A.Kopa: ‘Īsa pamācība naudas buršanā’

Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2 % (Latvijā no 0%-5%). Tātad, privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.

Sekojoši bankai ir nepieciešami tikai 2% no tās iegrāmatotās naudas (kredītnaudas), pārējos 98% tā var legāli burt. Piemēram, ja banka grib izsniegt kādam 10000 Eiro kredītā, tai nepieciešams ievietot centrālās bankas 200 Eiro no saviem uzkrājumiem. Ja bankai ir šie 200 Eiro liekas naudas, tā mierīgi var pārskaitīt (iegrāmatot imagināri) uz kredītņēmēja konta 10000 Eiro. Tātad tā ir nauda, kura iepriekš neeksistēja un nevienam nepiederēja.  Šī nauda tika uzburta tikai kredīta došanas momentā. Tā ir informācija, kura tika ievadīta datu bāzē uz kredītņēmēja bezskaidras naudas norēķinu konta. (Piebilde: tādēļ arī bankas tik dikti baidās no tā dēvētās skriešanas uz banku „bank run”, jo patiesībā viņām parasti nav vairāk kā tikai šie 2%, ko izdot. No šejienes arī cēlies vārds „bankrots”.)

Otrais triks: lai arī bankai šī nauda iepriekš nebija, tā tomēr ņem legāli par šo (uzburto) naudu, t. i. par izsniegto kredītu, procentus un procentus no procentiem.

Trešais triks: loģiski būtu uz kredītu rēķina iegrāmatoto naudu, pēc kredītu atdošanas atkal no kontiem izsvītrot (izgrāmatot, jo tā taču bija uzburta iegrāmatošanas procesā), tātad izdzēst. Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.

Pats interesantākais ir tas, ka vairums cilvēku atbalsta šos trikus un neapšauba šo triku legalitāti. Nav grūti uzminēt, kas ir šādas banku sistēmas ieguvējs un tās augļu baudītājs.

Šai sistēmai ir vēl brīnišķīgs blakus efekts. Pateicoties procentiem un procentiem no procentiem, kredītņēmējiem vienmēr jāatdod vairāk, nekā viņi ir saņēmuši. T. i. – jāatdod tas, kas vēl nekad nekur nav eksistējis. Kā to izdarīt? – Jāatņem citam. Tātad tiek veicināta konkurence (urā!), kurš kuru apmānīs, izkonkurēs, iznīcinās. Mēs „uz dzīvību un nāvi” konkurējam, lai atdotu bankām „viņu daļu”. Bankām mēs esam parādā to, kas bankām nekad nav piederējis, plus procentus un procentus no procentiem. Dažkārt mēs pat „pašapzinīgi” ieķīlājam savu īpašumu, kuru esam gatavi atdot bankai par to, ka viņa uz mūsu kontu iegrāmatoja to, kas viņai nekad nebija piederējis. Ja turpmākajā konkurējošajā ikdienā mums neveicas un mūsu kolēģis vai kaimiņš izradās talantīgāks, mēs pazaudējam arī savu ķīlu. Mūsu īpašums un darba alga pārceļas nu jau konkrēti, ne tikai imagināri, bankas īpašnieku, akcionāru (banku oligarhu) rīcībā. Ekonomikā to sauc pavisam vienkārši un bez emocijām par īpašuma pārdali no lejas uz augšu.

Realitātē bankām bieži nav šo 200 Eiro, un tās tos aizņemas no centrālās bankas uz „prime rate”, bet tālāk nodod saviem klientiem jau uz augstākiem procentiem. Arī šeit, protams, var labi pelīt.

Cerams, ka lasītājs spēs pielietot šo pamācību savā turpmākajā apzinīgajā dzīvē.


Alma Kopa


  • un kari ieprieksējā vestures gaitā tika rīkoti lai iznīcinātu veiksmīgos kreditorus, jo patiesie kreditori ir nevis tie kuri dala šķērētu papītu, bet tie kuri iekīlā reālās vertības: zemi, ēkas un ražošanas līdzekļus.

