Valdis: ‘Četru veidu motivācija’

Šajā rakstā es atreferēju profesiju iedalījuma teorētiskos aspektus, saskaņā ar Bhagavad-gītu. Ja būs interese, sekos raksts par to pielietojuma praktiskajiem aspektiem.

Īsa motivācijas klasifikācija.
Atbilstoši savam raksturam, katrs cilvēks pieder vienai no četrām profesiju grupām, kura mūža laikā nemainās. Patiesu apmierinājumu viņš gūst, tikai strādājot atbilstoši savai grupai, vai arī nodarbojoties ar garīgo praksi, kas stāv pāri materiālajām īpašībām.

Katrai grupai ir savi mērķi (motivācija), savi iztikas līdzekļi un dažādi pienākumi. Iedalījuma brīnišķīgums ir tāds, ka katram ir jāpilda tikai savi pienākumi, viņa interesēm un spējām atbilstošie, un nav jāuztraucas par citu pienākumiem (BG 3.35, BG 18.47), pie tam sabiedrība kopumā iznāk stabila, ražīga un laimīga.

Rietumu valstīs atšķirības starp cilvēkiem tiek nonivelētas: dažādu raksturu cilvēkiem piemēro vienādus likumus. Nonāk pat līdz tam, ka vīriešus un sievietes cenšas padarīt vienādus. Bet patiesībā cilvēki ir ļoti dažādi, un viņu pienākumi pret citiem arī atšķiras. Katra individuālā dvēsele ir unikāla. Materiālais ķermenis, kurā tā atrodas, pieder vienai no 8400000 sugām. 400000 no tām ir saprātīgas. Dažas no saprātīgajām ir cilvēku ķermeņi. Sākotnējā dvēsele, kura personiski pazīst pilnīgi visus, pēc īpašībām un darbības cilvēku ķermeņus iedala četrās profesiju grupās (BG 4.13):

1) meistari — tiecas pēc pilnības savā arodā, kuru mūža laikā nemaina;
2) biznesmeņi — tiecas pēc naudas (jeb resursiem), vienalga, no kāda avota;
3) vadītāji — tiecas pēc taisnības par jebkuru cenu;
4) zinātnieki — tiecas pēc zināšanām, primārais darba rezultāts ir iegūtā pieredze.

Cilvēkus, kam neviena no šīm motivācijām nav saistoša, sanskritā sauc “varNa-saGkara” (rakstura juceklis) jeb par negribētiem pēcnācējiem. Viņi ir nelietderīgi un sabojā dzīvi pārējiem (BG 1.41). Faktiski katrs cilvēks pieder kādai no grupām, bet nepareizas izglītības dēļ viņa raksturs ir palicis neattīstīts. Motivācija ir izglītības svarīgākā sastāvdaļa. Prasmīgs skolotājs to var labot ar spēcīgiem līdzekļiem, tādiem kā garīgā prakse.

Pastāv daudzas pazīmes, pēc kurām četras cilvēku profesionālās grupas atšķiras, bet es sāku ar motivāciju, jo tā ļauj viskodolīgāk atpazīt savu grupu. Citas pazīmes, kas korelē ar profesionālo grupu, ir horoskops, saskarsme ar Dievu, cilvēka iztikas avoti, pieķeršanās matērijas īpašībām (tumsība/kaislības/pastāvība), civilizācijas pamatprincipi, ģimenes apstākļi u.c.

Sanskritā šīs četras grupas sauc “varNa” (burtiski: “krāsa”), un to nosaukumi sanskritā ir: (1) Šūdra, (2) vĒŠja, (3) kšatrija, (4) brāhmaNa. Vienkāršības un kompromisa labad ar krišnaītu publikācijām es turpmāk tās saukšu latviskoti par “varnām”.

Detalizēts apraksts saskaņā ar dabas īpašībām.
Visa matērija pastāv 3 īpašībās: pastāvībā, kaislībā un tumsībā (sanskritā attiecīgi sattva, raģas un tamas). Katra dzīvā būtne dažādā mērā pieķeras šīm īpašībām, lai saņemtu savu laimes devu caur tām. Attiecīgi, šīs īpašības ietekmē dzīvās būtnes saprātu, prātu un raksturu.

Cilvēks, kas pieķēries tumsībai, ir šūdra. Viņš nevēlas mainīt savu nodarbošanos dzīves laikā (BG 18.22), tāpēc var sasniegt augstu meistarību savā specialitātē. Šūdra ir laimīgs vienkārši būt savā vietā, bet neuzņemties lielu atbildību un ļaut, lai citi par viņu parūpējas. Tāpēc sievietes un bērnus svētajos rakstos bieži pielīdzina šūdrām, jo viņi ir līdzīgi vientieši. Šūdras ļauj sabiedrībai sasniegt pirmo no tās mērķiem — dharmu. Viņi pamatā strādā ar rokām un instrumentiem. Šūdras resurss ir viņa darba rokas. Dievs viņa pienākumus definē kā kalpošanu citiem, t.i. citām varnām (BG 18.44). Šūdram ir iekšēja vajadzība pēc vienkāršības. Viņa dzīves misija ir izkopt tīrību. Viens veids, kā to darīt, ir specializēties uz vienu darbu, kurā viņš var sasniegt pilnību, piemēram, programmētājam — PHP+SQL, bet ne C, un ne Delphi; galdniekam — durvju meistars, bet ne krēslu un galdu. Censties darīt divus darbus reizē vai arī mainīt specialitāti šūdram ir riskanti. Otrs veids, kā izkopt tīrību, ir kalpot tikai vienam saimniekam un paļauties uz viņa aizgādību. Vienkāršojot savu dzīvi, šūdram paliek mazāk raizes, bet ar savu vienkāršo darbu viņš tomēr ir noderīgs citiem un apmierina visas savas vajadzības. Nav gaidāms, ka šūdra spēs uzkrāt bagātību, vadīt cilvēkus vai izprast svētos rakstus, jo tāda darbība neatbilst laimei tumsībā (BG 18.39). Attiecīgi, vēdiskajā civilizācijā to no viņa neviens arī neprasa. Šūdras salīdzina pēc mūža ilguma. Sveicinoties ar šūdru, parasti apjautājas par veselību.

