I.Prūsis: ‘Nekavējoties jāatceļ autortiesības’

Tā kā autortiesību aizstāvji zaudējuši pēdējās veselā saprāta atliekas, steidzami jāpalīdz šiem nelaimīgajiem un visai sabiedrībai, atceļot autortiesības vispār, lai vairs nerastos kādam kārdinājums lobēt tādus murgus kā ACTA (latv. – Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma), SOPA (latv. – pirātisma apkarošanas likums), PIPA (IP adrešu aizsardzības likums) utt. Skat. rakstu portālā Diena.lv „Interneta asociācija sašutusi par Latvijas valdības parakstītajiem dokumentiem”.

Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot katru interneta lietotāju (praktiski tas jau tagad notiek, bet rezultātu lieto tikai nu ļoti slepeni dienestiņi), piespiest ziņot interneta pakalpojuma sniedzējiem par katru autortiesību pārkāpumu un, protams, protams, sodīt tos kriminālnoziedzniekus, kas atļaujas lietot informāciju.

Kādas sekas tam būs? Drausmīgas vārda burtiskā nozīmē. Tas, ka apsīks interneta lietošana, viss tiks komercializēts un radīsies ideju iztrūkums, tas vēl sīkums, bet pats galvenais – ka tiem neprāšiem būs izdevies citiem uzspiest galēju absurdu. Un, ja to būs izdevies paveikt vienreiz, tad kas līdzīgs tiks atkārtots un tas absurds tiks attīstīts – pēc viena galēja absurda, sekos cits un pēc tā – vēl cits un tā līdz absolūtām nejēdzībām, kad par gaisu ir jāmaksā, par elpošanu ir jāmaksā, par saulainu laiku ir jāmaksā, par laiku kā tādu ir jāmaksā utt.

Labākais veids kā šo murgu pārtraukt pašā saknē ir atcelt autortiesības vispār. Tad, tiesa, radīsies cita problēma – kā uzturēt autorus, bet šī problēma ir daudz mazsāpīgāka, kā totāla kontrole, vēl jo vairāk tāpēc, ka daļa autoru darbus rada paralēli citai nodarbei, cita daļa atradīs savādākus veidus kā nopelnīt, bet vēl dažiem tauta sametīsies vai palīdzēs mecenāti. Un īstenībā jau autoriem nemaz tik daudz nevajag un ne jau viņi “apēd” lielāko daļu pašreizējo autormaksājumu, bet gan dažāda veida starpnieciņi, kas ir saradies milzumlielā skaitā un kuru apetīte nepārtraukti aug. Šie parazīti tad arī ir tie, kas visu čakarē un izdomā tādus murgus kā ACTA.

Izskaidrojošs video par ACTA: „The Truth about ACTA” (angļu val.; 6min):


Ivars Prūsis


  • http://www.facebook.com/events/114172405371886/
    Pirmdiena, 2012. gada 13. Februāris
    Laiks No 13:00 līdz 15:00
    Kur – Brīvības bulvārī 36
    ———
    ACTA konfliktē ar Latvijas satversmes 96. pantu

    96. pantu “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.”

  • Paldies, Ivar! Iespējams parakstīties pret ACTA arī iekš http://manabalss.lv/stop-acta/show

  • No augstākminētās saites internetā:
    Roberts Goreckis
    Komitejā, kas pieņems gala lēmumu par ACTA jūnijā, LV pārstāve ir INESE VAIDERE. Savus apsvērumus var rakstīt: inese.vaidere@europarl.europa.eu
    Aicinu visus visus rakstīt vēstules uz šo epastu! Varbūt pēc dažiem tūkstošiem epastu kaut ko sadzirdēs!

  • Pirms dažiem mēnešiem visām skolām izsūtīja brīdinājums, ka par publiskajiem dziesmu izpildījumiem, dzeju, dejām utt. jāraksta iesniegums un jāmaksā.
    Publisks – tas ir, piemēram, vecākiem domāts skolēnu koncertiņš, kur viņi izpilda mūzikas stundās un interešu izglītības pulciņos apgūtās dziesmas un dejas.
    Vai sociālajā mājā pagastā, vai arī pagasta kultūras namā valsts svētkos vai Ģimenes dienā.
    Paredzamā maksa nav liela, bet – raksti papīrus un maksā! principa pēc. Jāpierod taču pie disciplīnas… un pie visuvarenās un svētā privātā īpašuma svarīguma. Tas nekas, ka visi šie “privātīpašnieki” savā laikā ir mācījušies skolās par budžeta (nodokļu maksātāju naudu).
    Un tas nekas, ka daudzu autoru jau sen vairs nav dzīvajos, un ka arī daudzi no tiem, kuri ir, nemaz nevēlas piedalīties šādā izspiešanā un savu “interešu aizstāvībā”…

  • Īsumā: tie nelaimīgie grib legalizēt iespēju izspiegot..
    ========================================================
    Par laimīgiem tos, kuri paši ievēlējuši ‘nelaimīgos’ sev par priekšstāvjiem – arī nenosauksi.
    - Aicinājums ‘atcelt autortiesības’ ir skaists, droši vien arī VVF to atbalstīs:
    ‘Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots’
    http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/tas-kapitalisms-ir-jasalapa-jo-nekas-cits-nav-izgudrots-13928481