  • <klusais
    - Šodien arī vajag pēc iespējas skaidrāk apjēgt ne tikai tīri tehniskos (buršanas) paņēmienus, bet arī banku lomu, vietu un uzdevumus kopējā pastāvošajā SISTĒMĀ (iekārtā). Spriežot pēc notikumu attīstības gaitas drīzumā piedzīvosim interesantas transformācijas. Taču pamatu pamatus sistēmai jau nemainīs: ''(..)Современное западное (западнистское) общество с экономической точки зрения есть общество денежного тоталитаризма. На эту тему я выше писал достаточно много. Добавлю к этому еще следующее. В обществе денежного тоталитаризма сложился грандиозный механизм, осуществляющий и охраняющий этот тоталитаризм. Он стал одной из важнейших опор западного общества. Его образует гигантская финансовая система, которая теперь обусловлена прежде всего необъятным числом денежных операций, охватывающих все стороны жизни людей и общества в целом. Это механизм особого подразделения делового аспекта общества — денежного дела. Но в силу особой роли этого дела он превратился в механизм функционирования общества как целого и во всех его элементах. Он стал явлением надэкономическим и надполитическим, а не просто явлением в рамках экономики как таковой.''
    Александр Зиновьев: Запад. Феномен западнизма
    http://www.litmir.net/br/?b=93704&p=105

  • p.s.
    A.Kopas novēlējumu un A.Zinovjeva skaidrojums viens otru labi papildina: ‘Cerams, ka lasītājs spēs pielietot šo pamācību savā turpmākajā apzinīgajā dzīvē.’
    - JĀSPĒJ, jo kads neapgūs ”buršanos”, tas rietumnieciskajā sabiedrībā nedzīvos, tikai cīnīsies par izdzīvošanu….

  • Edge
    1.12.2011., 22:26

    Citātam krievu valodā – nepiekrītu.

    Jo šāda bankas un naudas sistēma ir tieši funkcionēt nespējīga. Ne tikai tas, ka tā rada sistemātiskas nozīmīgas krīzes ik pa 70-80 gadiem, bet arī tas, ka tā izārda jebkuras sabiedrības normālu, dabisku funkcionēšanu (izmantojot vārdu no krievu citāta).

    Cilvēks ir sabiedriska būtne un nevis konkurējoša.

  • Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Portugālei, Itālijai un protams Latvijai vajadzētu jautāt: Kādēļ naudas radīšanas licences ir privāto banku rokās? Kādēļ valstis pašas ar valsts (!) centrālās bankas palīdzību neizmanto šo instrumentu komunālajām, reģionālajām un citām sabiedrības vajadzībām valstī?

    Cik lielā mērā var runāt par politisku demokrātiju kādā teritorijā, ja tas finanšu un ekonomikas sistēmu diktē privātās bankas? Vai tomēr mēs dzīvojam finanšu, naudas un banku tirgus diktatūrā?

  • Tātad jautājums, kāda būtu izeja? Mēs zinām, ka monopolstāvokli jebkurš, lai tas būtu privāts baņķieris, valsts, vai jebkura cita grupa, izmantos savtīgās interesēs, lai maksimizētu savu peļņu.
    Mēs arī zinām, ka konkurences apstākļos, peļņas apjomi stipri pietuvinās pašizmaksai. Tātad secinājums – ir jābūt brīvajai konkurencei arī starp maksāšanas līdzekļiem. Lai katrs var izlaist savus papīrīšus vai ko citu kā maksāšanas līdzekli. Uzvarēs labākais.

  • <Alma Kopa
    - Es arī nepiekristu 1991.gadā, taču 2011.g. tik viennozīmīgu kategoriski neteiktu. Nauda un 'naudas buršanas' lietas pēdējo divdesmit gadu laikā pārņem aizvien vairāk cilvēku – un ieņem aizvien nozīmīgāku vietu viņu prātos (dzīvē). Un process turpinās…..Līdz Vācijas, Zviedrijas vai ASV līmenim Latvijai vēl ilgs ceļš ejams. Pārmaiņas ir neizbēgamas, jo ejam (tiekam vilkti) pa to pašu ceļu, ko citu rietumvalstu sabiedrības jau izgājušas. Konkurence ir – un būs vēl nežēlīgāka, jo ne kāds cits variants uz rietumniciskā ceļa nākotnē nemaz nav iespējams. Paskaties apkārt – konkurences piemēru atliku likām, kaut vai tas pats Krājbankas krahs.
    Grāmata 'Rietumi' interesanta, lēnām lasu, pārdomāju, izvērtēju ar faktiem, jo aprakstīta jau nepazīstama sabiedrība.
    p.s.
    Ir arī aicinājumi 'Vēl cīņa nav galā….'/ …Сегодня должны созреть новые силы для сопротивления западнистской линии развития! У нас и на самом Западе".
    http://www.fb2book.com/?kniga=28738&strn=1&cht=1

