V.Ā.Lapsa: ‘Izvairīsimies no politiskā vēža’

Lūdzu Satversmes tiesu izskatīt Latvijas Saeimas vēlēšanas likumu un atzīt to par nedemokrātisku un neatbilstošu Satversmei pēc sekojošām pazīmēm.

1. Vēlēšanu likuma 9. pants paredz, ka Saeimas kandidātus var pieteikt tikai politiska partija vai to apvienība un tikai saraksta veidā. Šis diskriminējošais pants atrodas pretrunā ar Satversmes 9. pantu, kurā ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš pirmā vēlēšanu dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Šis pants tieši tādā pašā veidā atrodas arī iekšējā pretrunā ar šā paša vēlēšanu likuma 4. pantu, kurš faktiski atkārto Satversmes 9. pantu. Šī neatbilstība ir radījusi mūsu mazskaitlīgo (visas kopā mazāk par 1% no iedzīvotāju skaita) partiju diktatūru, kura kropļo Saeimas vēlēšanas. Tādā veidā izvirzīt var tikai tos kandidātus, kuri ir izgājuši partijas uzticamības filtrus. Piemēram, tādā veidā ir arī izslēgta iespēja neatkarīgo deputātu kandidātu izvirzīšanai, kāda, piemēram, ir Lietuvā, bet pie mums tādi ir pilnīgi diskriminēti. Tādā evolūcijā ir radusies vadošo sīkpartiju koalīcija, līdzīga kompartijai, kuras padome jau 20 gadu diktē sev paklausīgo likumdevēju grupējuma sastāvu, tikai priekš savām interesēm. Tāda pati sistēma darbojas arī Vidusāzijas postpadomju valstīs, kur politiskās partijas un valdošo ģimeņu klani ir vieni un tie paši mafiozie grupējumi, un līdzība ir pārsteidzoša. Vēlēšanu likuma 33. panta 11. punkta prasītais kandidāta pašraksturojums var arī neatbilst patiesībai, jo nav prasīts tā oficiāls apstiprinājums. Tādā veidā ir pieļauta vēlētāju brīva krāpšana, un tās rezultāts jau 20 gadu ir redzams mūsu Saeimas deputātu profesionālajā un morālajā neatbilstībā, kā arī šo likumdevēju darba zemajā kvalitātē un tai atbilstošajam mūsu ekonomiskajam stāvoklim un Latvijas zemajam reitingam pasaules tautu saimē.

2. Vēlēšanu likuma 31. panta 4. sadaļā nav noteikt – kas īsti ir derīgi biļeteni. Tā rezultātā sarūgtināts vēlētājs (un tādi ir vairākums), gribēdams balsot pret nevēlamo partiju, dusmās pārsvītro visus kandidātus, iemet biļetenu, un pēc tam izrādās, ka pat tāds biļetens ir derīgs un viņš tomēr ir nobalsojis par noteikti negribēto partiju. To atļauj šī jēdzienu brīvā interpretācija, kurā izvēli acīmredzot izdara Vēlēšanu komisija, bet vēlētājs par to netiek nekādi brīdināts ne vēlēšanu iecirknī, pat ne Vēlēšanu likumā, kur nu vēl presē. No acīm redzamā izriet slēdziens, ka likumdevēju kompānijas sastāva izvēle nekādi nav vēlētāju rokās. Nav arī loģikas teicienā, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Mūsu tauta ar šo likumu ir piekrāpta un tādēļ vien šādu Saeimu nav pelnījusi.

3. Vēlēšanu likuma 33. panta 4. sadaļa izslēdz vēlētājam jebkādu iespēju izvēlēties labākos kandidātus no dažādu partiju biļeteniem, jo tāda izvēle šeit ir noteikta par nederīgu. Arī šī diskriminējošā sadaļa ir viegli redzamā pretrunā ar Satversmes 9. pantu. Šāds ierobežojums ir ierīkots ar acīm redzamu nolūku izslēgt politisko partiju godīgu konkurenci, jo tad tās partijas, no kurām tiks izvēlēts nepietiekams deputātu skaits automātiski kļūs nevajadzīgas. Tad to izlems vēlētāji, un to, lūk, mūsu paštaisītās partijas nekādi nedrīkst pieļaut.