Cilvēks, kam līdzīgi patīk gan tumsība, gan kaislības, pēc rakstura ir vaišja. Viņš redz lielāku daudzveidību pasaulē (BG 18.21). Svarīgi, ka viņš redz lietu dažādo vērtību dažādās vietās un spēj savienot tās tā, lai piegādātu resursus no vietas, kur tie viegli pieejami, tur, kur tie trūkst. Vaišjas iekšējais dzinulis ir tieksme pēc bagātības. Viņš ar savu darbību ļauj sabiedrībai sasniegt otro mērķi — materiālo labklājību (artha). Dievs vaišjas pienākumus definē kā zemes apstrāde, rūpes par govīm un tirdzniecība (BG 18.44). Iesējot zemē vienu sēklu, izaug simts, govs katru dienu dod pienu, bet bullis par darbu prasa tikai zāli, kura pļavā aug pati saviem spēkiem. Prasmīgs tirgotājs nopērk lēti, bet pārdod dārgi, tāpēc visa šī darbība ir piemērota vaišjam. Vaišjas resurss ir viņa bagātība. Tas paver plašākas iespējas nekā tikai fizisks darbs. Rokas visiem cilvēkiem ir divas, bet bagātība var simtiem un vairāk reižu pārsniegt vienas ģimenes vajadzības. Tāpēc vaišjas parasti pieņem darbā strādniekus un kalpotājus, kā arī organizē (sponsorē) kultūras pasākumus, labiekārto vidi (ceļ ēkas, ierīko dārzus, rok akas), u.c. Vaišjas dzīves misija ir pārliecināties, ka, daloties ar citiem, laime pieaug. Bloķējot resursus, laime samazinās. Vaišjas salīdzina pēc to bagātības. Satiekoties ar vaišju, apjautājas par veiksmi biznesā.

Cilvēks, kas laimi saskata kaislībā, ir kšatrijs. Laime kaislībās rodas no jutekļu saskarsmes ar to objektiem, t.i. klausoties, taustot, skatoties, izgaršojot un smaržojot patīkamas attiecīgi skaņas, priekšmetus, veidolus, garšas un smaržas (BG 18.38). Skaitās, ka jutekļiem vistīkamākais objekts ir pretējā dzimuma pārstāvis. Kšatrijs strādā ar cilvēkiem. Dievs viņa darbu raksturo ar šādām īpašībām: varonība, ietekme, apņēmība, izveicība, bezbailība kaujā, dāsnums un valdnieciskums (BG 18.43). Kšatrijs saprot, ka pasaulē pastāv smalka kārtība, Dieva likums, katram ir paredzēta sava vieta un pienākums. Sabiedrība kopumā un katrs individuāli attīstīsies vislabāk tad, ja atradīsies savā vietā un darīs savu darbu. Kšatrijam ir iekšēja prasība pēc godīguma un saasināta taisnības izjūta, tāpēc viņa darbs ir uzturēt kārtību sabiedrībā. Kšatrija spēks ir viņa ietekme sabiedrībā, sašaurinātā izpratnē — militārs spēks. Kšatrijam slava, gods un cieņa pret viņu ir dārgāki nekā dzīvība (BG 2.33-36). Kšatrijs ar savu enerģiju spēj pārvarēt grūtības, kuras šūdram un vaišjam ir nepārvaramas, tāpēc šūdras un vaišjas strādā viņa aizsardzībā. Tādējādi, kšatrija pārvaldībā atrodas vēl lielāki resursi nekā atsevišķa vaišjas rīcībā. Kšatrijs pamatā ir tas, kurš ar savu darbību nodrošina trešā civilizācijas mērķa izpildi — materiālo vēlmju apmierināšanu. Viņa dzīves misija ir pacelties pāri materiālām vērtībām un sasniegt augstākus, garīgus mērķus. Kšatrija guvums no pienākuma izpildes ir viņa personībā, labajās rakstura īpašībās. Fiziskās darbaspējas un bagātības cilvēkam nāves brīdī tiek atņemtas, bet rakstura īpašības saglabājas. Kšatrijus salīdzina pēc viņu spēka jeb ietekmes sabiedrībā. Satiekoties ar kšatriju, var apjautāties, vai padotie viņu klausa. Valdniekam jautā par septiņu valsts daļu labklājību. Septiņas valsts daļas ir: valdnieks, ministri, kase, armija, sabiedrotie, priesteru darbība, padoto vajadzības (Manu samhita 9.294).

