Profesora Ivara Brīvera lekcija (VIDEO)

Banku augstskolas profesora, Ventspils Augstskolas asociētā profesora, Latvijas Ekonomistu asociācijas Valdes priekšsēdētāja Ivara Brīvera lekcija “Ekonomikas augsmes problēma un tās iespējamie risinājumi”, lasīta 2011.gada 14.maijā.

Piedāvājam lekcijas video ierakstu un lejuplādējamu PowerPoint prezentāciju.

Kodolīga, loģiskiem spriedumiem piesātināta, ilūzijas un iesīkstējušus uzskatus kliedējoša, kādam – varbūt pat šokējoša lekcija par ekonomiku – par nesenu pagātni, pašreizējo un iespējamo nākotnes saimniekošanas modeli. Vienkāršiem vārdiem profesors skaidro, kādēļ pašreizējā ekonomikas izaugsme un globalizācija nav ilgtspējīga (sabiedrības lielākajai daļai un tautām), kam tas ir izdevīgi, aplūko līdz šim pieredzētos ekonomikas modeļus – kapitālismu un sociālismu, un rosina domāt par jauna – trešā ceļa meklēšanu.


* * *


* * *

PowerPiont prezentācija, saite uz video nedaudz lielākā ekrānā.

Lekciju organizēja Jāņa Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrība un portāla TautasForums.lv veidotāji.


  • Video materiālu es diemžēl ar savu PC nevaru atvērt. Noskatījos PowerPoint prezentāciju. Ļoti laba, vienīgi mazliet pesimistiska un nevirzoša. Paldies!

    „Ekonomikas augsme ir vajadzīga nodarbinātībai. Tehnoloģiju attīstības un kapitāla pieauguma rezultātā ar to pašu darba resursu daudzumu radītais saimnieciskās darbības rezultāta apjoms gadu no gada palielinās.”

    Tieši tādēļ ir nepieciešami likumi, kuri sekos pelņās godīgai sadalei arī pie zemāka nodarbinātības līmeņa, t.i. astoņu stundu darba dienas vietā, lai iestātos septiņu stundu darba diena, pie tāda paša atalgojuma (stacionāri), jo produkcija saglabājas paaugstinoties tehnoloģiskajām iespējām. Vēlāk no septiņu darba stundu dienas uz sešu u.t.t. Iegūtais vai vinnētais laiks jāvirza sevis un sabiedrības garīgajā attīstīšanā.

    Tādējādi neradīsies situācija: „“Piektdaļa no pasaules iedzīvotājiem gūst tikai 2% no visiem ienākumiem. Kamēr bagātie kļūst bagātāki, vidusslāņa reālie ienākumi Rietumu valstīs nepalielinājās jau ilgi pirms recesijas.”” Ir dati par pēdējiem 20 gadiem. Un tie rāda bēdīgo vidējo slāņu un zemo slāņu atalgojuma statistiku.

    „Ekonomikas augsme ir vajadzīga arī finanšu tirgiem, bez kuras tie nevar pastāvēt.”

    Bet finanšu tirgi nav nepieciešami sabiedrības augsmei!
    “Kungs, vai tad tu nezini, ka bagātnieku greznība ir tā, kas ļauj mums, nabagiem, dzīvot? Jūsu izšķērdība mūs baro, un jūsu netikumi dod mums maizi. Grūti ir strādāt saimniekam, bet vēl grūtāk ir, ja nav saimnieka, kam strādāt.”

    Absurds, kuram nevajadzētu pakļauties.
    „Socialist calculation debate – diskusija XX gadsimta garumā; secinājums cenas adekvāti var noteikt tikai tirgū.”

    Pieredze gan rāda ko citu. Cenas tika un tiek noteiktas. Tā dēvētajā brīvajā tirgū cenas nav patiesi brīvas.

  • es neesmu un nevēlos būt brīvs

  • <Ivars 21.05.2011., 13:19
    es neesmu un nevēlos būt brīvs
    ========================================================
    ''Brīvība – tas ir pirmais priekšnosacījums, lai saprastu pats sevi/Свобода — это первое условие для того, чтобы понять себя. '' filosofs M.Mamardašvilli
    http://www.mamardashvili.ru/2010-02-27-09-00-19.html
    – Kas vēlas netikai savi labāk izzināt, bet arī šodienas reālijās orientēties, tad papildus I.Brīvera lekcijai vēl viņa 10.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas rakstu ''Mans ierocis šobrīd ir vārds'' iesaku izlasīt – http://www.atbildiba.lv/blogi/ivars-brivers/mans-ierocis-sobrid-ir-vards

  • Man jau liekas, ka cienījamsis profesors īsti neizprot “kur kājas aug morālei”. Morāli rada ideja. Un ideja nosaka un veido sabiedrisko iekārtu. Tāpēc sabiedriskā iekārta ir primāra, tā netiek atvasināta no ekonomiskās iekārtas, bet otrādāk. Vienmēr sākumā un pirmais būs jautājums par varu. Arī pašreiz noteicošais ir vara, ko pasaules ietekmīgākie oligarhi un klani iegūst ar naudu. Profesors to atzīst, taču runā par ekonomikas teorijām.
    Sociālisms! Sākotnēji boļševiku un eseru partijas bija bandīti un laupītāji, kuri nežēlīgā ceļā ieguva varu un kuriem tā brīža uzdevums bija – laupīt un nogalināt. Vēlākā laikā, lai gūto varu nezaudētu, tika piemeklētas idejas un attīstīta ideoloģija.
    Iepriekš paredzēt sabiedrības attīstību nav iespējams, tas nav cilvēkam dots!

  • kas ir brīvība?
    man pietiek ar to, ka esmu laimīgs

  • Indulis
    21.05.2011., 22:52

    „Iepriekš paredzēt sabiedrības attīstību nav iespējams, tas nav cilvēkam dots!”

    Tas, kurš nav plānojis šīs sabiedrības attīstības virzienu, nezina tās plānotāju mērķi, protams nevarēs neko paredzēt.

