E.Lenšs: ‘Latvijas ideja – ziedošo dārzu zeme’

Man patīk ideja, kuru var izteikt ar vārdiem: “Latvija ziedošo dārzu zeme”.

Kā tas izskatās? Tas izskatās tā, ka Latvijā ir daudz ainaviski sakoptu dārzu, kur tiek sniegti rekreācijas un veselības veicināšanas pakalpojumi. Vispirms jau pašiem ir iespējas dzīvot skaistā, dabiskā vidē, kur ir tīrs gaiss, tīrs ūdens un dabiska, veselīga pārtika. Kā citas valstis eksportē naftu un tās produktus, tehniku vai bankas pakalpojumus, tā Latvija eksportē  rekreācijas pakalpojumus. Latvija kā vieta, kur var sakopt veselību tā, ka var radīt veselus bērnus. Kaut kādā mērā Latvija – kā tāds starptautiskais dzemdību nams.

Ja no visas pasaules brauks uz šejieni cilvēki, lai varētu sevi sakārtot tā, ka var radīt veselus bērnus, tad mēs dzīvosim labi. Tas ir Latvijas eksports no atjaunojamiem resursiem, tas ir darbs, ko var veikt savā dārzā, neatraujoties no ģimenes. Tas ir veselīgs, ilgtspējīgs dzīvesveids. Ja tā padomā, tad šinī gadījumā Latvija būtu arī visdrošākā vieta uz pasaules.

Ja no visas pasaules cilvēki ierastos un kādu laiku dzīvotu Latvijā, tad principā šeit būtu iespēja savākt kopā un apkopot vienā veselumā visas pasaules gara mantu bagātības un tāpat arī dalīties ar tām ar visu pasauli. Latvija reāli būtu kā Gaismas pils.

Es esmu sācis fotografēt, lai mācētu skaistāk izveidot savu dārzu, esmu iegādājies zemi, kur to darīt. Es mācos ārstniecisko vingrošanu, pirts procedūras, ārstniecības augu farmakoloģiju. Man jau aug augļu kociņi un ir sagādātas sēklas meža zemenēm, kas augs uz bluķīšiem gar taciņām, kas vijas cauri dārzam. Esmu iestādījis tulpes, kas skaisti ziedēs zem baltām ķiršu kupenām pavasarī.

Ir tik labi apstāties meža pļaviņas ielokā un sajust, ka šī ir tava vieta uz zemes …


Pārpublicēts no www.draugiem.lv un sites.google.com

Ieteica Ivars Alksnis un citi TF lasītāji


  • lai veicas un veselīgais entuziasms nebeidzas!
    (argumentus kāpēc nevajag peļņas darbu ielaist mājās atstāšu citai reizei)

  • Daudzām tautām, kas ir lielākas par latviešiem, nav savas nacionālas valsts. Ja tas tā ir tad tur sava loma arī mūsu dārzniekiem vai arī dārzniekiem Jānim Cimzem un Jānim Rukšānam. Arī es esmu mazliet dārznieks. Latviešiem Latvija ir mājas.
    Kādām jābūt mājām bērnam? Vai tam jābūt paradīzei? Nē. Vai tās drīkst būt elle? Nē. Mājās ir jāvar dzīvot. Te var.

  • Sapņi piepildās. Ir maijs, un mežābeles zars tik balts… Ziedoši dārzi iepriecina.
    Manuprāt, katram labāk piedzimt vidē, kurā arī turpmāk dzīvos. Dzemdību nams “Latvija” ir alternatīva cīņai ar sekām nevis savas vides sakopšana.
    Varbūt Latvija būtu vieta, kur varētu pamācīties un iegūt pieredzi, kā tādu vidi izveidot arī citur?

  • Un kāpēc jūs domājat, ka tā vēl nav? Turpat draugos ir ļoti aktīva grupa “Mans zaļais dārzs”, varu tikai apbrīnot, cik daudz cilvēki zina, kā prot tikt galā ar ķibelēm un dalās padomos kā ugunsdzēsēji- tūlīt, tikko palīgā sauciens atskanējis. Ar stādiem dalās krustām visai Latvijai, audzētavām ir pastāvīgie klienti. Nupat ir diskusija, kur atrast izturīgus raiblapu ceriņus. Novēlu jums arī tādu atsaucīgu sabiedrību!

  • Es domāju, ka Atmodu virzīja cilvēku alkas pēc patiesības. Tas bija tas, kas lika mūs apvienoties, lai varētu tuvoties šai patiesībai – Sandra kalniete
    ————–
    Varbūt ir tā. Desmit gadi aizgāja izzinot patiesību par Austrumiem. Kaut ko uzzinājām. Desmit gadi aizgāja izzinot patiesību par Rietumiem. Kaut ko uzzinājām. Tagad būtu jāsāk uzzināt patiesība par sevi un mūsu dārziem.

