieki”, nemaz nerunājot par reliģiju sludinātājiem).

  • Kādas sabiedrības pamatlikumā ir svarīgi arī ietvert lepnumu (!) par sevi, savu teritoriju, savu apkārtējo vidi, par kultūru, sasniegumiem un savas sabiedrības izcilajām spējā.

    Nevajadzētu akcentēties uz kādu etnosu. Daudz tautu sabiedrībā nedrīkst izcelt vienu tautu un tās sasniegumus, kultūru, reliģiju, u.t.t. Tai jābūt tādai, lai jebkurš cilvēks šajā valstī spētu sevi ar to identificēt, cienītu to un lepotos ar to.

  • Ticība, ticība Dievam, tikumība ir vienojošs faktors.

    Tās raksturīgas visām sabiedrībām vienādi. Citām vairāk, citām mazāk. Citas to izstūmušas no sabiedriskās dzīves, kļuvušas neticīgas un tātad arī netikumīgas. Jo ticīgs cilvēks nav netikumīgs. Tāds, kas saprot pasauli nekad nebūs netikumīgs. Reliģiozs cilvēks ne vienmēr ir ticīgs. Bet ticīgam nav nepieciešamība būt reliģiozam vai sekot kādai reliģijai, jo tā to tikai attālina no Dieva.

    Reliģijas ir šķirošs faktors.

  • Par “etnosu”… hmm.. Alma, tu to par Amerikas Savienotajām valstīm? ;)

    Ticība vieno tos, kuri tic līdzīgi (domā, ka tic līdzīgi), taču tos, kuri netic līdzīgi, tā šķeļ. Laikam prātīgāk būtu sākt no otras puses: Kas vispār ir “ticīgs cilvēks”? (varētu aprakstīt vienkāršiem vārdiem latviešu valodā?) Kādas ir “ticīga cilvēka” īpašības, rakstura iezīmes utt.? .. Un kopš kura laika tikumīgam un krietnam cilvēkam ir obligāti jābūt arī ticīgam? :)) Mans vecaistēvs bija krietns cilvēks, taču nekur viņš nevienam nebāzās virsū ar savu ticību. Un katrs mēs kaut kam ticam. Ja arī apgalvojam, ka neticam, vai apgalvojam, ka ticam, tad kādas ir reālās iespējas to salīdzināt? Vienīgais, ko kaut cik varam salīdzināt – ir pieredze, daloties tajā.

    Hmm… “Tāds, kas saprot pasauli..” tātad ticīgie “saprot pasauli” [pareizi] un pārējie to nesaprot?

    Tam, ko raksti par reliģijām gan pilnībā piekrītu.

  • http://polit.ua/lectures/2011/04/27/koliushkoshevchenko.html
    Debates par konstitūciju notiek arī Ukrainā.

  • Laikam jādefinē vārds ticība….

    Lai kāds neiedomātos, ka es ticu labam laikam, Latvijas nākotnei vai tam, ka nākamajā sezonā modē būs zilā krāsa…. vai ka kāds mani pieviļ vai nepieviļ.

    Ticība var būt tikai viena, vai nu tā ir vai arī tās nav. Nav daudz dažādu ticību. Ir daudz dažādu reliģiju, bet ne ticību.

    Vai nu cilvēks tic, ka Visumu ir radījis kāds augstāks saprāts, vai arī cilvēks domā, ka viss sācies no haosa vai pirms-sprādziena un pats tā lēnām izveidojies: Cilvēks kļuvis par cilvēku, koks par koku u.t.t.

    Tātad ticīgie ir tie, kas tic, ka Visums nav haosa neprātīgs un nejaušs izveidojums, bet gan ir saprātīgs, ļoti labi sakārtots un ne-nejaušs veidojums. Ka visam ir sava vieta un nozīme. Ka cilvēks ir tikai viena daļa no visa veseluma, ka viņš nekad nav atdalīts no Visuma. Daba, mūsu apkārtējā vide, ir kopā ar mums un mēs esam daļa no tās. Mēs nevaram to piesārņot, jo tad mēs piesārņojam arī paši sevi.

    Tie, kas to sapratuši, neuzskata, ka pastāv vairākas vai dažādas ticības. Vai tad vienu un to pašu Visumu, tik harmonisku un skaistu, cik tas ir, varēja radīt dažādi un pretēji spēki?

    Šo spēku mēs varam saukt par Dievu, Kungu, Visuma Saprātu, Kosmosu u.t.t. nav svarīgi kā. Bet ja tu tici tam, tātad šim Visuma spēkam, tad nav arī svarīgi pēc kādas reliģijas rituāliem tu tam seko, tad šo cilvēku izpratne par tikumību būs vienāda. Un tas ir tas svarīgākais mūsu dzīvē.

