I.Verners: ‘Ceļā uz domāšanu kopveselumā’

Juris: “Jāmaina Satversmi!”

Jēkabs: “Galvenais ir demogrāfija! Ja tauta izmirs, kāda jēga Satversmei?!”

Dainis: “Draugi, viss sākas no izglītības!”

Valdis: “Jā, bet kaut ko mainīt var tikai Saeima! Ja nemainām vēlēšanas likumu, nekas nebūs!”

Inguna: “Jābūt skaidram mērķim. A mērķa ta nav!”

Guntis: „Nu tad dibinām jaunu partiju! Bet šoreiz tiešām tiešām tiešām pa godīgo.. ar kārtīgu mērķi un stratēģiju.”

Jānis: “Būs labklājība, arī viss pārējais nokārtosies.”

Inta: “Sabiedrība ir slima..”

Guntars: “Jā.. korupcija”

Ditta: “Un radiācija..”

Aigars: “Tehnoloģijas mūs glābs! Jūs esat lohi un neko nesaprotat!”

Dace: “Protams, ka tehnoloģijas! Rīsim tik ĢMO, un mocības beigsies jau trešajā paaudzē.”

Ilze: “Pie vainas globālā finanšu sistēma. Federālās rezerves visus čakarē ar bezseguma naudu”

Iveta: “Tikai Jēzus var mūs izpestīt.”

Ģirts: “Es domāju, ka jāpāriet jaunā enerģētiskā līmenī…”


* * *

Lugā esošo personāžu vārdi ir izdomāti. Sakritības, ja tādas saskatāt – nejaušas.


  • Tieši tā tas arī ir – pašlaik mums katram ir sava individuālā, kategoriskā pārliecība par svarīgāko…
    Bet … vai tiešām viss ir tik bēdīgi?
    Nedaudz paanalizēsim, par ko tad runā lielākā daļa lugas personāžu:
    Pirmā grupa – Jēkabs, Dainis, Jānis, Guntars, Ditta, Ilze un Dace pēc būtības nosauc, viņuprāt, PRIORITĀRĀS JOMAS, KURĀS NEPIECIEŠAMAS BŪTISKAS UN STEIDZAMAS IZMAIŅAS.
    Otrā grupa – Juris, Valdis, Guntis un Aigars savukārt nosauc, viņuprāt, GALVENĀS METODES, KĀ PANĀKAMAS IZMAIŅAS DAŽĀDĀS JOMĀS.

    Tātad principā JAU notiek galvenās lietas, lai varētu uzsākt veidot STRATĒĢIJU, PLĀNU UN PROGRAMMU:
    Pirmā personāžu grupa apzina prioritārās jomas, kurās nepieciešamas steidzamas un būtiskas izmaiņas.
    Otrā personāžu grupa savukārt apzina metodes, kā šīs izmaiņas būtu realizējamas.
    Atliek tikai aprakstīt nepieciešamo izmaiņu būtību, kā arī precizēt, kura no metodēm ir vispiemērotākā katrai jomai un kā tā ir pielietojama.

    Piemēram: Dainis ar palīgiem/domubiedriem varētu aprakstīt, kādas šodien ir izglītības problēmas un kas būtu nepieciešams, lai tās atrisinātu. Valdis un Juris kopā ar tiesību speciālistiem savukārt varētu sagatavot nepieciešamo tiesību aktu vai to grozījumu projektus.

    P.S. Bet Guntis (:)) Daiņa, Valža un Jura sagatavoto smuki noformētu, iekļautu partijas vai NVO stratēģijā un programmā un popularizētu sabiedrībā, panākot tās izpratni un atbalstu…

    Paldies Tev, Verner!

  • Paldies, Gunti, par patiešām konstruktīvo pieeju.

    Bet, ja gadījumā šajā lugā nejaušību nav, un kaut kur kaut kā cilvēki jau pašorganizējas un apzināti (vai daļēji neapzināti) šos prioritāros (un vēl citus) jautājumus ļoti nopietna pēta? Varbūt starp minētajām “metodēm” ļoti iedarbīgas metodes nemaz nav minētas?

    Tas, kas vēl mani priecē – ka Tu apskati šo logu KOPUMĀ, jo, ja nu katram personāžam ir sava daļa taisnības? Un pretrunu nav? Un visi itin labi saliekas lielajā bildē? Un neviens nav mazāk svarīgs, par citiem?…

    Veiksmi.. un darbojamies!

    P.S. Arī domāšana un rakstīšana ir darbs (vai nedarbs :D ) ;), vai tad tā nav?

  • Te vēl viena domnīca – Imanta Vilka. 2008.gadā viņam iznāca grāmata “Zinātniskā ētika jeb domājošā cilvēka ceļš”.http://basicrulesoflife.webs.com/

  • Es zināju, Ivo, ka kādreiz mēs sāksim saprasties … :)
    Nav svarīgu un mazāk svarīgu darbu.

    Bet ir viens satraucošs aspekts – Tu pieļauj, ka “kaut kur kaut kā cilvēki jau pašorganizējas un apzināti (vai daļēji neapzināti) šos prioritāros (un vēl citus) jautājumus ļoti nopietni pēta”.
    Pēc būtības tas nozīmē, ka ievērojams skaits cilvēku, visticamāk, paralēli un vienlaicīgi veic vienādas vai vismaz līdzīgas darbības.
    Tas savukārt nozīmē, ka viena cilvēku grupa faktiski veltīgi šķiež savu laiku, mēģinot atrast risinājumus tajās jomās, kurās cita cilvēku grupa šos risinājumus jau ir atradusi vai vismaz ir tuvu tiem.
    Šo cilvēku darbībā trūkst sinerģijas, kā rezultātā cieš kvalitāte un tiek veltīgi tērēti intelektuālie resursi, kā arī laiks, kura jau tā ir maz.
    Tas ir apmēram tāpat, ja vienā universitātē vairāki cilvēki rakstītu maģistra darbu vai doktora disertāciju par vienu un to pašu tēmu, nemaz par to nenojaušot.
    Vai Tev tā nešķiet?

  • Lielā mērā tev taisnība. Cik nu manā rīcībā tā informācija ir, dažkārt tā tik tiešām notiek. Saskaņotības un koordinācijas trūkst. Nemaz nerunājot par to, ka nav nekādas organizatoriskās struktūras. Tas, kas notiek, notiek samērā stihiski. Bet varbūt bezstruktūras tautas kustība (kustība bez noteiktas struktūras).. arī būtu gana labi.. nu vismaz sākotnējā fāzē!? Hmm.. par šo vēl jāpadomā. Daudz izaicinājumu. Mēs katrs esam karalis savā suņu būdā, un pagaidām ir grūti pat kaut cik jēdzīgi savaukšķināties. Bet progress, lai arī mokoši lēns, tomēr ir manāms…

  • Ivo Verners
    27.06.2011., 18:34

    Un tagad jautājums – kā Tev šķiet, kāpēc es tik uzstājīgi aicinu organizēties?

  • Kādā tehniskā lapā atradu lakonisku definīciju, kuru ieskatu kā visnotaļ universālu jebkurai nesavrupinātai dzīves izpratnei:

    “Sinerģiju modelējoša sistēma ir atvērtas sistēmas arhitektūra, kas viegli atbalsta paplašinājumus”

    Manuprāt, nepieciešamajai ‘domāšanai kopveselumā’ būtu vispirms jātrod racionāli apzināms kopsaucējs atslēgas jēdzienam ‘atvērta sistēma’, lai tālākas konsekvences vispār būtu iespējamas.

  • Gunti, jo man šķiet, ka tev šķiet, ka organizējoties un dibinot organizāciju, būs iespējams atrast labāku “kopsaucēju” un sasniegt labāku rezultātu. Es par to neesmu tik pārliecināts, jo stratēģiju varam rakstīt arī bez organizācijas, un būtiskas priekšrocības tā arī nesaskatīju. Tām pretī varētu sarakstīt pagaru sarakstu ar milzīgiem trūkumiem. Organizēties iespējams arī bez oficiāli reģistrētas organizācijas. Vairāk sliecos uz variantu, par kuru raksta Didzis – ‘atvērta sistēma’. Tuvākajās dienās sagatavošu publicēšanai vienu materiālu par pārvaldes teoriju. Viņa gan ir diezgan vienpusīga, jo par ‘atvērtu sistēmu’ un ‘bezstruktūras pārvaldi’ tur runāts maz vai stipri abstrakti.

  • Lai organizētos, nepieciešams kodols. Kurš katrs, kā piemēram GuntisB – bezsejas anonīmiķis, kuram nav neviena ideja, izņemot ideju “organizēties” te nederēs. Ap tādu “kodolu” apvienosies vien 2-5 paziņas. Mani uzrunātu, piemēram, Ivara Brīvera, Ivara Kalviņa, Georga Bagātā utml. cilvēku aicinājums. Šiem cilvēkiem ir profesionāla kvalifikācija un daudzviet jau izteikts redzējums par pavisam konkrētām lietām, kas būtu darāmas Latvijas atjaunošanai. Diemžēl šādi cilvēki līdz šim nav spējuši apvienoties, līdz ar to nav arī kam pievienoties. Turklāt patiešām nav nekādas vajadzības sākt ar oficiālu dibināšanu. Jāsāk būtu ar ieinteresēto un spējīgo personu kopā nākšanu.
    Ir virkne mazās akcijas jeb mazie darbi, kas jau notiek. Piemēram, vietējo mājražotāju sadarbības tīklu veidošana, sociālās palīdzības projekti (jauno māmiņu atbalsta centri), utt. Tajos tad mēs katrs arī iesaistamies un daram, ko varam savu iespēju robežās.
    Es personīgi esmu izveidojis un uzturu portālu, kas informē par pasaules zinātnes aktualitātēm, arī tādiem atklājumiem, kurus potenciāli varētu attīstīt arī mūsu zinātnieki, kā arī par tēmām, kas saistītas ar vides un cilvēka veselību. Kā piemēram pēdējais raksts par ĢM pārtikas pesticīdu atlieku nokļūšanu sieviešu un embriju asinsritē:
    http://atklajumi.lv/index.php/videzeme/entiski-modificti-organismi/534-grtnieu-un-embriju-asins-atrod-entiski-modifictas-kukurzas-toksnus-un-nezu-indes-atliekas
    Tie, kas lasīja šo ziņu Letas izplatītajā variantā, izlasiet, lūdzu, manu rakstu – tas, atšķirībā no minētā, jautājumu aplūko padziļināti.

  • Paldies Laurai par norādi uz Imanta Vilka mājas lapu – http://basicrulesoflife.webs.com. Lūk zinātnieks, kas ļoti izsvērti un plaši ir uzskaitījis mūsu sabiedrības galvenās problēmas un piedāvājis risinājumus
    (skat. lapas kreisajā pusē).

  • Valter, Imanta Vilka tekstu izlasīšu. No komentāra to izdzēsu, jo tas aizņēma ļoti daudz vietas. Vairāki I.Vilka raksti jau publicēti arī TF – http://www.tautasforums.lv/?s=I.Vilks Cik atceros no viņa rakstiem un arī privātām e-pasta sarakstēm, diemžēl zinātnieks neiztiek arī bez ļoti negantām ‘utīm’, piem., Darvina teorija un tehnokrātijas daudzināšana, globalizācijas un citu cilvēces radīto procesu bezpalīdzīga pieņemšana, samierināšanās… Apmēram tā – “laikam jāiet līdzi. Nu ja čipus visiem iešūs pakausī, tad tā tam būs būt, un neko darīt te nevar. Tāds ir progress.”… Nu bet apsolu – rīt/parīt izlasīšu. Varbūt darvas pikas no medus poda izzvejotas ;)

  • Ar Darvina teoriju laikam, Tu šeit domā faktu, ka mēs esam attīstīti dzīvnieki, kuru rīcību lielā mērā nosaka miljoniem gadu atpakaļ izveidojušies instinkti un uzvedības modeļi. Šajā ziņā es varu tikai pievienoties Vilkam. Katrs, kas iepazīstas ar zinātnes pētījumiem, kas skar šīs tēmas nevar to noliegt. Gluži tāpat kā to, ka mums, pateicoties attīstītajam intelektam un abstraktajai domāšanai tomēr ir spējas pašiem savu rīcību izvērtēt un censties atrast labākos modeļus/risinājumus/izvēles.

  • Tā kā pie vainas globālā finanšu sistēma, sabiedrība ir slima, federālās rezerves visus čakarē ar bezseguma naudu, ir korupcija… un radiācija, jūs esat lohi un neko nesaprotat, tad, es domāju, ir jāpāriet jaunā enerģētiskā līmenī, pretējā gadījumā tikai Jēzus var mūs izpestīt.

    Mēs, protams, izmantojot tehnoloģijas un ĢMO, varam mūsu mocības izbeigt jau trešajā paaudzē.

    Vieni saka, ka jātur pie vārda tie, kam vara:
    – Jāmaina Satversme? Tomēr ja tauta izmirs, kāda jēga Satversmei?!
    – Jā, bet kaut ko mainīt var tikai Saeima! Ja nemainām vēlēšanas likumu, nekas nebūs!
    – Nu tad dibinām jaunu partiju! Bet šoreiz tiešām tiešām tiešām pa godīgo.. ar kārtīgu mērķi un stratēģiju.

    Citi saka, ka sāls ir attieksmē un risinājumos:
    – Ir jābūt skaidram mērķim, jo, ja būs labklājība un demogrāfija, arī viss pārējais nokārtosies.
    – Tā kā, draugi, viss sākas no izglītības, jo tad tehnoloģijas mums līdzēs nevis kaitēs!

  • Principaa pievienojos Guntim B.
    – ir jasaak ar cilveeku vajadziibaam (tikt miileetam, paeedusham…)
    – tad jaanosaka prioritaaraas vajadziibas
    – tad jaanosaka vajadziibas, kuru piepildiishana ir problemaatiska (nav paeedis, netiek miileets…)
    – tad jaaizveelas attieciigas metodes, lai vajadzibas piepildiitu (paartikas paardoshana, audzeeshana pasham…, sevis miileeshana, miilestiibas sanjemshana no citiem…)

  • Pieliec klat veselumam sho:
    SIA – sabiedribas ar ierobezotu atbildibu briva tirgu ir tas pats, kas veza sunas cilveka kermeni.

  • Un te vel viens kopbildei:
    Parmainas sabiedriba nenak no augsas uz leju. Tiesi preteji – augsas dara visu, lai saglabatu status quo.

  • Didzis
    27.06.2011., 22:02

    Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgs moments. Ja netiks laicīgi noskaidrots „racionāli apzināms kopsaucējs”, agrāk vai vēlāk tas novedīs pie konflikta.

  • valters_grivins
    27.06.2011., 23:11

    Rīkoties un organizēties vajag visos līmeņos.
    Ja tie, kurus mēs uzskatām par potenciālajiem vadoņiem, nevēlas uzņemties šādu atbildību, tad tie arī nav vadoņi.

  • valters_grivins:
    “… faktu, ka mēs esam attīstīti dzīvnieki”

    Dievam žēl, šeit nojēgumums ‘esam’ nesatur faktoloģiski pamatotu identifikāciju tam, ka ‘mēs’ atbilst nekam vairāk kā tikai bioloģiskajam satvaram, kas tiek atpazīts kā attīstīsts dzīvnieks. Pat vairāk, nav nekādu faktu, ka attīstais dzīvnieks, ir tieši tas, kam pieder tādi ‘paplašinājumi’ kā dvēsele vai gars. Un nav nekādu faktu, kas noliedz pretējo – ka pats dzīvnieks, kam gribētos piesavināties ‘es’ centru, nav kaut kā cita paplašinājums. ;-)

  • http://basicrulesoflife.webs.com/ : „esam primātu pēcteči, kuriem piemīt instinkts ņemt arī tad, kad izdzīvošanas nodrošināšanai tas nav nepieciešams”

    Tieši primātiem nepiemīt instinkts ņemt tad, kad nevajag. Vēlme krāt un vākt priekšmetus piemīt cilvēkam.

  • http://basicrulesoflife.webs.com/ : „2) padomju režīms izveidoja pasīvus un savtīgus indivīdus, kuri rūpējas tikai par sevi, un ņem tad, kad var paņemt. Šādi cilvēki nepiedalās kopēju problēmu risināšanā. To mēs novērojam, kad, piemēram, pasaulē cilvēki pret kaut ko protestē. Latvijā šādu protestētāju procentuāli ir 10-100 reizes mazāk.”

    Vai Jums neliekas dīvaini, ka padomju „režīms” ietekmējis tikai Latvijas iedzīvotājus, bet ne citus bijušās PSRS republiku un bijušā austrumu bloka iedzīvotājus? Iespējams, ka šo rindu autors grib nevērst uzmanību no īstā cēloņa piedāvājot pseido cēloni. Tieši kapitālisms augstāk par visu ceļ individuālismu un īpašumu. Kapitālismā īpašumam absolūta, „svēta” prioritāte.

  • http://basicrulesoflife.webs.com/ : „1) padomju sistēma vairākos piegājienos iznīcināja Latvijas gaišākos, izglītotākos cilvēkus. Rezultātā Latvijā ir sociāldemokrātu partija, kurai nav sociāldemokrātu programmas.”

    Absurdi ir tas, ka padomju sistēma, neeksistējoša kopš gandrīz 20 gadiem, it kā traucējot izveidoties sociāldemokrātijai Latvijā. Absurdi tādēļ, ka iznīcinot (20. gs. 40. un 50. gados) Latvijas gaišākos un izglītotākos cilvēkus, tā radusi bailes Latvijas pilsoņos no sociāldemokrātijas 21. gadsimtā.

    Palūkojoties, piemēram ,Vācijas sociāldemokrātu partijas programma, mēs praktiski neatradīsim būtiskas atšķirības no Latvijas Sociāldemokrātisko partiju programmām. Vai viņus arī būs ietekmējusi padomju sistēma? Netieši, jā, jo kā zināms, „rietumi” pārvērtuši visu par „briesmoni”, kurā kaut kāda veidā parādās vārds „sociālistisks”.