  • pmartinsons
    2.12.2011., 21:29

    Edge
    2.12.2011., 21:36

    Cik redzu, Jūs to manu satīru nebūsiet sapratuši. Neko darīt.
    Brīvs naudas tirgus, protams, ir daudz labāks par naudas monopolu.
    Konkurence nav dabisks process! Tas tieši rodas mūsdienu banku un naudas sistēmas ietekmē. Jo ir jāatdod vairāk, nekā mēs paņemam no bankām (nekā eksistē). Tieši šeit rodas konkurence. Tātad procenti (to vērtība), kuri nav segti ar reālu naudu, ir kādam jāatņem, kāds jāapmāna. Rezultātā mums katru dienu jāskatās dārgas reklāmas, jāpērk sadārdzināti produkti, jāiznīcina mūsu konkurents, jāatņem mūsu kaimiņam viņa darbs, u.t.t. Tad mēs varēsim nomaksāt banku procentus. Šos procentus maksā ne tikai tie, kuri ir paņēmuši kredītus bankās. Tos maksā valstis, tātad mēs caur nodokļiem. Mēs maksājam netieši arī procentus bankām pērkot produktus vai pakalpojumus, kurus saražojuši uzņēmumi, kuri ir ņēmuši kredītus bankās. Gandrīz katrā rēķinā, kuru mēs maksājam, ir ieskaitīta procentu likme.

    Var jau būt, ka kādam šāda sistēma patīk. Man pat liekas, ka tā patīk lielākai sabiedrības daļai.

    Ir arī tādi, kā Edge, kuriem šķiet, ka mums vēl intensīvāk jātiecas šajā sevis iznīcinošajā sistēmā.

  • p.s.s. Vēl ir laiks?
    - Runājot par atbildību, acīmredzami, notiks paaudžu maiņa pirms…
    Protams… tas būs ilgs process. Latvijas jaunāko laiku vēsture ir parādījusi, ka triju dienu laikā var mainīties politiskā iekārta. (Es domāju 91. gada puču). Ekonomiskā? Privatizācija, 10 gadi un – kapitālisms. Dzīves standarts? Gadu trīsdesmit un – ES vidējais līmenis, ja vairāk vai mazāk sapratīgi īstenot politiku un mazāk zagt. Taču, lai izaudzinātu īstu demokrātisku sabiedrību, vajadzētu gadus simts. Trīs paaudzes. Tieši tāpēc tas viss atkarīgs ne tikai no valsts. Tas ir atkarīgs no cilvēkiem.”
    *Intervija ar filosofijas doktoru, profesoru Pēteri Laķi.
    http://www.newhansalines.org/cb3.php?id=2&tr=1&lp=2&ln=lv

  • Nesaprotu, kādēļ Latvijai vajadzētu mērkaķoties pakaļ Vācijai, Zviedrijai, ASV? Gan Vācija, gan ASV tagad ir bezdibenis priekšvakarā. Praktiski sākusies pēdējā agoniskā šīs banku un finanšu sistēmas glābšanas stadija. Izglābt to nevarēs, ja vien novilcināt.

    Tiek izdomāti simtiem jaunu modeļu sistēmas glābšanai vai negatīvo seku mazināšanai.