    Bet tas, kurš plānojis šīs sabiedrības attīstības ceļu, sekojis sava plāna sasniegšanai soli pa solim, panācis nepieciešamo likumu pieņemšanu, ieguvis nepieciešamos resursus miermīlīga, vai nemiermīlīgā ceļā, tas ļoti labi var paredzēt savas sabiedrības attīstības iespējas.
    Tādēļ katram (!) jāzina, kurš ir uzrakstījis mūsu sabiedrības attīstības plānu. Kādi ir šīs attīstības mērķi. Katram (!) jāzina, kurš ir šī plāna autors.

    Ja neziniet, palasiet Vašingtonas Konsensu, Margaret Thatcher runu, Winston Churchill plānus, masonu mērķus. Avotu ir daudz, meklējiet paši.

    TF viena no idejām, cik man zināms, ir izveidot pašiem savu sabiedrības attīstības plānu! Tādēļ arī esmu šeit. Citādi šim visam, visiem komentāriem nav nekāda jēga nav.

    Katrai sabiedrībai jāzina, un jāspēj paredzēt, kādas ir tās attīstības iespējas. Pretējā gadījumā tā ir vergu sabiedrība, kura pati nenosaka savu attīstības ceļu un virzienu!!!!!!!!!!!

  • <Ivars 21.05.2011., 23:37
    kas ir brīvība?
    man pietiek ar to, ka esmu laimīgs
    ========================================================
    Laimīgs no dzimšanas brīža līdz pat…..
    Kas ir laime?
    Reiz jau ieteiktā filosofa M.Mamardašvilli rakstā 'Sarunas par domāšanu' nobeiguma daļā ir labs piemērs:''Situācija,kurā redzams, kurš domā un kurš iedomājās, ka domā, uzskatāmi parādīta grieķu leģendā par valdnieka Krēza un filozofa un likumdevēja Solona tikšanos.Es jums to atgādināšu.
    Однажды Солон попал в присутствие богатого Креза. Тот считал себя человеком счастливым, самым счастливым на земле, поскольку он был самый богатый человек, стоял во главе могущественного государства, и спросил Солона, ожидая уже заранее приятного для себя ответа, что такое, по его мнению, счастье и знает ли он самого счастливого человека. На что Солон ответил: ни о ком нельзя сказать, что он счастлив, пока он жив. ….''
    http://www.psychology.ru/library/00055.shtml

  • Latviski šis teksts arī ir atrodams. Svarīgi :’ne par vienu nevar teikt”, tas, protams, ir pareizi. Bet kas var aizliegt cilvēkam justies laimīgam – pēc grūta darba paveikšanas, pēc dzemdībām, vienkārši tiekot svaigā gaisā?
    Laime ir būt saskaņā ar sevi, to gan esmu sapratusi.

  • Nupat ir filma par siseņiem un skudrām. Siseņiem ir vara, bet skudrām- saimniecība. Ja saimniecību spējam aizstāvēt, priekš kam vajadzīgi siseņi?

  • lurike 22.05.2011., 14:11
    Latviski šis teksts arī ir atrodams.
    ========================================================
    Grāmatā ”Domātprieks”(Rīga.’Spektrs’ 1994,66-ā lpp.).
    Turpat,66-ā lpp.,ir arī par ”jēgsaturīgi runāt”:
    ”Pretējā gadījumā saruna par tādām tēmām (Ekonomiskās augsmes problēma…- Edge) ir bezjēdzīga”
    - ‘Ja gribi būt laimīgs, esi tāds’(Kozmja Prutkovs) – nekādu aizliegumu, nekādu lieku (mulsinošu) jautājumu.

  • <lurike 22.05.2011., 14:17
    Nupat ir filma par siseņiem un skudrām.
    ========================================================
    Video ir lekcija-diskusija par konkrētu tēmu,tā kā turēsimies pie tās.''Siseņi'', tā 18.novembra republikā dēvēja socdemokrātu organizāciju 'Strādnieku sports un sargs'(vadītājs B.Kalniņš) u.c. sabiedriskās organizācijas, kā arī neskaitāmās politiskās partijas bija vajadzīgas, lai Latvijā pastāvētu demokrātija un pilsoniskā sabiedrība.

  • Pēc 1934.g.15.maija ”siseņus” u.c. neproduktīvos sabiedrības locekļus nobīdīja malā – un 6 gadus Latvijā, manuprāt, notikās kas līdzīgs I.Brīvera kunga aprakstītajam ”trešajam ceļam”.
    Par t.s. ‘trešo ceļu’ jeb Rietumvalstu evolūciju ‘virssabiedrības’ modeļa virzienā ir arī aprakstīts grāmatā ‘Ceļā uz virssabiedrību’/НА ПУТИ К СВЕРХОБЩЕСТВУ’ http://www.zinoviev.ru/rus/sverch.html
    - Ar laiku Rietumu sistēmā būšot valdošās un perifērijas/nomales valstis – process notiek, daudzi to redz, taču izmainīt izplānoto vēstures gaitu mums nav lemts? Domāsim, lai rīkotos saprātīgāk par Brīvera kunga paaudzi?

  • lurike:”Ja saimniecību spējam aizstāvēt, priekš kam vajadzīgi siseņi?”
    Dabas līdzsvaram. Nebūtu siseņu varbūt skudriņas palaistos slinkumā. Zombiji un maniaki taču ir tie paši homo sapiens tikai ar mazu novirzīti vai iztrūkumiņu.

    Alma Kopa: “TF viena no idejām, cik man zināms, ir izveidot pašiem savu sabiedrības attīstības plānu! Tādēļ arī esmu šeit. Citādi šim visam, visiem komentāriem nav nekāda jēga nav.”
    Uzraksti savu dzīves plānu gadam, desmit gadiem, tad attiecīgi pēc gada vai desmit paskaties un pārlasi.
    Ķīlis kopā ar paziņu zinātnisko eliti jau “noorganizēja” Latvijas plānu par naudu. Beidzās nauda, aizmirsās plāni.
    Latvijai vajadzīga ticība, dogma, kuras pielūgsmes objekti būtu valsts, valoda, cilvēki, darbs, gods, godīgums …. tāda “viegla valstiska reliģija”, kas spētu vienot tautu un iedot tai mērķi. Diemžēl valdošā anarhija tik vispusīgi pārņēmusi cilvēku apziņu, ka tas vairs nav iespējams. Sekas var tikai zīlēt kafijas biezumos.