  • Dažas dienas atpakaļ LNT varēja paskatīties mf Sala.
    Kāda attīstīta kompānija audzēja slavenību klonus, kurus bija paredzēts izmantot audu, orgānu vai pēcnācēju iegūšanai. Klonus ieprogrammēja vienotai idejai – viņi domāja, ka pasaulē ir nāvējošs piesārņojums, bet ir vēl kāda sala, uz kuru laimīgie nonāk izlozes ceļā. “Laimīgie” nonāca uz operācijas galda, lai veiktu savu “misiju”. Līdz kāds no kloniem sāka jautāt. Jo vairāk viņš jautāja, jo vairāk problēmu…
    __
    Piekrītu Verneram, ka nedrīkst organizēties konkrētā reģistrētā organizācijā.
    Vairāk ticu 100-ā mērkaķīša efektam.
    Pats labākais – domāt un jautāt. Ne vienmēr pareizās atbildes nepieciešamas, bet gan pareizie jautājumi.

  • No visiem personāžiem Ivetas piedāvājums ir vienīgā prioritāte, bet viss pārējais jau izrietoši no tā. Ja tā nav, tad padomājiet loģiski – kāda jēga no nemitīgā dzimšanas un miršanas cikla? Jūs varat celt un radīt, ko gribat – pat ja pasaulē valdītu miers un labklājība, pat ja realizētos viscēlākie ideāli, kāda no tā visa jēga, ja pat tad tas viss ir lemts iznīcībai? Kāda atšķirība vai cilvēkus nogalina karš, globālās elites un oligarhu izraisīti apstākļi, vai „dabiskā” nāve? Cik nožēlojami, cik bezjēdzīgi – vidēji 80 gadu cilvēks dzīvo un tad nomirst. Mēs, protams, varam sevi visādi mierināt, kā nu kurš – cits rod mierinājumu iekš tā, ka viņa paveiktais turpinās dzīvot, citam viņa dzimtas turpināšana, vēl kāds apreibinās ar dažādām izklaidēm, cits ar narkotiskām vielām- vis viens, jēdzīga dzīve, bezjēdzīga dzīve, tāpat viss reiz beidzas. Lai nemierina sevi tie, kuri domā, ka turpinās dzīvot savos pēcnācējos un paveiktajos darbos – šīs pasaules sistēma jau pēc būtības ir tāda, ka jebkam, kas eksistē lemts izbeigties un iet bojā. Ja 80 gadu pilnvērtīga dzīve ir viss, par ko cilvēks cīnās, tad man jāatzīst, ka cilvēces eksistencei nav absolūti nekādas jēgas. Vienkārši nožēlojami. Tas ir tas pats, kas strādāt ar apziņu, ka tava darba augļi tik un tā iznīks. Ja Bībelē rakstītais nav patiesība, tad nav nekādas jēgas šīs pasaules eksistencei, tad tā ir vienkārši bezjēdzīgs vardarbības un nāves cikls, jā šī pasaule balstās uz nežēlīgu cīņu par bezjēdzīgu eksistenci. Ja Dieva nav, tad attiecībā uz cilvēci un pasauli īstenībā mēs varam secināt tikai vienu – tas viss eksistē tikai tāpēc, lai agri vai vēlu izbeigtos. Nomirt un sapūt tādā gadījumā ir cilvēka eksistences mērķis un jēga, bet visas pasaules un matērijas mērķis ir izlīdzināt enerģijas līmeņus, pāriet no augstāka sakārtotības līmeņa uz zemāku, līdz tā pārvēstos bezveidīgā masā.

  • Kāds mācītājs man reiz izstāstīja anekdoti.
    Svētdienas skolā skolotājs bērnus aicina atminēt mīklu:
    - Brūns, ar pūkainu asti, lēkā pa koku zariem.
    Bērni klusē. Skolotājs cenšas iedrošināt.
    Tad Pēterītis tā nedroši pastiepj rociņu un saka:
    - Zinu, ka pareizā atbilde ir Jēzus, bet tik ļoti atgādina vāverīti…

  • http://basicrulesoflife.webs.com/ : „4. Masu apziņas un rīcības manipulācija masu informācijas līdzekļu (MIL) izpildījumā.
    Plašā skatījumā mēs cilvēka apziņas un rīcības pārvaldīšanu redzam visā cilvēces vēsturē. Šī apziņas pārvaldīšana ir ļāvusi atteikties no ķēdēm, ar kurām vergus piekala pie darba sola, un aizvietot tās ar pašu cilvēku rīcību, kuru veido sabiedrības kultūra, šaurāk – apziņas manipulācija un pārējie dzīves spēles noteikumi. Mūsdienu sabiedrībā atšķirībā no viduslaikiem apziņas manipulācija ir kļuvusi masveidīga, bet ķēdes – nevajadzīgas.
    Risinājums. Nākotnē cilvēce izmantos internetu pavisam jaunas– globālas apziņas (globālās problēmas apzinošas) domāšanas un rīcības veidošanai. ”

    Ir naivi cerēt, ka „cilvēka apziņas un rīcības pārvaldīšanu” neveiks arī caur internetu maisveida apziņas manipulāciju ar kultūras starpniecību. Mūsu ķēdes nav pazudušas, tās ir kļuvušas caurspīdīgas un neredzamas.

  • Sandra
    28.06.2011., 09:33

    Ļoti zīmīgi!!!

  • Ja Dieva nav, tad ēdam, dzeram, priecājamies, raujam, ko varam, jo rīt varam būt jau miruši. Ja Dieva nav, tad patiesībā jums nevienam nav tiesību ko iebilst, ja pasaules varenie jūs apspiež, paverdzina un izsūc, jo tiesības ir tikai tam, kurš stiprāks un gudrāks jeb varenāks. Ja Dieva nav, tad augstākais likums ir „izdzīvo stiprākais” un vājajiem, apspiestajiem nav pat morālu tiesību kaut ko iebilst, jo, ja Dieva nav, tad morāle ir subjektīvs jēdziens, tāpat kā labestība, mīlestība, cēlsirdība, žēlsirdība utt. – ja Dieva nav, tad šos jēdzienus var pasludināt par vārguļu un nīkuļu izdomājumiem, lai viņi varētu izdzīvot. Pasaulē bez Dieva neeksistē mīlestība – jā, to var imitēt, turklāt, pat ļoti kvalitatīvi, bet butaforija ir un paliek tikai butaforija. Pasaulē bez Dieva eksistē tikai spēks un vara.

  • Alma Kopa
    28.06.2011., 09:37
    Kad ieraudzīju kristietis
    28.06.2011., 09:32,
    nodomāju to pašu.

  • Sandra
    28.06.2011., 09:33
    Anekdote vienkārši demonstrē, cik muļķīgi ir, ja neizšķir jēdzienus kas uz ko attiecas

  • „Maija Kūle grāmatā ‘Eirodzīve’ izteiksmīgi apraksta esošo stāvokli: „Būtu naivi domāt, ka mūsdienu eirodzīvei – arī Latvijas sabiedrībai – ir saistošas tādas tēmas kā morāle, labā un ļaunā kritēriji. Deviņpadsmitais un agrākie gadsimti, kad kristietība vēl valdīja cilvēku prātos, ir pagājuši” (404.lpp.). „Jo vairāk Latvija iekļaujas Eiropas garīgās dzīves norisēs, jo lielākā mērā sabiedrību pārņem tajā valdošais gars. Bet šis gars nes sev līdzi atziņu, ka universāla ētika nav iespējama” (406.lpp.).
    Mūsu filozofiem nav risinājumu, nav pozitīvās platformas, ko piedāvāt sabiedrībai: „Universāla dzīves jēga, ko varētu kādam iedot, nepastāv” (179.lpp.). ”

    Ja pieņem, ka Dievs ir tikai viens un visuvarens, tad ētika var būt arī tikai viena un universāla. Tā arī ir universālā dzīves jēga.

    Tik ilgi, kamēr šī vienkāršā un patiesā atziņa tiks slēpta, un tai vieta tiks propagandēta ētikas diversitāte, tik ilgi mēs arī gandēsim gan savu planētu, gan arī katrs sevi.

  • kristietis
    28.06.2011., 09:49
    Anekdote bija domāta kā turpinājums stāstam par filmu Sala.
    Runa ir par domāšanu ārpus noteiktajām robežām.
    Dievs nav ar robežām, bet kristietība ieliek mūs tajās, neļaujot jautāt, jo ir tikai jāiegaumē pareizās atbildes. Kādreiz ar to pietika. Tagad pienācis laiks jauniem jautājumiem. Cilvēki sāk urbināt skaidas no lācīša puncīša – viņos radusies vēlme uzzināt.

  • Šo dabisko vēlmi var aizkavēt, bet ne apturēt. Tas nozīmētu iznīcību.

  • Paldies, kristieti. Esmu domājis par visiem tiem jautājumiem, kurus tu uzskaiti. Bet pasaki man vienu – ko un kā atrisina tas, ja Tu, es, mēs pasludinām, ka Dievs IR. Neuztvēru domu, ko un kā ietekmē Dieva esamība, vai neesamība. Bez tam – ja Dievs ir, tad viņš IR neatkarīgi no tā, ko mēs domājam. Tādā gadījumā viss vienkārši ir tāds, kāds tas ir (skat. Daoismu). Runājot par jēgas meklējumiem – pragmatiski skeptiķi saka: “jēgu sev un savai dzīvei piešķir pats cilvēks”… Manas domas ir tādas, ka jēgas izprašanas/neizprašanas atslēga slēpjas tajā, ka mēs ļoti vāji izprotam to “KĀDS VISS IR” – likumsakarības, saistības, uzdevumus. Reliģijas piedāvā vienkāršu risinājumu: “Ja tu kaut ko nezini un neizproti, tas ir Dieva ziņā”… Bet arī šis koncepts mani neapmierina, jo tas uzliek rāmjus un nesekmē attīstību, un paver iespējas manipulēt, jo tie, kuri tomēr šo to vairāk sapratuši, var elementāri manipulēt ar pārējiem.

  • “universāla ētika nav iespējama”

    kaut kā banāli tiek jaukta ētika ar morāli, kas analogi atbilst cēloņa un seku pārim. Un morāle tik tiešām nevar būt universāla.

  • He, he… interesanti, ka Ivetas un Ģirta viedokļus Guntis vispār ir ignorējis.. Laikam šī līmeņa jautājumi neierakstās viņa bildē ;).. Gunti, tev ir kāds komentārs par šo?

  • Alma Kopa
    28.06.2011., 08:23

    “Ja netiks laicīgi noskaidrots „racionāli apzināms kopsaucējs”, agrāk vai vēlāk tas novedīs pie konflikta”

    Domājams, tas drīzāk novedīs pie tādas kā masveida frustrācijas pēc tam, kad cilvēce nespēs ar atbilstošu pašorganizētību iekļauties globāli dominējošos, Dabas makrolīmenī nosacītajos pašorganizācijas procesos. Kosmiskās Dabas cikli negaidīs, kamēr cilvēce beigs kurkstēt savā varžu dīķī, ko tā ir nodēvējusi par dzīvi.

  • Ticība un reliģija ir divas dažādas lietas. Reliģiju ir daudz, ticība ir tikai viena. Vai nu tu tici Visvarenā esamībai vai arī netici.

    Reliģijas tikai tiecas ieņemt starpnieka lomu starp cilvēku un Dievu piedāvājot tam dažādus kanonus un tradīcijas.

  • Dievs ir katra konkrētā cilvēka, dzimtas, draudzes, nācijas misija ( pēc Airisa Mērdokas – Zem Tīkla – izteiktas domas).

    Par valti nopietnās sarunās nerunā. Tiesa, tā ir vajadzīga.

    ————
    http://cesis.zurbu.net/
    vari būt pirmais

  • http://zoseni.lv/index.php?p=5018&lang=1136&pp=6453

    Gandrīz katra piebaldzēna sēta pazina trīs amatus – zemkopību iztikai, amatniecību un tirdzniecību peļņai. Lauksaimniecībā plaukstošākā nozare bija aitkopība. Jēru uzpircēji rudeņos uzpirka tūkstošiem jēru no visas Vidzemes. Tos kāva un gatavoja izcilu delikatesi – žāvētas jēru ribiņas. Tā bija izcila eksportprece, ko Rīgas ostā ārzemju jūrnieki pirka lielos daudzumos..

  • <Ivo Verners 28.06.2011., 10:26
    He, he… interesanti, ka Ivetas un Ģirta viedokļus Guntis vispār ir ignorējis.. Laikam šī līmeņa jautājumi neierakstās viņa bildē ;).. Gunti, tev ir kāds komentārs par šo?
    ========================================================
    Atceroties kādu I.V. komentārā rakstīto par grāmatas ''Pūļa psiholoģija'' študēšanu – es iejaucos ar savu komentāru (kamēr GuntisB. klusē un/vai apdomā savējo).
    - Atkārtoti par dažnedažādo viedokļu iemesliem/cēloņiem atšķirībām(ābeces teorija, ko reiz jau rakstīju diskusijās par vīzijām):
    ''Viens no plānošanas zinātnes teorijas stūrakmeņiem ir plānošanas darba struktūra, kuru, tās elementus sakārtojot loģiskā secībā, var attēlot šādi:
    1) stāvoklis (kur mēs esam) jeb situācijas analīze,
    2) vīzija (kur mēs gribam būt) jeb vispārīgs nākotne
    redzējums,
    3) mērķi (kas konkrēti ir tas, ko mēs gribam sasniegt),
    4) uzdevumi (kas jādara, lai mēs noteikto mērķi sasniegtu),
    5) rīcības (konkrēti izmērami/nosakāmi noformulēti pasākumi un projekti uzdevumu izpildei),
    6) lēmumi (akceptē rīcības, iedala tām nepieciešamo finansējumu, nosakas realizēšanas kārtību/termiņus un atbildīgos par darāmo)….
    – ''(..)Pretējā gadījumā saruna par tādām tēmām ir bejēdzīga, bezgalīga, tajā tiek minēti dažādi un pretrunīgi argumenti, kuri nevienu nespēj pārliecināt, un šis strīds var ietiekties bezgalībā, tajā var iesaistīties jaunas un jaunas balsis, kas bezgalīgi atkārtos un atkārtos jau teikto'' M.Mamardašvilli ('Sarunas par domāšanu')

  • Ivo Verners
    28.06.2011., 10:26
    ———————————-
    Ak Tu mazais provokators… :)

    Pasaulē ir daudz pierādījumu tam, ka ir kaut kas visus vienojošs un ietekmējošs. Ka senās reliģijas nav tikai seno cilvēku fantāzijas auglis. Un ar katru dienu šādu pierādījumu kļūst aizvien vairāk arī zinātniskā līmenī – tikai kvantu fizika vien šobrīd ir izdarījusi tādus atklājumus, ka galva sāk griezties …
    Personīgi es piederu pie tiem, kas atzīst Kolektīvās zemapziņas esamību, jo savā dzīvē diezgan bieži esmu izjutis tās esamību un ietekmi uz maniem lēmumiem vai rīcību konkrētās situācijās. Citi to varbūt sauktu par “Dieva roku”, Augstākā saprāta izpausmi, intuīciju, nojautu vai ekstrasensoriku.
    (Piemēram, pašreiz Kolektīvā zemapziņa mani mudina aktivizēties noteiktā virzienā politikā … :))
    Tātad pilnīgi iespējams, ka Iveta un Ģirts, runājot par Jēzu vai pāriešanu citā enerģētiskā līmenī, patiesībā runā par nepieciešamību tuvināties tam, ko es saucu par Kolektīvo zemapziņu un izmantot tur esošās zināšanas.
    Ja tas ir tā, tad gan Iveta, gan Ģirts, iespējams, manas koncepcijas (bildes) ietvaros varētu izkopt savas spējas un kļūt tādi kā mēdiji starp mums un noslēpumaino vidi ar tik dažādiem nosaukumiem, lai varbūt atrastu atbildes uz daudziem jautājumiem, kuriem neatrodam atbildi šeit.
    Nu kā, Verner? Patika?

  • Kur mēs esam jeb ‘Kas notiek Latvijā’ ?
    Ja 21.augustā vismaz 20% pilsoņu svinīgi atzimēs un/vai atcerēsies Latvijas valstiskuma atjaunošanas de facto divdesmito gadadienu (ceru, ka būs kādu pētījumu dati), tad droši varēs laika periodu no 1991.g. līdz 2011.g. nodēvēt par attītību/uzplaukumu – un lielāko daļu (80%)I.V. ludziņas miniscēnā minēto priekšlikumu varēs mierīgi ignorēt. Runas turpināsies, taču reālas darbības nesekos….

  • 1.Pie – kur esam? nāksies noskaidrot tās nedaudzās
    objektīvās
    un
    subjektīvi mums objektīvās
    PATIESĪBAS ar kurām nevaram nerēķināties
    http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=847&rid=3&start=2
    Nu klasiskais…
    Dievs: Tev nebūs vārīt kazlēnu mātes pienā!
    Mozus: Vai tas nozīmē, ka man nebūs jaukt gaļas produktus ar piena produktiem?
    Dievs: MOZU, Tev nebūs vārīt kazlēnu mātes pienā!
    Mozus: Vai tas nozīmē, ka man nebūs uz viena galda turēt gaļas un piena produktus?
    Dievs: *&^*@#%^ Tev nebūs vārīt kazlēnu mātes pienā!
    Mozus: Vai tas nozīmē, ka man pat jātur divas atsevišķas izlietnies, viena piena otra gaļas produktiem
    Dievs: Zajebal… dari kā gribi!

    2. Būtiskas pārmaiņas iniciēs neliels cilvēku kopums
    http://www.atjaunotne.lv/articles/kas-bija-hernhutiesi
    Klasiskajās nacionālās atmodas definīcijās vienmēr tiek skaidrots, ka nacionālā atmoda nav iespējama bez nacionālās elites līdzdalības.

