J.Kučinskis: ‘Mācīsimies lasīt starp rindām un – gatavosimies!’

Eiropas Komisijas viceprezidents transporta jautājumos Sīms Kallas un Starptautiskās ekonomikas Petersena institūta eksperts Anders Aslunds diskusijā atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes nodrošināšanā. A.Aslunds norādīja, ka Baltijas valstis ir paraugs citām Eiropas valstīm ekonomikas krīzes pārvarēšanā un izaugsmes veicināšanā,” lasām 14. maijā „Dienā” publicētajā rakstā „Dombrovskis konferencē Tallinā uzsver Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā”. Vai pēc šādas uzslavas siltums un pacilāts lepnums ielīst katra Latvijas patriota sirdī?

Kad mūs pēdējo reizi tā slavēja un sumināja? Vai tas nebija 2006. – 2008. gados, kad Latviju dēvēja par „Baltijas tīģeri” un rakstīja par Latvijas „ekonomisko brīnumu”, kas izpaudās lielākajos IKP pieauguma tempos visā Eiropā? Un kas sekoja tūlīt pēc tās slavēšanas?

Dievs, pasargi mūs no augsta IKP!
Galvenais rādītājs, pēc kura neoliberālajā tirgus ekonomikā vērtē sasniegto līmeni, ir Iekšzemes kopprodukts jeb IKP, kas atspoguļo kopējo naudas apgrozījumu valsts teritorijā noteiktā laika periodā. Mēs esam radināti priecāties par IKP pieaugumu, taču cik tāds prieks ir pamatots un atbilst tautas interesēm?

Par piemēru ņemsim divas ģimenes – ģimeni A un ģimeni B. Ģimene A ir saticīga, ar augstu morāli, priekšzīmīgu veselību un darba tikumu. Abi pieaugušie ne tikai strādā sabiedrībai derīgu darbu un ir izpalīdzīgi, bet uztur arī iespaidīgu mājas saimniecību: paši iekopuši dārziņu un nelielu lopu kūti, ēdienu gatavo mājās, lielā mērā no pašu audzētiem produktiem, katru vasaru ziemai savāc sēnes, ogas un ārstnieciskās tējas, ģimenes rūpēs iesaistot arī savus bērnus, kurus radina pie atbildības. Visi ir veseli un dzīvespriecīgi, kā arī solidāri ar saviem tuvākajiem kaimiņiem. Visu, ko var paveikt paši, dara paši.

Savukārt ģimene B ir gandrīz izjukusi un nesatiek. Abi vecāki gan raujas vairākos darbos, bet savus bērnus gandrīz neredz. Lai izpirktu savu vainu, bērni tiek piekukuļoti: nopirkti jaudīgākie datori, DVD iekārtas, pleijeri un stilīgi mobilie un drēbes, kā arī dota dāsna kabatas nauda. Tēvam patīk iedzert vai naudu nospēlēt kazino. Māte brīvo laiku pavada lielveikalu ķemmēšanā (šopingā), rūpēs par modernu apģērbu, rotām un kosmētiku. Abiem patīk jautras kompānijas un pasēdēšanas prestižos restorānos. Protams, abi grimst parādos, draud ieķīlātās mājas un mantotās vasarnīcas izūtrupēšana, nesen atklājies, ka bērni blēņojas ar narkotikām un arī palikuši parādā, sieva gatavojas ierosināt šķiršanos, meklē izdevīgāko variantu, kā sadalīt kopīgo mantu utt.

Kā jūs domājat, kura no šīm ģimenēm vairāk ceļ IKP? Protams, ka ģimene B. Ģimene A no neoliberālās sistēmas viedokļa ir neproduktīva. Ja tādu ģimeņu būtu daudz, valsts IKP sāktu krist, tāpēc no makroekonomiskās stabilitātes viedokļa tādu ģimeņu vairošanos nedrīkst pieļaut, kas arī tiek visādiem līdzekļiem darīts.

