Intervija ar Peteru Ficeku

Ar JaunVācijas idejas autoru sarunājas on-line izdevums „Sein”.

Nav zināms, kad šī intervija notika. Katrā ziņā pirms dažiem gadiem, kad JaunVācija vēl atradās projekta stadijā. Šodien tā ir noteiktā mērā realitāte.


* * *

Sein: Ficeka kungs, Jūs saucat sevi par vizionāru. Vai Jūs varētu dažos teikumos izklāstīt Jūsu vīzijas pamatideju?

Peters Ficeks: Mana vīzija pastāv tajā, ka Vācija var piedzīvot atjaunošanos, ja cilvēki mācīsies uzņemties atbildību par savas dzīves organizāciju, par sabiedrisko struktūru radīšanu, kādas viņi paši sev vēlas. Taču tas var funkcionēt tikai tajā gadījumā, ja cilvēki iepazīsies ar alternatīviem sabiedrības modeļiem un, ja viņiem pietiks gribas pašiem šos modeļus realizēt.

Sein: Vai tas var notikt sadarbībā ar pastāvošo valsti?

Peters Ficeks: Drīzāk ar valsts cilvēkiem. Pati valsts savā pašreizējā formā nepilda savu uzdevumu piedāvāt saviem pilsoņiem dzīves iespējas atbilstoši cilvēka tiesībām, veicināt personības attīstību un radīt iespēju katram piedzīvot individuālo laimi. Šī valsts to vairs nedara, jo tās pamatsistēmas ir veidotas tā, ka lielākā daļa cilvēku strādā nedaudzu personu labā, kurām pieder vara un nauda. Es gribu radīt struktūras, kurās vairs nebūtu iespējams vieniem izcelties pār citiem un kurās katram cilvēkam būtu atvērts ceļš pie laimes un iespēja attīstīt savu personību.

Sein: Kā Jūs redzat šai ziņā izredzes tādai lielpilsētai kā Berlīne? Vai tā nav pārāk liela un inerta, lai tajā varētu realizēt šādas pārmaiņas?

Peters Ficeks: Es teiktu, ka tieši laukos ir grūtāk radīt reģionālo saimniecības apriti. Es domāju, ka to ir vieglāk radīt tieši Berlīnē, jo tur daudzi cilvēki dzīvo cieši kopā, tādēļ viņiem būtu vieglāk apmainīt savā starpā preces un pakalpojumus ar reģionālās naudas starpniecību. Berlīnē ir daudz spirituālo grupu un centru. Tiem tikai jāsaistās savā starpā un jāmācās strādāt pēc jauniem principiem.

Sein: Jūs rakstāt, ka pēc pašreizējās tiesiskās situācijas Vācijai nav likumīgas, tautas pieņemtas konstitūcijas, bet gan tikai Otrajā Pasaules karā uzvarējušo sabiedrotāju valstu radītais Pamatlikums ar statusu „okupācijas varas tiesiskais līdzeklis”. Jūs pašlaik strādājot pie jaunas Vācijas konstitūcijas projekta. Kādēļ Jūs to darāt?

Peter Fitzek: Īstajai valstij jābūt četriem obligātiem komponentiem: valsts tautai, valsts teritorijai, suverēnai varai un valsts konstitūcijai. Ja mēs gribam radīt jaunus institucionālus orgānus JaunVācijai, mums vispirms jāmotivē cilvēki, kuriem ir teorētiskas zināšanas šajā jomā, lai viņi paveiktu to arī praktiski. Kad šie institucionālie orgāni tiks radīti pēc jaunām sistēmām, tad būs pienācis laiks radīt jauno tiesību sistēmu. Tiesību sistēma ir taču vienošanās par to, pēc kādiem noteikumiem mēs gribam sadzīvot savā starpā. Konstitūcija, kas ir pelnījusi šādu nosaukumu, būtu tāda, kas nosaka vispārējos noteikumus, pēc kuriem nevienam cilvēkam, vadoties pēc savām egoistiskām interesēm, pēc peļņas kāres vai pēc kontroles apsvērumiem nav iespējas izmantot un izkalpināt citus cilvēkus, kuri nespēj atpazīt viņu mahinācijas.