    Vai mums patreiz ir kāda reāla “burtiski taustāma” grupa, kurai būtu autoritāte vai vismaz cerība iegūt reālu 10%-20% iedzīvotāju autoritāti dzīvei BŪT-isko jautājumu risaināšanā.
    2.1. Mēs jau varam pad-Latviski prasīt no valsts, lai tā risina demogrāfiskos jautājumus. daža’dās valsts politikas demogrāfiju ietekmē KĀ VIENS NO faktoriem, bet nedomāju, ka izšķiroši
    Brāļu draudzes šo jautājumu metodiski risināja un atrisināja:Ir vēl kaut kas, par ko gan varbūt Latvijā tik skaļi nevarētu runāt, bet tagadējie vēsturnieki uzskata, ka brāļu draudze faktiski bija pirmā seksuālā revolūcija. Brāļu draudzē ir ļoti interesanta attieksme pret dzimumattiecībām vispār. [..] Brāļu draudzēm dzimumattiecības starp laulātajiem ir svētītas, līdz ar to baznīcēni to ļoti atbalstīja un slavēja, tāpēc brāļu draudzē bija speciālas tā sauktās laulāto stundas, uz kurām pāri tika aicināti skatīties, cik saskanīgi laimīgās ģimenes, vīrs un sieva, dzīvo. Viņi stāstīja par savu pozitīvo pieredzi, tātad tā bija pieredzes apmaiņa. Seksuālās attiecības starp laulātajiem brāļu draudze pat nedaudz glorificēja, un vēsturniekiem daļēji varbūt arī ir taisnība, jo tieši šajā laikā pirmo reizi par to sāka runāt citādāk. Iespējams, tāpēc hernhūtiešiem Vācijā, Latvijā gan laikam ne, ir ļoti lielas ģimenes. Hernhūtē, kur es dzīvoju, viņiem bija pieci bērni, turklāt pašiem vēl brāļi un māsas. Ģimenes fotogrāfijas ar 50–60 cilvēkiem ir pavisam normāli un tipiski Hernhūtei.
    2.2. Mēs jau varam pad-Latviski prasīt no valsts, lai tā rada darbavietas,
    BET
    tādās lielās ģimenēs, kā tā par kuru lasījāt iepriekšejā citātā šāda rakstura problēmu reāli dabā nav

    Protams, ja valsts vai SVF atrisinās mūsu vietā demogrāfiskās un nodarbinātības problēmas, TAD kā izsakās Legrandes kundze, kas drīzumā kļūs par SVF izpilddirektori MUMS VAJADZĒS atteikties no virknes …. aizspriedumu.

    UN?
    Jebkurās būtiskās plašās strukturālās reformās, JA tās nepieciešamas, par tām jāuzzina burtiski visiem “tas,kas tiem jāzina” (jo vairums ? jau nevēlas zinat neko?).

    Vai mums ir kanāls/kanāli tautas mobilizēšanai? – Jā
    Vai tie mobilizē tautu?- Nē, parasti tie dara pretējo (tā redzīgi konstatēja Ilze Ostrovska jau labi pasen)
    ————-
    Kāpēc te galu galā tik ilgi gandrīz nekas nenotiek?
    Mums visiem ir labi, daudz labāk kā pirms 30 gadiem.

  • Jap. Patika, Gunti :).
    Vēl varu piebilst, ka var būt cilvēki, kuriem tik tiešām aicinājums ir specializēties tajā virzienā, kurā raksti (tādi cilvēki dažkārt uzskata, ka nevienam neko nevajag un nav vērts darīt, ka vajag tikai sēdēt kalna galā un meditēt), bet, manuprāt, IKVIENAM ir derīgi, kā mēdz teikt – ‘celt savu apziņu’. Jo tiešām ļoti daudz kas gan Latvijā, gan pasaulē šobrīd tiek darīts nesaprātīgi. Kaut ko būtiski mainīt nav iespējams, ja domājam tieši tajā pašā līmenī, tajā pašā paradigmā, kurā līdz šim. Jābūt pilnīgi svaigam nākotnes redzējumam, taču ceļu uz to redzu strauju, bet tomēr pakāpenisku, nevis revolucionāru.

  • Nu tad?
    VI-su varu padomēm/draudzēm/biedrībām/pašvaldībām ?
    ————
    Vai tas ir iespējams?
    Vai tas ir vajadzīgs?

  • <Ivars 28.06.2011., 14:59
    (..)
    Kāpēc te galu galā tik ilgi gandrīz nekas nenotiek?
    Mums visiem ir labi, daudz labāk kā pirms 30 gadiem.
    ========================================================
    Un drīz būs vēl labāk -, tāpēc jau arī TF tiek publicētas tādi raksti: Atklāta vēstule Valsts Prezidentam, 10.Saeimas priekšsēdētājai un deputātiem, Ministru Prezidentam.
    Godātie tautas kalpi – valsts varas reprezentētāji, likumdevēji un varas nesēji!

    Mēs lauksaimnieki un zemnieku ģimeņu saimniecību atbalstītāji, aicinām jūs pievērst uzmanību Latvijas zemei, bez kuras nebūtu Latvijas valsts un latviešu tautas.

    Ar neizpratni vērojam un vērtējam jūsu darbus un to sekas. Neatkarībā aizvadīto gadu darba rezultāti – degradēta lauku vide, nepietiekama ražošana, bezdarbs un bezperspektīva laukos, darba spējīgo emigrācija, tukšas lauku sētas un skolas, mazais lauku ražotājs valstij kļuvis lieks un nevajadzīgs. Valsts nesekmē ģimenes saimniecību attīstību, bet apliek tās ar lielākiem nodokļiem, viņiem pienākošos valsts atbalsta daļu pārdala lielsaimniecībām un par ražoto produkciju samaksā zemāku cenu. Dziļi pazemoti šie cilvēki spiesti pamest pašu iekārtotās darba vietas un darba meklējumos doties prom no Latvijas. Tajā pat laikā ap 750 tūkstošiem hektāri no kādreizējās sējplatības patreiz ir aizlaistas un neapstrādātas.
    ….
    – Kam bija labi pirms 30 gadiem? Vislabāk jau priviliģētajiem/virssabiedrībai – CK, kompartijas un Stūra ielas nama iemītniekim.

  • Te runā par visu ko, bet ne par nodokļiem pēc būtības:
    A- tiem jābūt 10%-30% robežās
    vai
    B – 50%-80%
    —–
    OTRAJĀ gadījumā patīkamais ir, ka tad mums ir tiesības un pienākums PRASĪT visu ko no visiem, par visu ko; tas ir ceļš uz mesiānismu un visu ko tādu. Mums tas ir vajadzīgs?

  • <Ivars 28.06.2011., 14:59
    (..)
    Kāpēc te galu galā tik ilgi gandrīz nekas nenotiek?
    Mums visiem ir labi, daudz labāk kā pirms 30 gadiem.
    ========================================================
    Ir jau tādi cilvēki, kas tiešām nepamana pārmaiņas Latvijā pēdējo 30 gadu laikā – kam ir labi 24h,7 dienas nedēļa, 31 dienu mēnesī, 356 dienas gadā….Ir tādi cilvēki, kas spējuši sasniegt 'nirvānu'/heaven tepat uz grēcīgās Zemes starp grēciniekiem. Man gan pēdējo 30 gadu laikā tādu ''svētlaimīgo'' nekad, diemžēl, nav izdevies personiski sastapt, taču aprakstus par tādiem lasu ar dziļu interesi. Jaunākajā RīgasLaiks par vienu tādu ūnikumu Georgiju Gurdžijevu ir raksts: ''Vakariņas ar idiotiem''

  • to : Edge 28.06.2011., 15:56
    Mums (es domāju cilvēkiem vispār) tas var patikt un var nepatikt, bet KATRS lauksaimnieciski izmantotās zemes hetārs ir dabai nolaupīts, JA to neapstrādā lietpratīgi un ar cieņu pret Dabu (piem., sēnes, ogas un krūmi, laisti tirgū pietiekami lielos apjomos noteikti ienes vairāk kā kailcirtē nogāzts sils).

  • Pie mums Latvijā DABISKI ir meži un pļavas.
    Pilsētas, manuprāt, dabiski būtu celt tuksnešos.
    Tāpēc Latvijā būtu dabiski vēlēšanu tiesības pilsētniekiem vienkārši atņemt.

  • <Ivars 28.06.2011., 16:08
    (..)
    Mums tas ir vajadzīgs?
    ========================================================
    Par to, kas ''mums'' vajadzīgs ir skaisti uzrakstīts A.Berķa,I.Ziedoņa,E.Hānberga ''Lauku sēta ir gudra''(Jumava,2001)sadaļā 'Tāles redzējums'(lpp.149).
    Foršas lietas tur 2001.g. sarakstītas par Latvijas lauku nākotni Eiropas Savienībā. 2011.g. varētu smieties, taču smiekli nenāk – īpaši lasot vēlēšanu gada rakstus ''Reģionu populācijas samazināšanās tuvāko piecu gadu laikā Latvijā liks pieņemt ļoti radikālus lēmumus, tostarp atteikšanos no pensiju sistēmas, intervijā žurnālam "Klubs" norāda Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs un sociālantropologs Roberts Ķīlis. ''
    http://www.financenet.lv/viedokli/382743-kilis_piecu_gadu_laika_notiks_atteiksanas_no_pensiju_sistemas

  • <Ivars 28.06.2011., 16:18
    (..)
    Tāpēc Latvijā būtu dabiski vēlēšanu tiesības pilsētniekiem vienkārši atņemt.
    ========================================================
    Būsim reāli – Latvijas valsts ir celta balstoties galvenokārt uz atņemšanas/graušanas ideoloģiju. Pēc 1991.g. augusta vieni marodieri sāka uzdarboties ekonomikas sfērā, citi – varas, un paši ''intelektuālie'' uzdarbojās ideoloģiskajā/mentālajā sfērā. Tā arī turpinās pašlaik -kampaņa 'Cīņa pret oligarhiem' to spilgti apliecina, tāpat kā sociālā budžeta konsolidācija (sk.''marodiera'' R.Ķīļa rakstus).

  • Ivar- visu varu pašvaldībām! Nevajag atkal sākt par superprātīgu teritoriju izmantošanu – daži entuziasti plosās pa sevi un es klusiņām smejos, cik amizanti sanāk, kad ideju apsēsti puiši metas iekšā zemes gabalā. Lai spēlējas, bet man šķiet, ka šīm teritorijām ir jāpilda cilvēku barošanas plāns.Lielsaimniecības grib būt plašas un dominējošas un sūtīt produkciju tālu tālu, tāpēc ir spiestas rīkoties pretēji mazā saimniekotāja rīcībai, proti lietot procedūras un komponentus, kas nodrošina uzglabāšanu un transportēšanu.
    Kāpēc tās problēmu apsēstās ģimenes neiet pie saviem pagastvečiem, bet pūš Jērikas bazūnes?
    Tas ir jautājums arī EDGE.

  • Jautājums par varu nav muļķīgs, tam ir jābūt iemācītam jau 5 g.v.
    Reāli dabā lauciniekiem un pat ne-Rīdzeniekiem vēlēšanu tiesības ir atņmetas vai ievērojami reducētas
    ————
    Jā, ŠĪ Latvija pagaidām tiek celta balstoties uz graušanu; TĀ NEKO NEVAR UZCELT; ja nu vienīgi sagatavot būvlaikumu, vai placdarmu kādai šeit ieparedzētai ciltij

  • Ivo Verners
    28.06.2011., 15:01
    —————————————–
    Par politisko procesu paradigmām sabiedrībā runājot, man šķiet, ka šobrīd sabiedrībā pārsvarā tādas ir trīs:

    1. Lai tie politiķi tiek galā ar visām problēmām. Man tur nav ko jaukties – es no tām lietām neko nesaprotu.

    2. Visiem spēkiem jācīnās pret “sliktajiem” (politiķiem, amatpersonām, uzņēmējiem, oligarhiem u.t.t.). Tāpēc vēlēšanās jābalso par labajiem. Kas ir tie labie? Nu taču ka tie, kuri saka, ka ir pret sliktajiem!

    3. Tā … ko tad piedāvā šī partija? Ahā. Un šī? Ak tā? Bet šī? Oho!!! Noteikti jābalso par šo – no tās man atleks vislielākais labums!

    Kā mainīt šīs paradigmas?

  • Ar politiku tāpat kā ar specializāciju vai dejošanu.
    Jo vairāk deju iemācies, jo labāk tās māki, jo vairāk un ar lielāku interesi skaties apkārt.
    Jo vairāk amatu un prasmju iegūsti, jo mazāk esi atkarīgs no politikas un jo vairāk to taisi.
    ————
    Tagad, kad IR JĀIZVĒLĀS no Gunta paradigmām, iznāk, ka es par pieņemamu izvēlos 2. izvēli

    Manuprāt pārticība un bagātība labi; ļoti liela pārticība slikti; paskatos vienu latviešu Forbes: miljardieru pasaulē nav – Baltijā, Japānā, Vidējos Austrumos un daļā Austrumeiropas; vēl simpātiska un pieņemama Skandināvija un vajadzētu papētīt Āfrikas vidieni un Dienvidus, iespējams Daļu Dienvidamerikas – tie būtu potenciālie sabiedrotie; varētu skatīties uz politiskiem spēkiem, kas reāli menedžē nodokļu progresivitāti.
    PRET – vajagot cīnīties pret birokrātiju; socioloģiski un vēsturiski tas ir pareizi; tātad jācīnās PAR tiešu MANAS politiskās gribas izteikšanu elektroniski balsojot vai, teiksim, iepazīstoties ar politiķi, kas man tīkamas izmaiņas valstī realizētu, bet varētu vēlēties, lai man ir iespēja “paskatīties” ko viņš/viņi “tur dara”.
    ————-
    Iespējams, ka uzradušies vai taisās uzrasties kādi principiāli jauni “labie”- Vidzemnieku partija. Kāpēc tas varētu būt interesanti? Politikai taču “vajadzētu notikt” NE TIKAI RĪGĀ.

  • >>> lurike: Kāpēc tās problēmu apsēstās ģimenes neiet pie saviem pagastvečiem, bet pūš Jērikas bazūnes?
    ***
    Tagad “pagastveču” nemaz vairs nav. Jau kopš 2009. gada vidus, adm-terit reformas. Es tev varētu šo to pastāstīt, kas notiek ar pārvaldi Laukos (t.i., ārpus Rīgas). Domāju, ka liela daļa Risinājumu radīsies, kad lielpilsēta (praktiski, Rīga) sāks just līdzi Laukiem. Visa vara pašlaik arvien vairāk koncentrējas novada administrāciju rokās (tas ir pilnīgi pretēji tam, kā tu rakst par “pagastvečiem”, kas taču bija vēlēti deputāti, bet tagad vara arvien vairāk pāriet “aparāta” rokās), kuri pamazām (tagad jau arvien straujāk) pārvēršas par tādiem pašiem konsolidatoriem kā valsts līmeņa aparāts – dara, ko liek, jo citādi apstāsies naudas plūsma. laukos, kur cilvēki tomēr pa lielai daļai pazīst viens otru, personiski vai ne personiski, bet viss ir cilvēciskos mērogos, šķietami sasniedzams, ietekmējams, apspriežams, runājams. Bet tagad PAŠvaldības kļūst strauji mazāk, bet dancošana pēc centralizēto dotāciju stabules – arvien vairāk. Ja Rīga neatjēgsies vistuvākajā laikā un nenāks palīgā Laukiem, nekādas valsts nebūs, jo PAŠvaldīšana tiks iznīcināta vispirms visapkārt, tad arī Rīga kritīs.

  • >>> GuntisB 28.06.2011., 16:57
    Lūdzu, paskaidro, ko īsti gribi, jautājot “Kā mainīt šīs paradigmas”! Es varu izmainīt, bet es nesaprotu, ko tu gribi:
    1. vai lai visi izvēlas un pieturas pie vienas no šīm?
    2. vai lai katrs sabiedrības loceklis apzinās, pie kuras viņš reāli pieder, un meklē kontaktu ar sev līdzīgajiem, aizstāv savu?
    3. vai lai visas tās tiktu atmestas un nāktu kaut kas jauns (pilnīgi “cita” paradigma)?
    4. vai lai reāli mainās cilvēki un nekādas tādas “paradigmas” turpmāk vairs nebūtu vajadzīgas vispār?
    5. vai lai mainās tā paradigma, pie kuras pats sevi attiecini?
    6. ?
    7. ?
    ***
    Es personīgi no augstāk minētajiem tevis teiktā izpratnes variantiem izvēlos ceturto.
    ***
    Un es piekrītu Ivars 28.06.2011., 17:32 teiktajam: “Jo vairāk amatu un prasmju iegūsti, jo mazāk esi atkarīgs no politikas un jo vairāk to taisi.” TĀDA ir arī mana atziņa un mana pieredze, un mana pozīcija.

  • Agnese 28.06.2011., 18:15
    4. variants – nevēlos daudz laika bezjēdzīgi veltīt politikai
    ———
    Lauksaimnieciskajai ražošanai Latvijā XX gs. beigu izpratnē pietiek ar 50 000 cilvēku. Šī doma praktiski tiek realizēta līdzšinējā politikā. Tehniski ir iespējams un visai drīz var tikt realizēta pārtikas ražošana piepilsētās vai pilsētās. Bet lielpilsēta, kas pārsniedz 50 000 – 100 000 cilvēku, kā tādi asfalta, akmens un betona džungļi nav laba doma. Dzīve pilsētā ir acīmredzami dārgāka (lauku viensētā vai ciematā nav vajadzīgi demitiem kilometru gari ūdensvadi, kanalizācija, siltumtrases u.t.t.; lauku ciematā var nebūt vajadzīgs pavadīt stundām ceļā no darba un uz darbu u.t.t. – vienīgais labums no urbānā dzīvesveida: ekonomikas un ar nodokļiem apliekamo pakalpojumu masas pieaugums).
    ———-
    Kad 2/3 vēlētāju sapratīs, ka “politikai”viņi nav ne vajadzīgi, ne tā par tiem taisās interesēties?
    Kāds ducis vidzemnieku sakās TO esot sapratuši, viens no viņiem pat no 8. jūlija būs prezidents?
    UN?
    Kā uzzināt vai “viņi”domāto “par to pašu”un “tā”. Nu kā?
    Teiksim pareizi, lai būtu labi, droši un faktiski pat “jebkāda saprātīga”, bet SKAIDRA perspektīva. Perspektīva tas nozīmē: lai būtu minimāla vai laba iztika un būtu kaut kas, ko pārdot; lai būtu interesanti dzīvot

  • Varbūt lielos rēķinos iznāk tā, ka ceturtā daļa lauksaimniecībā strādā un spēj uzturēt trīs ceturtdaļas iedzīvotāju.
    Bet cik cilvēku vajag, lai apģērbtu šos iedzīvotājus? Cik cilvēku vajag, lai mums būtu savi linu dvieļi , palagi un krekli? Cik saimniecību ar aitu ganāmpulkiem, lai katram būtu vairāki pāri vilnas zeķu un segas katram ģimenes loceklim?
    Un kur ir jāatrodas rūpnīcām vai ražotnēm, kas šos produktus izveido?
    Kur- vīriem, kas taisīs apavus no ādām? Ja mums kļūst siltāki gadalaiki- varbūt var pamēģināt, kas sanāk ar kokvilnu? Arbūzi un persiki jau aug.

