I.N.Dāboliņa: ‘Pasaka par Latviju’

Šī nav parasta grāmata. Tā vēl nav iznākusi, bet jau jāizplata internetā pēc iespējas daudziem latviešiem un Latvijai lojāliem cittautiešiem. Tā ir maza grāmatiņa, tikai trīs raksti, tomēr tās iespaids var būt tālejošs. Šis darbs nav parasts arī citā ziņā – tas rakstīts aiz pārliecības, nevis naudas vai slavas dēļ.

Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem atrodams viens no Bībeles skaistākajiem tekstiem: „Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.”

Ievas Nikoletas Dāboliņas trīs īsos, apbrīnojami kodolīgos rakstos izteikta viņas ticība mūsu valstij, cerība, ka tās nākotne būs gaišāka, un pāri visam, iedvesmojošos vārdos – mīlestība uz mūsu tautu un valsti. Viņa mums rāda ideālo Latviju, tādu, kādu savās sirdīs droši vien katrs no mums vēlētos. Un tā nav utopija.Tas ir reāli sasniedzams mērķis un 1940.gadā mēs pat bijām nogājuši gabaliņu ceļā uz šādu valsti. Tas ir iespējams mērķis pat samērā īsā laikā, varbūt pāris paaudžu gaitā, kas ir tikai mirklis salīdzinot ar mūsu tautas 4000 gadu garo vēsturi. Mēs to noteikti sasniegsim, ja tie, kam uzticam mūsu valsts vadīšanu laiku pa laikam pārlasītu šos trīs rakstus. Bet ne tikai viņi – mums katram tas jādara. Jā, arī Jums, man.

Grāmata iznāk mums nozīmīgā brīdī, pāris dienas pirms 11.Saeimas ievēlēšanas. Atkal mums paveras iespēja lemt savas tautas likteni, tuvoties mūsu ideālam vai attālināties. Ieva mūs mudina – iet balsot, neizniekot savu balsi sīkpartijās, balsot par latviskām partijām un godprātīgiem cilvēkiem, un svarīgākais, pirms vēlēšanām nest šo vēsti citiem.

Tas viss ir daļa no mūsu sapņu Latvijas.

Vilis Vītols


* * *

PASAKA PAR LATVIJU

Divdesmit divi gadi bija mūsu Latvijas Republikas zelta laikmets. Ar visām kļūdām un trūkumiem – tas ir laiks, kurā pierādījām, ka esam cienīgi, lai mums būtu sava valsts. To mums neviens nevar atņemt un tikai tam pateicoties, mūsu valsts turpinās.

Divdesmit divos gados ar čaklu darbu, neatlaidību un lielu garīgu pacēlumu no krāsmatām un pelniem mēs radījām latvisku taisnības un pārticības valsti.

Divdesmit gadi pagājuši atjaunotajā Republikā. Vai pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar savu valsti? Divos gados pat viens cilvēks var izdarīt ļoti daudz. Cik daudz varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Mēs stundām ilgi varam runāt par to, kas mūsu zemē ir slikti, netaisnīgi un ļauni. Bet vai mēs zinām, ko tieši un kā gribam mainīt?

Okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, kad veikali mēdza būt tukši kā izslaucīti, tautā klīda joks, ko šodienas bērniem nesaprast. “Veikalā nav banāni? Bet vai tad jūs tos pieprasāt?” Šodienas bērni vienkārši pajautātu – “Nu kādēļ tad jūs neprasījāt tos banānus? Vai tas, kas sevišķs?”

Mēs nevarējām iedomāties, ka varētu prasīt. Pat veikalā redzot banānus, mēs paietu tiem garām.

Tāpat mēs nevarējām iedomāties, ka varam gribēt savas valsts neatkarību. Ja nebūtu cilvēku, kas visus okupācijas gadus to auklēja savās domās, cīnījās un nežēloja savas dzīvības, mums šodien nebūtu savas valsts.

Ikkatra, pat pavisam parasta un ikdienišķa lieta vai lietu kārtība sākumā rodas mūsu domās, tad tiek nosaukta vārdos un tikai tad realizējas dzīvē. Savu pasauli mēs radām paši. Vai mēs ticam, ka Latvija var būt citādāka? Un ja tā – tad tieši kāda ir mūsu Latvija?

Es izstāstīšu pasaku…

Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām.

Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs.

Uz katra pakalna, kokiem apvīta stāv lauku māja, kurā mīlēti, laimīgi, veselīgi un zinātkāri aug vismaz četri bērni. Viņi palīdz vecākiem strādāt savā saimniecībā vai nelielā ražotnē. Ik darba dienu viņi dodas uz savu mazo lauku skolu, paaugoties brauc uz apriņķa skolu, kurā mācās savas tautas vēsturi, literatūru un ģeogrāfiju, dzied korī, mācās ķīmiju, fiziku, matemātiku un vairākas svešvalodas.

Šīs zemes bērni ir gudrākie un spējīgākie pasaulē. Šajā zemē dzīvo skaistākās meitenes, gudrākie un brašākie puiši, mīlošākās mātes un tēvi.

Cilvēki, televīzija un radio runā, dzied, raud un smejas latviešu valodā.

Svētdienās ģimenes dodas uz baznīcu vai saieta namu, kas vienlaicīgi ir garīgās un sabiedriskās dzīves centrs. Sabiedrībā valda savstarpēja mīlestība, cieņa un izpalīdzība.

Gludi un kārtīgi ceļi un dzelzceļi savieno vietas un cilvēkus. Valsts eksporta bilance četras reizes pārsniedz importu. Eksportē augstas kvalitātes pārtiku, koksnes izstrādājumus un papīru, augsto tehnoloģiju izstrādājumus, medikamentus, kosmētiku, dizaina priekšmetus, rokdarbus, mūziku un mākslu.

Svarīgākos pagasta, novada un valsts jautājumus cilvēki izlemj, tieši balsojot. Valsti vada cilvēki, kas bauda vispārēju cieņu un uzticību. Tiešās vēlēšanās tiek ievēlēts pats spējīgākais, godīgākais un gudrākais tautas pārstāvis – valsts Prezidents.

Zemi apsargā neliela, izcili profesionāla, uzticama un moderni bruņota armija. Visi darbspējas vecuma vīrieši un liela daļa sieviešu ir zemessardzē. Šajā zemē nav noziedzības, netiklības, alkoholisma, narkomānijas, pamestu bērnu un slimu un vecu cilvēku.

Valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru, drošību, kārtību un tīrību, kādu citur nesastapt.

Visā pasaulē runā par šo laimes zemi.

Šī ir mana Latvija. Kāda ir jūsu Latvija?

Vai uzdrīkstaties sapņot? Vai labi sapņi var būt pārāk lieli un pārdroši? Vai pieticīgi sapņi vairs ir sapņi?

Tie, kas smejas par lieliem sapņiem, paši nav spējīgi ne tādus izsapņot, ne izstāstīt, ne arī izvest dzīvē. Tie ir mazi, sīku iegribu un zemu tieksmju cilvēciņi. Viņu laiks tuvojas beigām.

Viņi baidās zaudēt savus sīkos sapņus, jo tie ir pretrunā ar mūsu lielajiem.

Aiz bailēm viņi mūs māna un stāsta, ka nedrīkstam sapņot, nedrīkstam gribēt.

Pēc tam nokauj patiesību un neļauj to runāt – tā esot pārāk radikāla un dažiem var radīt kaunu, individuālās neērtības un materiālus zaudējumus.

Kā pēdējo iznīcina mīlestību – darba un radīšanas prieku.

Bez sapņiem, aizbāztām mutēm, sasaistītām vai bezcerībā nolaistām rokām, mēs būsim tieši tādi, kādus mūs grib redzēt svešas varas un viņu kalpi. Vislabāk lidostā, gaidot uz aizejošo reisu – ar visiem bērniem un ģimenēm.

Neļaujiet tam notikt.

Izsapņojiet savu Latviju. Noticiet tai. Stāstiet par to citiem. Un tad soli pa solim radiet Latviju.

Vissvarīgākās lietas nemaksā neko. Priecāsimies par sauli, vēju, lietu un dabu mums apkārt – laukiem, mežiem, Ventas rumbu un jūru.

Smaidīsim viens otram – uz ielas, veikalā, autobusā.

Pasveicināsim un uzmundrināsim viens otru. Mēs zinām, kā sirdi sasilda viens silts un latvisks “Labrīt!”

Iedosim kaut dažus santīmus vai maizes klaipiņu otram cilvēkam, kam gribas, bet nav ko ēst.

Mīlēsim savus un svešus bērnus. Palīdzēsim veciem un slimiem cilvēkiem.

Sakopsim savu māju, dārzu, sētu vai ielu. Stādīsim kokus un puķes.

Mācīsimies un dalīsimies savās zināšanās ar tiem, kam tās var noderēt.

Pulcēsimies, spriedīsim un lemsim sev svarīgas lietas. Skaļi un droši prasīsim to, kas mums svarīgs. Teiksim un prasīsim pretī patiesību.

Nebrauksim projām, nepārdosim savu zemi, nepametīsim savus bērnus!

Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt viņiem mūsu mīlestību un uzmanību.

Neviena pasaules zeme nebūs tik skaista, lai kompensētu dzimto valodu, Latvijas ainavu, smaržas, skaņas un draugu pleca sajūtu blakus.

Soli pa solim celsim savu sapņu zemi.

Divdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atsijātu graudus no pelavām. Mēs varam vērtēt cilvēkus pēc darbiem, nevis vārdiem vai frizūrām. Turēsim acis un ausis vaļā! Neklusēsim, ja zinām patiesību!

Vēl divi gadi un atjaunotajai Latvijai būs divdesmit divi gadi.

Divos gados bērns aug, iemācās staigāt, runāt un kļūst par mazu, bet izteiktu personību.

Divos gados maza zīle izaug par ozolu, kas nav sajaucams ar citiem kokiem un pēc gadu simtiem tiks drukāts uz naudas zīmēm.

Cik daudz divos gados varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Iztaisnosim muguras un ievilksim elpu – mēs varam neticami daudz!

Jo mīlam sevi un savu sapņu zemi – Latviju!


* * *

SAEIMAI. KO TEIKTU ES…

Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!

Pateicos par lielo godu jūs uzrunāt – tos nedaudzos, kas atrodas šajā zālē nevis goda, privilēģiju vai naudas dēļ, bet gan lai darītu visu iespējamo savas tautas labā. Es pateicos jums, ka esat šeit.

Es pateicos jums, ka esat tik stipri un ikdienas spējat atrasties vienā telpā ar tiem, kam te nebūtu jābūt. Es to nespētu.

Es pateicos jums, ka ikdienas esat spējuši pārkāpt pāri absurdam, ļaunumam un aprēķinam, ka esat likuši tam pretī gaišu prātu un mīlestību uz savu tautu, uz Latviju. Es pateicos jums, kas strādā 24 stundas diennaktī un kuru darbu nespējam atlīdzināt citādi, kā vien ar savu mīlestību un pateicību. Es gribu, lai jūs zināt, ka tauta to nekad neaizmirsīs. Laiks visu izvētī un saliek pa vietām.

Daudzi šo namu izmanto, lai sekmētu savu personīgo biznesu, garlaikotos, izklaidētos un vēl saņemtu algu no tautas kabatas. Kādam vēl sarkanā LKP biedra karte svārku iekškabatā sirdi silda un citam būtu jāsēž cietumā, nevis Saeimā. Dažiem labāk patiktu uzrunu saņemt krievu valodā un tikt dēvētiem par „biedriem”. Tik daudziem kalpa līkums mugurā nav izzudis, kaut divdesmit garus gadus jau dzīvojam brīvā valstī. Vien kungi citi.

Dīvaini, ka jūs sēžat šeit – neatkarīgās Latvijas Republikas Saeimā!

Ziniet – šī ir jūsu zvaigžņu stunda. Tieši jūs varat darīt mūs laimīgus. Un tieši tagad. Tas ir tik vienkārši – ejiet prom no šī nama un nekad nenāciet atpakaļ!

Esmu parasta latviešu sieviete, kā daudzas citas. Viss mans pieauguša cilvēka mūžs pagājis nepārtrauktās pārmaiņās un cīņā par izdzīvošanu. Esmu piedzīvojusi trīs naudas maiņas. Esmu strādājusi par šuvēju, skolotāju, apkopēju, pārdevēju, noformētāju, mākslinieci, ierēdni un projektu vadītāju.

Neesmu neko iekrājusi un man nepieder nekas vairāk kā dažas sadzīvē derīgas lietas – man nav ne sava dzīvokļa, ne mājas, ne mašīnas. Kur vien varu, braucu ar riteni. Bet es esmu izaudzinājusi trīs labus bērnus. Ļoti ceru, ka Latvijai.

Es dzīvoju savu dzīvi un ik pa laikam dzirdu, kā jūs dzīvojat savu. Es jūs redzu televīzijā un dzirdu radio. Es gandrīz ik dienas dzirdu sliktu par jums.

Jūsu lēmumi ietekmē manu dzīvi, bet manas domas un lēmumi pagaidām nekādi nespēj ietekmēt jūsējo.

Atkal dīvaini. Mēs esam tik maz. Un Latvija ir tik maza un mīļa.

Kādēļ mēs nezinām, ko jūs ikdienas darāt? Kādēļ par svarīgiem lēmumiem mēs uzzinām tad, kad jau ir par vēlu? Kādēļ jūs nejautājat mums, kad nezināt ko darīt? Kādēļ mēs nevaram aprunāties ar jums? Kādēļ jūs esat tik tālu? Jūs taču strādājat pašā Rīgas centrā.

Es gribu, lai jūs biežāk ar mums runājat. Es gribu, lai ik nedēļu satiekat aci pret aci vecus un slimus cilvēkus, kas dzīvo nebeidzamā trūkumā, izmisušas mātes, kurām nav par ko apģērbt bērnus uz skolu, pazemotus vīrus spēka gados, kuriem nav darba un kuri nespēj un negrib pamest Latviju un savu ģimeni, lai dotos peļņas meklējumos uz ārzemēm. Es gribu, lai jūs satiekat zemniekus un uzņēmējus laukos.

Es gribu, lai jūs dzirdat, cik piesārņotā valodā runā mūsu tauta. Es gribu, lai jūs ikdienas braucat autobusā un dzirdat, kā diktors krievu valodā pazemo mani un mūsu valsti.

Es gribu, lai jūs dalāt ar mums mūsu bēdas un priekus.

Es gribu, lai jūs esat kopā ar mums, nevis apšaubāmā kompānijā dzeltenās preses lappusēs.

Es drīkstu gribēt, jo maksāju jums algu. Kad redzat sētnieku, kas slauka ielu, ziniet -arī viņš maksā jums algu. Mēs esam jūs pieņēmuši darbā. Un jūs visi kopā savu darbu neesat labi paveikuši.

Tik daudzi cilvēki man apkārt saka, ka neies uz vēlēšanām. Viņi domā, ka tādā veidā izteiks protestu, vēlēšanas nebūs likumīgas, kaut kas mistisks notiksies un viss pēkšņi mainīsies.

Daudzi vairs netic sava balsojuma spēkam un iespējām izmainīt valsti. Citi uzskata, ka rezultāti tiek viltoti. Tiešām – ir taču neticami, ka te ir tik daudz to, kam te nebūtu jābūt!

Mēs esam jums uzticējušies un mēs gribam uzticēties.

Mūsu Latvija ir tik maza un mīļa. Un mūsu tauta tik čakla, sīksta un gudra. Mēs esam pelnījuši cerību uz taisnīgu un pārtikušu valsti. Mēs esam pelnījuši, lai visi šeit sēdošie domātu un runātu latviski.

Mēs esam pelnījuši, lai pār šī nama slieksni kāpj tikai tie, kas domā un strādā mums un Latvijai!


* * *

ĶĒDES VĒSTULE SILTĀM ROKĀM

Vai esi kādreiz saņēmis ķēdes vēstuli, kas sola laimi, pārticību un brīnumu, ja vien to pārsūtīsi tālāk vairākiem cilvēkiem? Jā, Tu nemaldies. Šī būs viena no tām. Tikai kāda mistiska spēka vietā šoreiz Tu sev palīdzēsi pats.

Drīz ir Saeimas vēlēšanas.

Nav taisnība, ka neejot uz vēlēšanām Tu kaut ko pierādīsi vai izteiksi protestu.

100 cilvēki Saeimā tiks ievēlēti vienalga. Tikai Tu nebūsi tiesīgs viņus kritizēt.

Ja paskaties atpakaļ mūsu nesenajā vēsturē, tad tomēr katra jaunievēlētā Saeima bijusi vismaz par 5% labāka par iepriekšējo. Ja rīkosimies atbildīgi, šī būs daudz labāka.

Mūsu domas par politiku ir tik sliktas, ka kauns par to runāt.

Kad cietīsi kārtējās nejēdzības vai netaisnību valstī, būsi zaudējis darbu, uzņēmumu vai pat mājas, vienalga būs jāmet kauns pie malas un jāraud citiem uz pleca.

Tādēļ aprunājies ar saviem radiem, draugiem un kaimiņiem, īpaši vecākā gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem. Vai viņi ies uz vēlēšanām un par ko viņi balsos?

Būtu labi ļaut mūsu vecīšiem saprast, ka tie, kas sola labu Latviju, ir darījuši visu, lai tā būtu laba tikai viņiem pašiem, bet nelaba mums visiem citiem.

Pensijas nekļūs lielākas no lieliem solījumiem vien.

Būtu labi likt jauniešiem saprast, ka iet uz vēlēšanām un balsot šobrīd ir tikpat liela atbildība pret Latviju, kā piedalīšanās Brīvības cīņās 1919.gadā.

Nebalso par sīkpartijām, kas nepārvarēs 5% barjeru. Tā Tu piešķirsi papildus vietas tām, ko nevēlies redzēt visvairāk.

Balsošanu ar tukšām aploksnēm varētu nosaukt par konstruktīvu protestu, taču atceries – tie, kas uzskata mūsu valsti par kļūdu, tā nedarīs!

Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, vai vēlies, lai Latvijā būtu tāpat. Ja Tev patīk krievu valoda un mentalitāte, varbūt paliec tur, bet nepakļauj visu latviešu tautu savai izvēlei. Krievu menedžments kopš Jāņa Briesmīgā laikiem nav mainījies. Tā galvenās pazīmes – ģimenes būšana, korupcija, meli, slinkums, nolaidība un prātam neaptverama nežēlība. Krievu vecticībnieki reiz Latvijā ieradās tieši tādēļ, lai būtu pēc iespējas tālāk no tā visa.

Lojāliem, ar loģisko prātu un godaprātu apveltītiem Latvijas pilsoņiem ir diezgan plaša izvēle. Jā – katrā no politiskajām apvienībām ir arī cilvēki, kas nav pelnījuši būt Saeimā. Taču tieši Tavā varā ir to izlemt. Katrā no šiem spēkiem ir vismaz daži cilvēki, kas ar darbiem pierādījuši, ka kalpo Tev, man un mums visiem.

Vai atceries tos brīžus, kad kādu politiķi esi gribējis nošaut, ielikt cietumā, aizsūtīt uz Pleskavu vai vismaz atlaist no darba?

Ja zini, ka kāds politiskais veidojums pilnā sastāvā ir pelnījis šīs represijas, izmet sarakstu papīrgrozā un iedomājies, ka Tu piepildi savas dusmas un aizvainojumu. To pašu vari iedomāties, ja no vēlēšanu biļetena, kurā pārsvarā ir cienījami cilvēki, izsvītrosi vārdus, kas pārējos apkauno.

Savukārt, ar plusiņiem atalgo tos, kas ar darbiem pierādījuši, ka pārstāvēs Saeimā Tavas un Tev tuvu cilvēku intereses un uzskatus.

Īpašs veltījums Tev, kas esi nobalsojis „ar kājām”:

Paskatieties uz to debess pusi, kur šobrīd ir Latvija, un atceries, ka mēs Tevi mīlam un gaidām atpakaļ. Bērni, vecāki, brāļi, māsas, radi un draugi Tevi gaida. Un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka Latvija ir vieta, kur Tev dzīvot, strādāt un būt laimīgam.

Vēlēšanu iecirkņi strādās visās pasaules valstīs, kurās dzīvo Latvijas pilsoņi. Neizmirsti paņemt līdzi pasi!

Ja nodosi šo vēstuli 10 cilvēkiem, mūs piemeklēs brīnums – latviska, pārticīga un godīga valsts. Varbūt pavisam drīz. Ja pārsūtīsi 20 cilvēkiem – vēl labāk.

Nepārrauj šo ķēdi. Iedomājies, ka tā ir silta un mīļa drauga roka, ko sniedz otram latvietim vai lojālam Latvijas pilsonim!


* * *

PĒCVĀRDAM

Lūdzu kopē un pavairo šo grāmatiņu – gan tekstus, gan zīmējumus! Dod tos krāsot bērniem, lai gan viņi zina labāk par mums, cik mūsu Latvija ir skaista un mīļa.

Atceries, ka lielākā daļa vecakās paaudzes internetu nelieto. Iepriecini tos, kas pat avīzi nevar nopirkt. Tādu mūsu vidū ir ļoti daudz.

Tas ir ne tikai atļauts, bet pat ļoti ieteicams.

Noteikums ir tikai viens – Tu nedrīksti par to saņemt naudu.

Pārdomā, kādu Latviju Tu vēlies un uzraksti man savu pasaku! Te gan noteikumi ir vairāki – tai jābūt pozitīvai, iedvesmojošai un ar labām beigām.

Tu vari iedomāties un aprakstīt, ka Andris Šķēle atdod visas savas bagātības valsts parādu dzēšanai, pārceļas uz mazu koka mājiņu Vidzemē un audzē rozes. Viņš beidzot ir laimīgs un padara laimīgus citus. Viņš dzied sava pagasta korī un valsts svētkos 18.novembrī iet lāpu gājienā cauri Rīgai. Cilvēki, viņu satiekot, draudzīgi sveicina.

Tu vari iedomāties, ka līdzīgi rīkojas visi citi, kas savu bagātību ieguvuši nelikumīgi vai netaisnīgi – uz mūsu zemes un tautas nelaimes rēķina.

Tu vari iedomāties, ka Latvijā atkal būvē lidmašīnas un ražo fotoaparātus. Tu vari iedomāties, ka pasaules ostās uz mūsu kuģiem atkal plīvo mūsu karogi.

Tu vari iedomāties, ka visi latvieši atgriežas Latvijā un padara mūsu valsti par ekonomisko brīnumu un paraugu visai pasaulei.

Tu vari iedomāties, ka jaunieši Rīgas ielās dzied latviešu tautasdziesmas – sava prieka pēc. Ne tikai Dziesmu svētkos, bet tādēļ, ka ir lepni un laimīgi par savu valsti.

Apraksti vai uzzīmē, kā tieši tas būs un notiks, un tici – tas kļūs par īstenību!


Ieva Nikoleta Dāboliņa,

2011.gada 31.augustā

PIEEJAMS LEJUPLĀDĒŠANAI
(.PDF datne)

Iesūtīja Ilze Š. un Kaspars D.


  • Tie ir meli, ka mēs neesam tiesīgi kritizēt valdību. Valdība un likumdevēja vara kalpo sabiedrībai, tādēļ sabiedrībai ir jāvērtē tās darbība. Tādēļ ir jānosaka kritēriji, un ja šis svarīgai un atbildīgais darbs, svarīgāks par jebkuru cits darbu ir izdarīts slikti, tad mūsu pienākums (!) ir kritizēt tādu varu.

    Te Jūs pati esat pretrunā ar sevi, jo sākumā rakstījāt, ka padomju laikā mēs neuzdrīkstējāmies jautāt. Un tagad Jūs sakāt, ka personas, kuras apzināti neatbalsta negodīgu varu, negodīgus likumus, izvēloties neievēlēt negodīgus sabiedrības pārstāvjus, t.i. izvēloties aktīvi neiesaistīties vēlēšanās par „mazāko ļaunumu”, nebūs tiesīgas šo negodīgo varu kritizēt?

  • Nevēlēšu par mazāko ļaunumu, lai uzturētu nekrietnu sistēmu un valdību.

    Demokrātiskā Valstī, par kādu sevi uzskata LR, katram ir tiesības brīvi demonstrēt savu nostāju attiecībā uz piedāvātajiem kandidātiem 11. Saeimai.

    Katrs pats izdara savu izvēli un par to nes atbildību. Tas ir sirdsapziņas jautājums, tādēļ šeit nevajadzētu nevienu pierunāt spert kādu soli, par kura pareizību viņš pats nav pārliecināts.

    Mana apzināta izvēle ir nepiedalīties vēlēšanās. Piedalīšos tad vēlēšanās, kad būs partija, kuru vēlēšos atbalstīt. Pagaidām tādas nav.

    Manuprāt partijas, frakcijas un koalīcijas važas mūsdienu (Latvijas) demokrātijā ir pārāk smagas, lai paļautos uz atsevišķa kandidāta godprātību.

    Partiju programmas atklāti demonstrē savu ignoranci par Valsts un sabiedrības patiesajām problēmām.

    Tādēļ es personīgi esmu nolēmusi vēlēt neiet. Nevēlēšu par mazāko ļaunumu, lai uzturētu nekrietnu sistēmu un valdību.

    Vēlējot ar tukšām aploksnēm, var demonstrēt savu negatīvo attieksmi pret izvirzītajām partijām un to sarakstiem. Tai pat laikā demonstrējot par savu atbalstu dotajai sistēmai.

    Saeimā vienalga būs 100 deputāti, un vēlētāju lojalitāte jaunajai valdībai būs vērtējama aukstāk, jo derīgo balsu kopskaits (par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits)būs augstāks (“Saeimas vēlēšanu likums”38. pants, 31. pants (4)), nekā tad, ja nepiedalīsies vēlēšanās, tātad neizrādīs aktuālajai valsts sistēmai-kārtībai savu lojalitāti.

    Kā arī jāņem vērā Satversmes sekojošie paragrāfi:

    „74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

    (21.03.1933. likuma redakcijā)”

    „79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

    Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitaun ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

    (08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)” (mani izcēlumi)

    Vai ievēlēt savus draugus un radus?

    Diemžēl neiesaku atbalstīt ne draugus, ne radus, ne viņu draugus vai radus, ja viņi iesaistījušies nekrietno partiju sarakstos. Jo mūsdienās partijas, frakcijas un koalīcijas disciplīna tiek celta augstāk par tikumību un atbildību sabiedrības un Valsts priekšā. Lai cik tikumīgs būs Jūsu draugs, rads vai viņa draugs un rads, partijas, frakcijas vai koalīcijas važu saistīts, diez vai viņš spēs pat iesniegt kādu neatkarīgu, bet neatliekami nepieciešamu likumprojektu.

    Valdošai varai jāpiespiež apdomāt savu rīcību. Viens veids, kā to var panākt, ir šīs varas apzināta ignorēšana.

  • Ieva Akuratere – Manai Tautai (Palīdzi Dievs)

    http://www.youtube.com/watch?v=BnjZVVgqqEU&feature=player_embedded

    Manā vērtējumā, mēs šodien esam vēl tālāk attālinājušies no šajā dziesmā izteiktās vēlmes.

    Šodien mums vajadzētu lūgt: „Palīdzi, Dievs, atvērt mums acis un ieraudzīt patiesību, lai mēs varētu īstenot mūsu tautas seno vēlmi.”

  • Šorīt aizsūtīju šo vēstuli vairāk kā 20 saviem bijušajiem skolēniem. No nikniem un neapturamiem komentāriem var izdarīt šādus tādus secinājumus….

