Kādēļ Somijas izglītības sistēmai ir tādi panākumi?

Mācību semestris tuvojās noslēgumam. Kirkkojarvi vispārizglītojošās skolas (atrodas pilsētā Espo – uz rietumiem no Helsinkiem) ilggadīgais skolotājs un pašreizējais direktors Kari Louhivuori nolēma izmēģināt pat pēc Somijā valdošajiem kanoniem kaut ko ārkārtēju. Viens no viņa sestās klases skolēniem, Kosovas albāņu zēns, neskatoties uz skolotāju pūlēm, nu nekādi nespēja sekmīgi iekļauties mācību procesā. Skolas mācību spēku komanda, ieskaitot sociālo pedagogu, psihologu un medmāsu, pārliecināja direktoru Louhivuori, ka pie tā nav vainojams puikas slinkums. Tādējādi viņš izlēma zēnu atstāt uz otru gadu, kas Somijā notiek ļoti reti un faktiski ir novecojis risinājums šādiem gadījumiem.

Pēdējās desmitgades laikā Somijā ir ievērojami uzlabojusies bērnu lasītprasme, rakstītprasme, kā arī zināšanas matemātikā un dabaszinātnēs, jo tur, lai skolniekiem tiktu nodrošināts viss iespējami labākais, skolotājiem uzticas un dod rīcības brīvību. Šis 13 gadus jaunais zēns Besarts Kabaši (Besart Kabashi) saņēma ko tādu, ko varētu raksturot ar vārdiem „karaliska apmācība”.

„Togad Besartu es paņēmu kā savu privāto skolnieku”, saka Louhivuori sarunā savā kabinetā, ko daiļoja grupas The Beatles Yellow Submarine plakāts un elektriskā ģitāra sienas nišā. Laikā, kad Besarts neatradās dabaszinātņu, ģeogrāfijas un matemātikas stundās, viņš tika nosēdināts blakus direktora galdam deviņgadīgo un desmitgadīgo klases priekšā. Viņš no augstas grāmatu kaudzes ņēma vienu, pēc tam – otru, līdz kāri būrās cauri dučiem grāmatu. Gada laikā „Kosovas kara bēgļu dēls” bija ielauzies savas audžu valsts patskaņu bagātajā valodā un nonācis līdz apjausmai, ka viņš patiesībā ir spējīgs … mācīties.

Pēc vairākiem gadiem nu jau 20 gadus vecais Besarts ieradās Kirkkojarvi skolas Ziemassvētku ballē ar konjaka pudeli un platu smaidu. „Tu man ļoti palīdzēji,” viņš teica savam bijušajam skolotājam. Besarts bija atvēris savu autoservisu un uzkopšanas firmu. „Tas nav nekas īpašs,” Louhivuori man saka. „Tas ir tas, ar ko mēs nodarbojamies ikdienā – sagatavojam bērnus dzīvei.”

Šis stāsts par vienu izglābto bērnu norāda uz pāris atslēgām, kādēļ nelielā Ziemeļu tauta ir spējusi radīt tik satriecošu izglītības sistēmas veiksmes stāstu. Šis fenomens iedvesmoja, samulsināja un pat aizkaitināja daudzus Amerikas izglītības sistēmas darbiniekus un vecākus. Somijas pieeja izglītošanai kļuva par neticami karstu tēmu pēc tam, kad 2010.gadā uzņemtā dokumentālā filma Waiting for „Superman” (skat. filmas iepazīstināšanas video) salīdzināja Somijas izglītības sistēmu ar Amerikas problēmpilnajām valsts/pašvaldību skolām.

„Skolniekiem visu iespējami labāko” ir pieeja un attieksme, kas pavada ne tikai Kirkkojarvi skolas 30 skolotājus, bet lielāko daļu no 62000 Somijas pedagogu 3500 skolās no Lapzemes līdz Turku – profesionāļiem, kuri atlasīti no spējīgākajiem 10 procentiem absolventu un kuri nopelnījuši nepieciešamo maģistra grādu pedagoģijā. Vairākas skolas ir pietiekami mazas, lai skolotāji pazītu katru skolēnu. Ja viena metode izrādās neefektīva, skolotāji vēršas pēc padoma pie kolēģiem un mēģina citādi. Tā vien šķiet, izaicinājumi viņiem sagādā baudu. Gandrīz 30 procenti Somijas bērnu pirmajos deviņos mācību gados saņem īpašu palīdzību. Louhivuori skola pagājušajā gadā „apkalpoja” 240 bērnus, un pretēji Somijai, kā etniski viendabīgai valstij, šajā skolā vairāk kā puse no 150 pamatskolas vecuma bērniem ir imigranti no Somālijas, Irākas, Krievijas, Bangladešas, Igaunijas un Etiopijas. „Bērnus no turīgām ģimenēm ar izglītotiem vecākiem var mācīt arī dumji skolotāji,” Louhivuori smaidot saka. „Mēs cenšamies piesaistīt mazāk spējīgos bērnus. Tas ir dziļi iesakņojies mūsu domāšanā.”

Somijas izglītības sistēmas pārveidošana sākās aptuveni pirms 40 gadiem. Tas tika darīts ar domu, ka laba izglītība būs galvenais valsts ekonomikas atjaunošanas dzinējspēks. Izglītības politikas īstenotājiem līdz pat 2000. gadam nebija ne jausmas, ka panākumi ir tik labi. Togad tika iegūti Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP; angl. – Programme for International Student Assessment) rezultāti. Piecpadsmitgadnieku standartizētā zināšanu un prasmju pārbaude 40 pasaules vietās parādīja, ka Somijas jaunatnei ir labākā lasītprasme pasaulē. Trīs gadus vēlāk, viņi bija labākie matemātikā. Ap 2006. gadu Somija no 57 valstīm (un dažām lielpilsētām) bija labākā dabas zinātnēs. Saskaņā ar 2009. gada SSNP rezultātiem, somi bija otrie dabas zinātnēs, trešie lasītprasmē un sestie matemātikā starp aptuveni pusmiljonu skolēniem visā pasaulē. „Es joprojām esmu pārsteigta,” saka Arjarita Heikinena (Arjariita Heikkinen), Helsinku vispārizglītojošajās skolas vadītāja. „Man nebija ne jausmas, ka rezultāti būs tik labi.”

Amerikas Savienotajās Valstīs, kuru skolēni pēdējās desmitgades laikā uzrādīja viduvējus rezultātus, valdības pārstāvji cenšas valsts skolās ieviest tirgus konkurenci. Pēdējos gados, grupa Wall Street finansistu un filantropu, starp kuriem ir arī, piemēram, Bils Geits (Bill Gates), nodrošina finansējumu vairākām privātā sektora idejām tādām kā kuponi (vouchers), uz testu rezultātiem balstītas mācību programmas (data-driven curriculum), līgumskolas (charter schools), kuru skaits pēdējās desmitgades laikā ir dubultojies. Arī ASV prezidents Obama acīmredzot savu kārti liek uz sacensību. Viņa iniciatīva „Traukšanās uz virsotni” (Race to the Top) aicina Savienotās Valstis sacensties par federālajiem dolāriem, skolotāju novērtēšanai izmantojot testus un citas metodes. Tā ir pieeja, kas Somijā atsaucību noteikti negūtu. „Manuprāt, skolotāji plēstu sev matus,” saka Timo Heikinens (Timo Heikkinen), skolas direktors Helsinkos ar 24 gadu pieredzi pedagoģiskajā darbā. „Ja jūs mērāt tikai statistiku, jūs neņemat vērā cilvēcisko aspektu.”

Somijā neeksistē neviens tests, kas būtu norīkots no augšas, izņemot vienu eksāmenu vidusskolas pēdējā mācību gada beigās. Nav nekādu ranga tabulu, salīdzināšanas vai konkurences starp studentiem, skolām vai reģioniem. Somijas skolas finansē valsts. Izglītības sistēmas aģentūrās strādājošie cilvēki, kuri veic koordinēšanas darbus, sākot no nacionālā līmeņa valsts amatpersonām līdz vietēja līmeņa vadītājiem, ir pedagogi, nevis biznesa pārstāvji, militāristi vai politikāņi-karjeristi. Katrai skolai ir vieni un tie paši nacionālie mērķi, kā arī līdzvērtīgas iespējas skolotāju ziņā, jo tie visi ir universitātēs sagatavoti pedagogi. Rezultātā somu bērniem ir iespēja iegūt vienlīdz labu izglītību neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo nelielā lauku ciematā, vai pilsētā. Saskaņā ar jaunāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angl. – the Organization for Economic Co-operation and Development; OECD) pētījumu, Somijā starpība starp spējīgākajiem un mazāk spējīgajiem skolēniem ir pati mazākā pasaulē. „Vienādas iespējas ir pats svarīgākais jēdziens Somijas izglītības sistēmā. Visas politiskās partijas – gan labējās, gan kreisās – par to ir vienisprātis,” stāsta Oli Lūkainens (Olli Luukkainen), ietekmīgās Somijas skolotāju savienības prezidents.

Deviņdesmit trīs procenti somu absolvē vispārizglītojošās vai arodskolas – tas ir par 17,5 procentiem vairāk, kā ASV. Sešdesmit seši procenti dodas tālāk iegūt augstāko izglītību, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tai pat laikā finanšu līdzekļus uz vienu skolēnu Somija tērē aptuveni par 30 procentiem mazāk, kā ASV.