    Kādēļ tikumība ir visa pamatā? Tādēļ ka tieši tikumība nosaka visu mūsu rīcību. Neaizmirsīsim, ka arī mūsu politiķi un valdība ir cilvēki. Viņu netikumīgā rīcība liecina par viņu neticību. Tātad viņi nesaprot savu uzdevumu uz šīs planētas, nesaprot, ko viņi ar to nodara šai planētai, mūsu apkārtējai videi, ko nodara cilvēcei, tie esam mēs. Ja viņi ticētu, ja saprastu kā funkcionē Visums, viņi to tā nedarītu. Ne tikai aiz bailēm! Viņi pārvērstos! Kļūtu par cilvēka vārda cienīgām būtnēm. Viss, ko viņi katru sekundi rada, nepazūd taču kaut kādā nesakārtotā haosā, jo mūsu zeme taču ir sakārtota un harmoniska. Par to var pārliecināties ne tikai redzīgais. Arī aklais spējīgs to sajust. Mūsu valdības neticības sekas mēs izjūtam katru dienu uz savas ādas. Arī viņi to taču jūt, tikai nesaprot, ka tas ir viņu roku un gara darbs. Atbildību vieglāk uzlikt citiem: ES, SVF, PB, PTO, Krievijai, krieviem, saviem nodokļu nemaksātājiem, u.t.t.

    Patiesi ticīgi cilvēki nestrīdas par to, vai jākristās ar diviem vai ar trim pirkstiem, vai vispirms uz labo vai kreiso pusi, vai ēdama cūkas gaļa vai nē, un vai šo visumu viņi sadalījuši uz miljons Dievībām. Tie ir tradīciju un reliģisko dogmu jautājumi, bet ne ticības jautājumi.

    Nestāstīšu tālāk, kā būt, ja mūsu Valsts priekšā stāvētu patiešām ticīgi cilvēki, nav svarīga to reliģiskā vai etniskā piederība. Iztēlojieties paši!!!
    Piezīmēšu tikai, ka reliģisko sadalījumu un etnisko sadalījumu mēs labprāt kultivējam, nesaprotot, ka tas ir pakārtots mūsu kā cilvēka esamībai.

    Kad atradīšu labu definīciju par ticību, katrā ziņā Jums to nosūtīšu.

  • Ivo, uzrakstiet atšķirību strp reliģiju un ticību.

  • Pogas princips. Ieslēdz – izslēdz. Tam it kā cilvēki tic.
    Maz jau ir redzēti tādi cilvēki, kuru cenšas saprast pasauli kurā dzīvo.

  • Es, protams, dažas lietas apzināti noklusēju, jo nevēlos izlikties par ezotēriķi (kas es nekādā gadījumā neesmu). Domāju gan, ka atvērtam cilvēkam nebūs grūti šos caurumus aizpildīt.

  • Redziet visas šis nematerialās īpašības (Ticība, laime, veiksme, iespējas) ieviesusi reliģijas industrija (arī naudu un tās atavismu – mūsdienu monetaro kropli)agrāk, pašlaik nācis daudz klāt, modernizēts.
    Piem. ir cilvēki kas dziļi tic , ka vini ir karaļi un viņus tur nozīmejis dievs, gluži tāpat ka nabagus, kuri ir no dieva želastības palikuši tādi.

    Amerikaņi tic, ka dolārs ir dieva dots un nav citas naudas pār to.

  • rasts
    18.02.2012., 16:25

    Tieši ne (!) par šādu ticību es rakstu.