Brāhmans ir tas, kurš laimi saskata pastāvībā. Pastāvība ir tīrākā no matērijas īpašībām, tā dod zināšanas un laimi (BG 14.6). Dievs brāhmana darbu raksturo ar sekojošām īpašībām: prāta un ķermeņa kontrole, askētisms, tīrība, iecietība un atklātība (BG 18.42). Brāhmans strādā ar teoriju, prasmēm un ticību (t.i. trīs zināšanu sastāvdaļām). Viņš ir tas, kurš realizē ceturto sabiedrības mērķi — atbrīvi no visām ciešanām. Pats būdams laimīgs un zinošs, brāhmans apmāca pārējās varnas. Tas ir viņa pienākums. Neapmierināts brāhmans izzūd (Nīti-šāstra 8.18). Sveicinoties ar brāhmanu, apjautājas, vai viņš ir laimīgs. Ja govis un brāhmani nav laimīgi, visai sabiedrībai pieeja laimei ir bloķēta. Brāhmanus salīdzina pēc zināšanām, nevis vecuma, bagātības vai varas. Zināšanām ir lielāks spēks nekā militārai varai. Brāhmana misija ir saprast un ieviest tādu kārtību, kurā visiem ir labi. Ievieš viņš to ar kšatriju palīdzību, kurus ir apmācījis un konsultē. Katram kšatrijam liekas, ka viņam ir sava taisnība (BG 18.21), bet visu tautu un reliģiju brāhmaniem ir viena un tā pati augstākā absolūtā patiesība (BG 18.20). Tāpēc brāhmani (nevis dažādu tautu proletārieši, kurus gribēja savienot) ir vienojošais un harmonizējošais spēks cilvēku sabiedrībā.

Vai pastāv vēl citas profesionālās grupas bez minētajām četrām? Īstenībā nepastāv, lai gan reizēm runā par piekto kastu jeb barbariem, jeb izstumtajiem, jeb suņu ēdājiem (mlēķča, ķaNDāla, Šva-paķa, BG 5.18). Šie termini parasti attiecas uz mežoņu sabiedrībām, kurās visi ir necivilizēti. Katram mežonim arī potenciāli ir raksturs kas atbilst vienai no četrām varnām, tikai tas ir neattīstīts sliktas izglītības dēļ. Arī necivilizētās sabiedrībās ir savi zinātnieki, vadītāji, biznesmeņi un strādnieki. Darba dalīšana notiek arī komunismā, kur visi cilvēki skaitās “vienādi”, tikai mazāk efektīvi.

Vai pastāv varnu sajaukums, cilvēks, kas daļēji pieder reizē vairākām varnām? Nepastāv, jo pienākumus sākotnēji nosaka Dievs, un viņš neizvirza pretrunīgas prasības. Fašistu koncentrācijas nometnēs gūstekņiem deva pretrunīgus norādījumus, lai novājinātu gribasspēku. Gribasspēks ir viena no saprāta funkcijām. Dievs nav fašists, viņš, tieši otrādi, cenšas nostiprināt mūsu saprātu (BG 2.39-41, BG 2.49, BG 10.10). Pa starpu starp varnām nav skaidru pienākumu. Piemēram, kšatrija pienākums prasa reizēm lietot varu (BG 2.31), bet brāhmana pienākums ir atturēties no varas lietošanas (BG 13.8, BG 17.14). Cilvēkus, kas dzīvo civilizētā sabiedrībā, bet īsti nepilda nevienas varnas pienākumus, sauc varNa-saGkara (BG 1.40). Tādi parasti izaug jauktās ģimenēs, kur vīram un sievai ir nesaderīgas profesiju grupas (vissliktākais: vīrs-šūdra un sieva-brāhmanī), vai arī tie ir negribēti bērni, kas nesaņem audzināšanu. Šī piektā varna ir slogs sabiedrībai, nelietderīgi cilvēki, kas parazitē uz pārējās sabiedrības rēķina (BG 1.41). Parasti viņi tiek izdzīti mežā, jo civilizētā sabiedrībā tādiem nav vietas. Ģimenes tradīcijas jeb reliģija, jeb pienākumu izpilde pasargā no varNa-saGkaras (BG 1.39).


Valdis


  • kad es bij padsmitnieks, arī fanoju par indiešiem.

    bet nu jautājums autōram: vai esi pilnībā godīgs pret sevi un citiem un nepieļauj dažādu attieksmi pret sevi un citiem?
    atceries, ja vien neesi iedzimis citādi, labākajā gadījumā tu esi šudra. tev aizliegts pieskarties augstākām varnām, aizliegts uzrunāt viņus (tikai atbildēt ja augstākais tev ko jautā). tev nav nekādu variantu pāriet uz citu varnu, ja nu vienīgais izkrist no esošās un kļūt par atstumto. un pilnīgi skaidrs, ka uz tevi neattiecas ‘augstākās mācības’, vēl vairāk tās tev ir kategoriski aizliegtas.

    vienvārdsakot, pasapņot jau var, bet kastu sistēma šodienā ir solis atpakaļ.

  • Es par indiešiem nefanoju. Varnāšramas sistēma ir ideāla darba dalīšana, kas ļauj visātrāk visiem sabiedrības locekļiem piepildīt savu sūtību, sasniegt pārticību, piepildīt savas vēlmes un atbrīvoties no ciešanām. Fašisms, kastu sistēma un komunisms ir dažādas nepilnīgas cilvēku radītas sabiedriskās sistēmas, kas neievēro Dieva likumus.