Tiem, kuriem ir vairāk varas, naudas un kuri ir sasnieguši augstāku inteliģences pakāpi, jāuzņemas lielāka atbildība par vispārējo tautas labklājību. Jauna tiesiska struktūra būs vajadzīga tikai tik ilgi, kamēr visi cilvēki sapratīs nepieciešamību pašiem uzņemties pilnu atbildību par to, ko viņi dara. Tiesības vajadzīgas tur, kur trūkst ētikas. Un tā kā es pagaidām vēl nevaru gaidīt, lai ikviens cilvēks dzīvotu pēc augstas ētikas principiem, ir vēl nepieciešams radīt vispārējos noteikumus, kas nodrošinātu visu vienlīdzību likuma priekšā un nevienam nekaitētu.

Sein: Un to pēc Jūsu domām Pamatlikums nenodrošina?

Peter Fitzek: Nekādā gadījumā.

Sein: Vai Jūs, lūdzu, nevarētu nosaukt dažas būtiskas pazīmes, kurām būtu jāpiemīt mūsdienām atbilstošajai konstitūcijai.

Peter Fitzek: Konstitūcijai būtu jānosaka, pēc kādiem kritērijiem valstī jāfunkcionē naudas sistēmai. Pēc pašreiz darbojošās monetārās sistēmas cilvēki, kuriem pieder daudz, bauda lielākas priekšrocības salīdzinot ar tiem, kuriem pieder maz. Būtu jānosaka, ka valstī tiek izmantots procentu un procentu procentu neapgrūtinātais apmaiņas līdzeklis un pēc kādiem principiem tas nokļūst saimniecības apritē un tajā darbojas.

Nākamais punkts ir tas, ka Pamatlikums un citi likumi ļauj politiķiem, tiesnešiem un dažām citām personām nesodīti rīkoties kļūdaini un pretlikumīgi, jo sistēma viņus aizsargā. Piemēram, pašreizējā konstitūcijā ir rakstīts, ka politiķis par kādu nosodāmu rīcību var tikt iesūdzēts tiesā tikai tad, ja viņš tiek saņemts 24 stundu laikā pēc minētās rīcības īstenošanas. Manuprāt, tieši tām personām, kurām pieder vara pār citiem, jājūt sevišķi liela atbildība, un viņi nedrīkstētu uz likuma pamata izmantot savu varu nelietīgi.

Sein: Kad Jūsu konstitūcijas projekts būs gatavs, kā Jūs domājat īstenot tā popularizēšanu?

Peter Fitzek: Es domāju, ka vispirms cilvēkos jāmodina apziņa tiktāl, lai viņi vispār lasītu jauno konstitūcijas projektu. No VFR iedzīvotājiem labi ja 1% ir lasījuši Pamatlikumu, jo viņiem nav nekādas intereses kaut ko tādu lasīt. Daudzi cilvēki pastāvošās saimnieciskās un finansiālās sistēmas dēļ atrodas situācijā, ko var definēt kā cīņu par eksistenci, tā kā viņiem nepaliek ne laika, ne spēka, ne intereses iedziļināties juridiskos jautājumos. Viņi ir spiesti deleģēt citiem šo savas atbildības daļu. No otras puses tieši viņu politiskas un juridiskas dezintereses dēļ viņus ir tik viegli pārvaldīt un manipulēt. Pirmais solis no šī vāveres riteņa ir pašam uzņemties atbildību par savu dzīvi. Pēc tam cilvēkam būtu jāuzņemas atbildība arī par sabiedrības dzīvi. Viņam jāatpazīst sevi kā valsts organisma sastāvdaļu un jāuzņemas sava loma tajā. Viņam būtu jāsaprot, ka ir svarīgi rūpēties ne tikai pašam par sevi, bet arī par saviem līdzcilvēkiem.

Sein: Vai tieši sakarā ar jaunas konstitūcijas projekta izstrādi nebūtu nepieciešams pieprasīt tautas referendumu par šo jautājumu? Jebkura veida valsts pamats taču ir iespēja tautai nobalsot par kopīgo konstitūciju. Ir jau bijis (tā arī neratificēts) lēmums par ES konstitūciju, kas mums atkal tika uzspiesta. Mums nemaz nav tādas tradīcijas: drīkstēt pašiem izlemt mūsu dzīvi skarošus pamatjautājumus.

