Latvijas valsts drošības iestādes. Funkcijas un metodes.

Latvijā darbojas trīs valsts drošības iestādes – Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Tās visas ir vienlīdzīgas, un katrai ir sava kompetence.

SAB pamatfunkcijas ir:
• Ārvalstu izlūkdienestu darbības Latvijā identificēšana, kontrole un neitralizācija;
• Latvijas valstij nozīmīgas izlūkošanas informācijas ieguve ārvalstīs;
• Pretizlūkošanas veikšana ārvalstīs, aizsargājot Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības;
• Valsts noslēpuma, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzība.

Drošības policijas pamatfunkcijas ir:
• Pretizlūkošana un operatīvās darbības pasākumi valsts drošību un varu apdraudošu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai;
• Kodolmateriālu, narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu nesankcionētas izplatīšanas apkarošana;
• Pretizlūkošana Iekšlietu ministrijā;
• Valsts noslēpuma aizsardzība likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktās kompetences ietvaros;
• Valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu juridisko personu darbības koordinēšana pretterorisma jomā un valsts politikas īstenošanas analīze šajā jomā;
• Ministru kabineta noteikto valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumi.

Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pamatfunkcijas:
• Militārā izlūkošana un pretizlūkošana militārajā jomā;
• Valsts noslēpuma aizsardzība Aizsardzības ministrijā, tās padotībā esošajās iestādēs un Nacionālajos bruņotajos spēkos;
• Pretendentu, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas (licences), kuras izsniedz Aizsardzības ministrija, pārbaude.


Informācija pārpublicēta no SAB interneta vietnes – sadaļas “Par mums”.


* * *


IZLŪKOŠANA UN PRETIZLŪKOŠANA

Izlūkošanas un pretizlūkošanas jomā SAB iegūst, analizē un izmanto informāciju par ārpus Eiropas Savienības (ES) un NATO esošo valstu specdienestu interesēm un darbības metodēm Latvijā. Vienlaikus SAB seko līdzi politiskajai, ekonomiskajai un drošības situācijai Latvijai stratēģiski svarīgās ārpus NATO un ES esošās valstīs, lai savlaicīgi identificētu iespējamos riskus un ārvalstu intereses Latvijā. Iegūtā informācija tiek regulāri sniegta Latvijas augstākajām amatpersonām.


Ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, 2010.gada laikā ārvalstu izlūkdienestu interese par Latviju nav samazinājusies. Sekojot ārvalstu specdienestu aktivitātēm, aizvadītajā gadā SAB konstatējis šādas nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā:
- Saeimas vēlēšanas – partiju izredzes vēlēšanās, iespējamie valdības koalīcijas modeļi u.c. Ārpus NATO un ES esošo valstu izlūkdienestu interesēm 10.Saeimas vēlēšanu laikā ir veltīta atsevišķa šī pārskata sadaļa,
- Latvijas iekšpolitika – valdības stabilitāte 2010.gada sākumā, informācija par politiķiem un amatpersonām, piemēram, to finansiālās saistības, biogrāfijas dati, aizkulišu informācija,
- Ekonomiskā situācija Latvijā – pētījumi un statistikas dati, ekonomiskās krīzes ietekme uz drošības politiku, situācija un aktualitātes lielākajos Latvijas uzņēmumos, energoresursi, enerģētikas projekti,
- Latvijas ārpolitika – dalība NATO un ES, kā arī Latvijas nostāja atsevišķos starptautisko attiecību jautājumos,
- Latvijas militārās aktivitātes, tehniskais nodrošinājums, starptautiskās militārās mācības,
- Aktualitātes zinātnes un tehnoloģiju jomā, informācijas tehnoloģiju inovatīvi risinājumi.


Izlūkdienestu darba metodes

Ārpus NATO un ES valstu izlūkdienestu mērķis ir iegūt pēc iespējas detalizētāku un izsmeļošāku informāciju par šo dienestu interešu lokā esošajiem jautājumiem, izmantojot dažādas metodes. Katrs dienests savās aktivitātēs parasti kombinē vairākas metodes, turklāt dažādu valstu dienesti atšķiras savā starpā pēc biežāk izmantotajām metodēm.

