Neformālā konference „Sabiedrību izglītojoši projekti” noslēgusies.

Pateicos, visiem, kuri piedalījās – gan kā aktīvi dalībnieki, gan kā klausītāji –, un īpaši Čakstes biedrībai un Jurim Putriņam, Latvijas Universitātei, kā arī Ivaram Prūsim., Agnesei, Anrijam un Īvam, bez kuriem šis pasākums nebūtu bijis iespējams.

Atvainojos, ka konferences III. daļai nepietika laika (un arī spēka), taču jau saņēmu ierosinājumu drīz vien sarīkot vienu pilnībā neformālu tikšanos. Lūdzu atsaucieties, kuriem būtu iespēja nodrošināt plašas un visādā ziņā šādai sanāksmei piemērotas telpas!

Līdz tam gan vēl liels darbs veicams – TautasForums.lv publicēšu konferences prezentācijas, visu dalībnieku kontaktinformāciju un, varbūt arī šo to no safilmētā video materiāla. Tagad nedaudz jāatvelk elpu, tādēļ pagaidām publicēju vien konferences ievadvārdus.

* * *

Dārgie draugi un domubiedri!

Ja cilvēki patiešām apzinātos ietekmīgo mediju darbības principus, iespējams, nebūtu neviena, kas skatītos televizoru. Tā vietā tiktu radīti, atbalstīti un lietoti alternatīvi mediji.

Ja cilvēki apzinātos mūsdienu finanšu sistēmas darbības principus un draudus, ļoti iespējams, masveidā tiktu veidotas krājaizdevu sabiedrības, vai pat cilvēki paši izdotu savu naudu.

Ja cilvēki zinātu, kā tiek ražota ‘lielveikalu pārtika’, iespējams, viņi tiem ietu ar līkumu un pārtiku iegādātos no uzticamiem zemniekiem vai pat audzētu to paši.

Ja vecāki būtu informēti par zāļu un vakcīnu biznesa niansēm, iespējams, viņi rūpīgi painteresētos, vai patiešām visas potes viņa bērnam ir nepieciešamas.

Ja vecākiem patiesi rūpētu savu bērnu izglītība, iespējams, pirms bērna vešanas uz tuvējo mācību iestādi viņi painteresētos par vislabākajām Latvijas un pasaules skolām. Kas zina, varbūt viņi paši atvērtu jaunas skolas, neuzticot bērnus ‘ministrijas speciālistiem’?

Ja cilvēki būtu tālredzīgāki, viņi sadarbotos, nevis konkurētu.. Daba tiktu saudzēta, nevis postīta.. Savu dzimto zemi viņi mīlētu, un nekad nepieļautu tās iztirgošanu. Ja cilvēki būtu tālredzīgi, nekad netiktu pieļauts, ka sabiedrība jūk un sairst… Kad katrs cīnās tikai par savām interesēm, neapzinoties, ka tādējādi dažkārt cīnās pats pret sevi.

Visbeidzot – daži vārdi par internetu. Draugi, internets ir viena no mūsu iespējām, jo mēs varam operatīvi un salīdzinoši netraucēti (vismaz pagaidām) apmainīties ar informāciju. Taču, ja mēs prastu internetu izmantot vēl racionālāk, neieslīgstot virtuālās vides muklājos, mēs spētu paveikt daudz vairāk arī reālajā dzīvē.

Jūs jau to labi zināt, tomēr atļaušos piezīmēt, ka pašreizējā kārtība, kurā dzīvojam, ir veidota tā, ka tai ir ļoti izdevīgs cilvēks, kurš neuzdod jautājumus, paklausīgi dzīvo pēc noteikumiem, kas viņam tiek likti priekšā, domā tikai un vienīgi par sava šaurā dzīves koridora problēmām. Vēlamies to vai nē, bet mēs visi esam saistīti un lielā mērā viens no otra atkarīgi. ‘Lielie spēles noteikumi’ ir tādi, kādus pieļauj pati sabiedrība, tādēļ ikviena atsevišķa indivīda interesēs ir, lai mēs un mūsu līdzcilvēki būtu, cik iespējams, informēti, gudri, patstāvīgi domājoši un aktīvi.

Paldies, par uzmanību! Lai vērtīga šī diena! Neformālo konferenci „Sabiedrību izglītojoši projekti” pasludinu par atklātu.

Možu garu, un lai darbi sokas!

Ar cieņu,
Ivo Verners


  • Jauki vārdi!
    Ar nepacietību gaidīšu konferences iespaidus.

  • Paldies, Ivo par Tavu degsmi, kas sirdī iededz ideālus!Tikai tie mūsu dzīvi augšup ceļ.
    Par ideāliem varbūt plašāk parunāsim 16. martā – mūsu dižākās, pravietiskās dzejnieces Aspazijas dzimšanas dienā.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.