  • <Alma Kopa 2.12.2011., 21:55
    (..)
    Ir arī tādi, kā Edge, kuriem šķiet, ka mums vēl intensīvāk jātiecas šajā sevis iznīcinošajā sistēmā.
    ========================================================
    Viena piebilde tiem, kas iedomājās, ka labi pārzina to ''sevis iznīcinošo sistēmu'' – DOMĀSIM ar galvu, jo ar vienām emocijām un/vai kāju sisšanu pie grīdas jau kādu alternatīvu variantu/sistēmu nevarēs pat teorētiski izveidot.

  • Ja runā ir par demokrātiju, tad ir jānoskaidro, par kādu demokrātiju. Vai par „rietumu”?

    Šajā sakarā varu Jums piedāvāt savu ierakstu dienasgrāmatā: Demokrātija, Parlaments, Diktatūra (analīzei) http://www.draugiem.lv/user/4558170/blog/?p=5925324

    Domāju, ja cilvēki apzinās ko viņi īsti grib, apvienojas savā vēlmē, tad tie to var īstenot arī vienas paaudzes laikā.

  • Edge
    2.12.2011., 22:08

    Pilnīgi piekrītu!

  • Edge
    2.12.2011., 22:08

    Vai ar pieredzi nepietiek? Esmu jau pietiekoši saskatījusies un piedzīvojusi. Vēl dziļāk purvā negribu brist.

  • < Alma Kopa 2.12.2011., 22:02
    Nesaprotu, kādēļ Latvijai vajadzētu mērkaķoties pakaļ Vācijai, Zviedrijai, ASV?
    ========================================================
    Bez diskusijām, tikai informācija pārdomām:
    '21.augusts nozīmē galēju atgriešanos Rietumos, no kuriem bijām varmācīgi atšķirti.' http://www.21augusts.lv/par-21-augustu
    - “Izvēles jau mums nav, jo šī civilizācija ir jau izvēlējusies” – Ar Artūru Snipu sarunājās Gints Grūbe
    Eiropas Savienība kā Zelta teļš
    http://www.politika.lv/temas/7006/

  • <Alma Kopa 2.12.2011., 22:13
    Vai ar pieredzi nepietiek? Esmu jau pietiekoši saskatījusies un piedzīvojusi. Vēl dziļāk purvā negribu brist.
    ========================================================
    Pirmdien Vācijas un Francijas līderi paziņos par jaunajiem ES-'mājas' celtniecības noteikumiem – Latvijas elites vairākums tiem piekritīs bez garas kaulēšanās – un vilks Latviju 'jaunajā' mājā pa veco ceļu. LATVIJU vilks 1 000 000 reižu spēcīgāks spēks, tā kā vajadzēs stipri DOMĀT, lai spētu to IZMANTOT. 'Mums būs vajadzīgi spārni' (M.Zālīte) – un apjēga, ka gravitācijas likumu vajag saprast,lai spētu lidot augstāk, ātrāk un veiksmīgāk. Process turpinās…..
    - “The European crisis will not be solved in one fell swoop,” Merkel said. “It’s a process, and this process will take years.” http://www.capebretonpost.com/News/Canada%20-%20World/Business/2011-12-02/article-2823368/German-chancellor-pushes-new-fiscal-rules-feeding-hopes-for-more-European-Central-Bank-help/1

  • Edge
    2.12.2011., 22:16

    Katram savi uzskati. Katrs pats (!) izvēlas un iet savu ceļu.

    Nemāniet sevi ar to, ka Jums nav izvēles! Neatdodiet savu brīvo gribu citiem! Nepārdodieties! Tad diskusijas par demokrātiju būs tukša pļāpāšana.

    Tāpat kā katram cilvēkam ir izvēle, tāpat tā ir arī cilvēku kopumam, proti, sabiedrībai vai valstij.

    Nevajag sevi jau iepriekš ierobežot. Tādējādi Jūs (vai Jūsu iedomāta valsts) pati aizver sev alternatīvas (logus un durvis).

  • Edge
    2.12.2011., 22:26

    Diemžēl tas, ko Sarkozi un Merkel ir iedomājuši, nocirps Latvijai spārnus. Tās nebūs nekādas iespējas, bet gan ierobežojumi tām valstīm, kuras pēc abu lielo valstu ieskatiem nespēj tikt galā ar savām finansē. (Ir tas tā vai nav, nav svarīgi.) Latvija ir šo valstu skaitā, tādēļ arī tai nāksies atdot savas pilnvaras Vācijai vai Francijai, vai to iedomātajai jaunajai komisijai.