Tomēr, kā jau atturīgajiem somiem pieklājas, no uzpūtības un iedomības nav ne vēsts. Viņi dedzīgi svin panākumus nesen notikušajā pasaules čempionātā hokejā, taču SSNP rezultātus – ne pārāk. „Mēs rūpējamies par to, lai bērni iemācītos mācīties, nevis gatavojam viņus testu kārtošanai,” bilst Pasi Salbergs (Pasi Sahlberg), bijušais matemātikas un fizikas skolotājs, kurš šobrīd ir Somijas Izglītības un kultūras ministrs. „SSNP testi mūs diez ko neinteresē. Tas nav tas, par ko mēs domājam.”

Kādā vēlā aprīļa dienā Kirkkojarves skolā Maija Rintola stāvēja savas čalojošās divdesmit triju bērnu – septiņ un astoņgadīgo – klases priekšā. Daudzkrāsainu pavedienu mudžeklis klāja viņas rudos matus. Divdesmitgadīgā skolotāja pielaikoja savu ietērpu Vappu dienai, kad skolotāji un bērni dumpinieciska paskata tērpos dodas ārā, lai svinētu Maija dienu. Rīta saule lēja citrondzeltenas krāsas mirdzumu uz puķu kastēm, kuras atradās uz koka palodzēm un kurās auga Lieldienu zāles. Rintola pasmaidīja un noteiktā slīpumā pacēla roku – tā ir laika gaitā viņas pārbaudītā „klusā žirafe”, kas nozīmēja, ka bērniem laiks pieklust. Mazās cepures, mēteļi, apavi salikti skapīšos, un nu bērni mīņājās katrs pie sava galda, gaidot savu kārtu, lai pastāstītu rotaļlaukuma stāstu. Viņi tikko bija atgriezušies no regulārā 15 minūšu starp stundu pārtraukuma, kas tiek pavadīts ārā. „Rotaļas šajā vecumā ir ļoti svarīgas,” Rintola vēlāk saka.

Kņadai pierimstot, skolēni no saviem soliem izņēma mazas somiņas ar pogām, pupām un laminētām kārtīm, kuras bija numurētas no 1 līdz 20. Skolotājas palīgs izdalīja dzeltenas sloksnes, atbilstoši desmit cipariem. Uz „gudrās tāfeles” (smart board), kas atradās telpas priekšpusē, Rintola iepazīstināja ar skaitļu ābeci. Vienai meitenei bez redzama iemesla bija uzvilktas kaķa ausis. Citai – uz galda bija maza pelīte, kas viņai atgādināja par mājām. Rintola staigāja pa telpu, palīdzot katram bērnam izprast būtību. Tie, kuri vingrinājumu pabeidza ātrāk, spēlēja sarežģītāku „riekstu puzzles” spēli. Pēc 40 minūtēm bija pienācis laiks siltai maltītei kafejnīcā, kas atgādināja nelielu katedrāli.

Skolotāji Somijā pavada mazāk laika skolā un klasē, nekā amerikāņu skolotāji. Papildus laiku skolotāji izmanto mācību programmu veidošanai un savu skolēnu novērtēšanai. Bērni daudz vairāk laika pavada spēlēm ārā – arī ziemas periodā. Mājasdarbu apjoms ir minimāls. Obligātā izglītība sākas ne agrāk kā no 7 gadu vecuma. „Mums nav jāsteidzas,” saka Louhivuori. „Bērni mācās labāk tad, kad viņi tam ir gatavi. Kādēļ lai viņus turētu sasprindzinājumā?”

Tas ir gandrīz neiespējami, ka bērns būtu izsalcis vai bez pajumtes. Somija nodrošina trīs gadus ilgu pēcdzemdību atvaļinājumu un apmaksā pirmsskolas izglītību visiem bērniem līdz piecu gadu vecumam, kur uzsvars tiek likts uz rotaļāšanos un socializāciju. Bez tam, valsts maksā vecākiem aptuveni 150 eiro mēnesī par katru bērnu līdz 17 gadu vecumam. Deviņdesmit septiņi procenti sešgadnieku apmeklē valsts bērnudārzus. Skola nodrošina ar pārtiku, medicīnisko aprūpi, juridiskos un taksometru pakalpojumus, ja tādi ir nepieciešami. Skolēnu veselības aprūpe ir bezmaksas.

Taču, neskatoties uz to, Rintola teica, ka viņas bērni ieradās augustā ar milzīgām lasītprasmes un rakstītprasmes atšķirībām. Ap Aprīli gandrīz katrs bērns viņas klasē lasīja, un lielākā daļa rakstīja. Zēni tika ieinteresēti literatūrā ar tādām grāmatām kā Kapteinis apakšbikse (Kapteeni Kalsarin). Skolas speciālais pedagogs nāca talkā Rintolai, lai mācītu piecus bērnus ar dažādām uzvedības un mācīšanās problēmām. Valsts mērķis pēdējos piecos gados ir bijis panākt, lai visi bērni varētu nokļūt „apritē”. Vienīgie brīži, kad Rintolas klase nav viņas redzeslokā, ir somu valodas stundu laikā, jo tā bērniem ir kā otrā valoda, un to māca diplomēta skolotāja ar 30 gadu pieredzi.

Lai arī reti, tomēr ir arī izņēmumi. Viena pirmās klases vecuma meitene nenonāca Rintolas klasē. Sīciņā septiņgadniece bija nesen ieradusies no Taizemes un somiski neprata ne vārda. Viņa mācījās matemātiku speciālā „sagatavošanas klasē” pie daudzkultūru eksperta. Tā ir izstrādāta metodika, lai palīdzētu bērniem mācīties, kamēr viņi apgūst vietējo valodu. Kirkkojarvi skolotāji ir iemācījušies tikt galā ar neparasti lielo imigrantu skolēnu skaitu. Espo pilsēta viņiem palīdz ar papildus 82000 eiro gadā „integrācijas fonda” līdzekļu ietvaros, lai samaksātu par īpaši sagatavotiem skolotājiem, konsultantiem un sešām klasēm skolēnu ar īpašām vajadzībām.

Rintola mācīs tos pašus bērnus nākamgad un, iespējams, arī turpmākos piecus gadus, atkarībā no skolas plāniem. „Tā ir laba sistēma. Es varu izveidot ciešas saites ar bērniem,” teica Rintola, kuru pirms 20 gadiem bija izvēlējies Louhivuori. „Es saprotu, kas viņi ir.” Bez somu valodas, matemātikas un dabaszinātnēm, pirmklasniekiem ir arī mūzikas, mākslas, sporta, reliģiju un rokdarbu nodarbības. Angļu valoda tiek mācīta no trešās klases, zviedru – no ceturtās. Piektajā klasē klāt nāk bioloģija, ģeogrāfija, vēsture, fizika un ķīmija.

Līdz pat sestajai klasei skolēniem nav nekādu reģionālo eksāmenu, un arī sestajā klasē – tikai, ja klases skolotāja piekrīt piedalīties. Lielākā daļa šādās pārbaudēs arī piedalās – aiz ziņkārības. Rezultāti netiek publiskoti. Somu pedagogiem ir grūti izprast Amerikas Savienoto Valstu aizraušanos ar standartizētajiem testiem. „Amerikāņiem patīk visas tās diagrammas, stabiņi un krāsainie grafiki,” Louhivuori zobojās, rakņādamies pa sienas skapi un meklēdams pagājušā gada rezultātus. „Izskatās, ka šogad kopumā mēs esam labāki, kā pirms diviem gadiem,” viņš teica pēc tam, kad bija atradis pārskatu rezultātus. „Tas ir absurds. Mēs par bērniem zinām daudz vairāk, nekā šie testi mums spēj parādīt.”

Es ierados Kirkkojarvi, lai redzētu, vai Somijas pieeja attaisnojas, strādājot ar skolēniem, kuri nav blondi, zilacaini luterāņi, kā tas stereotipiski tiek uzskatīts. Vēlējos uzzināt, vai Kirkkojarvi panākumi nav gluži vienkārši laimīga sakritība. Daži no daiļrunīgajiem Amerikas konservatīvajiem reformatoriem jau ir nobažījušies par „mēs mīlam somus” jeb, tā saukto, „skaudību pret Somiju”. Viņi argumentē, ka ASV nav nekā ko mācīties no valstiņas, kurā ir tikai 5,4 miljoni iedzīvotāju, no kuriem tikai 4 procenti dzimuši citās valstīs. Tomēr, šķiet, ka somi ir uz pareizā ceļa. Kaimiņos esošā Norvēģija – aptuveni tāda pat izmēra valsts – īsteno līdzīgu izglītības politiku, kāda ir Savienotajās Valstīs. Tā izmanto standartizētos eksāmenus, un skolotājiem netiek pieprasīts maģistra grāds. Un – tieši tāpat kā Amerikai, Norvēģijas SSNP rezultāti ir iestiguši kaut kur ap vidu.

Lai izpētītu vēl vienu piemēru, devos uz austrumiem no Espo – uz Helsinkiem, uz nemīlīgu apkaimi ar nosaukumu Siilitie. Tulkojumā, no somu valodas – „Eža ceļš” – vieta, kas pazīstama ar vissenākajiem zemas izmaksas apbūves kvartāliem Somijā. 50 gadus vecā „kastes tipa” ēka atrodas mežainā apvidū, ap stūri no metro stacijas, degvielas uzpildes staciju un veikalu ielenkta. Puse no 200 pirmās līdz devītās klases skolēnu ir ar mācīšanās problēmām. Visi, izņemot bērnus ar vissmagākajiem garīgās atpalicības gadījumiem, pieturoties pie Somijas politikas, mācās kopā ar visiem pārējiem.