  • noskatījos prezentāciju, izlasīju komentārus. palieku pie skeptiskām pozīcijām par asoc prof lekcijas sniegumu. kaut kā man liekas ka vienkārša manipulācija ar ekonomiskiem terminiem un idejām (tā kā kāršu maisīšana un pasjansu likšana) neko klāt sapratnei nevar nest. kapitālisms sociālisms, kapitāls darbs īpašnieki kapitālisti peļņa blā blā blā.

    “produktu ar augstu pievienoto vērtību” nonivelēšana līdz vienkāršai parazitēšanai, atvainojiet, nepiekrītu. tirgus nostāda cenas tādā veidā ka augstu pievienoto vērtību (peļņu) var atļauties tikai darbs, kuru spēj veikt ierobežots loks darbinieku ar īpašām prasmēm vai zināšanām, kā dēļ rezultējošais produkts ir pieprasīts bet piedāvāts nepietiekamā daudzumā. kā zināms augsta pievienotā vērtība ir relatīvi īslaicīga parādība, jo konkurenti nesnauž un izdevīgās vietiņas tiek ātri atklātas un izmantotas.
    vispār, profesoram lekcijā nekur neparādās darba vērtības novērtējums atkarībā no darbinieka zināšanām un spējām. mums vairs nav 100gv pagātne, kad visi varēja darīt visu. tagad mums ir strukturāls bezdarbs un strukturāls darbinieku trūkums, kas jāņem vērā.

    apskatot veco argumentu par to ka automatizācija samazina darba vērtību un procentuālo saturu gala produktā, var likt priekšā tikpat vecu argumentu ka automatizācija rada jaunas pirms tam neesošas nozares un vieta darbam (citas specializācijas darbam) rodas vēl lielākā apjomā, bet nu…. profesors līdz interneta diskusijām nenolaižas, tā ka tas viss paliek ideju uzmetumu līmenī.

  • <rv 22.05.2011., 22:14
    (..)
    bet nu…. profesors līdz interneta diskusijām nenolaižas, tā ka tas viss paliek ideju uzmetumu līmenī.
    ========================================================
    Pietiek.com satura veidotājs L.Lapsa arī diskusijās neielaižās, toties materiālus par ''parazītēšanu'' publicē 'biezā' kārtā.Viens no pēdējiem – par specifisko pieeju prēmiju piešķiršanā.
    'Pēc tiesas sprieduma publiskotie dokumenti demonstrē Latvijas Bankas „treknos gadus”'
    Zaudējusi visās tiesu instancēs, Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka ir bijusi spiesta atklāt tik ļoti slēptos iekšējos dokumentus par algu un prēmiju noteikšanu bankas vadībai. Šie Pietiek šodien publiskotie Latvijas Bankas lēmumi uzskatāmi rāda vieglumu, ar kādu centrālās bankas vadība „treknajos gados” pati sev piešķīrusi daudzu tūkstošu latu algas un prēmijas.'
    http://www.pietiek.com/raksti/pec_tiesas_sprieduma_publiskotie_dokumenti_demonstre_latvijas_bankas_treknos_gadus

  • Induli- tā, protams, ir spriešana no paša pieredzes(es mēdzu teikt- samaitātības pakāpes). Cik man zināms, tad skudras un bites ir iepazītas un folklorā nostiprinatas kā čakluma paraugi. Un viņām pašam ir savi sargi un rīkotāji- nepavisam nevajag lieko produktu pievācējus no malas. Tikai, kad bišu saimē iejaucas rijīgs sisenis cilvēka paskatā, bitītes redz, nav tik daudz kā bija, tātad jāturpina rušināt….

  • Šādas lekcijas varbūt var rīkot atsaldētajai tautas daļai – un tikai kā ievadu. Būtu interesanti pakalusīties diskusiju pēc lekcijas.
    Man liekas ka te ir iedota shēma kura darbojas vienmēr jebkurā situācijā, ļauj izprast kā rīkoties un kādi ir mūsu mērķi jebkurā situācijā vienmēr http://prettrieciens.weebly.com/
    diemžēl nevienu shēmu tai lekcijā nesaskatīju – un saprotamu formulu kas tad ir stacionārā ekonomika arī nesaskatīju
    vēl tam visam klāt ir svarīga šī lieta (pārvalde pēc pilnas funkcija – prettrieciena 2 daļa top tieši par šo tēmu – žēl ka jau top vairākus mēnešus)
    http://youtu.be/6pSuopoh6ls + pārējās daļas

  • <Ivars 23.05.2011., 11:10
    ========================================================
    Ābi raksti ir saistībā ar esošo raksta tēmu ''Ekonomikas augsmes problēma…….'' – un arī ar 'pietiek.com' publicēto –
    Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists:''(..)
    Un tieši tāpēc valdības ekonomiskās stimulēšanas metodes, lai arī teorētiski ir interesantas, Latvijā nestrādās.''
    – Viens no nestrādāšanas IEMESLIEM ''parazītisms''-
    ''(..)Kā rāda dokumenti, ko, pildot vairs nepārsūdzamo administratīvās rajona tiesas spriedumu, publiskojusi Latvijas Banka, daudzu tūkstošu prēmijas šajā iestādē „treknajos gados” bieži piešķirtas pat nevis par konkrētiem nopelniem, bet vienkārši tāpat – bez kādas motivācijas.''

  • iz tinypaste:”(..)Cilvēki aizbrauc daudz un dažādu iemeslu dēļ, un tādēļ arī to atgriešanās prasīs vairāk, kā tikai saucienus atgriezties.”
    ========================================================
    ‘Pilnīgi garām’ – ņemot vērā šodienas reālijas, kad nepieciešamo darbaspēku (lēto) var nodrošināt uzņemot imigrantus-bēgļus iz Z-Āfrikas un AustrumĀzijas (Kristovskis: Latvijai būs jāizvērtē iespējas uzņemt bēgļus, ja ES skars masveida bēgļu pieplūdums.Db.lv)
    – Cēlu mērķu labā ieviešam demokrātiju Afganistānā, cēlu mērķu labā netiks veikti pasākumi Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanai/izceļošanai (der atcerēties mītu par 1944.g. aizbraukšanu – tā laika piespiedu pasākumus un propagandas atbalstu).