Tā mēs varam izsekot katru dzīves jomu un secināt, kas ir labs priekš IKP. Sabiedrība ar veselīgu dzīvesveidu un labu slimību profilakses sistēmu ir nerentabla, jo maz tērē zālēm un dārgām procedūrām, bet slimīga sabiedrība ar ielaistām kaitēm un lielu zāļu patēriņu būtiski kāpina IKP. Individuālistiska, savstarpēji konkurējoša vientuļnieku sabiedrība, kas sirgst ar visām iespējamām atkarībām, būtiski kāpina IKP, bet solidāra, pašpietiekoša sabiedrība ar stiprām ģimenēm, kas sadarbojas kopējam labumam (stiprinot vietējo ekonomiku), ir nerentabla. Piesārņota daba ir rentabla, jo ļauj par naudu tirgot it kā tīrus resursus, piemēram, ūdeni pudelēs, kā arī vairo dažādas alerģijas un slimības, kas ceļ medicīnas pakalpojumu apjomus. Labas preces IKP neceļ, jo kalpo ilgi, bet sliktas preces ir izdevīgas IKP celšanai, jo bieži jāremontē vai jānomaina. Katra vietējā vai nacionālā ekonomika ir nerentabla, jo cilvēkus padara neatkarīgus no starptautiskajām korporācijām, bet vietējās ekonomikas sagraušana ir rentabla, jo būtiski ceļ IKP. Taupība un saimnieciskums gremdē IKP, bet izšķērdība, korupcija un parādi IKP kāpina. Ja visi ir iedzīti parādos, aug augļotāju bagātība, jo visiem nepieciešams aizņemties un maksāt aizvien pieaugošus procentus. Neierobežotas spekulācijas un mahinācijas ar vērtspapīriem vislabāk ceļ IKP, bet godīgs, sabiedrībai derīgs darbs ir nerentabls, tāpēc attiecīgie strādnieki tiek atalgoti viszemāk, bet spekulanti plaukst (pastudējiet Lato Lapsas savākto Latvijas miljonāru sarakstu). Labas algas ir sliktas priekš IKP, jo cilvēkus padara turīgus, neatkarīgus no kreditēšanas, bet zemo algu politika ir izdevīga IKP, jo cilvēkus padara atkarīgus. Zemas cenas (atbilstošas izmaksām un mērenam tirdzniecības uzcenojumam) ir sliktas priekš IKP, bet uzpūstas cenas (liels tirdzniecības uzcenojums, monopols, daudz starpnieku) ir labas, jo palielina IKP. Vietējā ekonomika ir slikta, jo mazinās transporta, uzglabāšanas un dažādu starpnieku izmaksas, bet globālā ekonomika ir laba, jo pieaug transportēšanas, starpniecības izmaksas, cenu var uzpūst biržās. Globālā ekonomika ceļ IKP un dod peļņu starptautiskām korporācijām. Līdz ar to globalizācijas periodā krasi pieaugusi polarizācija starp bagāto saujiņu katrā sabiedrībā un nabagajiem (vidusslānis izzūd), starp bagātajām un nabagajām valstīm.

Gatavosimies grūtiem laikiem
Kad PSRS laikos televīzijā rādīja kadrus par labu kokvilnas ražu Vidusāzijas republikās, tad varēja gaidīt, ka no veikaliem pazudīs kokvilnas izstrādājumi: palagi, pārvalki u.c. Kad Latviju 2008. gadā dēvēja par „Baltijas tīģeri”, bija jāgatavojas finanšu sistēmas sabrukumam un finansiālās bardzības pasākumiem. Ja tagad Latviju atkal slavē, tad jāprot lasīt starp rindām un jāgatavojas visļaunākajam.

Latvija gandrīz pilnībā atdota starptautiskajām korporācijām, mēs vairs sevi neapgādājam ar pašu nepieciešamāko. Pat pārtika lielākoties tiek importēta (lai gan vismaz 750 000 hektāru Latvijas zemes netiek apsēta), pārtikas cenas atkarīgas no starptautiskās tirdzniecības un spekulācijām biržās, bet stāvoklis pasaulē pašlaik ir ārkārtīgi saspringts un nestabils, tikai vēsturnieki nākotnē konstatēs, tieši kurā gadā faktiski sācies III pasaules karš. Lielveikali pieder ārzemniekiem un šiem veikaliem nav noliktavu ar lielām rezervēm. Kad sāksies panika, veikalu plaukti paliks tukši pāris dienās.