  • Vēl mazliet par ACTA – “zem šīs saites” ir pietiekami daudz saišu “urķiem”
    http://www.onkulis.com/2012/01/30/kas-ir-acta/?utm_source=feedburner&utm_medium=email&utm_campaign=Feed%3A+0nkulis+%28onkulis.com%29
    ————–
    Problēmas būtība ir kaut kur citur. Es to pamanīju kaut, kur 1980-ajos
    1. Pieaugot mūsu dzīves sarežģītībai; pieaugot to cilvēku skaitam, kas likumus un visādus normatīvus i drugije podzakonnije statji sāka lasīt vai bija spiesti lasīt un ievērot, kļuva skaidrs, ka “visa tā likumu piramīda” arvien vairāk ļogas un neturas kopā. Faktiski jebkurš godīgs sevi cienošs “valsts oficiālais” vai pēdejos 20 gados “privātais birokrāts: – kādas privātstruktūras grāmatvedis, jurists vai IT-ists, vai pašnodarbinātais faktiski tika iedzīts stūrī; pēc “labticīgām un godīgām” paris dienu likumu un normatīvo aktu studijām nācās secināt, ka “grozies kā gribi” KAUT KO NOTEIKTI un varbūt pat rupji pārkāpsi.
    2. Situāciju radikāli sarežģīja Pasaules Tīmeklis. Šī iemesla dēļ visai bieži kādā valstī populāra vietnē bieži FIZISKI ŠAI VALSTĪ NEATRADĀS. Teorētiski varētu iedomāties situāciju, kad kaut kādu iemeslu dēļ, piemēram, TF vienkārši nāktos “noparkot”, piemēram Islandē. Un tas traucētu to lasīt LV? Nu nekādi. Vai visai nedaudz. Sakarā ar tehnoloģiju attīstību VISU VALSTU/teritoriju robežas ir kļuvušas visai irdenas un visu valtu pilsoņi/iemītnieki ir kļuuvusi jebkuras varas visai neregulējami
    —————–
    3. un secinājums: katra mūsu galvenais ienaidnieks esam mēs paši un mūsu pavirša un nepārdomāta domāšana, kas ir sekas TICĪBAS un PĀRLIECĪBAS trūkumam katrā no mums

    TICI ( nevis kaut kam , bet vienkārši tici) !

  • Agnese 30.01.2012., 17:56
    Interesanti, JA NU 18.februārī (vēl var paspēt), visiem, kas šai pasākumā piedalīsies pajautātu -

    °VAI PASTĀV LIETAS, KAS NAV PRIVATĪZĒJAMAS UN NEVAR NEVIENAM PIEDERĒT?°

    Kādi būtu rezultāti? Jautājums ir slēgtā tipa (general question). Atbildēt drīkst tikai ar “jā” vai “nē”

  • esmu grēkojis:
    1. ….
    2. Tajā pašā dienā, kad VL sāka SAVU kampaņu, man kļuva skaidrs, ka briest ziepes un visai lielas ….
    3. Diemžēl, eksaktā izglītība LV un pasaulē nav modē; par valsts humanitarizāciju Kambodža samaksāja ar kādiem 33% savas valsts iedzīvotāju; lielnieku dumpis arī bija normālas evolucijas humanitarizācija; ….
    ;
    necerot, ne uz ko
    ;
    atgādinu:
    1. Jebkura galīga nepretrunīga aksiomu sistēma ir nepilnīga
    2. Matemātikas pamatos pastāv “teorēma par sfēras saķemēšanu”. Būtība ir sekojoša. Iedomājieties, blīvi ar matiem noaugušu sfēru. Matemātiķis uzdot jautājumu: Vai šao sfrēru ir iespējams saķemmēt tā, lai neviens mats nebūtu saķemmēts? Izrādās, ka tas nav iespējams.

    Ko mums būs mācīties no tā un ko zin katrs normāls cilvēks?
    ————
    2. VIENMĒR būs vismaz viens CITĀDI DOMĀJOŠS C I L V Ē K S
    1. Ideālu aksiomātisku likumu SISTĒMU uzbūvēt nav iespējams.
    Secinājums: Ir nepieciešama cilvēcība un cieņa pret dzīvību

  • Saitē izlasāms par debatēm Saeimas Ārlietu komisijā 2012. gada 1. februārī
    http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/19321-saeimas-komisija-aktivas-debates-par-acta-noligumu
    Ojārs Kalniņš: Tomēr vēlos uzsvērt, ka ACTA ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentos un Eiropas Parlamentā būs ļoti ilgs, iespējams, tas prasīs pat vairākus gadus un nekas netiks izlemts ļoti īsā laikā.
    Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sēdē vairākkārt akcentēja, ka ACTA nolīgums pēc būtības Latvijā neko nemainīs, jo tas neparedz papildu regulējumu tam, kāds jau patlaban ir spēkā mūsu valstī. Latvijā tāpat kā pārējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā jau tagad ir stingrāks nekā citās ACTA parakstītājvalstīs. ACTA nepaplašina jau tagad spēkā esošo ES tiesību kopumu šajā jomā, ko apstiprinājis arī īpašs Eiropas Parlamenta ziņojums, uzsvēra J.Pūce.
    Savukārt viens no sabiedrības iniciatīvu platformas „Manabalss.lv” aktīvistiem Armands Leimanis vērsa uzmanību uz faktu, ka par ACTA jautājumu Eiropas Parlamentā atbildīgais deputāts nesen atkāpies no amata, šādu soli pamatojot ar „bezprecedenta manevriem” un slepenību ACTA sagatavošanas gaitā.
    ———
    Praktiski mēdz būt tā, ka valsts amatpersonu parakstīts dokuments nekad netiek ratificēts.
    Praktiski ir tā, ka … ļoti prasās pēc … latviešu baznīcas. Ivo ir izveidojis vienu (pagaidām vairāk virtuālu) draudzi, kur “īstenie rakstu mācītāji” un “ķeceri” runā par “būtiskāko būtikajā”.
    ….
    Iespējams, ka neviena “fomālā vara” nevar pastāvēt bez “neformālās varas” =”mūsu piekrišanas”

    Mans vectēvs par to teica: tautai vajag, lai valdnieki plēšas …

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.