  • Šādi aicinājumi skan ik pēc četriem gadiem.Un kā likums pirms vēlēšanām.Jau cik reizes esam ievēlējuši „labākos no labākajiem”.Nez kāpēc vairumam divdesmit gados viss ir kļuvis tikai sliktāk.Ar ko tad šī reize būs savādāka?Ar apzagušos dakteri,kurš sevi iedomājies par nācijas glābēju?Ar aprobežotajiem „nacionālistiem”,kuri tomēr nespēj (vai negrib)apturēt aizvien ātrāku tautas dzīšanu nabadzībā?Ar piekto kolonnu,kura sekmīgi darbojas jau divdesmit gadus un ar kuru mūs biedē tikpat ilgi?
    Ja kaut kas mainīsies,tad tikai uz slikto pusi.Ar garantiju.Tāpēc,ka vairumam cilvēkiem,ir īpatnēja prāta uzbūve.Viņu prāts darbojas tādā veidā,ka apkalpo savus instinktus.Paēst,piedzerties,izklaidēties…Šis prāts apkalpo ķermeni,kurš pieprasa aizvien jaunas un jaunas baudas,kuram nekad nav gana.Šo nepiesātināmo tieksmi sauc par alkatību.Mūsu sabiedrībai nav tādu ideālu kā ziedoša valsts,nesavtīga palīdzība,kopējais labums….Tā vietā ir ES,MAN,VAIRĀK,VĒL,PAR MAZ…Cilvēka ideāls ir – daudz naudas,daudz mantas,daudz varas.Un nevienu neinteresē,kādā veidā šī nauda tiek iegūta.Cilvēki ir gatavi iet pāri līķiem,lai iegūtu kārtējo „devu”.Un to visu sauc „Demokrātiskās rietumu vērtības”.
    Tāpēc šādus tekstus var uztvert tikai kā aicinājumu ziedot savu dzīvi “izredzēto” labklājības nodrošināšanai.Aicinājums varbūt nāk no sirds,autore iespējams to rakstījusi cēlu mērķu vadīta.Taču realitātē sasniegs tieši pretējus rezultātus.Novēlu šai jaukajai meitenei tomēr izrauties no ilūzijas žņaugiem un skatīties pasaulē ar skaidrām acīm.
    Es nevēlos uzturēt šo amorālo veidojumu,ko sauc par valsti.Tāpēc es nepiedalos tādos pasākumos kā vēlēšanas.Es negribu atdot savas tiesības pašam noteikt savu dzīvi citu cilvēku rokās.Tādu cilvēku,kuri jau divdesmit gadus zog,krāpj,melo…Es vēlos dzīvot tā,kā es pats uzskatu par pareizu.Dzīvot pēc saviem ideāliem,nevis akli pakļauties dzīvnieciskiem instinktiem…
    Un nobeigumā…Mēs esam tas,ko mēs domājam.Mūsu domas,prāts – tie esam mēs.Īstie un patiesie MĒS.Tikai mūsu domas, uzskati,attieksme – tātad ne materiālas lietas – nosaka,vai mēs varam saukties par CILVĒKIEM.

  • PALDIES, Ieva!
    Piemirsu uzrakstīt, ka .PDF failā ir arī ilustrācijas.

  • Tiem, kuri nepiedalīsies vēlēšanās, protams, ka ir tādas tiesības (pie pašreizējās kārtības)… tieši tāpat, kā
    - ar savu nekā nedarīšanu ATBALSTĪT pašreizējo kārtību
    - arvien vairāk sekmēt tādu spēku nākšanu pie varas, kas vēl vairāk darbosies pret tautas interesēm..

    Arī kritizēt, protams, ka ir tiesības… Tikai jēga tad no tā kāda? Varbūt jābeidz vienreiz runāt?

  • Šoreiz Ivo gan piekrītu. Vēlēšanu boikots mūsu situācijā pagaidām nenostrādās. Piegriezusies arī balsošana par “mazāko ļaunumu”. Šoreiz balsošu par kādu “mazo” partiju. Ne ar nolūku dabūt viņus pie varas, bet lai cilvēkiem, kas uzdrošinās, būtu arī kāds gandarījums. Pagaidām man izskatās, ka morālais gandarijums vairāk ir vajadzīgs partijai “Brīvība…”.

  • Ivo!Kāda jēga ir šiem 20 “neatkarības” gadiem?Un kādas sekas ir šai mūsu “balsošanai”?Valsts ekonomikas sabrukums,bezdarbs,sabiedrības noslāņošanās,absolūta pie varas esošo patvaļa un bezatbildība!Sabiedrības morāla degradācija!Simtiem tūkstoši aizbraukušie,izjukušas ģimenes,bezpajumtnieki,klaiņojoši bērni bez rītdienas,alkoholisms,narkomānija…..Ko vēl es aizmirsu pieminēt?
    Ejot vēlēt ,es klusējot visu šo ārprātu atbalstu.Tavuprāt tas ir normāli?Tavuprāt tas ir darīšana?Kuri tad ir tie cilvēki,kas kaut ko mūsu dzīvē var mainīt,nokļūstot pie varas?Nosauc lūdzu!Kurš vispār zina un saprot,ko vajag darīt?Kurš vispār saprot to, kas patreiz ar mums notiek?Tie ekonomisti,kuru pārstāvētā „zinātne” ir pierādījusi savu dzīvotnespēju?Tie cilvēkmīlestības pilnie baņķieri,investori,starptautiskie aizdevēji,kuri tā vien gaida,kad varēs palīdzēt mums (atbrīvoties no visa tā,kas mums vēl ir?)….Ja arī ir tādi cilvēki,kuri tautas labā gribēs kaut ko darīt,tad visticamāk,ka viņiem vienkārši neļaus.Vai nu nopirks vai nomelnos un atstums no varas.Vairums pakļaujas un salūst.Nosaukt piemērus?Divdesmit gadu laikā to ir pārpārēm.Kāpēc lai es tagad noticētu,ka būs labāk?Kādreiz mums ielādēja tādu ”jauno laiku” ar vienu marsieti priekšgalā.Skrēja visi ar lietussargiem un klaigāja – ataist saeimu,atlaist saeimu…sanāca,pastāvēja,padziedāja un aizgāja mājās,siltumā…Kāds gudrelis nosauca šo klaunādi par lietussargu revolūciju.Un mēs kļuvām lepni,ka esam piedalījušies.Ļoti lepni.Kas šī „jaunā laika” laikā notika ar valsti?Laikam nav jēgas atgādināt….Vai arī viens biznesmenis mācīja visiem tīrīt zobus,mācīja,kā vadīt šo privāto valsti.Visi taču gāja un balsoja par šiem murgainajiem projektiem.Šodien tie paši cilvēki,atkal lādē savus jaunos projektus – vienotībā spēks!Krievi nāk!Oligarhi nozaguši mūsu valsti!Un atkal visi paklausīgi kā aitu bariņš ies un nobalsos par…..vienotību,pret krieviem,pret oligarhiem,par latvisku Latviju,par Dziesmusvētkiem,dainām…..Skumji.Sen vairs Latvija nav latviska,pat ne krieviska vai vāciska.Mēs visi esam kļuvuši par kosmopolītisku biomasu,ko var veidot un manipulēt pēc vajadzības.Rasols ar coca-cola+rokenrols….
    Retajam nāk prātā jautājums – Kāpēc tas viss ar mums notiek?Un patiešām,jautājums Tev Ivo,un visiem pārējiem laikabiedriem!Nevis kā to visu uzlabot,bet tieši –KĀPĒC?
    Un manas domas – tāpēc ka dzīvojam tādā sabiedriski politiskā sistēmā,kurā daži cilvēki,manipulējot ar informāciju un zināšanām,piesavinās vairākuma radītos darba augļus.Šis mazākums prot manipulēt ar cilvēku apziņu,viņiem ir praktiski neierobežoti finansu un materiālie resursi.Bet galvenais,viņiem ir zināšanas.Fundamentālas zināšanas par Pasaules iekārtojumu,uzbūvi,par cilvēka patieso vietu šajā Pasaules ēkā,par mehānismu,kā funkcionē cilvēka prāts.Un viņi balstoties uz šīm zināšanām,spējuši dažu tūkstošu gadu laikā radīt verdzības sistēmas paveidu,kurā cilvēki pat nenojauš,ka ir vergi.Un sauc to par demokrātiju.Vergi paši sevi uztur,paši sevi uzrauga.Nav vajadzīgas važas,visi domā ka ir brīvi cilvēki,kau lielāko daļu(lai neteiktu – visu) sava darba augļus atdod vergturiem.Unikāli vienkārša,ģeniāla shēma.Srādā perfekti.Tiesa gan,ir viens vājais punkts,no kā tomēr viņi baidās…..bet tas ir cits stāsts…
    Tā kā visi uz vēlēšanām.Vēl mēs neesam atdevuši visu,kas mums no Dieva dots.Vēl ir kaut kas palicis,nedaudz zemes,nedaudz meži,šādi tādi uzņēmumi,kuri nes kaut nelielu,bet tomēr labumu Latvijas cilvēkiem….Padarīsim leģitīmu šo mafiozo projektu,ko sauc par Latvijas iznīcināšanu….Vienotībā spēks!!!

  • Premjer,
    es neesmu ar Tevi ticies klātienē, tāpat kā ar Almu Kopu, tomēr ticu, ka jūs rakstāt šos komentārus ar labiem nodomiem un esat pie pilnas apziņas, tamdēļ vēlreiz un vēlreiz atgādināšu:
    * pašreizējā situācija un Jūsu abu (un vēl daudzu citu) apjukums, sašutums utt. ir panākts MĒRĶTIECĪGI. Kam tas ir izdevīgi? Visiem tiem, kuri jau līdz šim ir pratuši tikt pie varas un to saglabāt. Nākamais mērķis – varu ar Jūsu rokām nostiprināt vēl vairāk.
    * vēlēšanas tik un tā NOTIKS – neatkarīgi no tā vai jūs balsosiet, vai nē (šķiet, ka šo p-tu dažiem ir ārkārtīgi grūti aptvert). Konkrētā gadījumā ieguvēji ir SC un ZZS, jo šo partiju elektorāti ir ļoti noturīgi un zombēti dziļā līmenī. Tieši šo partiju atbalstītāji sabiedrībā izplata “nebalsošanas vīrusu”.
    * Alma raksta, ka “piedalīsies vēlēšanās, kad būs partija, ko viņa vēlēsies atbalstīt”… Vai tad šis nav absurdi? Nemainot sistēmu “gaidīt” (vai arī veidot pašai savu .. kāda starpība!?) partiju, kas varbūt kādreiz būs pa prātam? Tā taču ir tīrākā esošās kārtības atbalstīšana! Vai nu sistēma tiek mainīta no ārpuses, vai iekšpuses. Te citu variantu nav. Nē – ir… Trešais variants ir braukt prom, kur kārtība “ir pa prātam”. Kārtējās sīkpartijas atbalstīšana vai jaunas veidošana ir spēku šķiešana.
    * meklēt vainīgos varam līdz spēku izsīkumam, bet kāds no tā labums? Varbūt tā vietā, lai šķiestu viens otra laiku, varētu katrs vismaz pie sevis (vai komentāros) pa punktam uzrakstīt, KO KATRS TUVĀKĀ GADA LAIKĀ REĀLI DARĪS, lai situācija uzlabotos.

  • Ivo!Ar ko atšķiras SC un ZZS no VIENOTĪBAS vai Zatlera kompānijas?Būšu atklāts un neturēšu šo lielo noslēpumu pie sevis – vieniem naudu dod Maskavā,otriem Ventspilī ,bet trešajiem un ceturtajiem Vašingtonā un Briselē.Mērķi visiem (naudas devējiem)ir vieni un tie paši – paņemt no Latvijas to,ko vēl var paņemt.Ja tā nav,pierādi pretējo.Tikai neliec lasīt to makulatūru,ko sauc par programmām vai ideoloģiju,europas līgumiem vai kaut kādām mistiskām saistībām,kuras es un vienkāršie Latvijas cilvēki nekad nav ne atbalstījuši,ne uzņēmušies.Blefs tas viss ir.Kāpēc Tu man iesaki atbalstīt šo farsu?
    Par sistēmas mainīšanu.Šo sistēmu nevar izmainīt ne no ārpuses,ne iekšpuses.No tās var tikai atbrīvoties.Un ir zināmi konkrēti veidi – kā to izdarīt.Taču vispirms ir jāapzinās un jāsaprot,kas tā sistēma tāda ir,kā tā darbojas…
    Piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās – tas lai paliek katra paša ziņā.Es uzskatu,ka piedalīšanās ir sistēmas atbalstīšana.Piedaloties jūs kļūstiet par krāpnieciska darījuma līdzdalībniekiem.Iedomājies,vairāki (vai daudzi)cilvēki noslēdz darījumu,solot viens otram konkrētu labumu,bet galu galā viena puse tiek piemānīta.Tā nesaņem to,kas solīts.Bet otra puse saņem nepelnītus labumus.To taču sauc par krāpšanu.Pēc pašu krāpnieku klasifikācijas.Tāpēc es šādā darījumā piedalīties atsakos.Varbūt dažiem tas liksies dīvaini,bet es uzskatu ,ka ar šādām darbībām mēs radam smagas sekas.Līdzīgi kā citu noziegumu slēpšana vai atbalstīšana.Domājiet ko gribiet par maniem izteikumiem…
    Ivo!Vari būt pilnīgi drošs par to,ka rakstot šīs rindas esmu pie pilnas apziņas.Es nesmēķēju un nelietoju apreibinošas vielas,neesmu nevienā reliģiskā sektā.Man patīk lasīt grāmatas – par filozofiju,mākslu,vēsturi.Labprāt nodarbojos ar sportu.Braukt prom gan es netaisos.Šī ir mana zeme ,šeit runā manā dzimtajā valodā,šeit ir dzīvojuši mani senči,šeit aug mani bērni.Man pietiek ar to,kas man ir.Un man ir tik,cik ir nepieciešams(citādi es laikam nerakstītu komentārus šajā lapā:)
    Un nobeigumā…..lai nešķiestu laiku – manas darbības plānā ir tikai viens punkts – es vēlos kļūt par CILVĒKU un novēlu to arī visiem pārējiem laikabiedriem!

  • Premjer,
    atšķirības starp tevis minētajām un neminētajām partijām ir lielas, taču kāda man jēga tev ko rakstīt, ja tu tai pat komentārā paud, ka, “lai ko es tev teiktu, tāpat tevi nepārliecināšu” :D… Tamdēļ neaicināšu tevi nedz “studēt programmas”, nedz “iztaujāt kandidātus”, nedz kur nu vēl apmeklēt partiju valžu sēdes ;).

    Nesatraucies… Saeima tiks ievēlēta arī bez tevis. Varēsi “leģitīmi cepties” arī turpmāk. Tu būsi “kruts”, jo tu “nebūsi atbalstījis farsu” un varēsi būt pašapmierināts, jo būsi bezgala jēgpilni “protestējis”. Varēsi būt lepns un turpināt bazūnēt, “ka viss ir slikti, bet es jau biju gudrs un nebalsoju”… “es jau teicu…”… Arī turpmāk varēsi novelt vainu uz visiem pārējiem, kuri balso… arī uz tiem, kuri cenšas, kā nu vien tas ir iespējams, mainīt vēlēšanu sistēmu… Varēsi bāzt acīs ar pirkstu un teikt… “ha ha neizdevās…” Varēsi vainot arī mani.. t.sk. par to, ka cilvēki balso nedomājot, ka nav aktīvi, ka nav zinoši, ka spēlē zoli, fermu, skatās TV, šķiež laiku, neizglītojas un nedomā… Vari vainot mani un citus pilnīgi visā, ja tev tā kļūst vieglāk ;).. Ja tas ir tavs ceļš ceļā uz tapšanu par Cilvēku. Galvenais ir neko nedarīt! ;)… Vai varbūt tomēr padalīsies ar konkrētiem darbiem, Premjer? Aizstājvārds tev tāds dūšīgs… ;).. Kas tad nez būtu tie Premjera darbi, kurus veicot, tauta zeltu un plauktu!?

  • Kas ir Cilvēks bez Atbildības- par savu zemi un tās likteni?

  • ”(..)Ja vēlies izbaudīt krievu partijas veidotu valdību, aizbrauc uz kādu Krievijas pilsētu un pārdomā, ….”
    ========================================================
    Uz Latvijas laukiem, piem. Ogres novada Menģeles pagastu – Latvijas intelektuāļu vairākums, reformatori u.c. rietumu demokrātijas/daudzpartiju sistēmas atbalstītāji aizbraukt neaicina – un pārdomāt par notikušajām pārmaiņām neaicina. Labāk pastāstīt anekdotes par baisajiem 80-iem, pieminēt Jāni Briesmīgo vai kādas citas blēņas …….Tikai retais redzot cilvēku pasaules postažu jautā:”Kāda velna pēc 21.gadsimtā Baltijas iekšzemē būtu jāizskatās tā, it kā pāri gājusi viesuļvētra vai tikko beidzies karš?” (Inga Ābele, rakstniece.’Merķelis un Oksanena’.IR).
    - Aicinājums visiem – pacentīsimies nelīdzināties Latvijas politikāņiem, kas kašķējas, ķīvējas un visādi citādi nesmuki uzvedās cīņā par varu, naudu un slavu. Nekļūsim par baķkām, buldozeriem, lācīšiem u.c., kas skaistu pasaku aizsegā Latviju posta un tautu deldē.
    p.s.
    Es personiski turos tāļāk no šiem globalizācijas/amerikanizācijas sērgas pārņemtajiem, lai neaplipinātos ar bezjēdzīgas strīdēšanās kašķi. Tas, manuprāt, var momentā inficē ikvienu, kas Jēkaba ielas Augstajā namā darbojas.

  • Ivo! Ja tu tā aicini uzsākt aktīvu rīcību, balsot, vēlēt, mainīt …. Par ko tu iesaki balsot, lai mainītu situāciju un nepieļautu kārtējās kļūdas?

  • Lurike!Tu jautāji – “Kas ir Cilvēks bez Atbildības- par savu zemi un tās likteni?”
    Tad man Tev tāds jautājums – Tu piedalījies un balsoji pagājušajās vēlēšanās?Un vēl iepriekšējās? Vai esi gatava uzņemties atbildību par to,ko Tevis sabalsotie ļaudis ir izdarījuši ar šo valsti?…Ja jau,tad jau.Būsim konsekventi:)Ja esi,tad gribētu vienīgi zināt,kā šī atbildība izpaudīsies – politiski abstrakti,jeb kaut kā konkrēti?
    Ivo!Tu taču esi demokrāts,vai ne?Nu droši vien.Tad kāpēc tāda neiecietība pret citādi domājošiem?Es saprotu,ka Tu esi šī portāla vadītājs,tā teikt idejiskais tēvs.Saprotu Tavu vēlmi kontrolēt un vadīt diskusijas,bet demokrātija taču ir viedokļu daudzveidība?Vai kaut kas tomēr ir mainījies,un viedokļi vairs nevar būt tik daudzveidīgi?Demokrātijā ir izdarītas reformas,un vairs nedrīkst runāt,to ko domā?Tikai to,ko pieļauj administrators?:)
    Pavisam nopietni es varu apgalvot – nekādu vainu uz balsojošo elektorātu novelt negribu.Arī uz tiem,kuri cenšas mainīt vēlēšanu sistēmu nē.Un pat par to,ka cilvēki balso nedomājot, ka nav aktīvi, ka nav zinoši, ka spēlē zoli, fermu, skatās TV, šķiež laiku, neizglītojas un nedomā…arī par to nevienu nevainoju.Kāpēc?Tāpēc,ka katrs pats izvēlas,ko un kā darīt.Katrs pats pieņem lēmumu,un katrs pats ir tiesīgs izbaudīt sekas,ko radījuši tie vai citi viņa pieņemtie lēmumi.Esi drošs,ka nevienam acīs nebakstīšu ja kaut kas nebūs tā gribētu……vairākumssssss???????
    Atļaušos pasmaidīt par visu šo vētru ūdens glāzē.Un atvaino Ivo,ja esmu Tevi personīgi aizskāris ar saviem neargumentētajiem tekstiem.Un tāpat atvainojos visiem laikabiedriem un biedrenēm,kuri manos izteikumos saskatījuši vai sajutuši kādu uzbraucienu vai aizskārumu.ES TĀĀĀ VAAAIRSSS NNEEDDARRĪIŠU…..

  • Jau pusotru nedēļu ik pēc laika ieskatījos TF, lai pārliecinātos, vai Ivo tiešām nepublicēs šo sorosītu propagandas meistardarbu, kura mērķis ir kārtējo reizi dabūt latviešus pie urnām, lai tie kārtējo reizi akli atbalstītu veco genocīda sistēmu un savas valsts iznīcināšanu.
    Latvijas iznīcinātājiem ļoti svarīgi, lai viņu melnie darbi tiktu legalizēti ar plašu “demokrātisko atbalstu”, lai viņi varētu teikt: “tauta mūsu politiku atbalstījusi”.
    Tikai neaizmirstiet paņemt pasi, lai jūsu atbalstu genocīda režīmam varētu pienācīgi reģistrēt, jo pēc tam šī pase noderēs vienīgi aizbraukšanai no iztirgotās Latvijas, jūsu mājokļa pārformēšanai ārvalstu bankas īpašumā vai jūsu miršanas apliecības noformēšanai.
    Sorosīti jau nu būs tie īstie, kas “atkal būvēs lidmašīnas, ražos fotoaparātus un virs kuģiem cels Latvijas karogus”. :)
    Tā ir neizsakāmi pretīga, indīga, lai arī salīdzinoši talantīga sorosītu propaganda! Tiešām talantīga, ja pat Kasparam Dimiteram asaras acīs sadzinusi. Izmisumā viegli ļauties pašapmānam un cerību saskatīt slepkavas acu viltīgajā spīdumā.
    Un bēdīgs nekrologs Tautas Forumam. Nu jau bez mazākajām šaubām to var uzskatīt par Sorosa forumu.
    ————————————————–
    http://www.diena.lv/blogi/velesanas-pec-vecajiem-noteikumiem-butu-nepiedodama-laika-zaudesana-13897001

  • Bet kā citādi? Vai kāds no mums var ignorēt algu pazemināšanu, cenu un tarifu celšanos – tas skar visus, tai skaitā arī mani. Bet es strādāju dārzā un zinu, ka zemē iesēta sēkla neuzdīgs nākamajā dienā – tā notiek tikai “Fermā”. Realitātē visam ir savs laiks, arī koka izaugšanai un nobriešanai, arī cilvēku pilsoniskajai izaugsmei un pārmaiņām sabiedrībā. Ja mēs par savu valsti runājam kā par cilvēku, tad šajā vecumā cilvēks vēl ir augstskolas solā un jūtas spējīgs pārmainīt pasauli. Ja viņš nav augstskolas solā, tad jādomā tālāk. Es tomēr uzskatu, ka valsts mācās , smagi kārto ieskaites un eksāmenus un nupat knapi izvairījās no atskaitīšanas.
    Interesanti, ka tieši tie, kas citus labprāt pamāca, brūk virsū Ivo par autoritārismu. Spoguļa nav , vai?

  • premjers
    6.09.2011., 11:32

    premjers
    6.09.2011., 18:51

    premjers
    6.09.2011., 21:25

    Ne ko pielikt, ne ko atņemt.

    Premjera vārdus vajadzētu zeltā izkalt.

    Ja visi cilvēki kļūtu par CILVĒKIEM, tad dzīve tik tiešām pārvērtos par pasaku.

  • Pa vidu iespruka Jānis- mans rakstiņš bija domāts premjeram.

  • Ar raksta autori esmu ticies personīgi. Brīnišķīgs Cilvēks. Viņa šīs rindas rakstījusi no sirds. Ar lielu varbūtību “bļāvējkungi” nav iepazinušies nedz ar Ievu Dāboliņu, nedz krietno latvieti Vili Vītolu.

    Tātad, par ko balsot?! Ļoti vienkārši.. – pēc izslēgšanas metodes.

    Ja cilvēkā ir saglabājušās veselā saprāta paliekas, tad, iepazīstoties kaut tikai ar šo informāciju vien, iespējams atsijāt pāris partijas – “Godmanis un Šlesers atzīstas: Parex pārņemšana notika Kargina interesēs” – http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/390560-godmanis_un_slesers_atzistas_parex_parnemsana_notika_kargina_intereses
    - par sīkpartijām gluži matemātiski – NAV JĒGA Atvainojiet, nekā personiska. Mazo partiju cilvēkiem ir jādarbojas gudrāk, lai kaut ko panāktu.. un ir beidzot JĀSADARBOJAS.

  • Mani komentāri nevērtē ne Dāboliņas kundzi, ne Vītoliņa kungu. Es viņus nepazīstu, tādēļ nedomāju viņus vērtēt vai kritizēt kā personas.

    Tādēļ es atvainojos, ja esmu neapzināti kādu apvainojusi.

  • Ivo ir izmisīgs šā bankrotējušā režīma aizstāvis un ne visai talantīgs savu lasītāju manipulators.
    Esmu uzmanīgi noklausījies vairākas intervijas ar Vili Vītolu. Viņš savas domas nepauž, tik vārds vārdā ietur “Vienotības” līniju. Arī “brīnišķīgais cilvēks” Ieva Dāboliņa ietur to pašu līniju, tikai citā mārketinga tehnoloģijā: aizkustinošas pasakas, kas beidzas ar sorosistiem vajadzīgo “ķēdes vēstuli”. Tas nav nekas jauns, ka mūsu inteliģence pārtiek no Sorosa grantiem. Tas pats ar galma dzejnieci Māru Zālīti un daudziem citiem. Es Ievas “ķēdes vēstuli” saņēmu no tiem pašiem avotiem, kas pirms gada aģitēja par “Vienotību”. Vēl sorosistu blokā ietilpst Zatlera partija, kas pat radikālāka par “Vienotību”, un TB/LNNK/VL. Ir arī citās partijās sorosisti, bet ne tik daudz.
    Protams, protams, par “sīkpartijām” balsot nedrīkst, tās nedrīkst laist arī valsts televīzijas un radio organizētajās partiju diskusijās. Nekā personīga, bet tāda demokrātija. Viss jādara tā, kā saka sorosīti un Ivo. :)
    Bet, protams, ka Godmanis, Šlesers un visi pārējie (tai skaitā “Vienotība”) Parex banku pārņēma tās īpašnieku un lielo noguldītāju-nerezidentu interesēs! Parex taču visus viņus finansēja!
    Šo afēru atbalstīja visas partijas un līdz šai dienai visas partijas nav atcēlušas slepenību ar Parex pārņemšanu un SVF/EK kredīta ņemšanu saistītajiem dokumentiem. Kas traucē Vienotībai un VL atcelt slepenības statusu šīm afērām? Tas, ka tās pašas šajās afērās piedalījās!
    Domājiet, draugi, neļaujat sevi vēlreiz piemānīt un izmantot masu scēnās!
    Šis režīms ir bankrotējis, visi maldu aizkari krīt, viņi vēl pēdējo reizi izmisīgi cenšas iegūt laiku (tāpēc jau ārkārtas vēlēšanas), lai pabeigtu Latvijas iztirgošanu. Neatbalstiet viņus!

