Vai pasaule atgriezīsies pie Zelta standarta? (VIDEO)

(Vēl – TF piez.) šobrīd pasaules galvenā valūta ir ASV dolārs, tomēr arvien biežāk tiek runāts, ka to vajadzētu nomainīt vai nu pret kādu citu valūtu, vai pat atgriezties pie zelta standarta. Jau šobrīd ASV dolāra loma pasaulē samazinās.

LETA – http://video.leta.lv/video/Publicitate/?xml_id=12097


  • Ja Aigars vai Agnese lasa šo video, lūdzu komentāros ievietojiet saiti uz video, kur filmēta diskusija Eiropas Komisijā par valūtas segumu nākotnē. Pats tikšu pie sava meila tikai rīt/parīt, lai šo saiti atrastu.

  • He he interesanti butu redzet mūsu oligarhus laizot rokas čigānu baronu meitām. Zeltu bankas pērk lai diversificētu riskus, un tas ir neuzticibas apliecinajums makulaturai. Un vispār, dolāru sargā deviņas (vai nu jau 10) ASV flotees,un tas kurš megina pardot naftu par nedolariem vai sapņo par persijas dināru saņem ‘R.I.P.’.

  • Sudraba standarts ir piemērotāks par zelta standartu, kaut ir arī vēl citas iespējas, izņemot zeltu un sudrabu.

  • Alma Kopa,
    kādas ir sudraba priekšrocības, salīdzinot ar zeltu?

  • Nu un tad?

    Jums to vajag?

  • Jā, rast. Mums to vajag. Pirmkārt – jo saprātīgi cilvēki, kuriem vēl ir nauda, domā, kur to ieguldīt tā, lai to nepazaudētu brīdī, kas ļoti iespējams nav aiz kalniem.

  • Laiks , kas nav vairs aiz kalniem aizslaucīs visas pieņemtās(uzskatamās)- greizās vertības, un tad paliks(atliks) tik viens ….

  • Rast, nu padalies ar to informāciju, kas tev ir zināma. KAS un KAD tieši notiks? Bet ja nu nekas TĀDS nenotiek vēl tuvākos gadus.. varbūt gadu desmitus? Nav taču jātur svece zem pūra.

  • Tu atceries, kā bija ar to T. taurētāju un kas viņam skaitījās zelts?

  • KAS – visa monetārā sistēma pārvērtīsies putekļos. Jo vi’na visa balstas uz $. Šeit ir amīš naudas bāzē (daudzums) http://silvercointrader.com/wp-content/uploads/2011/04/Adjusted-Monetary-Base.png , un šeit nauda kas glabājas wall-streetas bankās http://av.r.ftdata.co.uk/files/2010/03/Excess-Reserves-of-Depository-institutions.jpg un tā nauda nav nekādi depozīti tā ir QE1 un QE2, kas uz realo ekanomiku nav aizgajusi. Viena jakā dienā dženlelmeņi ar šo naudu dosies pirkt visu. Un pirkti tiks ne jau derivativi un obligacijas, bet realas vertibas: zeme, nekustamie īpašumi, ražojošie uzņēmumi. Vispirms tie ko kreditu ņemēji iekilajuši bankās, bēc tam bīvajā tirgū. Tiks pirkts viss bez izņēmuma un par jebkuru cenu (ss.lv tiks izslaucita sausa). Pie cilvekiem nonaks ļoti, ļoti daudz naudas, un tad kad cilveki ar to dosies uz veikal … parprodukcija pazudis viena mirki un banknotes bus letakas par tualetes papīru.
    KAD – neesmu Vanga, ir jāseko simptomiem.
    KĀ PASARGĀT – ražojoši aktīvi

    tas ir tikai varians,
    ja ASV kongress 2 augusta nepalielina paradu, tad ASV ir defaoults, un rezultats tas pats, tikai procedura savagaka un parejas valutas mirst lēnāk.

  • Neceriet, ka ASV nepalielinās. Tas nenotiks. Malsies un malsies

  • par zeltu pareizi rasts raksta, tam nav baziskas vērtības, vienkārši ir viena enetgodeficīta tauta (rase) šeit, kurai zelts priekšā un pak… un centners mājās dod tadu pašu dzīvesspēku kā Saule mums.

  • protams ASV palielinās, atradis citu terminu priekš QE3, jo lohu kas pirktu viņu parādzīmes kļūst jūtami mazāk.

  • Kādēļ sudraba naudas standarts ir praktiskāks par zelta naudas standartu?

    Jo dabiskās fizikālās zelta un sudraba atradnes uz zemi ir sastopamas attiecībā viens pret 17,5. Tādēļ arī sudraba masa ir vieglāk pielīdzināma preču un pakalpojumu masai, nekā zelta masa, kura ir krietni mazāka. Arī vēsturē, brīvā naudas tirgus sistēmā, sudrabam kā naudai ir bijusi daudz lielāka izplatība tieši tā vienas unces zemākas pašvērtības dēļ. No otras puses, tā kopējā masa pārsniedz 17,5 reizes zelta masu, kas izceļ tā priekšrocības tieši šodienas plašajai preču un pakalpojumu masai un klāstam.

    Šeit atgādināšu pašsaprotamu argumentu par to, ka jebkurš produktu un pakalpojumu apjoms ir apmaināms pret jebkuru naudas apjomu. Naudas piesaiste pie kāda stabila standarta ar reālu vērtību, kāda tā ir gan zeltam, gan sudrabam, veicina tās stabilitāti. Nepiesaistīta nauda rada inflāciju.