  • Labi, šeit ir skaisti un tamlīdzīgi. Bet kā tu skaistuma meklētājam no tālienes iestāstīsi ka odu ordas arī ir skaisti un patīkami?

  • Piemirsu pievienot saistītajiem ierakstiem… Agrāk arī skolām bija savi dārzi – http://www.tautasforums.lv/?p=1078

  • Liekas, ka kāds pamatīgi mūs grib izjokot.
    Katrā ziņā redzams, ka šie cilvēki Latviju par pilnu neņem.

  • Muktuk, nav tik traki, Šogad vairākas reizes esmu nonācis odu batālijās. Pirmajā brīdī kā izmisums, bet kad piešaujas (ņēmās ap mani frontāli, gan arī pēctekus, virpuļoja, mitrums, bezvējš un vakara stundas) un ja nekasa (kā sacīt teicis jau kāds)tās vietiņas, brīnies par pilnīgu atsvaidzinājumu un ‘pumpiņ” pazušanu. Dabā ieklausās un vēro …. iekaist tikai nerimdinājums

  • Svarīgi ir turpināt zied mums pašiem, un dziedāt no sirds.
    ———–
    Pavisam konkrēti un praktiski par odiem. Bij man tāds gadījums. Bija tāda pati “odaina vasara”. Bija divatā strādājams darbs uz lauka. Strādājot runājām par kādu lietu, kas reizēm “saduļķoja asinis ar naidu” te man, te manam …. biedram (tas ir viens labs latviešu vārds, ko diemžēl sadraņķēja moskaļi). Odi mūs koda pārmaiņus. Varbūt odiem īpaši garšo “naidā mērcētas” asinis. (Tīri eksakti laikam ir tā, ka to kā cilvēks smaržo nosaka viņa emocijas, ja cilvēks nesvīst – “ods viņu neredz”, ne katra smarža “odam ir interesanta”; Iesaku praktiski papētīt “kā odi lasa jūsu domas”. Tas nav joks.)

  • Jaunas partijas dibināšanas jautājuma izskatīšanas uzsaukums

    Pirmais uzsaukums tika veikts grupā „Mēs Paši” lapā draugiem.lv zem diskusijas tēmas „Četru gadu vietā nu mums palikuši četri mēneši!”, tādēļ atļaujos šeit izveidot īpašu diskusiju šim konkrētajam jautājumam.

    Šis ir uzsaukums visiem, kuri vēlas izskatīt reālu iespēju nodibināt partiju pēc LR Politisko partiju likuma nākošo divu mēnešu laikā. Iespējamību vienoties par kopēju programmu un statūtiem, par pietiekamu tas popularizēšu sabiedrībā līdz iespējamām vēlēšanām.

    Lūdzu pieteikties līdz 3.6.2011. Varat rakstīt man vēstuli (draugiem.lv). Uz doto momentu oficiāli neesmu vairs vienīgā, kura vēlas šo jautājumu izskatīt.

    Lūdzu nepieteikties: nacionālistiem, liberāliem un konservatīviem. Visiem pārējos, domāju, būtu iespējams apvienoties zem vienas cepures.

    Lieta tāda, ka šodien „brīvajā pasaulē” ir divi veidi, kā izmainīt valsts vadību. Viens ir revolūcija, kā Ukrainā, Gruzijā un 70 citās vietās pēdējo simts gadu laikā. To var paveikt 3 mēnešu laikā, kā pieredze rāda. Par to ir arī materiāli.

    Otrs veids ir izmantot šīs sistēmas ietvaros atļautos instrumentus. Un tas ir partija. Nodibinot partiju, pēc LR partijas likuma, mums nav jānodibina jauns leļļu teātris. Uz kādiem principiem mēs darbojamies, atkarīgs tikai no mums pašiem. Mums arī nav jācīnās par mēdiju uzmanību un sponsoriem. Ja būsim aktīvi paši, iesim tautā ar savām kājām, ēdīsim par saviem iekrājumiem, mēdiji paši pievērsīs mums savu uzmanību un sāks par mums ziņot. Protams, viņu ziņojumi būs mums nelabvēlīgi, bet tie izraisīs sabiedrības interesi. Un tas ir pats svarīgākais.

    Iekļūstot Saeimā mēs varam tad soli pa solim virzīties uz saprātīgu sistēmu.

    Protams, nav jāsasteidz, var gaidīt vēl četrus gadus.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.