  • >>> Ivars 28.06.2011., 14:59
    >>> Sandra 28.06.2011., 09:33
    Papildināšu Sandras izstāstīto anekdoti. Un paturpināšu Ivara teikto ar vēl vienu hipotēzi jautājuma formā.
    ***
    Es (arī no viena mācītāja) dzirdēju tādu:
    Bērns lūdz Dievu: Mīļais Dievs, man par to, ka tu esi, pastāstīja vecmāmiņa, bet kas tev pastāstīja, ka tu esi?
    > Interesants jautājums: kā mēs varam iedomāties Dieva atbildi uz šo jautājumu (saskaņā ar to vai citu dieva izpratni un atziņu – vai dažādas būtu iedomājamās atbildes? Vai arī, ja tā labi padomā, tad ir tikai viens SKAISTS variants, kurš varētu patiešām likties – ar sirdi – ticams?)
    ***
    Vienreiz Dievs (Kolektīvā zemapziņa vai KAS) ielogojās cilvēku informatīvajā telpā ar lietotājvārdu Tēvs un paroli Jēzus… Radās pilnīgi jauna SARUNU realitāte cilvēku informācijas un enerģijas laukos. Daži mēģina to pētīt “zinātniski”, citi – ar interesi pētīt personiski, iegūstot personisku pieredzi, vēl citi saka, ka šis sarunu biedrs (vai Komentētājs) viņu neinteresē, vēl citi – ka pārāk sarežģīti vai pārāk vienkārši, lai arī noderīgi un varbūt perspektīvi, tāpēc lai jau kāds ar to nodarbojas… Bet vēl citi – sauc, ka tas nav īsts, ka tas nekas nav, tikai izdomājums, ka tādu komentāru nav, ka tos var mierīgi izdzēst un nekas pasaulē nemainīsies, tikai būs lielāka prognozējamība (vadāmība, vienveidība) un “kārtība”…

  • to: kas taisīs apavus no ādām
    Uz apmēram 20 cilvēkiempietiek ar vienu, kas ražo kartupeļus, etiķi un, varbūt, vēl kaut ko ēdamu un no nātrām, kaņepēm vai liniem vīzes un kaut ko mazliet labāku par kombinezoniem. Ja vēlamies kaut ko mazliet labāku un iespējams ilgmūzīgāku, un iespējams …. , nu tad vajadzēs mazliet vairāk. Vēl vienam no 20 cilvēkiem būs darbs datoru un citu pričendāļu ražošanā. Bet pāŗējie nav nepieciešami – tie varēs vadīt valsti, mācīt vai mācīt kā jāmāca, vai arī rakstt komentārus šeit. Tikai politiski jānokārto, lai komentārus varētu rakstīt laukos pie upes, un par to visu labi maksātu.

  • Šodien bijām aizbraukuši uz Bruknas muižu Bauskas pusē,kur mācītāja Andreja Mediņa vadītajā kopienā cilvēki tiek dziedināti no atkarībām. Caur darbu pašu naturālajā saimniecībā. Caur Kopšanu un Kalpošanu.To redzēt ir vērtīgāk nekā “cepties” te komentāros…

  • 1.kārt: komenti par tēmu atgādina to austrumnieku līdzību ar aklajiem un ziloni (iemetiet googlē atslēgvārdus, var lasīt dažādos kontekstos), par to, kas ir patiesība (šajā gadījumā – redzējums, ko mums vajag, jeb “pareizais” Ceļš).
    Resp., Zilonis mums ta visiem viens, bet akli būdami gatavi ar putām uz lūpām aizstāvēt to Savu “”patiesību”":)
    2.kārt: patika tas (edge) koments iz projektu vadības “”mācības”". T.i. o.k. pat ja pļurinot netā varam daudz maz vienoties par Kopīgiem mērķiem un uzdevumiem, tad ar šo: “”5) rīcības (konkrēti izmērami/nosakāmi noformulēti pasākumi un projekti uzdevumu izpildei),
    6) lēmumi (akceptē rīcības, iedala tām nepieciešamo finansējumu, nosakas realizēšanas kārtību/termiņus un atbildīgos par darāmo)….”" mums nu galīgi nekā.
    T.i. kamēr sēžam pie kompja neceļot savu pakaļu, esam varoņi mutes brūķēt un filozfēt, bet līdzko jāpieņem lēmums..piemērs: – RĪT braucam, daram!(protams, vakarā, atņemot laiku savai ikdienai…(bet kad tad?)), lejam benzīnu (protams par Savu naudu, (a kas tad cits to lies?)), jeb jāpastrādā gadu idejas vārdā (pa velti protams (a kas par to maksās?)), uttt…KONKRĒTAS rīcības!
    ….tā čušs!! :)

  • To: redzēt ir vērtīgāk nekā “cepties” te komentāros…
    Kas divritenim svarīgāk: priekšējais vai pakaļējais ritenis?
    Pēc definīcijas abi

  • Un jūs šādus samākslotus murgus patiešām apspriežat?

    Te vēl viens gabals, ko TF nepublicē:
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-kucinskis-ofsoru-atversana-kartejais-politisko-iluzionistu-triks.d?id=39284301

  • http://www.rian.ru/justice/20110624/392835579.html
    Печерский районный суд Киева в пятницу начал предварительное рассмотрение одного из самых громких уголовных дел последних лет на Украине. На скамье подсудимых оказалась лидер оппозиции, экс-премьер Юлия Тимошенко, которую обвиняют в превышении власти во время подписания газовых контрактов с РФ в 2009 году. Тимошенко, которая была главным конкурентом действующего главы государства Виктора Януковича на неудачных для нее президентских выборах 2010 года, считает этот процесс политическим.
    ————-
    Latvijā viss kā pasaulē

  • FRAGMENTI:
    aigars
    28.06.2011., 02:01 – taisnība
    Paskatos Forbes.lv -6-2010 – 66.-67. lpp. IR karte , kur dažādās krāsās norādītas valstis, kurās notikušas kopējās īpašumu vērtības izmaiņas – Par Latviju, Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju NEKAS NAV NORĀDĪTS: baltie plankumi kartē, rezervāti indiāņiem vai citiem aborigeniem; komentārs pie bildes-diagrammas: LIELAS BAGĀTĪBAS ĪPAŠNIEKI VISĀ PASAULĒ IR SVINĒJUŠI LIELAS UZVARAS. KARTĒ REDZAMS KĀ TIKUSI SADALĪTA 1,2 TRILJONUS LIELĀ JAUNĀ PEĻŅA. TIKAI PIECĀS VALSTĪS – VĀCIJĀ, NIGĒRIJĀ UN TRĪS VIDĒJO AUSTRUMU VALSTĪS MAGNĀTU SKAITS IR SAMAZINĀJIES. =>LIELĀS SPĒLES UZ MUMS NEATTIECAS, MŪS VIENKĀRŠI IGNORĒ; PAŠLAIK PASAULĒ IR VAIRĀK KĀ 1000 MILJARDIERU, KAS IR PAR PIEKTDAĻU VAIRĀK KĀ 2009. GADĀ, BET TOMĒR VĒL NESASNIEDZ 2008. GADA RĀDĪTĀJUS
    ———–
    Daudzi cilvēki vērš savus skatus uz nākotnes zinātni, kad meklē atbildes uz saviem jautājumiem, bet tā kā finansējums fundamentālajai zinātnei sarūk un arvien lielāka pētījumu daļa tiek orientēta uz rūpniecību, tad vai nu zinātne lai būtu tā, kam uzticēt savas dzīves vadību no dienas uz dienu? Nav šaubu, ka mēs par daudz ko esam parādā zinātniskajiem atklājumiem, kas notikuši pēdējo simts gadu laikā, bet par cik mūsu vide kļūst arvien piesārņotāka un mirstības līmenis vēža dēļ turpina celties, tad vienīgā lieta uz ko mēs varam likt savu cerību, ir tas, lai mūsu ķermeņi kļūtu stiprāki un veselīgāki. Nekādi meklējumi bibliotēkās un nekādas zāles nedos tev stiprāku, veselīgāku ķermeni. Tikai laba diēta, kura bagātīgi satur neapstrādātu zaļu barību un kviešu zelmeni, kā arī mērenas sportiskas aktivitātes un ieinteresēta attieksme ļaus tev to sasniegt.

    Pateicoties plaši izslavētajai “zaļajai revolūcijai”, mēs vairāku desmitu gadu laikā esam pieredzējuši labākas ražas no plašāka augu spektra. Lai arī zaļā revolūcija ir bijusi labi domāta, tām lauksaimnieciskajām metodēm, kuras mēs saucam par “revolucionārām” un “uzlabotām”, ir raksturīga tuvredzīga domāšana un to pozitīvie rezultāti ir ierobežoti attiecībā uz cilvēka veselību. Liela daļa uzlabotās graudaugu ražības tiek izšķiesta uz dzīvniekiem, kuri domāti nokaušanai, bez tam šīs modernās industrializētās lauksaimniecības rezultāts ir postoša ietekme uz mūsu augšņu auglīgo virskārtu Vēl vairāk, šim ķīmiskajam mēslojumam, pesticīdiem, herbicīdiem ir kaitīga ietekme uz mūsu ķermeņiem.

    Ik gadus amerikāņi vieglās mūzikas pavadībā aprij vitamīnu dražejas un tabletes divu miljardu dolāru vērtībā. Tomēr arvien nerimst diskusija par to vai šie sintētiskie aizvietotāji spēj veikt to pašu ko pārtikā esošie dabiskie, un vai tie vispār kaut ko dod. Kritiķi uzstāj, ka labticīgie vitamīnu lietotāji pakļauj sevi nopietnām briesmām. Viņi atgādina par vitamīnu pārdozēšanas un toksicitātes precedentiem. Ir skaidrs, ka vitamīni ir uzskatāmi par narkotikām. lai arī vairumu no tiem uzskata par drošiem, vitamīnu lietošana būtu rūpīgi jānovēro, jo vitamīnu ilglaicīgas iedarbības sekas vēl arvien ir nezināmas.

    Abioģenēzes māņticība, teorija par dzīvā radīšanu no nedzīvas vielas, daudzus no mums ir aizvedusi līdz neloģiskam secinājumam, ka sintētiskie pārtikas produkti un piedevas var mūs ne tikai uzturēt veselus, bet pat atjaunot mūsu ķermeni un paildzināt mūsu mūžu. Es ticu bioģenēzei, doktrīnai, ka dzīvais veidojas tikai no dzīvā, un mana ilggadīgā pieredze dabiskās veselības jomā šo viedokli apstiprina. Pavisam vienkārši – dzīvam vajadzīga dzīva (svaiga) pārtika: tas ir dabas likums.

    Wigmore, Ann – The wheatgrass book
    ———–
    ARVIEN VĒL ĻOTI PIEPRASĪTI IR NODERĪGI MUĻĶI.
    Pieprasījums dramatiski pārsniedz piedāvājumu
    ———
    Vēl arvien visienesīgākā biznesa niša ir atkarību radošo narkotiku ražošana un tirgošana kā arī cīņa ar šiem arvien pieaugošajiem pasaules ekonomikas sektoriem

  • When cycle forecaster Charles Nenner told the Fox Business network yesterday that the Dow Jones was set to collapse to the 5,000 level on the back of a “major war” that will shake the globe at the end of 2012, hosts David Asman and Elizabeth MacDonald sat in stunned silence.

    Nenner, a former technical analyst for Goldman Sachs, is head of the Charles Nenner Research Center, which purports to be able to predict market trends with a computer program based around pattern forecasting and securities analysis. Nenner predicted the stock market and housing collapse over two years before the fall of Lehman Brothers.

    Nenner predicts that the Dow is heading down to just 5,000, a gargantuan drop given that it now hovers above the 12,000 level and only sunk as deep as 6,547 during the lowest ebb of the economic collapse in March 2009.

    On the back of this forecast, Nenner has advised his clients to vacate the market almost entirely.

    “I told my clients and pension funds and big firms and hedge funds to almost go out of the market, almost totally out of the market,” said Nenner, saying that the collapse will unfold over the course of a couple of months and that the reversal will come when the Dow hits just above the 13000 level.
    What could prompt such a dramatic fall? An oil shock that could be kick-started by Friday’s “day of rage” protests in Saudi Arabia or something else?

    According to Nenner, who studies war and peace cycles, the collapse will be initiated by “a major war starting at the end of 2012 to 2013,” a startling claim to which the host David Asman merely responded, “wow”.

    Excuse me? A financial strategist who has been deadly accurate in the past and has just told all his clients to get out of the market predicts a “major war” that will lead to a stock market collapse and the best Asman can come up with is “wow”?

    => būtība: autoritatīvs finansu analītiķis ATKAL ( TF pirms pāris mēnešiem Klusais vērsa uzmanību uz Apvienotās karalistes valsts bankas šefa izteikumiem) paredz finašu tirgu krahu šī gada beigās vai nākamā sākumā; šiem teorētiķiem ir pilnīgi vienalga vai karš ir reāls vai virtuāls; vai tas izcēlies no konvencionālo ieroču vai informatīvo bumbu sprādzieniem internetā un arī šajā vietnē; visā pasaulē katastrofu filmas un kariņa spēles un action filmas, kas paņem to skatītāju”" no matu galiem līdz papēžie vēl arvien ir pieprasītas, par politbojevikiem.lv gādā vismaz Jānis; kas reāli var pasaulē nobrukt? – vēl papildus Ziemeļāfrikai? Iespējams, tā ir Ķīna. Vispirms jau tā ir ļoti liela ekonomika, kuras vadība ir autoritāra. Strauju izmaiņu laiks, ekonomikas straujš pieaugums valdonīgi pieprasa: investīcijas, investīcijas, arvien lielākas investīcijas => aug vadības kļūdu, sociālās spriedzes un korupcijas rādītāji, kas ir korelatīvi saistīti; Vienīgais glābiņš var būt tikai dramatiskas strukturālās reformas, dramatiska stereotipu maiņa, dramatiskas organizētas vai stihiskas izmaiņas teritorijas, kurā notiek izmaiņas cilvēku mentalitātē, zināšanās, šo cilvēku faktiskajā reāli izmantojamajā izglītībā. Vienīgās valstis, kas pēdējo 60 gadu laikā kaut ko tādu ir spējušas ir Japāna, Dienvidkoreja, Taivāna, Honkonga un Singapūra. Eiropa to pašu izdarīja ar divu pasaules karu palīdzību. Ja Ķīna pati nesamazinās savus pieauguma tempus tā avarēs. Latvija ir pietiekami maza valsts – ja patiesi ir valsts – un teorētiski vajadzētu būt iespējai vai nu ar salīdzinoši nelielas aktīvas tās nepolitisko aktīvistu grupas reālām darbībām izmainīt šejienes garu no iznīkstoša uz radošu, vai arī pie mums atrastos kāda iniciatīvas grupa kādā politiskā spēkā, kas paraustītu kādus politisko vai PR kloķus, lai šejieniešos rastos kāda reāla vai iluzora cerība vai ticība (reāli placebo bieži palīdz labāk par alopātu zālēm, jo placebo ir dabisks un organisks līdzeklis). Kaut ko tādu šejienes oligarhi varētu nepārdzīvot, bet mums viņi ir nep[ieciešami; jo kā citādi mēs varētu loģiski pamatot to, ka “pie mums nekas nenotiek” (nu ja nu vienīgi Domburšovs).

  • Jāni, tad, kad tu atgriezīsies pie sajēgas, tad tavi raksti droši vien arī būs atbilstoši TF kvalitātei. Pēdējā laikā – rakstu no raksta tu mal vienu un to pašu – demagoģiski, dzeltenās žurnālistikas līmenī. Visi tev ir sliktie, pret kuriem jācīnās, kuri jālamā, uz kuriem jāskatās ar aizdomām, jāmeklē utis. Ja nav uz ko riet, tad tu riesi uz to, uz kuru vēl neesi rējis. Milzīgs negatīvisms, un neobjektivitāte. Piem., tev nav ne mazākā kauna apmelot cilvēkus “līdz papēžiem korumpētais ekonomikas ministrs viņu uzdevumā uzbrūk Latvijas lidsabiedrībai “Air Baltic”", bet jau kādā no nākamajiem rakstiem tu apraksti idejas, kuras šis pats ministrs virza – http://www.delfi.lv/news/comment/comment/artis-kampars-cik-latvijai-izmaksa-arzonas.d?id=38944029 Nožēlojami.

  • Ne pa tēmu.
    Agnese
    28.06.2011.,19:26
    Vienreiz Dievs (Kolektīvā zemapziņa vai KAS) ielogojās cilvēku informatīvajā telpā ar lietotājvārdu Tēvs un paroli Jēzus…
    ——————
    Vai kristiešiem nevajadzēt vienreiz tikt skaidrībā ar savu “cilts koku”? :) Ja Jēzus ir tēvs, tad Dievs sanāk vectēvs? Vai šāds traktējums īsti atbilst Bībelei? Neesmu kompetents, lūdzu paskaidrojiet.