  • Alma,
    tātad, tavuprāt, zelta uz planētas gluži vienkārši ir par maz? Vai bez zelta un sudraba cilvēce nav spējīga izdomāt vēl kādu citu variantu, kā organizēt vērtību maiņu? Cita starpā.. nezini, kādēļ sudrabam, platīnam, pallādijam ir PVNs, bet zeltam nav?

  • Ir izgudrota cita alternatīva. Sen jau par to runā – elektroenerģijas standarts.

  • http://narod.ru/disk/2764284001/New_Europe-Pr.Zaznobin.pdf.html
    man nav to 2-3 stundu , lai pārtulkotu rakstu, ko sekmīgi var izdarīt jebkurš vidusskolnieks
    daži citāti:
    Gold as an invariant was used as the stuff for means of payment production – coins and standard
    bullion. Due to that fact, the whole epoque of circulation of gold and other precious monetary metals as means of payment (up to the beginning of the XXth century) represented the epoque of natural barter using the scheme G1MG2.
    ….
    ‘An attempt to ‘galvanize’ the dead body of gold standard or even restore the circulation of gold are useless in the epoque of economic wellbeing. That historic fact shows how the price of the gold invariant dropped in comparison with the other implicit invariant (grain), which the society did not recognize in that role; however, grain still defined the price levels and all the other relative prices. That takes us to the notion of the ‘price-list foundation.
    ….
    Since the second half of the XXth century, the best choice for the price-list invariant of technologically developed countries has been kWh of energy consumption, because:
    * the overwhelming majority of businesses are electric power consumers;
    * electric power tariffs are a part of energy base of a price-list.
    ———–
    secinājumi manuprāt ir tādi: galvenā zelta vērtība šodien – lielisks tehnoloģiskais materiāls
    pāreja uz enerģijas standartu (maksājumu līdzekļa vienība 1 kWh, kas pēc dīvainas sakritības tuva Krievijas rubļa kursam)organizatoriski ir tīri tehniska jautājums, kas realizējams dažu mēnešu laikā, JA būs attiecīga politiska griba kādā valstu apvienībā vai valstī

    ——————
    patreizējai situācijai vienkārši nav analoga
    http://www.mccombs.utexas.edu/dept/finance/wk_papers/brandl1.pdf
    var nelasīt sarežģīto analīzi, bet paskatīties tabuliņu darba beigās; matemātiķim tā pasaka stipri daudz
    nu ja un ar esošajiem tehniskajiem līdzekļiem jebkura biedrība vai pagast bez sāpēm un problēmām var ieviest savu lokālo naudu, kaut vai , teiksim , jēņus – ne gailis pakaļ nedziedās un VID arī ne, tikai …. šāds solis nekādi neatrisina situāciju; situāciju atrisi krājaizdevu sabiedrības , kas izplatītas Polijā un vēl šur tur, bet politiķiem nepatīk; situāciju atrisi loti rezervēta vai pat skarba iesaistīšanās politikā, pat kaut vai ar savas politiskās pozīcijas deklarēšanu kaut vai TF vai facebook; var pat runāt par savdabīgu “mīksto valūtu” – īstu atbalstītāju skaits kādam autoram vai vienkārši idejai

  • Ir vērtības un ir mēri ! Paskatieties pa logu – cik daudz lietu ir radīts ! Un kas to ir radijis, vai zelts, sudgrabs, vai varbut nauda? Cilveks to visu ir radijis, ar savu darbu. Bez cilvēkiem šeit nebūtu nekā ! Tāpēc vienīgā reālā vērtība ir cilvēks, precīzāk darbs, up pat varāk kā un ši darba rezultāti. Bet mērs varbūt jebkas, pēc norunas, kautvai gliemežvāki vai vanaga spelvas. Ir svarīgi lai ar mēru mērītu vērtības un NEVIENS nepārkāptu sarunātos principus. Šodienas mērs (nauda) pati par sevi ir pārvērsta par vērtību, bet ši vērtība ir škietama un tāpēc degradē. Tajā brīdī, kad tika atļauti kredīta procenti sākās Destruktīvs process kas mēru pārvērta par vērtību. Priekškam man būvēt rūpnīcu, meklēt izejmateriālus, meklēt kur pārdots saražoto, neaizmirst vēl algas samaksāt stradniekiem. Labāk es banku atvēršu: aiņemos par zemākiem procentiem aizdodu par augstākiem, sēžu krēslā pīpēju, nekas īpašī jadara nav, a gribētāji rindā stāv.

  • Vērīgi lasot abus manus komentārus, var saprast, ka es runāju par zeltu un sudrabu, tikai kā par diviem piemēriem, citu vidū. Sudrabu pieminu arī tikai kā piemēru, jo rakstā minēts zelta standarts. Tādēļ, ja diskusijas notiek par atgriešanos pie zelta standarta, es atgādinu, ka sudraba standarts ir piemērotāks par zelta standartu. (citu starpā, zelta standarts 19. gs. tika ieviests matemātikas kļūdas dēļ). Ir gan vēsturē zināmi, gan arī šodien pieņemami daudzi citi varianti. Kā viens no minamie, ko it īpaši favorizē Krievija, ir elektroenerģija. Es gan esmu par kādu citu standartu, daudz universālāku, kuru negribu priekšlaicīgi izpaust, jo loģisku apsvērumu dēļ elektroenerģija Latvijai nav visizdevīgākais naudas standarts.

  • Ivars
    11.06.2011., 13:55

    Par reģionālo naudu: Ar to var panākt brīnišķīgus rezultātus. Bezdarba samazināšanu par 25%, reģiona ienākumu pieaugumu līdz 35% un sabiedrisko pasūtījumu pieaugumu līdz 220%. Skatīt, piemēram, Tiroles piemēru.