  • Agnese,
    * pirmkārt, lūgšu atbildēt uz jautājumu, ko vaicāju pie Aspazijas prologa: “Vai tautas ir dabas kļūda!?” To taču nenoliegsi, ka cilvēkiem gadu simtu un tūkstošu laikā, dzīvojot dažādās planētas vietās, ir izveidojušās sev raksturīgas atšķirības (kuras, protams, tiek nekrietni izmantotas)..
    * gandrīz piekrītu visam, ko raksti, taču tik un tā nesaprotu, kāds tam visam sakars ar “ticību”, un kāda ticībai saistība ar tikumību? (sarunāts..Gaidīšu labāku formulējumu)
    * “Kā radās Visums?” – ES NEZINU. Tas, ka Tu tici vienai versijai un kāds cits TIC citai Visuma izcelsmes versijai nu nekādā veidā negarantē, ka tu būsi krietns cilvēks un tas “cits” tādēļ būs slikts cilvēks. Nu no kurienes iespējams izsecināt kaut ko tik aplamu, kad apkārt ir neskaitāmi piemēri, kas šo pieņēmumu acīmredzami izklīdina.
    * Personīgi es PIEĻAUJU, ka Visumu, Zemi, Cilvēku varētu būt radījis Augstāks saprāts, bet nedz Tu, nedz es… mēs to NEZINĀM. Ja kāds zina, un viņam ir atbilstoša ‘ezoteriskā pieredze’, tad šādi cilvēki parasti patiešām ir ļoti viedi, un ar pieredzēto vis tā neplātās. Savu pieredzi un ticību nevienam nebāž degunā, bet vienkārši DZĪVO, īstenojot sevi – savu aicinājumu.
    * Agnese, tā vietā, lai tu rakstītu par SAVU PIEREDZI (to man nezkādēļ ne par ko neizdodas no Tevis izvilināt), tu tik vien kā atraksties ar citur salasītām frāzēm un man vaicā par “reliģiju un ticību”. Par reliģiju jau tev atbildēju (pati lielā mērā uzrakstīji). Tikko izskaidroju arī ticības uzspiešanas bezjēdzīgumu. Kad būsim parunājuši par BŪTISKO – par PIEREDZI, tad arī veltīšu laiku arī šo abu jēdzienu precizēšanai.. Ja baidies izklausīties par ezotēriķi, šo argumentu saprotu, taču atzīstu daļēji, jo te runa varētu būt tikai par “pareizo vārdu atrašanu”. Taču man ir svarīgi saprast, vai es sarakstos ar “svēto rakstu atreferētāju”, vai arī ar cilvēku, kura vārdi ir pamatoti ar PAŠA PIEREDZI. Saproti, ko ar to domāju? Protams, arī Tavu pieredzi nebūs manos spēkos pārbaudīt, tomēr tad šī saruna varētu būt kaut nedaudz jēgpilnāka. Vismaz varēšu ko vairāk spriest un vērtēt.. Pagaidām tu izklausies pēc fanātiskas ticības sludinātājas, kam nejūtu pamatu.

  • Ivo,
    ja Jums šķiet, ka es kaut ko sludinu, tad pasakiet, ko?
    Man nav nekādas nojausmas par to, ka es ko sludinātu.

    Gribēju tikai, lai Jūs izšķirtu priekš sevis reliģiju no ticības, jo nojaušu, ka Jums nav skaidra bilde.

    Arī iepriekšējais komentārs par to liecina.

    Man nav vajadzīga Jūsu atbilde. Atbildiet sev!!!!

    Tas pašam katram jāsaprot! Ar karoti acīmredzot neieliesi.

    Attiecībā uz Satversmi, kamēr netiek noskaidrota sabiedrības būtība, sauc kaut vai visas eksistējošās nacionalitātes kādā teritorijā pie vārda šajā Satversmē, tikmēr nav nekāda īpaša nozīme Satversmei. Tad tas ir un paliek tikai cilvēku likums ar visiem cilvēkiem piemītošiem trūkumiem.

    Ja sabiedrība nesaprot (ir padarījusi sevi par kurlu), kādēļ tā šeit atrodas, tad tā arī nekad nespēs radīt sev tādu pamatlikumu, kas radīs tai iespēju piepildīt sevi. Tā tikai “ņaudēs un ņaudēs” ka nav labi, jo intuitīvi jau tā jūt, ka nedzīvo pēc tiem likumiem, nav sev izvirzījusi tos mērķus, pēc kādiem tai vajadzētu dzīvot.

    Pēc tam, kad katrs pats būs ar sevi ticis skaidrībā, tad būs tik tiešām ļoti viegli apvienoties!!! Jo izrādīsies, ka īsta ticība vieno visus (neatkarīgi no visa pārējā, ko jau minēju iepriekš).

  • Tā kā neesi atbildējusi ne uz vienu no maniem jautājumiem (pat rodas priekšstats, ka vispār neesi izlasījusi manis rakstīto), šo diskusiju neturpinu. Vēlu Tev veiksmi cilvēces pievēršanā “īstai ticībai”!

  • Nu, pirmkārt, nekādus jautājumus nesaskatīju. Vairāk Jūsu komentārs līdzinās pēc nedrošiem apgalvojumiem.

    Varu atbildēt.

    1.1 Nē.

    1.2. Nē, nenoliegšu.

    2. To skaidroju šodien jau vairākkārtēji.

    3.1 Jau atbildēju iepriekšējā komentārā, ka ne no haosa. Nav nekādu daudzu teoriju/uzskatu. Ir tikai daudzi divu šo virzienu varianti. Viens neticīgo uzskats, otrs – ticīgo.