Tātad, cik vēl iespējams, jāsteidz apsēt pieejamās zemes platības. Jākooperējas ar tiem, kam ir zeme, un ar tiem, kas gatavi strādāt. Vienlaikus nesteidzoties jāiepērk produktu krājumi ar ilgu glabāšanas laiku, kamēr tie vēl brīvi pārdodas veikalos. Tikai bez panikas – lēni un pakāpeniski jāveido krājumu rezerves.

Tāpat jāiepērk visnepieciešamākie medikamenti un pirmās palīdzības līdzekļi. Vēlams iegādāties labu velosipēdu ar rezerves daļām, kuru varēs lietot, kad benzīna un dīzeļdegvielas cenas kļūs nepieejamas. Jāiegādājas instrumenti, kurus var izmantot bez elektrības, jāapgūst kāda prasme, ar kuru varēs pelnīt grūtos laikos. Tāpat silts apģērbs un siltināšanas līdzekļi gadījumam, ja pilsētu mājas vairs netiks apkurinātas. Ar kaimiņiem un citiem vietējiem iedzīvotājiem jāveido sadarbības, pašpārvaldes un drošības struktūras, jo juku laikos policija nedarbosies.

Vārdu sakot, jāapdomā, kā varēsim dzīvot un izdzīvot ekstremālos apstākļos.

Ko tad, ja es kļūdos un tādi grūtie laiki nemaz nepienāks? Tad varēsim pateikties

Dievam un būt priecīgi par prasmēm un resursiem, kurus būsim ieguvuši šajā sagatavošanas procesā.

Latviju var glābt „ēnu ekonomika”
Lasīsim minēto rakstu tālāk: „Premjers [V.Dombrovskis] norādīja, ka būtisks ekonomikas stabilizācijas priekšnosacījums ir cīņa ar ēnu ekonomiku.”

Būsiet jau ievērojuši, ka „lasīšana starp rindām” parasti nozīmē tekstu saprast otrādi. Ja starptautiskajām korporācijām kalpojošais V.Dombrovskis sola cīnīties ar „ēnu ekonomiku”, tas šai gadījumā nozīmē, ka tieši ēnu ekonomikā meklējams mūsu glābiņš.

Latvijas ekonomika Dombrovska vadībā ir tik tālu „atlabusi”, ka cilvēkiem vairs nav naudas pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai. Kā esmu aprādījis jau citos rakstos, notiek mērķtiecīgs genocīds pret Latvijas tautu, bet mums ir tiesības aizstāvēties.

Latvijas ekonomika faktiski ir iznīcināta. Jau tiek gatavota pēdējo mūsu uzņēmumu un infrastruktūras izpārdošana starptautiskajām korporācijām. Pārējais jau pieder starptautiskajām korporācijām, sākot no bankām un lielveikaliem, beidzot ar dabas bagātībām, kuras izsaimnieko ārzemnieki, diemžēl ar mūsu līdzdalību.

Korporācijas ir sociopātiski uzņēmumi, kuru galvenais mērķis ir maksimāla peļņa anonīmiem akciju turētājiem un galvenajiem pārvaldniekiem, pat ja tas nozīmē veselu valstu iznīcināšanu, tautu izmērdēšanu un pārvietošanu (deportāciju). Korporācijas pēc definīcijas nedrīkst dot labumu sabiedrībai, kuru tās kolonizējušas, jo labums sabiedrībai nozīmētu atņemt daļu labuma korporācijas īpašniekiem. No korporāciju viedokļa tas ir noziegums pret brīvā tirgus principiem un „svēto īpašuma tiesību” pārkāpums.

Cilvēkiem, kas strādā korporācijās, ir jāatsakās no visa: cilvēka tiesībām, vārda brīvības, sirdsapziņas. Stājoties darbā kaut vai parastā lielveikalā, darbinieks paraksta kontraktu, kurā apņemas sargāt korporācijas noslēpumus un visos gadījumos ievērot korporācijas intereses. Šo kontraktu var izmantot pret nogrēkojušos darbinieku tiesā. Ja darbinieks mēģina izrādīt patstāvīgu iniciatīvu, pat ja šī iniciatīva domāta korporācijas interesēs, šāds darbinieks tiek nekavējoties atlaists. Arodbiedrību darbība korporācijās netiek pieļauta. Korporatīvās sistēmas apkalpotāji arī paši vai nu ir, vai ir spiesti būt sociopāti (skat. manu rakstu „Sociopāta profils”). Svaigs piemērs tipiskam sociopātam ir SVF izpilddirektors Dominiks Stross Kāns (skat. „Dienas” rakstu „Aizdomās par izvarošanas mēģinājumu aizturēts SVF izpilddirektors Stross-Kāns”). Ja korporācijas pārņem valsts pārvaldi, tad tas jau ir fašisms, kuru arī pats Benito Musolīni raksturoja kā korporāciju saplūšanu ar valsts varu. Jā, Latvijā valda fašisms.

