A.Kopa: “Naudas veidi (klasifikācija)” (izmantojot M.Kenedijas grāmatu)

Ir noskaidrots, ka vairums tautsaimniecības problēmu, kā bezdarbs, sociālā nevienlīdzība, neapmierinātība un nenodrošinātība, resursu nesaudzīga un nepamatota izšķērdēšana, naudas trūkums (investīcijām un) nepieciešamajam patēriņam (un no otras puses naudas lieka uzkrāšana), kā arī kultūras kopšanai mūsdienās rodas no attiecīgas naudas un bankas politikas. Par to jau esmu iepriekš rakstījusi savā dienasgrāmatā.

Mūsdienu modernās, konvencionālās nacionālās un internacionālās valūtas balstās uz centrālu institūciju naudas pavairošanas principu, naudas trūkuma postulātu un pozitīvu procentu akumulāciju negatīvā nozīmē.

Tieši aktuālā naudas un banku politika un likumdošana ir šo problēmu cēlonis. Lai veicinātu ikviena reģiona, tai skaitā Latvijas, attīstību, nepieciešams atrisināt naudas problēmu. Lai to atrisinātu ir nepieciešams noskaidrot naudas būtību, tās nolūku un mērķus, mēdiju, funkcijas, naudas radīšanas procesu un tās izmaksu segšanas mehānismu, tātad nepieciešams kategorizēt naudu.

Šajā rakstiņā izmantoju Margarit Kennedy un Bernard A. Lietaer grāmatā „Regionalwährungen” (2004) piedāvāto naudas tipoloģiju. Šis būs mans brīvs izvilkums.

Vispirms, protams, jāvienojas par naudas definīciju. Naudai ir vairākas definīcijas. Šajā gadījumā tā tiek definēta kā „kolektīva vienošanās par kādu kopēju maiņas līdzekli”.

Naudas klasifikācija pēc tās nolūka un mērķa
Tā kā nauda vienmēr pilda kādu nolūku un mērķi, tad vispirms jānoskaidro, kāds ir katras konkrētās naudas nolūks, lai nebūtu jābrīnās, ka tā nepilda citus nolūkus. Arī no konkrētās naudas mērķa ir atkarīga šīs naudas izveide, nosacījumi un funkcijas. Tātad, pirms ievieš jaunu naudu (valūtu) nepieciešams noskaidrot, kādam nolūkam šī nauda kalpos, kādas problēmas viņa novērsīs un kas (kurš) viņu izmantos? Daži pazīstamākie naudas nolūki ir:

a) Likumīgs maksāšanas līdzeklis
Šādas naudas nolūks ir saistīts ar likumā paredzēto nodokļu nomaksāšanu. Likums nosaka, ka kāda konkrēta nauda, parasti tā ir viena nacionālā nauda, tiek pieņemta par nodokļu nomaksāšanas līdzekli. Atkarībā no Valsts likumdošanas, konkrēta nauda var tikt noteikta arī kā vienīgā legālā arī savstarpējo privāto līgumu slēgšanā. Tas nozīmē, ka šāda nauda ar likumu, piespiedu kārtā tiek akceptēta visā sabiedrība. Tā kļūst par (vienīgo) legālo maksāšanas līdzekli.

b) Nauda komerciālo attiecību uzlabošanai
Šeit ir garš saraksts, dažādi komplementāro naudu varianti dažāda veida komerciālo attiecību veicināšanai. Šeit iedalījums attiecībā uz apmaiņas veidu (Paskaidrojums: komplementārā nauda nav alternatīva nauda, tā neaizstāj nacionālo naudu, tātad tā ir papildus vai blakus nauda.):

B2B (Business to Business), apmaiņai starp uzņēmējiem. Visbiežāk pielietots starp piegādātājuzņēmumiem un lieltirdzniecības uzņēmumiem. Tā dēvētais commercial barter currencies (komerciālā bartera valūta) atvieglo uzņēmumu savstarpējos norēķinus. Naudas darījumus, tātad, aizstāj bartera darījumi. Šim nolūkam, piemēram, ASV ir divas tirdzniecības organizācijas International Reciprocal Trade Association (IRTA) und Corporate Barter Council (CBC), kuras apkalpo ap 500000 ASV uzņēmumus.

B2C (Business to Customer), apmaiņai starp uzņēmumiem un pircējiem. Mērķis ir piesaistīt pircēju ilgstoši kādam uzņēmumam, t. i. padarīt viņu lojālu šim uzņēmumam. Kā piemēri šeit minami, punktu vākšana un uzkrāšana, „Bonusmeilen” (papildatlīdzība par lidojumu), rabata markas (atlaides markas) un klientu kartes. Šādu norēķinu sistēmu sauc par komplementāro naudu. Tā ir arī plaši pazīstama Latvijā.

C2C (Customer to Customer) patērētāju apmaiņai uzņēmuma ietvaros. Tā ir banku nauda, kuru pielieto patērētājs, kā arī nauda eBay „Pay-pal” sistēmā.

C2B (Customer to Business) patērētāju un uzņēmumu apmaiņai. Patērētājs pērk preces regulārajā naudā caur internetu un iegūst tādējādi prēmijas punktus. Ar šīs prēmijas starpniecību viņu var vieglāk iemānīt klubā. Šādējādi uzņēmumi iegūst jaunus lojālus pircējus, kurus viņi citādi nebūtu ieguvuši. Patērētāji tiek apbalvoti ar uzticības punktiem.

Ir, protams, arī jauktas formas, kā piemēram, WIR-gredzens Šveicē un WAT-sistēma Japānā.

c) Nauda sociālam nolūkam
Šādas naudas mērķis ir sociālu problēmu atrisināšana, sākot ar veco cilvēku aprūpi un bezdarba likvidēšanu, beidzot ar izglītošanās iespēju pavairošanu.