Lai īstenotu mērķi, ne vienmēr specdienestiem ir būtiski iegūt tieši klasificētu informāciju. Nereti ārvalstu specdienestiem daudz būtiskāk ir iegūt nevis klasificētu, bet publiski nepieejamu informāciju, speciālistu vērtējumu un aizkulišu informāciju.

Vienlaikus interesējošo informāciju specdienestu pārstāvji aktīvi vāc no publiski pieejamiem avotiem: masu medijiem (latviski un krieviski rakstošā prese, televīzijas raidījumi), publiskiem pasākumiem, konferencēm, semināriem. Specdienestu pārstāvji monitorē arī dažādu valsts iestāžu publiski izplatīto informāciju un mājaslapu saturu.

Liela loma specdienestu rezidentūru darbā ir izlūkošanai nepieciešamo ziņu iegūšana no kontaktpersonām un informācijas avotiem, piemērojot arī konspirācijas pasākumus, piemēram, saziņai ar kontaktpersonu izmantojot publiskos telefona automātus vai mobilo telefonu priekšapmaksas kartes.

Sākotnējos kontaktus ar personām, kuras raisa specdienestu interesi, izlūki nereti uzsāk semināros, konferencēs un citos publiskos pasākumos. Uzsākt kontaktus ar potenciāliem informācijas avotiem specdienestu virsnieki mēģina arī diplomātiem rīkotās pieņemšanās, kā arī veicot oficiālos pienākumus un sadarbojoties ar valsts institūciju amatpersonām.

Kopumā pret Latviju vērstas izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas trijos veidos:
- ārvalstu specdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega,
- izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. Retos gadījumos, ārpus NATO un ES valstu izlūkdienesti savā teritorijā izmanto visai agresīvas Latvijas iedzīvotāju vervēšanas un informācijas iegūšanas metodes. Proti, sadarbības piedāvājumi tiek balstīti uz kompromitējošu informāciju, draudiem, šantāžu, tāpat arī tiek piedāvāts atrisināt radušās (vai konkrēta specdienesta radītās) problēmas un sarežģījumus, ja persona piekritīs sadarboties un sniegs prasīto informāciju,
- izlūkošanu īsteno nelegāļi – ārvalstīs iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar patieso izcelsmes valsti.

Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veica arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas. Izlūkošanas aktivitātes no teritorijas tiek īstenotas vairākos veidos. Piemēram, izlūkdienestu virsnieki var doties īslaicīgos braucienos uz Latviju. Tāpat sākotnējais kontakts ar Latvijas valsts piederīgajiem bieži tiek dibināts tieši izlūkdienesta pārstāvētās valsts teritorijā. Ar īpaši vērtīgiem informācijas avotiem un kontaktpersonām, kuras izdevies iesaistīt sadarbībā, izlūkdienestu virsnieki parasti organizē tikšanās ārpus Latvijas. Gan uzsākot sākotnējos kontaktos, gan attīstot tālāko sadarbību, izlūki visbiežāk slēpj savu piederību specdienestiem.


Informatīvās ietekmes centieni

Valstis savu ārpolitikas mērķu sasniegšanai izmanto plašu instrumentu klāstu, sākot no klasiskās diplomātijas, beidzot ar specdienestiem. Šo instrumentu vidū var būt gan mērķtiecīgi realizēti pasākumi informācijas telpā, gan darbs ar ārvalstīs dzīvojošo diasporu. No Latvijas nacionālās drošības viedokļa ir svarīgi noteikt, kad pret Latviju īstenotās aktivitātes uzskatāmas par nevēlamu jaukšanos Latvijas iekšējās lietās, suverenitātes pārkāpšanu; kuros gadījumos ārvalstu politikas faktiskie mērķi atšķiras no deklarētajiem un ir pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. Piemēram, atbalsts diasporai pats par sevi nav pretrunā ar Latvijas interesēm, bet valsts drošības apdraudējums rodas tad, ja ārvalstu institūciju darbību faktiskais mērķis ir slēptā veidā manipulēt ar diasporu, lai ar tās palīdzību ietekmētu Latvijas iekšējos sociālpolitiskos procesus vai veicinātu savu ārpolitikas interešu realizēšanu. Precīzi nošķirt un identificēt šādu apdraudējumu var, tikai īstenojot kompleksus pasākumus, kuros nozīmīga loma ir arī SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas rezultātā iegūtai informācijai. Iegūto informāciju SAB regulāri ir nodevis atbildīgajām valsts amatpersonām un institūcijām.