  • < lurike 28.06.2011., 16:42
    (..)
    Kāpēc tās problēmu apsēstās ģimenes neiet pie saviem pagastvečiem, bet pūš Jērikas bazūnes?
    Tas ir jautājums arī EDGE
    ========================================================
    Vislabākais būtu pajautāt tām ģimenēm, papētīt situāciju. Ja tas nav iespējams,tad iesaku vismaz noskatīties A.Gaujas filmu ''Ģimenes lieta'' un/vai izlasīt I.Ābeles 'Merķelis un Oksanena'
    http://www.ir.lv/2011/3/16/merkelis-un-oksanena
    Skolā jau bez Merķeļa 'Latvieši', arī Raiņa 'Jāzeps un viņa brāļi ir izlasīts? Tad, iespējams, jautājumu uzrakstīsim sekojošu:''Kāpēc pagastveči (sociālo lietu komisija-?)neiet pie tām problemātiskajām ģimenēm?''

  • <Ivo Verners 29.06.2011., 09:19
    (..)
    Nožēlojami.
    ========================================================
    Varbūt – neloģiski, varbūt – nekorekti?
    ''Vienotības līdere Solvita Āboltiņa rīkojusies nekorekti, publiski paužot, ka apvienības biedra un ekonomikas ministra Arta Kampara nākamajā valdībā nebūs, norāda sabiedriskās politikas centra Providus pārstāve Iveta Kažoka, vienlaikus norādot, ka Kampars nav vienīgā Vienotības problēma, tāpēc viņu izcelt nav godīgi. ''
    http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/papildinata-politologe-aboltina-rikojusies-nekorekti-publiski-pauzot-nevelesanos-ieklaut-kamparu-nak-13889252

  • ”Viņš S. Āboltiņas izteikumus vērtē kā ļoti brutālu soli. ”
    - ‘Viņš’, tas ir politologs Filips Rajevskis.
    - ”(..)pretstati rodas tīeši tad, kad pastāvošās reālijas tiek nodzītas pagrīdē. Lūk, tad arī rodas eksplozīvas situācijas. Tad mucā uzkrājas vēl vairāk pulvera un atliek vienīgi uzraut sērkociņu” (M.Mamardašvilli ‘Filozofija ir izteikusies apziņa)
    1989.g. sērkociņu uzrāva Kaukāzā – un deg (šauj) tur vēl joprojām…..Grieķijā arī var uzraut, un, ja pulvera būs pietiekoši…..Latvijā 1988.g. bija pietiekoši, tikai kā rakstīja kādā komentārā TF viens veterāns:”Mēs atrāvām slūžas/Mēs bijām pirmie”.

  • Tā bija Āboltiņas kļūda. Viņa netika galā ar nelietīgo žurnālisti, kura tik to vien gribēja, kā izprovocēt Āboltiņu. Aizejam partejiskās debatēs…?

  • Agnese
    28.06.2011., 18:15
    Lūdzu, paskaidro, ko īsti gribi, jautājot “Kā mainīt šīs paradigmas”!
    ——————————————————–
    Iedziļinoties manis uzskaitīto sabiedrības politisko paradigmu būtībā, manuprāt, var izdarīt sekojošus secinājumus:

    1. Pirmās divas paradigmas liecina, ka tām piederīgie cilvēki nav raduši PATSTĀVĪGI vērtēt politiskos un ekonomiskos notikumus, situācijas un procesus. Tāpēc šie cilvēki ne grib, ne arī spēj formulēt PATSTĀVĪGU attieksmi pret valsts likumdevēju un izpildvaru, tās pieņemtajiem lēmumiem un situācijas interpretējumiem. Latvijā bieži vien kādam politikas subjektam (partijai, tās pārstāvim) pietiek tikai parādīt ar pirkstu: “Lūk, šie ir mūsu problēmu vaininieki, bet šie – viņu atbalstītāji un piesedzēji! Mums ir jāpiesaka viņiem nesaudzīgs karš!”, un pūlis bez jebkādas apdomas metas viņus saplosīt. Vai otrādi – pietiek politikas subjektam publiski paziņot, ka lūk, tieši viņš turpmāk būs vadošais spēks cīņā pret “ļaunajiem”, lai šis pats pūlis to nēsātu uz rokām. Lieliski piemēri ir šā brīža “tautas varonis” V.Zatlers un politisko partiju apvienība VIENOTĪBA.

    2. Trešā paradigma lieliski parāda tās “lietotāju” liekulību un pat pērkamību. Šīs sabiedrības daļas lozungs ir “Atbalstīšu tos, no kuriem varu iegūt vislielāko PERSONĪGO LABUMU”. Sabiedriskā labuma princips šiem ļaudīm nav būtisks, drīzāk pat traucējošs. Principā šie cilvēki ir liberālās ideoloģijas produkts, jo atbalsta uzskatu, ka jebkuras sociāli ekonomiskās piramīdas virsotnē ir jābūt indivīdam.

    3.Visas trīs paradigmas balstās uz indivīga nespēju vai nevēlēšanos būt GODĪGAM – galvenokārt jau pašam pret sevi – atzīstoties savā neizglītotībā, slinkumā, alkatībā, liekulībā. Jo tas ir grūti un bieži vien arī nepatīkami.

    Paradigma kā vienots problēmu apzināšanas, formulēšanas un risināšanas modelis ir nepieciešams. Loģika pačukst priekšā, ka ne indivīda, ne sabiedrības pastāvēšana bez tās nav iespējama. Katrs cilvēks apzināti vai neapzināti izmanto noteiktu kritēriju kopumu, vērtējot notikumus un procesus savā dzīvē.

    Svarīgi saprast būtiskāko atšķirību – valsts ir sabiedrisks veidojums, kura sastāv no indivīdiem. Tāpēc nav iespējams, ka valstī noteicošais ir katra indivīda personīgais viedoklis, absolūti ignorējot sabiedrības kopīgās intereses. To sauc par anarhiju.
    Iedomājies rūpnīcu, kurā katrs tajā strādājošais (inženieris, grāmatvedis, sagādnieks u.t.t.) darītu tikai to un tikai tā, kā viņam ienāk prātā …

    Tāpēc es atbalstītu Tavu trešo variantu, sakot, ka jaunajai paradimai būtu jābalstās uz individuālā godīguma un sabiedriskā labuma nozīmīguma izpratnes principiem.
    Taču kategoriski noraidītu ceturto.

  • Un ko tagad iesāksim, ja Latvijas vēlētājs ir tik “samaitāts”? Kur tad rausim citus? Izglītība strādā ilgtermiņā, bet vēlēšanas šoruden. Paradigmas mainīsies ilgtermiņā, no pieredzes, ja izglītotāji būs saprātīgi un nesāks atkal tāpat- godīgie netika pie varas, jo vēlētāji neizglītoti. Puse Latvijas jau ir pateikusi – ejiet ratā ar savām politiskajām spēlītēm, ja jau mēs esam tik stulbi, savtīgi un neizglītoti. Ja indivīds nav sabiedrības uzmanības centrā- kā jūs gribat panākt šī indivīda iesaistīšanos valstisko problēmu risināšanā?
    Patlaban šķiet, ka mums vajag 1,5 miljonu pašaizliedzīgu Antiņu, lai 100 melno prinču kārtotu lietas, kas sauksies Valsts.
    Bet proporcijas parasti ir otrādas.

  • lurike
    29.06.2011., 11:08
    “Ja indivīds nav sabiedrības uzmanības centrā- kā jūs gribat panākt šī indivīda iesaistīšanos valstisko problēmu risināšanā?”
    ——————————————————–
    Caur vienkāršu un loģisku izpratni, ka primārais ir nevis indivīds, bet sabiedrība, kuras sastāvdaļa viņš ir.

    Atcerieties manu piemēru par rūpnīcu un mēģiniet iedomāties, kas notiks, ja katrs strādājošais sāks uzstādīt savas prasības – cikos nāks uz darbu, cik ilgi strādās, ko darīs (fui, šitas man nepatīk, šito es nedarīšu), kādas individuālas prasības izvirzīs darba apstākļiem.

    Ir pēdējais laiks klusi un bez cieņas apbedīt liberālo ideoloģiju visās tās izpausmēs, kas visai pasaulei ir atnesusi virkni nopietnu problēmu – nežēlīgu konkurenci, kurai nav nekā kopīga ar morāles un ētikas normām (“izdzīvo stiprākais”), bagātības kultu, cilvēka vērtību izsakot tikai naudas vienībās (“X” sportists [mūziķis, uzņēmējs, aktieris u.t.t.] šogad ir tik un tik latus [dolārus, eiro] vērts), patēriņa kultu kā indivīda dzīves neatņemamu sastāvdaļu (tu neesi nekas, ja neesi ietērpts slavenu zīmolu “pēdējā modes kliedziena” lupatās, apavos, rotaslietās, nesēdi “biezā” auto, neklausies dārgas aparatūras atskaņotu “spicāko” DJ u.t.t.), nevērību pret līdzcilvēkiem (“katrs pats sev vistuvākais”, kas man daļas par to, ka citiem klājas sliktāk). Šo sarakstu varētu arī turpināt, taču domāju, ka iesākumam pietiks.

  • Bet ne viens vārds par to kā apieties ar kopveselumu.
    Nav skaidrāks par neskaidra sauciena uzsaucienu

  • Ivars 29.06.2011., 02:40
    autoritatīvs analītiķis paredz finašu tirgu krahu
    =============================================
    Jā, fatālistu skaits pieaug, bet nu jau uz to varētu skatīties kā uz pozitīvu zīmi. Monetārā sistēma brūk un noraks arī ideoloģiju (vai otrādi). Tie cilvēķi ir nobijušies, pazūd taču viņu vieta dzīvē, priekš viņiem tas arī ir ‘pasaules gals’.
    Vai āzijas valstis var but mums piemērs ? nu nezinu. Pārak daudz tur ir elektronikas un betona un par maz cilvēciskā. Reiz mani Singapūrā gids (ar klikšķu skaitītāju rokā) saskaitīaja tā, kā es skatu vien santimus, un vel skaļa balsī deklamēja ‘atrāk, atrāk laiks ir nauda’ principā robots.

  • Edge 28.06.2011., 13:46
    plānošanas zinātnes teorijas stūrakmeņiem
    ============================
    1) stāvoklis jeb situācijas analīze,
    2) vīzija, mērķi
    3) galvenās pretrunas stapt stavokli un merķi atpazišana
    4) trajektorijas jeb pretrunas apiešanas ceļa (vai ceļa bez pretrunas) atrasšana
    5) uzdevumi, etapācija, 3 un 4 punkta ciklizācija

    varbūt uzdevumus sociālas sistēmas var risināt tāpat kā tehniskās ?

  • >>> Rasts “…vārds par to kā apieties ar kopveselumu.”
    Viss kopveselums ir katrā pašā. Mēs saturam sevī visu to, ko uztveram, domājam, pēc kā tiecamies, ko ietekmējam. Raksta autora minētie personāži ir mūsu pašu iekšējās aktīvās daļiņas, iekšējās balsis, sadzirdētās vai nesadzirdētās, apzinātās vai nē. Kopīgi strādājot ar kopveselumu, kas ir katrā no mums, mēs radām jaunu kopveselumu, ietekmējot un izmainot visu to, kā daļa, savukārt, ir šis mūsu kopīgais kopveselums.
    Mēs daudzko tagad izmainām.

  • >> Klusais “varbūt uzdevumus sociālas sistēmas var risināt tāpat kā tehniskās?”
    “Tehnika” būtībā nozīmē meistarība, māksla(no gr.val.). Tehnika nav “dzelži”, bet konstruktīvā doma. Tikai lai “sociālas sistēmas” tiešām kļūtu tehniskas, ir jāpārvar grieķu duālistiskajā domāšanā balstītā subjekta-objekta paradigma. Jāievieš pašorganizēšanās un pašpārvaldīšanas jēdzieni. Par sarežģītām sistēmām rakstīja Nobela prēmijas laureāts Iļja Prigožins (un citi, protams). Arī krievu “KOB” ir atspoguļots šis mēģinājums no ļoti labi nodefinēta pārvaldes jēdziena (достаточно общая теория управления, “мертвая вода”) pāriet pie visas sistēmas pašorganizēšanās un pašpārvaldes (“живая вода”).

  • Agnese, bet kā mans kopveselums ietekmē Tevi?

    Kopveselums = mākslinieciska izpausme ar kuras palīdzību veido okulto priekšmetu. Tas tākā no klasikas. Reizēm ordeni utt.

  • Ir dzirdēts tāds <termins< – kolektīvā domāšana?

  • GuntisB
    ==================================================
    Tas ka latvija ir maza valsts automatiski nenozimē, ka visi areālā esošie individi veido vienotu sabiedrību. Redzu ka dažādas sabiedrības: represīvās (cietums), nepārvaramās (rase, dzimta), brīvprātīgās (smēkētāju klubiņš), neizbēgamās (skola, darbs).

    brīvprātīgajās un neizbēgamjās individi apvienojas lai izmantojot šo augstākas formācijas sociālo strukturu gūtu sev labumu (ne tikai materiālo). jo struktura ir augstak organizeta jo stingrāki ir tās pastāvēšanas noteikumi un izteiktākas robežas (darba laiks). Savukart individs patur tiesības izvēlēties cik augstas organizētības struktūrās iekļauties.

    Ja iepriekš minētais nav nepareizi, tad kas šājā gadījumā ir valsts, kas ir nācija, tauta, kultūra ? Ja (vēl neesošā) paradigma paredz nevis godiguma nepieciešamību, bet mijiedarbību (vismaz razes robežās) kurā negodīgums nevar iestāties priekš kam tad robežas ?

  • klusais
    30.06.2011., 10:13
    ——————————————————–
    Sabiedrības jēdzienam ir virkne skaidrojumu – atbilstoši vēsturiskajam, sociālajam, etniskajam, politiskajam, ekonomiskajam un vēl daudziem citiem aspektiem, piedevām visdažādākajās kombinācijās dažādu doktrīnu un teoriju kontekstā.
    Droši vien, ka šīs diskusijas ietvaros un saistībā ar Latviju vajadzētu runāt par valstisku sabiedrību, kurā vissvarīgākie, manuprāt, ir politiskie, ekonomiskie un sociālie aspekti. Lai gan daudzi šajā brīdī iesauksies – bet etniskie? – es personīgi uzskatu, ka Latvijā šīs problēmas nav. Ne reliģijas, ne tradīciju ziņā Latvijā dzīvojošie etniskie kopumi savā starpā nav tik atšķirīgi, lai radītu sabiedrības stabilitātes draudus. Starp citu, pašreizējais “nacionālais konflikts” Latvijā to tikai apliecina. Vienīgais diskusiju un strīdu objekts tajā ir – kādā valodā sazināsimies un mācīsimies. Nevis etniskas izcelsmes problēmas. Esmu pārliecināts, ka šis konflikts caur noteiktiem politiskiem grupējumiem abās pusēs tiek mākslīgi uzturēts un atbilstoši nepieciešamībai provocēts. Kaut vai tāpēc, lai apzinātu un noturētu savu elektorātu.

    Ja šīs diskusijas ietvaros varam vienoties par šādiem vai līdzīgiem sabiedrības pamatkritērijiem, tad sarunu ir jēga turpināt.
    Ja nē …

  • <klusais 30.06.2011., 01:00
    (..)
    varbūt uzdevumus sociālas sistēmas var risināt tāpat kā tehniskās ?
    ========================================================
    Divdesmit gadus tiek risināts (reformēts), tā kā faktiskā materiāla ir pietiekoši, lai izdarītu atbildi: esam progresējuši/attīstība jeb regresējuši/degradācija. Iespējams – kādās jomās progress, kādā – regress. Kā jau vienā komentārā pieminēju: pagaidīsim līdz 21.augustam, tad pēc Latvijas valstssvētku (jeb atceres-?) svinētāju skaita (%) varēs izdarīt secinājumu – kāda valsts uzcelta: ''mūsu'' vai ''viņiem/šī'' ?

  • <GuntisB 30.06.2011., 13:20
    (..)
    Ja šīs diskusijas ietvaros varam vienoties par šādiem vai līdzīgiem sabiedrības pamatkritērijiem, tad sarunu ir jēga turpināt.
    Ja nē …
    ========================================================
    Nedaudz pacietības, jo, iespējams, vēl kādam bez manis arī ir vēlme uzlabot savas zināšanas par šiem jēdzieniem ''sabiedrība'', ''nācija'', ''tauta''….
    Es pašlaik ( jau vairākus mēnešus ) lēnā garā mēģinu uzlabot, lasot, pārlasot, pārdomājot pirms desmit gadiem izdoto ''Ceļā uz virssabiedrību''/НА ПУТИ К СВЕРХОБЩЕСТВУ''
    http://www.zinoviev.ru/rus/sverch.html

  • ‘Trakas’ lietas notiek ar Latvijas sabiedrību – tikko (1990.g.) 70% (par LTF nobalsojušo skaits) vēlējās rietumu demokrātiju un labklājību (tirgus ekonomiku), tagad 2011.g. vairs tikai 14%: ”Latvija izcēlusies starp citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ar to, ka tikai 14% aptaujāto šeit izteikušies par atbalstu demokrātijai apvienojumā ar tirgus ekonomiku.”
    http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/50585-latvijas-iedzivotaji-vilusies-tirgus-ekonomika.htm
    - Ja sabiedrība mainās, tad skaidrojums/definīcija par terminu ”sabiedrība” jāmaina.

  • Edge 30.06.2011, 17:32 <- GuntisB 30.06.2011., 13:20
    uzlabot savas zināšanas par šiem jēdzieniem
    —————————————————-
    Edge paldies par formulējumu.

    Es noteikti neizeju uz konfrontaciju, bet uzdodu stulbus jautajumus par itka pašsaprotamām lietām, tas tāpēc lai dzirdēdu pareizās atbildes, jo pašsaprotāmās lietas nemaz tādas nav.

    Jautajums ir par jedziena ietvertās būtības izpratni. Man (priekš sevis) jautajums kas ir Latvija, Latvijas sabiedrība ir aktuāls. Mūsu valsts – frāze (kas esam mēs), nacionāla sabiedrība – meli/puspatiesība, vienojoša valoda – deklaratīvi, pašpārvalde (suverenitāte) – domāju EU funkcionāri nobāl no ši termina, agrāk vietēja vara brauca laizīt dirsas uz Maskavu, tagad brauc uz Briseli, teritorija no kuras iekasē un pārdala meslus – jau tuvāk, cilvēki kas dzīvo un strādā uz šīs zemes – vēl labāk. Tad ar ko atškitas cilvēki kas dzivo Krāslavas austrumos no tiek kas dzīvo Krievijas rietumos vai Baltktievijas ziemeļos ? ar varu kas par viņiem valda ? Ko es ar to gribu teikt, ja kāds taisās rakstīt "Rules for the New World Order" tad tas ir jādara daudz augstākā līmenī par lokālās sabiedrībiņas interesēm. Un nav tā nekāda zaimošana un ar 'sorosu' tam arī nav nekāda sakara. Nav "baltās" no "melnās" maģijas, ir tehnoloģijas un mērķi.