Veco cilvēku aprūpe
Šim nolūkam pastāv (Japānā) „Volunteer Labor Bank”, Fureai-Kippu-Sistēma un Banka goda darbam. Līdzīga nolūka Time Bank ir arī ASV un Lielbritānijā. Darbojas komplementārās naudas ietvaros. Piemēram, Japānā vidēja vecuma cilvēki kopj vecus cilvēkus, iegūstot punktus, ar kuriem tie vēlāk nomaksā sevis kopšanu.

Pensionāriem
Šāda komplementārā nauda ir pazīstama, piemēram, ASV kā Time-Dollar-Sistēma. Pensionāri organizē savstarpējo palīdzību, paralēli veicinot kopības sajūtu sabiedrībā. Tie palīdz ne tikai viens otram, bet pieskata arī citu cilvēku bērnus.

Bezdarbniekiem
Bezdarba likvidēšanas mērķi, piemēram, izvirzīja LET-sistēma Kanādā 1982. gadā (LET – local exchange trading; latv. – vietējā maiņas tirdzniecība).Tādejādi izdevās likvidēt gan bezdarbu, gan arī naudas trūkuma fenomenu sabiedrībā. Jo sevišķi reģionā ar augstu bezdarba līmeni ir daudz darāma darba, bet trūkst naudas šī darba apmaksai. Labākais veids, kā savest bezdarbnieku ar darāmo darbu, ir izveidot komplementāro naudu. Apmierināts būs gan bezdarbnieks, gan sabiedrība – jo darbs izdarīts, gan arī vietējais uzņēmējs – jo bezdarbniekam būs nauda, lai iepirktos.

Izglītībai
Piemēram, MUSE-sistēma, kā komplementārā nauda, veicina jauniešu izglītošanu. Šāda nauda finansē skolu celšanu, skolotāju, skolas materiālu un pusdienu apmaksāšanu. Par skolas uzcelšanu vecāki saņem punktus, ar kuriem tie nomaksā skolotāja izdevumus.

Mazo bērnu aprūpe
Aktuāla problēma tieši rietumu pasaulē, kad abi vecāki aktīvi iesaistās konvencionālās naudas pelnīšanā. Komplementārā nauda viņiem palīdz apvienoties ar citiem mazu bērnu vecākiem, organizēt kopēju bērnu aprūpi vai arī drošu ceļu bērnu nogādāšanai no mājām uz bērnu dārzu un atpakaļ. Holandē šādu sistēmu sauc Care Miles.

Sociāliem kontaktiem
Pasaulē, kurā valda materiāla pārticība, cilvēki alkst pēc sociāliem kontaktiem. Komplementārā nauda veicina šādu kontaktu veidošanos. Skatīt tādas sistēmas kā Time Dollar, LETS, Ithaca Hours un Balinezijas sistēmu.

Kultūras indentitātei
Bieži lokālās naudas izveides pamatā stāv kādas sabiedrības kultūras identitātes saglabāšanas tieksmes. Kā piemēru šeit var minēt Banjar sistēmu Bali, ar kuru jau simtiem gadus tiek apmaksāti visi tradicionālie kultūras un reliģiskie pakalpojumi. Paralēli komercaktivitātēm viņi izmanto Indonēzijas Rūpijas.

Ekoloģijai
Šeit minama Roterdamas NU-Smartcard-Sistēma, kura veicina ekoloģiski jēgpilnu rīcību, kā piemēram, sabiedriskā transporta un velosipēda izmantošanu, privātā transporta vietā, un enerģiju saudzējošas tehnikas pirkšanu. Dalībnieks saņem Zaļos Punktus uz savas Smartcard, kurus tas var izmantot tālāku ekoloģisku aktivitāšu patēriņā. Otrs piemērs ir no Brazīlijas lielpilsētas Curitiba (1,7 milj. iedz.), kur dalībnieki par atkritumu šķirošanu saņēma sabiedriskā transporta brīvbiļetes. Kā papildus efekts minama ielu tīrība. Mazāk vērtīgs izrādījās „Eco-Money” modelis, jo to produkti īstenībā neatbilda ekoloģijas aizsardzības vecināšanai.

Citi sociāli mērķi
Visbiežāk komplementāro naudu asociē ar sociālo naudu, kaut arī mēs redzējām, ka komplementārai naudai ne vienmēr ir sociāls mērķis. Pasaulē ir pazīstami arī daudzi citi veiksmīgi piemēri. Tomēr katram reģionam ir raksturīgas savas īpašības un nepieciešamības. Ievērojot to, ir iespējams attīstīt jebkuru konkrēto reģionu tā sabiedrības interesēs, izvirzot vēl nebijušus jaunus mērķus un uzdevumus, pielietojot jau citur iegūto pieredzi komplementāro norēķinu sistēmās vai arī izveidot jaunu norēķinu kārtību.

Augstāk minētos mērķus var arī kombinēt ne tikai viena reģiona ietvaros.

Šeit ir vel kāds cits, bet ļoti svarīgs mērķis, kuru augstāk minētās grāmatas autori nemin savā tipoloģijā:

d) Nauda īpašuma pārdalei
Nozīmīgākais naudas mērķis jau vairākus gadsimtus ir tā dēvētā seignorage, procentus nesošs naudas pavairošanas princips naudas pavairošanas nolūkā. Šādas naudas sistēmas rezultātā vērtības un īpašums nepārtraukti pāriet no mazturīgo rokām turīgo īpašumā. Procentu sistēma tātad veicina kapitāla koncentrāciju naudas izdevēju un pirmo tās izmantotāju rokās.

