Atšķirībā no mūsu Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir izteikta valsts būtība

Piedāvājam salīdzināt Latvijas un Igaunijas valstu galvenos principus, kuri formulēti abu pamatlikumu pirmajās nodaļās. Atšķirībā no Satversmes, Igaunijas pamatlikumā ir ļoti skaidri izteikta Igaunijas valsts pastāvēšanas jēga un būtība.

Tulkotāja piezīme: tulkoju burtiski. Igauņi vārda „republika” vietā lieto vārdu „brīva valsts” (vabariik), tāpat kā vārda „partija” vietā – „īpaša kopa” (erakond).


* * *


IGAUNIJAS BRĪVVALSTS PAMATLIKUMS

Pieņemts 28.06.1992
Stājies spēkā 03.07.1992

Nesatricināmā ticībā un stingrā gribā stiprināt un attīstīt valsti,
kuru Igaunijas tauta, pamatojoties uz neapstrīdamām pašnoteikšanas tiesībām, izveidojusi un pasludinājusi 1918.gada 24.februārī,
kura ir radīta brīvībai, taisnīgumam un taisnībai,
kura ir iekšējā un ārējā miera sargs un garants šodienas un nākotnes paaudzēm viņu sabiedrības panākumiem un vispārējām labumam,
kurai jānodrošina igauņu tautas, valodas un kultūras saglabāšana cauri laikiem –
pamatojoties uz 1938.gada spēkā stājušos pamatlikuma 1.§, 1992.gada 28.jūnijā tautas nobalsošanā pieņēma sekojošu pamatlikumu.


1.nodaļa.
Vispārējie noteikumi

§ 1. Igaunija ir patstāvīga un neatkarīga brīvvalsts, kuras augstākais varas nesējs ir tauta.
Igaunijas patstāvība un neatkarība ir mūžīga un negrozāma.

§ 2. Igaunijas valsts zeme, teritoriālie ūdeņi un gaisa telpa ir neatņemams un nedalāms veselums.
Igaunija ir valstiski vienota valsts, kuras teritoriālo sadalījumu nosaka likums.

§ 3. Valsts vara tiek īstenota atbilstoši pamatlikumam un ar no tā izrietošiem likumiem. Starptautisko tiesību vispāratzīti principi un normas ir Igaunijas tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa.
Likumi tiek izsludināti noteiktā kārtībā. Likumi stājās spēkā tikai pēc to publiskošanas.

§ 4. Parlamenta, Valsts Prezidenta, Valsts Valdības un tiesu darbība ir sakārtota atbilstoši varas atdalīšanas un līdzsvarotības principam.

§ 5. Igaunijas dabas bagātības un dabas resursi ir tautas bagātība, kura jālieto saudzīgi.

§ 6. Igaunijas valsts valoda ir igauņu valoda.

§ 7. Igaunijas valsts krāsas ir zila, melna un balta. Valsts karoga un valsts ģerboņa veidolu nosaka likums.


Tulkoja Juris Putriņš
,
Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs

Igaunijas pamatlikums (igauniski)
Latvijas pamatlikums (latviski)
Daudzu valstu pamatlikumu tulkojumi (angliski)


  • Mans komentārs vakardienas rakstam NRA
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/63395-bridina-par-sarezgito-referenduma-jautajumu.htm?cshow=1&cnr=3#cid282883
    #3 | Laura
    Šis nu ir klajš nozombēšanas gadījums! Vai vispār vienā referendumā drīkst piedāvāt grozīt 5 (!) Satversmes pantus?! Tos pat neiekļaujot anketā?!
    07.01.2012 13:45:27

  • Man patīk:
    § 5. Igaunijas dabas bagātības un dabas resursi ir tautas bagātība, kura jālieto saudzīgi.

    Interesanti tikai, kā viņi to komentē.
    Vai tiešām viņiem dabas bagātības (resursi) pieder visai tautai? Visiem vienādās daļās?

  • Vērtīgi ir arī punkti:

    kura ir radīta brīvībai, taisnīgumam un taisnībai,
    kura ir iekšējā un ārējā miera sargs un garants šodienas un nākotnes paaudzēm viņu sabiedrības panākumiem un vispārējām labumam,
    kurai jānodrošina igauņu tautas, valodas un kultūras saglabāšana cauri laikiem

  • Kā negatīvu saskatu:
    § 3. … Starptautisko tiesību vispāratzīti principi un normas ir Igaunijas tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa.
    ———
    Žēl gan, tas pārsvītro visu viņu Satversmi-Konstitūciju.
    Tādēļ nav nekāda nozīme per to tālāk diskutēt vai spriest.

  • Alma,
    šo publicēju galvenokārt preambulā rakstītā dēļ, ko arī esi atzīmējusi.
    Runājot par “starptautisko tiesību normām”, līdzīgi punkti ir gan Latvijas Satversmē, gan, domāju, arī visu pārējo valstu konstitūcijās, kuras iesaistījušās plašajās “sadarbības organizācijās”.

  • Ivo!
    Tā nu ir, bet tas nemaina lietas būtību.