Pirmās klases skolēni skraidīja starp blakus augošajām priedēm un bērziem, ​​katrs turot rokā kaudzīti ar skolotāju pašdarinātām laminētām „matemātikas kartiņām” izmantošanai āra apstākļos. „Atrodi zaru, kurš ir tavas pēdas garumā”, viens lasa. „Sameklē 50 akmentiņus vai ozolzīles un saliec tās kaudzēs katrā pa 10”, lasa kāds cits. Darbojoties komandās, septiņus un astoņus gadus vecie bērni steidzās izpildīt uzdevumus, lai redzētu, cik ātri viņi to var paveikt. Aleksis Gustafsons (Aleksi Gustafsson), kurš maģistra grādu ieguva Helsinku Universitātē, šo vingrinājumu izstrādāja pēc tam, kad bija apmeklējis vienu no daudzajiem semināriem, kas skolotājiem ir pieejami bez maksas. „Es veicu pētījumu par to, cik šādas nodarbes ir efektīvas,” viņš teica. „Aktivitātes ārā bērniem ir tīrā izprieca. Vienlaikus viņi patiešām arī mācās.”

Alekša māsa Nana Germerota (Nana Germeroth) māca bērnus ar ļoti lieliem attīstības traucējumiem. Alekša audzēkņiem nav problēmu nedz ar mācīšanos, nedz uzvedību. Šogad abi lielākoties savas klases apvieno, lai liktu kopā gan idejas, gan spējas, strādājot ar tik dažāda attīstības līmeņa bērniem. „Mēs viens otru zinām patiešām ļoti labi,” teica Nana, kura ir par desmit gadiem vecāka. „Es saprotu Aleksi no pusvārda.”

Skola saņem 47000 eiro gadā no „integrācijas fonda” līdzekļiem, lai varētu nolīgt asistentus un īpaši apmācītus pedagogus, kuriem tiek maksātas nedaudz lielākas algas, salīdzinot ar pārējiem skolotājiem, jo viņu darba veikšanai nepieciešamas papildus prasības un sešu gadu studijas universitātē. Uz katriem septiņiem skolēniem šajā skolā ir viens speciālists.

Kādā citā klasē divi speciālās izglītības pedagogi par labāku ir atraduši citu pieeju darbam komandā. Pagājušajā gadā Kaisai Summai – skolotājai ar piecu gadu pieredzi – bija grūtības savaldīt pirmās klases zēnus. Viņa ar skaudību skatījās uz blakus klasē esošajiem Paivi Kangasvieri klusajiem otrklasniekiem un lūkoja pēc noslēpumiem, ar kuriem kolēģis ar 25 gadu darba stāžu varētu padalīties. Viņiem abiem bija skolēni ar visatšķirīgākajām spējām un īpašajām vajadzībām. Summa vaicāja Kangasvieri, vai sporta nodarbībās nebūtu iespējams abas klases apvienot ar cerību, ka laba uzvedība varbūt ir lipīga. Un tas deva augļus. Šogad abi nolēma darboties kopā 16 stundas nedēļā. „Mēs viens otru papildinām,” teica Kangasvieri, kurš sevi raksturo kā mierīgu, bet stingru „tēvu”, pretēji siltajai un mātišķajai Summai. „Tā ir pedagoģiskā sadarbība vislabākajā tās izpausmē,” viņa piebilst.

Laiku pa laikam direktore Arjarita Heikinena man saka, ka Helsinku rajona vadītāji mēģina skolu slēgt, jo apkārtnē paliek arvien mazāk un mazāk bērnu, un, tikai pateicoties iedzīvotāju aktīvajai pretestībai, skola tiek saglabāta. Neskatoties uz visu, gandrīz 100 procenti skolas absolventu turpina mācības vidusskolā. Pat daudzi no tiem, kuriem ir ļoti nopietni attīstības traucējumi, atradīs vietu iespēju bagātajā Somijas arodvidusskolu un profesionāli tehnisko skolu sistēmā, kurās mācās 43 procenti no visiem vidusskolniekiem. Tur audzēkņi tiek sagatavoti darbam ēdināšanas iestādēs, slimnīcās, celtniecības firmās un birojos. „Mēs palīdzam viņiem nonākt visatbilstošākajā vidusskolā,” teica direktores vietniece Anne Roselius. „Mums rūp, par ko viņi dzīvē kļūs.”

Ne visos laikos Somijas skolas ir bijušas šāds brīnums. Līdz pat 1960-to gadu beigām somi sāka savu izaugsmi, būdami diezgan lielā Padomju Savienības ietekmē. Lielākā daļa bērnu pēc sešiem gadiem atstāja valsts skolu – devās uz privātajām skolām, klasiskajām ģimnāzijām vai tautas skolām, kur nebija tāda bardzība. Tikai priviliģētie vai veiksmīgie tika pie kvalitatīvas izglītības.

Situācija mainījās kopš brīža, kad Somija sāka mēģināt virzīties no asiņainās, sadrupušās pagātnes uz vienotu nākotni. Simtiem gadu šie neatkarīgie cilvēki atradās iesprostoti starp divām konkurējošām varām – zviedru monarhijas rietumos un krievu cara austrumos. Nebūdami ne skandināvi, ne baltieši, somi bija lepni par savām ziemeļu saknēm un unikālo valodu, kuru tikai viņi vienīgie spēja patiesi mīlēt. 1809. gadā no Zviedrijas pakļautības, kura valdīja pār somu ļaudīm ap 600 gadu, Somija nonāca Krievijas impērijas apskāvienos. Krievijas cars piešķīra Somijai autonomās Lielās Hercogistes statusu – kvazi valsts ar konstitucionālām saitēm ar impēriju. Kapitālu viņš pārvietoja no Turku – netālu no Stokholmas, uz Helsinkiem – tuvāk Pēterburgai. Pēc tam, kad boļševiki caru gāza 1917. gadā, Somija pasludināja savu neatkarību, iekuļoties pilsoņu karā. Vēl trīs kari laikā no 1939. – 1945. gadam – divi ar Padomju Savienību, viens ar Vāciju – atstāja valsti rētu rētās, ar milzīgu rūgtumu zaudējot daļu teritorijas un vēl iemantojot parādu krieviem. „Tomēr brīvību mēs nosargājām”, teica Pasi Sālbergs (Pasi Sahlberg), Izglītības un kultūras ministrijas ģenerāldirektors.

1963. gadā Somijas Parlaments pieņēma drosmīgu lēmumu – ekonomikas atjaunošanas nolūkos kārti likt uz izglītības sistēmas attīstīšanu. „Es to sauktu par Somijas izglītības sistēmas lielo sapni,” teica Sālbergs, kura grāmatai Somu mācībstundas (Finnish Lessons) plānots nākt klajā šī gada oktobrī. „Bija pavisam vienkārša doma – lai katram bērnam būtu pieejama laba izglītība. Ja vēlamies būt konkurētspējīgi, mums nepieciešams izglītot ikkatru. Tas viss radās dēļ nepieciešamības izdzīvot.”

Runājot praktiski, – un kurš gan būtu praktiskāks par somiem -, šis lēmums nozīmēja to, ka izvirzītajam mērķim netiks ļauts izplēnēt retorikā. Likumdevēji nonāca pie šķietami vienkārša risinājuma, kas lika pamatu visam turpmākajam. Valsts skolas skolēniem no 7 līdz 16 gadiem organizēt vienā vispārizglītojošo skolu (peruskoulu) sistēmā. Skolotāji no visas valsts deva savu ieguldījumu nacionālās mācību programmas izveidē, kura piedāvāja vadlīnijas, nevis instrukcijas. Bez somu un zviedru valodām (valsts otrā oficiālā valoda) parasti kopš 9 gadu vecuma bērni mācās trešo valodu (angļu – ir visiecienītākā). Resursi tika sadalīti vienmērīgi. Pamatskolām kļūstot arvien labākām, kvalitāte cēlās arī vidusskolai (10. līdz 12. klase). Otrs svarīgais lēmums tika pieņemts 1979. gadā, kad reformatori pieprasīja, lai par valsts līdzekļiem katram skolotājam būtu maģistra grāds – gan teorija, gan prakse – kādā no astoņām valsts universitātēm. Līdz ar to skolotāji drīz vien nonāca tādā pat sabiedriskajā statusā, kā ārsti un juristi. Reflektanti sāka pārpludināt skolotāju mācību programmas, un ne tādēļ, ka algas būtu bijuša ļoti augstas, bet dēļ tā, ka šo amatu padarīja pievilcīgu neatkarība un cieņa. Pēc Sālberga teiktā, 2010. gadā uz 660 pamatskolas skolotāju apmācības vietām pretendēja aptuveni 6600 pieteikumu. Ap 80-to gadu vidu, klases sapurināja beidzamā izmaiņu pakete, atbrīvojot no pēdējiem „regulējumiem no augšas”. Politikas pārvaldība novirzījās pilsētu domju rokās. Nacionālā mācību programma saturēja vairs tikai vispārīgas vadlīnijas. Piemēram, valsts mērķi matemātikā no 1. līdz 9. klasei, tika kodolīgi formulēti nieka 10 lappusēs. Bērnu sijāšana pēc spējām un šķirošana grupiņās, tika likvidēta. Visi bērni – spējīgākie un mazāk spējīgie – mācāmi vienās klasēs, ar lielu skaitu speciālo pedagogu, nodrošinot, ka neviens bērns netiks atstāts novārtā. Kontrolējošās institūcijas slēdza savas durvis 90-to gadu sākumā, uzticot atbildību un arī kontroles funkcijas skolotājiem un direktoriem. „Vēlme gūt panākumus izriet no mūsu pašu motivācijas, jo mēs mīlam savu darbu,” saka Louhivuori. „Dzenulis ir mūsos pašos”.