Naudas klasifikācija pēc mēdija
Grāmatas autori izdala četrus naudas mēdijus.

a) Preču nauda
Tā var būt sāls, mājlopi, darba rīki, izejvielas, kurināmais u.c. Preču nauda darbojas arī (un it īpaši) jebkura haosa laikos. Tai nav nepieciešama nekāda infrastruktūra. Šādu naudu tās īpašnieks, nepieciešamības gadījumā, var arī pats izlietot, piemēram, to apēdot vai iekurinot māju. Kā mīnuss jāmin tās nepateicīgā uzglabāšana un transports.

b) Papīra un metāla nauda
Mums pazīstamākā naudas forma. Papīra nauda, kā lētākā savā ziņā ir ieteicama arī komplementārās naudas veidošanas gadījumā. Tāda ir arī Ithaca Hours, WAT-zīmes un LETS-norēķini. Tik pat vienkārša, kā legāla drukāšana, ir arī tās viltošana.

c) Elektroniskā nauda
Šādai naudai nepieciešams konts, kredītkarte, centrālais dators un interneta tīkls. Diemžēl šis tehniskais aprīkojums var būt diezgan dārgs. Tādēļ izdevīgi ir pievienoties jau kādai pastāvošai Smartcard sistēmai.

d) Augstāk minēto mēdiju kombinācija veicina jebkuras sistēmas fleksibilitāti un palielina izmantojamību dažādās dalībnieku grupās.

Naudas klasifikācija pēc tās funkcijas
Pēc naudas klasiskās teorijas tai ir trīs funkcijas: vērtības noteikšanas, apmaiņas līdzekļa un vērtību uzkrāšanas. (Kā jau paskaidroju savos iepriekšējos ierakstos, vērtības uzkrāšanas funkcijas eksistence atņem naudai tās preču apmaiņas funkciju, kas ir naudas pamatfunkcija.)

a) Nauda kā apmaiņas līdzeklis un vērtību uzkrājējs
Ja naudai ir pašvērtība, ja tā pilda vērtību uzkrāšanas funkcijas, tad tā tiek krāta, tā tiek izņemta no tirgus aprites. Tātad tas, kurš uzkrāj naudu, atņem citiem tirgus dalībniekiem iespēju šo naudu izmantot preču un pakalpojumu apmaiņas procesā. Tieši šis process ir galvenā naudas funkcija. Tādējādi šī funkcija atslābst, atslābinot arī preču un pakalpojumu veselīgu cirkulāciju. Tātad tiek bremzēts ne tikai tirgus, bet arī ražošana un patēriņš. Bremzējot ražošanu, tiek samazināta producējošā un apkalpojošā sfēra, tiek atlaists darbaspēks. Tiem, kuri nav spējuši uzkrāt naudu, tās kļūst arvien mazāk, viņi drīz vairs nav spējīgi iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Izjūk ne tikai lokālā piedāvājuma un patēriņa aprite, cilvēki ir spiesti pārcelties uz dzīvi tur, kur tie atrod sev darbu, lai iegādātos sev nepieciešamās preces, izjūk ģimenes, pazūd kultūras.

Naudai, ne nacionālajai, ne komplementārajai, kuras uzdevums ir preču un pakalpojumu apmaiņas atvieglošana, vislabāk nevajadzētu pildīt vērības uzkrāšanas funkciju. Lai novērstu šo naudas nelabvēlīgo funkciju vēstures gaitā ir pielietotas dažādas metodes. Analizējot šo naudas funkciju jāpievēršas naudas vērtībai atkarībā no laika.

Procentus nesoša nauda
Ļaudis tiecas krāt naudu, ja viņi par tās krāšanu saņem procentus. Šāds princips ir visu banku aizņēmumu sistēmas rezultātā radītās konvencionālās naudas pamatā. Procenti aug proporcionāli laikam. No otras puses, kredītņēmējs maksā procentus par kredītu. Šodien tikai Islāms aizliedz aizdot naudu uz procentiem. Šāda nauda stimulē investīcijas naudā un nevis lietišķās vērtībās.

Procentus nenesoša nauda
Lielākā daļa pasaulē pazīstamās komplementārās naudas nenes procentus.

Nauda ar izmantošanas nodevu
Demurrage naudas izmantošanas nodeva ir pretējs efekts naudai, kura nes procentus. Arī šeit laiks spēlē noteicošu lomu. Tā kā naudas uzkrāšana rada nelabvēlīgu situāciju tirgū, tad naudas uzkrājēji maksā par naudas krāšanu nodevu. Tā ir kā sods par to, ka nauda tiek atņemta tirgum. Populāri ekonomisti, kā piemēram, John Maynard Keynes, Silvio Gesell, Irving Fisher un Dieter Suhr ir pozitīvi novērtējuši šādas sistēmas ietekmi uz tirgu. Parasti šāda naudas nodeva ir robežās starp 1 procentu mēnesī un 25 procentiem gadā. Šāda nauda veicina naudas cirkulāciju, kas savukārt veicina uzņēmējdarbību, kuras rezultātā samazinās bezdarbs. Tāda naudas sistēma stimulē arī ilgtermiņa investīcijas.

Nauda ar noteikta laika vērtību

Bieži, jo īpaši komplementārajai naudai, tiek noteikts tās derīguma termiņš. Pēc šāda termiņa iztecēšanas nauda tiek vai nu pārvērtēta, vai tā zaudē savu derīgumu pilnībā.

b) Naudas vērtības noteikšanas funkcija
Vēsture gan rāda, ka vērtību nenoteica nauda, bet gan pats preces vērtīgums. Visbiežāk tie bija mājlopi, jo sevišķi liellopi, ar kuru vērtības starpniecību noteica vērtību arī visām pārējām precēm. Vēl pazīstami vērtību noteikšanas instrumenti bija graudi un zeme.