    3.2 Nezinu par kādiem piemēriem Jūs domājat. Es nepazīstu ticīgus un netikumīgus cilvēkus, bet gan masveidā neticīgus netikumīgus. Ticīgs nespēs būt netikumīgs, bet neticīgs spēs būt arī tikumīgs. Kaut arī garantija tam nav nekāda, jo viņa tikumībai nav dziļāka pamata un izpratnes. Šāds cilvēks visbiežāk sāk noņemties ar tikumības iedalīšanu pakāpēs u.t.t., jo vienkārši nesaprot, ka tādējādi viņš meklē attaisnojumu kādai savai rīcībai. Man ir savi uzskati, kaut vai 7 miljardi domā savādāk.

    4.1 Jūs nevarat zināt, ko es zinu, vai vēl kāds cits. Jātic vienkārši. Jāklausās uz Dievu! Vai esat kaut reizi pacenties viņā ieklausīties. Ja gribat uzzināt kā zeme radusies, tad pajautājat taču viņam to un viņš noteikti atbildēs. Man nav ar ko plātīties, tādēļ arī neplātos. Rakstu tikai savus uzskatus. Ja uzskatu, ka bez Dieva nevar būt Satversme, sabiedrības pamatlikums, tad tā arī rakstu un cenšos to pamatot. Latvijas satversmi es noteikti nerakstīšu, varu tikai izteikt par to savas domas, iedrošinot arī citus progresīvi domāt.

    4.2 Zinošs vai vieds cilvēks noteikti dos savas zināšanas un informāciju tālāk arī citiem cilvēkiem. Tādēļ jau viņš ir vieds, tādēļ Dievs viņam ir devis šo informāciju. Vai Dievs dotu kādam svarīgu informāciju, ja zinātu, ka šis cilvēks to nedos tālāk citiem cilvēkiem. Egoisti un ilumināti nedod zinības citiem tālāk. Bet tie jau nav ticīgi. (Viņi tic, vai nu tikai sev vai savam meistaram.) Iespējams, ka Jūs nezināt viedo cilvēku sūtību.

    5. Par sevi ne labprāt rakstu. Ar savu pieredzi dalos tikai īpašos gadījumos vai arī tad, ja situācija atbilstoša (pat izvirzāt nepieciešamību to pārbaudīt, diezgan nekaunīgi, vai es lieku Jums ticēt tam, ko es saku? es tikai komentēju vietā, kur it kā ir atļauts komentēt). Runa taču šeit nav par manu pieredzi, tas būti pilnīgi nevietā, bet par to, vai Satversmē ir jāiekļauj ticība un Dieva vārds.

    Ja mani komentāri nav vēlami, tad tā arī sakiet. Gan jau es sapratīšu. Es nedusmojos.

  • par 1.1. un 1.2. – paldies.
    2. daļēji jau skaidroji gan. Pati rakstīji “Kad atradīšu labu definīciju par ticību, katrā ziņā Jums to nosūtīšu.”.. Gaidīšu. Skat. nākamos p-tus.
    3.1. un 3.2.
    Domāju tos piemērus, kādus zinu patiešām ļoti daudzus – kad krietns cilvēks nav ticīgs, un, ja pēc tava vērtējuma viņš arī skaitītos ticīgs, tad viņam pašam tā ticības padarīšana ir pilnīgi nesvarīga.. kā arī savu ticību viņš nevienam nevēlas uzstiept vai uzspiest. Viņš vienkārši DZĪVO un ar savu PIEMĒRU un darbiem veido cilvēci un pasauli labāku.
    4.1. Redzu, ka tu regulāri sarunājies ar Dievu.. Man prieks par tevi. Bet kā tu zini, ka tā nav tikai tava iedomu pasaule?
    4.2. Vai, tavuprāt, vieds cilvēks rakstītu “Iespējams, ka Jūs nezināt viedo cilvēku sūtību”? Kas tev liek apšaubīt, ka es nezinu (vai zinu sliktāk par tevi) viedo cilvēku sūtību?
    5. Pamatojoties uz to, ko rakstu p-tā 3.1. un 3.2 (un arī vēl citur iepriekš), uzskatu, ka Satversmē NAV jāiekļauj ticības jautājumi, un vārds “Dievs” nav īpaši jāuzsver un ir minams tikai tik lielā mērā, kā to iepriekš aprakstīju, jo ticības/neticības jautājums ŠĶEĻ sabiedrību, jo nav iespējams vienoties par to, par ko milzīgai daļai nav pat nojausmas, nemaz nerunājot par zināšanām (te vispirms tiešām vajadzētu sākt ar precīzu vārda formulējumu!). Daļai ticības jautājums ir dziļi personisks, bet Satversme ir kopīga vienošanās.