Ja valdību šajā korporāciju pārvaldītajā telpā var uzskatīt par koloniālo administrāciju, kas apkalpo korporāciju intereses, tad korporāciju darbinieki faktiski ir korporāciju vergi. Arī daudzi šķietami neatkarīgi uzņēmumi, piemēram, kāds mežizstrādes SIA, faktiski kalpo korporācijām kā subkontraktori. Viss, ko nekontrolē korporācijas, no korporāciju viedokļa ir „ēnu ekonomika”. Sadarbojoties ar korporācijām, piemēram, sadarbojoties ar ārvalstu bankām vai lielveikaliem, mēs faktiski uzturam šo korporatīvo sistēmu. Bez mūsu – parasto pilsoņu – sadarbības korporācijas vienkārši nespētu iesakņoties un gūt varu.

Tauta, kas nokļuvusi korporāciju verdzībā, bet vēlas no šīs verdzības atbrīvoties, var izvēlēties divas galvenās stratēģijas: 1) pēc iespējas boikotēt korporācijas; 2) attīstīt savu vietējo un nacionālo ekonomiku. Tieši šo vietējo vai nacionālo ekonomiku V.Dombrovskis nosaucis par „ēnu ekonomiku”, kurai viņš pieteicis karu, aizstāvot starptautisko korporāciju intereses. Šo momentu ir ļoti svarīgi saprast – tā ir atbrīvošanās frontes līnija. Tāpēc nevajag rakstīt naivas petīcijas koloniālajai administrācijai (skat. lauksaimnieku „Atklāto vēstuli”), bet jāķeras pie Latvijas atbrīvošanas pašiem.

Lai ēnu ekonomikas attīstība būtu sekmīga, mums jāmaina sava vērtību sistēma. Ja korporatīvā sistēma mums potē alkatīgu individuālismu, tad mums jāizvēlas altruisms, ģimenes, kopienas un sociālās vērtības. Ja korporatīvā sistēma mums potē savstarpēju konkurenci, tad mums jāizvēlas sadarbība jeb kooperācija kopīgā labuma sasniegšanai. Ja korporatīvā sistēma mums potē patēriņa kultu, tad mums par galveno jāizvēlas radoša darbība un reālu vērtību radīšana. Ja korporācijas māca, ka galvenais dzīvē ir nauda, tad mums jāizvēlas rūpes par saviem tuvākajiem, kuras bieži var paust bez naudas starpniecības. Ja korporācijas mūsu dzīvi pārsātina ar reklāmām, tad mums jāizvēlas izglītība un garīgs briedums. Ja korporācijas vēlas piespiest pirkt ārvalstu preces, tad mums jāizvēlas ražot savas. Utt.

Motivācijas var būt dažādas, bet faktiski ēnu ekonomika Latvijā jau pastāv. Atliek tai piešķirt atbrīvošanās cīņas un valsts neatkarības atjaunošanas raksturu, kā arī vērst plašumā. Apstākļos, kad pret mūsu tautu ir vērsts genocīds, ēnu ekonomika ir attaisnojama un morāla, bieži tā ir vienīgā iespēja izdzīvot, izglābt no bojāejas savus tuvākos, izglābt no depopulācijas un iztirgošanas veselus valsts reģionus.

Kā to darīt praktiski?

Mums ir daudz cilvēku bez darba un daudz cilvēku ar nepietiekamiem iztikas līdzekļiem, kurus turklāt koloniālā administrācija korporāciju interesēs žņaudz ar nepanesamu nodokļu un citu finansiālo žņaugu nastu (skat. „Dienas Biznesa” rakstu „Zemnieki spiesti maksāt dubultā”).