Oficiālais internacionālais vērtību standarts Bretton-Woods-Sistēma tika atcelta 1971. gadā, kā rezultātā arī izcēlās tā dēvētā naftas krīze. Komplementārā nauda, lai arī parasti neaizņem preces vērtības noteikšanas funkciju, tā to var ieņemt, kā to rāda Terra-naudas piemērs. Otrajā vietā pakalpojumu vērtības noteikšanā stāv laika vienības komplementāra nauda, piemēram, Time Dollars un Furei-Kippu-Sistēma. Šeit gan svarīgi, ka komplementārās norēķinu sistēmas dalībnieki iepriekš vienojas par laika vērtības sadalīšanas principu. Piemēram, kā aprēķināt laika vienības vienai olai? Kā aprēķināt pielietoto mašīnu laika vērtību? Šeit jau ir arī dažādi piemēri.

Vērtību var izteikt arī citās vienībās, piemēram, mailēs Bonusmeilen-Sistēmā, elektroenerģijas kilovatu stundā kā WAT-Ticket sistēmā, ogļu gramos kā Osakā, vai lauksaimniecības produktos kā Kobes Leafs sistēmā. Terra sistēma pielīdzina savu naudu fiksētam standarta patērētāju grozam. Daudzviet komplementārā nauda tiek fiksēti piesaistīta nacionālajai naudai. Valstī ar stabilu finanšu sistēmu tas ir ieteicams variants. Tā tas ir ar WIR naudu, kura ir piesaistīta Šveices Frankam 1:1. Nestabilā valstī, ja nacionālā valūta nonāk problēmās, komplementārā valūta zaudē savu vērtību tādā pašā mērā.

Naudas klasifikācija pēc naudas pavairošanas īpašībām
Kādi ir pazīstamie naudas pavairošanas veidi?

Nauda ar reālu vērtību segumu ir ļoti stabila, jo tā garantē naudas apmaiņu pret kādu noteiktu segumu. Komplementārās naudas gadījumā bieži tiek apsolīta 100-procentīga tās apmaiņa pret konvencionālo naudu. Par segtu vai daļēji segtu naudu tiek uzskatīta tāda nauda, kad bankas aizdevumu procesā tiek ieķīlātas konkrētas vērtības, kā zeme vai inventārs. Nesegti aizdevumi pavairo naudu uz solījuma pamata, izpildīt nākotnē noteiktas saistības. Šāda naudas pavairošana diemžēl ir nekontrolējama.

Pie naudas pavairošanas pieder arī veikalu dāvanu kartes, kuras iegūst, pērkot preces. Par šādu naudu vēlāk var iegādāties citas preces vai apmainīt tās pret konvencionālo naudu. Līdzīgi darbojas uzņēmumu dāvanu kartes, kuras parasti iegūst kā reklāmu citos mēdijos, piemēram, kādā žurnālā. Ar šādu marku palīdzību var iegādāties preces ar atlaidēm. Tāda pati funkcija ir arī pircēju lojalitātes stiprināšanas instrumentiem, kā Payback-kartēm un Digitiem.

Interesanta naudas pavairošanas metode ir LETS-gredzenam vai Time Dollar sistēmai. Šeit nauda tiek pavairota atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. Ja ir pieprasījums un kāds piedāvātājs spēj to apmierināt, tad šī darījuma rezultātā tiek radīts piedāvātāja un pieprasītāja nolīgtais naudas daudzums. Šādas sistēmas priekšrocības ir tās, ka tā pati sevi regulē un ka tajā netrūkst nauda tik ilgi, kamēr pastāv pieprasījums.

Pastāv arī dažādas augstāk minēto naudas pavairošanas metožu kombinācijas.

Naudas klasifikācija pēc tās izmaksu segšanas mehānisma
Jebkura maksājumu sistēma eksistē uz cilvēku darba pamata. Turklāt tai ir arī infrastruktūras izmaksas. Dažkārt šīs izmaksas sedz pati nauda. Visbiežāk izmaksas par datoru, internetu, telefonu jāsedz konvencionālajā valūtā. Ja šīs izmaksas netiks regulāri segtas, jebkura naudas sistēma agrāk vai vēlāk pārstās eksistēt. Tādēļ svarīgi noskaidrot, kādu izmaksu daļu iespējams segt konvencionālajā naudā un kādu komplementārajā. Sekojoši svarīgi ir ierēķināt projektā izdevumus abās valūtās.

Daļa pazīstamo komplementāro valūtu pasaulē balstās uz biedru naudām, iestāšanās iemaksu sistēmā vai sponsoru atbalsta. Šī nauda tiek izmantota konvencionālajā valūtā veicamo izmaksu segšanai. Izmaksu segšanai var izmantot arī transakciju ieņēmumus, kuri rodas procentu, demurrage vai termiņa iztecēšanas ietekmē. Šie ienākumi, protams, ir minēto transakciju naudā. Citas valūtas iztiek bez jebkādiem izdevumiem, kā piemēram, WAT-sistēma Japānā. Šīs sistēmas ietvaros uzņēmēji savstarpēji norēķinās ar vekseļu starpniecību.

Ir sastopami arī jaukti izmaksu segšanu mehānismi. Katrā ziņā jātiecas izveidot tādu sistēmu, kuras izmaksas ir minimālas, jo īpaši konvencionālajā naudā. Izvēloties kādu no izmaksu mehānismiem, jāpatur prātā naudas aktīva cirkulācijas nepieciešamība. Tādēļ vajadzētu izvairīties no transakciju nodevas, jo tā veicinātu transakciju minimalizēšanu.

Lai izvēlētos pareizo naudas sistēmu, jāatbild uz šādiem, sabiedrības vērtību un kritēriju noteicošiem, jautājumiem:
1) Vai šī sistēma ir ekonomiski efektīva (labākā, izdevīgākā, maksimāli saimnieciska)? Vai tā dod katram atsevišķi un visiem kopā vēlamo izvēli un iespējas pozitīvai attīstībai?

2) Vai tā atļauj katram izjust savu pašcieņu un radošumu?