    Kamēr mēs atbildam viens uz otra jautājumiem un diskusija NOTIEK, tikmēr viss ir kārtībā, bet, ja netiek atbildēts uz jautājumiem, tad diskusija gluži vienkārši izbeidzas.

    RUNA IR TIEŠI PAR PIEREDZI! Vai tad runa ir par vārdiem un burtiem, kas attiecīgi savirknēti un kaut kur izlasīti/pārkopēti, kuru dziļāko būtību paši pat neprotam paskaidrot? Kas tad ir tas pamats uz kā tu veido savus spriedumus? Vai tikai citu cilvēku rakstītais, kuri savukārt pārkopējuši vēl kādu citu cilvēku rakstīto? Šādus jautājumus tu nosauc par nekaunīgu rīcību.. Hmm, bet vēlme, lai ticība tiktu iekļauta Satversmē (t.i. – lai es piekristu vienoties par kaut ko ar kaut ko, kas nav atklāts pret mani) tādā gadījumā nav nekaunība?

  • Es atvainojos par iejaukšanos jūsu abu sarunā , bet ir kaut kas, kāpēc man vajag iekomentēt,proti – Ivo raksta: Daļai ticības jautājums ir dziļi personisks, bet Satversme ir kopīga vienošanās.

    Es domāju, ka daudzi pamanīs šo plaisu, un šeit parādās mūsdienu skrejošā cilveka laika trūkums. Apmēram tā – labi, vieniem šito otriem šito, pilnīgi nesaprotot kas kam ir kurš,kaut kāds dalīšanas princips.Dārgie pragmatiķi.
    Vai nu DIEVS ir vai nu NAv. Un punkts.

    Kapēc mums ir jāvienojas? Vai tāpēc, ka grūtāk ir naudiņu salasīt?
    Kāds ir noslēdzis vienošanos ar Dieva valstību un viņam glužī tāpat rūp citu cilvēku dzīve.
    Cits ir gatavs spiest roku pašam sātanam lai tik …

    Ja par kaut ko vienojas, tad to dara kādu iekšēju iemeslu dēļ

  • Nedomāju, ka Satversmi būtu jāraksta vienam cilvēkam. Tai nevajadzētu arī būt 20 cilvēku grupai. Tai jābūt ir tādai, lai to atbalstītu, teiksim, referendumā vismaz 75% sabiedrības. Tādēļ mans uzskats par ticības iekļaušanu tajā, pat tad ja tas būtu ultimāts, nekādu lomu nespēlēs pat tad, ja par to iestāsies 25% sabiedrības, hipotētiski.

    Gribu šeit vēl pasvītrot: es neko neizrakstu un nekopēju no citiem. Ja to daru, tad lieku vienmēr pēdiņās, ja tas ir tiešs izraksts, vai arī minu autora vārdu, ja esmu kāda cita idejas pārfrazējusi.

    Neesmu filozofe, tādēļ arī nespēju izteikt vārdos to, ko domāju. Piekritīsiet, ka sarunas par Dievu nav vienkāršs ikdienas temats. Te vajadzīga īpaša terminoloģija un pieredze. Par tādām lietām es parasti nerunāju, tādēļ arī neprotu skaidri izteikt savas domas.

    Kad katrs priekš sevis būs noskaidrojis ticības būtību un šā vārda īsteno jēgu, tad vienoties būs pavisam vienkārši, jo izrādīsies, ka tieši ticība viņus vieno!!!!!!!! Padomājiet par šiem vārdiem!

    Jūs vēl neesat noskaidrojis priekš sevis, kas ir ticība, tādēļ arī Jums šķiet, ka tā var būt dažāda, atšķirīga, ka tā cilvēkus šķeļ.

    Un tieši ticība ir viens no sabiedrības kopējo pamatlikumu bāzes elementiem. Blakus ticībai tā ir zeme, kuras teritorijā kādam pamatlikumam būs spēks, kuram kāda sabiedrība piešķirs leģitimitāti.

    Izejot no sabiedrības ticības, veidojas arī sabiedrības kopējie mērķi, attīstības virziens. Ticības pamatā var būt materiālisms, tas ir materiālās vērtības.
    (Piemēram, ticība kapitāla visvarenībai, ticība mantiskajām vērtībām, naudas uzkrāšanas nepieciešamībai.) Šādas sabiedrības mērķis būs pastāvīga konkurence, mantrausība, dzīšanās pēc materiālajām vērtībām, apkārtējās vides pieslāņošana, manīšana un laupīšana, kā arī līdzcilvēku paverdzināšana. Par to ir daudz rakstīts. Likumsakarības, kādēļ es to visu nosaucu vienā teikumā, var izlasīt arī manos ierakstos manā dienasgrāmatā draugos.