  • Alma, Tev nav par ko atvainoties. Šai gadījumā Vilis Vītols un Ieva Dābola tiek vērtēts nevis kā privātpersonas, bet valdošās koalīcijas funkcionāri, propagandas aprāta darbinieki. Un pēc viņu darbiem mēs viņus varam atpazīt.
    Var jau būt, ka Vilis ir jauks cilvēks, kas apbrīno japāņu kultūru, mīl dzīvniekus, ir atturībnieks un veģetārietis (gluži kā Ādolfs Hitlers), bet, ja runājam par Latvijas interesēm, viņš ir valsts nodevējs, tautas interešu iztirgotājs un mums nelabvēlīgu interešu propagandas instruments.

  • Ivo, Tu kaut kā norāvi beigas savam ģeniālajam vēstījumam.
    Lai nerakstos pārpratumi, raksti droši līdz galam:
    “un ir beidzot JĀSADARBOJAS AR SOROSĪTIEM!” :)

  • Vilis Vītols pārstāv pats sevi, pensionējušos rietumu latvieti, kuram vēl nav gluži svešas lietas godaprāts, labvēlība un taisnīgums. Nezinu, kāpēc “sorosīti” izstūma Ievu Nikoletu Dāboliņu, bet taču laikam arī par sava ceļa iešanu, nevis taurēšanu vienā stabulē. Tāpēc karojošajiem revolucionāriem drusku vajadzētu padomāt, pirms sper laukā gānīšanos.

  • lurike, arī rūdītie ļeņinieši nesaprata, kāpēc Staļins viņus pasludinājis par tautas ienaidniekiem. Viņi mira ar saucienu “Lai dzīvo Staļins!” uz lūpām. :)
    Ieva Nikoleta izstājās no Pilsoniskās Savienības, jo šī savienība nodevīgi norobežojās no daktera Sluča vēstījuma. Tātad priekš Nikoletas šī Savienība nebija gana radikāla un konsekventa. Nikoleta ir sapņotāja-ekstrēmiste-maksimāliste. Bet šai gadījumā demonstrējusi apbrīnojamu pragmatismu – labāk zīle (sorosīti) rokā, nekā dzenis kokā. :)
    Jā, Vilītis, kaut pensionējies, tomēr turpina rosīties cita pensionāra Sorosa pasaules pārveides plānu labā, palīdz noārdīt visu valstu suverenitāti.
    Ir zināms pamats viņa gandarījumam, jo globālā krīze ātri noārda to, kas palicis no Latvijas. Soross šo parādu krīzi intervijā ar gandarījumu nosauca par “mana mūža darba kulmināciju”.
    Nu ir pasaulē arī tādi cilvēki. Arī sava veida ideālisti. :)

  • Manuprāt, Latvijā sabiedrība pārāk saudzīgi izturas pret „godājamām” personām. Ja kāda persona kaut kādā veidā ir sevi labi parādījusi, tad šī persona var atļauties darīt jebko un sabiedrība to vienmēr slavēs un pat apbrīnos, pat tad, ja šīs personas sekojošie soļi vai rīcība būs apzināti vai neapzināti negodīga. Mēs paši sev uzstādām tabu, šo personu kritizēt par tās sliktajiem darbiem, tikai tādēļ, ka iepriekš tās darbi un rīcība ir bijusi godīga vai kādā veidā izcila.

    Manuprāt mums vajadzētu sākt vērtēt cilvēku darbus, nevis pašus cilvēkus. Un nevajadzētu kautrēties būt konstruktīvam citu rīcības vērtētājam.

    Mēs nepaliksim redzoši un saprotoši, ja uzstādīsim sev vienmēr jaunus tabu.

    Iespējams, ka te slēpjas arī Latvijas katastrofas sakne. Mēs izvirzām politiskajos, likumdošanas vai valdības amatos personas, kuras kādā citā darbības laukā ir ārkārtēji izcilas. Piemēram, muzikantus (R. Paulu, I. Kalniņu) un daudzas citas izcilas personas no dažādām sfērām, bet kuri atrodoties sev neatbilstošā postenī visbiežāk neapzināti un negribot nodara ārkārtīgi lielu skādi savai mīļajai dzimtenei.

    Mēs pārējie, masa, baidāmies šīs savā ziņā izcilās personas kritizēt. Turklāt negodīgā kārtā mums ir iepotēts, ka nedrīksti kritizēt to, ko pats nevari izdarīt labāk. Tas, protams, ir domājošas un aktīvas sabiedrības ienaidnieku triks. Tādējādi viņi panāk, ka sabiedrība nejūtas tiesīga kritizēt valdošo varu.

    Īstenība, visiem nav jāprot viss. Katrs savā specialitātē ir spēcīgs. Par pārējām lietām katram ir jābūt spējai tās neatkarīgi novērtēt un izteikt savu nostāju. Ja es pasūtu sev kleitu, un ja tā tiek nekvalitatīvi uzšūta, man ir tiesības tādu darbu kritizēt un pieprasīt, lai darbs būtu izlabots. Ja šuvējs nespēj izlabot savu kļūdu un ir sabojājis manu materiālu, man ir tiesības no viņa pieprasīt kompensāciju gan par sabojāto materiālu, gan par šūšanas laiku, jo tajā laikā pie spējīga šuvēja es būtu saņēmusi kvalitatīvu kleitu.

    Tāpat ir jābūt arī politikā. Ja kāds ir iekļuvis Saeimā, bet nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzticēto uzdevumu, tad mums ir tiesības vērtēt šīs personas darbu, lai cik labs un sirsnīgs cilvēks viņš būtu. Ja viņš nespēj paveikt savu darbu, viņam ir jāizvēlas cita profesija.

    Daļai no mums liekas, ka ir jāiet par katru cenu vēlēt. Daļai liekas, ka tas tikai kārtējo reizi leģitimēs to politiku, kuru mēs jau piedzīvojam 20 gadus. Nedomāju, ka kāds šaubas, ka šāda politika nepietuvinās mūs dzīvei pasakā „Latvija”. Kādēļ tad to atbalstīt?

    Ivo, priecājieties, ka Jūsu forumā ir cilvēki, kuri spēj norādīt uz katra raksta otro pusi. Uz to pusi, kuru diemžēl ne katrs ir spējīgs saskatīt. To ir jāuztver kā dāvanu. Tieši tad, ja raksta autors ar viscēlākajiem mērķiem, parasti neapzināti stimulē to, ko pats nosoda un negrib. Tos kuri apzināti manipulē masas es šeit ignorēšu, pieņemot, ka tādi nav Jūsu portālā.

  • Jāni,
    bļaustīties un visiem pēc kārtas piekārt birkas tu proti, taču ko tu reāli piedāvā? NEKO! Jā.. tu piedāvā nebalsot. Labi. Paskatāmies, kas no tā būs ieguvēji, un par tevi viss kļūst skaidrs.

  • Tieši to pašu var teikt arī balsotajiem: „Labi. Paskatāmies, kas no tā būs ieguvēji, un par tevi viss kļūst skaidrs.” (Ivo)

    Balsojot situācija Latvijā neuzlabosies. Tieši vēl pasliktināsies, ja palasa „lielo” partiju programmas.
    Nebalsojot (nebalsošanai gan ir jābūt pietiekoši nozīmīgai) var panākt vismaz valdošās iekārtas leģitimitātes diskusiju. Tas nav daudz un tas arī neko daudz nemainīs, bet gan liks valdošajai iekārtai mazliet atturēties, aprauties nākošajā sabiedrības apcirpšanas kārtā.

  • Alma,
    es diemžēl arvien vairāk viļos cilvēkos. Arvien labāk sāku saprast tos, kuri “aplaužas” un kurus aplauž pašu brāļi un māsas.. un ne jau ļaunu nolūku vadīti bet elementāras muļķības dēļ. Kaut kā sanāk, ka arvien mazāk laiku veltu visiem šiem jautājumiem.. un tā arī laikam vajag. Lai Jānim tiek šis prieciņš..

  • Alma, nu tad atbildi, lūdzu, cik cilvēkiem vajadzētu nebalsot, lai vēlēšanas nebūtu notikušas? Varbūt es kaut ko vienkārši esmu palaidis garām…? Un neizvairies no šīs atbildes.

  • Varbūt vari minēt kādu precedentu.. vēlams kādā Eiropas valstī, kur dēļ balsotāju mazaktivitātes kaut kas tamlīdzīgs būtu pieredzēts..?

  • Ivo, tu labi zini, ka esmu kluss, intraverts cilvēks un nekad nebļaustos. Mēs esam tikušies, daudz runājuši un ilgstoši sadarbojušies. Nekad neesmu bļaustījies. Tātad Tu apzināti maldini TF lasītājus, mani mēģinādams iztēlot par psihopātisku bļaustīkli.
    Otrkārt, Tu labi zini, ka tieši es esmu devis ļoti daudzus konkrētus piedāvājumus, no kuriem liela daļa ir publicēta TF.
    Tātad Tu apzināti mēģini maldināt TF lasītājus.
    Nekā personīga, bet Tavi sabiedriskie darbi liecina, ka esi mērķtiecīgs manipulators, neslavas cēlājs un maldinātājs. Taču es Tev nemēģinu uzbrukt kā cilvēkam un nekad par Tevi neesmu izplatījis izdomājumus, kas neatbilst manai pieredzei sadarbības laikā ar Tevi. Esmu tik norādījis, ko Tu dari kā sabiedrisks darbinieks un TF portāla veidotājs. Sākotnēji Tu tiešām veidoji pastāvošajai sistēmai alternatīvu vietni, bet tagad gūto autoritāti izmanto, lai nodotu gan savus sākotnējos ideālus, gan savus lasītājus un līdzautorus.
    Līdz ar to Tu Latvijai nodari vēl lielāku kaitējumu nekā tie, kas jau sākotnēji, apzināti vai neapzināti, sludināja Latvijai kaitīgas idejas.

  • Latvijā vēlēšanas pēc likuma būs likumīgas, ja tajās piedalīsies kaut viens cilvēks.

    No otras puses, diskusijas par sabiedrības dalību vēlēšanās notiek visās man zināmajās Eiropas valstīs. Vēlēšanās dalību ņēmušo personu īpatsvars ir pirmais skaitlis, kuru min, pieminot vēlēšanas jebkura valstī. Ir atšķirība vai vēlēšanās ir piedalījušies 90%, 60% vai 30% balss tiesīgo valsts iedzīvotāju. Zemas aktivitātes gadījumā par to tiek diskutēts vismaz nedēļu visos mēdijos. Par zemu tiek dēvēta aktivitāte, kura ir zemāka par 60%. Ja boikotējošo īpatsvars Latvijā būtu virs 50%, tad Latvijas valdošai varai nāktos attaisnoties gan EK, gan arī ASV un SVF priekšā.
    Cita lieta ir, kā valdošā vara šo zemo dalību interpretētu. Tā jau ir cita diskusija. Gan jau viņiem ienāktu prāta kāds „slīpēts” pamatojums.
    Mūsu vienīgais mierinājums: TAISNĪBU ZINA VISI!

  • * Tu ļoti labi saproti, ko un kā es domāju, rakstot par bļaustīšanos. Nekļūsti taču bērnišķīgs.
    * Es runāju par konkrēto situāciju – vēlēšanām. Tu apzināti jebkuru manu tekstu ieliec savā kontekstā.
    * Paldies par manis vērtēšanu, bet tavs vērtējums man nav svarīgs. Redzēju, kā esi spējis sakārtot pats savu dzīvi. Kādēļ gan lai es vai kāds cits tevī vispār ieklausītos?
    * TF tev bija labs, kamēr glaudīja tev pa spalvai.. TV “patstāvīgumu” tu vērtē tikai pēc savas stipri vien ierobežotās izpratnes. Agrāk arī nebija tik traki, kamēr tu nesāki gānīties uz visiem pēc kārtas. Ja tu veltītu savu enerģiju tikai tam, kā JĀBŪT, un pārstātu vērsties PRET, tad tavi raksti varbūt atkal būtu piemēroti publicēšanai TF. Tā kā tevis rakstītais izriet tikai un vienīgi no tava personīgā un absolūti nepamatotā aizvainojuma.

  • Lai panāktu sistēmas maiņu, vecā sistēma ir jāboikotē un visādi jāsabotē. Tikai tādā gadījumā augšas būs spiestas piekāpties vai pat noiet no skatuves, jo boikota un citu aktivitāšu procesā izvirzīsies jauni līderi.
    Ja neboikotēs, tad pasīvie vēlētāji būs raidījuši signālu, ka viss ir kārtībā, sistēma var turpināties, var turpināt to pašu veco politiku un to pat radikalizēt.
    Protams, ideāli būtu, ja cilvēki veidotu alternatīvas struktūras, alternatīvus forumus un citas sadarbības formas. Bet ja sabiedrībai pietrūkst dūšas un vitalitātes, lai kaut ko veidotu, tad minimālais, ko tā var izdarīt bez lielas piepūles, ir vecās sistēmas boikots.

  • Nu redz, Alma. Paldies! Tātad tu pamatīgi šaubies, vai nebalsojot būs iespējams iegūt pozitīvu rezultātu. Piemērus, kur kādam šādā veidā ir izdevies kaut ko panākt, tu nemini.

    Es nešaubos, jo skaidri zinu, ka Saeimai būs PILNĪGI VIENALGA, vai nobalsojuši 40 vai 50%. Tas NEKO nemainīs. EK vai kāda cita pirksta pakratīšana izraisīs tikai smīnu. Attopies taču! Toties rezultātu nebalsojot gan tu ietekmēsi negatīvi. Arī par to vari nešaubīties.

    Humors vēl tāds, ka mēs par vēlēšanām runājam kā par nez cik smagu darbu :)).. Tā it kā būtu grūti nobalsot..

  • Jāni, sistēmu ir jāmaina, nevis jānostiprina esošo kārtību. Vēlēšanas boikotēt gluži vienkārši nav iespējams. Tev adresēju tos pašus jautājumus, ko Almai..

  • Jānim:
    Pietrūkst arī uzskatu vienotības. Daudzi saprot, ka tā turpināties vairs nevar, bet nesaprot, kādā virzienā vajadzētu iet, lai kļūtu tā, kā viņu sirdis vēlas. Ir pat tādi (sk. „Brīvais Saraksts”), kuri nesaskata pat virziena noteikšanas nepieciešamību, bet arī grib lai būtu labāk visiem.

  • Pilnīgi atbalstu Almas skaidrojumu. Lai sabiedrībā vispār sāktos kaut kāda diskusija par problēmas būtību, nepieciešams kaut kas ārkārtējs, piemēram, plašs vēlēšanu boikots, kas režīmam atņems mandātu rīkoties visas tautas vārdā.
    Tā bija arī padomju laikā. Diskusija sākās tad, kad sākās nesankcionētas demonstrācijas, valdošajai ideoloģijai nedraudzīgi saieti, padomju armijas boikots, itāļu streiks darbavietās u.tml.
    ——————————————–
    Nē, Ivo, es nezinu, ko Tu domā, bet redzu, ko Tu dari.
    Runāt ar Tevi ir bezjēdzīgi, jo Tev nav neviena racionāla argumenta, vien pliki, melīgi apgalvojumi un emocionāli ad hominem uzbrukumi. Izskatās, ka viss, ko tu mēģini piedēvēt man, ļoti precīzi raksturo Tevi pašu. Psihiatrijā tāds fenomens ir plaši pazīstams, saucās – savu problēmu projicēšana uz citiem.

  • Ivo:
    Runa iet nevis par kādu smagu darbu, bet gan par ļoti atbildīgu rīcību!!!
    Tieši te ir tas suns aprakts! Katrs nes atbildību par sevis izvēlēto sarakstu. Tādēļ katram sava rīcība ir ļoti labi jāapdomā. Es nevēlos nest atbildību ne par vienu no piedāvātajiem sarakstiem, tādēļ izmantojot savas tiesības demokrātiskā valstī, par kādu savi uzskata Latvija, es izvēlos nepiedalīties vēlēšanās. Tā ir mana, apzināta pilsoņa rīcība.

  • Ievēlot nepareizo partiju, visa sabiedrība cietīs!
    Tik daudz par atbildību.

  • Vispārējs secinājums par politisko aktivitāti:

    1) politiski aktīvu personu ir ārkārtīgi maz;

    2) politiski aktīvām personās nav vienotu ideju;

    3) lielākā daļa politisko aktīvistu iesaistās aktīvi „pūstošā” kapitālisma idejas glābšanas aktivitātēs, nesaskatot tā fizisko galu un nespēju tādā pašā garā turpināties (sociālā šķēre, demogrāfija, ekoloģija, kari par resursiem);

    4) nesamērojami liels risks izvirzīt valdošās sistēmas ietvaros „politiski nekorektas” idejas;

    5) ārkārtīgi mazas cerības īstenot sabiedrībā nekavējoties nepieciešamās reformas masīvā finansiālā, ekonomiskā un propagandas pretsvara ietvaros.

  • Alma, gan ASV, gan ES ir sācies lielas nestabilitātes periods ar grūti prognozējamiem notikumu attīstības virzieniem, kuru arī mazas valstis var izmantot savās interesēs. Ja vien šo valstu sabiedrības ir gatavas to darīt. Šis ir laiks, kad mazs cinītis var gāzt lielu vezumu.
    Vēl, Alma, gribēju teikt, ka Tev ir labi izkopta stratēģiskā domāšana. Vienotības nav vispirms jau tāpēc, ka liela cilvēku daļa šos procesus un kopsakarības neredz vai neuzskata par svarīgiem.
    Kaut Latvijā būtu vairāk tādu cilvēku, kas apguvuši stratēģisku domāšanu un izjūtu!

  • Balsojot pēc izslēgšanas metodes, vai par “mazāko ļaunumu” ??? Tā mēs darījām jau iepriekšējās vēlēšanās. Ko darīt ja šobrīd atkal saraksti tie paši, ja ir kāds jauns, tad arī pārstāv kādas konkrētas finansētāju intereses?
    Man pēc izslēgšanas metodes, tiek izslēgtas visas partijas, nevaru atrast nevienu par, par kuru ar pārliecību varētu atdot savu balsi. Varbūt varat ko konkrētu ieteikt?

  • RX, manuprāt, Tu jau pats esi šo problēmu priekš sevis brīnišķi atrisinājis un nekādi ieteikumi no malas vairs nav nepieciešami. Ja nav, par ko balsot, tad taču pilnīgi skaidrs, ka nav jābalso! Kāpēc gan jāpiedalās kādā spēlē priekš muļķiem, ja skaidri redzi šīs spēles bezjēdzību?
    Vienīgi varētu par to parunāt arī ar citiem, kuri varbūt aiz tīras inerces vai reklāmu ietekmē tomēr gatavojas šajā lojalitātes apliecināšanas rituālā piedalīties.
    Spēle priekš muļķiem turpināsies tik ilgi, kamēr pietiekami daudz dalībnieku šajā spēlē labprātīgi piedalīsies.
    Tas tāpat kā ar kazino. Ir taču zināms, ka neviens nav kļuvis bagāts, spēlējot kazino. Būtu tikai loģiski, ja kazino jau sen būtu bankrotējis apmeklētāju trūkuma dēļ un tiktu slēgts uz visiem laikiem. Ja tomēr kazino turpina darboties un plaukt, tad tikai tāpēc, ka pietiekams skaits cilvēku kazino tomēr turpina apmeklēt.

  • Tikai un vienīgi fakti:
    1) vēlēšanas NOTIKS jebkurā gadījumā, jo
    2) variants, kad neaiziet neviens, nav iespējams
    3) runājot par Jāni, brauciet ciemos pie viņa… Tikai un vienīgi fakti.. nekādu “ad hominem” … par to projicēšanu arī varēsiet spriest paši ;). Brauciet ciemos arī pie manis… brauciet regulāri – katru nedēļu, mēnesi, gadu. Vērtējiet pēc maniem darbiem.

    Ja tas destruktīvais nebalsotāju kontingents patiešām spētu vienoties par vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, tad jau būtu labi, taču neredzu, ka šāds variants kādu interesē… Tik vien ir, kā protestēt, bet paši ir rīcībnespējīgi… Diemžēl. Vai varat ar faktiem pamatot pretējo?

  • Ivo sorosiskās jaunvalodas leksika:

    varēsi leģitīmi cepties,

    destruktīvais nebalsotāju kontingents,

    rīcībnespējīgi,

    bļaustīties,

    Saeimai būs PILNĪGI VIENALGA,

    Nesatraucies… Saeima tiks ievēlēta arī bez tevis,

    Tu būsi “kruts”, jo “nebūsi atbalstījis farsu” un varēsi būt pašapmierināts, jo būsi bezgala jēgpilni “protestējis”.

    turpināt bazūnēt, “ka viss ir slikti, bet es jau biju gudrs un nebalsoju”… “es jau teicu…”…

    Arī turpmāk varēsi novelt vainu uz visiem pārējiem, kuri balso…

    Varēsi bāzt acīs ar pirkstu un teikt… “ha ha neizdevās…”

    Galvenais ir neko nedarīt! ;)

    —————————————————-
    Dienas blogos bija tāds štata trollis, kas sākotnēji lietoja niku “Tvaika ielas sanitārs”. Leksika un paņēmieni no tā paša arsenāla, kas Ivo. Jāsāk domāt, vai šie divi personāži nav izgājuši tos pašus cilvēku apstrādāšanas, pazemošanas un smadzeņu skalošanas kursus.
    Tikai Ivo neveicas, jo pietrūkst anonīmā cilvēku izsmējēja šarma un imunitātes. Ivo ir reāla persona – ar adresi, telefonu, paziņām, publisku atpazīstamību. Žēl, ka zēns jau jaunībā tā sakompromitē savu biogrāfiju, ka pēc tam būs grūti atmazgāties.
    “Tvaika ielas sanitārs” būs relatīvā drošībā, jo savus melnos darbus veicis anonīmi, bet Ivo vieglprātīgi to dara atklāti. Ai, ai ..

  • :D
    Jāni, nu zemāk jau nu vairs laikam nav iespējams nolaisties… Kaut kādi “kursi”, kaut kāds “bloga komentētājs”, kaut kāda “sorosiskā jaunvaloda”…

  • Oh,nu gan cepiens panesies….
    Lurike!Tu kaut kā izvairies no konkrētas atbildes.Par Tavu gatavību nest atbildību….Un Tavi salīdzinājumi ar sēklām,kurām jāuzdīkst,liekas nedaudz sentimentāli…..Jau piecas sējēju kompānijas ir nomainījušās,tūlīt sestā būs uz lauka….bet nekas vēl nav izaudzis.Divdesmit gados vajadzēja būt vismaz zaļojošai jaunaudzei,bet šobrīd izskatās,ka visi stādi nīkuļo vai jau ir sapuvuši…Man gan ir aizdomas,ka visa klēts jau sen ir slepus iztukšota,bet pats lauks tikpat slepus pārdots svešiem ļaudīm…Un par Tavs salīdzinājums ar augstskolu….Man bērnudārzu atgādina šī zemīte,pie tam tādu jocīgu.Ko sveši onkuļi saka,tas daudz nedomājot tiek izpildīts…Pretī saņemot spožu mantiņu…
    Ivo!
    Tu teici:”Ja tas destruktīvais nebalsotāju kontingents patiešām spētu vienoties par vēlēšanu sistēmas uzlabošanu, tad jau būtu labi, taču neredzu, ka šāds variants kādu interesē… Tik vien ir, kā protestēt, bet paši ir rīcībnespējīgi…”
    Jautājums:Vai Tu uzskati,ka valsts pārvalde kļūs taisnīga un strādās visu Latvijas cilvēku labā,ja tiks mainīta deputātu ievēlēšanas kārtība?
    Vai manus komentārus Tu uzskati par protestiem?Un mani par rīcībnespējīgu?
    Nekā presonīga,vien normālā cilvēcīga interese….

  • Bet ko mums tagad darīt – dilemma! ja iesim vēlēt ievēlēsim to pašus “person-āžus”, ja neiesim tie tāpat tiks ievēlēti. Vai mēs turpmākos 3 gadus paklausīgi pieņemsim visas “reformas”, konsolidācijas,indeksācijas u.t.t.? kā jau ierasts – tuvākos 6 mēnešus tiks bīdīti krēsli, dalītas ietekmes, plēšanās ap budžeta pārdalīšanu … un nekas sakarīgs, tautai labvēlīgs nenotiks.
    Vai tiešām mums ir jāsalien savās alās, jāsarauš krājumi ziemai un jāpielāgojas kārtējai mūsu ienākumu konsolidācijai un nodokļu palielināšanai?
    Mums PIETIEK! Vajag rīkoties! Nākošā Saeima būs jāatlaiž atkal un jāpanāk, lai varam ievēlēt efektīvu valsts pārvaldi, bezpartejiskus un neatkarīgus vadoņus, kuriem rūp Latvijas nākotne.

  • Šoreiz gandrīz piekrītu – zemāk nolaisties Tev tiešām būtu grūti.
    Bet mēģināt vēl vari. Palamā vēl savus lasītājus, vēl jau ir rezerves. Mācies no Aigara: nosauc visus par aitām, biorobotiem, zombijiem, vergiem, idiotiem, fašistiem! Vai pakonsultējies ar luriki – viņa ieteiks kaut ko sentimentāli tautisku vai rafinēti indīgu, ko tikai inteliģenti spēs saprast un novērtēt. Kļūsti neatvairāmi radošs! Neatlaidies! :)

  • Uh, mans iepriekšējais rakstījums bija domāts Ivo. Puisis jāuzmundrina, lai tik turpina tādā pašā garā. :)

  • Jā, Premjer, vēlēšanu kārtības uzlabošana neapšaubāmi dotu labu rezultātu – ne tikai ilgtermiņā, bet jau tuvāko gadu laikā.

  • Paldies, RX!
    Dilemma ir, taču tu pats arī uzrakstīji atbildi:
    * iedzīvotājiem jābūt gudriem un aktīviem,
    * jāievēl iespējami labākā Saeima,
    * ja tā ir rīcībnespējīga, bez žēlastība jāatlaiž – kaut reizi 1/2-gadā.
    * jāpieprasa un visiem iespējamiem nevardarbīgajiem līdzekļiem jāpanāk uzlabojumi vēlēšanu sistēmā un citos likumos.

    Protams, ka ievēlot šo Saeimu, pastāv risks, ka rezultāts nebūs labs. SC aicina konsultantus no Maskavas, ZZS elektorāts ir “stabils”, Šlesers naudu reklāmai nežēlo… Nekas. Ir nepieciešams nopietns satricinājums, lai tauta pamostos. Varbūt pati tauta sev to sagādās.

    Šķēles partija, nesamaksājusi sodu, notinas… Un lai tinas.. Jo tālāk, jo labāk.

  • Kaut kas ir jādara, proti, katram savu spēju un iespēju robežās.

    Citādi arī pēc trim gadiem būs tāda pati situācija.
    Jādara tā, lai vismaz pēc trim gadiem mēs varētu pateikt, ko esam darījuši, lai uzlabotu situāciju. Iespējams, ka uz visas Latvijas fona, mēs neko „taustāmu” nebūsim panākuši un vēlēšanu priekšvakarā skatīsim tikpat Latvijai naidīgas programmas kā šodien, jo to, kas dara ir pārāk maz.

    Vispirms vajadzētu noskaidrot, ko konkrēti sabiedrība vēlas. Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, jo manuprāt, sabiedrība īsti nezina vai arī neprot artikulēt, ko viņa vēlas. Ir plaša neapmierinātība un vispārēja dezorientācija. Saskatāmas leksikas problēmas, jo mūsu leksikā neeksistē vārdi, kuri spētu izteikt tieši Latvijas sabiedrības mentalitātes konstitūciju (vārda pamatnozīmē). Mēs atceramies padomju leksiku un neieredzam to. Mēs esam apguvuši moderno rietumu leksiku, bet tā neatbilst mūsu mentalitātei. Mūsu „jaunlatviešu” vecā leksika ir novecojusi un neatbilst šodienai.