3) Vai šī sistēma aizsargā nabadzīgos un slimos, vai dod viņiem vienādas iespējas sevis pilnveidošanā un izkļūšanā no nabadzības? Vai šī sistēma stiprina solidaritāti starp cilvēkiem un sabiedrībām?

4) Vai šī sistēma ir pietiekoši caurspīdīga (pārskatāma) un ilgtspējīga? Vai tā respektē citas būtnes un saudzē planētas resursus?

5) Vai tā ir saskaņā ar miermīlīgu un garīgu cilvēces attīstību?

Grāmatas autori pieņem mūsdienu demokrātiju Eiropā kā nemaināmu dabas likumu. Tomēr viņi saskata šī „dabas likuma” grandiozos trūkumus tādus kā bezdarbu, sociālo nevienlīdzību, klimata katastrofu pieaugumu, vides piesārņošanu un demogrāfiskās problēmas, kā sabiedrības novecošanos, zemu dzimstību un reģionu depopulāciju. Tādēļ viņi piedāvā ar lokālās vai reģionālās komplementārās naudas starpniecību izlabot sistēmas sociālās un ekoloģiskās sekas, neizmantojot valsts nodokļu palīdzību.

Ja Latvijas reģionos veidotos šādas lokālas norēķinu sistēmas sabiedrības interesēs, tās izglābtu Latvijas tautu – sabiedrību, ne tikai no ekonomiskās krīzes, bet veicinātu arī tās tradīciju, ģimeņu un kultūras saglabāšanos un tās sabiedrisko neatkarību. Iesākumam tai nav jābūt visas Latvijas aptverošai. Visbiežāk tādā sistēmā iesaistās 1000 līdz 10000 biedru. Pēc tam šādas vairākas sistēmas parasti apvienojas lielāku apgabalu vai nacionālās kop-sistēmās. Tās veicina reģionu kooperatīvu attīstību dabiskā ceļā, jo cilvēks pēc savas būtības ir sociāla un ne konkurējoša būtne.

Neiedomājami izdevīgi ir radīt jaunu nacionālo naudu, iepriekš apzinoties tās pamatmērķus un uzdevumus. Ja Latvijai rastos tāda iespēja, tā būtu neaptverama laime. Tādu priekšnoteikumu gadījumā iespējams radīt arī jaunu sabiedrību, jaunas savstarpējās attiecības, ekonomikas plaukumu, pārticību, sociālo drošību, pilnu nodarbinātību, apkārtējās vides aizsardzību un individuālo vēlmju apmierinājumu.


Sagatavoja Alma Kopa
, pārpublicēts no www.draugiem.lv/user/


  • Vispirms gribu atvainoties lasītājam par grūti lasāmo tekstu. Tas bija rakstīts dienasgrāmatā, vairāk man pašai kā konspekts ar manu noskaņojumu un varbūt vēl dažiem interesentiem, kuri iemaldītos manā dienasgrāmatā.

  • Ziņu, par to, ka šo ierakstu var te izlasīt, saņēmu negaidīti caur e-pastu. Bet informācija protams ir noderīga katram, kurš vēlas saprast naudas būtību un mēģināt radīt tādu naudu, pār kuru viņš būtu pats saimnieks.

    Šis rakstiņš palīdzēs noskaidrot:

    Kā ieviest naudas sistēmu, kura kalpotu sabiedrībai un ne kurai sabiedrība kalpo.

  • Šeit mans komentārs zem kāda cita raksta:

    „Veidojiet alternatīvo lokālo, reģionālo tautsaimniecību. Izmantojiet pēc iespējas komplementāras norēķinu sistēmas, kuras funkcijas pamatā ir darba vietu radīšana, saglabāšana. Norēķinu sistēmu, kura kalpo sabiedrībai, nevis kurai sabiedrība kalpo.
    Pārstājiet izmantot naudu, kuras mērķis ir komerciālo attiecību uzlabošana un īpašuma pārdale no lejas uz augšu, no strādājošiem uz banku un citu finanšu “vērtspapīru” īpašniekiem, kuri iekasē procentus.
    Veidojiet savu sociālo struktūru savstarpējam atbalstam un norēķinieties ar pašu radītām alternatīvām vai komplementārām vērtībām savā starpā.”

    Kuru kāds cits komentētājs veiksmīgi uzlabojis:

    „Ja ir griba būt saimniekiem savā zemē, jāorganizējas suverenitātes atjaunošanai. Un pēc tam jārīkojas gudrāk. Veidojiet alternatīvo lokālo, reģionālo tautsaimniecību. Izmantojiet pēc iespējas komplementāras norēķinu sistēmas, kuras funkcijas pamatā ir darba vietu radīšana, saglabāšana. Norēķinu sistēmu, kura kalpo sabiedrībai, nevis kurai sabiedrība kalpo. Pārstājiet izmantot naudu, kuras mērķis ir komerciālo attiecību uzlabošana un īpašuma pārdale no lejas uz augšu, no strādājošiem uz banku un citu finanšu “vērtspapīru” īpašniekiem, kuri iekasē procentus, jeb vienkārši boikotējiet banku sistēmu. Veidojiet savu sociālo struktūru savstarpējam atbalstam un norēķinieties ar pašu radītām alternatīvām vai komplementārām vērtībām savā starpā. Vienkārši veidojiet paralēlu valsti valstī. Ar savu naudu balsojiet tikai par savējiem, ko atbalstāt, to ko neatbalstāt vienkārši ignorējiet. To ko nelaista un nekopj novīst un iet bojā. Sējiet ko savu, kopiet un audzējiet to.”

    Izklausās kā uzsaukums darboties beidzot savās, proti, sabiedrības interesēs, un ne banku interesēs.