  • Indivīdi jau šobrīd visos portālos ņirgājas par tiem, kas sakās rīkojamies sabiedrības vārdā. Ar Gunta lozungiem tos neapvienosim.
    Jo visus gadus ar tekstiem par sabiedrību “vienlīdzīgākie” ir rūpējušies par sevi. Arī tagad nespīd nekas citādāks.

  • >>> klusais 30.06.2011., 10:13
    “Tas ka latvija ir maza valsts automatiski nenozimē, ka visi areālā esošie individi veido vienotu sabiedrību.”
    ***
    Es kaut kā pēdējā laikā esmu aizdomājusies par to, ka ir Vidzeme, Kurzeme, Latgale, ar visai atšķirīgu vēsturi. Piemēram, Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Vidzeme bija zviedru, bet Latgale – poļu valstiskuma sastāvdaļa. Krievijas impērijas sastāvā Vidzeme iekļuva 18.gs. sākumā, bet Kurzeme – tikai pašās 18.gs. beigās. Tās ir lielas atšķirības laikmetos, kur nebija TV, mobilo telefonu un interneta. Tas nozīmē arī dažādu ģenētisko un sociāli-vēsturisko ietekmi uz attiecīgo dzimtu veidošanos, ģimeņu tradīciju saknēm. Vai, saprotot, ka valstiskumam Latvijā jāattīstās lielākas pašorganizēšanās un pašpārvaldes virzienā, nebūtu laiks pacelt jautājumu par “Latvijas Savienotajām Valstīm”??? Vai Brīvības pieminekļa Trīs zvaigznes ir tikai dekoratīvs elements vai tomēr risinājuma “atslēga”, gudrs vēstījums ar dziļi simbolisku nozīmi? Vai nav tā, ka, ignorējot detaļas un atšķirības pašu latviešu starpā kā nebūtiskas, mēs butībā “piespēlējam” Rīgas kosmopolītismam un imperiālistikajai, pūļa-elites hierarhiskajai ideoloģijai? Un “valsts” nav nekas cits kā PAKALPOJUMS sabiedrībai. Rīga ir tikai tagadējā dzīves vieta, bet izcelsme, saknes, dzimtas vēsture, identitāte rīdziniekiem ir Lauki. Tas tad arī būtu tas KOPSAUCĒJS. Ir jāiet palīgā laukiem – jāpalīdz savas dzimtas etniskajiem, kultūrvēsturiskajiem, dzimtas sakņu novadiem. Citādi iznāk, ka, tiecoties pēc vēlamajiem augļiem (taisnīga, saprātīga Latvijas valstiskuma), mēs cenšamies ietekmēt lapas un ziedus, nevis barot savu sakņu sistēmu.

  • Kāpēc cilvēkiem arvien patīk izgudrot riteni? Katru reizi un no jauna?
    Gan iniciatīva, gan atbildība vienmēr būs individuāla. Pūlis (tauta, partija, cilvēku grupa) ir tikai izmantojams fons – kā iniciatīvas atbalstītāji vai noliedzēji. Tam pierādījumi – visa zināmā cilvēces vēsture.
    Bet uz domāšanas sistēmu norādīja savā komentārā Edge
    28.06.2011., 13:46. Ne ko pielikt, ne atņemt.

  • >>> klusais 30.06.2011., 10:13
    “Ja (vēl neesošā) paradigma paredz nevis godīguma nepieciešamību, bet mijiedarbību (vismaz razes robežās) kurā negodīgums nevar iestāties, priekš kam tad robežas?”

    TAS IR IESPĒJAMS.
    Manuprāt, ļoti LABI saskan ar šo:
    Didzis
    27.06.2011., 22:02

    “Kādā tehniskā lapā atradu lakonisku definīciju, kuru ieskatu kā visnotaļ universālu jebkurai nesavrupinātai dzīves izpratnei:

    “Sinerģiju modelējoša sistēma ir atvērtas sistēmas arhitektūra, kas viegli atbalsta paplašinājumus”

    Manuprāt, nepieciešamajai ‘domāšanai kopveselumā’ būtu vispirms jātrod racionāli apzināms kopsaucējs atslēgas jēdzienam ‘atvērta sistēma’, lai tālākas konsekvences vispār būtu iespējamas.”
    TĀTAD:
    Kas ir atvērta sistēma ar sinerģiju modelējošu kodolu/programmatūru/metodoloģiju?

  • Protams, ka plāns, kurš tepat TF atkārtojas vismaz četras reizes, ir jau vairāk vai mazāk lasot “iesēdies”, bet “kopveseluma” nevar būt haotiskā sanākšanā, kur tu gribi diskutēt ar izteikumu pirms pusdienas, bet šķērsām jau iet citas diskusijas.
    Vērojot sabiedriskās aktivitātes citos portālos, esmu nonākusi pie domas, ka liela daļa tiešam vienkārši un nesatricināmi vēlas “lai viņiem viss būtu un nekas par to nebūtu”, bet kamēr tā nav, ignorē mazapmaksātus darba piedāvājumus un lamā visus un visas.
    Kad mēs te sākam runāt par masām kā manipulācijas objektiem, atceros, ka skolā, runājot par masu kultūru, neviens sevi negrib pieskaitīt pie masas, kaut arī sadzīvē nemitīgi atskatās, ko citi par mani teiks un ko padomās. Un kurš no šeit komentējošajiem teiks- es esmu masa, lūdzu ar mani manipulēt?

  • Rupjš visu cilvēka spēju iedalījums “iedzimtajās”un “iegūtajās” var pastāvēt, tomēr tas nav gudrs …un tādam iedalījumam vispār nav jēgas, kad iekārta (/bērns/audzēknis)
    gan mācās, gan māca.

    Viljams Volters (William Grey Walter – The Living Brain, New York 1953 )
    —————
    Kas ir masu kultūra? Kāda ir tās funkcija?
    Cilvēkam ar normālu eksaktu izglītību ar vārdu ātrums saistās gan pozitīvs ātrums (teiksim uz dienvidiem, kur siltāks), gan negatīvs ātrums, gan ātrums ar moduli “0″ (t.i. NEKUSTĒŠANĀS), gan nemainīgs ātrums pēc moduļa, kur ātruma vektors TIKAI maina virzienu. Masu kultūra kā “vārdi,kurus saprot visi” ir vienkārši nepieciešama. Masu kultūra kā kultūras citāti, kuros “pūlim” pasolīts “burkāns” (piemēram vēlēšanu finiša taisnes smadzeņu skalošanas kampaņā), bet tiek pēc vēlēšanām pasniegta labākajā gadījumā “figa” vai pat “pātaga” ir vienkārši rafinēta laupīšana un būtu pietiekami bargi sodāms nodarījums ar daudziem gadiem rūtainu debesu. Par masu kultūru kā izklaidi vai populāru klasisko mūziku man nav konstanta viedokļa – reizēm gribas, reizēm nē, atkarībā no noskaņojuma un maciņa biezuma tai brīdī. Masu kultūra kā “sabiedrības dzīvesstila” ietekme uz manu dzīvestilu – nākas paciest, kaut arī gan šai forumā, gan off-line reālajā dzīvē arī es pats reizēm diktēju un pēc sava diktāta panāku dažas sīkas bet sev patīkamas izmaiņas.
    ————-
    Resnvēderi ilgi nedzīvo.

    Es sāku sevi apzināties šai pasaulē vēl laikā, kas bija Viktoriānisma laika atskaņas, laikā, kad vismaz pirmajā klasē gāju ar domu, ka ap 20 gadiem pabeidzis izglītošanos, iespējams visu mūžu nodzīvošu vienā pagastā vai vienā pat kādas nelielas pilsētiņas rajonā, laikā, kad bija diezgan skaidri definēti un acīmredzami “savējie” un “svešie”. Un likās, ka tas tā būs “mūžīgi”, t.i. vismaz visu manu mūžu. Tas bija laiks, kad gan katrā cilvēkā, gan “apkārt viņa ciemam” bija kāda “stingri definēta sēta uz visu mūžu”. Tas laiks ir beidzies. Ja es te gribu dzīvot, tad man ir jāizveido “sētā ap sevi” un “sētā ap savu ciemu” vismaz vieni vārtiņi. Totālais liberālisms paredz vispārēju sētu nojaukšanu; visu noslēpumu atklāšanu, vispārēju visa un visu atvērtību. Tie ir nediskutējami agonējoša traka suņa murgi.
    ————
    Pirms gada es te rakstīju, ka “politikas vispār” nav.
    Šai ziņā savas domas neesmu mainījis.
    Mana personiskā politika Nr1 ir – izmainīties un izmainīt.
    Tieši šādā secībā. Tas nozīmē, ka esmu faktiski noslēdzis “savu kodolu”, tas nozīmē, ka “nesankcionēta” mana kodola izmainīšana “var beigties letāli man vai agresoram”. Tas nozīmē, ka man ir neliels skaidrs kodekss (teiksim, vēlamie manis lietošanas noteikumi) un tik pat kodolīgs kriminālkodekss (drošības noteikumi mani lietojot).
    ————
    Kas ir atvērta relatīvi neatkarīga sistēma?
    Radošs Dieva Vārdu respektējošs Cilvēks, kādas relatīvi noslēgtas (ar sētu) atvērtas (ar vārtiņiem, kas mēdz būt vaļā) sabiedrības (viņi ir vismaz divi) loceklis.

  • Jes. 40: 6-8,31

  • “Dievs: Tev nebūs vārīt kazlēnu mātes pienā!”
    ir svētki, kas veltīti Dievam un ir kas sātanam: pagānu dieviem, kritušajiem enģeļiem jeb gariem.
    Šis ierobežojums ir ticis nostādīts, lai Dieva tauta nepiekopti diezgan klaji sātanisko “bērna vārīšanu viņa mātes pienā, ar kuru viņš ticis barots”
    vairāk http://www.youtube.com/watch?v=yP1oMjbZJgU

  • “kolektīvā zemā apziņa” ir kritušo enģeļu pasaule, kuras jēdziens nāk no psiholoģijas, kas radusies sabiedrības sekularizācijas rezultātā, lai cilvēku garīgās problemas mēģināt izskaidrot ar racionāli-materiālistisko pasaules skatījumu.
    Pati tā saucamā “kolektīvā zemā apziņa” nav nekas cits kā kritušo enģeļu pasaules un cilvēku sabojātās apziņas savstarpējā mijiedarbība, kas mūsdienās piedāvā plašu tirgu ar dēmonu mācībām: astroloģiju, karmu, reinkarnāciju, šamanismu u.c., kas padara par vergiem kritušajiem eņģeļiem, kas brīnumainā veidā “nozuda” no cilvēku apziņas pēc ateisma, humānisma un materiālisma uzplaukuma pagājušajos 2 gadusimtos.

  • Собственно, то, что сказали об этом пророки и апостолы, было весьма логичным выводом из… языческих доктрин. Язычники говорили, что те боги, которым они молятся, — это не тот Бог, Который был изначально и Который дал жизнь всему сущему. Люди Библии согласились: да, это так. Но, значит, и служения тем, кто не является источником жизни, не ведут к Вечной Жизни.

    Язычники говорили, что теснее всего они общаются с теми духами, которые живут около земли, в атмосфере. “Есть между высшим миром и низшей землей некие срединные божественные силы, размещенные в воздушном пространстве, которые сообщают богам все наши заслуги и упования. Греки их величают именем “демонов”, этих между жителей земли и неба перевозчиков (туда — прошений, оттуда — подаяний). Чрез них совершаются и знамения и чудеса магов и все виды пророчеств”, — пишет Апулей, излагая уже философизированную версию мифологии (Апулей. О божестве Сократа, 5). В более древние времена и высшие боги именовались “демонами”. Например, в орфической традиции Эрот — “великий демон… нежный” (фр. 83 К). При этом 58-й орфический гимн возглашает Эроту: “Ты один властвуешь, как видно, над всеми”. По мнению Пифагора, “Сброшенная на землю, душа скитается в воздухе… Душами полон весь воздух, называются они демонами и героями, и от них посылаются людям сны и знамения” (Диоген Лаэртский, О жизни философов. 8,32).

    Демоны в лексиконе античности есть существа, посредствующие между высшими богами и людьми. Это отнюдь не обязательно именно злые существа (и тем более не богоборческие). Сократ говорил о некоем “демоне”, который направляет его по жизни… Порфирий уверяет, что некий египетский жрец вызвал “демона” Плотина, “когда демон был вызван и предстал перед глазами, то оказалось, что он не из породы демонов, а из породы богов. Увидевши это, египтянин воскликнул: “Счастлив ты! Хранитель твой — бог, а не демон низшей породы”, впрочем тут же запретив о чем бы то ни было расспрашивать вызванного им духа (Порфирий. О жизни Плотина. 10). Впрочем, и язычники полагали, что демоны могут причинять зло. В “Одиссее”, например, поминается “ужасный демон”.

    К этим воздушным силам и были направлены повседневные молебствия язычников. Магическое заклинание эллинистической эпохи призывает: “Прииди ко мне дух, парящий в воздухе, которого призывают тайными знаками и именами”[3]; греческие магические папирусы из Египта римского времени призывают демона Паредроса, именуя его “владыка воздуха”[4]. Итак, сами язычники уверяли, что именно воздушная стихия и видимое небо полны их богами. Христиане согласились. Их Бог – это Бог Неба, а не зримых небес. Это Бог надкосмический. Если же язычники настаивают, что место прописки посещающих их духов — воздух, то приходится признать, что атмосфера выполняет роль подушки, тормозящей восхождение человеческого ума к Истинному Богу. Обитатели слоев, ближних к земле, окрадывают и Бога и человека, переключая религиозное стремление людей на себя. Если при этом обратить внимание на то, что именно от воздушных духов язычники получают, по их собственным словам, свои пророчества, и учесть весьма двусмысленный, а зачастую и прямо аморальный характер языческих мифов, то трудно избежать вывода о том, что язычников посещают не духи, служебные по отношению к Богу, а падшие ангелы.

    Впрочем, и Платон к концу своей жизни начал утрачивать оптимизм: “Если же космос движется неистово и нестройно, то надо признать, что это — дело злой души” (Законы. 897d). Тут очевидное отличие от прежнего любования космосом и его владыками: “Космос прекрасен, а его демиург добр; космос — прекраснейшая из вещей, а его демиург – наилучшая из причин” (Тимей 29a)… Итак, языческие философские школы рассказывали, что миром правят демоны, которые не являются богами, да вдобавок могут и нагрешить…

    И тогда люди Библии делают парадоксальный вывод: место обитания падших духов — не подземелье, а надземелье, воздушный мир. “И хотя они в качестве наказания, как тюрьму, уже получили ад, т.е. нижний мрачный воздух (aerem), который хотя и называют небом, но это не звездное небо (siderem – “слава”, “созвездия”), но нижнее, туманом которого собираются тучи (nubula) и где летают птицы, почему и называется обычным небом (caelum nubulum)” (Августин. О природе добра, 33).
    http://www.angelologia.ru/sp/62kuraev.htm

  • “Speciāli šim izdevumam sarakstītajā darbā „Slēptais dēmonisms” tēvs Rafails cenšas parādīt tos apstākļus un tās cilvēku sabiedrības reālijas, kas lielā mērā noteica sātanisma rašanos viņa mūsdienīgajā formā, gan arī patreizējo tā „uzplaukumu”. Iespējams, ka izlasījis šo rakstu, kāds būs neizpratnē dēļ pārmērīgā „skarbuma un kategoriskuma”, jo tajā kritiskai analīzei tiek pakļauta kā filozofija un māksla, tā arī zinātne un literatūra – viss tas, ko ir pieņemts dēvēt par „civilizācijas sasniegumiem” un ar ko parasti mēdz lepoties. Šāda fona apņemts tēvs Rafails ierauga un arī parāda tās vides jeb augsnes pazīmes, kas izrādījusies labvēlīga sātanisma dēstiem. Tāda pieeja, tās šķietamais maksimālisms mūsdienu cilvēku varētu šokēt. Vēl jo vairāk, ja šis cilvēks ir ārpus Baznīcas. Taču izlasot rakstu uzmanīgāk, ar lielāku iedziļināšanos, kā arī salīdzinot autora uzrakstīto ar šodienas realitāti, attieksme mainās. Jā, šajā rakstā tik tiešām tiek runāts par cilvēku sabiedrības kultūru, par to kultūru, kuras mērķis ir „aizstāt” Dievu, ieņemt Viņa vietu cilvēka dvēselē. Nav šaubu, ka pilnīgi „piezemētam”, negarīgam cilvēkam kultūra patiešām spēj dot kaut kādus sākotnējus priekšstatus par tikumību, mīlestību un skaistumu. Tā spēj rosināt viņa dvēseli uz kaut kādas augstākas esamības meklējumiem. Taču daudz biežāk mēs vērojam pretējo: cilvēks savos meklējumos apmierinās ar to, ko kultūra viņam spēj dot. Neatkarīgi no tā, vai tā būtu daudzveidīgā mākslas, literatūras, filozofijas vai arī zinātnes un tehnikas pasaule. Cilvēks pārstāj tiekties pretim debesīm, noslēdzas pilnīgi pasaulīgu interešu lokā, kļūst Dievam „miris”, un ne tik vien „miris”, bet pat naidīgs attiecībā pret Viņu. Un tieši par to šeit arī tiek runāts.”
    http://bridiskadklustunteikt.blogspot.com/p/pareizticiba-arhimandrits-rafails.html

  • «Величайший трюк Дьявола состоит в том, чтобы убедить мир, будто он не существует» (с) Шарль Бодлер

    Как враг воздействует на ум?
    Не понимаю, что делаю: потому что не то делаю, что хочу, а что ненавижу, то делаю.
    (Рим. 7, 15).