Starptautiskie pārbaužu rādītāji Somijai pieauga tikai pēdējās desmitgades laikā. Patiesībā valsts sākotnējos centienus varētu dēvēt pat par Staļiniskiem. Pirmā nacionālā programma, izstrādāta 70-to gadu pašā sākumā, ir 700 muļķīgu lappušu bieza. Timo Heikinens, kurš Somijas valsts skolā sāka mācīt 1980. gadā un tagad ir Kallahti vispārizglītojošās skolas (atrodas Helsinku austrumu daļā) direktors, atceras, ka lielākā daļa viņa kolēģu vidusskolā sēdēja pie galda, diktēja un paklausīgie bērni visu pierakstīja savās piezīmju kladēs.

Un izaicinājumi pastāv vēl joprojām. Somijas finanšu problēmas 90-to gadu sākumā šīs „pārliecinošās Eirovalsts”, kā to nodēvējis Deivids Kirbijs (David Kirby) grāmatā A Concise History of Finland (latv. – „Kodolīga Somijas vēsture”), ekonomikai atnesa jaunus izaicinājumus. Tai pat laikā valstī gāzās iekšā imigrantu pūļi, čupojās zemu izmaksu apbūves kvartālos, sagādājot papildus spriedzi skolām. Nesenais Somijas Akadēmijas ziņojums brīdināja, ka vairākās lielo pilsētu skolās vērojama polarizācija – pēc rases un turīguma. Baltādainie somi izvēlas skolas, kurās ir mazāk mazturīgo un imigrējušo bērnu.

Pirms dažiem gadiem Kallahti direktors Timo Heikinens ievēroja, ka arvien vairāk turīgo somu vecāku, iespējams, raizējoties par Somālijas bērnu skaita palielināšanos Kallahti skolā, sāka sūtīt savus bērnus uz kādu no citām tuvējām skolām. Uz ko atbildot, Heikinens ar saviem skolotājiem izstrādāja jaunu vides zinību kursu, izmantojot priekšrocības, kas izriet no tā, ka skola atrodas tuvu mežam. Kā arī – viņu jaunā bioloģijas laboratorija, kas aprīkota ar trīsdimensiju tehnoloģijām, ļauj vecākajiem skolēniem vērot asins cirkulēšanu cilvēka ķermenī.

„„Šī ir pavisam jauna lieta,” saka Heikinens, vēlāk piebilzdams: „bet mēs nepārtraukti skatāmies, kā kaut ko iespējams uzlabot.”

Citiem vārdiem – skolēniem visu to labāko.


* * *

Žurnāls “Smithsonian”, 2011.gada septembra numurs
Oriģināls lasāms www.smithsonianmag.com.

Raksta autore Lajanella Henkoka (Lynnell Hancock) raksta par izglītību un māca Kolumbijas žurnālistu universitātē.

Fotogrāfs Stjuarts Konvejs (Stuart Conway), dzīvo Austrumu Suseksā (East Sussex), netālu no Anglijas dienvidu krasta.

Tulkoja Ivo Verners, veido portālu www.TautasForums.lv, dzīvo Cēsīs un Rīgā.

Ieteica Guntis Veiskats.


  • Redzu nomoda sapni…
    Dzirkstītes iet no mājas uz māju,
    Klauvē,
    No sidraba stīdziņām
    Auž Latvijas viedautu.
    (Pēc Aspazijas “Sidraba šķidrauta”)

  • Lasu Aspazijas un Raiņa laikabiedra, tautskolotāja (56. gadu stāžs), viena no pedagoģisko zinātņu celmlaužiem Latvijā Jāņa Grestes atmiņu grāmatu ‘Krist un celties’.
    Smagi, baigi smagi īr gājis tai izglītības lauciņā – vieni ”auda”, citi ”grāva”. Ne tikai karš ārdījis uzcelto – ”Tad nāca 1934.gads. Tas noslaucīja daudz ko.(..)Padzina tos, kurus mēs vienmēr esam uzskatījuši par mūsu skolas greznumu: P.Kūlu, Rītiņu, Lancmani, Odiņu, Lambertu, Martineli, Āboliņu utt.’ Pašu J.Gresti arī padzina…Izrādās, slēdza arī Raiņa un Aspazijas atbalstīto Skolotāju savienību.
    Gandrīz kā 1992.g.? ”Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai.”
    http://www.diena.lv/arhivs/kurp-dodas-dziedataju-tautas-muzikas-izglitiba-13105111
    p.s.
    Manuprāt, esošā situācija labāk raksturojis –
    Gundars Ķeniņš-Kings, Pacifika luterāņu universitātes (ASV) emeritētais profesors:”Atklāti sakot, es te redzu īgnu un nelaimīgu tautu, kam nav skaidru mērķu un mērķtiecīgas valsts vadības.”
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=333063:maingie-uzskati-par-labkljbu&Itemid=93

  • p.s.s.
    Latvija izvēlas ”amerikāņu variantu”? Vismaz tāds priekšstats, ja salīdzina TF publicēto par Somiju ar LA par notiekošo. Pie mums akcents uz modernajām tehnoloģijām: ‘Latvijā sabiedrība vēl jāpārliecina par guvumiem, ko dod tehnoloģiju izmantošana mācību procesā, un valdībai jāatrod līdzekļi tehnoloģiju iegādei.’ http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=327531:llatvijai-ir-pasaules-klases-projektsr&Itemid=145

  • Ja vien lenta.ru nefleitē, ted amrikāņu varians būs riktigi “labs”
    http://lenta.ru/news/2011/12/15/publicschool/

  • “..Obligātā izglītība sākas ne agrāk kā no 7 gadu vecuma. „Mums nav jāsteidzas,” saka Louhivuori. „Bērni mācās labāk tad, kad viņi tam ir gatavi. Kādēļ lai viņus turētu sasprindzinājumā?..”
    “..Pirmās klases skolēni skraidīja starp blakus augošajām priedēm un bērziem, ​​katrs turot rokā kaudzīti ar skolotāju pašdarinātām laminētām „matemātikas kartiņām” izmantošanai āra apstākļos.”
    ——-
    Gribētu redzēt mūsu bērnus skraidām un priecājamies!
    Tas ir vienīgais veids kā sekmīgi mācīties un attīstīties.
    Man personīgi skola un bērnudārzs Latvijā pagaidām asociējas ar koloniju, kurā mūsu nabaga bērni ar varu tiek ievietoti un spīdzināti.
    Paldies visiem, kas redz un dara, lai tas reiz beigtos!
    Novēlu mums arī spēt dot bērniem visu to labāko.

  • Man skola un bernudārzs asociējas ar nekontrolētu klaigāšanu- laikam jau aiz izmisuma?

  • Skola vispirms vajadzīga, lai bērni iemācītos nevietā nekliegt un varbūt vēlami iemācītos vispār nekliegt … un sarunāties. JA bērni kaut kur kliedz, tad … ta iestāde, manuprāt, nav skola. Vai bieži esat dzirdējuši kliedzienu bērnu rotaļlaukumos?

  • Tā īsti gan nav skaidrs,par kādiem “panākumiem” jūsmojam…Man tas viss izskatās pēc izmisīgiem centieniem ielikt bērnus “skaistākā” būrī un turpināt veidot zombijus un patērētājus šai bojā ejošajai civilizācijai.Radīt kārtējo ilūziju par “brīvu un neatkarīgu” personību “brīvā un neatkarīgā sabiedrībā”…
    Varbūt tomēr lietderīgāk būtu runāt par izglītības saturu,par to,ko tad īsti mēs saviem bērniem cenšamies iemācīt?Kāds ir mūsu pasaules uzskats?Vai mēs paši spējam pieņemt atbildīgus lēmumus?Vai mēs paši vispār redzam sekas,kādas būs (jau ir),ja neko nemainīsim sevī?Ko var iemācīt citiem,ja pašiem nav skaidrība par to,kas tad tajā apkārtējā pasaulītē notiek?

  • Piemērs, no citas operas
    McDonald sistēmā uzņēmums neizturēs auditu un netiks sertificēts kā piegādātājs, JA tur

    notiks
    1.Dzīvu dzīvnieku vilkšana ar ķēdi;
    2. Dzīvnieku tīša sadrūzmēšana, kas liek tiem kāpt citam uz cita;
    3. Dzīvnieku bakstīšana ar nūjām vai kaut ko citu jūtīgās ķermeņa vietās;
    4. Tīša vārtu aizciršana, iesitot ar tiem dzīvniekiem;
    5. Kontroles zaudēšana par dzīvniekiem un to sišana
    (Avots: Templa Grendina – Ketrīna Džonsone – Kā saprast dzīvniekus? – 306. lpp.)

    Cik šodienas skolu izturētu šādu attiecīgi piemērotu 5 jautājumu auditu?

  • “Jaunā skaistā pedagoģiskā sistēma” manuprāt 5 jautājumu auditu neiztur

  • Premjer,
    * piekrītu tavai 1. rindkopai. Mums nav jākopē somus. Somu izglītības sistēma bija noderīga pēdējās desmitgadēs. Latvijas skolām ir jābūt soli priekšā. Tas etaps ir pagājis. Taču, manuprāt, rakstā ir vairākas ļoti labas domas, kuras arī šajā brīdī mums būtu ļoti derīgas:
    1) tiem direktoriem, skolotājiem un vecākiem, kuri ir gatavi uzņemties atbildību, ir jādod BRĪVĪBU. Respektīvi, izglītības sistēmai jābūt tādai, kas “atbrīvo”, nevis, kas “liek būrī”. Šobrīd ir tā, ka formāli un teorētiski dažos jautājumos arī neviens it kā neiegrožo, taču praksē viss ir tik viltīgi sakārtots, ka direktors, skolotājs un galu galā bērns tiek smalkā veidā nolikts pie vietas.
    2) no tā izriet.. jebkuras birokrātijas, jebkuru inspekciju, jebkuru instrukciju likvidēšana. Atbildība direktoru, skolotāju un vecāku rokās.