2010.gadā SAB redzeslokā nonāca vairāki ārpus NATO un ES esošo valstu institūciju mēģinājumi ietekmēt Latvijas sociālpolitisko situāciju, kā arī diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs. Daļā no šiem pasākumiem tika konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība. Piemēram, pirms 2010.gada Saeimas vēlēšanām aktivizējās jautājums par kādreizējā čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves Rīgā pārdēvēšanu. Tika vākti paraksti, dibināta “Biedrība par Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu”, kā arī Krievijas ziņu aģentūrā “Regnum” izvērsta atbalsta kampaņa šai iniciatīvai. Plašāku publicitāti ieguva 2010.gada 25.augustā sarīkotais pikets, kas, lai gūtu lielāku ievērību, bija pieskaņots toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā. Patiesais šī nesankcionētā piketa ierosinātājs bija KF Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš piesegam izmanto laikraksta “Rossijskije Vesķi” interneta izdevuma “Riga.rosvesty.ru” redaktora amatu un cieši sadarbojas arī ar Krievijas ziņu aģentūru “Regnum.” Portāls “Riga.rosvesty.ru” un biežāk tieši ziņu aģentūra “Regnum” tiek izmantota kā platforma dažādu informatīvās ietekmes pasākumu īstenošanai, tai skaitā arī tādu, kuru mērķauditorija ir Krievijas politiskās aprindas. Piemēram, viens no uzdevumiem, kas tika dots D.Jermolajeva un “Regnum” algotajiem žurnālistiem, bija negatīvas publicitātes veidošana par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un vairākām citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju.

Ar 10.Saeimas vēlēšanām saistītās ārvalstu specdienestu aktivitātes
Viena no SAB 2010.gada pretizlūkošanas prioritātēm bija apzināt ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbības, kas varētu būt vērstas uz Saeimas vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu. Informācijas vākšana par politiskajiem procesiem tradicionāli ir bijusi viena no ārpus NATO un ES esošo valstu dienestu prioritātēm Latvijā. Darbs šajā jomā īpaši tiek aktivizēts nozīmīgu politisku notikumu laikā. SAB novērojumi apstiprināja iepriekšējās prognozes par pastiprinātu ārvalstu specdienestu interesi par procesiem Latvijā 10.Saeimas vēlēšanu laikā, un atsevišķu dienestu izlūkošanas aktivitāte vēlēšanu kontekstā raksturojama kā augsta. Bija vērojami centieni iegūt detalizētu informāciju gan par priekšvēlēšanu norisēm, gan koalīcijas veidošanas procesu pēc Saeimas vēlēšanām.

Ārvalstu dienestu interešu lokā ietilpa praktiski visas politisko spēku aktivitātes – iekšējie procesi partijās, partijas biedru un partiju savstarpējās attiecības, partiju sadarbība un iespējamā apvienību un jaunu partiju veidošanās, kā arī partiju finansējums. Izlūkošanas interese tika izrādīta ne tikai par ietekmīgākajām politiskajām partijām, bet arī par jaunu politisku spēku veidošanos, kam tika sekots līdzi īpaši detalizēti. Ārvalstu izlūkdienestu uzdevums bija pēc iespējas savlaicīgāk identificēt nozīmīgu politisko spēku veidošanos, kā arī prognozēt partiju izredzes iekļūt Saeimā un valdošajā koalīcijā.

2010.gadā tika novērots, ka ārvalstu dienesti izlūkošanas informāciju mēģina iegūt arī par to, kā viens vai cits faktors varētu ietekmēt konkrētu partiju izredzes vēlēšanās, kādiem priekšnoteikumiem jābūt, lai partijas uzsāktu sadarbību, kādi informatīvie pasākumi ietekmētu partiju popularitāti, elektorāta attieksmi. Šāda veida intereses liecina ne tikai par pasīvu izlūkošanas informācijas vākšanu, bet arī par plānotām aktīvām darbībām, kas būtu vērstas uz politiskās situācijas ietekmēšanu.