    Вот ступени, по которым грех входит в нас, — образ, внимание, интерес, влечение, страсть.
    Священник Александр Ельчанинов (1881-1934).

    Помыслами, а не делами сначала борют душу демоны; но главное, конечно, у них в виду дела. Дел причина – слух и зрение, а помыслов – привычка и демоны.
    Пресвитер Илия Екдик.

    Начало зол – ложная мысль! Источник самообольщения и бесовской прелести – ложная мысль! Причина разнообразного вреда и погибели – ложная мысль! При посредстве лжи, диавол поразил вечною смертью человечество в самом корне его, в праотцах… Прелесть действует первоначально на образ мыслей, будучи принята и, извратив образ мыслей, она немедленно сообщается сердцу, извращает сердечные ощущения; овладев сущностью человека, она разливается на всю деятельность его, отравляет самое тело, как неразрывно связанное Творцом с душою.

    Демонам… предоставлено пребывать на земле со времени их окончательного падения до кончины мира: всякий легко может представить себе, какую опытность в творении зла стяжали они в такое продолжительное время при их способностях и при постоянной злонамеренности, нисколько не растворенной никаким благим стремлением или увлечением.

    Бесы искушают помыслами, мысленными мечтаниями, воспоминанием о нужнейших предметах, размышлениями, на первый взгляд, духовными, возбуждением заботливости, различных опасений и другими проявлениями неверия.
    Святитель Игнатий (Брянчанинов) (1807-1867).

    Обычай есть у всегда воюющих против нас бесов, посильным для нас и удобоисполнимым добродетелям полагать преграды, а к непосильным и преждевременным сильное влагать стремление.
    Святитель Феодор, епископ Едесский († 848).

    Как змий, говоривший с Евою, проник в ее душу вследствие ее послушания, так и ныне чрез послушание человеческое входит в человека грех, который вне его; потому что грех имеет власть и свободу входить в сердце, так как помыслы – не вне человека, но внутри – из сердца.
    Преподобный Макарий Великий (IV век).

    …Диавол не имеет власти приводить в движение наши помыслы, иначе бы он не пощадил нас, наводя понудительно всякую злую мысль, и не попуская помышлять ничего благого; но он имеет только власть внушать превратное в помысле только первой мысли, чтобы искушать наше внутреннее расположение, куда оно клонится, к его ли совету, или к заповеди Божией, поелику они друг другу противятся.
    Преподобный Марк Подвижник (IV-V вв.)

    Прилог есть простое слово или образ какого-нибудь предмета, вновь являющийся уму и вносимый в сердце; а сочетание есть собеседование с явившимся образом, по страсти или бесстрастно; сосложение же есть согласие души с представившимся помыслом, соединенное с услаждением.
    …Из всех сих первое безгрешно; второе же не совсем без греха; а третье судится по устроению подвизающегося.
    Преподобный Иоанн Лествичник († 649).

    Когда же страстный помысл долго остается в сердце, то образуется так называемая страсть, которая, привычкою к себе, произвольно увлекает душу и свойственно передает ее исполнению на деле. Такая страсть несомненно подлежит во всех или соразмерному покаянию, или будущей муке.
    Преподобный Петр Дамаскин (VIII век).

    Как люди входят в дом и выходят из него, так и помыслы от бесов приходят и снова могут уйти, если ты их не принимаешь. Если помысл тебе говорит – укради, и ты послушаешься его, то тем самым ты дал над собою власть бесу. Если помысл тебе говорит – ешь много, досыта, и ты будешь есть много, то опять бес взял власть над тобою. И так если будет владеть тобой помысл всякой страсти, то ты станешь жилищем бесов. Но если воспримешь должное покаяние, то они затрепещут и вынуждены будут отойти.
    Преподобный Силуан Афонский (1866-1938).

    Они не имеют ни власти, ни силы против кого-нибудь, если не получают позволения от Бога в целях домостроительства, как случилось с Иовом и как написано в Евангелии о свиньях…
    И хотя им позволено искушать человека, но они не могут никого принудить; так как от нас зависит – выдержать или не выдержать их нападение.
    Преподобный Иоанн Дамаскин (VII-VIII вв.).

    Брат! когда кто-либо бывает празден, то занимается приходящими ему помыслами. Когда же занят делом, то не имеет времени принимать их. Итак с раннего времени держи жернов в своей власти, и будешь молоть пшеницу твою – хлеба в пищу. Если же соперник твой упредит тебя, то вместо пшеницы будешь молоть им (жерновом) плевелы.
    Преподобный Варсонофий Великий (VI в.).

    Когда враг сделает прилог, и мы немедленно обратимся к Богу, помолимся, тогда враг скоро оставит нас; а когда примем его совет, он сейчас покажет и что сказать, и как сделать, поможет и в дело произвесть совет его, совсем овладеет нами, сделает пленниками.
    Архимандрит Феофан Новозерский (XVIII-XIX вв.).

    Враг, где больше предусматривает духовной пользы от какого-либо духовного подвига или телесного и вместе духовного, там большую противопоставляет адскую силу — воспрепятствовать подвигу тому.

    Если ты сделал какое-либо важное дело, то он шепчет: ну, теперь можно сделать себе послабление, можно сердце пустить на волю – пусть оно потешится, пусть вздохнет свободно, ты сделал многополезное дело. Хоть немного и согрешишь, грех твой загладит сделанное тобою дело, оно сделает к тебе Бога милостивым. И такими хитрыми представлениями доводит иногда неопытных до грехов, например, до пьянства.

    Как диавол склоняет человека ко всяким грехам? Он заседает в сердце и оттоле требует удовлетворения всем похотям плоти, похоти очей и гордости житейской (1 Ин. 2, 16). Так, у сластолюбивого и пьяницы он сидит в сердце и требует вкусной пищи и вина; у пристрастного к дорогим и нарядным одеждам, к богатой домашней обстановке — сидит в сердце и требует нарядов и блестящей домашней обстановки; у любящего общественные удовольствия — он сидит в сердце и возбуждает тоску сердечную; словом, он всячески на всех действует; он — в ворах жаждет прибыли, в убийцах — крови человеческой, в лжецах — лжи, в неверах он богохульствует; благочестивых запинает сомнениями, ко всем приспособляясь, во всех действует сообразно с греховными привычками, расположениями и страстями каждого, чтобы как-нибудь кого поглотить (Ср.: 1 Пет. 5, 8).

    Характер диавольских нападений — хитрость, быстрота, изворотливость: не победил одним изворотом — сейчас же изворачивается и употребляет другой, противоположный, и это делает быстро, стремительно, чтобы мы не могли опомниться и силою рассуждения о качестве дела отразить приражение зла.

    Несомненно, что дьявол в сердцах весьма многих сидит какой-то сердечной вялостью, расслаблением и леностью ко всякому доброму и полезному делу, особенно к делу веры и благочестия, требующему сердечного внимания и трезвения, вообще духовного труда.
    Так он поражает сердца вялостью, а ум тупостью во время молитвы; так он поражает сердце вялостью, холодностью и бездействием сердечным тогда, когда нужно сделать добро, например, сострадать страждущему, помочь находящемуся в беде, утешить печального, научить невежду, наставить на путь истины заблуждающегося и порочного.
    Дьявол сидит в наших сердцах еще необыкновенно сильной раздражительностью; мы становимся иногда так больны самолюбием, что не терпим ни малейшего противоречия, препятствия вещественного или духовного, не терпим ни одного слова негладкого, грубого.

    Когда дьявол в нашем сердце, тогда – необыкновенная, убивающая тяжесть и огонь в груди и сердце; душа чрезвычайно стесняется и помрачается; все ее раздражает, ко всякому доброму делу чувствует отвращение; слова и поступки других в отношении к себе криво толкует и видит в них злоумышление против себя, против своей чести, и потому чувствует к ним глубокую, убийственную ненависть, ярится и порывается к мщению.
    Св. праведный Иоанн Кронштадтский (1829-1908).

    В большинстве случаев у молодых бывают блудные помыслы, а у старых – помыслы гнева, воспоминания старых обид. Враг как бы говорит: «Ты помнишь, такой-то вот тебя оскорблял при всех, а ты смолчал, ни слова ему не сказал. Эх ты! А ты ему вот что да вот что сказал бы…» Иногда от подобных помыслов иной весь вспыхнет от гнева. Надо бороться…
    Преподобный Варсонофий Оптинский (1845-1913).

    Бесы, хотя и омрачились падением, но свой ангельский ум и другие способности в какой-то мере сохранили. Они прекрасно изучили свойства человеческие физические и психические, они имеют доступ к телу и нервам, к мозгу человека; они действуют и на душевные качества и проявления, всегда действуя во зло и к погибели человека. Так как явные страсти человек видит, также и вред от них, то бесы стараются все перепутать, придать особое значение переживаниям человека, усиливают одно, ослабляют другое, чтобы ввести человека в заблуждение, придать страсти особые глубокие значения, красивую внешность и прочее, и прочее. Неисчислимы их хитрости, лукавство, ложь, всевозможные приемы для обольщения и погубления человека.
    Игумен Никон (Воробьев) (1894-1963).

    Сначала «голос» приучит вас повиноваться ему, ведь приманкой будет слово истины. Но когда вы будете всецело парализованы духовно, тогда дается тем же сладким «голосом» приказ погибельный, и обольщенный человек выполняет и его.
    Архимандрит Иоанн (Крестьянкин) (1910-2006).

    У всякого есть как Ангел Хранитель, так и враг-искуситель. Есть воистину. Враг непрестанно подсовывает то мысли, то желания по роду своему. Не стань внимать себе и блюстись – пропадёшь. Он затуманит и закружит голову. У всякого особый враг: у иного похотный, у иного корыстный, у иного гордостный – с разными оттенками… Есть враг около не затем, чтобы ему покорствовать, а чтобы с ним бороться и борьбою вырабатывать в себе противоположное добро: вместо похотности – целомудрие, вместо гордости – смирение…

    Что испытываете нападки, и особенно когда поговеть решаетесь, это вражья уловка. Он силится сам или отклонить от говения, или испортить его. Но когда сопротивлялись и не уступали… то это знак победы, а не поражения, и не только не мешает приступлению к Таинствам, напротив, служит лучшим украшением сего дела Божия, то есть причащения.

    Враг не тотчас худо внушает. Первый его прием есть – всевать помыслы, кажущиеся добрыми, и увлекать на дела, по видимости добрые, или на дела добрые с целью недоброю – себя показать. Лица, не очень разборчивые на помыслы и дела и не задумывающиеся над ними, лишь бы они не были явно худы, поддаются на эту уловку, и он начинает их гонять от помысла к помыслу и от дела к делу, всё будто добрым, но или неуместным, или неблаговременным, или ненужным, или не в своей мере делаемым. Цель его тут та, чтоб испортить вкус духовный в различении истинного добра от мнимого, приучить к принятию своих внушений и породить высокое о себе мечтание: сколько наделано! Между тем как всё то есть пустоделие и суета…
    Когда кто, умудрясь, не дает хода помыслам и позывам на добро, кажущимся добрыми, а тотчас, или по собственному рассуждению, или по указанию опытнейших, отсекает их, как бы они не казались красными, и действует в сем роде с такой решительностью, что не предвидится возможности уловить его сим приемом, тогда враг бросает эту уловку и начинает действовать со вне, – через людей, ему подручных. Тут пойдут льстивые похвалы, клеветы, осуждения, притеснения и всякого рода неприятности. Вот это и вам надо знать и ждать, – и смотреть в оба. Отвратить это не в нашей власти, но в нашей власти перехитрить врага. Главное – переносить всё, не нарушая любви и мира.
    Святитель Феофан, Затворник Вышенский (1815-1894).

  • Ticīgi ir visi cilvēki. Atšķiras objekts. Paša spēks reālajā pasaulē vai Dieva spēks, vai kāds no tūkstošiem reliģiju un sektantisma veidiem. Ticība, līdzīgi kā mīlestība, ir cilvēka subjektīvas sajūtas. Ar prātu īpaši mazs sakars. Jūtu pasaule, kurā tiesnesis esi tikai un vienīgi tu pats.
    Vai pareizi censties meklēt savā ticībā ( mīlestībā) pasaules gudrību? Tici, dzīvo ar savu ticību laimīgs, bet neplāties! Vispārzināma patiesība – jo vairāk tici(mīli), jo mazāk objektīvi tu spēj vērtēt savu ticību (mīlestību).
    Tici savai zvaigznei, bet vienlaicīgi nenoniecini citas, kuras ir tieši tādas pat kā tavējā – ticīgas, cilvēcīgas un viegli ievainojamas savā ticībā. Bet tās nav tavas, tev nepieder un tev uz tām nav ne mazāko tiesību! Neesi zilonis, nemīdi tās!

  • Ticība ir nepieciešama, lai labāk redzētu, bet tā nedrīkst būt klapes uz acīm, kas traucē saskatīt to, ko redz citi

  • >aleksands.logoss
    esam pietuvojušies izšķirīgu un nozīmīgu jautājumu uzdošanai vai pat risināšanai pēc būtības:
    Vai reliģiju darbiniekiem ir kāda īpaša loma garīgās kultūras lauka kopšanā?
    Vai šodien Latvijā ir atrodams kāds ducis cilvēku, kas iemiesotu neapšaubāmus ideālus?
    ———-
    lasam rakstos:

    Latviešiem pēc viņu iedzimtām spējām ir katra pieredze tapt par mākslas tautu. No mūs pašu gribas tikai atkarāsies, vai Latvija ar laiku taps par kultūras centru, no kura izstaros kultūras gaisma uz visām pusēm, vai arī paliks par vienkāršu eksporta kantori priekš Krievijas labības, sviesta un olu izvešanas uz ārzemēm. Novērst pēdējo un panākt pirmo var tikai ar gara spēku. Un ar gara spēku var panākt daudz – GARAM IR BRIESMĪGS SPĒKS. Divpadsmit nabagi, nemācīti Galilejas zvejnieki, ar gara spēku reiz pārveidoja visas civilizētās pasaules gara dzīvi. Iedomāsimies tikai kā būtu, ja kādā skaistā dienā atnāktu Rīgā no Bigauņciema vai Ragaciema 12 zvejnieki un sāktu pamācīt un norāt mūsu inteliģentus. Tas jau būtu nedzirdēts joks, par kuru smietos pus Rīgas. Tā smējās arī toreiz jūdu tā saucamā inteliģence, varizeji un rakstu mācītie. Un tomēr, neskatoties uz visu to, šie nicinātie zvejnieki garīgi uzvarēja savu laikmetu un apkārtni, un ar laiku viņu priekšā nolieca savas galvas ne vien visi rietumu un austrumu gudrie un mācītie, bet arī ķeizari, karaļi un augstie priesteri. Tātad SPĒKS IR GARAM.

    ( citēts no E. Dārziņš – Ceļa jūtīs – Riharda Milera izdevums – 1911)
    ———–
    Norādītajā avotā AUTORS izdala trīs būtiskas panākumu atslēgas ilgtermiņā tautai vai nācijai:
    1. iedzimto (senču mantojums) un iegūto (izglītība un pieredze) maņu, iemaņu un prasmju pamata esamība
    2. atbilstoši iekšējie un ārējie apstākļi Tautas Gara izpausmei
    3. Laikam un Laikmeta garam nozīmīgu ideālu reāla uzziedēšana mazākā vai plašākā draudzē/biedrībā/partijā/ģimenē

    => 1. Daudzi izglītības, kultūras un sabiedrības eksperti jau vismaz 100 gadu garumā ir ievērojuši latviešu īpašo apdāvinātību, godaprātu un dedzību ikdienas censonībā. Te nebūtu ko piebilst, vien to, ka šī mūsu neapšaubāmā izcilība, šis mūsu tautas portrets mums visiem un mūsu paziņām un līdzjutējiem no visas pasaules stāv acu priekšā, bet neviens to nav vai nu nav varējis vai gribējis pierakstīt. Ja tas jau ir izdarīts, tad šis mūsu tautas portretējums, iespējams, vienkārši nav pietiekami plaši pazīstams vai man zināms.
    2. Par ārējiem apstākļiem priekš simts gadiem 1911. gadā Emīls Dārziņš raksta:

    No kariem mūsu laikos zemes mierīgie iedzīvotāji nemaz vairs netiek aiztikti, par ticības vajāšanām nav i ko sapņot, un verdzību meš, paldies Dievam, jau esam pārdzīvojuši un mums nekur nevar klāties labāk, kā zem bizantiešu divgalvainā ērgļa apsardzības. Tātad redzam, ka ārējās briesmas latviešiem nedraud.
    !!!!!!!!!!!!!!!!!!!! un AUTORS TURPINA !!!!!!!!!
    Tātad redzams, ka ārējās briesmas latviešiem nedraud.
    Tagad nu ir jāmeklē, vai nav kādas iekšējās briesmas, kuras varētu aizkavēt tautu piepildīt mūsu kultūras misiju BŪT PAR IZREDZĒTU DARBINIECI GARĪGĀ LAUKĀ?
    !!!!!!!!!!!!!
    AUTORS, norādītajā avotā, atrod, ka tautai=etnosam ir vajadzīgi
    IDEĀLI
    un
    GRIBA šos ideālus iemiesot un piepildīt
    !!!!!!!!!!!
    Mūsu laiku latvietim vispār trūkst garīgu ideālu. Kad priekš 50, 100 un vairāk gadiem uz laukiem svētdienas rītos lieli un mazi basām kājām, pastalām rokās pa lielceļiem un kājceliņiem bariem devās uz
    baznīcu
    vai
    tuvāko brāļu draudzes
    lūgšanas namu, tad latviešeim bija ideāli. Viņu ideāls bij reliģija, kristīga un godīga dzīvošana. Ideāli bija arī tad, kad pirmie latviešu censoņi pagājušā gadu simteņa otrajā pusē pacēla savas balsis, modinādami savus tautiešus uz kopīgu darbu. Viņu ideāls bija tautība, tautiskās pašapziņas modināšana pie latviešiem. Bet tautības jautājums nu jau sen ir izkarots: nevienam latviešu cilvēkam, ja tas cik necik ir cilvēks, tagad vairs nenāks prātā, neatzīties par latvieti, un tagad latvieši ir palikuši bez ideāliem. Sevišķi tas jāsaka par latviešu pilsētu tā saucamo inteliģenci.
    (….)
    Bet vai tad tiešām mūslaiku latvietim nav nekā pēc kā viņš dzītos, strādātu, pūlētos?Uz to jāatbild: mūslaiku latvietim ir gan savs ideāls (

    …. a pameklējiet šo eseju, nesen atkārtoti izdota

    )

    Tas ir rokām taustāms, neapgāžāms fakts, ko še konstatēju!

