A.Biseniece: ‘Par Latvijas mežu pārvaldību’

Labdien! Domāju, ka pašreiz masu medijos ir daudz „Latvijas valsts mežu” (LVM) kritikas, bet maz konstruktīvu priekšlikumu. Ir skaidrs, ka esošā kārtība kļūst arvien ačgārnāka – pretēja meža un tajā strādājošo cilvēku loģiskajai lietu kārtībai.

Tāpēc te ir neliela analīze -
*) kā ir šobrīd,
*) kā vajag būt,
*) kāpēc.


Šobrīd:
visā Zemgales mežsaimniecībā ir 48 darbinieki: juristi, iecirkņu priekšnieki. Pārējie darbinieki ir īslaicīgi: gadu, varbūt pat dažus mēnešus, jo pastāv konkursu kārtība uz darbu. Šie konkursanti saņem zemāko cenu par savu darbu. Ļaudis no Latgales un Kurzemes brauc pat 300 km uz darbu katru dienu vai nakšņo ne savās mājās.

Jābūt: katrā mežsaimniecības iecirknī ir 10 – 20 pastāvīgi štata darbinieki: priekšnieks, meistars un koku zāģētāji, stādītāji un jaunaudžu kopēji, kas katrā gadalaikā veic atbilstošo darbu, dara to gadu no gada un ir pieredzējuši savos amatos. Viņiem ir normāla, konkurētspējīga alga, tāpat kā tagadējiem vadošajiem darbiniekiem, dienesta apģērbs un darba rīki.

Kāpēc: nevar būt uzņēmums, kurā ir tikai priekšnieki. Mežs ir jākopj, jācērt, jāstāda regulāri, gadu no gada, apjoms it kā tiek plānots un ir vairākus gadus uz priekšu zināms. Tāpēc tas jādara prasmīgiem darbiniekiem ar pieredzi. Vietējiem cilvēkiem, kuri paši kops to, ko iestādīs un paši zāģēs. Tad darbu darīs labi, jo būs kauns kaimiņu priekšā, ja darīs slikti un paši arī zinās, ka nākamreiz tai pašā vietā savas kļūdas būs jālabo.

Tagad cilvēki meklē citu, pastāvīgu darbu, jo nav zināms, vai nākamgad būs darbs un vai visu gadu. Ko dara cilvēks, kurš tikai vinnējis koku stādīšanas konkursā? Ja vinnētājs uz darba samaksu ir mītiskā valsts, tad – kas ir šī valsts, ja katrs no konkursa vinnētājiem ņem darbā vēl vairākus cilvēkus, par kuriem nodokļus nemaksā, šiem cilvēkiem nekrājas pensijas.

Jau tā zemā cena tiek nobraukāta degvielā, pārvietojoties bezjēgā no viena valsts gala uz otru, pērkot sausu pārtiku un ārstējoties pēc šādas stresainas dzīves (pasēdiet Stradiņu onkoloģijas nodaļā un paklausieties šos stāstus!! Mans vīrs arī tur bija!)


Šobrīd:
katrs LVM darbinieks kā pie konveijera pārzina tikai vienu operāciju.

Jābūt: ir iecirknis, kura lielums ir – vairs ne APGAITA varbūt kā senāk, bet ne vairāk kā 1000- 3000 ha. Tajā strādā cilvēki, kuri pēc vajadzības un gadalaika veic visus nepieciešamos darbus tajā.

Kāpēc: pa vienu un to pašu teritoriju atkal bezjēdzīgi šurp turp pārvietojas ļaudis, kas tērē laiku un degvielu. Viens brauc garām jaunaudzei un nezina, kas tas tāds, jo viņu interesē tikai cērtamie koki. Otrs brauc garām nozagtai platībai un nezina, ka tā nav konkursa kārtībā izzāģēta, jo viņam gar to nav daļas. Brauc pa varbūt labojamu ceļu, taču neliekas par to ne zinis, jo tā nav viņa kompetence. Kad viens ir kaut ko padarījis, otrs 16 000 hektāros to pamana pēc pusgada vai vispār nepamana. Arī nozagtu koku, vējgāzi vai kukaiņu postījumus, arī aizsargājamus augus un putnus.

Atbildība par konkrētu teritoriju nav nevienam, jo arī teorētiskais saimnieks – iecirkņa priekšnieks ierauga uzbūvētu ceļu un skatās kā uz brīnumu.

Mežs ir vienots organisms un tieši tāpat vienā pietiekami mazā uzraugāmā teritorijā ir jābūt vienam cilvēkam, kurā šo teritoriju pārrauga (man nav pieņemams vārds- apsaimnieko… izsaimnieko??), ir tās saimnieks un viņa pārziņā ir viss, kas tajā notiek.