    Tas viss apgrūtina mūsu komunikāciju. Mēs pat nespējam noskaidrot, kuri no mums, cik lielā mērā ir vienis pratis.

    Raksta pasakā ir uzburta jauka ilūzija, bet ne vārda, kā tā sasniedzama. Kādas sistēmas, kādas ideoloģijas ietvaros ar kādiem politiskajiem, fiskālajiem un ekonomiskajiem u.c. instrumentiem ir realizējama šāda pasaka?

    Visi it kā (oficiāli) ir par to, lai Latvija un tās sabiedrība zeltu un plauktu. Partijas gan tik tālu neskatās. „Lielās” partijas aizņemtas ar savu pienākumu pildīšanu starptautisko korporāciju interesēs. Zem korporācijām protams slēpjas individuālu personu privātās intereses. Nevienam vairs nav noslēpums, ka rietumu pasaulē privātais īpašums ir vissvētākā lieta, kura aizsargājamību garantē likums un baznīca.

    Mazās partijas cenšas ieņemt kādu nišu, atrast savu interesentu grupu, pēc rietumu demokrātijas modeļa. Tas arī nozīmē, ka interešu grupa (partija modernā rietumu izpratnē), kura iekļūst Saeimā panāk atvieglojumus savai grupai un tās atbalstītājiem uz citu, Saeimā nepārstāvētu grupu rēķina. Tas ir lobisms. Ieguvējs ir tas, kurš ir vai nu visgudrākais, visaktīvākais, vai mantiski ietekmīgākais. Visas, Saeimā iekļuvušās interešu grupu delegācijas plēšas Saeimā par savām interesēm uz visas sabiedrības rēķina. Zaudētāji ir nepārstāvētā sabiedrības daļa: vājie, slimie, nabagie, naivie un daudzi citi. Šai grupai ir mainīgs sastāvs, bet tā vienmēr ir sabiedrības vairākums.

    Jautājums visiem: Vai tā ir cilvēcīga sistēma? Vai tā ir atbalstāma sistēma? Vai atbalstot šādu sistēmu mēs jebkad nonāksim rakstā ieskicētajā pasakā?

    Mūsu starpā ir fundamentālas nesaskaņas ne tikai pasakas arhitektūras, bet arī pasakas realizēšanas instrumentu jautājumos.

    Tādēļ arī mēs strīdamies kā vistas kūtī, ienākot tajā svešiniekam (kūmiņam). Kā zināms, svešinieks, kā trešā persona, pārējiem strīdoties, ir ieguvējs. Šis trešais ir Soros, viņa cīņu biedri vai konkurenti un visi pakalpiņi. Viņiem ir izdevīgi, ka sabiedrība ir sašķelta. Tāda sabiedrība ir aizņemta ar strīdēšanos, kamēr trešais var mierīgi īstenot savus plānus. Saliedētās sabiedrībās nav iespējams ieviest pret-sabiedriskus noteikumus (Skatīt Islandes piemēru attiecībā uz SVF).

  • Kopsavilkums:

    1) Mūsu sabiedrībai nepieciešama pašiem sava mūsu mentalitātei, tradīcijām un tikumam atbilstoša, adekvāta leksika. Tas nozīmē, ka mums jāmācas saukt lietas īstajos vārdos atbilstoši mūsu mentalitātei, tradīcijām un tikumam un neizmantot leksikā nedz rietumu „domu fabrikās” izstrādāto mākslīgo terminoloģiju, kuru sauc arī par „politiski korektu”, bet kura ir neadekvāta (ne tikai) mūsu sabiedrībai, nedz arī padomju terminoloģiju, kuru pretēji – padara mūsu rīcību neadekvātu mūsu uzskatiem (padomju leksika, kopš nemieriem Čehijā neatbilda vairs realitātei);

    2) Nepieciešama vietne, kur sabiedrība varētu noskaidrot, ko tā tik tiešām vēlas: labāku kapitālismu, labāku sociālismu, anarhiju, totalitārismu, utopiju, pasaku ar labajiem un ļaunajiem tēliem (demokrātija ir tikai pārvaldes forma nevis valsts ideoloģija). Daļēji to varētu noskaidrot, izveidojot plašu un neatkarīgu, reprezentatīvu sabiedrības aptauju. Tehniski tas ir iespējams;

    3) Kad sabiedrība ir noskaidrojusi savu attīstības virzienu un apzinās to, tad nepieciešama vietne, kur tās aktīvā daļa spēs izstrādāt šī mērķa sasniegšanas projektu ar visiem instrumentiem. Tad būs arī kāda jēga cilvēkiem satikties un pārrunāt visus paveicamos uzdevumus un izšķirties par labākajiem instrumentiem to paveikšanā. (Kā to iesaka savā blogā Jānis) Šodien vēl nav nekādas jēgas tikties, jo satiekoties atklājas, ka lai arī visi grib Latvijai to labāko, konkrēta priekšstata par ideoloģiju un valdības formu tiem nav. Tādēļ arī viss aprobežojas ar vienu vai pāris tikšanās reizēm.

  • Par ideoloģiju un vadības formu no manas dienasgrāmatas:

    Kādai ideoloģijai („politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma”(Tezaurus))sabiedrībā es vēlos dot priekšroku?Kādam ideju kopumam, pasaules skatījumam es dodu priekšroku? Par ideoloģiju sauc arī mērķu izpratnes kopumu.Kādas ideoloģijas mēs pazīstam? Sociālismu, kapitālismu, liberālismu, nacionālismu, nacionālsociālismu un fašismu. Kādas ideoloģijas vēl ir iespējamas un nepieciešamas. Vai ir iedomājamas jauktas formas? Lai noskaidrotu, kura no ideoloģijām ir vistuvākā manas morāles, ētikas, ticības, filozofijas un politekonomisko uzskatu kopumam, man jāuzdod sev vēl viens jautājums. Kāda ir mana attieksme pret: izglītību, veselības aprūpi, vecuma nodrošinājumu, infrastruktūru, nodrošinājumu ar darbu, dzīvojamo platību, ekoloģiju un daudziem citiem jautājumiem.? Vai man ir svarīgi, lai šie sabiedrības labklājības veicinātāji būtu pieejami visiem vienādā mērā? Atbildot uz šo jautājumu, es viegli spēju izšķirties par kādu no augstāk minētajām ideoloģijām.

    Demokrātija nav ideoloģija, tā ir valsts valdības forma. Instruments, kā mēs pilnveidojam savu ideoloģiju. Tātad valsts forma (piem. demokrātija) ir instruments sabiedrības mērķu realizēšanai. Instruments vienmēr ir pakārtots mērķim. Mērķi balstās uz konkrēto ideoloģiju. Tā partija (rezultāta arī valdība un sabiedrība kā suverēns) var būt laimīga un pašapmierināta par veiksmīgu instrumenta apgūšanu, bet tas nenesīs nevienam nekādu labumu – labklājību, jo tam vienkārši nav bijuši tādi mērķi.

    Beigās atliek vienīgi atrast partiju – piedāvājumu, kurš man pieņemamos ideoloģijas ietvaros par savu mērķi ir izvirzījis tos sabiedrības labklājības elementus attiecīgā secībā, kurus arī es atbalstu. Tad es labprāt ne tikai atdodu savu balsi tādai partijai, bet arī aktīvi iesaistos tās darbībā, lai veicinātu tās mērķu sasniegšanu.

    Iespējams, ka daudzi no mums teiks, ka mēs esam ieskauti tādās „lielā vēža” spīlēs, ka nespējam neko progresīvu panākt.Jo mazāk būs šādu neticīgu personu, jo labāk! Jāatceras, ka jebkuru politisko sistēmu un ideoloģiju mēs esam radījuši un izvēlējušies paši un paši spējam tātad to arī izmainīt.

  • Alma Kopa
    7.09.2011., 19:20
    2) Nepieciešama vietne, kur sabiedrība varētu noskaidrot, ko tā tik tiešām vēlas: labāku kapitālismu, labāku sociālismu, anarhiju, totalitārismu, utopiju, pasaku ar labajiem un ļaunajiem tēliem (demokrātija ir tikai pārvaldes forma nevis valsts ideoloģija). Daļēji to varētu noskaidrot, izveidojot plašu un neatkarīgu, reprezentatīvu sabiedrības aptauju. Tehniski tas ir iespējams;

    Bez aptaujas varu pateikt priekšā – sabiedrība vēlas normāli dzīvot. Un viss.

  • Arī es nolēmu, ka nekad vairs nevēlēšu ne par mazāko, ne lielāko ļaunumu.

  • Sandra,
    ja iedzīvotāji paši atsakās risināt savus kopīgos jautājumus, tad kāds tur brīnums, ka šo vietu aizpilda kāds cits!? Tad jau nav ko sūkstīties.. Viss ir lieliski! “Kur aitas tur cirpēji”.

  • Sandra
    7.09.2011., 20:18

    Pieredze rāda, ka visas lietas ir jākonkretizē, konkrēti jādefinē. Tā arī jādefinē jēdziens „normāli dzīvot”. Ko tas nozīmē? Izdarot aptauju, var
    izrādīties, ka mums būs vesela rinda izpratņu par „normālu dzīvi”.
    Tā jau mums tieši sanāca pirms 20 gadiem. Visi gribēja brīvību un neatkarīgu. Katrs zem tā saprata ko citu. Tādēļ mums šodien nav ne brīvības, ne neatkarības.

  • Ko jūs vēl ņematies ar šo apmāto smadzeņu skalotāju Ivo, kas jūs apsaukā par aitām, bļāvējiem, rīcībnespējīgajiem un destruktīvo nebalsotāju kontingentu. Tautas Forums jau sen miris. Katra sistēmas nesankcionēta ideja te tiks izsmieta, katrs, kas nepiekrīt sorosītu līnijai, tiks apsaukāts, izsmiets vai tēvišķi pamācīts, kā mazs bērns – “ja nedarīsi tā, kā saku, konfektes tiks citam…”

  • “Normāla dzīve” – kad cilvēku attiecības balstītas krietnumā, inteliģentumā, viedumā.

  • Cik jauki, Laura, ka Jūs jau izteicāt savu izpratni par jēdzienu „Normāla dzīve”.

    Būtu tik tiešām, eksperimenta pēc, interesanti, kā definētu šo vienu jēdzienu (definējamu jēdzienu gan ir daudz) citi šo komentāru lasītāji. Man liekas, ka definējums sanāktu tīri raibs.

    Ja dažos vārdos gribētu izteikt savu izpratni par to, ilgi nedomājot, es gan teiktu: „Normāla dzīve” ir materiāli nodrošināta dzīve. Tāda dzīve, kad man ir darbs, kurš man patīk un kuru es protu, kad es strādājot šajā darbā varu nopelnīt tik daudz naudas, ka man nebūtu jābaidās, ka rīt man pietrūks maizei. Kad es zinātu, ka neraizējoties spēšu nopirkt saviem bērniem jaunas drēbes ziemai, jo bērni ātri aug. Kad man nevajadzēs skaitīt santīmus par to, vai es varu aiziet uz koncertu, man nevajadzēs bērniem skaidrot, ka mēs nevaram atļauties papildus sporta nodarbības. Es zināšu, ka esmu droša savā zemē, ka policija aizstāv visu sabiedrību un ne tikai valdošo eliti. Zināšu, ka mani bērni iegūst labu izglītību labās skolās. Zināšu, ka man nevajadzēs raizēties par veselības aprūpi. Pēc darba man atliks laika gan ģimenei, gan mājai, gan arī savu interešu kopšanai un sevis pilnveidošanai.
    Redziet, sanāk tā, ka manā „Normālas dzīves” izpratnē dominē materiālā nodrošinātība un brīvā laika klātiene. To es saucu par „normālu dzīvi”.

    Krietnums un tikumība manā izpratnē ir neatņemamas sastāvdaļas jebkurā sabiedrībā, kuras „normālas dzīves” pieejamība stimulēs. Inteliģentums un viedums manā izpratnē ir individuāls jautājums. Zinot, ka cilvēki iedalās vairākās psihes grupās, nevar no visiem gribēt inteliģenci un viedumu.

    Domāju, ka bez nopietnas šī jēdziena pētīšanas, pie viena kopsaucēja mēs nenonāksim.

  • Pieņemu uz doto momentu, ka pietiek ar to kā Sandra saka: „sabiedrība vēlas normāli dzīvot. Un viss.”
    Tātad jānoskaidro, pirmkārt, kas ir „normāla dzīve” (eksperiments ir sācies).

    Ja mēs to būsim noskaidrojuši, tad mums vēl jāvienojas par to (ļoti svarīgi), kuram mēs atvēlēsim šo privilēģiju uz „normālu dzīvi”. Vai tā būs pieejama visiem? Vai visiem vienādā mēra, vienlīdzīgi? Varbūt mēs vēlamies, lai dažiem tā būtu „normālāka”, nekā citiem?

    Nu mēs esam noskaidrojuši, kādu sadalījumu mēs pieļaujam vai pieņemam savai „normālai dzīvei” mūsu sabiedrībā.

    Nākošais solis ir saprast un izlemt, kādas ideoloģijas ietvaros ir realizējami mūsu pieņēmumi. (Šeit iesaku manu komentāru Alma Kopa 7.09.2011., 19:22)

    Pēc tam mums arī jāvienojas par instrumentiem, kuri mums palīdzēs ieviest mūsu valstī mums pieņemamu (pēc mūsu pašu definīcijas) „normālu dzīvi”. (Šeit iesaku manu komentāru Alma Kopa 7.09.2011., 19:22)

    Tad mums ir jārealizē savs plāns. Te būtu vairākas iespējas.

    Beigu beigās mums jāizlemj, kādas struktūras kontrolēs un aizsargās mūsu „normālo dzīvi” gan no iekšējiem, gan arī no ārējiem agresoriem (5. kolona, kura sastopama praktiski jebkurā sabiedrībā).

  • Ko tur daudz noskaidrot.
    Visi priekšstati par normālo dzīvi tiek radīti t.s. kultūras politikā.
    Diezgan ilgi mums skalotas smadzenes. Tādēļ arī cilvēkiem nebūs īsti skaidrs priekšstats par to, kas tad ir Cilvēka cienīga dzīve.
    Un lielākā daļa teiks tieši to pašu, ko Alma Kopa
    8.09.2011., 09:50 („Normāla dzīve” ir materiāli nodrošināta dzīve. Tāda dzīve, kad man ir darbs, kurš man patīk un kuru es protu, kad es strādājot šajā darbā varu nopelnīt tik daudz naudas, ka man nebūtu jābaidās, ka rīt man pietrūks maizei.)
    Īstenībā mēs esam baiļu un kompleksu nomāktas būtnes, kas izmisīgi tiecas pēc ‘gana’.
    Pirmais lēmums tomēr ir nepiedalīties un neiesaistīties nekrietnos un nelietīgos pasākumos.

  • Es nesaprotu, priekš kam nopelt Šorošu un nepelt Aivaru Lembergu, abi taču ir vienas sistēmas darboņi.
    Es nebalsotu ne par vienu no viņiem. Vai par citiem arī nē? Kamēr dzīvojam šajā sistēmā, kurā slēpti bet aktīvi notiek krāsainas revolūcijas (šajā sakarā Šorošam ir ļoti interesanti, pētnieciski), globāli man neskaidrā virzienā. Vai tas ir par labu patēriņam un planētas noplicināšanai? Viss drīzāk. Sātanam (pieņemsim) ir par ko rokas berzēt. Un viss ir protams man pieņemami lai nebalsotu, arī plašāk.

  • Alma Mater ” normāla dzīve” rindas no pasakas un bankas menedžments.

  • Sandrai:

    Aptauja ir interesants instruments. Prasmīgi to pielietojot, var uzzināt ne tikai to, ko pieļauj oficiālā leksika „politiski korektā” nostāja (tautā to sauc par izskalotām smadzenēm), bet arī to, ko ļaudis tik tiešām domā, sajūt un uzskata.

    Mēs vēlamies (mums jāgrib!) uzzināt tieši īstās sabiedrības vēlmes, citādi visi pūliņi būs par velti. Citādi atkal varēs teikt: gribējām, kā labāk, sanāc, kā vienmēr. Tādēļ vispirms ir jāzina, ko mēs patiesībā gribam. Tikai tad to var arī sasniegt. Tādēļ jābūt vispirms jau attiecībā uz sevi godīgiem. Ka nesanāk tāpat, kā ar mūsu brīvību un neatkarību.

  • Ienāca prātā vēl viena ideja. Ja reiz ir “kolektīvā bezatbildība”, tad arī būtu ieviešams “kolektīvais sods”, piemēram, tā vietā lai atlaistas Saeimas deputātiem izmaksātu kompensācijas, vajadzētu piedzīt atpakaļ vismaz pusi no algās un dažādās piemaksās izmaksātās summas.

    ManaBalss.lv kaut kā sabremzējusies. Solītais informatīvais video kā nav tā nav. Gaidu, kad tur parādīsies kāda dzīvības dzirksts. Ideju par Sorosa naudas atmaksu arī turu prātā..

  • Beidzot bija brīdis izlasīt Almas viedokli par “normālu dzīvi”… Pēc apraksta izklausās ļoti pieticīgi… materiālistiski un mietpilsoniski – paēst, pakakāt, nokrāsot nadziņus, sevi atražot, nomirt. Vārdiem “normāla dzīve” tas varētu arī atbilst.

    Piekrītu, ka vairumam ar iepriekš minēto arī būtu pilnībā gana, un nebūt visiem nav jābūt tādiem “nemiera gariem”, kā man, kuram nez kādēļ šķiet,
    - ka Cilvēks, ar to, kas viņam dots, ir spējīgs uz ko daudz daudz vairāk, kā tikai eksistēt jeb ilgstpējīgi sevi atražot;
    - ka tomēr Dabā (Visumā) pastāv likumsakarības, un jebkas ir JĒGPILNS, un ka Cilvēkam ir pa spēkam ne tikai atrast un apzināties savu vietu, bet arī būt pilnvērtīgam kopradītājam..

    .. bet varbūt es maldos.. Varbūt, ka jēga ir “normāli dzīvot” un “nomirt (vēlams) kā turīgākajam savā ciemā” (pārfrāzējot Gunti Belēviču).

  • Vēlos pateikties Almai Kopai par komentāriem, kur, cita starpā, ir pateikts precīzi kā naglai uz galvas:
    “Mazās partijas cenšas ieņemt kādu nišu, atrast savu interesentu grupu, pēc rietumu demokrātijas modeļa. Tas arī nozīmē, ka interešu grupa (partija modernā rietumu izpratnē), kura iekļūst Saeimā panāk atvieglojumus SAVAI grupai un tās atbalstītājiem UZ CITU, Saeimā nepārstāvētu grupu RĒĶINA. Tas ir lobisms. Ieguvējs ir tas, kurš ir vai nu visgudrākais, visaktīvākais, vai mantiski ietekmīgākais. Visas, Saeimā iekļuvušās interešu grupu delegācijas plēšas Saeimā par savām interesēm uz visas sabiedrības rēķina. Zaudētāji ir nepārstāvētā sabiedrības daļa: vājie, slimie, nabagie, naivie un daudzi citi. Šai grupai ir mainīgs sastāvs, bet tā vienmēr ir sabiedrības vairākums.” (Alma Kopa 07.09. 19:15)
    Pie tā varētu piebilst tikai vienu: TUR NETIEK PĀRSTĀVĒTI ARĪ LAIMĪGIE.
    Bet, atšķirībā no pārējiem, kuri to pārdzīvo, viņi to nepārdzīvo. Jo ir pašpietiekami. Saeima, valdība, partijas – tie ir tikai apstākļi, tāpat kā lietus vai vējš.
    Vai mums būtu jācīnās ar lietu vai jāprotestē pret vēju?
    Tāpēc es aicinu visus balsot par LAIMĪGAJIEM. Viņiem nav sava “saraksta”, Tev nav viņiem nekas jāatdod – ne sava balss, ne kas cits. Bet jāņem piemērs un jānobalso par to, ka Tu arī vēlies būt laimīgs.
    ***
    Jau iepriekš atvainojos Ivo par šo komentāru, jo viņš to nesapratīs. Viņš pašlaik domā par to, kā vismaz daļu tās neīstās, safabricētās naudas “dabūt atpakaļ”… Kā iemācīties un pacensties būt apmēram tikpat gudram kā tie elites “gudrie” – it kā tas šoreiz gan būšot “tautas interesēs”, tā teikt, bez jokiem… Mīļie cilvēki, karalis taču ir kails, nu kurš to vēl neredz?! Kurš vēl jūtas aicināts savu dzīvību atdot par to, lai tai tērpā vēl tomēr kaut ko uzlabotu, kaut ko saglābtu?!
    ***
    Jaunu vīnu nelej vecos traukos.
    ***
    Kad Ivo būs laimīgs tā, ka arī citi apkārt tā vēlēsies viņam sekot, tad arī visas lietas tautā un valstī sakārtosies. Nevis otrādi. Dabas likums – ņemiet par labu, ne jau es to izdomāju! :) Tāpēc iesaku ķerties pie būtiskā – pie cēloņa, netērējot laiku nebūtiskajam – sekām. Lai top!

  • Agnese, interesanti zināt, kā tu zini, ko es domāju.. :)

    Hmm… laimīgs.. Te risinājās domu apmaiņa par to, kas ir “normāli dzīvot”.. Varbūt tu varētu paturpināt par “laimi”…? Ko nozīmē būt laimīgam? Kas ir laimīga cilvēka etalons? Padalies pieredzē par “laimīguma mērīšanu/novērtēšanu”? Vai tu pati esi laimīga? Vai visas 24h diennaktī tu esi vienlīdz laimīga? Kas īsti ir laime? Un ja nu “būt laimīgam” katram nozīmē kaut ko citu? Vai tad tu šo laimi mērīsi pēc savas laimīguma skalas, vai varbūt eksistē kādi universāli kritēriji? Cik cilvēki vēlas “sekot tev”?

    Runa vēl ar vien ir par “domāšanu kopveselumā”… Ehh.. Neviens jau neteica, ka būs viegli ;)

  • Ivo:
    Kā jāizprot „pilnvērtīga kopradīšana”?

  • rasts:

    Sakiet lūdzu, kā tieši ietveras bankas menedžments „normālā dzīvē”?

  • tautasforum komentētāju izpratne par jēdzienu „normāla dzīve”:
    Sandra: materiāli nodrošināta dzīve

    Alma materiāli nodrošināta dzīve un
    brīvā laika klātiene interešu kopšanai un sevis pilnveidošanai

    Laura kad cilvēku attiecības balstītas krietnumā, inteliģentumā, viedumā

    rasts rindas no pasakas un bankas menedžments

    Ivo materiālisms un mietpilsonisms, “nemiera gars” cilvēka spēju attīstīšanai,
    apzināties savu (sevis) jēgu, kļūt par pilnvērtīgu kopradītāju
    “nomirt (vēlams) kā turīgākajam savā ciemā”

    Kā redzams, izvērtējot tikai piecu cilvēku izpratni par „normālu dzīvi” sastopami tomēr dažādi, arī neparasti skatījumi. Ivo izpratnē saskatāma arī vēlme klasificēt „normālus dzīvi” , dažāda līmeņa (klašu) „normālajās dzīvēs”.

  • Es atvainojos par to, ka mans formatējums pazuda.

  • Alma Kopa

    Ar procentiem, kredītiem, barteriem, līzingiem utt.
    Vai nevarētu man atgādināt, kur ir šāda teritorija, kurā cilvēki lieto “normālo dzīve”? Varbūt Platona Atlantīda?

  • Lai saprastu, kādēļ tika uzsākta šī diskusija, jālasa iepriekšējie komentāri.

  • Triks ir pavisam vienkāršs, draugi.
    Jūs esat ievilkti muļķīgā diskusijā – apspriežat teātri, it kā šis teātris būtu īstenība.
    Visa šī tēma balstīta uz pieņēmumu, ka politiku nosaka partijas, un Latvijas nākotne atkarīga no tā, kuras partijas jūs atbalstīsiet.
    Taču šis pieņēmums ir fundamentāli aplams, jo partijas ir tikai algoti aktieri, kurus aiz aukliņām rausta režisori.
    Svarīgi būtu zināt un analizēt režisorus (lielvaras, ārvalstu vēstniecības, tādas jumta organizācijas kā ES, SVF, un spēkus, kas šīs organizācijas kontrolē), bet jūs esat ievilināti muļķīgā diskusijā par marionetēm.
    Marionetes neko nepārstāv, tās rīkojas tā, kā šos aktierus rausta režisori. Un diemžēl šie režisori nav mūsu pasīvā sabiedrība. Jā, ir zināma vietējo “oligarhu” ietekme, taču pagaidām tā ir niecīga, salīdzinot ar lielajiem režisoriem.
    Šī ir netēma. Ivo ielicis propagandas aģitmateriālu, kas neatspoguļo realitāti, bet ir domāts maldināšanai. Ar šo secinājumu tad arī pilnīgi pietiek, lai šo tēmu slēgtu.

  • rasts:

    Cik saprotu, Jums ar „normālu dzīvi” asociējas rindas no pasakas un bankas menedžments, kurš jāsaprot kā procenti, kredīti, barters, līzings utt.

    Tas tik tiešām ir ļoti interesanti!

  • Alma Kopa

    Vai 20 gadu, tas ir par maz?
    Ko mēs redzam piemēram ASV ? Tie paši solījumi, piedāvājumi, un beigās uz ielas. Vo! “normāla dzīve”, jo pār tavu dzīvi klejo uzraugi, un nav jau tā, ka tu nebūtu pārraugāms, pie valsts piederošais cilvēk.

  • viena tēma slēgta, cita atvērta

    Mazliet izveidojusies diskusija par to, ko tad mēs vispār gribam, kas arī daļēji pieminēts pasakā.
    Man ir neliela personīga ziņkāre, kādu sabiedrību tad Latvijas sabiedrība vēlas. Šajā sakarā es izvērtu Sandras izteicienu par to, ka mēs vēlamies „normālu dzīvi”.

    Izrādās, ko es jau paredzēju, katrs to saprot savādāk. Un ja mēs gribam „normālu dzīvi”, kas ir tikai viena no iespējamās dzīves gradācijā, tad mums ir arī jāvienojas par to, kas tas ir.

  • Beidzot Jānis K. arī uzradies. Cik patīkami.
    Es ļoti ceru, ka esi ķēries pie kādas grāmatas rakstīšanas un laiku neizniekojis.

  • Alma Kopa

    piemēram daudz kas, kā mēs saprotam, kā normālu dzīvi, ir masonu, iluminātu ieausts. Mūs vienkārši kārdina. Un kārdina tas kurš stāv pār visām šim ilūzijām.

    PS.Un nav jau tāpat svarīgi, kā es viņus nosaucu, tāpat ir skaidrs, kas ir viņu saimnieks.

  • Mmm, pie grāmatas vēl netieku.
    Jaunākais raksts šeit:
    http://www.diena.lv/blogi/kapec-mums-nav-savas-ekonomikas-un-cilveki-atstaj-latviju-13902291
    Turpat blogos arī citi jaunākie raksti. Kādu laiku biju ieturējis pauzi, ko veltīju pārdomām un pašizglītībai.
    Lai veicas! :)

  • Par to pašu

    Protams būtu jākonkretizē arī jēdzieni mūsu izpratnē, pēc mūsu mentalitātes, tradīcijām un socializācijas, kas ir „cilvēka cienīga dzīve”, kas ir „cilvēka necienīga dzīve”, kas ir „laimīga dzīve”, kāda ir to secība, ja tāda ir, un kur šajā sarakstā ierindojas „normāla dzīve”? Varbūt tie ir iekļaujoši jēdzieni?