  • Cēsu datorā neizdodas atrast saiti uz diskusiju Eiroparlamentā, kur Krievijas pārstāvji virza ideju par elektroenerģiju kā segumu valūtai. Krievijai tas bez šaubām būtu izdevīgi.

  • Alma, tā īsti tomēr nesapratu, ar ko Sudrabs būtu labāks par Zeltu. Zelta īpašības:
    - tīrs zelts nekad nerūsē un neabsūbē,
    - ja visu pasaulē esošo zeltu sadalītu uz visiem pasaules iedzīvotājiem, katram tiktu mazāk par 1 unci (droši vien domāta Trojas unce, kas ir ~31.1 g) zelta,
    - zelts ir mīksts un plastisks metāls – vienu gramu zelta var izstiept 3 km garumā,
    - ļoti plašs pielietojums. Mūsdienu pasaulē zeltu izmanto visur, jo no zelta un platīna sakausējumiem taisa ķīmiski noturīgu aparatūru; no sakausējumiem ar platīnu un sudrabu – elektriskos kontaktus atbildīgas nozīmes iekārtām. Zeltu un tā sakausējumus izmanto arī zeltīšanai, juvelierizstrādājumu un zobu protēžu izgatavošanai. Šo dārgmetāla saturu juvelierizstrādājumos, monētās un medaļās izsaka ar provi.

    Ja reiz Sudrabs būtu labāks, kādēļ centrālās bankas tomēr iepērk zeltu, nevis sudrabu (iespējams iepērk arī sudrabu, bet par to nav dzirdēts)?

  • Diskusijai par zeltu vai par sudrabu, nav šodien praktisku pamatu ne Latvijas situācija, ne arī starptautiski (pēc manām domām).

    Uz Jūsu jautājumu, protams, varu atbildēt.

    Brīvajā naudas tirgū, priekšroka vienmēr tika dota sudrabam, un ne zeltam. Kā jau iepriekš minēju, zelta standarts tika ieviests matemātikas kļūdas dēļ. Tādēļ, ka par zelta monētu, lai arī cik maza tā nebūtu nav iespējams nopirkt, piemēram, spaini ābolu. Monētu izmērus var apskatīt jebkurā naudas muzejā; mazākās zelta monētas lielums ir mazāks par pus grauda lielumu. Skaidrs, ka tas nav praktiski, jo to var viegli pazaudēt. Mazākā zelta monēta ir vērtīgāka par apmaiņas preci. Praksē praktiskāks, labāk dalāms, izrādījās sudrabs. Nav turklāt svarīgi, vai runa iet par īstu zelta vai sudraba naudu, vai par to papīra sertifikātiem, tātad naudu, kura sertificē zeltu vai sudrabu (vai arī ko citu), citiem vārdiem, izmanto to kā standartu. Šeit arī nepievērsīšos īpaši daļēju rezervju banku problemātikai.

    No otras puses, kā jau minēju, sudrabs dabā fiziski sastopams 17,5 reizes vairāk, nekā zelts. Tātad arī šeit redzama tā priekšrocība mūsdienu produktu un pakalpojumu liela klāsta un masas atbilstības dēļ. Protams, nav svarīgi, cik liela naudas masa tiek pretstatīta visai produkcijas un pakalpojumu masai. Galvenais, šī pretstatība ir stabila, tas nozīmē, tā ir, izmērāma, piemēram zeltā, sudrabā, elektroenerģijā, vai kādā citā vērtībā, mēra lielumā. Ja to pretstata nesertificētai naudai, kāda praktiski ir visa mūsdienu papīra nauda, jo zelta standarts tikai atcelts 1971. g. augustā, tad šādas naudas un produkcijas masa nav sabalansējama, tas arī rada visas inflācijas svārstības. (Saprotams, ka nesertificēta papīra nauda, lai arī kāds cipars uz tās nebūtu uzrakstīts, tās vērtība neatbildīs vesela spaiņa ābolu vērtībai, ja to neaizsargās likums un policija.)

    Kas attiecas uz sudraba tirgu, tas arī ir ļoti aktīvs, attiecīgās grafikas var sameklēt banku mājas lapās. Sudrabs ir vēl pieprasītāks, jo tam ir augstāka tehniskā vērtība. Jo sevišķi sudraba tirgus izvērtās pēc Bretton-Woods-Sistēmas laikā no 1944. g. līdz tās sabrukumam 1971. g, jo ar zeltu tirgoties bija aizliegts.

    Par standartu nevajag izvēlēties visvērtīgāko cēlmetālu, bet vispraktiskāko, visiem tirgus dalībniekiem pieņemamu un no visiem tirgus dalībniekiem atzītu standartu.

    Krievija, kā arī daudzas citas lielvalstis, kurām ir nozīmīgi elektroenerģijas resursi vai elektroenerģijas pieejas, vai pārstrādes kapacitātes, izvirza elektroenerģiju. Bet šāds standarts ir arī negodīgs un netaisnīgs, tādēļ to arī pārstāv tikai augstāk minētās puses. Tāds standarts, ja tas tiks pieņemts, nespēs ilgi pastāvēt, varbūt kādus 50 gadus, tad tas arī tiks atcelts vai sabruks, jo tas neļauj visām valstīm un tautām vienādi attīstīties.

  • Kāda velna pēc centrālās bankas iepērk zeltu, nezinu. Iespējams, tā paša iemesla pēc, kādēļ tās tirgojas ar visu pārējo, vērtspapīriem, nekustamo īpašumu u.d.c. Iespējams spekulācijas, iespējams arī kāds cits triks. Nezinu. Neesmu par to domājusi.