    Mans mērķis ir radikāli uzlabot savu līdzpilsoņu veselību jeb atgriezt viņus dabiskā stāvoklī, kurā cilvēks ir brīvs, nemirstīgs, zinošs un laimīgs.

    Tomēr, pārlasot rakstu, es sapratu, ka tas ir saforsēts, lasītājs bez priekšzināšanām nesapratīs, par ko te ir runa. Cik saprotu, rv pirmā saskasrsme bija ar varnāšramu izkropļotā veidā un izraisīja dusmas un nepatiku. Mans plāns ir, ka, strādājot atbilstoši savai dabai, cilvēku ražība pieaugs vairākas reizes, pie tam viņi gūs pilnīgu apmierinājumu un vairs nezaudēs darba rezultātu.

  • jautajums veljoprojaam ir, lai “isa” pastaasta kur vinsh saredz sevi savaa plaanaa.

    (bet citadi, 1984. idejas dzīvo un uzvar.)

  • Tad kad tauta risina kādu kopēju uzdevumu, piemēram ceļ gaismas pili, tad katrs dara savu darbu. Aroda pratejī dara fizisko darbu – būvē, tirgoņi apgādā, administratori organizē darbus, bet viedie (padomnieki) čukst ausī administratoriem ko teikt amatniekiem lai tie strādā ktietni un ko tirgoņiem lai sagādā vajadzīgo, savlaicīgi un par godīgu cenu. Tikai tad, kad visi šie strādā kopā un katrs savā vietā ir iespējams sasniegt rezultātu kas ir lietderīgs visiem. Bet ja piemeram tigonis iedomajas, ka, ja viņs ir vadijis lielu biznesu un nu var vadīt valsti (ieņemt ne savu vietu), tad sanāk tas ko Mēs redzam sev apkārt (globāli). Un trūkums (patīk man krievu ущербность) ir nevis tajā ka tirgonis ir iedomājies ka ir lielāks par sevi, bet tas ka cilvēki tam piekrīt.

  • Par soļiem atpakaļ – tas nozīmē, ka ticam vienvirziena laikam, kas reiz beidzas,- bet tā ir kristiešu teorija. Ja mēs apzināmies, ka laiks veido spirāli un pēc laika mēs varam būt tajā pašā punktā, kur reiz būts, bet ar citu bagāžu, tad tas tomēr ir solis uz priekšu. Kādreiz man šajā sistēmā radās problēmas, bet nu jau labu laiku saprotu, ka esmu iekritusi brahmaņu varnā, kaut arī mani vecāki bija pirmās paaudzes pilsētnieki. Un man šķiet dabiski visu mūžu mācīties, kamēr daudzi to vispār uzskata par nevajadzīgu. Nauda pie manis nāk reti un tās nekad nav par daudz. Un tā ir taisnība- kad gudrus cilvēkus neuzklausa, tad sabiedrībai rodas problēmas. Bet vēl jau neesam tajā punktā, lai pieņemtu visu sistēmu pilnībā- joprojām gribam vaišas un šūdras pacelt līdz brahmaņu līmenim, nemākam un reformējam visu pēc kārtas- protams,ka nesekmīgi.

  • rv: Man ir zināšanas, kuru citiem skolotājiem nav. Es ar tām cenšos dalīties. Dievs savus resursus sadala cilvēkiem tādā veidā, lai viņi būtu viens otram vajadzīgi. Tas veicina mijiedarbību starp cilvēkiem un padara interesantu pasaules attīstību.

    rv cenšas radīt iespaidu, ka šūdra ir nelaimīgs, bet tā nav tiesa. Cilvēka varna izriet no tā, kur viņš saskata laimi, un šūdram laimi sagādā vienkāršs fizisks darbs no rīta līdz vakaram. Ja tu tādā laimi nesaskati, tad droši vien neesi šūdra. Lai atklātos cilvēka patiesā daba, ir nepieciešama izglītība. Šūdra nebūs laimīgs uzņemties atbildību par finansu līdzekļiem, viņš tos var tikai notērēt, bet peļņas vietā būs sāpīga vilšanās. Cilvēku vadīšana viņu novedīs līdz galvassāpēm, jo padoto problēmas diez vai izdosies atrisināt. Centieni mācīt citus padarīs viņu par izsmiekla objektu, es esmu redzējis tādus skolotājus. Šūdram patīk, ja viņam saka priekšā, kas jādara, bet citu varnu pārstāvjus tas aizvaino. Sabiedrība kopumā attīstās vislabāk, ja katrs pilda tikai savus pienākumus.