Peter Fitzek: Tādēļ es arī domāju, ka to var tikai tauta, kas pati uzņemas atbildību par savas valsts struktūru, rūpes par tās darbību un, kas saprot pati sevi kā valsti. Pamodusies tauta pavisam droši izveidos sev pavisam citu konstitūciju, nekā tā, ko ir izveidojuši cilvēki, kuri to nesaprot. Mums vispirms ir jāattīsta apziņa, piemēram, par jaunu naudas sistēmu, ar kuru mēs varam strādāt daudz brīvāk. Vai arī par valsts modeli, kas funkcionē pilnīgi bez nodokļiem. Ja mēs piedzīvosim, ka tas praktiski funkcionē, tad mēs varēsim iekļaut to arī konstitūcijā. Pagaidām ir gaidāma liela pretestība, jo daudzi netic, ka valsti var organizēt bez nodokļiem.

Sein: Vai šo uzspiesto Pamatlikumu nevar saprast kā pēc Otrā Pasaules kara nepieciešamu pasākumu ar domu iedrošināt vācu tautu uzsākt atjaunošanas darbu?

Peter Fitzek: Es domāju, ka pašlaik mums Vācijā atkal ir milzīga iespēja. Mēs varam sākt visu no jauna ar cilvēkiem, kuri ir gatavi uzņemties atbildību. Kurš negrib uzņemties atbildību, var arī turpmāk pielāgoties vecajai sistēmai. Tās ir viņu tiesības. Tikai mēs paši sakām: tagad pietiek, stop. Citās zemēs to nevar. Citās zemēs būtu nepieciešama revolūcija, lai kaut ko mainītu. Šeit mums tas nav vajadzīgs. Šeit mēs varam pakāpeniski ieaugt jaunajā struktūrā, ko mēs varam paši sev piešķirt. Okupācijas laika statūti ļauj mums to darīt.

Sein: No otras puses, okupācijas statūti principā ir līdzeklis toreizējo uzvarētāju valstu, pirmām kārtam ASV, rokās, ar kuru viņi var pretoties šādai attīstībai, kādu Jūs vēlaties Vācijai.

Peter Fitzek: Uz to var skatīties dažādi. Okupanti spiež uz VFR valdību. Tā savukārt nodod šo spiedienu tālāk. Mana pieredze rāda, ka tiem, kuri nemeklē konfrontāciju ar pastāvošo sistēmu, no tās nerodas nekādas problēmas. Ierēdņu starpā arvien vairāk ir tādu, kas saprot, ka tie, kuri grib paši sevi pārvaldīt, jāliek mierā. Mēs varam parādīt, ka varam paši sevi organizēt labāk, nekā to dara valsts.

Es viscaur pozitīvi uztveru to, ka VFR valdība arvien vairāk spiež uz atsevišķu cilvēku, jo šādā veidā tiek atsijāti graudi no pelavām un cilvēki atskārš, ka viņiem pašiem jāsāk kustēties – gan individuāli, gan kolektīvi. Pateicoties spiedienam, ko mēs pašlaik jūtam, mēs sākam apzināties, cik īstenībā izlutināti mēs esam savas pārticīgas dzīves dēļ. Un tagad šī pārticība pamazām tiek mums atņemta. Tagad arvien vairāk cilvēku aizdomājas un jūtas spiesti sev teikt, ka tā tālāk nevar turpināties. Tikai tādēļ, ka mēs esam dzīvojuši bagāti, mēs tagad ievērojam, ka mūsu manta no mums aizpeld.

Sein: Vai Jūs meklējat atklātu diskusiju ar veco sistēmu?

Peter Fitzek: Vienmēr! Jebkurā gadījuma. Es labprāt runāju ar politiķiem un ar ierēdņiem. Daži no viņiem viscaur apzinās reālo Vācijas juridisko situāciju. Viņi zina, ka dzīvo VFR firmā un kalpo okupācijas varai. Daži apzinās arī to, ka uzticības zvērests, ko no viņiem pieprasa stājoties amatā, ir pretrunā ar tautas tiesībām un, ka Pamatlikuma 25. pants saka, ka tautas tiesību kodeksam ir priekšrocība iepretī VFR tiesību kodeksam. Es piedāvāju politiķiem, ja viņi to grib, strādāt kopā ar mums un atbalstīt mūsu izstrādātās jaunās sistēmas.