  • <KANDESA 23.05.2011., 10:27
    Šādas lekcijas varbūt var rīkot atsaldētajai tautas daļai – un tikai kā ievadu….
    ========================================================
    ''Saldēšana'' tā ir neatņemama šodienas parādība, tā kā vajag domāt, domāt, domāt – kustināt smadzenes,lai uzturētu optimālo 36.6 temperatūru.
    Domāšanas 'asināšanai/trennēšanai' papildus (saistītais) raksts –
    Db viedoklis: Ar zemu pirktspēju un lieliem parādiem pretī izaugsmei
    http://www.db.lv/blogi-viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-ar-zemu-pirktspeju-un-lieliem-paradiem-preti-izaugsmei-239520

  • kā no komentāriem sapratu, edge prāt Latvijas problēmu sakne slēpjas Latvijas Bankas darbinieku lielajās prēmijās?

  • Drīzāk parādsaistības, kuras mēģina ar tam prēmijām piesegt.

  • Valsts pārvaldē nedrīkst atrasties neviens parādu vergs! Tas man liekas ir skaidrāks par skaidru. Tas pats jau principā attiecas uz pārējo tautu – ja nu vienīgi tiem kredītiem % likme maksimums ir 0-3% gadā

  • Nu, eksistē jau ne tikai parādu verdzība, ir arī citas saistības.
    Jā, būtu labi, ja būtu viens svarīgs noteikums – tikai patiesību.
    Un mēs būdama gudra tauta, spējam piedot kļūdas, bet krāpšanos un nelietību atšķiram. Tad jau arī nebūs grūti izraudzīt to pašu godājamāko vīru.
    Tikai nevajadzētu ar šova palīdzību ievēlēt. To varētu darīt kā tagad, ieceļot augsti godājamu vīru sanāksmē, kura sapulcējas tikai tad, kad jālemj svarīgus jautājumus valstī. Pārējā laikā viņi dara darbu. Jo tad šos vīrus arī spēsim izraudzīt atbilstoši darba tikumam un gudrībai novērtējot. (Te neder apsviedīgie un veiklie, bet viedie un lēnprātīgie)

  • Sandra, kā to panākt?

  • Man liekas ka tas ceļš ir maldīgs
    nav tik svarīgi kurš – svarīgāk uz kādiem principiem un kā varēsim izmērīt rezultātu

  • < rv 23.05.2011., 13:24
    kā no komentāriem sapratu, edge prāt Latvijas problēmu sakne slēpjas Latvijas Bankas darbinieku lielajās prēmijās?
    ========================================================
    Edge no 'pietiek.com' raksta nokopēja:''(..)daudzu tūkstošu prēmijas šajā iestādē „treknajos gados” bieži piešķirtas pat nevis par konkrētiem nopelniem, bet vienkārši tāpat – bez kādas motivācijas.'' –
    - Jo vēl atcerās LU ekonomistos mācīto 'reizrēķinu':
    ''Elementārā ekonomika nosaka, ka tad, ja darba samaksas kāpuma temps pārsniedz darba ražīguma kāpuma tempu, lielākā daļa no tempa pārsnieguma izraisa cenu kāpumu''
    http://www.diena.lv/lat/arhivs/komentari-un-viedokli/inflacija-un-konkuretspeja-latvija-dazi-parpratumi-un-skaidrojumi

  • 20%)Latvijas sabiedrības problēma ir galvās/domāšanā:”(..)Tā kā Latviju pārvalda kleptoparazīti, kas ir sagrābuši valsti, taču joprojām nav sapratuši — ja parazīts nogalina savu upuri, tad arī paši ir pakļauti nāvei, nepieciešamās reformas visu laiku tiek atliktas” http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/devalvacija-un-maldu-celi

  • <rv
    Komentāra sākumdaļa, kas pazuda (vājš interneta pieslēgums):Mazākās daļas….

  • zorge
    23.05.2011., 14:42
    —–
    Man šķiet, ka ļoti vienkārši.
    Vispirms atmest dubulto morāli un liekulību.
    Tas attiecas vispirms uz mums. Mēs varam ap sevi veidot šādas attiecības it visā.
    Man šķiet, ka izmaiņas var notikt aptuveni 20 gadu laikā un ilgāk. Tas nozīmē, ka mums jābūt īpaši pacietīgiem, jāsapņo par saulaino nākotni.
    Vienlaicīgi tas ir arī ļoti sarežģīti. Jo esam tik ļoti sadalīti un pretnostatīti…

  • http://www.apollo.lv/portal/news/articles/238802
    Kāpēc vakar aizbrauca Nils?
    ————
    dažas praktiskas piezīmes par Maratona Gara mācībām
    1. Neviens jau nav teicis, ka VISS Maratons vai DISTANCE< KAS PA SPĒKAM jānoskrien, kādu gabalu var arī labi aši iet.
    2. Jebkuru darbu dari stipri, bet nesalauz sevi. Ja vairs nevari, laikus met mieru.
    3. Izdari tikai tik labi cik vari ar prieku.
    4. Nebrūķē lieki ( muti vai dzērienus, jo tie bīstamākie un viltīgākie – pat tīrs lieliska avota ūdens.
    5. Maratonā un maratonu baudi "pa mutītei".

    Rūdīts maratonists, kas turpina rūdīties
    P.S. sk. arī http://www.apollo.lv/portal/news/articles/238802
    un pirmā komentāra pirmo saiti – laba

  • Man patika kā desmitnieku skrēja Nr2 – Andris Ameriks
    ————
    visā ir viss; visi ir brāļi; daži brāļi ne sevišķi labi vienmēr saprotas; dadži brāļi nesaprotas nekad

    latvieši var kādreiz saprasties
    par saprašanos

  • Latviešiem grūti saprasties- es te šodien klabinu tikai dēļ vārda”prettrieciens”, kurš parādījās Kandesai un es nesapratu, kurš te ar kuru karo?
    Pie stāsta par maratonu “Dienā” arī viens pielicis savu viedokli, ka skrien tikai hitleristi un staļinisti. Pārējie darot godīgu darbu. Jauki.
    Puisis aicina ziedot dzīvnieku patversmei un viņam metas virsū, ka cilvēkiem neesot ko ēst.
    Protams, ka vaina ir galvās. Un kurš gan cits to galvu sakārtos, ja ne katrs pats? Tikai renesanses laikā domāja, cik labi būtu, ja muļķību varētu izgriezt no smadzenēm kā lieku piedēkli. Tagad mēs zinām, ka labie nodomi rada briesmīgas problēmas.