  • <Alma Kopa 16.01.2012., 21:14
    (..)
    Izklausās kā uzsaukums darboties beidzot savās, proti, sabiedrības interesēs, un ne banku interesēs.
    ========================================================
    Bankas arī darbojas – un to spēks palielināsies:
    - ''Dombrovskis: Latvijai jāatrodas Eiropas kodola valstu vidū'' http://www.diena.lv/latvija/viedokli/dombrovskis-latvijai-jaatrodas-eiropas-kodola-valstu-vidu-13925719?cp=1
    P.S.
    ''Un pēc tam jārīkojas gudrāk'' – ? 'Cits komentētājs' t.s. 3.atmodu nav pieredzējis, barikādes nav būvējis….

  • Dod Dieviņi Vācim naudu
    latviešami – padomiņ

    Alma Kopa, es tomēr gribētu izprast šā darba nozīmi un vajadzību, Citādi izklausas, ka Cēsu novads grasās uzmest visu Latvijas MONETĀro sistēmu un ieviest VENDU.
    Neaizmirsti, ka visas monetarās spēlītes ir Viesais Lucifers – iluminatoru faktors.

  • rasts
    17.01.2012., 13:04

    Atkarīgs no tā, kādam nolūkam Jūsu norēķinu sistēma kalpo. Nauda ar sociālu mērķi pildīs sociālus uzdevumus. Atkarībā, kādam tieši mērķim Jūs būsiet to veidojis. Tekstā ir diezgan konkrēti norādīts, kādas izmaiņas rada sociālā nauda, piem€ram, bezdarba mazināšanai. Ir arī reāli piemēri grāmatā aprakstīti.

    Tur jau tas joks, kamēr mēs nesaprotam, kādam nolūkam kalpo mūsu Valsts oficiālā nauda, bet tikai izjūtam, ka tā nekalpo gluži mūsu interesēm, tikmēr mēs šo nezināmo faktoru skaidrojam ar vārdiem „Viesais Lucifers – iluminatoru faktors”.

    Kad mēs paši dibinām savu norēķinu sistēmu, savstarpējā kooperācijā un neslēpjam tās mērķus, bet demokrātiski spriežam par mūsu naudas būtību, tās nolūku un mērķiem, mēdiju, funkcijas, naudas radīšanas procesu un tās izmaksu segšanas mehānismu, vai tad mums jābaidās, ka mūs kāds apmānīs un izmantos? Ja vien mums pašiem nebūs īsta skaidrība par to, ko mēs darām.

  • rasts
    17.01.2012., 13:04

    Par tādu Vendu, neko neesmu dzirdējusi. Uzrakstiet mazliet vairāk. Arī par to, kur var atrast informāciju.

    Vispār ir arī zinātniskie darbi, kuri pierāda, ka komplementārā norēķinu sistēma negrauj ne oficiālo Valsts naudu, ne arī tautsaimniecību. Gluži otrādi. Tā pilda un aizņem tās funkcijas, kuras konvencionālā nauda nespēj pildīt. Proti, lokālo teritoriju attīstību, sociālās funkcijas, u.c. Tas ir pierādīts. Ja vēlaties, atradīšu priekš Jums arī autorus.
    Par to esmu jau arī rakstījusi citur, ka konvencionālā nauda tiek tur investēta tur, kur tā nes visaugstākos procentus. Nav grūti saprast, ka kaut kāda lokāla, maza nomales teritorija vispār nenes nekādus procentus ieguldītājam, bet gan zaudējumus.

    Kādēļ Jūs domājat, ka visas attīstītās Valstis (Japāna, Kanāda, UK, Vācija, Itālija) mierīgi pieļauj savās teritorijās alternatīvās norēķinu sistēmas? Tādēļ, ka viņi saskata šīs paralēlās ekonomikas izdevību savām Valstīm, bet tieši, to maz attīstītajā teritorijām.

    Šveices WIR sistēma darbojas jau no pagājušā gadsimta 30-tajiem gadiem. Liekas, kādēļ Šveicei tas vajadzīgs? Izrādās, šī sistēma darbojas kā svira, kā līdzsvars konjunktūras krituma periodos. Arī par šo ir zinātniskie darbi.

  • Ja nesaprotam, kādēļ ir uzrakstīta šī grāmata, un kādēļ es uztaisīju šo kopsavilkumu, grūti meklējot terminus latviešu valodā, tad palasiet un pamēģiniet dot atbildes uz pēdējiem 5 jautājumiem tekstā.

  • Diezin vai es šo spraudeni – Viesais Lucifers – iluminatoru faktors – būtu ierāmējis nezinot. Visa tā monetārā propoganda izklausas no skolnieku grāmatas par ekonomiju.
    Starpcitu, varētu padomāt, ka mūsu valstīt tāpat kā gluži citur (kas attiecas uz valsti), naudas kalpošanu nosaka pilsonis vai kāds salīdzinajuma pēc līdzīgs indivīds. Diezgan mistiski. Pat sociālismā tā nebija.

    Nauda tā ir kontrole. Tā ir vara. Nauda nesmird. Tā ir bagāta ar sātanisko sekrētu.
    Lai neizžūst tā tieksme galvas smadzenēs, kas nosaka šo atrisinājuma jēgu – sistēmu …. “”"”

    Zini , es apgāju šo jautājumu, kā redzi, no citas puses.

  • Alma Kopa,

    Vends ir man spriekšlikums.

    Es nevienu sakrīgu investīciju projektu neesmu saskatījis mūsu dzimtenē.

    Atbildi kāpēc?

    Es tās jūsu pieminētās ” attīstītās” valstis, ja viņas pašas tā sevi nedēvētu, to ļoti uzsverot, par balansējošām uz malas.

    Un vispār par ko iet runa, ja visi tic dolāram bet nevis tā segumam.

    Kaut kas gaistošs …
    Kaifs, vienkārši, kaifs, kuru var ķert šādās pārrunās.