Sein: Vai Jūs jūtaties lielā reformatora Martina Lutera inspirēts, kurš taču arī veiksmīgi izplatīja savas tēzes tieši no Vitenbergas?

Peter Fitzek: Varbūt tas arī ir pamats tam, ka Dievs sūtīja mani uz Vitenbergu, lai veiktu šo manu darbu. Pie mums, piemēram, baznīca ir izgreznota ar tēzi: „Nekad nepārstāj domāt šķērsam”. Es ņemu to ļoti tuvu pie sirds un strādāju pie tā. Arī ģeomantijas skatījumā Vitenberga ir svarīga vieta, tādēļ arī daudzas Rietumeiropas revolūcijas ir izrietējušas tieši no šejienes. Visas pilsētas baznīcas atrodas uz vienas līnijas ar Eksternšteinu, seno mistēriju vietu. Te mēs redzam, ka senās kultūras bija labi informētas par atsevišķu vietu ģeomantisku nozīmi. Un mūsu Gaismas centrs atrodas arī tieši uz šīs līnijas. Gan jau Dievs ne bez sava iemesla novietojis mani šeit. Es zinu savu lomu un labprāt to uzņemos. Es zinu, ka ir pienācis laiks jaunai reformācijai. Ja paskatās vecos pravietojumus, tad arī var redzēt, ka tieši no Vācijas jāsākas pārvērtībām visā pasaulē. Un optimāla vieta reformācijai ir Vitenberga. Ne jau velti mūsu kanclere Angela Merkele ir sākusi savu vēlēšanu kampaņu Vitenbergā.

Sein: Ficeka kungs, liels paldies par sarunu.


No on-line izdevuma „Sein”.
Publicēšanai sagatavoja un iesūtīja Jūlija Dobrovoļska
(www.aplis.lv)


  • Cilvēka ētiku un morāli nevar ap(uz)-(pie)spiest ar likumiem, jeb pareizāk sakot, tur kur pieņem arvien vairāk likumus, pietrūkst gan ētikas un morāles. Ļoti smalks pasākums. Ja degradācija ir panākta, tur nu vairs neko.Varbūt neaizdzīvosimies tik tālu, un vismaz saglabāsim sevī, ne valstī(kā jau tas noteikti ir pie mums), šos ētikas un morāles aizmetņus. Pašos dziļumos.

  • Nekur es to džeku neesmu sūtījis! Dievs.

  • :) … Jā, bez tā un arī, ka “pārvērtības sāksies (tieši) no Vācijas” varēja arī iztikt ;), taču kopumā piekrītu Ficeka teiktajam.

    Ir ļoti labi, ka Latvijā ir cilvēki (konkrēti domāju Jūliju Dobrovoļsku), kuri seko līdzi JaunVācijas idejas īstenošanai. Pārmaiņas JAU notiek.. un ne tikai Vācijā. Ik viens šāds, sākotnēji varbūt neliels impulss – pieredze, idejas, pozitīvie piemēri – atmodina un iedrošina cilvēkus arī citās zemēs.

  • * … par pilsētu un laukiem. Jāpiekrīt Ficekam, ka pilsētai ir zināmas priekšrocības, salīdzinot ar laukiem, tomēr ir arī ļoti daudz trūkumu. Laukos tiešām problēma ir lielie attālumi vienam no otra, līdz ar to ir sarežģītāk kooperēties, toties ir iespējams daudz augstāks pašpietiekamības (līdz ar to neatkarības) līmenis. Kompromiss varētu būt “ciemats”, taču te atkal jautājums par spēju vienkopus SA-DZĪVOT visiem kā vienai saticīgai saimei. Tamdēļ nekur nespruksim – būs gan pilsētas, gan lauki… tikai atgriezīsimies līdzsvarā. Joks tāds, ka lauki bez pilsētas kaut kā var izdzīvot, taču pilsētas bez laukiem praktiski nekā..