  • Vispār jau šiem metāliem piemīt vairākas noderīgas fizikālās īpāšības, tie ir arī labi elektriskie vadītāji un plaši tiek pielietoti rūpniecībā, sakausējumos, arī medicīnā, juvelierizstrādājumos. Varbūt tāpēc ir ticība šo metālu vērtībai, kura nevar tā vienkārši pazust, pat zūdot bankām. Var uzglabāt varu un tā sakausējumus, arī alumīniju un citus rūpniecībā plaši pielietojamus metālus cerībā, ka to vērtība nākotnē pieaugs. Ja pieprasījums mainīsies, mainīsies vērtība. Ne mazāk svarīgi ir noliktavu izveidošanas un apsargāšanas jautājumi.

  • Ivo Verners 12.06.2011., 10:28 – atkārtoti pārbaudot saite strādāja
    BET
    braukt no Priekuļiem uz Cēsīm Caur Vladivostoku ir mazliet stulbi
    Taisnāk būs – http://www.neurope.eu/images/issues/906.pdf
    Jebkurs cits šī izdevuma numurs http://www.neurope.eu/help/issues/ – tematiskie numuri ir stipri lasāmi
    ———–
    Par tām Krievijas interesēm… varbūt ir, varbūt nav , bet kWh standarts ir dabisks; vienkārši estētiski pievilcīgs

  • drošāk ir pāriet uz J, var pamēģināt uz kvarkiem

  • Iesaku piena standartu. Tā ir vislabākā garantija pret globalizāciju un ļoti izdevīgs Latvijai. Medus, sviests un graudi arī ir tradicionāli vērtības mēri. Medu un kausētā sviestu var glabāt simtiem gadu, un to vērtība tikai pieaug. Grūtā brīdī var vienkārši apēst, neatkarīgi no veikalu esamības un valūtas kursa.

  • Visu brīvo naudu iesaku ieguldīt instrumentos, zināšanās u.c., visu, kas darbam vajadzīgs. Lai krīzes brīdī vienmēr varētu turpināt strādāt.

  • Paldies, Isa. Es tieši par to pašu. Skat. manu rakstu pie saistītajiem ierakstiem.

    Atradu to video – Jefimovs un Zaznobins Eiroparlamentā ar priekšlikumu valūtas segumam piesaistīt elektroenerģiju: http://kobtv.narod.ru/lector/zaznobin/vystuplenie-v-evroparlamente.html . Ir vērts paskatīties..

  • Alma,
    un par to PVN man ar ļoti interesē. Vai tev nav ideju, kādēļ Zeltam nav PVNa, bet pārējiem dārgmetāliem ir? No vienas puses jau tas labi, jo tiem, kuriem ir nauda, var lētāk tikt pie zelta..

  • Vērtīgs video. Paldies, Ivo!
    Uzreiz jautājumi un pārdomas.
    Kāpēc mēs savu latu nevaram jau laicīgi piesaistīt enrģētiskajai vērtībai – kilovatam? Vai naudu piesaistot eirofikcijai, kura vienreiz plīsīs, mēs kārtējo reizi neatradīsimies visneizdevīgākajā situācijā kā lielākie zaudētāji? Piesaistot naudu enerģijas mēram, atbrīvosies lata segums ( ārzemju valūta, vērtspapīri, zelts), kuru laicīgi iepludinot ekonomikā, tas noteikti dos izaugsmi.
    Lielo valstu ekonomikām to darīt ir daudz grūtāk. Pastāvošā finansu vara pretosies visiem iespējamajiem līdzekļiem. Viņus taču apmierina naudas ražošana un tirdzniecība ar ticības vērtību. Mums, valstij, kura aizņemas un stutē šo pasaules makulatūras vērtību, vajadzēt padomāt arī par savu, nevis atbalstīt dažādu fondu un banku izdevīgumu.

  • Bez tā, ko Alma jau minēja, ka valūtas piesaiste enerģijas vienībai būtu izdevīgāka tām valstīm, kurām šis resurss nāk tik pat kā par velti, varu minēt arī risku, ka lielvaras varētu turpināt likt šķēršļus tādu enerģijas ieguves avotu atrašanai un ieviešanai, kas ir pilnībā alternatīvi, salīdzinot arī šobrīd plaši zināmajiem. Kuram būtu izdevīgi, ka cilvēki dabūtu enerģiju bez maksas? Tad jau visi dzīvotu bez bēdu.. nevarētu ne vārīties uz cilvēku un tautu rēķina, nedz viņus kontrolēt.

  • Lata piesaistes KWh standartam sekas varētu būt tādas, ka Latvija no elektrības un enerģijas importetājvalsts varētu kļūt par ekportetājvalsti. Resursi ir. Ir vajadzīgs tautas vai varas politisks lēmums

  • Mazām valstīm (KĀ LATVIJAI) ir dabiski vieglāk veikt politiskus manevrus.

  • Bagātākas kļūs valstis ar kalnaino reljefu un daudz upēm. :) Vispār jau zeltu/elektroenerģiju pieņem par mērvienību, tad būtu jāaizliedz tos iegūt tiešā veidā. Savādāk sanāk, ka dolāriem – kam ir drukājamā mašīna, tas galvenais. Mērvienību nedrīkst pārvest par preci! Savādāk būs tā, ka latvietis/ķīnietis vaiga sviedros ražos visādas brīnišķīgās un ļoti noderīgas preces, bet afgānis/austrietis saliks turbīnas uz savam kalnu upēm. Kurš būs bagātāks?