  • <Ivo Verners 8.01.2012., 11:51
    (..)
    Runājot par “starptautisko tiesību normām”,…..
    ========================================================
    Viens otrs runāja arī 2003.g., taču VVF arguments par '7. treknajiem gadiem'/7mld. izrādījās spēcīgāks.
    Šodien var runāt un rakstīt, bet, lai apjēgtu esošo situāciju – lai spētu saskatīt uz papīra un esošajā dzīvē notiekošā saistību un atšķirības. Ne vienmēr labi iecerētais uz papīra īstenojas dzīvē….
    Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis Valsts svētku dievkalpojumā 18. novembrī:''
Vēlmi pēc atjaunotnes sabiedrība izteica, ievēlot jaunu Saeimu. Tautas priekšstāvniecībā ir daudz jaunu seju, ar ko saista jaunas cerības. Taču Jēzus saka: "Jaunu vīnu nelej vecos traukos." Jaunas sejas pašas par sevi neko nemaina, ja sliedes paliek vecās, ja nemainās tikumi un principi. Jāņem arī vērā, ka pēc jaunām vēlēšanām paliek tā pati ierēdniecības kārta, kas bieži vien ir galvenā noteicēja. Jaunas sejas valdībā vēl neko neatrisina. Ir vajadzīgas jaunas idejas, jauni principi, jauni ceļi. Iedibinātām struktūrām ir grūti mainīties. Tās tiecas aizsargāt sevi un esošo stāvokli. Varbūt draudīgi tuvais vēstures mirklis ar savu ledaino elpu pakausī liksies pietiekami spēcīgs mudinājums visiem kopā kaut ko izmainīt uz labu? Vairs nav kur atkāpties.Vēlmi pēc atjaunotnes sabiedrība izteica, ievēlot jaunu Saeimu. Tautas priekšstāvniecībā ir daudz jaunu seju, ar ko saista jaunas cerības. Taču Jēzus saka: "Jaunu vīnu nelej vecos traukos." Jaunas sejas pašas par sevi neko nemaina, ja sliedes paliek vecās, ja nemainās tikumi un principi. Jāņem arī vērā, ka pēc jaunām vēlēšanām paliek tā pati ierēdniecības kārta, kas bieži vien ir galvenā noteicēja. Jaunas sejas valdībā vēl neko neatrisina. Ir vajadzīgas jaunas idejas, jauni principi, jauni ceļi. Iedibinātām struktūrām ir grūti mainīties. Tās tiecas aizsargāt sevi un esošo stāvokli.''
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334144:zeme-valsts-un-kristus&Itemid=93

  • Ierēdņi vadās pēc likumiem un regulām. Jaunas sejas jebkurā līmenī, gan valsts augstākajā pārvaldes, gan arī ierēdniecības līmenī neko nemainīs, kamēr netiks ieviesti, pieņemti jauni likumi.

  • Jautājums: kā intereses pārstāv šie „Starptautisko tiesību vispāratzīti principi un normas”? Nav noslēpums, ka vairums populārākās starptautiskās institūcijas, kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas Fonds ir tikuši dibināti, lai kontrolētu starptautisko valūtu (finansu) tirgu, ar mērķi, lai piespiedu, tas ir legālā kārtā, fiksētu it kā visas pasaules valūtas pie dolāra. Līdzīgu efektu baudīja austrumu Roma, tas ir Bizantija, pusotra tūkstoša gadu garumā.

    Lielākais tirgus šodien ir tieši valūtu tirgus: 2001 gadā valūtas tirgus apgrozījums aptvēra 1,3 biljonus ASV dolāru dienā, kas ir 50 reizes vairāk, nekā pasaules industriāli attīstītajās valstīs radīto preču un pakalpojumu vērtību.

    Cik demokrātiski ir šādi „Starptautisko tiesību vispāratzīti principi un normas”? Vai tauta par tiem ir informēta, vai ir bijusi publiska diskusija, vai ir balsojusi par tiem? Vai šāda konstitūcija atspoguļo demokrātisku sabiedrību vai kādu starptautisko institūciju diktātu?

  • Un tagad padomājam no otras puses..
    * Vai kaut ko būtisku ir iespējams izmainīt, teiksim, Saeimas, ministriju, Latvijas bankas līmenī? Nu būsim reāli, kaut ko nedaudz ietekmēt IR iespējams, taču šīs iespējas ir stipri vien ierobežotas. Jebkurā gadījumā būs ES vai kādu citu “jumta organizāciju” uzliktie rāmji. Ja kaut ko gribēsi ievērojami mainīt, tad milzīgs spiediens tiks izdarīts ne tikai no ārpuses, bet arī no Latvijā esošajām struktūrām, kuras barojas no pašreizējās kārtības.
    * Tātad – kaut ko mainīt var tikai paši cilvēki – NO APAKŠAS – izglītoties, sadarboties, kļūt maksimāli neatkarīgi visās dzīves jomās..
    * Un vēl par drošības dienestiem… Labākais, ko viņi var darīt (un, manuprāt, arī dara) – spēlēt dubultu spēli… Proti, ļaut cilvēkiem brīvi apmainīties ar informāciju, vienlaicīgi it kā darbojoties “jumta interesēs”. Domāju, ka ir cilvēki arī mūsu drošības struktūrās, kuri ir patriotiski noskaņoti un domā par iedzīvotāju interesēm, taču viņi apzinās savas nožēlojami ierobežotās iespējas. Alma, tu taču pati labi zini, kas notika ar Lībiju, kas notiek ar Ungāriju… Nu nav tik vienkārši tas viss, kā vienam otram šķiet.

  • Ivo: pilnībā piekrītu.
    Sandrai: paldies par info! Bet ne jau nejaušības dēļ periodika pieejama tikai līdz 1957. gadam.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.