    Ja mēs vienotos par secību šajos jēdzienos, konstatētu mūsu šodienas atrašanās vietu, tad varētu uzstādīt arī mērķi nākošās pakāpes sasniegšanai sekojošajās piecgadēs.

  • Jā, paldies Jāni.

    Grāmatu vajag, tikai nezinu, kā Tevi iedvesmot uz tās rakstīšanu?

  • Alma Kopa

    vai tas ir katra politisks mērķis?

  • Alma,
    Es rakstīju “pilnvērtīgam kopradītājam”, nevis “pilnvērtīga kopradīšana”… te ir liela atšķirība, jo es domāju Cilvēku, kā dabas likumu izzinātāju, izpratēju un tālākā nākotnē kā pilnvērtīgu līdzdalībnieku apstākļu veidošanā (varētu sekot jautājums – kam līdzdaībnieku?), nevis runāju par paša procesa – kopradīšanas – pilnvērtīgumu. Esmu novērojis, ka šādas neuzmanības/paviršības kļūmes gadās itin bieži.. Atzīstu – dažkārt arī man.. Un tas paņem laiku un enerģiju..

  • Iedvesmot varbūt varētu kāda sieviete! :)
    Jā, kaut kā pietrūkst, lai rastos īsta iedvesma.
    Manuprāt, grāmata tiešām ir daudz ietekmīgāks žanrs par rakstiem internetā. No grāmatas kaut kas paliek, grāmata ir dialogs ar sevi, liek domāt un redzēt plašāk.

  • Alma Kopa
    9.09.2011., 00:47

    Te ir mēģinājums vienu redzējumu sadalīt sīkās daļiņās.

    Laimīgs cilvēks – tāds, kurš dzīvo saskaņā ar sirds gudrību un visā ievēro tikumu (dara tikai to, kas sirdij tīk).

  • Janis_K.
    9.09.2011., 10:13
    Un čūska… :)

  • “Diskusijas slēdzējs” Jānis atkal ir klāt, lai kārtējo reizi paspīdētu ar savām demagoģijas prasmēm ;).

    Diskusija ir (vismaz sākumā bija) par to, ka iedzīvotājiem PAŠIEM ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, t.sk., atbilstoši saviem mērķiem jāorganizē un jādzīvo. Tā vietā Jānis aicina uz bezatbildību, aicina labprātīgi atdot varu vietējo mahinatoru grupējumiem vai svešu lielvaru vadītām (vai vismaz spēcīgi ietekmētām) partijām.

  • Jāni, tieši tā.

    Sievietei vajag laiku. Kad rakstīsi grāmatu, nepietiks. Labāk sievieti reālu, bet pa gabalu, distancēti. Viņas var arī nenovērtēt, tavu iedvesmu, attiecībā uz darbu.
    Labi, ko es te sarkastīju.

  • Ivo, atkal velc uz kašķi. Šķiet, ka Jāņa rakstus nelasi vai lasi virspusēji, tāpēc rodas domu sadursme. Īsta diskusija nevar būt visiem ērta, patīkama, vienprātīga. Ir vērtīgi paskatīties, analizēt arī citus viedokļus. Dažkārt tā nokrīt klapes no acīm vai dzimst patiesība.

  • Icik, pēdējos Jāņa rakstus tiešām neesmu lasījis, bet izlasīšu. Mani komentāri ir saistībā ar Jāņa komentāriem. Uz kašķi nevelku, vienkārši aizstāvu savu viedokli, to pamatojot ar faktiem un loģiskiem spriedumiem, kurus diemžēl tā arī neviens neatspēko (jo nespēj). Acīmredzot esi “pieslēgusies” nesen, tādēļ faktus atkārtoju:

    * pašreizējā vēlēšanu kārtībā NEEKSISTĒ KVORUMS, līdz ar to vēlēšanas NOTIKS pat, ja tajās balso kaut tikai viens balsstiesīgais

    * neviens nemin argumentus un/vai precedentus, kad pie varas esošos jel kā ir ietekmējis/uztraucis, ja uz vēlēšanām aiziet par dažiem % vai pat par pāris desmitiem procentu mazāks cilvēku skaits. JEBKURĀ gadījumā ievēlētais parlaments BŪS LEĢITĪMS un netraucēti turpinās “darbu”.

    * balsis (attiecīgi – vietas Saeimā) tiks sadalītas atbilstoši esošajai kārtībai. Konkrētā gadījumā “nebalsotāji” netieši un pat tieši atbalsta partijas, kurām ir noturīgs/uztuicams/skaitliski nemainīgs elektorāts.

    * likumus vēl arvien pieņem SAEIMA. Protams, vēsturē pastāv precedenti, ka tautas kustība kļūst tik spēcīga, ka spēj sasaukt “tautas sapulci” un strauji mainīt pastāvošo lietu kārtību.

    * jebkura darbība, kas ar to saistīta (sabiedrības izglītošana, velēšanu kārtības maiņa, personīgo jautājumu risināšana, rūpes par savu ģimeni, kaimiņu, draugu, tautieti utt. utjp.), nevienā mirklī nav pretrunā ar piedalīšanos vēlēšanās, kā to mēdz pasniegt demagogi un ZZS un SC atbalstītāji.

    * balsošana par sīkparijām un tukšo aplokšņu mešana arī neko nedod.. Par to sarakstīti vairāki raksti.

    * “nebalsotāji” diemžēl neko konstruktīvu nespēj piedāvāt vietā. Es saprastu, ja starp “nebalsotājiem” būtu cilvēki, kuri aktīvi iestājas par vēlēšanu kārtības uzlabošanu un arī kaut ko reālu dara, kā, piemēram, Vēlēšanu reformas biedrība, taču starp tiem aktīvajiem komentāru autoriem nevienu nezinu, kurš būtu minētās biedrības biedrs.

  • Ivo, paldies par atbildi. Varbūt ir kas tiešām palaists garām, bet cenšos iespēju robežās aktīvi sekot tam, kas notiek. Ja nerakstu komentus, tas nenozīmē ka man nav ko teikt vai nav savu domu. Drīzāk nevēlos iesaistīties neauglīgās sarunās ar 3-4 sarunu biedriem, kur arī varētu rasties ņemšanās ne pa jokam. Pārāk dārgs man ir savs laiks un reālā rīcība, dzīve te un tagad,praktiski lielāki un mazāki plāni, kam dodu priekšroku. Lai arī i-neta vide tomēr ir ikdiena, tā nedominē manā dzīvē.
    Par maniem uzskatiem- kamēr paši neko neesam izmainījuši un eksistē kārtība, kas ir šobrīd (domāju par vēlēšanu sistēmu), lielākā muļķība ir nepiedalīties vēlēšanās vai kā maziem bērniem pie urnām spēlēties ar tukšām aploksnēm vai vēlēšanu dienā sēdēt uz savas vienreizējās balss, domājot, ka neizdara ļaunumu un tad tik kritizēt to, kas nu noticis.
    Man ir svarīgi, kāda būs Saeima un attieksme pret balsošanu nav kā loteriju- būs/nebūs, sanāks/nesanāks. Tāpēc es vēroju, klausos, lasu, domāju, analizēju, lai izšķirtos un pieņemtu lēmumu, ko iesaku darīt arī citiem.
    Uiii, tūlīt, varētu kas sākties.:) Bet, pirms kritizēt aktīva, savas zemes, tautas pilsoņa nostāju,
    1.padomāt vai neesam kļuvuši vienaldzīgi,
    2.negaidām kaut ko vairāk no citiem, tikai ne no sevis,
    3.ja kas nepatīk, ko reāli esam izdarījuši, lai tā nebūtu?

  • Joks:

    Man šķiet, ka tikai radošiem vīriešiem vajadzīgas mūzas radīšanas procesā. Radošām sievietēm mūzi (vīrieši) ir tikai traucēkļi. Vismaz neesmu dzirdējusi par mūzu (vir. dz.) eksistenci.

    Sievietēm vajadzīgi mecenāti-sponsori.

  • Paldies, Icik!
    Es iesaistos tik, cik varu atļauties un uzskatu par lietderīgu. Ļoti strikti esmu sadalījis savu laiku. 6-dienas, 7-dienas un 1-dienas jau vairākas nedēļas (mēnešus) darbojas tikai ārpus e-vides.

  • Pie pašreizējā vēlēšanu likuma,arī ārkārtas vēlēšanām ir maza jēga.Jo nevar paspēt bez finansējuma nodibināt,jaunu, godīgu politisko spēku, tik īsā laikā.
    Vienīgā lieta kurai kritiski visu izvērtējot šajā LV situācijā es saskatu jēgu,attiecībā uz vēlēšanām ir:
    IZGLīTOT SABIEDRīBU-VEICINĀT MASU APZIŅAS LĪMEŅA CELŠANOS.
    Bez liekām,sentimentālām emocijām,spēlešanu uz jūtām,pseidopatriotismu,pseidopozitīvismu.Atmaskojot bez intrigām.Parādot patiesību cik vien iespējams objektīvi.
    Rezultāts protams būs ilgtermiņā-bet neko darīt…
    Patiesums (kritisks,ironisks,nevis naivs) mūsdienās ir šausmīgi “neizdevīga” lieta-no tā ļoti baidās.

  • UUU, visu gluži vienkārši nav iespējams izlasīt, bet gribu padalīties ar savu pozīciju un viedokli. Vēlēšanās nepiedalīšos. Tam ir vesela rinda rūpīgi pārdomātu argumentu un man ir vienalga ko kāds par manu pārliecību domā, tādēļ arī atļaujos rakstīt ar īstu vārdu.

    Bet gribēju mazliet vairāk ieskicēt domu kāpēc nepiedalīšanās vēlēšanās nav tik ļauna, kā to bieži vien pasniedz.

    Protams, ideālā demokrātijā ir labi, ja piedalās vismaz 90 %, bet kā zinām tādu ideālu demokrātiju nav. Ja vēlēšanās piedalās no 50 % – 70 %, tad tas vēl ir robežās, kas nav bīstama pastāvošajai varai. Pat pēc vēlēšanām, ja vieni 200 000 cilvēku par kaut ko sabuntojas vai referendumā 500 000 pauž pretēju viedokli valdībai, tad tas netiek ņemts vērā, jo, raugi, varu ir atbalstījuši vismaz 50 %(kas mūsu reālajā situācijā ir nepilns miljons) un visi gali ūdenī.

    Taču pavisam cita aina rādās situācijā, ja vēlēšanās piedalās no 30 % – 45 %! Protams, esošā likumdošana un iepotētā izpratne par demokrātiju ļauj arī ar šādu atbalstu dalīt varas pīrāgu. Taču varnešiem jau 200 000 protestantu vai 500 000 balsojums referendumā ir reāli nāvīga inde. Padomāsim, ja piedalās ap 50 %(aptuveni 900 000 pilsoņu), tad referendumā 500 000 viedoklim ir lielāks spēks, nekā, ja vēlēšanās ir piedalījušies 60 – 70 %(kas attiecīgi no ~ 1,2 – 1,4 miljoniem).

    To labi apzinās varneši, jo visā pasaulē pieaug neapmierinātība ar esošo sistēmu, tādēļ esošā demokrātija paģēr maksimāli lielu vēlētāju skaitu, kas paklausīgi atnāk pie urnām.

    Paldies, ka uzklausījāt, bet ja kāds domā, ka es tikai komentāros pļāpāju, tad tā nav – cenšos no neliela mazumiņa radīt cerību un dzīvības salu, cerot, ka no tās nākošie cilvēki veidos savādāku sabiedrību – http://www.dzivaskola.lv

  • Cits cilveks no malas
    9.09.2011., 14:48
    Patiesums (kritisks,ironisks,nevis naivs) mūsdienās ir šausmīgi “neizdevīga” lieta-no tā ļoti baidās.

    Nu ja – http://www.diena.lv/bizness/papildinata-ellas-razotajam-iecavnieks-neizdodas-vienoties-ar-swedbank-saks-uznemuma-pardosanu-13902597

  • Alma Kopa

    Man personīgi patika tavs joks, tāpēc saņēmi no manis vienu punktu.

    Vīriešus parasti iedala rastos un pederastos. Sevi esmu deklarējis jau laikus. Ar tādu pārliecību un fizioloģisku ietāti protams apjūsmoju petenītēs. Ar pārtaukumiem, lai atgūtos, uzņemtu spēkus utt. kā tas klājas.

    Bet Jānim tiešām novēlu uzrakstīt grāmatu. Lai viņam veicas.

  • kamēr citas partijas tikai sola, MŪSU partija sola DAUDZ VAIRĀK. Balsojiet par mums. LATVIJAS SOLITAJU PARTIJA.
    ==
    piedalīšos, bet neesmu vel izlēmis, balsošu ar piecīti vai tukšu aploksni. Kapēc ? Tāpec, ka nav neviena kas parstāvētu manas intereses. Kādas tās ir, ja es tās paustu, tad Torvnemada mani sadzedzinātu uz sārta, Ļeņina troika atšautu, Staļins aizsūtītu uz sibīriju, Hruščovs deportētu, bet Brežnevs ieliktu psihenē.
    Un vispār, priekš kam viņi tur man ir vajaddzīgi.

  • Paldies tev, Reini! Liekas tu esi vienīgais no klātesošiem, kas dara ko REĀLU.

  • Es daudz kam no Klāva Sedlenieka publicētā nevaru piekrist, jo viņš ir jaunāks un tātad mazāk pieredzējis, bet viena doma gan ir sakarīga, tāpēc to citēšu:
    Senāk it kā tā skaitījās- ja cilvēks ir pašpietiekams(tātad stiprs) tad viņš ir labs, ja ne- nav tik labs. Dievs, pasarg` no sabiedrības, kura satav tikai no ērgļiem! Tāda momentāni izmirs,jo sabiedrībā vajadzīga nemitīga interakcija, un, jo tā ir lielāka, jo cilvēki vairāk cits citam uzticas, jo visiem kopā ir labāk. Ja mēs neuzticamies, mēs visu laiku darām lietas, kas nevienam nav izdevīgas.” no P.Dz. nr.17 lpp.15

  • <lurike 10.09.2011., 14:14
    Es daudz kam no Klāva Sedlenieka publicētā nevaru piekrist,bet viena doma gan ir sakarīga,……
    ========================================================
    Daudzas kas no antropologa/-u rakstītā ir sakarīgs:
    „Vai mēs esam nejauši nokļuvuši šajā valstī, tai nepiederīgi un varas apspiesti, vai arī šī valsts ir izveidota tāpēc, lai mēs visi kopīgi varētu īstenot sev svarīgos mērķus un galu galā – justos labāk? Ja tā, kas esam šie ‚mēs‘ un kādi ir šie ‚mērķi‘? Šādi un līdzīgi jautājumi patlaban Latvijā ir īpaši svarīgi.“
    http://antropologubiedriba.wikidot.com/konferences-un-seminari
    – Bet ir viena interesanta nianse – antropologu kungi un dāmas sarunāties/diskutēt par savām 'sakarīgajām domām' īpaši nevēlas. Ja vietnē TF tiktu publicēti tikai raksti, bet komentāru/diskusiju sadaļu slēgtu (kā to pērn izdarīja K.S.) – ko tad varētu secināt?

  • p.s.
    Bez komentāru/diskusiju sadaļas bloga adrese un saite uz saturīgiem rakstiem: http://www.satori.lv/blogs/2420/Klavs_Sedlenieks
    p.s.s.
    Secinājumiem:Antropologs kā ekskluzīva «prece»
    Agnese Cimdiņa, Bergenas universitātes doktorante sociālajā antropoloģijā
    http://www.diena.lv/arhivs/antropologs-ka-ekskluziva-prece-13136664

  • Kārtējais sūds, tā sociālantropoloģija.

  • Patiesība ir tāda, ka mums nav nekādu cerību, ka saeima pārstāvēs mūsu – manas, tavas, viņa, viņas… – intereses.
    Partijas pārstāv tikai savas intereses, pēc definīcijas.
    Jebkurš mēģinājums iet uz kompromisu, atrast kādā “sarakstā” “kaut ko sev”, izvēlēties “mazāko no ļaunumiem” ir izlikšanās par gudru, nodevība pret sevi un saviem tuvākajiem, dzīves spēka, dzīves prieka un enerģijas zaudējums. Jeb atdošanās (upurēšanas rituāls – ietekmīgs arhetips), pie tam par velti.
    Latvijā nav neatkarības tāpēc, ka tik maz ir neatkarīgu cilvēku.
    Regulārie vēlēšanu pasākumi šeit ir apmēram tas pats, kas padomju laikā bija 1.maija vai 7.novembra demonstrācijas, – lielu jēgu neviens nesaskatīja, savus mērķus neizvirzīja, tomēr, ja neiesi, pievērsīsi sev uzmanību, nebūsi kā citi, teiks, ka nez ko iedomājies no sevis utt..
    Neaizmirstiet pirms iešanas pajautāt, vai ieziepētu striķīti pašiem jāņem līdzi vai arī to tur uz vietas izsniegs.

  • P.S. Braucu ar autobusu, vēroju t.s. politiskās reklāmas ceļa malā. Uz fotogrāfijām – cilvēki, kuri tik ļoti vēlētos būt un palikt par cilvēkiem. Bet mēs pret viņiem izturamies kā pret numurētām sistēmas skrūvītēm – vienus ieskrūvēsim, citus izmetīsim un aizslaucīsim.
    Mēs atļaujamies domāt, ka viņiem vara svarīga.
    Bet patiesībā taču viņi ir svarīgi varai. Viņus apēdīs. Un visa sabiedrība domā, ka savādāk taču nevar, ka tā “pasaule” iekārtota – ka dažiem jāmirst (ja cēlāk, tad – jāziedojas) citu dēļ, pēc tam viņu vietā nāk kādi no tiem iepriekšējiem citiem, un tā tas turpinās. Gaļas mašīna maļ savu maļamo.
    Vai tiešām jūs domājat, ka saeimā (varā) iet tāpēc, lai DOMĀTU un RADĪTU?
    Nē taču!
    Tur iet, lai pareizi reaģētu. Vai nepareizi, tam nav nozīmes, jo jebkura reaģēšana ir ar iepriekš izplānotām sekām, ieprogrammēta, kontrolēta, paredzama un sīknozīmīga.
    Nedari citiem to, ko nevēlies, lai darītu ar Tevi pašu!
    Mīli savu tuvāko, – arī to, kurš noraugās uz Tevi no politiskās reklāmas plakātiem ceļa malā.
    Atlaid viņu brīvībā!
    Lūdzu, nebāz savu galvu cilpā (vēlēšanu mašīnas programmatūrā).
    Vairāk es par šo jautājumu neizteikšos.
    Kas ir dzirdējis, tas sapratīs.
    Kas ir klausījies, bet nav dzirdējis, tam arī otrreiz nav vērts teikt.
    ***
    Ir tāda anekdote: Sliekas puika jautā savai mātei: “Kur mūsu tētis palika?” – “Aizgāja ar vīriem makšķerēt.”

  • Sveiki! Gribas šeit ievietot tiešām ko vērtīgu ko vakar atradu un izlasīju vienā rāvienā. Tik vērtīgu rakstu ilgi nebiju lasījusi.

    В.Я. Медиков. Глава из книги “Тайны правителей мира”

    РУССКИЙ МИЛЛИАРДЕР И ВОЛХВ

    Raksts, saruna: http://alpha-omega.su/index/0-77

  • Te mazs fragments no tās sarunas:

    “Предложил разные напитки. Дед поблагодарил:
    —Сынок, ты извини, я пришёл не просто так, выпить и закусить. Ты занятой, и не мне тебя отвлекать. К тому же пью только живую воду, и тебе советую. Захочешь, потом поясню, что это такое, почему она живая, и почему без неё жизни нет. Я дед не простой. Ты, конечно, не поверишь, что мне далеко за сто лет. Но это и неважно. Главное — что я знаю, что умею, и чем могу тебе помочь. А ты — стране и добрым людям.
    -Дедуля, чем же ты мне поможешь? Ты же видишь, могу покупать целые города вместе с их правителями и бандитами. Давай, я тебе помогу. Твоя настырность меня заинтриговала. Потому и согласился встретиться.
    -Благодарствую, сынок. Мне всё Отец ещё при рождении дал в избытке. Много у тебя опричников. Даже по телефону не пробиться. Не дают напрямую тебе слово молвить. Пришлось воздействовать на них.
    -Отчего же на меня сразу не воздействовал, если можешь?
    -Ты — другой вопрос. Ты не просто русский. Ведический русс — Ведрусс, хотя пока и спящий. Ещё до крещения насильственного наши предки так назывались. Душа у тебя не полностью очерствела, хоть и говорят:
    -С волками жить по-волчьи выть.
    Да только волк благородное животное, а здесь шакалы налетели на Русь-матушку. Вот я и пришёл к тебе сам. Настали времена сынок. Пора просыпаться. Возможности у тебя большие.
    Воздействовать на тебя, конечно, мог. Сам бы ко мне прибежал. Но ты сын божий, не раб. Лично должен принять решение, осознанно, Душой. Тогда будет толк.
    Это жрецы тёмные так устроили, что люди против своей воли действуют. Не мне тебе объяснять. Металлургов и шахтёров хорошо знаешь. Рабы. Забыли, что родились для творчества, а не работы.
    -Прав, дед. Ещё и требуют: — Не смей закрывать цехи и останавливать производство. Нам нужна раб-ота.
    Хотя знают, что это очень вредные производства: коксохимическое, агломерационное, доменное, мартеновское…. Дети из больниц не вылезают, молодые мужики мрут, и жёны их. Хоронить не успеваем. Новейшие шахты взрываются. Сотнями гибнут молодые парни. Русские. После подавления шахтёрских забастовок никто во всём бывшем СССР не вякает. Всех запугали.
    —Сынок, а ты вообще-то когда-нибудь задумывался, чем же ты лучше? Семью спрятал, охотятся за ней разные. Сам давно за решёткой, которую своими руками создал. Всем известно, соловей и в золотой клетке не поёт.
    Видишь, как я пробивался. Только клетка у тебя дороже. Уж лучше бы отдельную золотую сделал, чем этот бетон. Всё польза для здоровья. Да по принципу золотого сечения построил бы свои хоромы. На природе. Зачем влез в этот каменный многоэтажный не свой гроб? Вред один.
    Воздух у тебя здесь отравленный. Сам посуди, в центре Москвы. В цехе прокатном лучше. Охранников больше, чем в тюрьме. Думаешь, они тебя любят? Как выдерживаешь такой негатив?
    —Где ж других найти?
    —Не там ищешь. Закон знаешь: подобное притягивает подобное? Значит сам такой. Вот они к тебе и липнут. Изменись.
    Помыслы должны быть чистыми. Тогда и придут нужные люди.
    А вода? Кто тебе её даст, живую-то, если никто не знает, что это такое. Если бы и принесли живую, то при такой обстановке и отношении окружающих завистников она всё равно стала бы ядовитой. Лучшие учёные мира это доказали. Фильм смотрел? Сразу три главных премии отхватил. Будет и дальше отхватывать.
    —Теперь посмотрю.
    Миллиардер тут же распорядился, приказав помощнику через два часа найти и доставить фильм «Вода. Прикоснись к великой тайне».
    Волхв посмотрел на доставленную трапезу:
    —Взгляни, что нам есть и пить принесли. Ты хоть знаешь, что такое генномутированная продукция? Кто её сделал и для чего? Даже не задумывался.
    Жрецы, правители мира, которым, кстати, и ты подчиняешься, на них горбатишься круглосуточно, сами себе выращивают продукты. Тысячи лет. Даже одежды сами шьют. Они знают, что это такое, как влияет на тело, Душу, мысли. Поэтому они и правят вами до сих пор.
    —Чего же сам в цивильном, не в своём?
    —Пришлось нарядиться ради тебя. Иль не видишь, как ёрзаю, не в своей тарелке? Посуди, что бы было, если бы пришёл к тебе в длинной домотканой рубахе, с обережными узорами, да ещё и босой. Но заметь, всё же галстук не надел. А ты его всегда носишь. Зачем?
    -Никогда не задумывался. С детства привык. В верхах без галстука нельзя.
    -Кому нельзя? Только рабам! Посуди сам, для чего мужику эта удавка? Женщине за украшение можно счесть. А мужику? Никто ещё не ответил. А носят все. Ведаешь закон: мысль материальна. Чья это мысль? Не твоя, и не тех, кто носит галстуки. Жрецы выдумали:
    -Рабы должны отличаться от детей Бога. Пусть верёвки-удавки носят на шее.
    Знаешь мудрость Внутреннего Предиктора СССР:
    -На сколько понимаешь, работаешь на себя. На сколько не понимаешь, работаешь на того, кто понимает больше.
    -Во многом прав, отец. Но скажи, чем лучше, если бы я не пошёл этим путём? Всё равно, кто-то бы прибрал бизнес к своим рукам. Маховик раскручен. Система работает. Свято место пусто не бывает. А прибрал бы ты знаешь кто. Только миллиардеров в России уже в 2006 г. было 50, как пишет Forbes, с совокупным состоянием 282 миллиарда долларов. Не рублей. На самом деле больше гораздо. Кто всё показывает? Почти один я, русский. Хоть что-то для людей стараюсь делать. Ненавидит нас элита.
    -Потому к тебе и пришёл. Какой смысл искать виноватых, время терять. Не ругать пришёл, показать будущее твоё, Рода твоего, России-матушки. Да и Земли всей, нашей кормилицы.
    Сказал же, что ты ещё не пропащий, хотя близок. Куда ты голову сунул? Только что от тебя два пройдохи мировых вышли. Или они не знают, что такое лекарства и кому они служат? А твои глаза где? Где сердце, Душа? Почему их перестал слушать? Ты же Ведрусс! Тебя, как пацана. Они же тебя на узде держат. Олигарх. Или не ведаешь, что все олигархи — рабы. Поставлены следить за определёнными участками Системы.
    — Ну, дед, ты договорился. Получается, я — смотрящий. Я же не блатной.
    -Получается так. В тёмном мире, воровском, так бывает. Воры — безвинные дети в сравнении с вами. У вас гораздо хуже. Ты знаешь судьбы смотрящих? Печальны их судьбы, сынок. У вас, смотрящих в вашем мире, ещё хуже. Кликни своих опричников, накажи им, пусть везде порыскают, и принесут тебе истории правителей, богатых людей, их родов, семей, богатств. Накажи, чтоб хотя бы за последние 10 тысяч лет, самых сильных, самых богатых, по всему миру. Сделаешь?
    —Сделаю сейчас же.
    —Добро. Сам убедишься. Пока скажу — ни одного не найдёшь потомка, ни одной монетки от них.
    —Почему? Перегибаешь, дед. Что-то мне не верится. У одного Чингиз-хана более 500 жён было. Адетей, внуков? И богатства несметные. «Наш» иудей Владимир — креститель от него не отставал. Говорят, более тысячи наложниц имел. И насильник он известный. Многие правители тоже от них не сильно отличались высокими нравами. Все одним миром мазаны.
    —А ты проверь. Допускаю, не знаешь, что есть правители мира — жрецы, берущие свои корни из Древнего Египта. Ещё фараонов воспитывали, назначали и руководили ими. Только тогда их знали, кое-кто даже видел. Теперь их никто не знает. Даже их ближайшее звено не ведают — левитов. Частично про левитов, стоящих над евреями, найдёшь в Библии. Но неужто остальных правителей мира и их организации не ведаешь? Тебе что, не известна КОБа — Концепция Общественной Безопасности «Мёртвая вода»? Почитай с 1992 года умные люди стараются довести Истину до людей.
    —Давали, да всё времени нет. Взглянул на схему управления миром, одни евреи. Русскими и не пахнет.
    —Что ж не изучил? Жизненно важные для тебя знания. Жрецы и левиты — скрытая часть айсберга. Под левитами — пирамида уже известна. На верху 19 клановых семейств мира. Фамилии звучные, на слуху. Национальность их знаешь. Это оккультное мировое правительство. Далее под ними — 358 клановых семейств той же национальности. Фамилии известны. Это наследственная надгосудар-ственная корпорация финансовых клановых семей. Под ними — над государственное транснациональное единое руководство планетой. И уже под ними — сионистские организации, религиозные организации, транснациональные банки, транснациональные корпорации, ООН, фонды, масонские ложи, различные движения, международные союзы и организации….
    Всё в КОБе расписано, кроме жрецов и левитов, которые и управляют всей этой махиной. Но тебе и этого достаточно. Изучи. Заодно подумай, почему иудеев считают главными виновниками всех бед? Почему регулярны еврейские погромы и массовое уничтожение евреев? Если они главные, кто же их делает козлами отпущения, кто на них переводит все стрелки? Сами что ли себя секут?
    Это Система. Где ты там себя видишь? Где твоё место? Ты шестёрка, винтик. Дай договорю. Не заводись, и не обижайся. Кто в Системе — такие же винтики для жрецов. Оккультное мировое правительство тоже. Хотя евреи вполне искренне считают, что уже полонили весь мир. Почитай «Катехизис еврея в СССР». Полезная вещь. Уже всем доступная. Хотя Жданов за неё жизнью поплатился. Сталин спасти не смог.
    За свои заблуждения и злодеяния сионисты кровью платят. Вселенские законы действуют. Их никто отменить не может. Даже евреи. Но до сих пор ничего не поняли.
    До последнего времени, кто в Систему не вписывался и не подчинялся, безжалостно уничтожались. Верхушка сионистская это знает, поэтому ведут себя по правилам Системы.
    Теперь времена переменились. Закончился промежуток времени тёмных сил. Наступил срок за всё ответить. Страшное будущее ждёт тех, кто не поймёт. Самих, семьи их, роды. Врагу не позавидуешь. Но всё одно: держи ухо востро.
    -Если бы не держал, давно с потрохами сожрали бы. Прости, что иногда грубо говорю, наболело, а выговориться некому. О многом догадывался. Но в голове как-то всё не укладывалось. То ли времени не было, то ли информации? Скорее — информации. Много раз меня «кидали» лица этой национальности. Но где ж их нет? В Кремль придёшь, и там сидят. В больницу — тоже. Университеты и НИИ ими нашпигованы. Где русские, отец? В шахтах, у мартеновских печей, на АЭС…. Что-то я всё равно недопонимаю. Вижу, ты всё знаешь, разъясни толком.”