  • Dīvaini… 11.06.2011 11:10 Ziņot!
    http://www.apollo.lv/portal/news/articles/240780?comm_page=1
    Hmm, es vakar iegāju veikalā – pēc mana pulksteņa bija 21.50, domāju, ka vēl veselas 10 min laika, bet man apsargs teica: “Kundzīt, mēs jau slēdzam ciet, jau ir pulkstens 22.00″. :D
    ———-
    Tā ir objektīva paradība, ko fiziķi pēta jau kādus desmit gadus; ja es par to atcerēšos vai man kāds par to atgādinās norādīšu konkrēto Harvardas vai Kembridžas pētniecības grupas adresi; man pat kaut kur ir dažu rakstu atlase manā arhīvā par to – ar Laiku mīļie nejoko

  • Tomēr ir jāatzīst kā zelts daudz mazāk pakļauts inflācijai nekā papīra (elektronskā) nauda. Šādie piemēram izskatas mājokļu vedējās cenas ASV. http://www.zerohedge.com/sites/default/files/images/user5/imageroot/images/Median%20Home%20Price%20in%20Gold_0.jpg

  • Latvijai ir unikālas iespējas, bet vai tauta, kas nonākusi apātijā to grib?
    Es saprotu, ka pēc mana komentāra daļa no jums sašūmēsies, bet padomāsim ko mums spēj dot Daugava? Pirms vairāk kā divdesmit gadiem mēs teicām nē HES. Krivija jau tobrīd zinot, ka neieguldīs naudu šajā projektā palūdza komjaunieti iestāstīt par Daugavpils HES nelietderīgumu un kaitīgumu. Tas izdevās. Ko dagad? Nekas Daugavai nedraud. Ir runāts ar zinātniekiem un augstas raudzes speciālistiem, kas apgalvo, ka Daugava faktiski ir valsts dzīvības artērija. Daugavpils un Jēkabpils varētu kļūt par apsaimniekotu Tautas īpašumu. Padomājiet tā mierīgi, izsvērti. Enerģija tautai ir nepieciešama tās pastāvēšanai un attīstībai. Mums Dievs devis unikālu resursu. Rosība dod dzīvību!

  • Šodien ieskatījos vienīgajā man pieejamā K.Baloža darbā… viņš jau arī dīkti jūsmo par to Daugavu. Vispār jau Jānis nobāl Baloža priekšā ar savam atklāsmēm.

  • KAD – drīz, Reuters par tikko iznakuso SVF zinojumu.
    http://www.reuters.com/article/2011/06/17/us-imf-idUSTRE75G2VD20110617

  • http://biblioteka.aizkraukle.lv/files/uploads/images/mani-sauc.pdf
    (iepriekš divreiz biju iekopējis saiti – materiāls ir nozīmīgs, bet nepieprasīts – šoreiz pagarš izvilkums no materiāla)
    Jānis Knoks liecina:

    Latvijā ir pavisam 116 upes ar noteces baseinu lielāku par 100 km2. Visu upju hidroenerģētiskie resursi teorētiski tiek vērtēti 4,15 miljardi kW/h gada, no tiem 81% var dot Daugava. Tās ūdens savākšanas baseina platība – 87630 km2. Daugavas lejtece 350 km garumā ar kritumu 97 m atrodas Latvijā. Jau 19. gadsimtā Daugavai kā ūdensceļu upei piegriezta liela vērība. 1888.g. tika izteiktas pirmās ieceres būves stacijai uz Daugavas. Sakarā ar to, ka 20.gs. sākuma notika revolūcija, tad sākās 1.Pasaules karš, Daugavas ūdens netika izmantots elektrības ražošanai.

    1920.g. tā sauktā Latvijas Enerģētikas komisija iesāka izskatīt jautājumu par hidroelektrostacijas celtniecību uz Daugavas. Jau pirmās iestrādēs par būvniecību pirms 1.Pasaules kara atspoguļojās tā saucamajā krievu projektā. Tajā bija izstrādāti vairāki varianti – vispirms jau Rīgas HES jeb Doles HES, Ogres HES, Miemēnu HES (Pļaviņu HES), HES pie Kokneses, pie Mucukroga, pie Pļaviņām, ari Līvānu HES jeb Trepes HES un beidzot Daugavpils HES.

    1933.g. izdarīti pētījumi un ģeoloģiski urbumi Meimānu līkumā, kur tagad atrodas Pļaviņu HES. Šos pētījumus apraksta kalnu inženieris J.Gailītis savā darbā “Ģeoloģiskie priekšdarbi domātai ūdensspēka stacijai Aizkraukle”, kas publicēts 1934.g. žurnāla “Ekonomists” Nr.22.-23. Izdarot pētījumus, nāca pie slēdziena, vislabākie noteikumi būvniecībai bija Ķeguma HES. 1934.g. Ulmanis parakstīja lēmumu par celtniecību. 1933.g. tiek izstrādāta Daugavas ūdens izmantošanas shēma. Tajā nosprausts celt hidroelektrostacijas pie Doles, pie Ogres, Ķeguma, Pļaviņu HES, bet ar mazāku kritumu 23 m, augšpus Staburaga un Plaviņām (76,5 m atzīme). Ja uzceltu HES pie Pļaviņām, tiktu appludinātas vēl lielākas teritorijas nekā šodien.

    Visus šos projektus pārtrauca 2.pasaules karš. 1947.g. Maskavā “Hidroenergoprojekts” institūtā izstrādāja pirmo koncepciju par Daugavas enerģijas
    izmantošanu, bet 1950.gadā sastādīja pirmo shēmu par Daugavas komplekso izmantošanu, kura paredzēja celt Daugavas HES kaskādi ar 8 hidroelektrostacijām. Latvijas teritorijā: Rīgas, Ķeguma, Pļaviņu, Jēkabpils, Daugavpils.