  • es tā piesardzīgāk (atšķirībā no isa-s) cenšos noskaidrot ko isa īstenībā cenšas pateikt, ko cenšas panākt, un vai viņam ārpus citu gudrības ir arī pašam savs viedoklis.

    isa nāk klajā ar uz indiešiem balstītu teõriju. kur isa šajā teõrijā noliek sevi? acīmredzot, pie komandētājiem, brahmaņiem. (jo citādi tak nebūtu vērts ventilēt, ja par to nerastos iespēja manipulēt ar baru).

    tagad, vienkāršs vingrinājums formālajā loģikā – ko mēs no tā visa varam secināt? vai brahmanim ir kādam jāpierāda kas viņš ir? šķiet ka ne, jo visiem tas ir pašsaprotams. vai isa-m ir jāpierāda ka viņš ir brahmanis? šķiet, ka jā. kā viņš to var pierādīt? labs jautājums :)

    tagad iz vēstures: indijā dzīvoja priekš tiem laikiem attīstīta dravīdu civilizācija, līdz viņus iekaroja klejotāji nomadi – ārieši, kas no dravīdiem pārņēma daudzas viņiem neesošas lietas (tsk dzērienu somu) un ieviesa kastu sistēmu. neviens protams nebrīnās, ka uzvarētāji ārieši sev paredzēja augstākās kastas, bet pamatiedzīvotājiem dravīdiem – kalpu šudru vietu. (ja pārliekam to latvijā, tad nebrīnamies ka arī šeit pamatiedzīvotājiem paredzēta kalpu vieta jebkurā jaunajā sistēmā, vienalga, padomju, eiropas vai dajebkādā). par latvijas situāciju, vai tad te kastu sistēma nav kārtībā? ir kalpi, ir tirgotāji, ir karotāji, ir baņķieri, ir garīgie, ir valdnieki. (kur tur atrodas isa? hmm)

  • Nu ko, šaubas ir saprāta pazīme. Ziņkārība ir raksturīga kšatrijiem un būtiski noder darbā. Patiesības mīlestība ir brāhmanu unikālā īpašība, un viņi to prot arī patīkami pasniegt citiem. rv diezko nemāk noformulēt jautājumus, un vēstures vietā ir ierakstījis kaut kādas nepamatotas blēņas, varētu būt slikti apmācīts kšatrijs pēc īpašībām.

    Sevi es uzskatu par brāhmanu. Vai man tas jāpierāda? nezinu – neliekas svarīgi.

    Ārieši dzīvoja indijā pirms 5000 gadiem, miljons gadiem un diviem miljoniem gadu: http://en.wikipedia.org/wiki/File:EpicIndiaCities.jpg Vēdu kultūra vispār neierobežojas ar cilvēkiem, tā pastāv arī uz citām planētām un citos visumos. Kastas nemaz neatbilst vēdiskajai/āriešu kultūrai, tas ir apmēram tāds pats kropļojums kā fašisms.

    Kur ir valdnieki Latvijas situācijā? Vai tu zini kādu, kas rūpējas par saviem padotajiem? Kā gan var gribēt, lai cilvēki pilda savus pienākumus, ja viņi pat konceptuāli nenojauš, ko tas nozīmē? Vai tu esi lasījis manu rakstu par motivāciju? Un, ja tas vēl nav skaidrs, tad es uzstājos _pret_ kastu sistēmu.

  • Nu var jau būt pret, bet šī teorija kaut vai aptuveni mēģina cilvēkiem palīdzēt tikt skaidrībā, kur viņi visvairāk derīgi. Ja tā būtu plašāk pazīstama, varbūt mums nebūtu tik daudz pabalstu lūdzēju, bet cilvēki atrastu spēka pielikšanas punktu.Un, kas svarīgi- nerietos!

  • isa savā komentārā sarakstīja daudzus izteikumus, kas atklāti parāda kādi ir viņa uzskati par sevi un apkārtējiem.

    ja par mani, tad pirmais pret ko es vienmēr un visur cīnos un cīnīšos ir – pret dubultās morāles standartu un tā izpausmēm. kā arī pret ventilētājiem demagogiem.
    ar dubulto morāli es šeit saprotu – nepiemērot vienādu likumu vienādu attieksmi pret visiem. (sal. ar orvela fermu – daži ir vienlīdzīgāki par citiem).

    par patiesības mīlestību, kuru isa sakās protot patīkami padot citiem? plīz! patiesība nav cukurs, kuru ar klizmu jāpasniedz. ja tu sludini indiešus, tad pieņem arī VISU patiesību kas rodas no tā.

    par manu izglītotību šeit nav pat runa, vienkārši pirms citu par blēņām nosaukt, izpēti vairāk savu tēmu, kaut vai no wikipēdijas. arī tur ir rakstīts ka ārieši ienāca indijas reģionā tieši pirms apt 5000 gadiem, bet pārējais tevis teiktais ir vienkāršas vēlāk izdomātas pasakas. man būtu interesanti citā laikā citā vietā padiskutēt par tēmu, ņemot talkā arī kaudzi pēdējo pārsimt gadu laikā sastrādātos pētījumus un darbus, bet šeit – stāvi taisns un nelokies. ja pasaki A (izmanto terminoloģiju un vēl vairāk pats sauc sevi par brahmani), tad saki arī B un C un visu pārējo. nevis vienā vietā saki ka “pilnajai laimei” visus vajag sadalīt pa daļām, bet pēc tam, ka kastas nav labi, ka tas esot kropļojums.

    tā ir pavisam normāli un tā tas gadsimtiem notiekas, ka katrs jauns ‘lielās patiesības’ nesējs kā pirmo pretenziju uzstāda ‘nolieciet mani piramīdas augšgalā un es te tagad jums patīkami visu izskaidrošu”, mani izbrīna cits – ja pareizi atceros, lurike tak no skolotaju vides naak? un bez atrunaam un paskaidrojumiem atbalsta shitaadus atklati tumsonigus uzskatus???? (un kas svariigi nerietos! pofig chto budet, toljko chtobi nebilo voini…)

    lurikje, par pabalsta lūdzējiem, tas pa visam cits temats, uz lietu neattiecas. ja nebūtu pabalstu, nebūtu arī lūdzēju.