  • rasts
    17.01.2012., 21:30

    Protams, kas attiecas uz konvenciālo naudu, tas tā nav jau gadu simtiem. Bet tas taču nenozīmē, ka ir pa vēlu mainīt šo sistēmu! Norēķinu sistēma sabiedrībā nav ne dabas, ne Dieva likums. Tā ir cilvēku radīta. Tā arī nav vienmēr tāda bijusi. Ir bijuši arī gudri valsts vīri vēsturē, kuri pratuši ieviest un turēt norēķinu sistēmu, kura kalpojusi sabiedrībai, un ne tādu, kurai sabiedrība kalpo.

    Kas attiecas uz papildus naudu, tad tā nav nekāda fantāzija, bet realitāte.

  • rasts
    17.01.2012., 21:37

    Jums vispirms jaizguļ savs dullums, tad, varbūt var arī diskutēt.

  • ir jau gulēts, bet šis dullums pārņēmis jau visu pasauli. Nez kā mēs izgulēsim?

  • viena piezīme, cilveks neko nerada, tas kā jūs to iedomājieties, cilvēks kopē dabu. Šis ir cits gadījums (nauda) – lieliska inspirācija, kāda tur nodabā.

  • Āža kāja ir identificēta:
    http://bizness.delfi.lv/viedokli/krugmens-latvija-ir-vieniga-eiropas-valsts-kas-atguvusi-finansu-tirgu-uzticibu.d?id=42061538

    Tiem, kuri dzīvo 4D pasaulē, tagad būs VIENKĀRŠĀK.
    Tiem, kuri dzīvo 3D pasaulē, nāksies daudz cīnīties ar sevi un citiem.

  • Alma,
    rasts ir vēl viens “treneris”, kādi še mēdz iemaldīties ik pa laikam – trenē pacietību, argumentēšanas prasmes, nostiprina mūsu zināšanas, norāda uz vājajām vietām utt. Agrāk šo lomu pildīja mūsu draugs Aigars. Svētīgs darbs!

    Un tas nenotiek aiz ļauna prāta. Vienkārši ir tāda tipa cilvēki, kuri (kā nekautrējas atzīt pats “rasts”) no tā “ķer kaifu”.

    Tur nav nekāda saistība ar neizgulēšanos, ar vēlmi ko uzzināt, saprast u.tml. Pie mana pēdējā raksta viens tāds pat atzinās, ka manu rakstu nemaz nav lasījis.. tikai virsrakstu :). Bet tas jau netraucē rakstīt komentāru pēc komentāra, vai ne?

    Nu ja tomēr tādi treneri sāk apnikt, tad ir iespēja šādus komentārus “aizbalsot ciet”..

  • Netraucē, jo daudzas šodienas Latvijas sabiedrības/valsts problēmas, par kurām tiek tiek diskutēts ir ”ar garu bārdu”t.i.,ilgst desmitgades ilgi (valodas – no 1988.g.). Pēc gadiem divdesmit šodienas karstās diskusijas neliksies tik karstas….
    - Šai rakstā es izlasīju ievadu, jo apstājos pie termina ‘nauda’ skaidrojuma. ‘Kolektīva vienošanās’ – ? Kur tāda vienošanās šodien notiek? Ņujorkas Volstrītā, Londonas Sitijā vai Frankfurtē pie Mainas ? Kādā ‘banksteru’ slepenā vietā? Ne bez pamata jau pašlaik kustības Okupē Volstrītu sauklis ir ’99vs1′, jo 1 procents diktē 99 savu ”vienošanos”.
    - ”Vispirms, protams, jāvienojas par naudas definīciju. Naudai ir vairākas definīcijas. Šajā gadījumā tā tiek definēta kā „kolektīva vienošanās par kādu kopēju maiņas līdzekli”.
    - Laiks ierobežots, tā kā, sorry, Alma, šoreiz es pāreju uz citu vietni, citas grāmatas studēšanai:
    ДЕНЕЖНЫЙ ТОТАЛИТАРИЗМ
    http://www.litmir.net/br/?b=93704&p=25

  • Edge
    19.01.2012., 21:52

    Veiksmīgu izglītošanos sazvērestību teorijās. Tas ir pirmais solis. Kad to būsiet sapratis, kad būs pienācis laiks pārcelties nākamajā līmenī, tad atgriezīsieties pie informācija, līdzīgas šim rakstam.

  • Alma Kopa,

    Var jau bez visām sazvērestības teorijām apskatīties kaut vai filmu – INSIDE JOB.

    Jauku noskatīšanos.

    PS. Es nesen noskatījos filmu par Bizantījas impēriju …kaut kas tur arī bija no tā.

    Tā kā, ja sirds neliedz uz priekšu, uz attīstību uz sijāšanu, caur mārrutkiem pie sinepēm

  • <Alma Kopa 20.01.2012., 18:31
    Edge 19.01.2012., 21:52
    Veiksmīgu izglītošanos sazvērestību teorijās. Tas ir pirmais solis…..
    ========================================================
    Tā nav atbilde uz manu jautājumu par termina 'nauda' skaidrojumu ('Šajā gadījumā tā tiek definēta kā „kolektīva vienošanās par kādu kopēju maiņas līdzekli”. ).
    Es neesmu lepns, – tāpēc vēlreiz palūgšu kādu paplašinātu skaidrojumu par minēto minēto:'kolektīvā vienošanās'. Ar šo, manuprāt, var rasties lieki pārpratumi – īpaši, ja atceramies 1990-o gadu sākumā noteikto lata apmaiņas kursu – 1Ls=200rbļ/repšiki.
    Tāds jau tirgus pieprasījuma-piedāvājuma rezultātā nenotika, tādu pieņēma kolektīvās vienošanās ceļā kādā kabinetā.