Apkopojot SAB operatīvā veidā iegūto informāciju, secināms, ka ārvalstu specdienestu aktivitātes, kas tika īstenotas vēlēšanu kontekstā, nav atstājušas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem.


INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

Valsts noslēpuma aizsardzība
Valsts noslēpuma aizsardzības jomā SAB veic personu pārbaudes, pirms tām izsniedz atļauju darbam ar valsts noslēpumu, kā arī pārbauda un akreditē darbā ar klasificētu informāciju izmantotās telpas. Kritēriji, pēc kuriem tiek izlemts par pielaides piešķiršanu vai atteikšanu, ir noteikti likuma “Par valsts noslēpumu” 9.pantā.

Pēc personas pārbaudes veikšanas 2010.gada laikā SAB izsniedza 641 apliecību pieejai valsts noslēpumam. No tām:
- 275 pirmās kategorijas apliecības darbam ar sevišķi slepenu informāciju,
- 253 otrās kategorijas apliecības darbam ar slepenu informāciju,
- 113 trešās kategorijas apliecības darbam ar konfidenciālu informāciju.

Norādītie dati neietver speciālo atļauju skaitu, ko izsniegusi Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kam ir tiesības izsniegt 2. un 3.kategorijas atļaujas.

Pērn 16 gadījumos pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņēmis lēmumu atteikt personai pieeju valsts noslēpumam. Procedūra paredz, ka SAB lēmums par pielaides atteikšanu ir pārsūdzams Ģenerālprokuroram. 2010.gadā SAB lēmums par pielaides atteikšanu tika pārsūdzēts 11 gadījumos. Visos gadījumos Ģenerālprokurors ir atzinis SAB direktora lēmumu par pamatotu un atbilstošu likuma prasībām.


NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzība

Viena no SAB struktūrvienībām ir Nacionālā drošības iestāde (NDI), kas ir atbildīgā institūcija par NATO un ES klasificētās informācijas apriti un aizsardzību Latvijā. 2010.gada laikā pēc personas pārbaudes veikšanas NDI izsniedza 1120 pastāvīgos sertifikātus darbam ar NATO klasificēto informāciju un 1235 pastāvīgos sertifikātus darbam ar ES klasificēto informāciju.

NDI arī pārbauda uzņēmumu spēju nodrošināt klasificētās informācijas aizsardzību un tiem izsniedz industriālās drošības sertifikātu. Industriālās drošības sertifikāts apliecina komersanta tiesības veikt darbu, kas satur klasificētu informāciju, un komersanta spēju nodrošināt šīs informācijas aizsardzību. Pērn NDI izsniedza industriālās drošības sertifikātu 29 Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, bet 2 uzņēmumiem izsniegt sertifikātu atteikts. Kopš 2004.gada, kad tika izsniegts pirmais industriālās drošības sertifikāts, NDI sertificējusi 195 uzņēmumus.


MOBILO TELEFONU SARUNU KONTROLES IEKĀRTAS DARBĪBA

SAB atrodas mobilo telefonu sarunu kontroles iekārta. Ar šīs iekārtas palīdzību mobilo telefonu sarunu kontroli veic visas valsts drošības un tiesībsargājošās iestādes, kam to atļauj likums. Tehniski sarunu pārtveršanu nodrošina SAB, bet pārtvertie dati tiek automātiski nodoti tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto telefonsarunu pārtveršanu un saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju.

Pērn visplašāk iekārtu izmantojusi Valsts policija (iniciējusi 40% no visām pārtvertajām sarunām), Drošības policija un SAB (katra iestāde iniciējusi 15% no pārtverto sarunu skaita), Finanšu policijas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (katra 10%).

Veicot tiesas sankcionēto mobilo telefonu sarunu kontroli, 2010.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, SAB ir nodrošinājis precīzu likumu ievērošanu sarunu kontroles iekārtas lietošanā. Uzraudzību pār operatīvās sarunu noklausīšanās atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Savukārt parlamentāro kontroli realizē Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Pirms mobilā telefona kontroles uzsākšanas SAB saņem lēmuma daļu, kurā norādīts tā reģistrācijas numurs, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu, iestādes vadītājs, kas to apstiprinājis, Augstākās tiesas tiesnesis, kas to sankcionējis, kontrolējamais telefona numurs un termiņš, uz kādu kontrole veicama. Šī lēmuma daļa nesatur informāciju par personu, kuras telefons tiek kontrolēts, un kontroles motivāciju.