    (ja nu kādam rakstītais motivēti liekas nepareizs, tad nākat ārā ar pareizāku viedokli, nevis te spēlējaties ar anonīmajiem plusiem mīnusiem. visu ko es rakstu esmu gatavs un varu arī pateikt aci pret aci in reallife)

  • Kastu sistēmā piederību kastai nosaka pēc radniecības.
    Varnāšramas sistēmā piederību varnai nosaka pēc īpašībām.
    Šīs ir divas dažādas pretrunīgas sistēmas, un es atbalstu varnāšramu pretstatā kastu sistēmai.

    Aizliegumi no pirmā komentāra sasaucas ar kastu sistēmu, kuru Indijā izveidoja degradējušies brāhmani. Šī degradācija sākās apmēram pirms 5000 gadiem. Piekrītu, ka tas ir solis atpakaļ.

    1984. neesmu ne lasījis, ne skatījies. Ja tur iet runa par apziņas manipulāciju, tad es cenšos visādos veidos neitralizēt vardarbīgu manipulāciju un attīstīt gan savu, gan citu cilvēku iekšējo brīvību.

    Kas ir indieši? Tie kas dzīvo aiz Sindhu upes? Varnāšramas sistēma balstās uz Dieva zināšanām, un Dievs dzīvo uz visām pusēm no Sindhu upes.

    “neviens protams nebrīnās, ka uzvarētāji ārieši sev paredzēja augstākās kastas, bet pamatiedzīvotājiem dravīdiem – kalpu šudru vietu” – protams, ka brīnās! Ārieši ir visas četras varnas, šūdra arī ir ārietis, civilizēts, kulturāls cilvēks. Tās pašas dabas īpašības ietekmē gan t.s. “nomadus”, gan “vietējos”, tāpēc varnas noteikšanā nav nekāda starpība starp ziemeļniekiem un dienvidniekiem. Cilvēku uzskata par ārieti vai neārieti atkarībā no tā, vai viņš seko svēto rakstu norādījumiem, un ne dravīdi, ne latvieši šajā ziņā nav nekādi diskriminēti.

    Pasaciņa par āriešu – dravīdu kariem ir no angļu kolonizatoru pārrakstītās Indijas vēstures. Jā, tā tika pārrakstīta pārsimts gadus un tagad to Indijā māca skolās. Ārieši nemaz nav identificējami kā konkrēta tauta, tie ir vēdiskās kultūras sekotāji jebkurā vietā un tautā. Rāma no Rāmājanas arī bija ārietis un dzīvoja trētā-jugas beigās (pirms 1 milj. gadu). Trētā-jugas sākumā Manu saņēma Bhagavad-gītu no Vivasvāna, tas ir pirms apm. 2 milj., gadu. Domāju, ka mums ir vērts strīdēties tikai par informācijas avotiem, jo pārējais ir no tā atkarīgs.

    Protams, ka Latvijā varnāšramas sistēma nav kārtībā, jo cilvēki nepilda savus pienākumus. Brāhmani nedod cilvēkiem zināšanas (kuras viņiem pašiem trūkst). Kšatriji nesargā citus no ciešanām. Ja valstī kāds cieš, valdnieks arī pie tā ir vainīgs. Vaišjas nedalās ar resursiem. Strādnieki nav lojāli pret darba devēju. Cilvēki (pamatoti) uzskata, ka viņiem apkārt ir tikai necivilzēti mērkaķi, ar kuriem nav vērts dalīties. Tapēc es uzrakstīju, ka izglītība sākas ar cieņu pret citiem un labo īpašību saskatīšanu tajos. Varbūt tas raksts netiks te publicēts, bet vari uzspiest uz mana linka pa kreisi.

    Negribēju ielaisties garā diskusijā, jo domāju, ka rv paceltie jautājumi nav interesanti TF lasītājiem, bet pārpratumi aug augumā, tāpēc atļāvos atbildēt.

  • Eiropā to sauc par diskrimināciju. Ja man būtu jāizvēlas no rasu, Ādolfa neāriešu un indiešu kastām, es balsotu par diviem pirmajiem cilvēku diskriminācijas veidiem.