4. Vēlēšanu likums arī nenosaka, kādā secībā ierakstīt deputātu kandidātus vēlēšanu listē. Taču tā nekad nav pēc alfabēta. Kādēļ? Ir taču zināms, ka pūļa psiholoģija visupirms liek balsot par tiem, kas listes augšgalā. Loģiski, partija tos, kas ar īkšķi parāda, kā jābalso, noliks listes augšgalā, zemāk būs paklausīgie, bet tie, kam ir sava galva, būs listes beigās. Tādā veidā pat vienas partijas robežās vēlēšanas tiek viltotas, pirms tās ir notikušas, un esošais likums to neizslēdz.

5. Mūsu vēlēšanu likums ir unikāls arī ar to, ka atšķirībā, piemēram, no dzīvokļu vai garāžu kooperatīviem, tajā speciāli (?) ir aizmirsts paredzēt minimālo vēlētāju skaitu – kvorumu, pie kura vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām. Tas nozīmē to, ka tās nav iespējams pat boikotēt! Pat ja visa Latvija atteiksies pie esošā likuma vēlēt, kāds vienmēr varēs lēti nopirkt pāris bomžu balsis, un būs notikušas tādas vēlēšanas, kādas pasūtītājs gribēs. Tāpat šajā likumā, drošs paliek drošs, arī nav paredzētas nekādas kļūdaini ievēlēto un negodīgo deputātu atsaukšanas iespējas.

Visas šeit minētās ļoti nedemokrātiskās īpatnības, kuras atšķir Latviju no civilizētām ES valstīm, ir iekopētas arī republikas pilsētu domju un pašvaldību vēlēšanu likumos.

Tā kā nav ne mazāko cerību, ka esošā Saeima vēlēsies šīs kļūdas labot (arī vēzis nekad neārstēs savu saimnieku), tad griežos pie Satversmes tiesas, kura vienīgā ir pilnvarota Saeimas pieņemtos likumus demokratizēt un juridiski sakārtot, – ar lūgumu to ātri izdarīt. Lūdzu, ņemt vērā to, ka, ja nākamo Saeimu mēs vēlēsim pēc esošā likuma, tad mēs atkal dabūsim Saeimas vietā tādu pašu politisko vēzi, kā tas ir bijis līdz šim. Valsts vispirms ir likumi, un, ja nav likumu, tad ir tikai teritorija, taču – kādi ir likumi, tāda ir arī valsts un tāds ir tās tautas liktenis.


Videvuds Ārijs Lapsa

Ieteica Laura R.


  • http://www.ventasbalss.lv/blogs/read/14

    Filozofija ir ierakstīta tajā milzu grāmatā, kas allaž stāv atvērta mūsu acu priekšā. Ar to es domāju Visumu. Un tā rakstīta matemātikas valodā – Galilejs (12. lpp.)

    Mēs runājam par GALILEJU – kāpēc? Tāpēc, ka viņš bija renesanse. Viņš un Koperniks, un Leonardo da Vinči. Viņi toreiz pateica: “Blaukš!” un nogāzās visas margas, un tad viņiem bija jāstāv pašiem uz savām kājām milzīga, neizpētīta Visuma vidū.

    Cilvēki ir uzcēluši jaunus žogus, tālāk un plašāk. Bet ir pienākusi jauna renesanse! Katru dienu, nevienam nemanot, kad visi runās par politiku, futbolu un naudu, vienā mirklī visi mums zināmie žogi tiks sagrauti. (16. lpp.)