  • Nauda ir vara. Kas pārvalda naudu, tas pārvalda arī tos, kuri likumīgā kārtā ir spiesti izmantot šo naudu.

  • Personīgi mani nesatrauc valstu un naudas sabrukumi, tie viens otram ir kā teikt radi.
    Bet labāk būtu, ja tie, kas tur šo naudu rokās lai arī izgaršo. Tā kārtīgi sarījas, lai pilnas iekšas, ka pašiem prieks.
    Domāt kā būs tālāk, nav manas dabas jautajums.

  • <Alma Kopa 2.12.2011., 22:32
    (..)
    Tāpat kā katram cilvēkam ir izvēle, tāpat tā ir arī cilvēku kopumam, proti, sabiedrībai vai valstij.
    ========================================================
    Bez emocijām, bet ar skaidru domāšanu:
    ''(..)Ничего не понимали! В 1983 году Юрий Андропов признался, что мы до сих пор не поняли советской системы. Так вот, мы не понимаем ее до сих пор. Это уже Вам, молодым людям, такие проблемы решать. Сработал такой фактор, как «ума не хватило». Не хватило ума. Они даже не понимали с чем они имели дело. Это ужас какой-то. Ну, теперь уже Вы, молодые люди, сражайтесь за себя, сражайтесь за то, что Вам судьбой достается. За какие-то следы или остатки может быть, за какое-то наследие. Демократия все-таки… Нам многое от прошлого досталось, что стоит внимания, заслуживает ценности. ''
    «Надежда – на новое поколение» / Москва – Гренобль, апрель 2006 г. Выдержки из последней беседы с Александром Зиновьевым
    http://www.socialdesign.ru/zinoviev/az06-5.htm

  • <Alma Kopa 2.12.2011., 22:37
    Diemžēl tas, ko Sarkozi un Merkel ir iedomājuši, nocirps Latvijai spārnus.
    ========================================================
    Mēs savu izvēli izdarījām 1990.g.4.maijā,tāpēc bez 'diemžēl', bet APJĒDZOT notikumus pēdējo divdesmit gadu laikā, vajag SAPRAST esošo situāciju. Kas te notiek, ko varu darīt lietas labā kļūdu labošanai.
    Te viens piemērs: ''Visu rangu eirooptimisti, sludinot Latvijas integrēšanu federālā Eiropas Savienībā, ir aizmirsuši, ka Latvijas Krimināllikumā pastāv pants par aicinājumu izteikšanu un organizatorisku darbību, kas vērsta uz Latvijas neatkarības likvidāciju:
    82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību…
    Normunds Grostiņš:'Ministra Pabrika izteikumi par ES federāciju jāizvērtē drošības policijai'http://www.diena.lv/blogi/ministra-pabrika-izteikumi-par-es-federaciju-jaizverte-drosibas-policijai-13918063

  • Un te vēl viens, manuprāt, spēcīgi emocionāls, taču iepr. komentātā pārkopētajai atziņai- «ума не хватило» atbilstošs teksts:”Lamātāji, tikai atcerieties, spļaujot akā, ko sauc par Krieviju, krievu kultūru, ticību, jūs spļaujat akā, no kuras 31 gadu dzēra Dainu Tēvs Krišjānis Barons.” Kaspars Dimiters:Dainu Tēva izvēle – Austrumi. Rezultāts – Dainu sējumu ducis’
    http://www.diena.lv/blogi/dainu-teva-izvele-austrumi-rezultats-dainu-sejumu-ducis-13918250
    - K.DIMITERA kungs ir pilnībā pārliecināts, ka šodienas Krievija ir gluži tā pati, kas Dainu Tēva laikā pirms 100 gadiem.
    Prātiņ, nāc mājas!
    - Te kāds reālāks vērtējums: ‘Выборы начнутся после выборов… Идти или не идти’
    http://www.kroupnov.ru/news/2011/11/30/10928/

  • Edge, es skatos ka Tu ļoti esi iepraktizējies ar Zinovjevu.
    Vispār jau jebkurš domājošs cilvēks tur vai šeit (viņam tā bijs PSRS, arī Krievija pēcāk)nonākot adekvātā situācijā ir gatavais Zinovjevs.