    Ja izvēlas otru ceļu, nemateriālo, garīgo, tad mērķi ir pavisam citu un ceļš ir pavisam cits. Tad nav konkurence, bet gan kooperācija, nav nepieciešamība vienam otru izkonkurēt, iznīcināt, bet sadarbojas kopēja labuma mērķim. Ja nav konkurence par zemāko cenu un augstāko peļņu, tad nav arī nepieciešamība izšķērdēt neapdomīgi dabas resursus, piesārņot dabu. Ja neizvirza mantu uzkrāšanu, tad nav arī jāpaverdzina līdzcilvēki maksājot viņiem minimālo algu. Ja priekšplānā liek sabiedrības garīgo pilnveidošanos, izglītošanos, dabas un apkārtējās vides mīlestību un saudzēšanu, godīgu darba un peļņas sadali pēc spējām un pūliņiem, tad veidojam pavisam citu sabiedrību, citu nākotni, tad ejams cits ceļš.

    Valoda ir viens no praktiskiem sazināšanās elementiem. Valoda ir arī kultūras sastāvdaļa.

    Sabiedrībā, karā dzīvo vairākas tautas, kultūras, tās Satversme nedrīkst izcelt vienas kultūras vērtīgumu virs citu kultūru vērtības. Šādu Satversmi pieņems tikai daļa no sabiedrības, proti tā daļa, kuras kultūras vērtības šajā Satversmē būs izceltas pirms citu kultūrām. Tas (!) ir šķelošais elements. Šāda sabiedrība nebūs saliedēta un tā veiksmīgi nesasniegs pat materiālus mērķus.

    Karogs un himna ir tikai moderna mūsdienu butaforija. Bez šiem atribūtiem sabiedrība var iztikt. Agrāk cilvēki gadu tūkstošiem dzīvoja bez karogiem un himnām. Tie tika ieviesti tieši šķiršanas un izšķiršanas nolūkos. Tas nav vienojošais elements.

  • Alma,
    manuprāt, drīzāk tev pašai īsti nav skaidrības par to ticības jautājumu. Pirmīt tu rakstīji par augstāko saprātu:
    “Vai nu cilvēks tic, ka Visumu ir radījis kāds augstāks saprāts, vai arī cilvēks domā, ka viss sācies no haosa vai pirms-sprādziena un pats tā lēnām izveidojies: Cilvēks kļuvis par cilvēku, koks par koku utt.”

    .. tagad, it kā tikai no “pareizās ticības” izrietošus, tu mini:
    - kooperāciju,
    - sadarbību,
    - dabas resursu apdomīgu lietošanu,
    - dabas saudzēšanu,
    - garīgo pilnveidošanos, izglītošanos,
    - dabas mīlestību,
    - godīgumu… utt.

    Esmu PAR visiem šiem punktiem, taču kāds tur sakars ar to, vai es TICU Augstākā saprāta esamībai, vai godīgi atzīstu, ka es NEZINU, bet PIEĻAUJU? Un kāda tam vispār galu galā ir nozīme, ja mēs patiešām varam vienoties par REĀLĀM lietām – principiem, vērtībām, mērķiem, nevis kaut kādām abstraktām prāta konstrukcijām, kuras turklāt mēs acīmredzot neesam spējīgi pat salīdzināt? Tad varbūt sarakstam katrs savu sarakstu, formulējot, KAM MĒS ĪSTI TICAM? ;). Tu tici, es atzīstu, ka nezinu, bet pieļauju. Kurā brīdī es esmu sliktāks par tevi?

  • Par sabiedrību un vairākām tautām.. Redzu, ka atkal ir putra..
    1) kur es esmu rakstījis, ka kādas vienas kultūras vērtīgumu vajadzētu izcelt virs citu kultūru vērtības? Lūdzu konkrētu citātu, jo skaidri redzams, ka kaut ko esi pārpratusi;
    2) iespējams, ka tu domā pasaules sabiedrību, jo tad tev tik tiešām piekrītu, ka pasaules mērogā neviena kultūra nav stādāma augstāk par citām, kā to reiz darīja Hitlers.
    3) ja tu domā Latviju un latviešu tautu.., tad par to jau rakstīju pie Aspazijas prologa. Latviešu tautai ir visas tiesības DZĪVOT un sevi aizstāvēt. Juridiski un arī visādā citādā ziņā sevi pilnvērtīgi aizstāvēt tā var tikai SAVĀ valstī. Katrai tautai (diemžēl ne katrai, bet tas ir garāks stāsts) ir SAVA zeme, savas mājas – Rußland, Estland, Deutschland, Lettland.. Latvijā bez latviešiem vēl dzīvo lībieši un čigāni, kuriem nav savu māju. Par viņiem arī mums ir atbilstoši jārūpējas. Latvieši Latvijā ir valstsnācija un gluži loģiski, ka Latvijā valstnācijai – latviešiem ir jābūt māju saimniekiem. Ja viņi tādi nebūs (vai nespēs būt), tad šo zemīti apdzīvos citi. Taču nevar būt, ka tu vēlies, lai latviešu tauta pati sevi iznīcina vai, lai tā vienkārši noskatās, kā to iznīcina anglosakšu vai krievu imperiālisti, kuriem kultūru saglabāšana jau nu vismazāk interesē? Tad jau laikam savus bērnus, tālredzīga būdama, tu sūtītu ķīniešu skolā, jo ķīniešiem ir visi priekšnosacījumi, lai visus pārējos, t.sk. krievus, vienkārši “uzsūktu sevī”. Šādi domāt var TIKAI tāds cilvēks, kura ticības pamatā ir materiālisms, jo tāds cilvēks, kura ticības pamatā ir garīgums, aizstāvētu DZĪVĪBU, KULTŪRAS, BRĪVĪBU un cieņpilnu sadarbību starp tautām.