    * nepiekrītu tavai 2. rindkopai, jo jebkurš mēģinājums definēt savu “pareizo” versiju par to, kādam jābūt saturam, kāds ir “pareizais pasaules uzskats” utt., novedīs uz tā paša ceļa – diktēt noteikumus, uzspiest utt. (šī kļūda vēsturē jau vairākkārt ir pieļauta.. ar smagām sekām). Par šiem jautājumiem jādod lemt skolu direktoriem un viņu orķestrim. Viņu piedāvājumam tātad jābūt skaidri definētam un pieejamam, lai vecāki attiecīgi varētu izdarīt savu izvēli. Kam kas patīk, to arī izvēlas.

  • Šodienas stāvoklis izglītības sistēmā,arī politikā,ekonomikā,ir sekas tam,kādas zināšanas (informācija) ir ievadītas cilvēku psihē(prātā).Un šī ievadīšana (programmēšana) notiek caur izglītības sistēmu (bērnudārzs,skola,augstskola u.t.t.),caur tv un citiem masu saziņas līdzekļiem,caur KULTŪRU.Ko sēsi,to pļausi.Ja gribam citu rezultātu,vajadzīga cita informācija (zināšanas).Nevar no iesētām nezālēm izaugt rožu dārzs…Kāpēc tā?Tāpēc,ka informācija (zināšanas)veido cilvēka pasaules uzskatu,bet vadoties no sava pasaules uzskata,cilvēks pieņem lēmumu rīkoties (izdarīt konkrētas darbības).
    Noteikt pareizo pasaules uzskatu,pareizi rīkoties ir ļoti vienkārši – padomāt un izvērtēt,kādas sekas rada katra mūsu darbība.Pareizi ir veikt tikai tādas darbības,kuru rezultātā netiek nodarīts kaitējums citiem cilvēkiem un videi,kurā dzīvojam.Ja sabiedrība pieņem,ka sava labuma iegūšanai var krāpt,apzagt un izmantot citus cilvēkus,piemēslot un degradēt pasauli,kurā tā dzīvo,pat iznīcināt citādi domājošus cilvēkus un citas bioloģiskās sugas,tad šāda sabiedrība degradēsies,kamēr pati sevi iznīcinās(kas šodien notiek pasaulē?).Kādā sabiedrībā mēs dzīvojam?Kādi ir mūsu ideāli,mērķi,ko vēlamies sasniegt savā dzīvē?Kāds ir mūsu morāli tikumiskais briedums?Ko mēs uzskatam par labu un ko par sliktu?Padomājiet lūdzu visi par to.
    Visi šodienas mēģinājumi uzlabot izglītības sistēmu,stabilizēt ekonomiku,veicināt eksportu un citas murgainās idejas,man atgādina centienus UZLABOT INDES RAŽOTNI.Kas mainīsies,ja šo ražotni pārcels uz jaunām,skaistām telpām,kur strādnieki paši varēs noteikt cik lielos un cik skaistos traukos saražoto indi saliet un cik ātri nogādāt patērētājam?
    Ivo!Dieva radītajā pasaulē ir harmonija vai līdzsvars.Tajā pastāv Dievišķi likumi,kurus nav iespējams pārkāpt.Ja kādam tomēr tos ļoti gribas pārkāpt,tad pārkāpējs agri vai vēlu saņem sodu.Radītājs gan ir ļoti pacietīgs,bet visam savs laiks.Un vai šodien pasaulē notiekošais Jums visiem neliek aizdomāties?Ja Dievs cilvēkam,atšķirībā no citām bioloģiskām sugām,ir devis saprātu,tad šī privilēģija ir jāizmanto,lai pildītu Dieva gribu,lai šo pasauli padarītu skaistāku,koptu to un lolotu.Un nevis savas pakaļas sildīšanai un bezgalīgai skriešanai pēc miesiskām baudām.Cilvēkiem beidzot ir jāsāk domāt plašākās kategorijās.Ko Jūs paši dariet ar lietām,kuras Jums kļuvušas lietošanai nederīgas vai bīstamas?Sapratāt,tas pats notiks arī šo “Radības kroni”…
    P.S.Es neesmu kristietis un neesmu nevienā citā reliģiskā sektā vai biznesa organizācijā.
    Un vēl….cilvēks ir brīvs kopš savas dzimšanas.Tikai mēs paši varam noteikt savas brīvības robežas.Ar savām zināšanām un sapratni…Ar savu gribu…

  • to:Ivo Verners 20.12.2011., 22:36
    IR tomēr kāds “PAReizi” kritērijs – prakse (personiskā vai sabiedriskā)
    http://macrobiotica.ru/articles/philosophy/329/
    to: premjers 21.12.2011., 00:36
    http://www.tautasforums.lv/?p=2857#comments
    Ivars 26.01.2011., 10:46
    Kā tad būs? Nu paskatāmies “pavisam makro”. Pasaulē pēdējo simt gadu laikā ar visiem tiem pasaules un lokālajiem pasaules kariem iedzīvotāju skaits pieaudzis kādas 6-7 reizes. Vidējais mūža ilgums palielinājies no apmēram 40 līdz kādiem 65 gadiem (Japāna ap 80). Skatamies, “kad pamatā cilvēks dod rezultātu”? No brīža, kad sasniedz reālo pilngadību (14 gadi – senāk un “primitīvajās kultūrās” – 27-30 -attīstītajās sabiedrībās ar “vispārējo augstāko izglītību) līdz brīdim, kad viņš sāk fizioloģiski, psiholoģiski un ideoloģiski slimot un labāka gadījumā no devēja kļūst par ņēmēju vai nu sākot jau no 30 gadiem vai 60 – 80 gadiem; (faktiski jau arī BĒRNI SABIEDRĪBAI dod labumu – vairo optimismu un motivē – dažs bērns VAR netieši sabiedrībai dot un dot ļoti agri; , piemēri – Puškins (?), Mocarts – “pirmskolas vecumā” kļuva “ekonomiski aktīvs” ). Tad var izrādīties, ka kāds cilvēks (biežāk “attīstītajā sabiedrībā” faktiski TIKAI UN VIENĪGI PATĒRĒ (“gudrs”, tāpēc ieguvis labu, ilgu, dārgu izglītību; jau skolas laikā nopelnījis hroniskas slimības, tāpēc viņa noturēšana pie dzīvības dārgi izmaksā; ieņēmis atbildīgu augstu posteni un pieņēmis tikai sabiedrību postošus lēmumus; vienkārša invaliditāte tādā analīzē jau ir tikai ziediņi), bet cits, sācis strādāt jau 16 gados, saglabājis labu veselību un skaidru prātu līdz pašam mūža galam kādos 86 gados ( nu teiksim kā Kaudzītes Matīss, kas esot miris cienījamā vecumā pavasarī STĀDOT ĀBELĪTES “palicis uz lāpstas). Tādam cilvēkam ne vajadzīga, ne pēc Austrālijas likumdošanas ( ja ir neatkarīgs iztikas avots no iekrājumiem vai saimnieciskas darbības) pienākas pensija. JA tādu cilvēku, “burtiski dārznieku” mūsu nieka (?) ap 1,5 miljoniem latviešu visā pasaulē būtu tie ap kaut vai 500 000 “patreiz ekonomiski un radoši aktīvo”, tad mūsu tautas spēks būtu 70×500 000= 35 000 000 “kaut kādu vienību”( iespējams, varētu saukt par – IZAUGSMES un STABILITĀTES POTENCIĀLU) , kamēr tautai ar kaut 200 miljoniem, bet īsu “reāli radošo mūžu” , tas “tautas spēks kaut kādās vienībās” varētu būt pa “0″.

    Rūpīgi paskatoties zinātnes un filosofijas RIETUMU versija ir kristietības sekas un dvīņu māsa. Gan reliģija (jebkura), gan zinātne (ja acis un ausis nav piebāztas un pārbāztas ar “pasaulē sagrābstītiem” vai paša sakonstruētiem filtriem) vienmēr pasaka vienu lietu – cilvēk, ir lietas, ko tu nevari pārbaudīt, bet ko labāk ievērot, pieņemt kā objektīvi pastāvošu un ar Dieva svētību lietot; un es nesaku, ka Dievs ir TIKAI JĒZUS, Māra, Laima, vai (ieraksti pēc patikas – nu kaut vai sava kāmīša vai kaķa vārdu)

  • Premjer,
    tas, ko tu raksti, vismaz man un, domāju, arī daudziem citiem TF lasītājiem jau sen kā labi zināms. Šobrīd ir runa jau nevis par KO?, bet KĀ?

    Konkrētais temats – “izglītība” jeb sadarbošanās ar nolūku nodrošināt vislabākos [protams, kāds atkal var sākt urķēties ap šo vārdu] apstākļus bērnu/cilvēku attīstībai [vai ap šo]. Vai tev ir kaut kas KONKRĒTS bilstams?

  • Nu ko,tad jau bija prieks atkal šeit ielūkoties:)

  • Premjer, ceru, ka drīz tiksimies klātienē… Tad arī būtu reālāk runāt par konkrētām lietām.

  • Rasma Purmale, Mg.paed., Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas lektore, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes „Madariņa” vadītāja:
    “Ir jāpārskata izglītības saturs, nevis jāeksperimentē ar skolas uzsākšanu no sešu gadu vecuma” – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/rasma-purmale-ir-japarskata-izglitibas-saturs-nevis-jaeksperimente-ar-skolas-uzsaksanu-no-sesu-gadu-vecuma.d?id=41998102

  • Ivo Verners 21.12.2011., 13:18
    1. Raksts ir perfekts. Ieliekams GRĀMATĀ (the Book).
    2. Atvērto durvju dienā Izglītības ministrs izteicās: JĀ, no tā, kas patreiz ir IZGLĪTĪBAS STANDARTS uz apmēram 300 lapām, varbūt, 280 var pat izņemt, bet 20 paliks. Hm … svarīgākais no tām 20 IR ietilpināms 1 (VIENĀ) lapā.