    Pašlaik notiek diskusija par to, ka krātuve nav labi sagatavota, jo iebrūk krasti, sakarā ar palu ūdeņiem un ledus iešanu, applūst Jēkabpils, Pļaviņās. Taču jau 1931.g., kad nebija šo elektrostaciju, Jānis Jaunsudrabiņš raksta, ka lejpus Grūbes ir Pļaviņu posta vieta, kur katru vasaru paņem savu tiesu zemes. Tur, kur agrāk bija plats lielceļš, tagad atlicis tikai kāju celiņš. Tātad jau toreiz vērīgais Jaunsudrabiņš pamanījis, ka krasti brūk. Tas tādēļ, ka Daugavas augšējie dolomīti ir ļoti plaisaini. Rudeņos plaisas pieplūst ar ūdeni, ziemās sasalst un plēš klintis. Kāpēc nebrūk krasti starp Staburagu un Liepavotu, jo līdz ūdenskrātuves izveidošanai tur nobruka krasti? Te ir cita lieta. Zem māla dolomītā atrodas merģeļa slāņi, tā saucamā Salaspils svīta, kura atradās ūdens mainīgā līmeņa zonā, tātad saslapa, ziemā sasala. Mālam tā īpatnība, ka atkūstot slānis slīd uz leju. Arī dabiskos apstākļos klintis bruka.

    Daugava jau senos laikos ir bijusi ne tikai darba darītāja, bet ari nežēlīga pret tās krastu iedzīvotājiem. Ledus apstākļi ļoti smagi. Kad atbrauca inženieri no Maskavas uz Pļaviņu HES, viņi neticēja, jo te nav tāda sala ka Sibirijā. Bet šeit pie mainīgajām svārstībām veidojas vižņi visā Daugavas garumā. Šādi vižņi, kamēr nebija uzcelti HES , radīja daudzas katastrofas. Pēc datiem 1709.g. plūdi Rīgā, kad ledus biezums bija 6 pēdas. Ūdens līmenis cēlās par 4,68 m. Plāksnīte, kas piestiprināta Doma baznīcā, parāda to vietu, līdz kurai bija pacēlies ūdens līmenis. Lieli plūdi 1929.g., 1940.g., 1956.g.

    Dabas iedarbē uz krātuvi vissliktākie apstākļi Jēkabpilij, Pļaviņām. Visi vižņi sakrājas krātuves beigu daļā, t.i. no Oliņkalna uz augšu. Strauji mainās ūdens tecēšanas ātrums – 0.5 m/sek. Vižņi neiet, veidojas vižņu sastrēgums. Sasalstot, līmenis ceļas. Tas ir par pamatu, ka pavasara plūdos sakrīt strauja ūdens celšanās ar ledus iešanu.. Šie vižņi un ledus veido sastrēgumu pie Jēkabpils, pie Pļaviņām. Pilsētās netiek ievēroti būvniecības noteikumi. Ja noteikts, ka tur, kur reizi 100 gados applūst, ēku celtniecība ir aizliegta, ja nav veikti kādi aizsardzības pasākumi.
    Ir nepieciešams celt aizsprostus, kas regulētu vižņu plūsmu, bet tas prasa rūpīgu analīzi. Nevis kategoriski pateikt – mums Daugavpils HES nevajag. Daudzas augstu stāvošas amatpersonas uzskata, ka ir iespējams ledu salauzt ar ledlauzi un tā likvidēt sastrēgumu. Ledus, tāpat kā vižņi, pie neliela ātruma 0.5 m/sek nekur nekustēs.

    Daugavas ūdens caurtece ir ļoti mainīga. Caurteces grafiki mainās no 350 m3/sek. līdz 900 m3/sek. Noteikt kāds būs ūdens pieplūdums Daugavā, praktiski nav iespējams.

    1998.gada pavasari izgāja ledus lejpus Oliņkalnam līdz Klintainei, tad uznāca aukstuma vilnis, sakas vižņošana. Vižņi sāka krāties ap Oliņkalnu. Sablīvējumā nekāda ledus iešana nenotika. Kad notiek šādas briesmas pie Jēkabpils un Pļaviņām, sākas ledus spridzināšana. Tā ir tikai tāda parādīšana, ka mēs it kā kaut ko darām, bet nekāda labuma nav. Ja parēķina to enerģiju, kas nepieciešama, lai izkustinātu šo masu, vajadzīga viena ātombumba, lai izkustinātu to sastrēgumu. Vižņi veidojas tur, kur ir krāces. Palikušās krāces ir starp Daugavpili un Krāslavu līdz Piedrujai, lēni tecējumi no Daugavpils līdz Līvāniem. Ja šie iecirkņi tiks appludināti, nebūs iespējas veidoties sastrēgumiem. Arī ja veidots aizsprosts, tad tur pats Dievs deva ielikt tur turbīnas.

  • Paldies ,Ivar par komentāru.”Daugavas ūdens caurtece ir ļoti mainīga. Caurteces grafiki mainās no 350 m3/sek. līdz 900 m3/sek. Noteikt kāds būs ūdens pieplūdums Daugavā, praktiski nav iespējams.”
    Cik man zināms Baltkrievija šo jautājumu esot sakārtojusi un viņas makslīgi izveidotās ūdens krātuves varētu nodrošināt Daugavas caurteces nemainīgumu. Viss atkaarīgs no mums pašiem, vai pastāv vēlme veidot labas kaimiņattiecības.
    Ja mēs saprastu cik nozīmīga priekš mums ir Daugavas attīstība, tas dotu lielas iespējas pie Daugavas pieguļošajiem novadiem un Latvijai kopumā nopietni strādāt pie tautsaimniecības atjaunošanas.