  • Skola un Baznīca nav mājas, tie ir cilvēki, kuros iemiesojies Gars.

  • Galējus viedokļus paust ir daudz vieglāk, bet centrisko harmonija panākt ir daudz, daudz, daudz grūtāk – Valdis Zatlers – 01.07.2011- 10:35

  • zīmīga “ikdienišķā proza”:
    http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/foto-piesarnojums-sasniedzis-maras-diki-apkartne-jutama-intensiva-smaka-13890627?cp=1#comments
    Omega -pirms 2 stundām, 2011.07.03 18:38

    Jocīgi, ka tādam objektam nav paredzēta speciāla dzēšanas kārtība (laikam kāds saņēmis kukuļus), jo ķīmisko vielu uzkrāšanas vietām jābūt īpaši aprīkotām.
    Jocīgi, ka dzēšamais ūdens kas, kā rakstīts LETAs zīņā nonācis kanalizācijā pēc tam uzradies Mārupītē. Ļoti īpatnēja kanalizācijas uzbūve (kāds laikam saņēmis kukuļus.)

  • <Ivars 3.07.2011., 20:15
    (..)
    Jocīgi…
    ========================================================
    Jocīgi? Viedi jau prof.Preobraženskis k/f 'Suņa sirds' pateica:''Bardaks sākas galvās – pēc tam kanalizācijā/Razruha načinajetsa….'
    Mums sagaida vēl daudzi ''jautri'' atgadījuma –
    - ''Valsts pārvaldē neviens ne par ko neatbild, intervijā žurnālam Kapitāls norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.''
    http://www.diena.lv/sabiedriba/zinas/smits-valsts-parvalde-neviens-ne-par-ko-neatbild-13890215?cp=2#comments

  • Un kā ar Zatlera deklarēto konsekventā centrisma pozīciju šai konkrētajā gadījumā?
    Vai ekstremālā situācijā ir iespējama izsvērta centriska pieeja?

  • Mūs sagaida vēl daudzi ”jautri” atgadījumi – lai brīnās jaunie, kas nav ne Padomijas mijkrēsli, ne t.s. reformas ‘šoks bez terapijas’ 1990-os gados piedzīvojuši.
    ”Centrisma” pozīcija? Ha, ha , atgādina O.Bendera lolojumu ‘Zobens un arkla” romānā 12.krēsli.

  • p.s.
    Oriģinālā ‘Союз меча и орала’
    http://bibliotekar.ru/encSlov/17/159.htm

  • Kopveselums ir Tikumībā.
    “Tikums” un “ticība” ir vienas saknes vārdi.
    Tikums ir paaudžu sadarbības auglis.
    Paaudžu sadarbībā ir dzīvība.
    Ja mums būtu paaudžu sadarbības prasmes – tikums – nekāds liberālisms, neoliberālisms vai neokoloniālisms mums neko nevarētu padarīt.
    >>> Varbūt pensiju sistēmas sabrukšana ir augstākajā mērā tikumīga???
    >>> Vai mēs varam iemācīties paaudžu darbu apvienošanu=dzīvesziņu??? Manuprāt, tāds uzdevums atspoguļo mūsdienu obligātās lasītprasmes (angl. literacy, kr. грамотность) minimumu.

    ***

    http://www.philos.lv/Kas_ir_Latvija.html

    ЭTauta ir Cilvēku un viņu darbu kopums. Cilvēku kopums ir paaudžu kārta – bērni, vecāki un vecvecāki sabiedrībā, kurā katram vecumam ir sava nozīme. Bērni ir Harmonija. Vecāki ir Labdarība, bet vecvecāki ir Sapratne. Mīlestība, Labdarība un Sapratne dod Mērķus, darbus un darba augļus – Tikumu. Tikums ir paaudžu kārtas raža – tā Vērtība, kura uztur un vairo tautu.

    Augot Tikumam, iet vairumā tauta. Dilstot tikumam – dilst tauta. Tikums baro tagadni un veido nākotni. Ja pamanāt iztikas līdzekļu trūkumu, vairojiet Tikumu. Kāds ir Jūsu šodienas tikums, tāds būs Jūsu nākotnes pavalgs. Tikums ir katras dienas, mūža un darba aizdars. Tas ir tas, ko vairojot vairojas tautas un katra Cilvēka tajā labklājība.”

  • Tautas dilst arī karos, tautas deldē sērgas/epidēmijas.
    1945.g. maijā cik bija latviešu palicis Latvijā – un cik viņu bija 1990.g.4.maijā – un cik būs saskaitījuši tautas skaitītāji 2011.g.? Viela pārdomām – domāšanai kopveselumā, jo, manuprāt, bez sociālajām normām (morāle, tikumība, ētika) arī sociālajai sistēmai (valst iekārtai) dilšanā vai augšanā ir kāda nozīme.

  • Starp citu, vismaz runās/rakstos t.s. liberālisti un neoliberālisti tagad tādas interesantas atziņas pauž, ka prieks lasīt:
    ”(..)Jāatceras Kanta kategoriskais imperatīvs — rīkojies tā, lai tavu rīcību kā normu varētu pieņemt visi. Tas nenozīmē, ka visiem ir jādara viens un tas pats, bet visiem ir jārūpējas par pašu, savas kopienas un pasaules labklājības ilgtspējīgu pieaugumu. Nedrīkst skriet pakaļ jebkurai naudas pelnīšanas iespējai, darbam ir jābūt jēgpilnam.”
    Pēteris Strautiņš: Kādas ir krīzes galvenās mācības?
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/peteris-strautins-kadas-ir-krizes-galvenas-macibas.d?id=39395151
    p.s.
    Nez ko rakstīs pēc nākamās krīzes?

  • p.s.s.
    Viena P.Strautiņa atziņa gan mani ”uzjautrina”:
    ‘Mēs mēdzam apbrīnot mūsu senču darba tikumu, taču viņiem nebija grūti būt tikumīgiem. Ja viņi nebija vasarā sagādājuši pietiekami pārtikas, ziemā draudēja bada nāve.’
    – īstens materiālists, tāds droši vien nespēj apjēgt, ka ‘cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet…..’?

  • Uldis Pīlēns šovakar “Latvija var” minēja Austrumu gudrību: augļa pienākums ir ņemt, sakņu – dot.Tas arī ir Tikums.

  • Nu, un ko tas reāli mums dod tagad, ka esam katrs sev noformulējuši, ko nozīmē tikums, vai vēl labāk – atraduši universālu definīciju šim vārdam? Mācīsim bērniem skolās tikumu, vai sāksim vērtēt viens otru pēc tā, cik katra indivīda rīcība atbilst mūsu katra personīgajam, vai sabiedrībā vispārpieņemtam uzskatam par tikumu? Manā skatījumā, tur bezgalīgi var lauzt šķēpus mēģinot nodalīt, kur beidzas netikums un kur sākas tikums. Dažādos laikos, dažādās kultūrās, dažādos sabiedrības slāņos ir bijusi dažāda izpratne par to, kas ir tikums. Protams, indivīdam – jo viņa izpratne par tikumu plašāka, jo viņam pašam labāk. Vai par sabiedrību kopumā, analizējot kopējo demogrāfisko situāciju, kādus sabidrības attīstības virzienus mēs uzskatām par perspektīviem, kādus nē – tā tas ir domāts? Ir arī bijuši mēģinājumi uzstādīt kopējus – visiem (bet precīzāk, tiem, ar kuriem plānots manipulēt un kurus plānots cirpt) tikumiskos kritērijus.
    Ja arī ar tikumību mēs saprotam objektīvi labu, ar Dieva plānu saskanīgu rīcību, tad tik un tā, no dažāda apziņas līmeņa skatoties, katram būs atšķirīga izpratne par to un atšķirīgs vērtējums šādai rīcībai. Kā tur var atrast kādus kopējus kritērijus pēc kā to visu vērtēt? Neiespējami, manā skatījumā.
    Man, piemēram, ir tāda lieta kā sirdsapziņa, kas man palīdz noteikt, kā kurā situācijā rīkoties, lai virzītos uz harmoniju, sadarbību, kopību. Un tas, cik apzināti Es ar šo apziņu sadarbojos, ir atkarīgs no manas personīgās pieredzes un apziņas plašuma. Nav vajadzīgi tur nekādi kritēriji, manā skatījumā.
    Vai arī Es galīgi nekā nesaprotu no tā vārda – tikums. Dievs ar viņu, visu laiku esmu izticis bez tikuma un cenšanās saprast, ko tas nozīmē. Gan iztikšu arī turpmāk.

  • ArVid,
    ir ļoti labi, ka “Tev ir sirdsapziņa”, taču ko darīt (ar) tiem zagļiem un parazītiem, kuriem tādas nav? Varbūt viņiem arī ir “sava” sirdsapziņa un ko tu atbildēsi, ja viņš teiks – “es te drusku paņemu no jums lohiem”, “attiecīgi drusku pielaboju izglītības sistēmu, lai jūs neizaugtu pārāk gudri”, “pamainu vēlēšanas sistēmu, lai neviens cits netiktu pie teikšanas”… “nu kā!? es rūpējos par savu ģimeni un partneriem! Vai tad tas ir netikumīgi!?”

    Tu raksti: “no dažāda apziņas līmeņa skatoties, katram būs atšķirīga izpratne par to un atšķirīgs vērtējums šādai rīcībai”… Vai gadījumā šī nav bīstama pieeja, jo tad jau jebkuru ļaunumu var attaisnot ar “Dieva gribu”, ar “lielo plānu” utt… “vajag tik pacelt apziņas līmeni”. Pagājušā gadsimtā jau viens rakaris tāds bija, kurš nekautrējās teikt: “Das ist mein kampf un Gott ist mit uns” ;)

    Tā tik tiešām ir nelaime, ka ir sajukuši orientieri un izpratne par to, kas ir labs, kas slikts.. kas ir tikums, kas netikums. Protams, ka ar tukšmuldēšanu un klārēšanu nekāda labuma nebūs. Tiem, kuriem vēl ir sirdsapziņa (un par tās tīrību iespējams pārliecināties, lasot latviešu tautasdziesmas, vēdas un citus svētos rakstus), ir jāķeras pie darbiem un nākamās paaudzes JĀAUDZINA. Vērtību izglītība, humānā pedagoģija, audzināšana, mīlestība utt.. par to jau daudz materiālu arī iekš TF. Protams, jāaudzina arī pašiem sevi. Tas viens otru nevis izslēdz, bet papildina.

  • Ā, Ivo, nu jau skaidrāka šī doma mums paliek.
    Izrietot no dabas likumiem, viss tas ko Tu raksti pirmajā un otrajā rindkopā arī ir likumīgi (jo kā tad savādāk Dievs to būtu pieļāvis). Ja kāds no manis kaut ko drusku gribēs paņemt, likuma ietvaros viņam būs pilnas tiesības to darīt un, ja viņam tas pienāksies, viņš to arī dabūs.
    Jautājums tiešām ir aktuāls – vai mēs labi pārzinam likumus kādi reāli dabā valda, vai arī mūs tikai baro ar likumiem, kuri domāto lohiem un mēs šos likumus vienkārši pieņemam. Es, piemēram, par lohu sevi neuzskatu, bet neredzu arī nekādu vajadzību protestēt pret likumiem, kuri domāti priekš lohiem, ja reiz objektīvā situācija ir tāda, ka to lohu mums šeit pietiekami daudz vēl ir. Es cenšos izzināt un saprast dabas likumus, jo tie stāv pāri visiem lohu likumiem, kā arī visi priekš lohiem domātie likumi arī darbojas to pašu dabas likumu ietvaros, ārpus dabas likumiem tie nekādi iziet nevar.
    Bīstami? Kas ir bīstami? Mīlēt, izprast sevi, ar atvērtu sirdi stāties pretī nezināmajam, mainīt savus ieradumus, stereotipus? Daudz kas var būt bīstami, ja nezinam (necenšamies izzināt) – kas no kā rodas, kas ko maksā un kāds ir mūsu uzdevums šajā pasaulē.

  • ArVid- liela taisnība priekš indivīda. Sabiedrībai kopumā līdz tam kā līdz mēnesim. Es tikai gribētu piebilst, ka Dievam ir plāni, bet mums to ietvaros- izvēles brīvība. Un mūsu darbs ir to skaidrot tiem, kas augļi- jo es jau vairāk tā kā pie saknēm. Un pie reizes pateiokt, ka no izvēles ir atkarīgs koprezultāts. Tā kā to skaidroja persieši – darīsi sliktas lietas- vairosies tumsas valdnieka karaspēks. Darīsi labas lietas- vairosies Gaismas valdnieka karaspēks.
    Ir jau vēlviens viedoklis, kas šodien mani vispār iedzina grīdā- sargieties gribēt darīt labu- pa to ceļu vistuvāk uz paštaisnību un liekulību!
    Es vairāk ticu tam- no laba darīšanas prakses labdarība kļūst par ieradumu.
    un tomēr… uz kurieni ved ceļš, ko bruģē ar labiem nodomiem?

  • <lurike 5.07.2011., 23:01
    (..)
    un tomēr… uz kurieni ved ceļš, ko bruģē ar labiem nodomiem?
    ========================================================
    Jautāsi atkārtoti par kādu brīdinājumu stāsta intervijā 1989.g.filosofs ('Velns spēlējas ar mums, kad nedomājam precīzi…'('Domātprieks',Rīga,''Spektrs' 1994,lpp.21-34)? Oriģinālvalodā:http://lib.aldebaran.ru/author/mamardashvili_merab/mamardashvili_merab_dyavol_igraet_nami_kogda_my_ne_myslim_tochno/mamardashvili_merab_dyavol_igraet_nami_kogda_my_ne_myslim_tochno__1.html

  • < Laura R. 4.07.2011., 23:53
    Uldis Pīlēns šovakar “Latvija var” minēja Austrumu gudrību: augļa pienākums ir ņemt, sakņu – dot.Tas arī ir Tikums.
    ========================================================
    Teorija (dainās, tautudziesmās, lūgšanā)un cilvēka vēlme darīt labu tomēr dzīvē/praksē bieži vien nenes gaidīto labi rezultātu. ''Izrādās, ka, lai notiktu labais, cēlais, ir vajadzīgs darbs, turklāt prasmīgs darbs' (M.Mamardašvilli).
    Vēlmē padarīt pasauli labāku ar sagraušanu esam nonākuši vēl sliktākā situācijā – un atkal cīņā sauc taure. Kas tālāk notiksies – neņemos prognozēt, jo situācija globāli lielas cerības pozitīviem uzlabojumiem nevieš.
    Kur esam – ''Mēs sākam dzīvot Beketa pasaulē, kur norisinās monotona murkšķēšana, kas neko nenozīmē, tikai vienu: nekam nav jēgas.''K.Kobrins
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kirils-kobrins-jegas-beigas.d?id=39408145

  • p.s.
    Ar Semjuela Beketa daiļradi neesmu uz ‘Tu’, bet K.K. raksta sakarā (nejēdzīgā bezgalība) momentā atcerējos redzēto kinofilmā ‘Murkšķa diena.

  • p.s.s.
    Ar manis bieži citētā filosofa M.Mamardašvilli darbiem vairāk esmu iepazinies, tā kā šodienas situācijai pilnībā, manuprāt, atbilst atziņa:”(..)Līdz ar to mēs tiecamies uz slikto bezgalību, lai gan īstenībā dzīvojam galīgā pasaulē un pār mums valda kaut kāda realitāte, ko mēs nekādi nespējam ieraudzīt.(..)
    Notikumi šeit apbrīnojamā kārtā it kā notiek, bet nepaiet un, vēl jo vairāk, nepāriet” (‘Sarunas par domāšanu’)

  • Būs jāpameklē Mamardašvili, kaut arī savulaik “Rīgas laikā” publicētā intervija man neraisīja īpašas jūtas pozitīvā virzienā.

  • lurike
    5.07.2011., 23:01

    Es tikai gribētu piebilst, ka Dievam ir plāni, bet mums to ietvaros- izvēles brīvība. Un mūsu darbs ir to skaidrot tiem, kas augļi- jo es jau vairāk tā kā pie saknēm. Un pie reizes pateiokt, ka no izvēles ir atkarīgs koprezultāts

    —————————————————–

    Izvēles brīvība ir tad, ja tu zini šos plānus. Tu zini? Ja tu tā domā, tad tas nozīmē, ka tu vari aiziet nomazgāt muti, un tas būs plānā, tad to varētu uzskatīt kā koprezultātu – rīcībā. Bet interesantākais paliek tad ja koprezultāts (pieņemsim) sēž katra galvā bet darāmais ir sakrājies pāri malām, kas realizējams tikai vienojošā izteiksmē un pie zināma darba. Grūti sēt – viegli pļaut. Bez tam – koprezultāts tiek pagatavots no darbiņa, bet izvēle – no piepūles.
    Kad skatās uz augļiem – saknes nemeklē. Vai ne? Un dari mums zināmu, laba darīdams, lai mēs savā labumā neesam tik akli, cik labums spēj dot.

  • Tā gan – bet jebkurš dārznieks pateiks- ja saknēm klājas slikti, kokam ar augļiem ir bēdīgi.(Smieklīgi, bet tas laikam ir par Latvijas demogrāfiku?)
    Bez plāna neviens cilvēks nav pasaulē. Un pirmais uzdevums ir – atminēt vai sadzirdēt virzienu. Arī tad, ja vecāki bīda vienā virzienā, var iznākt, ka jāiet pavisam citur un tas noskaidrojas visai drīz, pat mūžs nav pusē. Bet ja cilvēks var būt saskaņā ar sevi un justies laimīgs, tad laikam ir trāpīts.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.