Saņemtie dati tiek automātiski nosūtīti un ir pieejami vienīgi tai iestādei, kas iniciējusi konkrēto sarunu kontroli un kas saņēmusi Augstākās tiesas tiesneša sankciju. SAB nav pārtvertās informācijas kopijas. SAB ir atbildīgs par iegūtās informācijas aizsardzību pret nesankcionētu izpaušanu līdz tās nodošanai kontroli iniciējušajai iestādei. Tālākā informācijas izmantošanas likumības un pamatotības kontrole ir tieša konkrētā operatīvās darbības subjekta vadītāja atbildība.


STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Sadarbība ar citu valstu speciālajiem dienestiem ir nozīmīgs SAB darba aspekts. Informācijas apmaiņa ar citu valstu dienestiem ļauj ātrāk un precīzāk identificēt potenciālo ārvalstu specdienestu apdraudējumu un to novērst. Ilgstošā laikā SAB ir izveidojusies aktīva sadarbība ar vairāk nekā 45 ārvalstu speciālajiem dienestiem gan divpusējā līmenī, gan NATO ietvaros.

NATO 2010.gads bijis strukturālu pārmaiņu laiks. Reformas skāra arī izlūkošanas sistēmu. NATO izlūkošanas reformas mērķi bija mazināt komiteju skaitu, uzlabot izlūkošanas informācijas apriti visaugstākajā līmenī, kā arī veicināt civilo un militāro struktūru sadarbību.

Reformas ietvaros vairākas NATO komitejas tika likvidētas, samazinātas vai apvienotas. Reformas rezultātā tika izveidota jauna struktūra – Civilās izlūkošanas komiteja (Civillian Intelligence Committee – CIC), kurā apvienoti vairāk nekā 40 izlūkdienesti.

Par jaunizveidotās komitejas pirmo prezidējošo valsti pērn tika izvēlēta Latvija, un ar 2011.gada 1.janvāri SAB ir uzņēmies CIC vadību. Kā pirmais prezidējošais CIC dienests SAB ir atbildīgs par komitejas darba kārtības, pirmās darba programmas, informācijas aprites procesa un lēmumu pieņemšanas mehānisma izstrādi un saskaņošanu ar pārējiem dienestiem. Latvijai CIC vadība tās pirmajā pastāvēšanas gadā ir iespēja nebijušā līmenī aktualizēt NATO dienestu dienaskārtībā Baltijas valstīm aktuālus drošības politikas jautājumus.


Šī ir ikgadējā ziņojuma par Satversmes aizsardzības biroja darbību publiskā daļa. Tajā nav informācijas, kas atbilstoši likuma Par valsts noslēpumu prasībām nav izpaužama.


Fragmenti no “SAB 2010.gada darbības pārskata”. Pilns teksts pieejams šeit.


* * *

Par nacionālās drošības ziņojumu
Satversmes aizsardzības birojs ziņojumu par nacionālo drošību sagatavojis atbilstoši ministru prezidenta rīkojumam, kura kompetencē ietilpst šis ziņojums. Neklasificētais ziņojums gatavots, balstoties uz ministriju sniegto informāciju, un nesatur SAB operatīvā veidā iegūtu informāciju.

Ziņojums par nacionālo drošību ir publisks, un tas būtiski atšķiras no Satversmes aizsardzības biroja gatavotā dokumenta – valsts apdraudējuma analīzes. Valsts apdraudējuma analīze ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikti esošie un potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi vai riska faktori. Tā tiek sagatavota reizi četros gados.

Valsts apdraudējuma analīzi SAB, kopā ar Drošības policiju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, sagatavoja 2010.gadā, un uz tās pamata tika sagatavota un valdībā apstiprināta nacionālās drošības koncepcija. Savukārt ziņojuma par nacionālo drošību teksta formulējums un redakcija izriet no ministriju piedāvājuma. SAB šajā gadījumā bija vienīgi koordinējoša loma.