  • Paldies Zanei, bet mana tēma- Agnesei.
    Es sen negaidu, ka deputāti, ko vēlam Saeimā vai pašvaldībā, atrisinās kādu manu problēmu. Man pat šķiet drusku bezkaunīgi, ka zem intervijas ar Dombrovski, cilvēki sāk rakstīt,; mazajiem zemniekiem nav ES finansējums, invalīdiem nedod darbu, algas mazas u.t.t.
    Trūkst tikai vaimanu par to, ka kāpņu telpā izdegusi spuldzīte.
    Patiesībā to cilvēku uzdevums ir sakārtot likumdošanas bāzi, lai katrs te dzīvojošais varētu vēlamo īstenot pats. Ja likumdošanu sakārto tā, lai nelabais kaklu nolauž, meklēdams atbildīgo par valsts līdzekļu izšķērdēšanu, tad skaidrs, tur strādāts nav ne profesionāli, ne godprātīgi. Un ir vienīgā cerība, kad pie apvāršņa parādās jauna paaudze, kas piedalās konkurencē uz likumdevēju orgānu. Tāpēc viņiem šī iespēja ir jādod, nevis jāļauj atkal sarāpties vecajiem vēžiem, kas izlīduši no pacerēm jau taču tāpēc, ka daži laikabiedri shēmotāji reāli vairs kandidēt nevar.

  • Te nu ir mani priekšlikumi saistībā ar vēlēšanu farsu:
    http://www.diena.lv/blogi/iet-vai-neiet-13902858

  • Tuvējās Saeimas vēlēšanas viennozīmīgi ir podā nolaižams pasākums. Tur neko nevar darīt. Iešana/neiešana neko neiespaido.
    Ar pašvaldības vēlēšanām gan situācija varētu būt cerīgāka.

  • Jautājuma par motivāciju nebalsot un patreiz aizbrukt no valsts (LAI ATGRIEZTOS – ?)
    ieteica Paulis Stars:
    http://www.polit.ua/articles/2011/08/31/nig.html
    Итак, моему товарищу платят раз в 10 больше, чем нигерийцу на соответствующей должности. Почему? Потому что он ничего не крадет. За первые два месяца его работы в отеле выручка отеля увеличилась на 60%: во-первых, просто потому, что мой товарищ не клал эти 60% себе в карман. Во-вторых: он провел элементарные операции по организации работы в отеле, как то: введение обязательных записных книжек для сотрудников, чтоб они не забывали выданные им задания. Ибо, рассказывает мой товарищ, основным словом у работников в Нигерии является слово “sorry”, которое используется в словосочетании “O, sorry!” в ответ на вопрос о причинах невыполнения задания.

    Кстати, государственным языком в Нигерии является английский, в основном потому, что местных языков в стране несколько сотен, и… В общем, печальное наследие колониального режима. Образование на английском, на деньгах все написано по-английски, разговаривают все друг с другом по-английски. Удобно.
    ——————-
    Būtiskais latviski:
    Kāpēc manam draugam maksā 10x vairāk kā nigērietim tādā pašā amatā? Tāpēc, ka viņš nezog un savu darbu dara lietpratīgi
    Būtiskie jautājumi:
    Kā mēs varam pasaulei iemācīt kompetenci un godīgumu?
    Kā mēs TE varam mācīties un realizēt kompetenci un godīgumu?

  • >>> lurike
    Es Tev piekrītu: tas ir bezkaunīgi, protams, kad cilvēks, kurš ATDEVIS SAVI BALSI, sāk pēc laiciņa prasīt un gaidīt kaut kādus atvieglojumus mazajiem uzņēmējiem, aizsardzību vietējiem pārtikas ražotājiem un palīdzību invalīdiem…
    Konkurence par likumdošanu, ceļu jaunajiem – ģeniāla doma! Pārdalīsim sadalīto! Urrā!

  • Savai valstij, kas TOP ir iespējams palīdzēt vismaz divos veidos:
    1. piedaloties
    2. labi darot savu darbu un tajā esot sava vietā
    3. paskatoties, vai blakus Tev netiek nosviesta kāda banāna miza un mēnešiem neatrodas neviens, kas to nepaceļ.

    Piedalīšanās vēlēšanās nedrīkstētu sastādīt vairāk kā 5%-50% no piedalīšanās. Nedrīkst pieļaut domu, ka piedalīšanās vēlēšanās ir vienīgais veids kā piedalīties valsts dzīvē. Bet cik % patreiz te domā tieši tā? Bet, ja tas ir tā ….

  • Vai nav tā, ka mēs paši esam visu salaiduši grīstē? Sabiedrība, grozi kā gribi, dalās aktīvajos un pasīvajos cilvēkos, kur pasīvo tomēr ir vairākums, jo pie tā lai tie tādi būtu, varneši ir plānveidīgi strādājuši tūkstošiem gadu. Parasti visas pārdomātās pārmaiņas(es nerunāju par piedzērušu un uzkurināti “matrožu” revolūcijām visos laikos, arī šodien)iesāk un paveic sabiedrības aktīvisti.
    Taču, bieži vien man rodas sajūta, ka tie sabiedriski aktīvie cilvēki, kas būtu spējīgi kaut ko reālu paveikt un darīt, mērās virtuālājā vidē ar sava prāta un intelekta “garumu”. Palasot izlases veidā šos komentārus, varu spriest, ka te pulcējas ļoti erudīti, pieredzējuši un gudri cilvēki. Bet, mīļie ļaudis, te jau jāsauc kā tas jau ir darīts: “Uzrotam piedurknes, noliekam malā klaviatūras un sākam strādāt!!!”. Mums visiem sāp sirds par Latviju, par tautu, par nākotni, ir dusmas par pastrādātajiem noziegumiem. Bet ja mēs neuzrotīsim piedurknes, tad sabiedrības pasīvā daļa to nedarīs ne sitama.
    Kāpēc varnešiem ir svarīgi piebarot inteliģenci? Tikai tāpēc, ka viņi var būt kā piemērs pretestībai, ja nebūs labi paēduši un dabūjuši kādu spožu bļembaku pie žaketes atloka. Pavērojiet, cik daudzi jauni cilvēki, kuri pirms dažiem gadiem bija šeit pat TF un aktīvi komentēja, tagad viņi ir pie jaunajām partijām, naivi cerot, ka kopā ar vecajiem bukiem mainīs valsti. Tas viss ir viens liels naivums. Mēs tik tā lepnībā par savu gudrību domājam, ka mūs neviens nezombē. Zombē, gan tevi, gan mani, gan visus citus. Un priecājas par tiem pasīvajiem, kas zobus sakoduši cīnās par maizes kumosu n-tās stundas, kā arī par mums – lepnajiem, visu zinošajiem, erudītajiem, kas lepni atsakās pieņemt kārtību un klusi netā spriedelē kā vajadzētu un nevajadzētu.

    Tādējādi mēs visi esam mēslojums – balasts. Un ir pilnīgi vienalga vai mēs kaut kur balsojam vai nebalsojam. Mēs savā gara lepnībā iedomājamies, ka mūsu rīcība kaut ko izšķir, esot sistēmā un to atbalstot.

    Ko es iesaku? Maz pamazām, sākot pašiem jau ar sevi APZINĀTI VEIDOT SAVU DZĪVI PAŠIEM! Zinu, ka skan patētiski, bet ja mēs iedziļināmies šajā tēmā līdz galam, tad ātri aptversim kā to ir iespējams paveikt. Par piemēru varu minēt tādu līdzību. Mēs visi vairāk vai mazāk pārvietojamies ar automašīnām. ļoti labi zinām, cik bīstamas ir automašīnas un cik daudz cilvēku iet bojā un gūst smagas traumas. taču mēs tādēļ neatsakāmies katru dienu iekāpt mašīnā. Kāpēc? Jo rēķināmies ar šādu iespēju – iekļūt avārijā – apzināti uzņemamies risku un savu rīcību vadām tā, lai maksimāli samazinātu iespēju iekļūt kļūmīgā situācijā. Līdzību velku ar pastāvošo sistēmu. Mēs nevaram no tās vienā jaukā dienā izkāpt(tāpat, kā pilnībā atteikties no transporta līdzekļa), bet mēs varam iespēju robežās samazināt riskus, kas mums var būt traumējoši. Mēs varam uzsākt cita veida attiecības ar cilvēkiem, jo attiecības pati sistēma tiešā veidā neietekmē, tikai netieši, caur mūsu emocijām un reakcijām uz sistēmas kairinājumiem.
    Mēs varam augt garīgi un sajust savu garīgo spēku ne tikai kā kaut ko neķermeniski mistisku, bet apzinoties, ka gara spēks ir radošā enerģija, kas ir spējīga ietekmēt notikumus un pat arī sistēmu. Mūsu gara spēks ir vajadzīgs valstij un tautai, taču, ja mēs to izšķiežam interneta vietnēs, tad varneši ir panākuši savu – potenciāli sistēmai bīstamie elementi savu gara spēku izšķiež gudri runājot, labi gan sašam, gan pašam.

    Tāpēc visus šeit esošos gudros cilvēkus aicinu pavērst savu gara potenciālu cita vektora virzienā. Izplānojot domās, kādu valsti gribam redzēt, ieliekot tajās idejās lielu enerģētisko lādiņu un palaižot. Ja mēs vairāk uzmanības pievērsīsim labajām lietām, ko vēlamies, tad tās ātrāk piepildīsies. Ja mēs tam ticēsim, tad tas būs vēl papildus spēks. Ja tam ticēs pieci cilvēki, tad radošais spēks pieaug ģeometriskā progresijā.

    Ja mēs centrēsimies uz to cik viss ir slikti un cik vēl sliktāk būs, jo mēs pieaudzinām tās sliktās realitātes potenciālu. Es izvēlos koncentrēt uzmanību uz labu un zinu, ka jau 2015. gadā mēs varēsim pavisam reāli runāt par valsti, kurā dzīvo brīvi un laimīgi pilsoņi, kas ir pārtikuši, kas mīl savu tautu, valsti un līdzcilvēkus un kuri saprot, ka katra indivīda labklājība ir atkarīga no sabiedrības labklājības!

    Ko jūs izvēlaties?

  • varbūt – Reinim, Ivo un Jānim
    varat 2×3 minūtes (pārraides sākumu un beigas) un 15:30-16:00 (ieraksta minūte) paskatīties reportāžu no “paralēlās Latvijas” – Krimas
    http://www.youtube.com/watch?v=vUKT8wpZkcA
    (ap 2,5 milj iedzīvotāju un tur dzīvo vai ir ar Krimas izcelsmi ap 20 miljardieru; Krimā ir vēl vairāk kultūras un vēstures pieminekļu kā Latvijā – varbūt – Krima vel nav iesoļojusi Eiropā, bet taisās to darīt -
    jautājums: Vai būtu vērts iztaisīt šīs pārraides atšifrējumu un, iespējams analīzi kopā ar, piemēram Jūliju Dobrovoļsku un JoHanu?)

    3% Krimas iedzīvotāju uzskata, ka viņi var ietekmēt varu ikdienā
    24% uzskata, ka tikai vēlēšanās;
    73% uzskata, ka vara viņu intereses ignorē

    telefoniskā aptaujā piedalījās ap 170 dalībnieku

    Nodokļos PSRS valsts ņēma 70%-80% IKP
    Patreiz Latvijā ap 30%; tiesa nodokļi darbaspēkam ir vieni no augstākiem Eiropā – līdz pat 70%
    Ulmaņa Latvijā IIN bija ap 7%
    Dānijā nodokļos maksā ap 60% IKP un ir ar esošo kārtību apmierināti.
    —————
    Vai var būt tā, ka pats svarīgākais ir pamudināt cilvēkus gribēt dzīvot labi?
    Kas ir dzīvot labi?
    Izvēloties vismaz 5 minūtes diena paši izlemt savu dzīvi
    UN
    aktīvi piedaloties valsts dzīvē (iespējams aktīvi un atklāti atsakoties piedalīties vēlēšanās)
    katrs faktiski piedalās PASAULES KURSA MAIŅĀ

  • http://www.youtube.com/watch?v=vUKT8wpZkcA
    Teritorijas (valsts) stratēģiskās attīstības programmas kļūst arvien nekvalitatīvākas, jo to apspriešanā un pieņemšanā arvien mazāk tiek ņemtas vēra “nomaļu” un “lauku” intereses un domas.
    Nācijas gars dzimst laukos, [bet mīt pilsētas virtuvē - I.A]

  • Reinim- mani fiziskie spēki šobrīd tiek veltīti nelielam aizaugušam Latvijas stūrītim, kurš šobrīd sapratis, ka kāds par to rūpējas, bet jādara vēl daudz. Tā ir lieta, kur var redzēt rezultātu. Bet par likumdošanu- man personiski nav tāda tipa domāšanas. Kad jāsacer normatīvi dokumenti, es pēc piecām minūtēm kļūstu nervoza. Tāpēc domāju, ka tas jādara citiem, jo likumi tomēr pastāv arī sabiedrībā, ne tikai dabā. Un tāpēc es iešu uz vēlēšanām, jo bērnībā lasīju labu pasaku par rāceņa raušanu. Ja kāds gadījumā par to neko nezina- rāceni nevarēja izraut lielie un stiprie, kamēr galā nepieķērās pelīte, tad lielais skaistais rācenis nonāca pārtikas apritē! Tas par to, vai viena pilīte kaut ko nozīmē pielietā traukā u.t.t.

  • http://zinas.nra.lv/latvija/riga/53780-nils-usakovs-spesim-realizet-visus-ieceretos-projektus.htm
    Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, Rīgā 2010. gadā oficiāli strādājuši 470 000 cilvēku, kuri maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli kopumā 430 miljonu latu apjomā. No šīs summas 18 procentus saņem valsts, bet 82 procentus – pašvaldība, kurā nodokļa maksātājs deklarējis savu dzīvesvietu. Diemžēl gandrīz puse no visiem galvaspilsētā strādājošajiem savu dzīvesvietu deklarējuši ārpus Rīgas. Tāpēc aptuveni 200 miljoni latu no Rīgā nopelnītā nodokļa nonāk citu pašvaldību budžetos – Latvijā praktiski nav tādu novadu, kas šādā veidā nesaņemtu kādu daļu no saviem ienākumiem. Taču, lai arī cilvēks dzīvo ārpus Rīgas un šurp brauc tikai uz darbu, viņš izmanto pilsētas ielas, ūdensvadu, visas citas komunikācijas, sabiedrisko transportu, kas, starp citu, tiek dotēts no rīdzinieku nodokļiem… Arī dzīvesvietas deklarēšanas sistēma mums nesniedz pilnu pārliecību, ka kādā 200 kilometru attālā ciemā deklarēts cilvēks, kurš strādā Rīgā, ik dienas mēro šo ceļu. Visdrīzāk viņš tomēr arī dzīvo galvaspilsētā, bet viņa nopelnītie nodokļi šeit nepaliek. Turklāt neaizmirsīsim, ka arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīga ir lielākais donors un citām pašvaldībām pārskaita vēl vairāk nekā 45 miljonus latu. Šie skaitļi ļauj secināt, ka Rīgas ieguldījums ir neproporcionāls. Protams, ne citu pašvaldību vadītāji, ne arī viņu politiskie pārstāvji Saeimā nav ieinteresēti mūsu priekšlikumā – iekasēto nodokli dalīt uz pusēm darbavietas un dzīvesvietas vietējām varām. Bet argumentētu dialogu šajā jautājumā mēs uzturēsim, jo īpaši tāpēc, ka Rīgai kā galvaspilsētai jāveic vairākas papildfunkcijas, kādu nav citām pašvaldībām.
    ——————
    Jautājums: Kā pagriezt finansējumu (un cilvēku reālo ieguldījumu) no Rīgas (pilsētas) un reģioniem (laukiem)?
    Reinis to dara praktiski
    Kā sabalansēt objektīvo un subjektīvo, materiālo un ideālo?

  • Reinim – ticu

  • Ivars
    13.09.2011., 10:31

    Īstenībā valsts stratēģiskās attīstības programmās vispār vērā netiek ņemtas sabiedrības intereses.

  • Viens iemesls: Sabiedrība savas intereses nav definējusi. Stratēģisko jautājumu risināšanā tās tādēļ tiek ignorētas. Neviens jau nezina, ko mūsu sabiedrība vispār vēlas. (Es arī to nezinu, kat esmu jau vairākas reizes mēģinājusi demonstrēt šī jautājuma svarīgumu. Ko mēs sagaidām, ja nezinām, ko gribam?)

    Intereses ir jādefinē konkrēti. Tas ir kā mērķu vektors, kur intereses sakārtotas to svarīguma kārtībā.
    Interesēm jābūt vispārējām. Sabiedrības intereses, protams, neatbildēs elites interesēm (t.i.1-10% sabiedrības daļa) un 5. kolonas interesēm, jo tā kalpo (ne-sabiedriskai) elitei.

    Interešu definēšanā jāpiedalās pēc iespējas plašai sabiedrības daļai. Tikai tad tās būs tik tiešām sabiedrības intereses. Tās nevar pieņemt vai pārņemt no kādiem teorētiskiem citās sabiedrībās, citas mentalitātes, tradīciju un socializācijas vidē pārņemtiem apsvērumiem.

  • lurike
    13.09.2011., 11:12

    Ceru, ka Jūs apzināties kādu rāceni Jūs līdzat ar Jūsu izvēli – piedalīties vēlēšanās, izraut. Cerams, ka Jūs arī saprotat, ka nesat atbildību par savu izvēli. Atbildību nes ne tikai ievelētie, bet arī vēlētāji.

  • Vai tad Latvijas viesstrādnieki Rīgā strādātu Rīgā, ja viņi varētu strādāt mājās?

    Vai vajadzīga vēl lielāka šķēre starp Rīgu un laukiem?

    Varbūt vienkārši aizslēgt laukus. Tādas programmas jau esot ASV. Atstāt tikai lielās metropoles. Tādas teritorijas ir daudz vieglāk kontrolēt. Ļaudis fiziski un mentāli ir daudz švakrāki un labilāki. Tātad zemāka pretestība. Tas ir arī ekonomiskāk.

  • Pauls Irbins 11.06.2011., 09:39
    Varbūt jau [būt ir] taisnība par visām pasaules sazvērestībām, bet tik un tā paliek vecā klišeja – vainīgie ir tur ārā – Soross, Korporācijas, utt. Nepietiek ar saukļiem “Jāmaina esošā sistēma!” Lai kaut ko mainītu, jāsaprot ko mainīt. Ar nepacietību gaidīšu turpinājumu – un cerams ar mazāk “ūdeņiem” un “ES jau jūs brīdināju”, vairāk analītikas un veselā saprāta.
    ————-
    ir divi ceļi
    1. uzlabot sistēmu
    2. mainīt vai radīt jaunu sistēmu
    ir grūti saprast – pa šiem abiem ceļiem sabiedrība iet vienlaikus

    Apmēram pēc 5 gadiem sabiedrība Latvijā var saskarties ar asu darbaroku trūkumu, jo patreiz mēs tomēr dzīvojam demogrāfiskās dividendes apstākļos. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas tūlītēji pasākumi rezultātu dos pēc 20 gadiem. Sabiedrības spēks tomēr pieaug – kļūstam izglītotāki un zinošāki (cilvēka aktivitātes un ekonomiskās aktivitātes un jaudas lielumi pieaug). POLITIKĀ REĀLI REALIZĒTS sauklis – pāreja no ekstensīvas attīstības uz intensīvu un iekšēju attīstību uz ilgtspējīgu un saudzīgu attīstību ir arvien pieaugoša jebkuras attīstības tendence. Problēma ir arvien pieaugošo izmaiņu pieaugošais temps un tas, ka “sliktajās izmaiņās” “gandrīz nevienu nevar pieķert pie rokas”.

    Vai ir izeja?
    Ir divas izejas. Un jāiet pa abām. Neskriet pakaļ visām izmaiņām, visiem solījumiem. Intensīvi sakārtot sevi un tuvāko apkārtni, balstoties katra apzinātajā tradīcijā un veidojot tradīciju

  • Alma Kopa 13.09.2011., 12:52
    Varbūt vienkārši aizslēgt laukus. Tādas programmas jau esot ASV. Atstāt tikai lielās metropoles. Tādas teritorijas ir daudz vieglāk kontrolēt. Ļaudis fiziski un mentāli ir daudz švakrāki un labilāki. Tātad zemāka pretestība. Tas ir arī ekonomiskāk.
    —————
    Lauku iztukšošana un iztukšošanās var šķist dabiska, bet ir pretdabiska un ekonomiski absurda. (TIKAI -?) Lielas skolas var šķist pievilcīgas kādam paviršam, populistiskam politiķim, kas pat iespējams ir izlolojis personisko interesi kādas palielas vai lielas piramīdas celtniecībā, bet reāli ap sākot no 400-800 audzēkņiem un, iespējams, mazāk par 100-200 audzēkņiem jebkura skola no dzīvas saimes pārvēršas kombinātu un ideju tuksnesi. Problēma ir tajā, ko liekam sabiedrības pamatā – sīkģimenīti no “viņa” un viņas” da vēl kaut kā vai KOPIENU, asociāciju, dzimtu, “pašvaldības aktīvo elementus”, …….

    Plāns “aizslēgt laukus” pastāv un tiek diskutēts arī ES nākošajā plānošanas periodā, jo tā ir reāla problēma un nevar tādu iespējamību izslēgt ….

    BET vai ir konkrētas idejas un resursi kā atbalstīt Reini, Paulu, …
    ———–
    Attiecībā uz vēlēšanām .. nu interesanti gan 96% nobalsoja “pret” un vairāk kā 50% pēc pāris mēnešiem ies balsot “par”, iespējams, pat es …. , varbūt

    Kāpēc?
    1. likumdošana vairāk laika neparedz
    2. nav laika patētiskām pauzēm

  • 2011.gada otrajā ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, pieauga par 23 santīmiem jeb 6,1%.

    Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gada otrajā ceturksnī vienas stundas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, pieauga par 23 santīmiem jeb 6,1%. Savukārt pēc sezonāli izlīdzinātiem1) datiem pieaugums bija 5,3%, bet pēc darba dienu skaita izmaiņu ietekmes izlīdzināšanas – 5,0%.

    Straujāks pieaugums gada laikā ir vērojams izglītībā, kur stundas darbaspēka izmaksas augušas par 15,9%, kā arī tādās nozarēs kā valsts pārvalde, aizsardzība un obligātā sociālā apdrošināšana – pieaugums 11,9%, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi – 10,0%, operācijas ar nekustamo īpašumu – 7,2%, māksla, izklaide un atpūta – 6,6%, kā arī ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija – 6,3%.

    Savukārt vismazāk darbaspēka izmaksas nostrādātā stundā augušas transporta un uzglabāšanas nozarē – par 0,4%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 1,0%, finanšu un apdrošināšanas nozarē, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – abās pieaugums 1,2%.

  • “Motociks ir sistēma. Īsta sistēma.
    Runāt par zināmām valdības un valsts pārvaldes institūcijām kā “sistēmu” nozīmē runāt korekti, jo šīs organizācijas ir dibinātas uz tām pašām strukturālajām jēdzienu attiecībām kā motocikls. Šīs institūcijas uztur strukturālas attiecības pat tad, ja ir zaudējušas jebkuru citu nozīmi un mērķi. Cilvēki atnāk uz fabriku un bez jebkādiem iebildumiem no pulksten astoņiem līdz pieciem dara pilnīgi bezjēdzīgu darbu tāpēc, ka struktūra pieprasa, lai tas tā būtu. Tas nav nekāds nelietis vai “nekrietnelis, kurš grib, lai šie cilvēki dzīvotu bezjēdzīgu dzīvi, to gluži vienkārši pieprasa struktūra jeb sistēma, un neviens nevēlas uzņemties grūto uzdevumu mainīt šo struktūru tikai tāpēc, ka tā ir bezjēdzīga.
    Taču nojaukt kādu fabriku, sacelties pret valdību vai izvairīties no motocikla remontēšanas tāpēc, ka tā ir sistēma, nozīmē cīnīties ar sekām nevis cēloņiem, un tikām kamēr šis uzbrukuma būs vērsts pret sekām, nekādas pārmaiņas nebūs iespējamas. Patiesā sistēma, īstā sistēma ir mūsu pašreizējās sistemātiskās domu konstrukcijas, pats racionālisms kā tāds, un, ja kāda fabrika tiek nojaukta, bet racionālims, kas to radījis paliek neskarts, tad šis racionālisms gluži vienkārši radīs atkal jaunu fabriku. Ja revolūcija iznīcina kādas sistēmas valdību, bet sistemātiskās domāšanas veids, kas šo valdību radījis, paliek neskarts, tad šis domāšanas veids atkārtosies arī visās turpmākajās valdībās. Par sistēmu ir tik daudz runu. Bet tik maz sapratnes.”[Roberts M. Pirsings – Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla, Atēna, 2005. (angl. Izdevumam ISBN-10: 0060839872 ,120.-121.lpp.]
    Analogi korektam spriedumam par sistēmas nojaukšanu (kādas preces, produkta vai pakalpojuma piedāvājuma izbeigšanu) varam veidot korektu spriedumu par sistēmas būvēšanu (kādas preces, produkta vai pakalpojuma piedāvājuma piedāvājuma uzsākšanu). Dabiski secinām, ka piedāvājot jaunu produktu vai konceptu efektīvā reklāmā ne tik daudz jāreklamē pats produkts cik kāda potenciālā klienta kritiska vajadzība, kuru apmierinātu tas vai cits produkts, prece vai pakalpojums.