  • Tas, ko es saucu par “riešanos” nozīmē tieši neizpratni un varbūt pat nevēlēšanos saprast. Esmu sastapusi vairākus cilvēkus, kuri atzīst- komentāru ienaidnieks dzīvē var būt tavs labākais draugs, jo komentāros neparādās nianses, ko uztveram tiešā sarunā, tās arī nodrošina labāku sapratni.
    Jā, es skolā tagad esmu nolauzusi 19 gadus, tas nav daudz, bet ir bijusi iespēja salīdzināt, kas notiek ar jauniem cilvēkiem šo gadu laikā. Kad sāku, tad vēl valdīja “vecās skolas” disciplīna, un bija bezgala interesanti strādāt ar cilvēkiem, skolēni nesa man grāmatas un mēs diskutējām par tām, man paprasīja par problēmu un meklēju tai atrisinājumu. Tad izdevās arī pāris reizes ielikt dabisku 10, kad skolēns pārsteidza ar atrasto materiālu un tā pasniegšanu. Tad nebija tehnisko palīglīdzekļu, tikai grāmatas un ļoti maz kopētu pavairojampo materiālu, toties skolēni prata pierakstīt no runātā.
    Patlaban ir pagājis krietns laiks, kopš sākās runas par bērnu tiesībām, to pārkāpšana bija klases uzkopšana, dežūras virtuvē un gaiteņos.Skolēni pierada mētāt apkārt produktu iesaiņojumus(tas ir apkopējas darbs), pierada atrast visādus iemeslus, lai nepildītu mācību uzdevumus, un pieprasīja labas atzīmes par pāris svešu autoru izprintētām lapām.
    Protams, šajos gados bieži esmu domājusi par to, kāpēc tas tā notiek, un esmu nonākusi pie šī secinājuma. Kad sabiedrība cilvēkam saka- tu esi labs pats par sevi, tev ar sevi nav jāstrādā, tad tam pretī turas tikai dzimušie brahmaņi. Un tad klase tos sauc par pielīdējiem.Kad cilvēks ir, vienkārši ir, tad noskaidrot, kur viņš derīgs sabiedriskajā sistēmā,ir pārlieku grūti- vecāki grib ko vienu, skolotāji meklē spējas savos priekšmetos, pats objekts maļas pa dzīvi, kamēr kaut kur nonāks.
    Man patiešām vienalga, kā viens vai otrs spriež par problēmu, jo vados no pieredzes. Un neko saprātīgāku pēdējā laikā neesmu saredzējusi.
    Ja nu vienīgi Morisa Meterlinka ainu no lugas “Zilais putns”, kas saucas “nedzimušo bērnu zeme”. Tur autors ir ielicis savu pārliecību, ka neviens cilvēks uz zemes neierodas bez kāda konkrēta uzdevuma: viņš var būt talants kādā tehniskā vai mākslas nozarē, bet var būt arī izsmalcināts slepkava.Viņam var būt paredzēta varoņa loma, bet cits savukārt ir radīts, lai tiktu mīlēts, kādam ir jāierodas pasaulē ar jaunu slimību, bet citam- ar teorēmu. Nu tā- tas no manis šodien!

  • man pietiek, ka šo divu apgalvojumu dēļ es visu isa-s aprakstīto teoriju uzskatītu par latvijai un latviešiem kaitīgu un graujošu:
    1) “Visa matērija pastāv 3 īpašībās: pastāvībā, kaislībā un tumsībā (sanskritā attiecīgi sattva, raģas un tamas). Katra dzīvā būtne dažādā mērā pieķeras šīm īpašībām, lai saņemtu savu laimes devu caur tām. Attiecīgi, šīs īpašības ietekmē dzīvās būtnes saprātu, prātu un raksturu” un tā tālāk, par to kā dažādas kombinācijas radot pastāvīgu piederību pie “krāsām”.

    2)”Cilvēkus, kas dzīvo civilizētā sabiedrībā, bet īsti nepilda nevienas varnas pienākumus, sauc varNa-saGkara (BG 1.40). Tādi parasti izaug jauktās ģimenēs, kur vīram un sievai ir nesaderīgas profesiju grupas (vissliktākais: vīrs-šūdra un sieva-brāhmanī)”

    šāda veida koncepcijas ir daudz kārt atspēkotas gan pasaules sabiedrībās, gan ar zinātniskiem pētījumiem.

  • Trīs īpašības ir fundamentāls matērijas princips. Ne starp cilvēkiem, ne padieviem, neviens nav brīvs no trīs īpašībām (BG 18.40). Ja latvijai un latviešiem to zināt ir bīstami un graujoši, un atspēkojums pastāv, lūdzu glāb mūs un atspēko to.

  • iekš x faktoru “fundamentālu matērijas principu” teorijām nav nekā īpaši graujoša, nav arī ko atspēkot. atkarībā no atbalstītāja uzskatiem var piemeklēt gan piemērotu faktoru daudzumu teorijā (piem, x=2,3,4,5, utt) gan saturu.

    apstrīdama un apkarojama lieta toties ir jebkāds mēģinājums šīs teorijas projicēt uz sociālo jomu, ar nopietnām sekām un secinājumiem. piemēram uzskats ka dalījums uzskatu grupās ir pastāvīgs. vai arī ka vajag ieviest dažādu likuma attieksmi pret grupām. (atspēkots gan ar zinātniskiem pētījumiem, nostiprināts likumos, kā gadu simtos izcīnīts princips. protams, tev neviens neliedz dibināt savu jaunu sekti un iet visiem pret)

    redz, zināmu ticamību isas centieniem varētu dot gadījums, ja isa pateiktu – es visu sapratu un zinu ka brahmans nav priekš manis, mana īstā vieta ir šudru kārta :) (brīnumi nenotiekas, teoretizētāji nekad nelien vienkāršajos strādniekos :)

    citstarp, vēlētos piezīmēt, ka atsaukšanās uz BG Latvijā nevajadzētu strādāt, te valda citi dievi un likumības.

  • Baidos, ka tik ļoti no pasaules neatšķiramies augstākajā plānā. Dabas vidē nu ir izveidojies harmoniju meklējošs indivīds, kas cieš no tās neesamības. Harmoniju rada Latvijas dabas noapaļotās formas. Kas tur dzīvo, vienmēr būs saskanīgs vai šo formu meklējošs.
    Bet kā tad sauksim ļaudis, kuri ir ļoti apmierināti ar to, ka pazudušas darba vietas, jo tad cauru dienu var sēdēt saulītē, sūkt kaut kādu dziru un lamāt visu un visus? Ja viņiem piedāvā nopelnīt pārtiku, paveicot kādu darbu- lepna atbilde- es neesmu vergs!Kāpēc jāizliekas, ka par tādiem nekad agrāk pasaule nav zinājusi?