    Citēts pēc Hoils un Eliots – Andromēda – pirmizdevums 1962.; izdots latviski 1969. ap 25 000 tirāžā; pieejams elektroniski

    ————–
    Daudzi žogi jau ir nogāzušies (sevišķi īstajā politikā un izglītībā, pedagoģijā, reliģijā), bet mēs vēl arvien cenšamies pie tiem turēties ka pie kruķiem. Ar kruķiem un līdzīgām pariktēm mēdz mācīt staigāt, lasīt un LASĪT arī visumu un Visumu. Biezi var iztikt bez tiem, bet vispārpieņemta metodika iesaka kruķus. Kruķu piedāvājums pieaug. Saglabājam mieru un rāmi virzāmies uz priekšu.

  • Ivar, kā tavs komentārs ir saistīts ar rakstu?

  • http://www.ventasbalss.lv/blogs/read/362
    Publiskojot komūnistu specdienestu arhīvus, atklājās, ka pēc Otrā pasaules kara okupētajās valstīs − Polijā, Čehoslovākijā, Ungārijā, Rumānijā vietējiem varas orgāniem bija uzdots dibināt visdažādākās komisijas, komitejas un padomes, lai vajadzības gadījumā katru lēmumu varētu apglabāt nebeidzamās daudzpakāpju apspriedēs un nobalsošanās.

    Tiem, kas programmē sociālekonomisko procesu norisi, tā saucamā demokrātiskā balsošana ir efektīvākais instruments totālai kontrolei pār lēmumiem un rīcību, īpaši, ja komisijās, komitejās, padomēs, domēs, senātos un parlamentos iefiltrē savu aģentūru.

    Vai tā nav arī mūsu Latvijā?

  • “5. Mūsu vēlēšanu likums ir unikāls arī ar to, ka atšķirībā, piemēram, no dzīvokļu vai garāžu kooperatīviem, tajā speciāli (?) ir aizmirsts paredzēt minimālo vēlētāju skaitu – kvorumu, pie kura vēlēšanas ir uzskatāmas par notikušām. Tas nozīmē to, ka tās nav iespējams pat boikotēt! Pat ja visa Latvija atteiksies pie esošā likuma vēlēt, kāds vienmēr varēs lēti nopirkt pāris bomžu balsis, un būs notikušas tādas vēlēšanas, kādas pasūtītājs gribēs. Tāpat šajā likumā, drošs paliek drošs, arī nav paredzētas nekādas kļūdaini ievēlēto un negodīgo deputātu atsaukšanas iespējas.”
    =======================================================

    Tas ka nav iespējams boikotēt-tur slēpjas tas lielākais vājprāts.
    Savējie jau aizies vienmēr par saviem “mīļajiem” nobalsot.
    51% no balsstiesīgajiem noteikti vajadzētu.
    Vai kāds ir lietas kursā,kā ir citās valstīs???

  • Pārdomas par katru no autora izteiktajiem priekšlikumiem:
    1) Labprāt iepazītos ar šī priekšlikuma detalizētāku aprakstu, jo pēc izlasītā rodas priekšstats, ka kandidātiem bez maz vai vajadzētu atļaut pieteikties pašiem, vai ļaut tos izvirzīt jebkurai makšķernieku biedrībai. Vajadzētu sniegt atbildes uz jautājumiem, kā šāda pieeja realizējama praktiski. Ko darīt, ja tiek izvirzīti simtiem kandidāti, kā praktiski nodrošināt vēlēšanas? Kā nodrošināt, ka kandidāti ir ar visaptverošu skatu un domāšanu, nevis pārstāv kādas konkrētas biedrības intereses?

    2) Varu saprast sašutumu, tomēr konkrētais gadījums ir tīrākā vēlētāja neizglītotība. Vēlēšanu kārtība ir slikta, tomēr noteikumi ir tādi, kādi tie ir. Tos var censties uzlabot, taču, neievērot nav iespējams.