  • Laura R. 13.09.2011., 14:56 arī subjektīvajā sfēra ir objektīvas lietas; jebkura lieta kaut kādos apstākļos var būt bīstama; u.t.t. no 30 minūtēm nepārtraukti skatījos apmēram astoņas minūtes; pēc tam pa gabaliņam, bet neka jauna nebija; nav vērts šim ierakstam veltīt pusstundu; tomēr zināt vēsti – neatdod savu balsi par velti – der

  • Paldies, Reini!
    Tu esi pirmais, kurš min patiešām pamatotu argumentu, jo tik tiešām skaits, kas nepieciešams tautas nobalsošanās (referendumos), ir atkarīgs no Saeimas vēlēšanās piedalījušamies skaita.

    Norādīšu uz, manuprāt, aplamiem spriedumiem, kurus izdari:
    1) ne visi iedzīvotāji, kuri piedalās vēlēšanās, atbalsta pastāvošo kārtību. Drīzāk jau tad otrādi. Tie, kuri nepiedalās – pastāvošo kārtību tikai nostiprina.
    2) ne visi, kuri nepiedalās vēlēšanās, to dara ar nodomu – “neatbalstīt pašreizējo kārtību”. Lielai daļai ir gluži vienkārši vienalga. Paskaidrošu, kādēļ šis punkts ir svarīgs: redzi, ja tik tiešām visa tā pilsoņu daļa, kura nepiedalās vēlēšanās, būtu sabiedriski aktīva, domājoša un labi organizēta, tad tas būtu milzu spēks, ar ko nevarētu nerēķināties, taču diemžēl tā nav. Katrā ziņā norādu, ka uz to, maigi sakot, nevajadzētu paļauties ;).

    Vēl vaicāšu tev šādus jautājumus:
    * Vai uzskati, ka jau šobrīd esi pilnīgi neatkarīgs no valsts, no ES un citām vietējām un starptautiskajām organizācijām un attiecīgi, no šo institūciju lēmumiem?
    * Vai tiešām uzskati, ka nav pilnīgi nekāda starpība, kādi cilvēki (godīgi/negodīgi; kompetenti/nekompetenti utt.) nonāk Saeimā, ministrijās utt.?
    * Vai tiešām uzskati, ka visi lēmumi tiek pieņemti kaut kur ārpus Saeimas un valsts struktūrām bez jebkādām iespējām kaut ko ietekmēt valsts pārvaldē strādājošajiem? Ja tā, tad kas (kur), tavuprāt, pieņem lēmumus?
    * Un visbeidzot, vai tiešām uzskati, ka visi kandidāti visos sarakstos ir līdz[ne]vērtīgi?

  • Āaa… un vēl tāds “sīkums” – nākamais referendums būs par krievu valodu kā otru Latvijas valsts valodu ;)

  • Ivo, pacentīšos noformulēt atbildes, lai gan nogurums drīzāk sauc pie atpūtas:)
    _______________________________________________________
    1) ne visi iedzīvotāji, kuri piedalās vēlēšanās, atbalsta pastāvošo kārtību. Drīzāk jau tad otrādi. Tie, kuri nepiedalās – pastāvošo kārtību tikai nostiprina.
    ________________________________________________________
    Nedomāju, ka tie, kuri nepiedalās, pastāvošo kārtību nostiprina. Aiz tā viena vienīga iemesla, ka tie daži kandidāti, kas pašreiz vēl ir gatavi kaut ko darīt, jebkurā gadījumā vai nu nenonāks līdz parlamentam(ir instrumenti kā to panākt, kaut vai sašķeļot elektrorātu, kā tas tiek darīts, sīkpartijām, vai falsificējot vēlēšanu rezultātus, kas arī ir noticis jau iepriekš, bet visi pierādījumi un ierosinātās lietas ir klusi izbeigtas) vai arī tur tiks apklusināti. Jā, viņi šad un tad paklaigās, kaut ko uzsāks, bet lielu un būtisku rezultātu nebūs, kamēr visā valsts struktūrā valdīs iedibinātā korporatīvā kārtība. To nav iespējams sašķelt ar dažu drosmīgu un godīgu parlamentāriešu spēku. Ne velti ASV ir norūpējusies par Latvijas demokrātiju, jo te arī tiek ieviests līdzīgs princips, kā šajā valstī – visu vairāk vai mazāk nosaka valdība(Amerikā – prezidents) kopā ar lielajām korporācijām(mūsu gadījumā arī + sīkpirži vietējie oligarhi, kuri arī bīda savas štelles paralēli lielās pasaules štellēm) un parlamentam ir tik daudz jēgas kā balsošanas mašīnai un tautai par iedomām, ka mums ir demokrātisks likumdevējs.
    ________________________________________________________
    2) ne visi, kuri nepiedalās vēlēšanās, to dara ar nodomu – “neatbalstīt pašreizējo kārtību”. Lielai daļai ir gluži vienkārši vienalga. Paskaidrošu, kādēļ šis punkts ir svarīgs: redzi, ja tik tiešām visa tā pilsoņu daļa, kura nepiedalās vēlēšanās, būtu sabiedriski aktīva, domājoša un labi organizēta, tad tas būtu milzu spēks, ar ko nevarētu nerēķināties, taču diemžēl tā nav. Katrā ziņā norādu, ka uz to, maigi sakot, nevajadzētu paļauties ;).
    _______________________________________________________
    Jā, jo arī tas ir mērķis, radīt vienu sabiedrības daļu, kura ir pilnībā apolitiska. Risks ar šādiem cilvēkiem ir tieši varnešiem, jo tie kādreiz modīsies, brīdī, kad parādīsies jēga reālai rīcībai. Pagaidām viņi apātiski snauž, bet īstajā brīdī arī viņi pacels galvas.
    _______________________________________________________
    Vēl vaicāšu tev šādus jautājumus:
    * Vai uzskati, ka jau šobrīd esi pilnīgi neatkarīgs no valsts, no ES un citām vietējām un starptautiskajām organizācijām un attiecīgi, no šo institūciju lēmumiem?
    _______________________________________________________
    Praktiskajā dzīvē, protams, nē, jo nodarbojos gan ar uzņēmējdarbību, gan arī ar sabiedriskiem projektiem, kur jārēķinās ar esošo likumdošanu. Ne viss ir tikai slikti. Taču ir iespējams jebkurā situācijā atrast tādu izeju, kura neiet pretrunā ar cilvēka sirdapziņu. Vairāk esmu neatkarīgs garīgi un enerģētiski. Īpaši neķeru kreņķi par lietām, ko pagaidām nevaru ietekmēt, bet kuras uzskatu par ne tik labām. Ja varu, tad no tām izvairos. Eiropas savienība manās acīs ir vairāk ienaidnieks gan tautai, gan valstij. Esam zaudējuši neatkarību. uzskatu, ka ja vairāk būtu domāts par nacionālajām interesēm, tad tautai sākotnēji būtu grūtāk(nebūtu tāda importu preču aprite un nebūtu pieejami lielie kredītresursi), bet būtu stabila tautsaimniecība un mēs iemācītos paši izgatavot makšķeri un noķert zivi, ne gaidītu zivi no citiem.
    _____________________________________________________
    * Vai tiešām uzskati, ka nav pilnīgi nekāda starpība, kādi cilvēki (godīgi/negodīgi; kompetenti/nekompetenti utt.) nonāk Saeimā, ministrijās utt.?
    _______________________________________________________
    Tā neuzskatu un valsts pārvaldē ir ļoti daudz gudru un godīgu cilvēku. Man ir nācies saskarties ar absurdām problēmām, kura radīta likumdošanas dēļ, bet ir cilvēki, kas palīdzējuši to godīgi atrisināt, atzīstot acīmredzamās pretrunas. Piemēram ar labu vārdu varu minēt Tukuma VID darbiniekus, kā arī citu institūciju darba rūķus. Par to kas ir parlamentā? Man nav tik naivas ilūzijas, ka tagad ienāks parlamentā 65 jauni un godīgi deputāti, kas radikāli spēs pretoties esošajai kārtībai. lai kā visi ietu balsot. Ivo, es ticu tavam ideālismam un cienu to, bet laikam jau esmu mazliet apsēdies uz sava paša dibena:). Augšu izveidotu sistēmu nevar pārveidot pašas augšas. To var pārveidot tikai no apakšas.
    ________________________________________________________
    * Vai tiešām uzskati, ka visi lēmumi tiek pieņemti kaut kur ārpus Saeimas un valsts struktūrām bez jebkādām iespējām kaut ko ietekmēt valsts pārvaldē strādājošajiem? Ja tā, tad kas (kur), tavuprāt, pieņem lēmumus?
    ________________________________________________________
    Lielu daļu lēmumus tādās mazās valstīs kāda ir Latvija, pieņem ārpus oficiālajām struktūrām. Tālāk tie lēmumi tiek atbilstoši noformēti un tiek pielāgota likumdošana, lai tie iegūtu leģimitāti. Oficiālās struktūras vada noteiktās grupas lojāli cilvēki. Un oficiālās struktūras kalpo to interesēm. Parunā ar vienkāršiem ierēdņiem pie alus kausa. Tu dzirdēsi nepārspējamas lietas. Reizēm liekas, ka lielākā daļa referentu prastu valsti vadīt godīgāk un labāk nekā ministri un parlamentārieši. Un tā ir tā paradoksālākā patiesība:) Mēs dzīvojam aizspogulijā:) Tie paši referenti ir nikni par lēmumiem kas tiek pieņemti, jo zina, ka tie nav godīgi, bet nespēj pretoties. Jo zina, ja izmetīs no darba kā kolēģi X un Y, tad vairs nemūžam valsts pārvaldē darbu neatrast. bet kurš ir tik spēcīgs Rīgā, kas gatavs atteikties no stabilas algas 10 datumā + piemaksām, un riskēt palikt bez darba arī ārpus valsts struktūrām, jo biznesā arī nav tie labākie laiki. Tāpēc visi griež zobus un klusu strādā. Gaida, kad varēs droši nomest šo pazemojošo stāvokli.
    Tāpēc bija mans aicinājums reāli rīkoties maz pamazām, lai pēc dažiem gadiem būtu acīmredzami rezultāti, kas ļaus arī citiem saņemt drosmi un piecelties.
    ______________________________________________________
    * Un visbeidzot, vai tiešām uzskati, ka visi kandidāti visos sarakstos ir līdz[ne]vērtīgi?
    ________________________________________________________
    Tā neuzskatu, bet neloloju ilūzijas par viņu spējām kaut ko ietekmēt. Tu zini vecveco patiesību kā cilvēki tiek pārbaudīti ar naudu un varu. esmu savā dzīvē sastapis dažus ideālistus, kas tagad sēž pie valsts stūres un jau gadiem ir aizmirsuši savus ideālus un uz manu jautājumu par ideāliem, tā arī atbild: “Bet, Reini, mēs taču dzīvojam reālā pasaulē, kur valda savi likumi!”:0

    Jebkurā gadījumā lielākā daļa ļaužu pat neapjauš ar cik lielu gudrību tiek veidota politika, kādas patiesi augstas zināšanas tiek pielietotas un ar kādu rūpību tas tiek darīts. Cilvēki tik redz skandālus, kompromatus, stulbus likumus, nejēdzības u.t.t., tas ir perfekti iestudēts teijāteris lauku tirdziņā:)

  • Paldies, Reini, par izsmeļošo atbildi. Daudz kam piekrītu. Lai nu kā vēlēt iešu, jo fiziski man to nav grūti izdarīt. Gabals jau nenokritīs un sliktāk nebūs. Neuzskatu, ka piedalīšanās vēlēšanās ir pretrunā ar visu pārējo, ko darām. Balsošu par tiem, kur vairāk ideālistu. Vecos un zaglīgos svītrošu. Lai arī neliela, tomēr ir cerība,
    * ka “jaunie” nepieļaus, piem., šādas shēmas: “‘Kontrabandas karalis’ Kononovs apsūdz amatpersonas kontrabandas piesegšanā; sauc uzvārdus” – http://www.delfi.lv/news/national/politics/kontrabandas-karalis-kononovs-apsudz-amatpersonas-kontrabandas-piesegsana-sauc-uzvardus.d?id=40579043
    * un ka vienreiz tiks izbeigta naudas pumpēšana partiju kasēs caur valsts un pašvaldību uzņēmumu amatiem – http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/389104-labi_apmaksati_rd_ieredni_dasni_ziedo_saskanas_centram

    Pats vēl ar vien neesmu nevienā partijā, tomēr zināmā mērā atbalstu tos, kuri jūt/domā/uzskata, ka, esot kādā no partijām, viņi kaut ko spēs ietekmēt par labu tautai. Ir labi, ja labi cilvēki ir ne tikai Tukuma VIDā, bet arī ministrijās, Saeimā utt…, vai ne? Katram taču savi darbi..

  • Ja kāds gadījumā par to neko nezina- rāceni nevarēja izraut lielie un stiprie, kamēr galā nepieķērās pelīte, tad lielais skaistais rācenis nonāca pārtikas apritē!

    Bet rāceni nomainīja pret ģenētiski modificētu “pārtikas” produktu.

  • http://www.youtube.com/watch?v=SjpgeOmaz0U&feature=related
    Alvis Hermanis – at 3:30: Gadījās atrast kādu 1994. gada interviju starp Imantu Ziedoni un Valdi Birkavu – tur viņi strīdējās par Singapūras modeļa pielietošanas iespējamību Latvijā.
    (Ivars Alksnis: Visu laiku biju domājis, ka tās ir viena no Eināra Repšes atrastām atslēgām Latvijas ceļam uz … tikumību = tikšanu nākotnē, turpināšanos. Pirms nepilna gada kā vienu no iespējām izkļūšanai no nu jau rāma, bet stabilā kritiena TO pieminēju šai portālā. Un atskanēja dažu ( bet ne viena) komentētāja strikts apsauciens – a ko iedomājies, ka te Latvijā var n.z.gt, nepaņemt, vai dabūt lēti ……. )
    Alvis Hermanis: Tagad mēs redzam, ka Singapūras modelis te notiksies, bet tagad gan jau ne pēc mūsu iniciatīvas, bet faktiski piespiedu kārtā

    http://www.youtube.com/watch?v=qXRyUoB5rkY
    Mums ir uz ko tiekties; mēs varam iekārtot pludmales Rīgas pilsētā visa daugavas plūduma garumā
    Ja … citās sfēras cilvēki Latvija strādātu tik g.d.g., kā teātra ļaudis ….

  • tā ir pinīga figņa, ko jūs te ņematies.Smadzeņu skalošana.

    Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ko vērts ir noskatīties:
    http://video.yandex.ru/users/rayto-nov/view/198/?cauthor=rayto-nov&cid=18

    http://video.yandex.ru/users/punch6/view/21/

  • pelīte ir padoma – gudrībiņas simbols. tāpēc jau rācenis sanāk modificēts, ka tiek izmantotas svešas instrukcijas nevis pašu ..

  • Kam vairāk taisnības – Reinim vai Ivo ? Abiem
    Viņi runā par dažādām lietām un realitātēm. Nav viena vispareizākā. Ir tikai ceļš
    —————-
    Ir laiks saprast, ka
    JEBKURA GALĪGA NEPRETRUNĪGA AKSIOMU SISTĒMA IR NEPILNĪGA
    Ir laiks saprast, ka
    KATRS CILVĒKS ir Neapšaubāma Diženuma atspulgs
    Mūs sakausē TRADĪCIJA, bet tikai Dzīva tradīcija
    =>
    Jā – dzīvot ir grūti, tas ir lieliski
    Neloģiski? Jā

  • Tikai laimīgiem pieder izvēle, pārējiem tiek apstākļi.
    Tikai laimīgie saņem ko grib, pārējie dabū, to, kas palicis pāri.
    Tikai laimīgie rīkojas, pārējie raugās no malas.
    Tikai laimīgie rod risinājumu, pārējie noņemas ar kritizēšanu.

    Tikai laimīgie saņem smaidus, pārējie pelna līdzjūtību.
    Tikai laimīgiem darbs ir hobijs, pārējie pelna iztiku.

    Tikai laimīgie redz sauli un zvaigznes, pārējie redz dubļus zem kājām.
    Tikai laimīgiem pieder laiks un telpa, pārējiem – sapņošana un ilūzijas.
    Tikai laimīgie dzīvo mājās, pārējie meklē laimi pasaulē.
    Tikai laimīgie ir laimīgi, pārējie pūlas par tādiem kļūt.
    Tikai laimīgie dzīvo šodien, un ir laimīgi.
    MUMS JAU ŠODIEN IR VISS, KAS VAJADZĪGS.

  • Par “pelīti” un “ģenētiski modificēto rāceni”:
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/249711?ref=theme
    Inkēns domā, ka SC valdībā būs tas rezultāts, kas izrietēs no šīm vēlēšanām. «Un visi priecīgie latvieši, kuri ar tādu prieku 23. jūlijā padzina parlamentu, kuru paši pirms gada bija ievēlējuši, dabūs šo rezultātu. Un pēc tam latvieši atkal paliks skumji un domās, kā atlaist parlamentu.”

  • >>> Ivars 14.09.2011., 18:17
    VISI ceļi ved uz … ne Romu, bet Neapšaubāmu Diženumu?
    Ja vien tas ir Ivo, Reiņa, Ivara vai Agneses ceļš, bet ne tādas vai citādas partijas vai citas organizācijas ceļš.
    Pārvaldīšanā piedalās visi cilvēki, jo katrs ir Neapšaubāma Diženuma atspulgs. Turpretī vadīšanā – tikai karavadoņi, prezidenti un tml., tātad – amatpersonas organizācijās.
    Par Neapšaubāmu Diženumu vēstures grāmatās neraksta.
    Vēlēšanas un referendumi (t.sk. referendumi-valsts apvērsumi) veido vēsturi. CILVĒKI kopj un sargā šos Neapšaubāma Diženuma atspulgus sevī, un par to tad arī vajag BALSot, – sākot katram ar sevi. Vēsture piekārtosies klāt. Mums nav jāpiekārtojas vēsturei.

  • rastam: objektīvu faktus pētnieki un skudras netraktē, tie vienkārši ir, faktu interpretācija ir mākslas un žurnālistikas un politikas (arvien nelietderīgākas cilvēku nodarbes sfēras) lauciņš
    —————
    Godīgi pilnībā noskatījos tikai šo,
    http://www.youtube.com/watch?v=qXRyUoB5rkY
    pārējos ieskatījos, bet nākamajās sērijās intrigu vairs nejutu; atkārtojās detaļas un shēmas. Filmas redzamais ir objektīvas lietas. Ar tādiem faktiem kā, piemēram, ; Saule spīd un mēdz nežēlīgi apdedzināt nebiedē, nebaida u.t.t. Tiesa ir ārkārtēji netīkama un nepatīkama vēsts politiķiem un visiem, kas sevi iedomājās esam par sociāliem inženieriem – ne cilvēks, ne cilvēku sabiedrība nav uzlūkojams par mehānismu; cilvēkam, cilvēku sabiedrībai, cilvēku valodām, cilvēku radītajai tehnoloģiskajai pasaulei raksturīgs visiem dzīvajiem organismiem raksturīgas divas, no visām citām būtnēm atšķirīgas būtiskas īpatnības
    1. tās ir nelīdzsvarotas sistēmas
    2. tās saglabā savu patību nemitīgi izmainoties (pat strukturāli)

    Ļoti cienu Hajeku – viņam ir viena būtiska tēze, kas principā atškiras no lielākas daļas citu ekonomistu: ekonomika nav izskaidrojama paliekot tikai tās kategoriju un instrumentu laukā

  • Agnese 14.09.2011., 21:36 – patiesībā taču ir vienalga kā sauc TO

    Mani neinteresē neviens ceļš, ja tur man kaut kas nav darāms

  • Alise reiz Češīras kaķim vaicāja:
    - “Vai Jūs man, lūdzu, nepateiktu, pa kuru ceļu es varu no šejienes aiziet?”
    – “Tas stipri vien atkarīgs no tā, kur tu gribi nokļūt,” kaķis atbildēja.
    – “Man vispār vienalga, kur,” Alise sacīja.
    – “Tad jau arī ir vienalga, pa kuru ceļu iet,” teica kaķis.

  • Agnesei:

    Katrs ir spējīgs būt laimīgs, ja viņš to grib.

  • Ja vēlamies operēt ar vārdu normāls. tad normāla sabiedrība būtu tāda, kur kats būtu šis politiķis, un katrs varētu piedalīties politiskajos procesos, tīri tehniski, un nebūtu jāuzticas kaut kādam mistiskam politiķim, kuru dzird no viņa saldajiem solījumiem un gaistošās kompetences. Politiķiem esot vieda pieredze.
    Ziniet man tā rupji gribas salidzināt – vai tiešām veči savas sievas uztic kompetentiem savu sievu drāzējiem, un paši sevi atliek malā?

  • Ivar, bet labāk būtu noskatījies visas un tad devis savu spriedumu. varēji kaut ko palaist garām, pēkšņi.
    Mēs jau tagad visi visu zinām, un zinām to, ka esam kaut kas vairāk. :))
    Par filmu runājot – Es pat nezinu, kas ir šie VIRSCILVĒKI,kuri mums uztic šo laboratorijas dzīvnieciņa statusu? It kā kāds stāvētu ārpus visa un novērotu notiekošo. Ja tas ir cilvēks,un pagaidām citas būtnes neesmu sastapis, kuras par mums interesētos , nu tad … Laikam jau tomēr šizofrēnija.

  • Jā, Ivar par to tehnisko salīdzinājumu, dzīvajās sistēmās, tas tiešām ir nevietā. Kā jau cilvēki ir teikuši, dzīvību nevar salīdzināt ar mašīnām, kuras radušās cilvēka dabas sintēzes procesā, tātad sekundāri.
    Viss kā redzi notiek galvā.

  • to: Es pat nezinu, kas ir šie VIRSCILVĒKI,kuri mums uztic šo laboratorijas dzīvnieciņa statusu

    tehnokrātiska strāva zinātnē aizsākās ar Torndaiku (biheviorisms), kas mūža beigās no savas mūža pārliecības atteicās sk. Templa Grendina – Kā saprast dzīvnieku?

    UN

    tas notika, kad zinātne eksakti konstatēja, ka cilvēks kā dzīva būtne nav pašpietiekama, => cilvēkam Augstākais novēlējis mīlēt = veidot savu un pasaules virzību KOPĀ AR CITĀM DZĪVĀM RADĪBĀM

    UN

    NEŠA līdzsvars patiesībā virza uz Cilvēka izslēgšanu no visa

    UN

    vai gan kāds no mums te nezin pasaciņu ar frāzi : Vai Rīga gatava?

    ————-
    nedomājot un nesakot neko sliktu par nebūtību, zudību, ir sajūta, ka TIE ĻAUDIS Radītāja VĒSTI (MASTERS VOICE) dzirdējuši un pierakstījuši minorā; ir taču iespēja melodiju pierakstīt arī mažorā; to tad tagad Cilvēks ari dara
    ;
    pirms apmēram 50 gadiem psiholoģijā un psihiatrijā diskutēja par cilvēku, kas ir
    A – crazy, but not out of mind – šamaņi, psihiatri, priesteri
    B – crazy and out of mind – slimi cilvēki, kas iespējams tikai pazaudējuši savu dzīves pavedienu
    ;
    diskusijā izritinājās secinājums: jēdziens par cilvēka uzvedības normu, “normālums” dažādās kultūrās un dažādos laikos principiāli atšķirās => vienas “līdz galam noskaidrotas normas” nav

    => UN? nu tad ir interesanti tās filmas skatīties NO TĀDA VIEDOKĻA: puiši pasteidzās un realizēja pirmo, PRĀTĀ IENĀKUŠO sātanisko nodomu, ideju
    ;
    bija iespējams savādāk;
    ja
    TOREIZ NEIZDARĪJA PAREIZI
    tad
    TAGAD IR LAIKS RĪKOTIES PAREIZI
    ;
    Kā? Nezinu, cenšos uztaustīt

  • Ivar, A.Hermaņa sakāmo rullītī …, tā arī vajag turpināt. Tas ir dziļš induktīvs, nezinu kā pat Hermanis atļāvās kaut ko tādu Rīgas saimniekiem pateikt priekšā, un viņš pat nesolīja, viņam jau bija gabals. un vispār šādā diskusijā varētu būt ilgstoša panākumu straume, pie kājām vēl nerestaurēta ruīna, bet mēs savas nekompetences izmērā, vienkārši esam tai pagājuši garām, ielaižam citus, kuros laužas mēmas refleksijas un nepietiekama spriestspēja

    Bravo Ivar!

  • to : Viss kā redzi notiek galvā.
    Dostojevskis un Tolstojs, krievu inteliģence atbildi deva brāļu draudžu un jaunlatviešu laikā :cilvēka Dvēsele ir tā arēna, kur Dievs ar nebūtību cīnās

  • Ivar, nevajag ne A ne B pietiek ar mažoru un minoru. Viss uzreiz nostājas vietā. Līdzsvar nebūs, kā jau to tagad redzam, tikai balanss.

  • Aristotelis 4.gs.p.m.ē. cilvēku nosauca par politisku dzīvnieku, – katrs cilvēks, par tik, par cik viņš ir cilvēks, ir politiķis. (Runa gāja, protams, par brīvajiem cilvēkiem, tiem, kuriem ir sava māja, sava saimniecība, ko vadīt, jo tikai tādos apstākļos ir iespējami reāli politiski lēmumi). Makss Vēbers 19.gs.beigās uzrakstīja traktātu “Politika kā profesija un aicinājums” – atcerēsimies, ka vārds “profesija” cēlies no darbības vārda, kurš nozīmē apliecināšanu, sludināšanu. Politika nevar būt “profesija” industrializācijas laikmeta izpratnē – kā “profesionāli politikas ražotāji”.
    Aristotelis bija universāls un dziļš domātājs, faktiski visas Rietumu civilizācijas (ieskaitot arī viduslaiku arābus) fizikas un metafizikas pamatlicējs (tātad radītājs), poētikas un ētikas principu apzinā’tājs, un viņa nozīme samazinājās pēc Renesanses, sākot varbūt ar Dekartu, kuram piemīt slavenais teiciens “es domāju, tātad esmu”. Jāmeklē, no kurienes aug kājas tam mūsdienu līdz absurdam novestajam racionālismam, kurš ļāva cilvēku padarīt par ideālu mašīnu, par kontrolējama un vadāma matriksa . Arī Rasta minētajā saitē ir video, kur runa tā vai citādi iet tieši par to – ka mēs (cilvēce Rietumu civilizācijas vadībā)esam nonākuši savas domāšanas slazdā.
    Starp citu, Mārtiņam Luteram bija viena vienīga liktenīga tikšanās ar Dekartu – viņi nesapratās.