    * Viņš saka: “Un tā kā es pagaidām vēl nevaru gaidīt, lai ikviens cilvēks dzīvotu pēc augstas ētikas principiem, ir vēl nepieciešams radīt vispārējos noteikumus, kas nodrošinātu visu vienlīdzību likuma priekšā un nevienam nekaitētu”.. tad pēc analoģijas diemžēl sanāk, ka šajā “pārejas posmā” arī nodokļus nav iespējams pilnībā atcelt.

    * arī par konstitūciju mums problēmas tās pašas, taču tauta mostas ārkārtīgi lēnām.

    * nepiekrītu, ka “citās zemēs to nevar”.. Nu nav nekādas fundamentālas atšķirības starp valstīm. Mazām tautām (valstīm) ir savas priekšrocības, salīdzinot ar lielajām valstīm. Ja runājam par ciemata līmeni, tad gan tomēr lielām nācijām ir vieglāk, jo pulcēt līdzīgi domājošus, piem., Maskavā/Krievijā (tāpat arī Vācijā) ir daudz vieglāk, kā, piem., Latvijā…

    * par taisnīgu vērtību maiņas līdzekli (naudu) esmu daudz domājis. Reģionālā līmenī nav problēmu. Iespējas vairākas. Arī Latviju var skaitīt par reģionālu līmeni. Problēmas sākas līdzko runa ir par starpkopienu (starpvalstu) norēķiniem. Te labprāt dzirdētu priekšlikumus..

    * Priecē, ka cilvēks ir veselīgi domājošs attiecībās ar valts pārvaldi un tajā strādājošajiem. Nav tā kā pie mums – daudzi tik sakāpinātām emocijām, ka spalva uzreiz gaisā, sākas histērijas lēkmes utt. :)

    * Tas par Vitenbergu un “pārvērtībām, kas sāksies no Vācijas” tomēr ir saprotams un daļēji attaisnojams, jo intervija galvenokārt domāta vāciešiem ;)… Kurš sunim asti cels, ja ne pats..

  • atrodiet 5 minūtes laika Petera priekšteča pastudēšanai

    http://en.wikipedia.org/wiki/Thomas_Kuhn
    Jebkuram kritērijam ir jēga tikai noteiktas paradigmas – vēsturiski izveidojušās uzskatu sistēmas – ietvaros. Zinātniskā revolucija – tā ir zinātniskās sabiedrības izskaidrojošo paradigmu maiņa.
    http://www.psylib.ukrweb.net/books/kunts01/index.htm
    Īpaši nozīmīgi būtu izlasīt 1969. gada P.S. Var pietikt pat ar šī pielikuma pašu pēdējo sadaļu
    ————-
    Kur ir būtība? Izrādās, ka cilvēces gara un pašas cilvēces attīstības vēstures centrālais jēdziens nav vis zinātnes un reliģijas (tās abas kopā reālo rakstīto un nerakstīto sabiedrības vai kāda tās loka: nācijas, tautas, draudzes, dzimtas, Ģimenes), bet gan SADRAUDZES-KOPIENAS. Veltot mazliet laika Kūna darbam par paradigmu u īpaši tā 1969. gada pielikuma-rezumējuma nobeigumam jūs IERAUDZĪSIT to, ko grāmatu gudrību neapmiglotu prātu tagad redz, varbūt, lielāka daļa bērnu: Pasaules redzējuma būtisku izmaiņu laikā vienlaikus līdzāspastāv “vecā” un “jaunā” skola, sabiedrība, valsts. Pat ja “tās savā starpā sarunājas”, lietojot vienu un tos pašus vārdus, tad katras KOPIENAS ietvaros pat katra šī vārda jēga var kardināli atšķirties. Tad nu mums ir sistuācija, kas ir dabiska un pašsaprotama, piemēram, Ķīnā – ar vienotu hieroglīfosko rakstu, bet daudzām valodām un pat kultūrām, kas var būt pat principiāli nesaderīgas.
    —————–
    JA …… (ierakstiet pēc patikas)
    TAD ieklausieties savā sirdī, izvēlieties ceļu, ejiet to neatskatoties

  • biju neuzmanīgs un pārāk steidzīgs, un forumā publicēto TE nevar labot:
    jābūt: zinātnes un reliģijas veido kādas cilvēku kopības nerakstīto pamatlikumu (konstitūciju)