    3) Šim punktam piekrītu. Uzskatu, ka vēlēšanu rezultāts būtu daudz labāks, ja cilvēki varētu balsot par konkrētiem kandidātiem no dažādiem sarakstiem. Iespējams, ka vislabākais būtu jauktas vēlēšanu sistēmas variants, kad daļa balsis tiek ievēlētas, balsojot par kādu no sarakstiem, bet otra daļa – izvēloties konkrētus cilvēkus no citiem sarakstiem.

    4) Cik zinu, partijas pašas nosaka kandidātu secību un parasti – ņemot vērā kandidātu vēlmes. Ja kāds vēlas palīdzēt partijai ar savu esamību sarakstā, bet pats nevēlas reāli tikt ievēlēts Saeimā, tad viņš izvēlas startēt esot saraksta beigās. Šādā gadījumā tas gan nav diez ko korekti, jo vajadzētu kandidēt TIKAI tiem, kuri reāli vēlas strādāt Saeimā, tādēļ priekšlikums par kārtošanu alfabētiskā secībā ir ļoti loģisks, jo tā tiešām sanāk kā manipulēšana… tiek izmantots sava veida lokomotīvju princips.

    5) Tā viņš ir. Piekrītu, ka noteikt kvorumu būtu derīgi, jo tik tiešām boikotēt vēlēšanas nav iespējams. Cilvēkiem, kuri nepiekrīt vēlēšanu kārtībai, vēlēšanu dienā reāli nav iespējams nekā jēdzīgi savu nostāju paust. Nepiedalīšanās vēlēšanās ir sevis piemānīšana un esošās kārtības vistiešākā atbalstīšana. Arī tukšo aplokšņu mešana un citas izdarības ir tikai pašapmāns.

  • Tieši tā-ja kādam nepatīk neviena no partijām-faktiski nav nekādā veidā iespējama pretdarbība,ja nu vienīgi dibināt savu partiju un balsot par to.

  • Varbūt kāda partija arī ņem vērā savu biedru vēlmes- bet ja kāds negrib būt politiķis, bet vinu tomēr ieliek kā reklāmu, tas jau vien neko labu par partijām neliecina.
    Pirmo reizi ar šo tekstu sastopoties, nospriedu, ka tam ceļš tiesi uz vēlēšanu reformas biedrību. Bet turpat pamodās kāds jurists un norādīja, ka Satversmei jāiesniedz attiecīgi noformēts dokuments, nevis vēstules formāts. Kas raksturīgi- jurists nepieteicās satādīt to juridiski korekto formu, kāda nepieciešana, lai Satversmes tiesa izskatītu jautājumu.

  • Ivo Verners 14.07.2011., 12:34
    Piekrītu, ka raksts ir labs rosinošs = DZĪVS
    Piekrītu IVO, ka raksts ir mazliet samākslots un lurikei, ka ne līdz galam juridisko formulējumos nopulēts
    BET votum separatum -manas domas
    1. Latvijas situācija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir principiāli izmainījusies =>
    Tāpēc ir nepieciešama jauna Satversme