Ziņojums par aktualitātēm un par pērn paveikto SAB darba jomā, proti, izlūkošanas un pretizlūkošanas un klasificētās informācijas aizsardzības darbā ir atsevišķs dokuments, kas drīzumā tiks skatīts valdībā. Pēc pilnā ziņojuma izskatīšanas valdībā, ikvienam interesentam būs pieejama šī ziņojuma publiskā daļa.


Informācija pārpublicēta no SAB interneta vietnes.


  • So lasot ir vērts padomāt ko patiesībā nozīmē termini “ārvalstis” un “ārvalstu izlūkdienesti”, un ko nozēm termins “valsts”. Tie kas domā, ka valsts nozīmē “Latvija”, bet ārvalstis, citas valstis, kas nav “Latvija”, domāju ka rūgti maldās.

  • Tieši tā, ip25!
    1) Ja reiz SABs darbojas NATO un ES ietvaros (visi, kas ir “iekšā” ir “mūsējie”), tas automātiski nozīmē, ka eksistē tādas kā “jumta intereses”, kuru labā tad arī SABs darbojas. Te rodas labs jautājums – vai ir kāds, kurš kaut kad pavērtē, cik šīs “jumta intereses” ir reizē arī Latvijas iedzīvotāju intereses?
    2) Lūk, daži piemēri:
    * Skandināvu bankas Latvijā drīkst rīkoties, kā viņām patīk. Tās taču sanāk, ka ir “mūsējās”!
    * Latvijas bagātību – mežus, laukus Somi, Zviedri, Dāņi drīkst izpirkt bez jebkādiem ierobežojumiem. Tie taču visi mūsējie!
    * Jebkura ES valsts vai draudzīgā ASV drīkst Latviju piegāzt pilnu ar vakcīnām, medikamentiem, e-pārtiku, jo tas, redz, ir saskaņots.. un tie visi ir “mūsējie”!
    … tā es varētu turpināt arī par “izglītības sistēmas importu”, ĢMO, totalitārajām sektām utt. Vai tas viss ir arī Latvijas iedzīvotāju interesēs?

  • Vēl pāris lietas, kuras, manuprāt, der atzīmēt:
    a) pārskats par 2010.gadu tika publicēts 2011.gada februārī, tas nozīmē, ka drīz būs pieejams pārskats par pagājušo gadu. Gaidīšu ar interesi.

    b) visaptverošs valsts apdraudējuma novērtējums tiek veikts TIKAI reizi 4 gados. Tā kā iepriekšējais bija 2010.gadā, tad nākamais būs TIKAI 2014.gadā!!! Līdz tam laikam Latvija var arī neizvilkt, ņemot vērā spraigo pagājušo gadu un nākamgad gaidāmos notikumus Latvijā un pasaulē! Vai, ņemot vērā apstākļus, nevajadzētu tā kā iespringt un nopietnāk pievērsties sabiedrības drošības jautājumiem?

    c) pēc izsniegto licenču skaita iespējams aptuveni novērtēt SABa jaudu. Godīgi sakot, nekas daudz tas nav. Ja salīdzinām ar Krievijas resursiem, ASV un Rietumeiropas smadzeņu centru jaudu (par Ķīnu vispār maz ko zinām), tad mani māc bažas, ka ar nopietnu sabiedrības drošības risku analīzi augstā līmenī Latvijā vispār neviens nenodarbojas. Nav jau brīnums, ka mūs apstrādā ar ideoloģiskajiem, finanšu, neveselīgas pārtikas… īsi sakot.. ar visiem ieročiem pēc kārtas.

  • “ar nopietnu sabiedrības drošības risku analīzi augstā līmenī Latvijā vispār neviens nenodarbojas”
    Protams, jo mēs ir dziļa province, ar to nodarbojas centrā, mūsējie tikai izpilda centra rīkojumus.
    ……..
    Jāveido alternatīvi specdienesti :)

  • Jā… alternatīvu naudu, alternatīvu izglītību, alternatīvus medijus, alternatīvus drošības dienestus.