  • Ie sarakstītas, izdotas miljoniem grāmatu. Kādas pāris tūkstots ir noteikti labas. Vai vispār to visu apjomu kāds ir izlasījis, pirms raksta nākamo?
    Gluži tāpat ir ar runātājiem, ir jau pateikts tik daudz, bet vēl runā. Un sakiet, ka visi notikumi, ap mums cilvēkiem, nav uz nervu pamata.
    Politiķus negrib nomainīt uz datorprogrammu – Labāks par politiķi, tai ietā labāk palikt pie solītājiem, var taču arī kaut ko nofenderēt. Un tas taču ir galvenais, savai saimniecībai, aiz vaidziņiem, kā kāmis. Tā nav pat zinātniska pieeja, saimniekošanai (ekonomikai), bet gan ierasta vēsturiki mantota tendence. Visa tāda valsts pārvalde ir pilnīgs, attīstījies sūds, uz kura liek nākamo vezumu. Un prasa vēl, lai nāk ar inovācijām, kaut ko pielāpa. Visi prasa jau skaidras tiešas atbildes, it kā tūlīt jau vairs nebūs iespējams noturēties un fenomens atradīsies biksēs, pavisam silts, un dvakojošs.
    A man nav kur steigties.

  • OK, bez atsaucēm, bet lēnām un pa burtiem
    Kā cilvēks izvēlās savu tuvāko saskarsmes loku? Pats? Vai arī viņu “šis loks vienkārši noliek vietā un viņa vietā izlemj, ko cilvēks var atļauties”? PARASTI notiek pēdējais. Un tas ir gan katra cilvēka, gan “sabiedrības kopīgā labuma interesēs”. Tomēr tā tas notiek tikai tik ilgi, kamēr “visiem viss ir labi”. Tad, kad “visa sabiedrība draudzīgi un laimīgi gāžas bezdibenī”, sabiedrības vienīgā NEIESPĒJAMĀ cerība un glābiņš ir ķeceri, kas sev un SABIEDRĪBAI būtiskus jautājumus izlemj paši.

  • kad tu raksti SABIEDRĪBA, Ivar, tad tas jau man asociējas ar kaut ko saimniecībā noderīgu, it kā konkrētu bet tai pašā laikā pat neprognozējamu.
    Un ja kas ir NEIESPĒJAMS, tad labāk par to nerakstīt. Citādi – Neiespējamā misija, bet tai pašā laikā iespējama, un viss tiek darīts tā lai sabiedrībai būtu gandarījums, šai sakarā.
    Kaut kas līdzīgs tirgošanai ar zemi uz Mēness, Intersanti, vai ASV tas vēl šodien ir aktuāli?

  • SABIEDRĪBA domā ,
    (nu lai domā, es darīšu un gardi pasmiešos ,,,, lika pagaidīt, lien tā SABIEDRĪBA ar savu pārrūgušo un sasmirdušo pesimismu un pasaule gala smārdu iekšā mana būdā pa visām šķirbām, … Pē)
    ka vienkārša idiliska, laimīga, nu vienkārši forša dzīvīte ir NEIESPĒJAMA
    —————–
    Tu arī no tās SABIEDRĪBAS? Vismaz līdz sestdienai atslēdzos

  • Ivar, kas tavā skepsā ir tu?

  • ES+SE=ESSE
    ES – laimīgais, saulainais, pozitīvais, paēdušais un ar sevi apmierinātais, kaut ko reālu un tūdal sasniedzamu gribošais, patreiz klavu klaudzinošais ….
    SE – gan TIE CITI = SABIEDRĪBAS ar kuru bieži negribu sabiedroties UN SABIEDRĪBA pēc kuras alkstu un kuru VĒLOS
    ESSE = VISUMS, kur visā ir viss
    ————–
    Par tādu domāšanu pirms 30-40 gadiem vienkārši ietūcija Tvaika ielā, vai vienkārši atstāja bez ievērības un pat “virzīja uz augšu un augšām”. Kāpēc? Nav saprotams un nekad nebūs saprotams, bet tas jau …

    Ja Tev labpatīk domāt, ka esmu skeptiķis un tas tev sagādā prieku,
    lai notiek

  • http://www.e-misterija.lv/print.php?sid=1046
    Latvijā viss ies krustu šķērsu līdz 2037. gadam, kad nāks milzu pavērsiens, Rīga kļūs ārkārtīgi bagāta. Marijas Magdalēnas baznīca kļūs varenāka par Aglonu – tajā vietā, kur sēž Viņa Ekselence bīskaps Jānis Cakuls, izlauzīsies strauts ar svētīto ūdeni; baznīcā parādīsies Dievmāte, un Anna dziedās. Jaunais Dievmātes klosteris būs Siguldā, netālu no Barona pieminekļa. Bet maza pilsētiņa pie Daugavas ies bojā plūdos.