    Kāpēc tādi skarbi vārdi. Jau ir precedents. EK (Eiropas komisija, kas faktiski ir Eiropas ministru padome ar 29 ministriem) nolēma un no Vācijas nodokļu maksātāju naudiņas tā, “ne čiku ne grabu Vācijā” vienkārši tika noskaitīti nost un pārskaitīti vai drīzākā laikā tiks pārskaitīti 62 miljardi eiro (vai eiras – nepateiksit kā pareizi ?). Vācijas valdība? – a neko, klausa EK uz vārda. Viens parlamenta deputāts gan šo lietinu iesniedzis Vacijas konstitucionālajā tiesā, JA tā nolems “par labu Vācijai” – būs šausmīgs precedents. Līdzīgas lietiņas pilnās buras gāja un iet vaļa Latvijā. Par ko te vispār ir iespējams sakarīgi runāt, ja “visai būtiskus kloķus” , “kas pagadās, kā pagadās rausta, no kurienes pagadās rauta” – Es te domāju SVF un to, ka arī tā darbā “gadās” visai rupji brāķi. Klusais te nesen pievērsa uzmanību SVF iekšējā audita publiskotajai atskaitei – kopsavilkumam. Izrādās SVF valdei ir bijušas aizdomas, ka jukas Ziemeļāfrikā un pēkšņa strauja labības cenu celšanās Ķīnā ir SVF tīšas vai netīšas darbības rezultāts un audita mērķis bija nepieļaut tadas lietas uz priekšu. Gandrīz jebkuras jukas, ja tās nav izplānotās “lielai naudai” nozīmē “zaudētu naudu” un lielas nekontrolētas jukas “neviena liela nauda nevēlas”. Kas “tiem” ir nieki un sikumi, mums ir “liela nauda”. Un mums ir jāpanāk, ka esam lietas kursā par to kā grozās un grozīsies mūsu naudiņa. daudzas lietas ir iespējamas jau tagad vai panākamas likumdošanas ceļā. Un tas ir nepieciešams faktiski ari jebkurai “lielai naudai”. Bet tai nav tiesību to te kaut ko mums komandēt (parasti , tagad caur SVF var). => MUms te pašiem ir nepieciešams kaut kādu kārtību ieviest. Arī jaunu satversmi radīt un ātri. Tas ir izdarāms.

    2. JEBKURU cilvēku ir iespējams iebīdīt Saeimā. Vajag , lai viņu tajā atbalstītu vismaz kādi 12 cilvēki. Jebkuram cilvēkam ir iespējams tur nokļūt (Raivis Dzintars to izvirzīja par mērķi 10. klasē)

    LAI TAS NENOTIKTU tie, kas vēlas mūs “vadāt īsā saitītē” veic visa cita starpā manā pirmajā komentārā SAITĒ norādītās darbības. Par to kā TO cīnās romāns, kas orģinālā UK ( AP vienotajā karalistē) iznācis 1–9–6–2. gadā. BET patreiz “visi” sapratuši, ka uz zemes ar Cilvēku ( cilvēci, civilizāciju) notiek renesanse. Un KATRAM ir iespējams piedalīties. TO vienkārši vajag darīt.

    KO TAD VAJAG DARĪT?
    Tas nav labs jautājums. To, kas jādara man es daru

  • Boikotēt vēlēšanas var vienīgi rīkojot publisku akciju. Tas protams neatceltu vēlēšanu rezultātus un nepadarītu vēlēšanas par nenotikušam.
    Ieviest 51% kvorumu būtu skarbi, ņemot vērā izbraukušo skaitu.

  • piekrītu, Zorge, ka tas būtu skarbi. No otras puses, ja kāds nopietni virzītu šādu ideju par 51% kvorumu, tā būtu lieliska uzmanības pievēršanas akcija faktam, ka pašreizējā vēlēšanas sistēmai ir daudz trūkumu. Tas iespējams pamudinātu cilvēkus sarosīties un kļūt aktīvākiem.. arī zinošākiem un domājošākiem.

  • Varbūt-par konkrētu ciparu var diskutēt,protams.Aizbraukuši ir daudz,bet pilsoņi ārzemēs arī var balsot.
    Mazāku ciparu ieviest nebūtu labi tā iemesla dēļ,ka dažu “veco” partiju draugi var savākt vēl joprojām,kādus 20-25% kopā,ja ne vairāk.
    Es,citādi neredzu izeju…
    Taču akcijas nebalsot par “lielākiem,vai mazākiem ļaunumiem”,kaut aŗī esmu tikai par to rīkošanu, neko reāli nedos,pie pašreizējā likuma.
    Nu ko vēl varētu darīt?? Manuprāt jāmaina likums-citādi-viss vējā..
    Protams-alternatīva-sava partija…

  • Jā, Cilvēk no malas! Jāmaina vēlēšanu likums. Šo rakstīju arī šajā rakstā “Laiks mosties no murga!” – http://www.tautasforums.lv/?p=1848. Aicinu izglītoties par šo jautājumu, meklēt domubiedrus. Spēcīgākie eksperti, kuri tiešām NOPIETNI pēta šos jautājumus, ir Vēlēšanu reformas biedrībā – http://www.velref.lv.