    Lai mums vienmēr būtu iespējas izvēlēties! Priekā!
    Laimīgu Jauno gadu visiem! ;)

  • Varbūt esam ģēniju tauta.
    Citiem zem apziņa; mums aizapziņa – joks
    ——————
    http://ttle.livejournal.com/737062.html

    а гении – это такие странные существа, для которых тема или сюжет – просто повод – создать шедевр

    Гении – любимцы богов, именно они делают жизнь человечества осмысленной.Так что я в любом случае и всегда на стороне гениев.

  • Ģēnijs – kurš spēj izzināt patiESĪBU.
    Kurš jūtas kā daļa no Radītāja.

  • Turpinājums.
    Ģēnijs – kurš spēj izzināt patiESĪBU.
    Kurš jūtas kā daļa no Radītāja.
    Kurš atmodinājis sevī Radītāju.
    To spēj ikviens Cilvēks.

  • Apbrīnojami, ka Satversmes Aizsardzības birojam nekas nav ne sakāms, ne darāms patlabanējā situācijā, kad valsts valoda, kas ir Satversmes pamats, nokļuvusi apdraudētā pozīcijā. Paradoksāli, bet par to publiski runā Matiass Knolls, vacu tautības tulkotājs, kas te dzīvo ilgāku laiku. Savukārt, CVK apgalvo, ka nedrīkst izpaust, kurš deputāts parakstījies par Satversmes labojumiem. Dīvaini organizēta “aizsardzība”, par to, ko raksta Ivo, nemaz nerunājot!

  • Jā, lurike, vienu lietu gan būtu derīgi uzzināt, proti – vai SABam un/vai DP ir izdevies noskaidrot, kurš finansēja pēdējā gada laikā izvērstās provokācijas un provokatīvās kampaņas, kuras šķeļ sabiedrību un rada papildus spriedzi?

    Ja nav, tad
    a) mūsu drošības dienesti ir ļoti vāji
    b) nav nemaz īsti gribējuši noskaidrot, vai pat… stabila situācija, saliedēta sabiedrība nemaz nav “jumta” interesēs ;)

  • Ļoti progresīvi Ivo! Esmu nedzudz (patīkami) pārsteigta. Vienu brīdi man likās, ka Jūs esat sācis peldēt pa straumi. (Pa straumi, tiem, kas nesaprot, nozīmē tā, kā no mums to gaida pārvalde.) Nu gan liekas, ka esat realitātē atgriezies.

  • Vislabāk man patīk jēdziens „Valsts noslēpuma aizsardzība” Latvijas kontekstā.

    Vai tas ir noslēpums par to, cik patiesi iedzīvotāju ir bijuši spiesti pamest savu dzimteni?
    Vai tas ir noslēpums par to, kad de jure izbeigs eksistēt Latvijas Republika?

  • Alma, nekur neesmu bijis aizklīdis ;). Ļoti labi saprotu, ka ierobežotā un saraustītā informācijas apmaiņa gan ar portāla (publicētie materiāli, komentāri), gan e-pasta vēstuļu starpniecību, neļauj izprast manu domu gājienu kopveselumā. Pilnībā tas arī diez vai ir iespējams, tomēr ļoti palīdzēs arī mans jaunākais raksts saistībā ar referendumiem, 21.janv. konference un.. kad beidzot iepazīsimies klātienē ;).

  • Kur var atrast informāciju par to un citām konferencēm?

  • Rakstu nosūtīju DELFiem 5-dien (ceru, ka vismaz nāk. ned. laikā šie publicēs). TF to publicēšu rītdienas laikā. Par 21.janv. konferenci informāciju publicēšu jau šovakar.