    Un runājot par Latvijas situāciju, te diemžēl tieši NAV runa par ‘vairākām tautām’… te ir runa par nacionālismu un kosmopolītismu; par kultūru un nekultūru; par kultūru un homo sovjeticus. Tas, kas notiek Latvijā – ir kultūru iznīcināšana, kas jau ļoti intensīvi tika aizsākta PSRS laikā, sovjetizējot/rusificējot/iznīcinot pārējās Padomju Savienībā inkorporētās tautas. Taču vēl straujāku kultūru iznīcināšanu par Padomju lielvaru veic pavisam cita lielvara, kura, kā izrādās, ir spēcīgāka par pirmajiem (skat. komentāru pie Karaganova raksta!).

  • esmu PAR “TICĪBU”=TAS
    ——
    Kas TAS ir?
    1. Ieteikums. Jebkura jums nozīmīgā sarunā visnepiemērotākajā brīdī pajautājiet jūsu sarunubiedram vai auditorijai – Vai tu/jūs tici?
    JA sekos gandrīz zibenīga atbilde – JĀ,
    TAD tev/jums ir paveicies atrast partneri.
    2. JEBKURA “konkrēta” ticība (gan reliģiska, gan zinātniska, gan …. nu ierakstiet pēc patikas) vienmēr ir kaut kāda uzskatu un vērtību sistēma.
    JA valsts pamatlikumā ierakstīts atbalsts reliģiskiem uzskatiem (=domāšanas sistēmai) UN valsts iedzīvotāji šo vērtību valstij prasa aizsargāt, TAD … šai valstij parādās Cerība
    3. “Vienkārši ticība” kā dvēseles stāvoklis ir cilvēka, tautas un valsts galvenā vētība un galvenais reālais pamatkapitāls.
    3.1. KĀ Latvijai izdevās “paspēlēt” apmēram 1/3 valsts iedzīvotāju, kas faktiski ir 800 000 cilvēku x 500 000 LVL -cilvēka vidējais devums ekonomikā VISĀ ekonomiskās aktivitātes laikā x 20 gadi/ 50 – ekonomiksās aktivitātes laiks =160 000 000 000 LVL ?
    Ap 500 000 cilvēku dažādu iemeslu un motīvu dēļ ZAUDĒJA TICĪBU šai valstij.
    3.2. Kāpēc Krievija patreiz ir nacionālas katastrofas priekšā? Kāpēc vairāk kā 250 000 Latvijas pilsoņu vakar referendumā no balsoja PAR? Krievi patreiz subjektīvi jūtas ievērojami apdraudētāki par … , kaut vai, latviešiem. Neticība savas tautas un valsts nākotnei izskaidro dīvainības Krievijas demogrāfijā pēdējo 40 gadu laikā.
    ***
    http://www.vrot.su/archives/696
    Kāpēc mirst Krievija?