  • <lurike 23.05.2011., 21:14
    (..)
    Protams, ka vaina ir galvās. Un kurš gan cits to galvu sakārtos, ja ne katrs pats? (..)Tagad mēs zinām, ka labie nodomi rada briesmīgas problēmas.
    ========================================================
    Kas ir tais mūsu valsts vadītāju/valdinieku galvās? Redz, kas atklājas pēc tiesas sprieduma par Latvijas Bankas prēmiju atklāšanu – klaji tiek ignorēti ekonomikas pamatlikumi.Runās jau LB vadītājs I.Rimšēvics
    vienmēr atgādinājis par ekonomisko likumu ievērošanu,taču darbos tos pats ir pārkāpis.Paradokss kaut kāds? Acīmredzamais-neticamais, ja eksperti Latvijas Bankā elementāru 'reizrēķinu' aizmirst.
    Bet raksta I.R par pārkāpuma iemesliem ''skaisti'' (pazīstama propaganda):''(..)Valdība kā lielākais darba devējs strauji cēla algas, tādējādi liekot to darīt arī uzņēmējiem un graujot to konkurētspēju, kā arī pati nepārtraukti audzējot inflāciju.''
    Ko varēja un ko vajag darīt citādi?
    http://www.bank.lv/presei/lata-stabilitate/ko-vareja-un-ko-vajag-darit-citadi

  • <Sandra 23.05.2011., 15:44
    (..)
    Vienlaicīgi tas ir arī ļoti sarežģīti. Jo esam tik ļoti sadalīti un pretnostatīti…
    ========================================================<Ivars 23.05.2011.,18:58
    (..)
    par saprašanos
    ========================================================
    – Par sarežģītajiem procesiem (līdz galam neapjēgtajiem/neizzinātajiem sociālajiem likumiem), kas sadala un pretnostatī, kas neļauj sasniegt vēlamo – kāda dzīves pieredzes bagāta un acīga sabiedrības vērotāja,pirmā reportāža 1954.g., prognoze/atziņa, kas piepildījās:
    ''Sporta komentētājs Gunārs Jākobsons lēš, ka Latvijas hokeja izlase astoņniekā neiekļūs.Hokejisti, tāpat kā sabiedrība, pakārtojās peļņai'' ('Apsildāmā grīda'.28.04.2011.IR)

  • Sabiedrība pakārtojās peļņai?
    Reiz sen senos laikos par vienu tādu viena cilvēka pakārtošanos un pārvēršanos spilgti uzrakstīja K.Skalbe savā ”Pasaka par vērdiņu” – http://www.pasakas.net/pasakas/literaras_pasakas/p/pasaka_par_verdinu/

  • lurike: “Protams, ka vaina ir galvās. Un kurš gan cits to galvu sakārtos, ja ne katrs pats?”

    Es domāju, ka problēma nav tik virspusēja. Tie ir
    politikas skaldi un valdi augļi. Kopējo vērtību un uzskatu trūkums. Sava egoisma sludināšana un stādīšana pāri visam. Vai tad politiskā elite un partijas nerīkojas līdzīgi? Cilvēki to redz, mācās un pielieto dzīves dažādās situācijās. Vēl ar piebildi, ka tā esot demokrātija.

  • pārlasot edge komentārus tā arī ideju nesapratu.

    darba ražīguma kāpums, darba algu izmaksu kāpums, tas viss skaidrs, jautājums tikai vai un kā tas attiecas uz valsts un pašvaldību sektoru, piem tām pašām LB prēmijām? es tā momentā neatceros neko specifiski lasītu no “elementārās ekonomikas” grāmatām, tur lielākoties par privātā biznesa likumībām.

    vispārējā gadījumā privātais maksā cik vien iespējams maz (no vienas puses spiež produkta tirgus, no otras – darbaspēka tirgus), valsts sektoru šeit var apskatīt pastarpināti – caur darbaspēka mobilitātes prizmu. (ja valsts sektorā maksā būtiski mazāk kā komerc, tad valsts darbavietas paliek neaizpildītas). ja uz valsts banku to attiecina, tad acīmredzamais spiediens nāk no komercbankām un citām finansu struktūrām, tsk ārpus latvijas. kā papildus argumentu var izmantot novērojumu, ka televīzijas ziņu biznesa komentāros vienmēr nāk runāt komercbanku analītiķi nevis speciālisti no atbilstošajām ministrijām.

    jāpiekrīt arī krištopānam par muļķuzemi (jauna intervija iekš kasjauns)

  • Pārlasīju komentārus… Visi tik gudri, tik gudri.. Turklāt liela daļa komentāru nav pa tēmu. Labā ziņa tā, ka komentārus raksta max 5% no lasītājiem.

  • Sandra
    23.05.2011.15:44
    ——-
    Vai tu liekuļo? Vai nesapņo? Viens divdesmitgadnieks jau ir pagājis. Vai palika labāk?
    Varbūt ka ir cerība, ka paliks labāk, tāpēc, ka es sāku apjaust, ka mūsu Latvijā “lietas” nebīdās, ka vajag. Te vel ir daži cilvēki, kuri saprot to pašu. Vai mēs spēsim kaut ko panākt? Mēs tiešām esam ļoti sadalīti. Pat šeit ir Ivars, kurš aicina veidot “alternatīvu” grupu citā vietnē. Vai mums nav jau par daudz to vietņu?