    Man vairāk intersē tava attieksme pret monetāro sistēmu.

  • Uz ielas redzēju mašīnu ar uzrakstu “Latviešu enerģija”. Un atradu internetā:LATVIEŠU ENERĢIJA – I.Parādnieka Zemgales misija
    http://www.youtube.com/watch?v=YswX7mGH0dM

  • <rasts 3.12.2011., 09:09
    (..)
    Man vairāk intersē tava attieksme pret monetāro sistēmu.
    ========================================================
    - Kas ir 'monetārā sistēma'? Pret ko man izteikt attieksmi? Palūgšu jautājuma uzdevējumam īsu viņa definīciju/skaidrojumu, lai lieki pārpratumi nerastos.
    p.s.
    Mani interesē pasaulē atzītu zinātnieku secinājumi, atziņas, skaidrojumi par esošo situāciju,sociālām parādībām, iekārtu/sistēmu, kādā pašlaik dzīvojam, cēloņi, tendences utt.utml. Sākotnējo informāciju esmu 20 gados savācis ''tonnām'', taču sasiet to kopā (cēloņ-sakarības) un/vai izskaidrot – te bez papildus zināšanām neiztikt. Var jau reizrēķinu nezināt, bet censties izlīdzēties ar blefošanu, – taču mani tas neinteresē.
    p.s.a. Starp citu, tai manis pieminētajai grāmatai 'Rietumi' nesen iznāca kārtējais tulkojums – šoreiz arābu valodā. Redz, kā iet tagad Ēģiptē, Lībijā, u.c. 'arābu pavasara' valstīs – sagraut māju nav problēmu, taču bez zināšanām jaunu labāku uzcelt būs pagrūti. Mācīties, domāt, rīkoties!
    http://intellectology.livejournal.com/103681.html

  • Edge.

    Zēni arī paņēma un izdomāja ….izdomaja, kā pakļaut sugasbrāļus

    Visu tu saprati, tāpēc devi man pretmājienu, par sagrauto māju, kuras sakarā man ar tev būtu ko teikt, jo visvienkāršākais paņēmiens ir atgriezšanās …

    Monetārisms (starp citu taja paslaik dzīvojam) ir uj uj, tas nav acu gaišumam.

    Egde, un nelasi tik daudz, tas Tev sit no jēgas, jo tie pierakstītāji tāpāt ir ar šizofrēnisku tradīciju. Cilvēkam nekad nepietiks, nekas, arī tagad, jo sociums, kurā mēs dzīvojam, pašlaik bez izmaiņām to garantē.

  • Edge
    4.12.2011., 00:16

    Tas, kas māju sagrāvis, nav ieinteresēts to atjaunot. Grāvējs visiem viens, visur viens rokraksts un tie paši mērķi. Proti: destabilizēt reģionu lai pārņemtu resursus. No stabilas valstis tik viegli nepumpējas.

  • Lasot „politiski korektus” autorus, gudrs nepaliksi.

  • Zinovjevam diemžēl ir “āžkāja”: viņš ir staļinists, kaut arī it kā “veselīgais”, skumst par padomju sistēmas krišanu.

  • <LauraR.
    - Daudziem ir ''āžkāja'', īpaši jau Kopernija, Galileja, Dž.Bruno sekotājiem – tiem, kas kalpo Patiesībai.
    - ''Zinātnieka uzdevums ir savu atzīto patiesību bez aiztures apliecināt, nedomājot konsekvenci.'' Haralds Biezais, prof.DR.theol. (Upsalas universitāte).
    - 'Faktu atzīšanu – tas ir gudrības sākums',- turpini studēt izcilā zinātnieka/loģiķa darbus, tad, iespējams, apjēgsi 'kas ir kas' (jo reiz es arī tā domāju – 'staļinists, kas skumst..').
    Pārdomām: ''(..)Когда я так говорю, мои слова обычно начинают истолковывать в том направлении, что они как будто бы являются апологетикой советизма и коммунизма.