    PAR to tad arī IR JĀVIENOJAS

  • Par sēklām teikts ļoti pareizi.
    Pēdejais piemērs- manā centriņā, ar kura pieredzi operēju pēdējā laikā, svētku noskaņās parādījās trīs lelles ar motivāciju – jāsapoš svētkiem. Divas meitenes šīs pusplikās cilvēka līdzinieces satērpa Jaunzēlandes karnevāla cienīgos tērpos – ar viskošākajiem un caurspīdīgākajiem materiāliem.
    Nakamajā vakarā tērpi bija brutāli norauti un vienai lellei pat sabojāta acs, kura vēl iepriekšējā vakarā verās ciet un vaļā.
    Brīnumam nevajadzēja būt, redzot, cik naski pa gaisu iet dūrītes un kājas, lai sāpinātu savus līdzbiedrus. Katram no šādā situācijā redzētajiem esmu vaicājusi- kāpēc tāda izturēšanās- un neviens nav atbildējis. Vai nu pats nezina un rīkojas instinktīvi, vai arī- ko tā vecā sieva var saprast no puišu attiecībām…….

  • <lurike 21.12.2011., 16:22
    Par sēklām teikts ļoti pareizi.
    ========================================================
    ''Es neesmu ulmanists, bet Ulmanim bija labi teicieni: kādi māli, ar tādiem jāmīca.'' U.Ģērmanis ('Nav ko raudāt?.'Avots'.1990.g.nr.4).
    - Kad 1984.g. skatījos filmu 'Siena/The Wall' (galv.lomā B.Geldofs), arī jautāju (sev): Kāpēc tāda izturēšanās? Es pats tikko no skolas sola nevarēju saprast ( ne jau angļu val. tekstu), bet būtību – skolas nodedzināšanu. Tur baigam naidam jāuzkrājas:
    'We don't need no education /We dont need no thought control/No dark sarcasm in the classroom
    Teachers leave them kids alone/Hey! Teachers! Leave them kids alone! / All in all it's just another brick in the wall.'
    http://www.youtube.com/watch?v=qs35t2xFqdU

  • <premjers 21.12.2011., 00:36
    (..)
    Un vai šodien pasaulē notiekošais Jums visiem neliek aizdomāties?Ja Dievs cilvēkam,atšķirībā no citām bioloģiskām sugām,ir devis saprātu,tad šī privilēģija ir jāizmanto,lai pildītu Dieva gribu,lai šo pasauli padarītu skaistāku,koptu to un lolotu.Un nevis savas pakaļas sildīšanai un bezgalīgai skriešanai pēc miesiskām baudām.Cilvēkiem beidzot ir jāsāk domāt plašākās kategorijās.
    ========================================================
    Domāt?! Skolotājs ar 56. gadu pieredzi (19.gs. beigas – 20.gs. pirmā puse) Jānis Greste, kas tos Dieva vārdus (baušļus) skolā mācījās un arī pats sākotnēji 'dzina' saviem skolniekiem galvā:
    ''(..)Savu laiku es arī esmu sekojis vecāku skolotāju piemēram un augstu kungu rīkojumiem.Un tad, kad sāku ar savu galvu domāt un savus ceļus iet, tad sākās naids. (..) Ko es varēju skaidrot, ja vēl tagad nesaprotu, kādēļ vīlisteri jānosit ar žokļa kaulu un kādēļ tas ar Dieva svētību. Nesaprotu daudz ko. Kādēļ tagad bāž cietumā par divsievību un trīssievību, bet Dāvidu ar savām septiņsimt sievām cildina baznīcā vēl šodien (1930ie gadi – Edge). Tā mēs mācījāmies un mācījām. Tā prasīja revidents mācītājs un sacīja: 'Labi, mans bērns, mācies to Dieva vārdu, un tu iemantosi to debesu valstību.'
    Šaubas par šādu zināšanu vērtību? Nebija. Tā es arī atprasīju. Man ne prātā nenāca pašam ko jautāt. Toreiz es domāju kā izglītības ministrs (lūdzu atvainot!) Tentelis:'Kas tur ko saprast vai nesaprast? To vajag iemācīties.'' Es vismaz līdz trīsdesmitajam gadam ( skolotāja darba-Edge) tomēr biju pilnīgā skaidrībā par šādu zināšanu vērtību. Bet Tentelis palika aprobežots līdz mūža galam, kaut gan skaitījās izglītības ministrs.(..) Ir arī cita nostāja: vajag iepotēt gribu meklēt rakstos, iemācīt orientēties grāmatās ( loģika – ? Edge). Un, kad skolnieks var iztikt bez skolotāja, tad visvērtīgākais ir sasniegts. ('Krist un celties'. 169.- 173.lpp.).
    - Es kāpēc to sen, sen rakstītās atziņas te citēju? – saistībā ar šo rakstu un komentāros pausto – tāpēc Ziemsvētkos iesaku – paņemt bibliotēkā to Jāņa Grestes 'Krist un celties'. Tās šodienas Latvijas izglītības sistēmas problēmas 'aizvēsturiskos' laikos bij' līdzīgas: '(..)dzīvā dvaša bēga no Izglītības ministrijas gaisa.'(ko brīnīties, ka mācītājs L.Bērziņš pēc 1934.g.15.maija tādus skolotājus-brīvdomātājus patrieca?).
    - 'Dzīvu' dvašu diezin vai kāds sajūta 2011.g., kad šodienas ''ekspertu'' sarakstīto lasījuma (kāds sajūt?):
    Cilvēkkapitāls . Izglītība un zinātne.
    Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību http://valdisdombrovskis.lv/valdibas-komanda-un-deklaracija/#more-3293
    p.s.
    Nacionālās attīstības plānam jābūt uz valdības galda līdz 2012.g.30.septembrim. ('Diena'.02.12.2011.).

  • Greste varbūt labāk zina, kāds bija Tentelis, bet mans tēvs mācījās Jelgavas skolotāju seminārā un Carnikavas puikas viņu dievināja kā skolas saimnieku un mazpulka vadītāju.
    Par domāšanu- tai ir savs laiks, tad, kad “baušļi” jau kļūst par īpašumu, citādi man viens jauneklis apgalvoja, ka cilvēka dabā esot zagt, nogalināt, krāpr un iekārot, un baušļi- pretdabiski! Viņš domā! Un sabiedrība no tā iegūst? Protams, izsitot logu vai sapostot tramvaja pieturu, cilvēks izjūt slepenu gandarījumu- redz, kā es uzdrošinājos! Bet tas ir tikai tādēļ, ka nav šo morālo orientieru, vai tie tīšām tiek nojaukti.

  • Posta neskolots, jo savādāk neprot izpausties

  • <lurike 22.12.2011., 10:48
    Greste varbūt labāk zina, kāds bija Tentelis,…..
    ========================================================
    'Nekā personīga, tikai bizness!' – ne tikai laikabiedru portreti J.Grestes grāmatā 'Krist un celties' manu uzmanību piesaistīja, bet gan tautskolotāja praktizētās metodes, viņa stāja: ''Svērsim ar pedagoģiskiem svariem, ar tādiem, kas nemeklē vis varasdarbus, bet ko citu, proti:mākslu aizraut sev līdz, ieinteresēt, iesildīt. Nevis dzīt sev pa priekšu, ar divnieku pātagu, bet iet pašam pa priekšu, lai ziņkārīgo skolēnu bars skrietu no pakaļas, ķertu skolotāju aiz strēbeles un teiktu:'Pag, paņemiet mūs arī līdz!'
    Tāds darbs, kur dzen bailes, ir mazvērtīgs. Tas bojā raksturu, bojā darbaprieku, nosit interesi. Kaut arī kāds revidents spiestu skolotājam roku. Šis rokasspiediens ir tie Jūdasa graši, dēļ kā cīnās skolotājs – uz bērnu rēķina. Kāda vērtība ir šādai mācīšanas metodikai? Vai tā ir īstā? Tomēr visvairāk izplatīta.(..)
    Pirms piecdesmit sešiem gadiem (1893.g.-Edge), kad es sāku savas tautas labošanas, mācīšanas, audzināšanas gaitas, tādu meitiešu,kas dzeršanas un pīpēšanas cūcībās varētu sacensties ar vīriešiem, mēs nezinājām. Vispār sieviešu stāja bija cita. Es zināju tikai čigānietes, kas smēķē un vienu vecmāti. Tas pats ar dzeršanu. Bet tagad? Paskaties sanāksmēs, kur pudeles ir, – kādā ziņā sievietes paliek pakaļ? Jā, neizglītotas, ar augstskolas diplomiem.
    Nu, ko tad es kā skolmeistars esmu spējis labot? Kur tad ir tie mani panākumi, sasniegumi tautas audzināšanas laukā? Ko, mēs rādīsim viens otram ar pirkstu, sak, es jau gan, bet, lūk tie citi? Ko es uzceļu, to tie citi noārda. Tiec nu gudrs, cik es uzceļu un noārdi vai es noārdu, ko tu uzcēli. Sasummēsim mūsu pusgadsimta darbus, ko tad mēs dabūsim? Nulli?
    Bet ir bijuši arī plusi….(168.- 170.lpp.)
    - Ko es uzceļu, to citi noārda – par to ''ārdītāju'' arhibīskapa J.Vanaga 18. novembra runā spilgti teikts:
    'Taču patērētājsabiedrība galu galā cilvēku pašu padara par preci un nosaka viņa vērtību pēc tā, cik viņš spēj iegūt un tērēt.Cilvēks ir tik nozīmīgs, cik liela ir viņa konkurētspēja patērēšanas maratonā. Tos no mums, kuri šos noteikumus pieņem, patērētājsabiedrība dzen nežēlīgā skrējienā un stresā, kur statuss un pirktspēja kļūst par identitāti.'
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=334144:zeme-valsts-un-kristus&Itemid=93

  • Atgriežoties pie ticības- katram jau notiek pēc tās. Es ticu, ka kādreiz puikas un meitenes atcerēsies to dullo tanti, kas viņiem teica, ka lelle spēj just un ir cilvēka līdziniece, ka ir jāprot aizstāvēties, bet nevajag izdomāt iemeslu kauties. Priecīgus Ziemassvētkus! Sniegs jau parādījies….