  • <rv 24.05.2011., 08:16
    pārlasot edge komentārus tā arī ideju nesapratu.
    darba ražīguma kāpums, darba algu izmaksu kāpums, tas viss skaidrs,…..
    ========================================================
    Skaidrs? Protams, a'priori,skaidrs ikvienam 1.kursa studentam – 'Ekonomikas pamatlikumus pārkāpt nedrīkst, ja tos ignorē, tad seko……'. Latvijā pēc iestāšanās ES bija paredzēti 7 trekni gadi,taču tā kā ekonomiskie likumi ir objektīvi, tad tos pārkāpjot neizbēgami sekoja krīze/dižķibele.Un brīnās cilvēki, kas vēl nesen apgalvoja, ka viņiem ir 'skaidrs':''Ekonomikas kopējais kritums ir daudz lielāks, nekā iepriekš mums būtu rādījies savos ļaunākajos sapņos'' (A.Miglavs,finanšu ministra padomnieks)
    – ''Muļķu zemes'' piesaucējiem derētu atcerēties to valsti, kurā tika pieļauta gigantiska ''muļķība'' (apzināta rīcība), kas bija viens no galvenajiem globālās krīzes iemesliem – sk. 'Ļoti smagas paģiras'
    http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/loti-smagas-pagiras

  • < rv 24.05.2011., 08:16
    pārlasot edge komentārus tā arī ideju nesapratu.
    ========================================================
    Pārlasi arī K.Skalbes ''Pasaka par vērdiņu'' – tas var palīdzēt t.s. 'smadzeņu pagriešanas'/prāta asināšanas procesam. Notiekošo Latvijā, notiekošo valstī un sabiedrībā jau caur vienu ekonomisko prizmu neizskaidrot.

  • Man radies iespaids, ka “rv” principā negrib saprast, to spriežu pēc reakcijas uz iepriekšējiem komentāriem. Tas jau nenozīmē, ka nevar, tikai nav mēģināts citādi. Tieši aizvakar sastapos ar situāciju, kad modernās tehnoloģijas, kuras taču uzskatām par dzīves problēmu risinātājām, iegāza veselu cilvēku grupu stipri atbildīgā brīdī. Tāpēc vienmēr ar aizdomām skatos uz cilvēkiem, kas man piedāvā uzraut bikses un jozt pakaļ progresam. Kustība taču notiek pa spirāli.

  • lurike: “Protams, ka vaina ir galvās.”
    Jā, apziņas aptumsumā jeb demonizācijā.

  • lurike tver problēmu aiz astes:
    Man radies iespaids, ka “rv” principā negrib saprast,

    jā, rv principā negrib saprast, bet vienkārši kašķi meklē. mani ir izbesījuši šitie svešo terminu grabinātāji, svešo domu atgremotāji, bez jebkādas sapratnes par ko vispār bij sākumā stāsts.

    piedāvā man te asināt prātu ar latviskām alegorijām, piemetinot, ka neesot vienkāršas prizmas, caur ko vietēji notiekošo izskaidrot. skaidrs ka nav, jo neviens īstenībā procesu nevada un situāciju nepārvalda. viens te vecs kārumnieks no augstas tribīnes šo patiesību nesen pateica – nu i tagad cietumā sēdēs.

    tā nedaudz var pasmaidīt, kāda nikna reakcija seko, kad uzdod vienkāršu jautājumu, ko īsti komentētāji domā sakot vienu vai citu vārdu.

    atgriežoties pie sākotnējās raksta tēmas, jāpārlasa visus abās lekcijās pieminētos autorus un jāsaprot, cik reklamētais trešais ceļš vispār ir reāls, un cik tas ir daļa no konspirātoru daudz apspriestās “jaunās pasaules kārtības” (trešās un ceturtās pasaules valstīm) – pārdale, regulācija un tamlīdzīgas īsteno pie varas esošo izdarības.

  • zorge saka sandrai: Vai tu liekuļo? Vai nesapņo?
    bet īstenībā sandrai ir visdziļākā taisnība – jābeidz liekuļot un melot pašiem sev un citiem. jāatiet no dubultās morāles.

  • Par šito tēmu – ”jābeidz lielkuļot un…” Latvija skaļi, jo skaļi runā kopš Radošo savienību plēnuma 1988.g.jūnijā. http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/atmodas-varda
    - Runā, runā, tikai problēmu apjomi Latvijā pieaug un pieaug.1988.g.retais spēja paredzēt šodienas depopulāciju, emigrāciju, bezdarbu, nabadzību,parādus, korupciju. Kas notiek? Nejauksim sociālās normas (morāle,uzvedība,ētika),kuras katrs indivīds var mainīt – ar sociālajiem likumiem, kas ir objektīvi (gluži kā ekonomiskie) – un, kurus nezinot vai ignorējot sabiedrībai nāksies rēķināties arī ar negatīvām sekām.
    Domāsim ne tikai ekonomiskās kategorijās, tad labāk varēs izsprast notiekošo sabiedrībā un valstī.

  • varbūt, ka 1988 gadā par kapitālisma un brīvās pasaules tumšajām pusēm vēl maz runāja (un padomju presē rakstīto par sarkano propagandu uzskatīja), tomēr, cik atceros, pirmie brīdinājumi jau bija deviņdesmito gadu sākumā. protams visi mauca gāzi grīdā, ar domu – dzīvos šodien, lai rītdiena pati par sevi domā. (ne velti Vējiem līdz vēljoprojām populārs romāns latviešu tautā)

    ja es saku – beidzam liekuļot, ar to es domāju – nevajag pūst pīles par kaut kādiem trešiem ceļiem un utopijām.
    gan sociālais gan ekonomiskais likums (kas ir kā likumsakarība, nevis ekonomistu pie konkrētas situācijas pievilkti modeļi) vienīgais kas strādā ir – katram savs krekls ir tuvāks. katrs sev gribēs vairāk, it īpaši ja redzēs ka kaimiņam blakus sētā tas jau ir. un visa cīņa par vienlīdzību un līdzīgām tiesībām ir tikai šī pamatlikuma paplašinājums. tāpēc visur visos sabiedrības uzlabošanas prodžektos kā velna aste lien ārā maģiskie vārdiņi “pārdalīt, noņemt”. sociālā taisnība (ar to domājot “sociālā taisnība kā mēs to saprotam”). jo citādi nevar. ekonomikas pamat aksioma, kas ir grāmatu pamatā ir “ekonomiskās iespējas ir ierobežotas, bet vēlmes ir bez ierobežojumiem”.

    cien prof savā poverpointā saka vārdus “vebleina institūti, tikumi”. dieszin ko viņš ar to domāja, jo vebleina fundamentālajā darbā pamatnovērojums ir “lielākais tikums un cieņas avots ir labumus nevis ar darbu sastrādāt, bet iegūt ar veiksmi vai apsviedību.”