  • Situācija ar šīm lietām pašlaik pasaulē ir ĻOTI nopietna.
    Kā pirmā un otrā pasaules karu priekšvakarā.
    Sk., piem., http://www.apollo.lv/portal/news/articles/261371/0?show_inbox=1
    Polijas prokurors, kurš izmeklē Smoļenskas katastrofu, mēģinājis nošauties.
    “Prokurors norādījis, ka šādi viņš mēģināja norādīt uz nopietno korupcijas problēmu, kas «valda militārajās aprindās».”
    Tajā līmenī notiek patiešām šausmīga smadzeņu grozīšana (patiesībā – dvēseles izturības pārbaude), tāda, kas griež visas iekšas ārā…
    Jāatceras, KĀ izveidojās Latvijas valsts 1918.g., lai saprastu, kāda līmeņa un kāda dziļuma problematizācija pašlaik notiek – Latvijai liekt atkalpot to, ka Rietumi palīdzēja Latvijai kļūt par valsti, protams, ne jau nesavtīgi, bet patiesībā tādēļ, ka bija vajadzīga toreizējās Krievijas un Vācijas ietekmes samazināšana un britu imperiālisma stiprināšana. Tagad ar referendumu, piemēram)jau kārtējo reizi tiek menedžēts kaut kas līdzīgs. Ne jau krievu valoda apdraud latviešu kultūras un mentalitātes nākotni, bet angļu.

  • Piekrītu, Agnese, tieši tā, kultūra un mentalitāte tiek apdraudēta un angļu valoda darbojas kā atdalītājs un sadalītājs…

  • Ir jāsaprot, par ko iet t.s. evolūcijas karš.
    KAS ir tā augstākā likme, un augstākais risks mūsdienu pasaulē. (Jeb, sengrieķu terminos runājot, – par ko mūsdienās sacenšas Kosmoss un Haoss…)
    Par DABISKĀS dažādības saglabāšanu (kas prasa arvien augstāku organizētības, t.i., apziņas līmeni) – pretstatā nivelēšanai, unificēšanai, vienādošanai un galu galā entropijai.
    DROŠĪBU valstī un visā pasaulē var nodrošināt TIKAI neatlaidīga visas sabiedrības tiekšanās uz cilvēciskās apziņas līmeni. Visas šīs t.s. “drošības iestādes” ir vienkārši vecās infrastruktūras inerce – laika pavilkšanai garumā, lai mēs vēl paspētu atjēgties un saprast, kas pasaulē notiek, un celtu savu apziņas līmeni, savu radošo efektivitāti, savu reālo atbildību par visu, kas notiek. Tāpēc tās vispār nav vērts nopietni apspriest.
    Tīri objektīvi un metroloģiski pamatoti krievu valodai – salīdzinājumā ar angļu valodu – ir LIELĀKA nozīme dabiskās dažādības, dabiskās daudzveidības (t.i., INFORMĀCIJAS bagātības) saglabāšanā pasaulē un šī evolūcijas kara pozitīvā risinājumā – kaut vai kiriļicas dēļ.
    IESPĒJAMS, ka tieši Latvija ir tā īpašā vieta mūsdienu pasaulē, kurai lemts (uzticēts) vēsturiskais uzdevums izspriest TAISNĪGU tiesu attiecībā uz mūsu pasaules (civilizācijas) tālākās attīstības potenciālu un perspektīvām. Un tādā gadījumā gaidāmais t.s. “valodu referendums” Latvijā ir daudz svarīgāks notiks visas pasaules mērogā nekā jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts iestāžu valodu.

  • «Tā ir totalitārisma ieviešana, kurā katru soli novēro un reģistrē – totālas kontroles sabiedrības izveidošanas centieni, kas Latvijā nezin kāpēc ir ļoti populāri, bet par to neviens nerunā,» aģentūrai LETA sacīja Sedlenieks:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/262559

  • <Agnese 10.01.2012., 18:45
    (..)Jāatceras, KĀ izveidojās Latvijas valsts 1918.g.,..
    ========================================================
    Es atcērēšanās-atskaites punktu pārlieku uz vēl tālāku pagātni:''Pāvests Inocents III 1199.gadā bullā "Universis Christi fidelibus in Saxonia et Guestfalia constitutis" vērtē Baltijas ciltis kā "barbarus, kas dievam pienācīgo godu dod truliem kustoņiem, lapotiem kokiem, dzidriem ūdeņiem, zaļojošiem kokiem un nešķīstiem gariem". [Ambainis O. Latviešu folkloristikas vēsture. R., 1989. - 9.lpp.]
    - Toreiz rietumu gudrie kļūdaini novērtēja mūsu senču senčus un viņu sasniegto, kļūdainu stratēģiju un taktiku piekopa t.s. 'rietumnieciskošanā' – tagad process turpinās….

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.