    Ничего подобного. Может быть, кто-то знает мое прошлое, в двух словах напомню. Я ведь никогда не был марксистом. Я с юношеских лет был антисталинистом, в 39-м был арестован как антисталинист. Я никогда не был апологетом советизма, я всегда был критиком, и когда меня выбрасывали в 1978 году на Запад за мои работы, меня рассматривали как антикоммуниста № 1, хотя я не был антикоммунистом – я был просто исследователь.

    Сейчас я говорю не как защитник коммунизма. Я никого не защищаю. И я не являюсь противником нынешней социальной системы — просто это не мое дело, я все это говорю как исследователь. Но та истина, которую я получаю в результате моих исследований, вызывает эмоции у моих слушателей и читателей, и они в соответствии с этими эмоциями истолковывают мою позицию.''
    Постсоветизм Лекция Александра Зиновьева
    http://www.polit.ru/article/2005/09/21/psizm/

  • p.s.
    Labotam ticēt: Nikolajs Koperniks – pirmais Rietumos, kam piekāra birku ”āžkāja” ( par laimi, 80 gadus pēc viņa darba ‘De Revolutionibus Orbium Coelestium’ publicēšanas.).
    - Šitais mani arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Filosofijas institūta direktora rakstītaos mani arī ‘aizķēra’/rosināja padomāt:
    ”Ничто не дается людям так тяжело, как правда о самих себе. В свое время люди были глубоко потрясены и возмущены открытием Коперника. Они не хотели допустить, что их Земля – центр мироздания, а его периферия, всего лишь одна из многих затерявшихся во Вселенной планет. Точно так же они реагировали на учение Дарвина. Утверждение, что человек произошел от {обезьяны}, они восприняли как недопустимое оскорбление. В этом же ряду находится социология Зиновьева, которая поставила людей перед необходимостью признать еще одну неприятную правду – правду об обществе”
    http://www.zinoviev.ru/rus/sverch.html

  • Edge, cenšos kopt sirdsprātu un atbilsoši rīkoties.

  • Edge, šķiet, jaut vienreiz šo domu rakstīju.. Vai tu nevarētu latviski sagatavot kādu lekciju par to savu iemīļoto Zinovjevu, kurā smuki salikt pa plauktiņiem, kas viņš ir?, ko un kāpēc darījis?, kādas atziņas?, kādi priekšlikumi?, kas no tā derīgs man, tev, Latvijai? utt..

  • Atgriežoties pie TĒMAS:
    Iekopēju vēl vienu mūsdienu finanšu sistēmas izrietošu “triku”, kas ir skaidrots vairākās filmās un arī K.Dimitera sagatavotajā iesniegumā..

    1) persona A nogulda bankā 100Ls, piem., uz 5%
    2) banka aizdod šo pašu naudu.. nu teiksim 95Ls personai B
    3) persona B savukārt nopērk no personas C auto
    4) persona C šo naudiņu nogulda atkal bankā (tai pašā bankā, vai banku sistēmā… tur vairs nav liela starpība)…, ko banka atkal var aizdot kādam citam.

    Sanāk tāds kā multiplikatora efekts ;).. Uzburtā nauda pati sevi pavairo n-tās reizes. Bankas taisa naudu uz līdzenas vietas.

  • http://azbyka.ru/vera_i_neverie/nauka_i_religiya/1g26-all.shtml
    1. nav nejaušība, ka rakstā par šodienas pasaules asi -naudu
    figurē
    kristietība *zinātne * pagāniskas prakses
    2. ideju vēsture ir interesantāka un noderīgāka par vietvalžu vēsturi

  • Zinovjevam un Staļinam kopīgs ir tas, ka buršanu viņi uzskata par visai specifisku mākslas žanru, kurā ir galīgi profāni un kaut vai tāpēc vien no neatbalsta. pagāniskā demokrātija un Ņūtona mehāniska ir tikai dažos speciālgadījumos savienojamas lietas

  • Skat. arī šeit atrodamos video – http://www.latav.lv/ru/meropriyatiya/Seminar1.flv/view

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.