  • <rv 24.05.2011., 17:28
    varbūt, ka 1988 gadā par kapitālisma un brīvās pasaules tumšajām pusēm vēl maz runāja ……
    ========================================================
    Daudz runāja, daudz rakstīja, daudz rādīja – un smējās lielākā daļa sabiedrības, kad TV rādīja Rīgas kinostudijas filmas ''Pie bagātās kundzes'' un ''Ceplis''. Taču toreiz vēl nevarēja kādu grandiozu ''valsts nozagšanu'' īstenot, jo ''1988.gadā Latvijā vēl valdīja padomju «attīstītā sociālisma» iekārta, t.i., komunistu diktatūra.''(E.Levits)
    http://www.diena.lv/lat/arhivs/komentari-un-viedokli/parejas-periods-latvija-tuvojas-nobeigumam

  • <rv 24.05.2011., 17:28
    (..)
    ja es saku – beidzam liekuļot, ar to es domāju – nevajag pūst pīles par kaut kādiem trešiem ceļiem un utopijām.
    ========================================================
    Vajag apjēgt pašreizējo problēmu iemeslus, lai vēlreiz neatkārto pagātnes kļūdas.Vajag meklēt izeju, piedāvāt risinājumus – bez liekām emocijām, ar skaidru domāšanu.
    Galu galā jāapjēdz, ka šodienas ''mantīgo šķiras pārstāvji'' (J.Peters), var Latviju pa tādu ceļu aizvest, ka pēc gadiem 20-it šodienas problēmas desmitkāršosies.
    - Veiksme un apsviedība nav kādi netikumi, ja cilvēks esošos likumus/spēles noteikumus nepārkāpj.To jau prezidenta amata kandidāts Bērziņš, kas ir 'nekustamo īpašumu magnāts, miljonārs un lielākās pensijas saņēmējs valstī '(Diena.lv) spilgti apliecina.

  • rv
    24.05.2011., 17:28

    Būtu labi, ja ekonomika būtu eksakta zinātne. Ekonomika vairāk līdzinās filozofijai. Visa tās 300 gadīgā teorija balstās vienīgi uz pieņēmumiem, pieņēmumiem, pieņēmumiem.

    Varbūt tā tik tiešām ir pārvērtusies par ticību, reliģiju. Vismaz tā varētu spriest, lasot Jūsu komentārus.

  • edge, par to jau visu laiku rakstu, tikai citiem vārdiem. :)

    1kārt neliekuļosim, it īpaši paši sev.
    “mēs esam viņi, kas arī esam mēs”. nav nekādi “mantīgo šķiras pārstāvji”, kuri vedīs aitu baru kaut kur. tas esi arī tu, ja saki, ka veiksme un apsviedība nav netikumi, pretī smagā darba tikumam. arī bankas locekļu algas ir apsviedība, kas nepārkāpj likumu. padomā kā mainītos tava runa ja tev būtu veiksme būt viņu vietā?
    vai arī mums jāpieņem par pamatu skandināvu “Jante law” (skat viki), kas deklarē tieši pretējo.

    2kārt, centīsimies sarunāt viens ar otru un neuzmest. “lai redzu kā palīdzēt tev un tu redzi kā palīdzēt man”

    alma, visas zinātnes balstās uz pieņēmumiem, kurus tad zinātnieki cenšas pārbaudīt, vai nu ar novērojumiem vai eksperimentiem. arī ekononomika kā zinātne ir tāda, tomēr viņai grūti, jo atšķirībā no citām tai stipri lielāka saikne ar lielām naudām.

    vai mēs te pārejam reliģijas jomā? var būt, tāds iespaids var rasties, lasot manos komentāros jautājumus kas iziet ārpus “iknedēļas sprediķa un katehisma patiesībām”. neviens i necenšas apdomāt, tik mauc ar sagatavotām frāzēm pretī.

  • <rv 25.05.2011., 08:21
    edge, par to jau visu laiku rakstu, tikai citiem vārdiem. :)
    ========================================================
    Par 'to pašu' un tāpat emocionāli arī bij. premjers Kalvītis raksta:''Liekulība, kas valda politikā visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, ir milzīga,…''(Diena.lv).
    – Par 'to pašu', bet ar skaidru domāšanu operē/raksta profesori I.Brīvers un manis piesauktie/citētie profesori A.Zinovjevs,M.Mamardašvilli u.c.
    Pastāv/darbojās OBJEKTĪVI likumi (sociālie, ekonomiskie, dabas), kuru apjēgšana ir smags darbs (domāšanas) – un vēl smagāks darbs, kad arī apsviedība noder un veiksme netraucē, ir spēja panākt max labu galarezultātu. Domāsim, tad pēcāk nebūs tik briesmīgi 'jāpūš/jālielkuļo' par negatīvajām sekām kā šodien Kalvītim&mantīgo šķiras pārstāvjiem!?

  • <rv 25.05.2011., 08:21
    edge, par to jau visu laiku rakstu, tikai citiem vārdiem. :)
    ========================================================
    Latvijas finanšu ministrs arī 'par to' pašu un to pašu pilnā nopietnībā atkārto:
    ''(..)Viņš sprieda, ka kopš neatkarības atgūšanas nav izdarīta būtiska lieta – nav ticības valstij, un tas ir pārmetums gan politiķiem, gan sabiedrībai. Vilks norādīja, ka Latvija deviņdesmitajos gados zaudēja pusi ekonomikas potenciāla un pašiem grūti tikt galā, taču viņš uzskata, ka agri vai vēlu jāmainās morāles standartam.'' http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vilks-latvijas-izaugsme-bija-spilgta-ka-bolids-bet-ta-ari-beidzas-spilgti#comments

  • Lipmans: Diemžēl, jo vairāk pelna, jo mazāk izlase prātā
    – ”Savs krekls tuvāk”, par to pašu arī G.Jākobsons:
    ”…sabiedrība pakārtojās peļņai”.
    Process notiek, objektīvi likumi strādā – un sociālo normu uzlabojumi (morāle, ētika…) nepalīdzēs būtiski mainīt notikumu gaitu? Ticību var paust vārdos, taču apliecināt to darbos neizdodas un neizdodas. Kas notiek?