Šobrīd:
LVM teorētiski plāno savas darbības, pat it kā uz vairākiem gadiem. Patiesībā pat pati sīkākā lieta: piemēram, jaunaudžu saraksts, ko saņem konkursants gada sākumā, līdz gada beigām ir mainījusies pat par 30- 40 %. Par plānotajām cirsmām, aizsardzības teritorijām utt. – nav vērts pat runāt. Nevienam šim plānam nav atrodams konkrēts viens cilvēks – atbildīgais. Pēc gada, pat biežāk ir amatu un pienākumu pārdale, plānu pārtaisīšana, cilvēks vēl nav sapratis, kas jādara, bet jau viss atkal ir mainījies.

Jābūt: katrā struktūrvienībā: iecirknī, mežsaimniecībā, visā organizācijā pašas viedākās galvas ir izveidojušas attiecīga līmeņa plānu. Tas ir diskutējams, kamēr veidošanās stadijā, bet pēc tam negrozāmi izpildāms. Ir zināma konkrēta persona, kas vienpersoniski par to atbild.

Kāpēc: mežs ir stabila un ilglaicīga struktūra, tur viss mainās pa gadu desmitiem un ir samērā paredzams. Arī cilvēks var labi darīt tikai to darbu, kurā viņš ir ilgi strādājis un ieguvis zināmu pieredzi. Mežsaimniecībā ir pat dinastijas, arī mūsu pusē, kur bērni un mazbērni pārņem vecāku pieredzi un amatu. Ja katru plāniņu, piemēram, ceļus, jaunaudzes, cirsmas utt. kādā teritorijā plāno cits cilvēks, tad, to saliekot kopā dabā, var iznākt tikai un vienīgi haoss.


Šobrīd:
iecirkņa priekšniekam tiek no augšas nodots kubikmetru skaits, kas gadā būs jānodod valstij. Vairāk ne par ko viņš šai ziņā neatbild.

Jābūt: iecirkņa priekšniekam ir zināma naudas summa, ko gadā jāiemaksā valsts budžetā. Kā šo summu nopelnīt, viņš lemj pats kopā ar vietnieku ( -iem).

Kāpēc: tagad kokmateriāli tiek pārdoti skandināviem par zināmām cenām, visvairāk tajos gados, kad pašiem it kā vajag naudu un par lētu, aptuveni fiksētu cenu. Pāri valsts robežai koksne aiziet neapstrādāta vai minimāli pārstrādāta. Ja priekšnieks rīkosies kā labs saimnieks, viņš var pārdot divreiz mazāk kubikmetru, bet ejošu sortimentu nelielākā apjomā par lielāku cenu. Varbūt par zemāku cenu, bet vietējam ražotājam (ja tādi vairs ir??!!), un ar to viņš būs atbalstījis valsti dubulti, jo būs darbs vēl vairākiem vietējiem cilvēkiem, valstij ienāks vēl nodokļi un koksne iegūs citu eksporta vērtību.

Būdams prasmīgs saimnieks, viņš var naudu nopelnīt varbūt vēl citos veidos, ne tikai tirgojot pliku koksni. Tā, kā padomju laikā pelnīja Tērvetes saimnieks Gredzens un citi. Katrā ziņā – arī koksni, realizējot nevis ekstensīvi – lielu apjomu par zemu cenu, bet zināmu sortimentu par labāko cenu. Kaut vai sezonā algojot 4-5 skolēnus, lasot dzērvenes un realizējot tās, iestrādātas pūdercukurā… Utopija? Tad kāpēc tepat šaipusē vēl joprojām ir neizmantoti aroniju stādījumi pie mežniecības??


Šobrīd:
lai gan apsaimniekojamais mežs ir VALSTS, tātad sabiedrības īpašums, vietējā sabiedrība netiek nedz iesaistīta reālā darbā, pelnot naudu, strādājot šajā valsts īpašumā, nedz arī lemšanā par konkrētas teritorijas stratēģisku attīstību un šo lēmumu īstenošanā.. Nav ilgtermiņa kopainas, kuras teritorijas daļas ir unikālas, kuri meža masīvi saglabājami viengabalaini klimatu veidojošo faktoru, vējlauzēja lomas un citu nekoksnes faktoru dēļ. Pašlaik daudzi iedzīvotāji vasarās pelna iztiku, lasot sēnes un ogas. Šie mežu masīvi, kas arī ir ar svarīgu saimniecisku nozīmi, nav apzināti un īpaši apsaimniekoti, jo, piemēram, melleņu krūms aug 25 gadus un tad attiecīgi arī ražo.

Jābūt: stratēģisko kādas teritorijas (pagasta, novada utt.) attīstības plānu veido LVM kopā ar pašvaldību un to dara vietējie cilvēki, nevis eksperti, kas to standartizēti dara pa visu valsti, nepārzinot vietējos apstākļus. Šis plāns ir zināms, pieņemams vietējiem iedzīvotājiem, jo tas ir viņu pašu redzējums par savas vietas attīstību un viņi ir vienīgie reālie tā īstenotāji.