  • Man personīgi šķiet, ka slazdi ir uzlikti visur mūs matricē un mūsu domu gājienos. Tas jau vien tiek panākts domājot, kur satiecies ar sienu. Bet šis sienas ir radījuši autori, konkrēti cilvēki, kuriem rūp lai Tu nespertu soli tālāk, lai visas pozīcijas būtu kontrolējamas. Kā jau ar laboratorijas dzīvnieciņiem.

  • Ja Dekarts saka, ka viņš domā (bet viņš tikai saka), tad kas gan domājošs vēl pastāv to nesakot?

  • varētu pat ieviest terminu – domāšanas patvaļa, aizdomāties tā, ka neatkūkosi. Bet tas vēstījums jau būs par citām dimensijām , paralēlēm …

  • interesanti būtu uzdot jautājumi mūsu politiķiem, ko viņi zin vai varbūt nojauš par citām dimensijām vai paralēlēm. Kā tas varētu atsaukties pozitīvi (mažorā) uz mūsu republikas saimniecisko pienesumu? Varbūt kādam ir dziļāki sakari, un tranzītiespējas, kuras tikai bagātinātu mūsu nacionālo kvēli? Kam mums ārlietu ministrijas? Mums labāk starpplanetārās ekonomikās ministrijas. Melnie caurumi, kā iespējas transportnozarē utt.

  • Jautājums pēdējo dienu komentētājiem.
    Par ko īsti jūs šeit diskutējiet? Esmu tik aprobežots, ka nesaprotu, kur šeit sakars ar raksta tēmu un diskusījām ap to. Kam veltīti šie aforismi un filozofiskie spriedelējumi? Vai arī TF vairs nav priekš manis, bet gan atsevišķu filozofu domu apmaiņas portāls, kam maz sakara ar reālām lietām un aktuālām problēmām???

  • Iesaku sašaurināt diskusiju; nu jau atkal aizgājis par plašu
    to : interesanti būtu uzdot jautājumi mūsu politiķiem
    nu konkrēti : http://gudrasgalvas.lv/kandidats/kalvis_apsitis
    vai
    http://gudrasgalvas.lv/profile/760 – lūk jums mikrodiskusija par demogrāfiju
    ———–
    Un par Dievu arī atkal vajadzētu runāt šaurāk un konkrētākos vārdos; Piemēram Kalvis laikam no Latgales, tur dabiski Dievu saukt NE TIKAI PAR Jēzu, bet daudzos, situācijai atbilstošos vārdos
    ;
    ejam vēl šaurāk – vai mazam bērnam ir jāmāca, ka viņš VAR SASTAPTIES AR SLAZDU un slazdiem? vai “slazda” jēdziens netraumēs bērna psihi? “suprehumānā pedagoģija” iesaka sargāt bērnu no visa “asā”
    UN?
    Esot bijis gadījums.
    Superģimenīte. Superrūpes. SUPERAUDZINĀŠANA.
    UN?
    Bērnam 7 gadi, jāiet skolā, bērns nerunā ne vārda
    1. septembra rītā; brokastis; pēkšņi bērns “visā galva sauc” – blā …… , putriņa pārsaldināta;
    visa progresīvā cilvēce šoka;
    māte beidzot pārvarējusi sevi jautā zeperim – kāpēc visu laiku klusēji?
    A, LĪDZ ŠIM VISS BIJA KĀRTĪBĀ

  • Par: “cilvēka Dvēsele ir tā arēna, kur Dievs ar nebūtību cīnās”
    Gan jā, gan nē (dialektika, Hēdeļa teorēma)
    Ja mēs runājam par mūsu ēru (vēsturiskajā aspektā), t.i., pēc-Kristus laiku, tad viss izskatās savādāk.
    Jēzus ko izdarīja? Faktiski viņš pateica, ka pietiek vienreiz cīnīties, vajag Dzīvot. Un TO viņš arī izdarīja (nav jau svarīgi, kā mēs to nosaucam). Ja “nebūtībai” kaut ko vajag, lai viņa to dabū. Ir teikst: paēdini izsalkušos, padzirdi izslāpušos… un ir teikts, ka ārstu ne veselajiem, bet slimajiem vajag. Tā ka…
    Miesai (fizika) ir inerce (šajā gadījumā – jau divtūkstoš gadus), garā (metafizika) notiek uzreiz, vienkārši atklājas TAS, kas vienmēr IR (šajā gadījumā – cīņa ir jau izcīnīta).
    Mums ir darīšana ar DIVIEM LAIKIEM, tur tas suns aprakts.
    Un tāpēc jau laikam tomēr ir jārunā par tām supersarežģītajām, dinamiskajām, atvērtajām, DZĪVAJĀM sistēmām, kuras atšķiras no visa pārējā ar supersmalku un principiāli neizkontrolējamu PAŠORGANIZĒŠANOS. >>> Krievu izcelsmes amerikāņu zinātnieks Iļja Prigožins, iespējams, bija 20.gs. lielākais POLITIKAS teorētiķis.

  • RX – diskusija iet par vienu un to pašu (katram svarīgāko)nu jau vairākus gadus. Bet ievietotie raksti palīdz neaizmirst, ka diskusija jāturpina.

  • Ivars 15.09.2011., 09:37
    A – crazy, but not out of mind – šamaņi, psihiatri, priesteri
    B – crazy and out of mind – slimi cilvēki, kas iespējams tikai pazaudējuši savu dzīves pavedienu
    ***
    C – out of mind but not crazy. Šie ir tie bīstamākie, “lāčplēši pelēkos uzvalciņos”, kā mēs te
    TF-ā pirms kāda pusotra gada to noskaidrojām. Kāds domātājs (šobrīd piemirsies) teica, ka negudri/garīgi neveseli (angl. insane) ir nevis tie, kuriem nav prāta, bet tie, kuriem ir tikai prāts.

  • tikai ka atkal neaizmirstam – katrs no mums ir supresarežģīta sistēma, kuras apziņa ir tikai ikoniņas uz datora ekrāna

    REINIS TA RUNĀ PAR TO

  • >>> RX 5.09.2011., 10:42
    Personīgi es nediskutēju. Diskusijas, manuprāt, ir nerezulatīvs žanrs. Es meklēju risinājumus. Joprojām. Šajā konkrētajā laikā un vietā – par tēmu “Pasaka par Latviju”. Un ir dažādi konteksti, no kurienes nāk jautājumi un sarunas par tiem, tie, kuri tos uzdod un viens otru papildina, acīmredzot, spēj saredzēt savus kopsaucējus.
    Nezinu, kāpēc Tu tik nievājoši izsakies par filosofijas vēsturi – manuprāt, ja mēs to zinātu, tad mums nebūtu jādzīvo ar šo nožēlojamo karu un vardarbības vēsturi, bet mēs saprastu idejas, kuras nosaka mūsu domāšanu un manipulācijas ar to. Līdz ar to jau varētu sākt runāt par reālu brīvību.

  • PIE LIETAS
    1.1. JA man lūgtu pavairot ŠO grāmatiņu 10-30 eksemplāros (nu ja kādai vienai klasei – un kaut ko tādu spēj veikt KATRS LATVIJAS PILSONIS, kur nu vēl patriots), TAD es lūgtu atļauju šo materiālu nedaudz rediģēt, lielākoties īsinot.
    vai arī
    Izveidotu kādu patiesi savu materiālu, bet iedvesmojoties no Autores konkrētas realizācijas.
    1.2. ŠĀDA veida “iespiešanai gatavi materiāli ir ļoti vajadzīgi, lai radītu nacionālo Latvijas skolu. ŠĀDI GATAVI materiāli būtu ļoti noderīgi arī
    http://www.dzivaskola.lv/
    2.1.JA Izglītības sistēma būtu projektēta izejot no tās lietotāju interesēm un vajadzībām, TAD tas būtiskais, ko audzēknis paņemtu līdz no skolas 12 vai 9 klasēm ietilptu 2-3 simtlapu burtnīcas. Gēte esot sapņojis par skolu, kura nav bibliotēkas.
    http://aplis.lv/andere/126-esejas-par-valdorfpedagogiju.html
    Jā, tas ir ārkārtīgi spēcīgs sapnis; milzīga garīga uzdrīkstēšanās kā Asīzes Franciskam
    2.2. Katram ir vajadzīga grāmata par to kā ticēt, kā dzīvot. Katoļu baznīca piedāvā kaķismu. Baznīcas piedāvā … nu kaut ko piedāvā, kur labs materiāls radies kaut kur zilajās tālēs un, iespējams, jau tā drukāšanas laikā bijis jau pa daļai garu izlaidis. Visbrīnišķīgākie cilvēki mirst. Imants Ziedonis par saviem dzeju krājumiem saka, ka tās esot viņa dzeju kapsētas. Ir vajadzīgi dzīvi cilvēka dzīves ceļveži. Noteikti ir cilvēki, kam jau pieejamie un piedāvātie der. Daudziem tomēr netiek viņiem vajadzīgais piedāvāts.

    Šai sakarā Mg. paed. Initai Ozolai bija problēma:
    Skolā strādāju kopš 1968. gada. Latviešu valodas un literatūras stundās mudinu skolēnos bagātināt un izkopt savu jūtu pasauli (kas atspoguļojas domās un vārdos). Izprast Visuma vienotību un nedalāmību, apzināties cilvēka atbildību par savām domam, vārdiem un darbiem.

    Tad šai skolotājai tapa grāmata – PERSONĪBAS RADOŠĀ DARBNĪCA – to lūdza izveidot Rīgas Hanzas vidusskolas 2007. gada absolventi. Grāmata ir Aivanhova, R. Baha, Amonašvilli, Bono de E., Bradena, Čopras D.,Džibrana H, Grahama I., Heijas L., Koelju, Laita S, Ļežepjokova, Ļūles, Masaru Emoto, Muktupāvelas, Ošo, Ozolas E. , Raudupes, Rīza, Siņelņikova, Sparova, Svitko , Teilora, Tolles īsi sakārtoti tēžu-vadmotīvu konspekti un praktiskie uzdevumi

    šajā grāmatā:
    1.1.Viss, ko mēs par sevi domājam, kļūst par īstenību

    —————————
    Vai ievērojāt? Initas Ozolas “cilvēka garīgajai rokasgrāmatai” (es to tā atļaujos nosaukt) BIJA KONKRĒTS kolektīvs PASŪTĪTĀJS. TF pakustējās, bet nenokustējās darītāju banka.

    Vai TF vai kaut kas cits VAR, piemēram, man pasūtīt konkrētu 10 000 -20 000 zīmju apjoma tekstu par konkrētu tēmu?
    (nu kaut vai sēņotāja rokasgrāmatu uz divām A4 formāta, šai gadījumā zināšu kur dabūt, kur dabūt pirmtekstu, šablonu kā šai gadījumā – titulraksts, titulteksts šai tēmā – zināšu)

  • Svarīgu jautājumu izlemšanā pareizā ideja nosaka izvēli parasti. Tur pat nav jāapspriež nekas un diskusijas arī nav vajadzīgas tad nekādas.

  • Pats ieskatīšos un iesaku ieskatīties
    http://www.tautasforums.lv/?p=3620
    ‘Gana visaptveroša pārvaldības teorija’ (prof.V.I.Zubovs u.c.)
    LAI izveidotu konspektu proģimnāzijas audzēknim par … to kā pēc 9 klašu beigšanas viņš varētu
    vai nu sākt strādāt,
    vai izveidot savu uzņēmumu,
    vai nodibināt ģimeni,
    vai turpināt mērķtiecīgi izglītoties

    Es jau nediskutēju, esmu kādas 4-5 lietas izlēmis un darīšu

  • rasts 15.09.2011., 09:45 Ivar, nevajag ne A ne B pietiek ar mažoru un minoru. Viss uzreiz nostājas vietā. Līdzsvar nebūs, kā jau to tagad redzam, tikai balanss.
    ————-
    es minēju A un B patoloģijas vai …. , te ieteica C, bet ir jau arī vismaz D = OK un D ,t.i., normāli uztver gan mažoru, gan minoru, jo ir atradis savu vietu un ir tajā vietā

  • Tieši pasacīts – http://www.youtube.com/watch?v=d-u2mpiA_gA&feature=player_embedded#
    Un te viens vērtīgs ieraksts atrasts ar kuru gribētu padalīties:

    “Mana – Artura Trockija, adresēta deklarācija visiem maniem radiem, draugiem un paziņām

    Daudzi no maniem radiem, draugiem un paziņām būs pamanījuši manu pēdējā laika aktivitāti saistībā ar iniciatīvu nepiedalīties šīs ārkārtas saeimas vēlēšanās. Daļā no jums tas ir radījis neizpratni par šādu manu soli, daļā pat radījis neiecietību dēļ uzskatu atšķirības.

    Ar katru dienu es ar vien vairāk nostabilizējos pārliecībā, ka esošā sistēma gan globāli, gan lokāli ir novecojusi un sevi izdzīvojusi. Cilvēce ir ieguvusi šo rūgto pieredzi.

    Izcilais Brazīliešu rakstnieks Paulu Koeljū šo sistēmu, tēlaini, apzīmē ar tādiem vārdiem kā „Neredzamā dzīves grāmata”, kuras priekšrakstiem mēs esam pakļauti no dzimšanas, ar paredzamām nostādnēm: skola, augstskola, darbs, karjeras kāpnes, laulība noteiktā vecumā, mūzikas, sporta zvaigznes, mode, kurai jāseko un partijas, par kurām jābalso.

    Ideju par to kāpēc nevajadzētu balsot, vienas deklarācijas ietvaros, nebūs viegli izstāstīt. Ilgu laiku tautā tika dzīvināti dogmatiski un savstarpēji pretēji uzskati, kas mūs ir šķelis un naidojis.

    Kā jau teicu Globālā un Latvijas valsts sistēma, maigi sakot, ir novecojusi. Runājot par Latviju, kandidējošās, spēcīgās partijas sumāri veido divpolāru ar pāreju “attīstības” modeli, Vieni skatās uz Eiropu otri uz Krieviju, bet pa vidu vājāki, izteikti nacionāli noskaņotie. Līdzīga situācija LV bija laikā pirms un otrā pasaules kara. Kad brālis bija vienā frontes līnijā ar komunistiem, tēvs otrā ar nacistiem, trešie pret abiem. Katrs no tiem spekulē ar dažādām idejām, pēc principa – skaldi un valdi. Šis princips, visos laikos darbojas gan lokāli, gan globāli. Taču jāatzīst, ka Eiropas veco dalībvalstu, un ASV piemērs, un aiz tās akli seko Krievija, ilgtermiņā pierāda, ka pieņemtais “attīstības” modelis ar galvenajiem akcentiem uz patērētāju sabiedrības audzināšanu, balstoties uz tehnoloģisko attīstību un slimīgu kreditēšanu, kā arī spekulācijām valūtas un akciju tirgos, noved strupceļā gan ekonomiski, gan morāli. Spilgtākie piemēri, šobrīd, ir ASV un Grieķija.

    Pirms, aptuveni, 1,5 gadiem aizsāktā krīze ir tikai ģenerālmēģinājums tam kas mūs var sagaidīt tuvākajā nākotnē. Taču mūsu politiskās partijas, ar to līderiem, ir tā kritušas alkatībā, ka ir gatavi padevīgi kalpot gan lokāla, gan globāla mēroga oligarhiem, pastarpināti caur dažādiem fondiem un ārzemju aizdevējiem, investoriem un ofšoru uzņēmumiem, lai sagrābtu atlikušos dažādu valstu dažādus resursus, radot totālu monopoliju, aizmirstot, ka šī spēle ir ar dzīviem cilvēkiem. Globālie oligarhi apzinās, ka esošā sistēma ir uz mata līdz sabrukšanai, tāpēc tik intensīvi tiek realizētas tik agresīvas, dažādas finanšu programmas un karadarbības Āfrikā un citviet uz planētas.

    Esmu vienmēr bijis veselīgi kritisks, dzirdot dažādus pieņēmumus par globāla mēroga sazvērestībām. Taču esmu arī pietiekami reālistisks. Dzīves laikā saskaroties ar negodprātīgiem, savtīgiem, alkatības dzītiem cilvēkiem, un viņu rūpīgi plānotām darbībām ar mērķi gūt personīgo labumu uz citu rēķina, bet lokālā mērogā. Tad rodas jautājums, ja jau tas ir iespējams lokāli, kādēļ tas nevarētu notikt arī globālā mērogā? Vai apetīte nerodas ēdot?

    Globālie plāni paredz. Kad lielākā daļa resursu būs globālās oligarhijas rokās, un mums pazīstamā finanšu sistēma atradīsies totālā strupceļā, viņi, tieši vai netieši, nāks klajā ar jaunu varas un finanšu sistēmas piedāvājumu. Esošā demokrātija būs paradīze salīdzinājumā ar jauno. Jo cilvēks ar savām pamata dzīves nepieciešamībām būs pilnībā atkarīgs no globālās oligarhu varas un gribas. Tās grūtības ar ko mēs saskaramies šobrīd ir plānotā aisberga, šobrīd, redzamā daļa.

    Dzimtas mājas – Zeme – Dzīvā daba ir garīgās un materiālās labklājības viens no pamata stūrakmeņiem.

    Ņemot vērā reālās iespējas nopelnīt, mēs vēl varam atteikties no nesamērīgi uzskrūvētajām cenām par komunālajiem maksājumiem, apkuri, elektrību, degvielu, pārtiku un citiem dzīvei nepieciešamajiem maksājumiem, aizvietojot tos ar dažādiem risinājumiem, iegādājoties vai izmantojot esošus lielākus vai mazākus zemes pleķīšus uz kuriem var izaudzēt gan veselīgus kartupeļus, maizi, pienu, gan sagādāt malku ziemai. Bet ne visi vēl zina, ka šogad ASV kongresā tika iesniegts likuma projekts par valdības monopolu uz atļauju izsniegšanu cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties zemi uz kuras varētu audzēt augļus un dārzeņus pat personīgām vajadzībām. Šāds likumprojekts sekoja uzreiz pēc masveidīgas tendences, no cilvēku puses rast risinājumu bezdarbam ar ekoloģisko saimniecību palīdzību. Tas ir sākums. Šādi ierobežojumi – represīvas metodes var nonākt arī līdz mums.

    Saeimas atlaišana nebija tautas iniciatīva.

    Bet gan globālās un lokālās oligarhijas plāns, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā un novērstu uzmanību no globāliem procesiem Latvijas mērogā. Ja jau pamatos, sistēmā nebūtu ieliktas nepilnības, šo saeimas atlaišanas izrādi mēs neredzētu. Tikai pateicoties šiem apzinātiem juridiskiem caurumiem, ir iespējams spekulēt ar tādām idejām kā „ja nepiedalīsies vēlēšanās uzvarēs lielākais ļaunums – izvēlies mazāko” Bet kam negribas dzīvot labāk, ko darīt, vai ir citas iespējas? (Tauta – komunisti nāks, jeb citai auditorijai mēs aizstāvēsim krievvalodīgo intereses). Un tauta uz to vedas.

    Vai ir kvalitatīvi piedāvājumi un izvēles iespējas!

    Šobrīd, politiskās programmas ir „ūdeņainas” un abstraktas, bez skaidra un ticama visas tautas interesēm vērsta labklājības realizācijas plāna, ņemot vērā arī Latvijas vēsturiskās īpatnības, nekurinot naidu tautā. Bet patiesībā aiz tām stāv noteiktas cilvēku saujas interešu bīdīšana.

    Bet situācija nav tik bezcerīga, ja vien mūsos kaut nedaudz ir dzīvs radošais gars.

    Kas, manuprāt, mums šobrīd būtu jādara, lai šie plāni nerealizētos.
    Cilvēkiem ir jātrenējas uz dzīvi paskatīties ne koleidoskopiski. Jāuzliek kā uz delnas 20, 30, 100 pat 1000 gadus ilgu pieredzi un, tad jāvērtē, valsts un tās nācija dzīvoja, dzīvo, dzīvos labklājībā vai pretēji – virzās uz pašiznīcību.

    Tautai, šobrīd, ir nepieciešams intensīvi pašizglītoties, neatkarīgi no profesijas. Pie noteiktas izpratnes paš – organizēties, lai vēl ar atlikušajiem juridiskiem mehānismiem atgūtu varas pozīcijas par labu tautas interesēm. Mēs taču zinām, cik grūti ir ko ietekmēt pēc vēlēšanu periodos – tauta ir politiķu Galvenais domu objekts tikai pirmsvēlēšanu laikā.

    Katram valsts iedzīvotājam ir jāsaprot, ka ne viens cits cilvēks neizrādīs lielāku interesi par mūsu bērniem kā mēs paši. Visa Dieva uzliktā atbildība par paša un bērnu dzīvi ir jāuzņemas pašiem individuāli, bet saskaņā ar citiem cilvēkiem, neatkarīgi latvietis viņš ir krievs vai ēbrejs. Godprātīgs cilvēks nekad nenostāsies pret valsts pamata nācijas kultūru un prioritātēm, nesāks diktēt savus noteikumus, bet gan cienīs un iemīlēs labvēlīgu mājas saimnieku. Tāpat kā labs saimnieks vienmēr izturēsies viesmīlīgi pret labestīgiem viesiem, jo īpaši ņemot vērā, ka krievs pēc vairākām paaudzēm nav vainojams pie tā, ka bija laiks, kad ideoloģiskie tēvi izvērta globālu iejaukšanos citu tautu teritorijās un to kultūrās ar dažādiem negodīgiem paņēmieniem. Līdzīgi latvieši iejaucas un atstā savas pēdas Anglijas kultūrā un vēsturē. Bet vai par to būtu jāvaino latvieti, ka viņš meklēja risinājumu, lai pabarotu ģimeni? Katrā tautībā ir godprātīgi un negodprātīgi cilvēki. Katram pašam jāizvēlas, kuru pusē nostāties.

    “Esiet karsti vai auksti, bet ne remdeni,

    jo remdenos es izspļaušu no savas mutes ” /Jēzus/

    Pašorganizācijas rezultātā ir jarada jauna valsts sistēma balstīta uz jaunu uzskatu paradigmu

    kurā par pamatu tiek ņemta dzīvā, cilvēka aritmētika, kurā 1+1= 3 nevis 2.

    Labklājības līmeni nevar vērtēt tikai naudiskā izteiksmē.

    Politiķi pat nenojauš, kas īsti ir LABKLĀJĪBA. Bet kā mums visiem ir zināms patieso un vienīgo man LABI – KLĀJAS sajūtu spēj radīt tikai MĪLESTĪBA. Patiesībā visai valsts sistēmai būtu jāstrādā, galveno kārt, uz to lai nodrošinātu nevis ar vien jaunākas tehnoloģijas TV vai citas tehnikas iegādes iespēju, bet gan lai nodrošinātu tādu vidi, katram cilvēkam, kurā ir ideāli apstākļi MĪLESTĪBAS jūtu saglabāšanai ģimenēs. Bet kā zinām par naudu patiesu mīlestību nenopirksi un materiālie labumi novecojot atstā aiz sevis rūpes par tām.

    Līdz ar to galvenais likums, pēc kura tiek vērtēti visi pārējie likumu projekti ir CILVĒKA DZĪVES VIDES PILNVEIDOŠANA. Bet, lai apzinātos, “kāda ir pilnvērtīga dzīves vide cilvēkam – detaļās”, ir jānovirza uz to visas tautas, gaišie prāti.

    Jaunā vēlēšanu sistēma

    Jāizstrādā tautas izstrādāts un akceptēts valsts attīstības plāns.

    Normāli būtu tā, ka cilvēki ievēl noteiktu cilvēku uz noteiktu amatu ar labi zināmiem viņa uzskatiem un apliecināto darba pieredzi. Kā arī katrs no tiem piedāvā savas nozares amatam atbilstošu, detalizēti izstrādātu rīcības plānu uz gadu, diviem vai 10, jau balstītu uz tautas akceptētu valsts ilgtermiņa attīstības plānu. Atkarībā no uzdevuma sarežģītības tauta piešķir finansējumu šim cilvēkam plāna realizācijai. Darba gaitā ierēdnis sniedz publiskas atskaites. Tāpat to var atlaist jebkurā brīdī, ja redzams, ka ir kļuvis negodprātīgs vai netiek galā ar pienākumiem. Par nekvalitatīvi paveiktu darbu saņemto atalgojumu, tautai atmaksā vai atstrādā uzticētajā veidā. Tauta šīs atskaites var vērtēt, apspriest, nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas un to visu var darīt elektroniski i – netā ar i – bankām līdzīgu drošību.

    Šīs idejas , protams ir daļēji atsegtas, kuras būtu jāapskata sīkāk. Ir arī citas.

    Nepiedalīšanās vēlēšanās ir Morāles un skaidras apziņas jautājums

    Piedalīties vai nepiedalīties ir tava brīva izvēle. Bet vērtīgi ir zināt un atcerēties, ka tas ir galvenokārt morālas dabas jautājums. Jo mēs visi jau iepriekš zinām, ka izvēlamies ne jau sakārtotas valsts sistēmas ietvaros, starp godīgiem un negodīgiem, bet gan negodīgos, kuri pat netaisās šo sistēmu sakārtot. Uzdevums nav kārtības ieviešana tautas labklājībai, uzdevums ir sagrābt pēc iespējams vairāk uz tautas rēķina – DAROT TO TĀ, lai tauta neķertos pie dakšām.

    Ja dari to reti, tad šī ir viena no tām reizēm, kad ir svarīgi remdēt prāta kaislības un katram pašam ieklausīties savā iekšējā Dvēseles Gaismā.

    Lai mums izdodas!

    A. Trockijs

  • http://www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/…/KMPamn_100811_projekts.pdf
    Nu der to palasīt un der tur varbūt IERAKSTĪT kaut ko jaunu
    vai arī
    veidojot kādai kopienai “kaut ko tādu”

  • Zane 20.09.2011., 10:44 Dziesmā saklausu To par ko rūgtumam ir pamats
    Tomēr nesaklausu ko citu – zemnieks kā tāds Latvijas lauku un Latvijas likteni vairs nenosaka, jo “dabiski industralizējies”; Latvijas Lauku un Latvijas likteni VĒL IZŠKIRS, vēl neizveidojusies garīgi bagāta un un sevi nodrošināt spējīga, darbīga un praktiska XXI gs. Latvijas patiesā inteliģence un gara spēks (arī Kas-PAR-s – tad PAR KO VIŅŠ IR, ja ir PAR KAUT KO?).

  • labdien
    Jūs meklējat aizdevumu naudas, lai sasniegtu
    projektu, atdzīvināt savas aktivitātes, samaksāt studiju maksu par saviem bērniem,
    nopirkt mājas utt… Mani vairāk uztrauc, es esmu indivīds,
    Ekonomists operators, kurš liek aizdevumiem, sākot no 1000 € € 900,000
    visiem nopietniem personām spēs izpildīt savas saistības. uz
    procentu likme ir 2,5 – 3 % gadā, saskaņā ar jūsu pieprasījumu.
    Jums nepieciešams naudu citu iemeslu dēļ, lūdzu, nevilcinieties ar mani
    sazināties, lai iegūtu plašāku informāciju.
    Te ir mana pastu:ecofinance.vie.fr.be.gd@gmail.com
    Labi, jūs

  • Vai tautasforums.lv ir miris?

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.