  • Velref.lv ir neliela ekspertu grupa, kura savas beztiesības un nedrošības dēļ ierosināja tikai dažus ‘kosmētiskus, labojumus vēlēšanu likumā. Arī pret tiem saeima un sabiedriskie mediji izturējās ignorējoši.
    Ja visi bijušie un esošie saeimas deputāti ar savu rīcību ir pieļāvuši un atbalstījuši šādu nekonstitutālu vēlēšanu likumu, tad tie var būt vai nu godīgi nejēgas, vai gudri blēži. Neviens no viņiem neprotestēja un neierosināja blēdīgo likumu mainīt.
    TĀDUS NEDRĪKST IEBALSOT NĀKOŠĀ SAEIMĀ!! NEVIENU!!
    Nākošais referendums un vēlēšanas neko nelīdzēs (tie paši vēži), ja visas sabiedriskās grupas kopējiem spēkiem caur medijiem un manifestācijām nepieprasīs ārkārtas steigā mainīt vēlēšanu likumu!
    Lūdzu tautas forumā, tos kas var, aktīvi rakstīt likuma pantus, ņemot vērā Lapsas, Gertnera, Kučincka un citu bezpļāpīgus un koncentrētus priekšlikumus.

  • Ādolf,
    Vēlēšanu reformas biedrības cilvēki ir VIENĪGIE, kuri, lai arī sabiedriskā kārtā, taču patiešām profesionāli nodarbojas ar šiem jautājumiem. Visi pārējie (ieskaitot mani) ir brīvdomātāji un spriedelētāji, kuri neoperē nedz ar konkrētiem vietējās situācijas un citu valstu pētījumiem, nedz reālu statistisko datu analīzi. Ļoti labi saprotu, ka, “skatoties no malas”, rodas priekšstats, ka VelRefs kaut ko nedara šādi, vai citādi (arī es dažkārt dotu priekšroku drosmīgākai rīcībai), jo viņi nebalstās uz tukšām emocijām, kā dažs labs. Viņi pārdomāti un neatlaidīgi DARA, saprātīgā secībā, turklāt jau ar panākumiem. Ierosinu palikt malā emocijas un sākt ar informācijas analīzi un darīt to nosvērti ar mierīgu prātu ;) … kaut vai ar to, kas publicēta VelRef.lv

  • VelRef.lv finansé árzemju globalizatori – Konrāda Adenauera fonds u c – labus risinájumus tá nepiedávás, tas ir skaidrs, bús atkal mazáká ljaunuma shémas

  • Vai jebkurai naudai, ko kāds saņem, līdzi velkas neuzticēšanās aste?

  • Par uzticēšanos, vai neuzticēšanos. Tas ir pašpietiekamības jautājums. Ja Es esmu pašpietiekams, māku pats organizēt visas savas lietas un man nav jāēd nevienam no rokas, tad mani arī nevarēs piedabūt pie siles. Un vēl, uzticēties Es varu tikai kādam personīgi – bez starpniekiem. Piemēram, ja man ir personiskas attiecības ar Dievu, Es varu uzticēties. Ja man ir personiskas attiecības ar naudas sistēmas turētājiem (esmu izgājis līdz viņu apziņas līmenim), man nav problēmu no kāda pieņemt arī naudu, ja tam cilvēkam patīk tas ar ko Es nodarbojos. Taču, lai mana darba augļi netiktu tādā veidā privatizēti, Es tomēr dodu priekšroku radīt visus savam darbam nepieciešamos apstākļus pats, apejot jebkādas naudas sistēmas. T.i. – ideālā variantā mēs katrs varam drukāt paši savu naudu, tikai aiz tādas naudas stāvēs nevis kolektīvā bezapziņa, bet personība: http://www.youtube.com/watch?v=ESEE7w38Zb0

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.