Kāpēc: ja kāds no malas ir aprakstījis kaut kādus papīrus, bieži šī informācija turpat uz papīra arī paliek un vietējais cilvēks, kā mūsu pusē, nemaz nezina, ka jau no 1957. gada „Zebrus” ir dabas liegums (dabas liegums “Zebrus un Svētes ezeri”)!
Eksperts teritoriju, kurai plānu viņš raksta, apmeklē pāris reižu vai pat nemaz, iztiekot ar savākto informāciju. Tāpēc šie plāni ir vienveidīgi un neņem vērā vietējās īpatnības. Tie tāpēc nav arī pieņemami vietējiem iedzīvotājiem, ka viņiem ir atņemta iespēja būt savas vietas saimniekiem.

* * *

Nu, vēl varētu turpināt daudz. Turpinājums sekos.

Ja šis viss, kas te aprakstīts, tuvāko 2-3 gadu laikā tiks ieviests dzīvē, tas par vairākiem tūkstošiem cilvēku samazinās aizbraucēju skaitu no valsts un par daudziem tūkstošiem bagātinās valsts tukšo kabatu. Esmu gatava tajā visā piedalīties, stādot, kopjot, vadot ekskursantus… lai mežs zaļo un plaukst un lai tajā strādā pieredzējuši, prasmīgi cilvēki!


Ar cieņu –

Anita Biseniece, ģeogrāfe, biedrības „Zebrus draugi” valdes loc., tel. 29353183.


  • Uz visām atbildēm man ir viens jautājums – kāpēc?
    Visi droši zin pasaku par trīs sivēntiņiem, bet kāpēc trīs?
    Ir daudz parādību cilvēku vidu, bet fiziski kur ir to centrtiece?
    Septiņi rūķīši …

  • Šis haoss ir valsts pasūtījums, tātad, mērķtiecīga darbība.
    Kāpēc skandināviem atdodam un pa lēto? Ir jau savi iemesli un vienošanās.
    Bet mežziņi, mežkopji un citi, kas zina, ka jāstrādā nākotnei, tiek nodarbināti ar darbības simulāciju (imitāciju)- daudz braukā, kaut ko saskaņo, par kaut ko atskaitās, kaut kur skrien, sabeidz veselību un nervus…

    Vai arī jums pēdējā laikā nešķiet, ka dzīvojam kaut kādā sadomātā pasaulē, kurā katru dienu pieņemam neprātīgas spēles noteikumus?
    Un bail nepieņemt…

  • Sandra, šķiet!

  • http://www.bizness.lv/prognozes-rezultati/id/14543/vai-meza-apsaimniekosana-latvija-ir-ilgtspejiga
    Mūsdienās ir izstrādātas metodes, kā tās aprēķināt un salīdzināt, piemēram, ar ieguvumu no kailcirtēm – kā īstermiņā, tā ilgtermiņā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, meža nekoksnes vērtības Latvijā atbilst 71 miljonam latu gadā.

    Ainārs Auniņš, Elmīra Boikova, Guntis Brūmelis, Viesturs Ķerus, Jānis Ķuze, Jānis Priednieks, Aivars Petriņš, Māra Janaus, Uģis Kagainis, Juris Kazubiernis, Rolands Lebuss, Mirdza Leinerte, Edgars Lediņš, Aivars Mednis, Gunārs Pētersons, Edmunds Račinskis, Daina Roze, Zinta Seisuma, Rūta Sniedze-Kretalova, Māris Strazds, Vita Šalavejus, Ilze Vilka, Viesturs Vintulis.

    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/jurgis-jansons-latvijas-mezi-miti-un-realitate.d?id=39934363
    labs raksts ar vēl labākiem komentāriem, piemēram
    3. klases matemātiķis, 04.08.2011 10:36
    Vēlreiz par metemātiku. ja 10 gados nocērt 300 000 ha, tad gadā nocērt 30 000. Latvijas mežu kopplatība ir apmēram 3 000 000 ha. Gadā nocirstā platība ir 1/100 daļa no mežu kopplatības.
    Varbūt šo aprēķinu vajag piedāvāt pārbaudīt LU Fizikas un matemātikas fakultātē?

    Patiesībā šis apjoms būtu apsolūti ideālas mežsaimniecības piemērs, Ja Latvijā būtu tikai priežu audzes ar aprites periodu 100 gadi – katru gadu nocērt 1/100 daļu 100 gadu laikā. Bet Latvijā priedes ir tikai 30%!! Pārējos mežus veidos sugas ar daudz īsāku apriti, kādēļ 1/100 daļa gadā ir neliela ciršanas intensitāte!! Ja Latvijas mežus veidotu tikai apse ar apriti 40 gadi, tad gadā nocirstu nevis 1/100, bet gan vismaz 2 x lielāku platību
    ———–
    Meži un ne lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas ir otra lielākā Latvijas bagātība

  • http://www.edruva.lv/viedokli/15108
    Tieši meža nozarēs nodarbināti ap 40 tūkstoši cilvēku, taču var ticami apgalvot, gan caur tieši radītu pieprasījumu (transporta pakalpojumi) gan netieši radīto (ietekme uz kopējo pieprasījumu) no meža nozares pastāvēšanas ir atkarīgi vairāk nekā 100 tūkstoši darbavietu.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.