  • <lurike 24.12.2011., 13:07
    Atgriežoties pie ticības-…..
    ========================================================
    Atgriežoties pie pedagoģijas/skološanas:
    ''Tad nu iegaumējiet seno likumu:'Kas tur ko saprast vai nesaprast, to vajag iemācīties!' Tā ir rupja kļūda – pārbarot līdz riebumam, piebāzt pilnu galvu līdz plīšanai. Ir cita nostāja:vajag iepotēt gribu meklēt rakstos, iemācīt orientēties grāmatās. Un, kad skolēns var iztikt bez skolotāja, tad visvērtīgākais ir sasniegts.' J.Greste ('Krist un celties'. 173.lpp.)
    - Nesaprat, bet sāka Latvijas izglītības reformu pirms 20 gadiem. 2011.g. pirms nākamās reformēšanas viens otrs sāk vismaz jautāt, jo šodien jau sāk apjēgt 'rupjo kļūdu'.
    - 1992.gada septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics žurnālā 'Skola un Ģimene' rakstīja: 'Jaunais laiks prasa arī radikālu Latvijas izglītības sistēmas pārveidi. Nepietiek tikai ar to, ka vidusskolu nosauc par ģimnāziju, ja nemainās mācību iestādes gars. Liels darbs būs skolotāju pārkvalificēšanās un jaunu mācību grāmatu izdošana. Tikai izglītota tauta būs KONKURENCES, SACENSĪBAS SPĒJĪGA (izcēlums – Edge). Tikai izglītoti pilsoņi varēs veidot stipru valsti.''
    ('Skola un Ģimene' Nr.345, 09.1992.)
    - Kas tur ko nesaprast – ASV izglītības sistēmas modelis ir labāks, PSRS nekam nederīgs. Žēl gan, ka L.Bērziņa garīgie mantinieki un Tenteļa idejiskie piekritēji kļūdījās, žēl gan….Varbūt pietiks vienreiz graut izveidoto, bet atsijājot pelavas, likt pamatos savu pašu izveidoto? Pretējā gadījumā vēl pēc divdesmit gadiem nāksies atkal lasīt:
    '(..)Savulaik, 1992.gadā, kad izglītības ministrs bija Andris Piebalgs, mēs bijām tikko atguvuši neatkarību un mainījām faktiski visu – grāmatu saturu, mācību priekšmetus. Tieši šajā mirklī arī sākās juceklis, kas valda līdz pat šai dienai''
    http://www.diena.lv/arhivs/kurp-dodas-dziedataju-tautas-muzikas-izglitiba-13105111

  • Citur raksta:
    Solvita Lodiņa 26. dec 15:48
    Nelietību valstī pietiek! Piekrītu, ka cilvēki paši vainīgi – ļaujas piemuļķoties un ļauj ar sevi manipulēt. Paldies Jānim Kučinskim par prātu izgaismošanu! Visos virzienos visu nav iespējams saprast, tāpēc svarīgi ir vienam otru izglītot. Sūtu visiem svaigu ziņu, ko mēs izglītības lauciņa cīnītāji pēc 2 gadu mērķtiecīgas un neatlaidīgas cīņas esam izcīnījuši, staigājot pa ministrijām un tikko arī Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā:

    LR Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, piedaloties visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, vienbalsīgi nolēma aicināt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veidot starpministriju darba grupu, pieaicinot tradicionālās kultūras speciālistus un praktiķus, lai pilnveidotu Tradicionālās kultūras mantojuma likumprojektu, iestrādājot izglītības sadaļu un izstrādātu priekšlikumus tālākai tradicionālās kultūras iekļaušanai izglītības sistēmā.
    Vienkāršiem vārdiem – jāpārraksta visas mācību programmas un standarti…

  • KaTs,
    lūdzu, norādi saiti, kur pirmoreiz publicēts šis Solvitas Lodiņas komentārs.

  • <KaTs 28.12.2011., 15:40
    (..)
    Vienkāršiem vārdiem – jāpārraksta visas mācību programmas un standarti…
    ========================================================
    Visas atkal jāpārraksta?
    - ''– Vai tad vajadzētu būt kā padomju laikos, kad visās skolās mācījās pēc vienas grāmatas?

    V.Cerusa:– Vienai grāmatai vajadzētu būt kā kodolam, kuram varētu pievienot citas pēc katra skolotāja izvēles. Tagad skolotājs nokrāmējies ar trim četriem mācību līdzekļiem.''
    Latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa Bauskas Valsts ģimnāzijā (iepriekš Bauskas 1. vidusskola) nostrādājusi 35 gadus, bet kopumā skolotājas darbā pavadīti 38 gadi.
    Vislaimīgākā skolotāja

    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=330080:vislaimgk-skolotja&Itemid=145

  • <Ivo Verners 27.12.2011., 09:47
    Edge,
    sheit paaris nelieli video par PSRS un ASV izglitibu:
    ========================================================
    Paldies,- kad būs ātrgaitas internets, tad jau noskatīšos….
    Pagaidām var pārlasīt par šodienas izglītības sistēmas nedienu cēloņiem: Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapiltāls: mans zelts ir mana tauta?
    http://petnieciba.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=83:latvija-prskats-par-tautas-attstbu-20062007-cilvkkapiltls-mans-zelts-ir-mana-tauta&catid=61:visalatvija&Itemid=85
    p.s.
    Man tā uzreiz 'nepieleca', kāpēc valsts pārvalde un valsts vadība neizmanto (nejaukt ar – ignorē) visus šos pētījumus. Kad iedziļinājos, tad 'pieleca' – problēmu daudz, negāciju vēl vairāk, bet galīgo secinājumu par galarezultātu, saskaitot plusus+ un mīnusus-, Latvijas intelektuāļi izdarījuši viennozīmīgu.

  • Premjer,
    jauki, ka atkal parādījies!
    Jā, tikai patiESĪBĀ ir Viedums. Ir Dievs.
    Ivo,
    KĀ? Ar Dzīvo Vārdu un Dzīvo Darbu!

  • KaTs 28.12.2011., 15:40 Solvita Lodiņa teica :http://www.draugiem.lv/blogs/?p=6164491#?p=6164491&comId=6164491&comType=3&comPg=2
    Ivo Verners 28.12.2011., 16:29 lūdzu norādi saiti
    =>
    LR Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, piedaloties visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem, vienbalsīgi nolēma aicināt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veidot starpministriju darba grupu, pieaicinot tradicionālās kultūras speciālistus un praktiķus, lai pilnveidotu Tradicionālās kultūras mantojuma likumprojektu, iestrādājot izglītības sadaļu un izstrādātu priekšlikumus tālākai tradicionālās kultūras iekļaušanai izglītības sistēmā.
    Vienkāršiem vārdiem – jāpārraksta visas mācību programmas un standarti
    ————-
    tas nenonāks avīžu pirmajās lapās, bet to praktiski dara visi skolotāji sākot stādāt vai saprotot, ka to, kas jādara viņiem neviens nedarīs

  • to: tagad skolotājs nokrāmējies ar trim četriem mācību līdzekļiem.

    KĀDREIZ bija gan “mācību līdzekļi”, gan “mācību grāmatas”
    TAGAD tas ATKAL būtu jāievieš

    KAD NU esam aizspēlējušies līdz valsts Satversmes kodola radikālai mainīšanai/saglabāšanai, TAD ir skaidrs, ka kodolam ir jābūt, jo citādi notiek tikai rotaļāšanās ar čaulu

  • Edge 28.12.2011., 21:06 Visas atkal jāpārraksta?
    Jā, katrs skolotājs; ik jaunu reizi atkal strādājot pēc kādas stundas paraugkonspekta, vismaz PRAKTISKI to ik reizi pārraksta no jauna

  • Lietuva
    http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=EAxEbqY3mYc#!
    izglītības problemātika, praktiski – gandrīz četras stundas – derētu kopsavilkums
    http://www.youtube.com/watch?NR=1&v=X2TRyCpZbSE&feature=endscreen

  • <KaTs 30.12.2011., 10:51
    Edge 28.12.2011., 21:06 Visas atkal jāpārraksta?
    Jā, katrs skolotājs; ik jaunu reizi atkal strādājot pēc kādas stundas paraugkonspekta, vismaz PRAKTISKI to ik reizi pārraksta no jauna.
    ========================================================
    Kaut kāda failu/mācību materiālu apmaiņa nenotiek? Kaut kāda kooperācija? Uzlabot, jaunradīt, pievienot kaut ko savu – to es saprotu, bet, ja visi nevar radīt ko līdzīgu Vijas Cerusas paveiktajam (38. gadu pieredze-!), tad vismaz iesācēji var izmantot jau paveikto pamatam?
    - 'Četrus gadus mežonīgi daudz strādāju, un tagad man ir aptuveni 200 stundu komplekti prezentācijās – ar attēliem, arī kustīgajiem, ar mūziku. Tagad klasē ir ne tikai projektors, bet arī dators, videokamera un fotoaparāts, skeneris, printeris, arī interaktīvā tāfele'
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=330080:vislaimgk-skolotja&Itemid=145

  • Jaunākajā žurnāla IR numurā interesants raksts par kārtējām reformām – viena bilde skaidri parāda, kādu izglītības modeli turpinās ieviest Latvijā. Likumsakarīgi – visām valsts politikas aktivitātēm jābūt vienotām/viena koncepcija (viena modeļa pārkopēšana).
    Waiting for „Superman” – visi būs supermeņi?
    http://www.ir.lv/2011/12/28/ledus-sakustejies

  • KaT,
    noklausījos Irbina piedāvāto 1,5 st. video par apspriedi pie R.Ķīļa IZM http://goo.gl/ok9Td
    Varbūt arī kaut ko palaidu garām,bet visas runas likās bezdzīvas.Tikai Baiba no UNESCO ieminējās par PERSONĪBAS attīstību.Beigās Ķīlis jautāja: no kā varam atbrīvoties? – No visas IZM ar visām tās struktūrām! Lai iet tuksnesī! Lai jūtas kā Dievabērni! (Par Dievabērniem – tas VVF novēlējums. Un mans.)