    Iespējams tas ir … valsts garīgās veselības jautājums, tas ir jautājums par attieksmi pret dzīvi…
    ***
    JA būtu noticis tas brīnums uz ko cerēja tie 250 000, TAD vismaz tik pat daudz krieviem aiz mūsu austrumu robežām būtu parādījusies reāla cerība, reāla valsts “uz kurieni bēgt”.
    4. Kas nepieciešams, lai valsts radītu reālu ekonomisko un DEMOGRĀFISKO brīnumu?
    4.1.Valsts politiķiem ir jāizdara vismaz tas, ko IR IZDARĪJUŠI Latvijas politiķi
    4.1.1. Valstij ir jābūt PIETIEKAMI (Latvija, manuprāt ir PARĀK) atvērtai
    4.1.2. Valstī ir jābūt ilgstošai makroekonomiskai stabilitātei – Ir, bez komentāriem
    4.1.3.1.- Valstī jābūt radītai likumdošanai, kas atbilde uz visiem butiskajiem praktiskajiem jautājumiem – Ir, bez komentāriem
    4.1.3.2. – Valsts nodrošinājusi un tās pilsoņi seko likmdošanas ievērošanai – Atvainojiet, bez komentāriem
    SECINĀJUMS par 4.1. – Latvijas politiķi sākot ar “pirmajām personām” un beidzot ar visu partiju ierindas biedriem nav gribējuši vai NAV SPĒJUŠI nodrošināt tās pilsoņu ticību šai valstij. Viņi turpinās … censties.
    4.2. Valstī ir jābūt … ticībai ( nu kā, lai to nosauc savādāk, vēl jau var tikai par rakstīto vai nerakstīto Satversmi), ka ka sabiedrībā kaut kādas normas paliks nemainīgas 10-20 gadu laikā attiecībā uz IZGLĪTĪBU, VESELĪBAS AIZSARDZĪBU, un BUDŽETU.

    Būs mums TĀDA TICĪBA, rindā te stāvēs uz tiesībām atgriezties vai imigrēt (patreiz Latvijā vēlas imigrēt tikai visai nelies skaits vai nu ļoti gudru cilvēku, vai galīgu neveiksmnieku)

  • Ticība – definīcijas mēģinājums – lietas, kas nav praktiski pārbaudāmas, bet, kas ir nozīmīgas un kam katrs sabiedrības loceklis un/vai sabiedrība kopumā tic.

  • 2012.gada 17.decembrī Ungārijā tika pieņemti grozījumi, kas aizliedz ārzemniekiem iegādāties īpašumā lauksaimniecības zemi. “Konstitūcija sargās Ungārijas zemi kā tās nacionālo bagātību, mūsu kopējo matojumu un pamatu mūsu pastāvēšanai, un aizsargās to no vietējām un ārvalstu spekulācijām”, teikts lauksaimniecības ministrijas paziņojumā

    http://www.eubusiness.com/news-eu/hungary-farming.lke/

    /Informēja: Ieva Bērziņa/

  • Es māku lietas vadīt tā, ka nav svarīgi, kas to zemi iegādājas īpašumā, bet svarīgi, ko viņš uz tās zemes dara. Dzīvot pēc |Dbas likumiem nozīmē ņemt vērā Atgriezenisko saiti no Dieva. Dievcentriskā pārvaldes koncepcijā nav iespējams darīt nepareizi, pat ja vēlētos. Visu nosaka nevis vēlmes, bet apkārtējo cilvēku īstās vajadzības, pareizais ilgtermiņā un pēc būtības. Ja uzskata, ka īpašumtiesības ir galvenais, tad cilvēks nokļūst cēloņu-seko jev Dieva žēlastības zonā, kur viņam vajadzīgi papildus argumenti (mans īpašums, manas tiesības utt.), lai darītu to, ko grib. Dzīvošana nodalītā teritorijā un apstākļos (savs īpašums, sava valsts, teritorija, kur es/mēs uzstādām savus likumus un noteikumus) neļauj saskatīt atgriezeniosko saiti no Dieva un tātad reāli dzīvot arvien vairāk saskaņā ar Dievu, saskaņā ar dabas likumiem, ar augstāko taisnību (absolūti augstāko pārvaldes līmeni). Ja cilvēka personiskās intereses saistītas ar viņa īpašumtiesību robežām, tad viņa un citu cilvēku vajadzības paliek principiāli ierobežotas, mākslīgi neapmierinātas, jo visu nosaka vēlmes – cik katrs var dabūt atbilstoši tam, kas viņam pieder. Piederēšanas (īpašumtiesību) paradigma ir vājāka nekā pārvaldīšanas paradigma.
    Informācijas laikmetā jācīnās nevis par īpašumiem un tiesībām uz tiem, bet par cēloņu izpratni un pārvaldīšanu nevis seku līmenī, bet cēloņu līmenī. Tas iespējams tikai, atbrīvojoties no likumu varas un praktizējot paļaušanos uz Dieva varu, dabas likumu varu. Atgriezeniskā saite no Dieva koriģē visus esošās pārvaldes sistēmas (uz īpašumtiesību pamata) parametrus, pamazām veidojas jauna realitāte, un cilvēki intuitīvi jūt, ka vecā sistēma veras ciet, neko vairs nevar dot, ka tā vēl turpina darboties tikai uz ticības pamata (un liek vilties arvien vairāk un vairāk).

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.