    Latvijas nākotni redzu ļoti gaišu. Rīga būs milzīgs Baltijas centrs, ekonomika pieaugs, un arī politiskos mērgļus vienreiz piespiedīs pie sienas, jo tas, ko izdarīja valdošās partijas, apzogot tautu pliku un nabagu, ir tik milzīgs grēks, ka nevienam no šiem cilvēkiem nebūs laimes! Jā, būs smagi gadi. Visvairāk jau uzspiestās, pazemojošās nabadzības dēļ.

    Taču mūsu tauta ir sīksta, un, par spīti pēdējā gadsimta laikā apzināti iznīcinātajam vīriešu genofondam un draudošajai globalizācijai, to iznīcināt neizdosies. Galvenais – sargāt valodu un ģimeni
    —————-
    ticēsim – gaidītais atnāks ātrāk

  • Iesaku jaunāko žurnāla “IR” numuru.

    [Par mīlestību]
    Viņš turēja manu roku un teica, lai nemirstu, – Kārļa Skrastiņa mammas Ievas pēdējā tikšanās ar dēlu bija slimnīcā pirms dažām nedēļām. Viņi ilgi runājuši, Kārlis teicis, ka vēlas uzcelt māju Baltezerā un izaudzināt dēlu. Aviokatastrofa pārvilka svītru šiem sapņiem. Hokejista sieva, kas ir gaidībās, stāsta par abu pēdējo sarunu un atvadām.
    http://www.ir.lv/2011/9/14/par-milestibu

    [Tilts uz nākotni]
    „Iesim vēlēt, bet izvēli veiksim kā gudra tauta, nevis kā vientieši, kuriem svētkos apsolīts salūts un bonbonga,” mudina Oligarhu kapusvētku dalībniece Baiba Sipeniece-Gavare. „Šaubos, vai savu bērnu jūs atstātu auklei, kura apzog jūsu māju, ņirdzot jums sejā, saka, ka toties viņa mājas priekša ar bruģi nolikta.”
    http://www.ir.lv/2011/9/14/tilts-uz-nakotni

    [Nezinu. Neesmu izlēmis]
    Pirms gada svārstīgie vēlētāji pēdējā brīdī uzdāvināja uzvaru Vienotībai. Arī šogad aptuveni trešdaļa vēlētāju joprojām nav izlēmusi, par ko balsot, bet puse no izlēmušajiem atzīst, ka savu izvēli vēl var mainīt. Sociologi vērtē, kādi argumenti šoreiz var pārliecināt neizlēmušos.
    http://www.ir.lv/2011/9/14/nezinu-neesmu-izlemis

    [Zaudētā kontrole]
    Tieši trīs gadus pēc investīciju firmas Lehman Brothers skandolozā bankrota un pasaules biržu 2008. gada vētrainā rudens finansisti ir atkal kļuvusi par globālās ekonomikas draudu: spekulanti liek likmes pret eiro, bankas pārmērīgi riskē, un tirgos valda drudzis. Valdības ir palaidušas garām iespēju ieviest stingrākus noteikumus, tāpēc jauna pasaules krīze ir tikai laika jautājums.
    http://www.ir.lv/2011/9/14/zaudeta-kontrole-2

    [Par sirdsapziņām, nevis krekliem]
    Vēsturnieks Kaspars Kļaviņš ir pārliecināts, ka latviešiem nepieciešams jauns nācijas kopsaucējs – kritiska domāšana. “Iedzīvotāju sastāvs Latvijā par 90% nomainījies arī iekšēji, ne tikai emigrāciajs rezultātā. Izjaukta tradīciju pēctecība.”
    http://www.ir.lv/2011/9/14/par-sirdsapzinam-nevis-krekliem

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.