  • Un pie viena Jāņu naktī varētu pasapņot par “Daugavu” no Nordkapa līdz Araratam

  • Jauka tautsaimniecība uz brūkošiem krastiem… To es tā, sīkam prieciņam, jo man Staburaga appludināšana bija personisks zaudējums – esmu tur bijusi pirms un “Staburaga bērni” viena no pirmajām bērnu grāmatām, arī Lāčplēsi skaidrojot , jāsaka cilvēkiem, ka poēmā aprakstīto klinti, kurai turklāt teiku riņķī ka biezs, paši vien esam noslīcinājuši.Jā, un es vēl atceros arī, kā agrāk izskatījās Kokneses pilsdrupas!
    Ja paralēli nenotiktu tik aktīva cīņa pret Latvijas garīgo mantojumu, laikam te nesprēgātu. Paklau, nu pamēģinām- varbūt izdodas brālīgo attiecību labā appludināt Liktensdārzu? Tas tik būtu- uz rāvienu paliktu cilvēkiem atmiņā.
    Man patīk baltkrievu labā griba, kuru patlaban boikotē Eiropa. Un ja man kāds vēl paskaidros, ko īsti ar tām liellaivām pa slūžām uz Rīgu vedīs no plašās Krievzemes, tad varbūt vispār diešu laimē….

  • JA paskatāmies uz fragmentiem no Jāņa Knoka liecības, TAD izskatās, ka, nav izslēdzams, ka JA “Latvijas galvenais simbols” Staburags nebūtu apppludināts, TAD tas šobrīd pats būtu nogāzies un TAD, iespējams, ka nebūtu vai netiktu nelietīgi valkāta pat leģenda par to ….
    ———-
    Pēc “īsteno latviešu nacionālistu” valdīšanas Rīgā plašas Jāņu dienas svinības sākās tikai pie varas nākot Saskaņas centram …. nu arī interesanti
    ———–
    Kā tā varēja gadīties?
    Politikā, varbūt pat vairākās partijās, ienākuši cilvēki, kas uz lietām skatās kopumā

    skola nav māja – tas ir cilvēks, kas pareizi māca;
    baznīca nav māja, bet vispirms cilvēks, kas sapratis nepieciešamību tuvoties Vārdam;
    partija nav politikāņu saujiņa vai apvienība, bet cilvēku kopums, kas pilnīgā saskaņa kādas grupas iekšienē atrisinājuši jautājumu par tikumību

    Izglītība -> Tikumība ->
    <-Ekonomika<-

    Pirms 1000 gadiem baltu un Kijevas Krievzemes salīdzinošais spēks bija apmēram 5 miljoni pret 5 miljoniem. Krievija attīstījās gan izglītībā, gan tikumībā, gan ekonomika un politikā. Gandrīz pirms 300 gadiem sākās Brāļu draudžu kustība Latvijā. Latvieši saprata, ka tikumība nav tikai priekš kungiem, ka garīgais ir tik pat nozīmīgs ka materiālais; brāļu draudžu attīstības areāla Vidzemē un Rīgā brāļu draudžu attīstības brieduma posmā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā strauji attīstījās ekonomiskās aktivitātes. Ir jāpēta vai šī laikaposma ekonomiskās aktivitātes saistāmas tikai ar "investīciju pieplūdumu". Rūpīgāk papētot izrādās, ka "investīcijas" bija šejienes vispārējā censonības gara attīstības sekas.

  • Kāda pētāma VERSIJA:

    Protams ir jāsaprot, ka no lineārās domāšanas ir jāatsakās

    Izglītība -> Tikumība ->
    <-Ekonomika Baranka var briest no faktiski garīgās dimensijas; jo mūzika pati par sevi iespējams ir augstākais , kas ir kristietības ritā; kristietība ir divritenis=garīgā mācība, kas uz šo brīdi ir spēcīgākā, jo dod labākos ekonomiskās izaugsmes rezultātus + mūzikas kopšana, kas no mākslām ir faktiski lētāka un ari iedarbīgākā; tradīcija kurā kategoriski pieprasīta ļaužu kopā iešana; austrumu reliģijas faktiski savā būtībā pēc to kulta iemiesojuma ir demobilizējošas vai konservatīvismu=varas stabilitāti veicinošas; kristietība ir atvērta Vārda sludināšana; ja Vārdu sludina un slavē pietiekami, BET NE PĀRLIEKU ATVĒRTI ( NEW AGE) kristietība dod labus ekonomiskos rezultātus

    Kā baranka briest – 2
    Skatamies un studējam Austrumāziju. Tur valsts arhitekti uzsvaru lika uz IZGLĪTĪBU un POLICEJISKI NODROŠINĀTU ANTIKORUPCIJU.
    Pārī ar likumibas un tikumības stiprināšanu izglītībā ieguldītā nauda un pūliņi, iespējams tautas entuziasms un pat ziedojumi spēj pozitīvi nokustināt ekonomiku, kas tad atkal savukārt spēj barot izglītību un audzēt tās muskuļus pavisam burtiski. Rezultāts ir tāds, ka pasaules vadošajās augstskolās Austrumāzijas izglītības buma iespaidā 30%-50% pasniedzēju ir no Austrumāzijas. Mums būtu valstiski jāuzsāk šõ pasniedzeju IMPORTS, ka apzināta valstiska politika

    Kā baranka briest – 3
    Innovācijas: Bils Geits=MIcrosoft vai Cukermans =Facebook, pie mums Latvijā draugiem.lv Liberts u.t.t.
    BET
    ir jāsaprot, ka innovācijas NAV tikai kaut kas pilnīgi jauns un neiedomājami tehnoloģisks
    Tas var būt kāds kādreiz vienkārši neaizgājis tehnoloģisks risinājums.
    Atceries, starp XX gadsimta 20 lielākajām inovācijām pēc to ekonomiskajiem rezultātiem ir ierindojami arī tējas maisiņi, bet tie varēja būt izgudroti jau pirms 6000 gadiem. Šai innovācijai daudz prāta nevajag, tikai darīšanas un lietpratīga mārketinga vaina