  • http://www.youtube.com/watch?v=NQogFGMthbk&feature=related
    Alekss Dubass …. savas personības pamatus ielika Rīgā

  • Kamēr Latvijā notiek cīniņi par reformām izglītībā, Somijas sistēma atzīta par vienu no labākajām – http://www.db.lv/pasaule/kamer-latvija-notiek-cinini-par-reformam-izglitiba-somijas-sistema-atzita-par-vienu-no-labakajam-383383

  • http://www.apollo.lv/zinas/latviesu-valodas-un-literaturas-skolotaju-atklata-vestule/539168
    Latviešu valodas un literatūras skolotāju atklāta vēstule Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts sekretāru sanāksmei, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Latvijas medijiem
    >>> Divi jautājumi:
    1. Somijas izglītības sistēma, kura nav oerientēta uz rangu tabulām un reitingiem, saņem augstāko reitingu starp pasaules valstu izglītības sistēmām. Kā mēs zinām, tad starptautisko reitingu noteikšana dažādās jomās (medijiem, izglītībai utt., un pat valstīm kopumā) ir nestrukturētas pārvaldes instruments globalizācijas interešu lobēšanai un stiprināšanai. LVunL skolotāji savā atklātajā vēstulē pauž, ka “tikai savas kultūras pārzinātājs, garīgi bagāts cilvēks spēs būt konkurētspējīgs pasaulē.” “Konkurētspēja” kā izglītības mērķis, manuprāt, ir pilnīgi nesavienojams ar cilvēka “garīgo bagātību” kā mērķi. Tiekties pēc konkurētspējas ir tas pats, kas tiekties pēc ekonomiskās izaugsmes, zinātniski tehniskā progresa un lielāka patēriņa, pēc lielākas darba dalīšanas, vairak inovācijām un to kreditēšanas pieprasījumiem – kā interesēs tas viss ir? Protams,globālās korporatokrātijas, globālā finanšu kapitāla interesēs. UN ja apstākļos, kad LV un L stundu ir trīsreiz vairāk nekā IZM projektā paredzētajā “minimumā”, skolotāji Latvijas skolās nav nodrošinājuši pietiekami augstu lasītprasmi, tad jāšaubās, vai stundu skaits šeit ir izšķirošais. Padomju laikā skolā mācīja daudz vairāk (ne stundu ziņā, bet satura ziņā) latviešu literatūras nekā tagad. Tagad vairāk jāmāca Eiropas literatūra (politkorektuma un multikulturālisma diktāts izglītības sistēmā).
    2. Domāju, ka tāda “vērtība”, ko inteliģences vidū pieņemts saukt par “garīgo bagātību”, patiesībā ir kapitālisma sistēmas atvasinājums – bagātība kā vērtība, bagātība kā mērķis. Tātad šī domforma neapzināti vai mazapzināti rada tādus praktiskos rezultātus, kādi mums tagad arī ir – skoēni zina no visa kaut ko, krāj un kolekcionā šīs par “zināšanām” sauktos interesantos kaleidoskopa gabaliņus, viņus māca izteikt savus viedokļus (tātad iespaidus, reakcijas, izjūtas), bet apzināta pasaules uzskata, kopveseluma saprašanas un, attiecīgi, gribas un pārvaldīšanas spēju, nav. Tāpēc arī nav pašpietiekama dzīvesveida, sabiedrības attīstībai labvēlīgu pārvaldes rezultātu, tautas dzīvā spēka uzturēšanas spēju. Vai tiešām LVunL skolotāji ir tā labi padomājuši un pamatoti izsecinājuši, ka ar morāli, ētiku un “garīgumu” saistītās vērtības cilvēks apgūst tikai ar mākslas un literatūras studēšanu? Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijas skolu absolventi masveidīgi aizplūst no savas zemes uz visām pasaules malām – vai tas notiktu, ja latviešu valodas un literatūras skolotāji tiešām mācītu identitātes apziņu, kā vēstulē teikts?
    3. Vēstulē izteiktas bailes, ka ar vienu stundu nedēļā Latvijas skolas gatavos melnstrādniekus bagātajām valstīm. Bet tas jau sen notiek. Varbūt ir pēdējais laiks apzināties, ka šodienas uzdevums ir kvalitāte, nevis kvantitāte – vajadzīgs pavisam cits kvalitātes līmenis. Stundu skaits nedēļā – tas NAV izglītības kvalitātes rādītājs. Cilvēks, kuram skolotāja darbs nav tikai algots amats un iespēja darīt to, kas patīk, saņemot vēl arī algu par to, – tāds skolotājs lai mācās izvēlēties to, kas ir patiešām svarīgs, un par to arī runāt ar bērniem. Tas būtu konkrēts, praktisks, nākotnei patiešām nozīmīgs uzdevums pedagogu metodiskajai attīstībai, kuras pagaidām praktiski nav. LAI VISPIRMS PEDAGOGI SASNIEDZ JAUNU DOMĀŠANAS UN SAPRAŠANAS LĪMENI, TAD BŪS VIEGLI TO IEMĀCĪT ARĪ BĒRNIEM. Ja peagogiem būs mazāk pasniedzamo stundu, būs vairāk laika DOMĀT – bet to izmantos, protams, tikai tie, kuriem tā ir VĒRTĪBA. Pārējie žēlosies par mazo algu un par to, ka brīvajā laikā, kura tagad būs vairāk, būs mazāk iespēju kaut ko “darīt”, t.i., laiku un naudu tērēt.
    4. Es domāju, ka lielā pedagogu pretestība Ķīļa reformām ir saistīta visvairāk ar to, ka pa šiem ilgajiem gadiem, kad šajā jomā valdīja vienaldzība, bezmērķība, stagnācija/birokrātija un naudas pelnīšana, masas (un skolotāji jau ir masveida profesija) pierada pie tā, ka nav neko vērts pasākt, viss iet savu uzņemto gaitu, vienalga, vai tu ko saki un centies vai nē. Tagad ir bailes par to, ka: 1) vairs nesaprot, kas īsti notiek un kāpēc; 2) turpināsies ienākumu samazināšanās; 3) jaunajā situācijā vēl mazāk sapratīs, kas un kāpēc notiek un uz ko tiekties, kādus mēŗkus izvirzīt.
    >>>
    Tāpēc jārunā par mērķiem un to sasniegšanu, konkrētu uzdevumu izvirzīšanu visas sabiedrības reālas attīstības interešu labā, nevis jāspekulē ar “vērtībām” un jācitē kaut kādi likuma un citu normatīvo aktu panti. Skolotājiem ir jākļūst par pozitīvu pārmaiņu līderiem, jāmācās apzināt realitāti kopveselumā, nevis tikai “pārzināt savu priekšmetu”, kopt savu šauro lauciņu (saucot to par “metodisko darbu”) un saņemt labu algu un uzslavas. Ir vajadzīgi REĀLI RISINĀJUMI un REĀLS DARBS. Diemžēl skolotāji ir pieradināti atdarināt, reproducēt, izpildīt to, kas priekšā uzrakstīts. Tāpēc jaunie apstākļi rada vai nu paniku, vai bezatbildīgas sabotāžas tieksmes. Ja tagad, Ķīļa reformu laikā, netiks uzņemts jauns virziens pedagogu profesionālās atbildības apzināšanā, stratēģisku un taktisku mērķu definēšanā, tad sekojošais pagrimums un rīcībnespēja mūsu valstī būs vēl lielāki. Masas uzvarēs, un globālās kalpu piramīdas uzturētājiem to tikai vajag. Kāpēc lai tad Latvijas valsts maksātu par skolotāju darbu vairāk, ja šis darbs neveicina sabiedrības attīstību un tautas dzīvotspēju?
    >>>
    Tātad pedagogu profesionālajai sabiedrībai vajag dot maksimālu brīvību un maksimāli augstus, tiešus un precīzus stratēģiskos uzdevumus. Tālāk lai cilvēki sāk domāt paši ar savu galvu, sadarboties un rīkoties, nevis prasīt, gaidīt, cerēt, cīnīties. pedagogiem jādod iespēja tapt no dzīvniekiem (paklausīgiem, bailīgiem izpildītājiem), zombijiem (sistēmas skrūvītēm, algu pelnītājiem un patērētājiem) un dēmoniem (karjeristiem, visādu reitingu uzvarētājiem un pretendentiem uz “eliti”) par gudriem un godīgiem cilvēkiem.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.