  • kāpēc tāda doma, ka par saulesbrāļiem nekad agrāk pasaule nav zinājusi? man šķiet, ka tādi bijuši vienmēr, lielākā vai mazākā daudzumā. (piem, latvijslaikā, pie dzelzceļstacijas krūmos, ar uzrakstiem uz zolēm – bez pieci lati nemodināt….)

  • Mp., cilvēka sūtības piepildījumam ir divi pīlāri: SAPRATNE un GRIBASSPĒKS.
    Jeb vienkāršāk:
    Esi labiņš, cik vien vari!
    Esi čakliņš, cik vien vari!
    Un būsi laimīgs!

  • rv 13.06.2011., 08:32 +
    viena no tām retajām reizēm, kad gan rūpīgi izlasīju rakstu, kurš neatstāja vienaldzīgu, kaut ko jaunu iemācīja, noveda pie vēlēšanās izteikties, bet nelika to darīt, līdz šim …..
    Valda rakstā aprakstītā cilvēku/raksturu klasifikācijas sistēma, par pamatu ņemot aprakstīto turpinājās Gustava Junga darbos un “sausā atlikuma veidā” palika sabiedriskajā apziņa ekstroverta/introverta jēdzienos; vēlāk turpinājās socionikā un laikam sociosofijā; pirms tam un tagad sastopama Ķīnā un Japānā kā lasīšanas pēc sejas un acs varavīksnenes mākslā; Edigesa raksturu un cilvēku psihotipu sistēmā u.t.t. Ir taču jābūt kaut kādam iemeslam kāpēc visas šīs daudzsološās praktiski strādājošās sistēmas neesmu apguvis. Un iemesli var būt divi. Pirmkārt – man personiski, mana psihotipa cilvēkam – pētniekam ir nepieciešams pazīt šīs sistēmas un zināt par tām, bet es nedrīkstu un man nav vajadzīga šāda sistēma “uz papīra” , jo tā “ir iebūvēta manī”. Otrkārt – ģenētikā runā par genotipu un fenotipu; ja tāda lieta ir materiālajā pasaulē; cilvēkā kā dvēseles korpusā=miesā, tad tādas pašas lietas ir arī dvēseles daudzveidīgajās projekcijās, cilvēka dvēselei neskaitāmas reizes projecējoties pasaulē; un nākas sastapties ar to, ka stabili un sistemātiski un pēc viena pētnieka, lietojot vienu metodiku, cilvēka psihotips lēni izmainās; nav vispār apstrīdāmas cilvēka “nolemtās” rakstura izmaiņas viņa dzīves ritumā. -
    ————
    labs raksts, varbūt pat izlasīšu turpinājumu
    bet pārlieku neaizraujaties
    nu pamēģiniet šai sistēmā ietūcīt Vacslavu Havelu (nu ja kaut ko par viņu vispār zināt)

  • Mīļais rv., es taču rakstīju- “jāizliekas, it kā nebūtu bijuši!” (Pēc tā, ka brīvvalsts laiki tiek uzskatīti par senajiem, secinu, ka vēl jaunuļa brašums grib strīdēties.) Bet mana doma bija, ka “saulesbrāļi ” nāks no sadaļas ar sarežģīto nosaukumu, kas nedara neko no varnām paredzētā. Un tad viņu pie mums ir pārlieku daudz un tas varētu būt tieši sajauktās pasaules sods. Es piekrītu Ivaram, viņš ir vairāk lasījis, man tas apvārsnis šaurāks, bet jaunlaiku zinātne ir daudz ko atradusi, kas pamato seno laiku gudrību eksistenci.

  • ah nu jā, lurikje, kaut kas tai domā par jaunuļa brašuļu ir :)))

    bet skumi, ka arī esi par sakārtotu pasauli, kur katrs sēž savā plauktiņā un ievēro savu dziesmiņu. vai arī tur mut.

  • Sakārtota pasaule , man domāt, nevienam par sliktu nenāk, ņemot vērā, ka nav jau pārliekas kārtības, vai ne?
    Bet par plauktiņiem- tās var arī saukt par sociālajām lomām. Un bardaks jau sākas tur, kur aristokrātiju iznīcina un neatzīst(padomju un postpadomju telpā).
    Nekad neesi dzirdējis tekstus- priekš kam tie plānā galdiņa urbēji, par ko filosofs naudu saņem, par daudz mums aktieru un mākslinieku? Jauki teksti? Labāk cilvēks tiešām muti būtu turējis, jo piecūko taču gaisu, kurš mums jāelpo.Bet manas mājas sētniece man ir laba draudzene un skolas apkopējas tāpat.

  • tāda nu tā vietējā postpadomju ‘intelligentsia’ ir, skumst par kaut kādu iedomātu aristokrātiju, par noteiktajiem bijušajiem plauktiņiem, no kuriem varēja ar labvēlību attiekties pret tikpat iedomātiem ‘zemākiem’ plauktiņiem…

    paldies brīveram, veblens ir tas kas attiecas arī uz mums. http://www2.hn.psu.edu/faculty/jmanis/veblen/theory-leisure-class.pdf

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.