  • <rasts 20.01.2012., 19:01
    Alma Kopa,
    Var jau bez visām sazvērestības teorijām apskatīties kaut vai filmu – INSIDE..
    ========================================================
    Papildus teorijām un zinātniskajiem pētījumiem noder arī daiļliteratūras stāstu ''Pasaka par vērdiņu'' pārlasīt: http://www.pasakas.net/pasakas/literaras_pasakas/p/pasaka_par_verdinu/

    - Izrādās, skolās tagad šis K.Skalbes darbs aizstāts ar ''Pasaka par zelta ābeli''. Vismaz tā raksta latviešu valodas un literatūras skolotāja ar 43 gadu darba pieredzi, Māra Dzērve ('Kas tā tāda – Spīdola'.27.08.2009.Latvijas Avīze.).

  • Edge
    20.01.2012., 21:25
    ——-
    Īsti nesaprotu Jūsu jautājumu.

    Jums nav jāiet ne uz kādiem kabinetiem. Ja Jūs lietojat kādu norēķināšanās sistēmu labprātīgi, neapstrīdat tās likumību, mērķus un uzdevumus, tad to var nosaukt par kolektīvu vienošanos. Jūs taču nepretojaties, neiebilstat, pielietojat, neapšaubāt – tātad piekrītat.

    Vēl jo labāk, ir pat tik naivi cilvēki, kuri iedomājas, ka pastāvošā oficiālā, legālā naudas sistēma ir dabas likums, vai pat kas dievišķs, pielūdzams un neizmaināms.

  • Esmu jau diezgan daudz filmu redzējusi. Arī šo filmu slavējam, esmu dzirdējusi. Visu jau nevar noskatīties. Tad vairs laika dzīvei nepaliks. Gribas taču arī kaut ko citu. Bet paldies par ieteikumu.

    Tas arī ir viens no globālās pārvaldes mērķiem, piesaistīt mūsu uzmanību visdažādākajiem sagatavotajiem materiāliem. Katram pēc viņa intersēm: vienam šovu, citam seriālu, trešajam dokumentālu filmu.

    Mērķis: kamēr mēs sēžam un skatāmies labi un mērķtiecīgi sagatavotus materiālus, mēs neko citu nedarām. Neko nepaveicam, neko neizmainā. Paliekam tikai mazliet muķāki vai gudrāki un esam patērējuši daudz laika. Laiks mums ir ierobežots, šajā dzīvē. Tādēļ nevajadzētu dikti aizrauties tikai ar informācijas uzņemšanu. Tas protams ir svarīgs moments, bet visu ar mēru.

    ”Pasaka par zelta ābeli” neesmu dzirdējusi, nezinu tās uzdevumu-morāli.

    Zinu tikai, ka mūsdienu skolas ir nelietīgās finanšu elites sastāvdaļa. Māca tai noderīgu faktu, leģendu un pasaku kalšanu par ekonomiku, finesēm, zinātni, sabiedrību, cilvēka dabu, naudu un naudas trūkumu, ekoloģiju, dabas resursu trūkumu, patēriņa un ekonomiskās izaugsmes nepieciešamību un daudzas citas. Uzdot jautājumus, domāt un analizēt skolā ne tikai nemāca, tas pat nav vēlams. Jāiekaļ leģendas un jāpieņem tās kā dabas nemaināmi likumi. Labākiem šīs sistēmas pārstāvjiem un propagandētajiem tiek piešķirtas Nobela prēmijas. Visi aplaudē!

  • Alma Kopa,
    protams nevaru to apgalvot, bet man škiet, ka tieši tagad kustības jau notiek pareizaja virzienā.

    Cik reizēm nepieciešama šādas sarunas, lai viss atkal ieņemtu līdzsvaru.

  • <Alma Kopa 20.01.2012., 21:40
    (..)
    Jūs taču nepretojaties, neiebilstat, pielietojat, neapšaubāt – tātad piekrītat.
    ========================================================
    Likumsakarīgi – pēc piedalīšanās Padomijas graušanā t.s. dziesmotajā revolūcijā un barikādēs, nebij' iemesla pretoties vai iebilst jaunās sistēmas veidotāju pasākumiem:'(..)Domāju, ka galvenie reformu lēmumi bija trīs – cenas, nauda, privatizācija' I.Godmanis.
    - Reformējām centīgi (oi,oi-gāja 1990os gados), taču ieviešot rietumu modeļus, kaut kas īsti labi neiznāca:
    '«Valsts nozagšana» Latvijā ir ļoti aktuāla'
    http://www.diena.lv/arhivs/valsts-nozagsana-latvija-ir-loti-aktuala-10839763

    - Kā tā varēja notikt?:' Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.' Dagmāra Beitnere.
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-paldies-globalizacijai-saruna-ar-dagmaru-beitneri-fragmenti.d?id=34904003

  • <Alma Kopa 20.01.2012., 21:56
    (..)
    Zinu tikai, ka mūsdienu skolas ir nelietīgās finanšu elites sastāvdaļa.
    ========================================================
    Zināt un saprast – tas nav viens un tas pats.
    ''Ko saka mani piedzīvojumi piecdesmit sešos skolotāja gados? Vismaz ceturtā daļa programmas jāizmet laukā. Laiks jāizlieto dziļākai izpratnei. Jāmāca domāt. Domāt vēsturiski – nevis atminēt, bet izsprast..(..) Bet domāt bija bīstami '' Jānis Greste
    ('Krist un celties'. Rīga 'Zvaigzne'1990).

    - Varen laba Latvijas tautskolotāja atmiņu grāmata, vienā rāvienā izlasīju – tagad pārlasu, lai labāk saprastu to unikālo sociālo fenomenu – Latvijas inteliģenci. '..bija, un kuru otreiz vairs nebūs. Tikai viņu mūžīgā slava, sargās…'(A.Čaks).

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.