  • Lipmanam jau izdevies lielu daļu publikas nozombēt ar šo tēmu. Ļaunuma sakne nav hokeja atalgojumā, ar kuru te operē Lipmans (pēc savas samaitātības pakāpes). Kas sekoja līdzi notikumiem pirms Pasaules čempionāta, pamanīja gan Znaroka komandas apzināto kropļošanas politiku pret Rīgas “Dinamo”(un pēc tam startēt izlasē šī paša trenera vadībā?)
    Pamanīja arī apstākli, ka vēl nedēļu pirms čempionāta hokejisti nebija apdrošināti – Lipmans par to nerunā, jo tā ir viņa neizdarība. Ja tāda ir attieksme pret sportistiem, kāpēc lai viņi kļūtu par līķiem rijīgu funkcionāru dēļ?

  • rv
    Kā paskatās. Visu nosaka skata punkts, kas spēj attaisnot jebko. Iedomājies, tiek nogalināts cilvēks. Tas labi vai slikti? Atkarīgs no konteksta, skata punkta. Ja šis cilvēks bijis ienaidnieks, uzbrucējs, apdraudējis dzīvību … un līdzīgos gadījumos, nogalināšanai būs pozitīvs vērtējums, bet ļoti daudzos gadījumos tas būs noziegums. Sarežģīsim uzdevumu. Uzbrucējs. Ja tas pārstāv spēka struktūru, kura pilda uzdevumu, tad rīcības vērtējums būs diametrāli pretējs kaujinieku un cietušo skatījumā. Zaglis taču arī bieži vien iet zagt ar domu, ka no daudzuma ņemot nieku, nevis zog, bet dala lieku. Tādas rīcības vērtējumi zaglim un zagšanā iesaistītajiem būs pretēji apzagtajiem. Līdzīgi var runāt par nacionālistiem un internacionālistiem, kurus tagad dēvē par globālistiem. Par partijām, ekonomikām, uzmešanām un ļoti daudzām lietām. Tāpēc es domāju, ka, attīstoties demokrātijai, mēs nonāksim pie dažādu atsevišķu grupu interesēm. Karos nevis valstis, bet neizbēgami savstarpēji konfliktēs cilvēku grupas. Pirmatnējiais bars attīstības spirāles nākamajā vijumā. Un sāksies viss no gala….
    …………………..

    Demokrātija jeb indivīda egoisms šajā sabiedriskajā iekārtā tiek pieļauts tikai “skrūvītes” stadijā. Tiklīdz “skrūvīte” vēlas saskrūvēties ar citām skrūvītēm, demokrātija beidzas un sākas autoritārs viena tipa skrūvīšu diktāts. Bet vairums par to neaizdomājas un tikai bļauj – demokrātija, demokrātija, taisnība mana! Taisnības taču nav ,tā ir subjektīvs jēdziens, kas atkarīgs no puses, kurā tu karo, par kuru baronu vai par kuru caru. Vai vienkārši – ideju un vietu zem saules.

  • <Indulis 26.05.2011., 22:27
    (..)
    Taisnības taču nav ,tā ir subjektīvs jēdziens,kurā tu karo, par kuru baronu vai par kuru caru. Vai vienkārši – ideju un vietu zem saules.
    ========================================================
    Patiesības arī nav? Jebšu visu patiesību neviens mirstīgais nespēj saredzēt visās tās dziļumā un plašumā?
    - Redz, kā iznācis šais pēdējos divdesmit gados, kad I.Brīvera aprakstītā modeļa ''sociālisms'' Latvija pārgāja uz ''kapitālisms'' : ''(..)Mēs Latvijā esam izveidojuši pārāk nevienlīdzīgu sabiedrību.'' J.Ošlejs ('Haoss ir īstais brīdis'.04.11.2009.)
    http://citadiena.ir.lv/2009/11/04/haoss-ir-ideju-istais-bridis/
    – Gribējām kā labāk – iznāca….Brīvera kunga paaudze, kas organizēja un iedvesmoja uz lielajām pārmaiņām jau gribēja kā labāk, taču iznācis ir tas, kas iznācis. Uzticēsimies vēlreiz?

  • <lurike 26.05.2011., 11:07
    Lipmanam jau izdevies lielu daļu publikas nozombēt ar šo tēmu. Ļaunuma sakne nav hokeja atalgojumā, ar kuru te operē Lipmans (pēc savas samaitātības pakāpes).
    ========================================================
    Es gan turoties pie raksta tēmas,ko citu mēģināju akcentēt – objektīvi pastāvošie likumi (ekonomiskie;sociālie)ir jāņem vērā,lai īstenotu savus plānus/nodomus.Sabiedrība pakārtojās peļņai, taču ja Latvijas hokeja izlases piemērā mēs redzam negatīvu rezultātu (vājš sniegums), tad Siguldas novadā var sasniegt pozitīvu galarezultātu http://mod.la.lv/main1.php?id=4560732
    - Sabiedrība (sabiedrības vairākums) var saprātīgi rīkojoties panākt vēlamo, vai vismaz mazināt negāciju (krīzes)postošās sekas.

  • Ar Brīvera kunga rakstu saistītais:
    Lembergs: tautsaimniecība ir bērns, kurš prasa rūpīgu aukli
    http://zinas.nra.lv/latvija/politika/48091-lembergs-tautsaimnieciba-ir-berns-kurs-prasa-rupigu-aukli.htm
    p.s.
    Cilvēki, kas ņema aktīvu dalību atmodas, dziesmotās revolūcijas un 1990-o gadu paŗmaiņās (pārejo no soc-uz kap.modeli),tagad arī vēlās iet ”trešo ceļu”. Loģiski, likumsakarīgi un saprātīgi,taču viens mans liels ”BET” šai sakarā. Latvija jau kopš 1990-iem gadiem ir gājusi ”trešo ceļu” (ieceres – sk.VVF runu 1994.g.18.novembrī), tāpēc jau tagad tās konsolidācijas u.c. pasākumi, lai Latvija iekļautos kopējā ES ”kapitālisma” modelī.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.