  • Kā baranka briest – 1
    Kā PATIESĪBĀ radās dziesmusvētki
    Bija un auga brāļu draudzes. Visa cita starpā dziedāja. Par brāļu draudzēm muižnieki sākuma priecājās. Ļaudis bija kļuvuši PĀŠDISCIPLINĒTĀKI un mērķtiecīgāki, sākuma jau labi – labāk darbu darīja un vairāk augļus kungam nesa to darbs.
    BET
    zemnieki sāka domāt un prasīt savas tiesības
    Kungiem ienāca prātā dabiska doma: iztrenkāt brāļu draudzes. Izdarīja.
    BET zemnieki bija iemācījušies dziedāt. Viņi bija izjutuši to BAUDU un LIDOJUMU, ko nes vienošanās saskanīgā dziesmā.
    Šur tur zemnieki LŪDZA kungam atļauju uz padziedāšanu un lūdza to arī mācītājiem. Neikens uz tā uzrāvās. Kungs jau arī sākuma priecājās. Zemnieki bija dabūti laukā no brāļu draudžu saiešanas namiem un iedabūti kunga baznīcā, kas šķitās “pareizi ieriktētas”. Tikai viena bēda, laika nenovāca Neikenu un Cimzi. Kungs protams saprot, ka nav jau nekāda lielā bēda, jo faktiski jau viņam vienalga vai ļaudis uz rosīšanos mudina viņa apmaksāts un uzturēts ideologs=mudinātājs vai pašas tautas faktiskie priekšstāvji. Kungs saprot, ka risks ir, jo jauna cilts var izprukt brīvībā. Var savus īstos vadoņus radīt. Nu tad kungam atkritīs kāds pulks raustāmu lellīšu, bet atkritīs arī lellīšu raustīšanas darbs. Faktiski jau kungam tirgonim pat svarīgāk lai būtu brīvas tautas, ka tik strādā un kaut ko eksportam ražo.

  • Izglītība -> Tikumība ->
    <-Ekonomika<-

    Valsts kustināšanas un lustināšanas algoritms ir saprotams un iespējams tikai kā baranka; čūska, kas ēd savu asti
    Ir jāpanāk lai tā baranka ātrāk augtu kā sevi apēstu

  • A varēja ieškiebt tak Obamičam dāvanu jubilejā. 4 augustā kā nekā 50 gadi. Holivuda redz ir sarūpējusi: http://www.apeswillrise.com/ krievija un kanada sāk izrādīt 4. ASV 5.

  • Raksts par Xfondu ir labs (bija man priekšnojauta par procesiem, bet tik atklata tekstā …). Bet tas parada vienu lietu. Tie puiši, kuri gatavijas nopirkt visu pasauli, gatavojas atbrivoties no zelta. Un parverst to par realiem razojošiem aktīviem. Tas tikai velvienu reizi apliecina ka ne zelts, ne šķērētais papīrs nebūs vertība. Vērtība ir tikai teritorija, infrastrukūra un cilvēki (kopā), tie puiši to labi apzinās.

  • Kongresmenis Rons Pols izjautā Bernanki (FRS)
    Rons Pols: Vai zelts ir nauda ?
    Bernanke: Nē.
    http://www.youtube.com/watch?v=HOZlUQ2g2EQ&feature=player_embedded
    (angļu, ir krievu subtitri)

  • Saņēmu šādu vēstuli saistībā ar ASV parādu.

    “Viens letiņš, kurš dzīvo ASV uztaisīja vizualizāciju ASV parādam. Šī vienkāršā mājaslapa ieguvusi milzu popularitāti.” http://www.wtfnoway.com/

  • Vai kāds ir ko dzirdejis par šo http://lets.fuse.lv/

  • zorge,

    es gribu tikai LETUS.
    Ja, jānis, no manis nopirktu to burku ar medu par 5 letiem, vai es no viņa ar laiku nevarētu pārpirkt to pašu par sešiem Letiem, lai vairotu viņa plusus, un tad jau skatītos cik kuram pietrūkst.
    Ja tev netrūkst LAts tad tev pietrūkst labs LETS. Lai slavēts LETS!

  • Vai ir nepieciešama zelta standarta atjaunošana ?
    palasiet vēsturiskus faktus…
    http://www.naudasjautajums.org/2012/06/emgoldexcom-zelta-standarts.html

  • šeit ir savdabīgs mehānisms, kā atjaunot ticību zeltam un dot izveidot savus zelta uzkrājumus … http://misija2000.com/goldpartner/

  • Par to, ko nozīmē zelta standarta atjaunošana, kam tas izdevīgi, kas un kāpēc vada šo procesu;
    http://vimeo.com/44445735
    (Sabiedriskās drošības koncepcijas Pēterburgas biroja pēdējais analītiskais seminārs par globālo spēku samēriem un izmaiņām “Lielās spēles” noteikumos šodien)

  • Hmm, atkal! Kāpēc valūtas, kāpēc zelts!? Bet ne kāpēc alumīnija, vai citu noderīgo/krāsaino metālu standarts? Zeltu var “”smērēt, kur patīk!”", bet citi metāli jau drīz būs deficīts!
    /atceras “”vecajo”" stāstus, par kara laiku, kur par maizes kukulīti tipa vērtīgās zeltlietas mainīja/

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.