Piemēram, dzīvo šāds nožņaugšanai paredzēts zemnieks, kuram aug bērni. Bet blakus dzīvo darbu pazaudējusi skolotāja. Lai abi varētu izdzīvot, zemnieks apņemas skolotāju apgādāt ar kartupeļiem un dārzeņiem, bet skolotāja apņemas mācīt zemnieka bērnus. Katrs saņem savu pakalpojumu, bet nekāda nauda netiek lietota, nedz nodokļi maksāti. Turpat blakus pagastā vai pilsētā dzīvo arī citu amatu pratēji un vērtību ražotāji; feldšeri, ārsti, veterinārārsti, bērnu pieskatītāji, kopēji, kādas prasmes apmācītāji, amatnieki, kalēji, auto remontētāji, audēji, arāji, pārtikas pārstrādātāji utt. Viņi visi var vienoties apmainīties ar saviem ražojumiem un pakalpojumiem, apejot korporatīvo sistēmu un balstoties uz savstarpēju uzticību. Ja to darīsim mērķtiecīgi un plaši, faktiski mēs izveidosim alternatīvu norēķinu sistēmu, kas daudziem ļaus izdzīvot, nebraukt uz ārzemēm, negrimt nabadzībā un bezcerībā, saglabāt ģimeni utt.

Iesākumā šī alternatīvā norēķinu sistēma būs tikai kā papildus sistēma oficiālajai, bet ar laiku tieši šī sistēma, kuru šodien nicinoši dēvē par „ēnu ekonomiku”, kļūs par pamatu brīvās Latvijas tautsaimniecībai.

Angļu valodas pratējiem vēlos ieteikt pāris interneta vietnes, kurās par šiem jautājumiem var iegūt plašāku informāciju: „Living Economies Forum”, „Life Incorporated”.


Jānis Kučinskis


  • Jāni, kādēļ tā noniecini Andreja Lucāna vēstuli!? Vai tad tu pats pirms pāris mēnešiem ko līdzīgu nedarīji saistībā ar Latvenergo tarifiem? Labi.. neatbildi.. Nav tik svarīgi. Vēlējos tik uzsvērt to, ka rezolūcijas, atklātās vēstules, rakstus, ideju apkopojumus, prezentācijas u.tml. IR DERĪGI RAKSTĪT/VEIDOT. Tikai pašiem autoriem jārēķinās, ka lielākais ieguvums no tā visa ir IEDZĪVOTĀJU INFORMĒŠANA un domātspējas atmodināšana. Un runājot par “jāķeras pie Latvijas atbrīvošanas pašiem”, cik man zināms, A.Lucāns tik tiešām vispirms ir DARĪTĀJS un tikai tad ‘vēstuļu rakstītājs’.

  • Vēstules izklāstošo saturu un rūpes par Dzimteni nenoniecinu, bet lūdzoša vēršanās pie koloniālās administrācijas marionetēm – patiešām naiva. Viņi kā narkomāni turēsies līdz pēdējam pie saviem ārvalstu saimniekiem.
    Manuprāt, jāmodina un jāorganizē tauta, tad arī administrācijai nebūs citu variantu.
    Cik jau tādu vēstuļu un pat koncepciju tie pakalpiņi nav sametuši miskastē? Cik var atkārtot to pašu darbību, labi zinot atbildi? Cik var tēlot, ka tā Latvijas valdība, kas mūs pārstāv?
    Arī Tautai Pietiek gadījumā iesniegšanu atbalstīju vienīgi kā ultimātu, kuru jāīsteno pašai tautai. Diemžēl tā grupa izjuka pati.
    Varētu būt lietderīgi gan koloniālajai administrācijai, gan ārvalstu pārstāvjiem iesniegt tautas memorandu, kurā izskaidrojam savu pozīciju un brīdinam, ka jebkādas vienošanās kolonizācijas (uzņēmumu, zemes izpārdošanas)nolūkos nākotnē tiks pasludinātas par nelikumīgām un spēkā neesošām. Vienkārši jābrīdina, lai zina, ka šīs rosības notiek pret tautas gribu un agrāk vai vēlāk tiks atzītas par nelikumīgām.
    Nekas nav jāprasa, tikai jābrīdina, ka viņi veic genocīdu un pie pirmās iespējas tiks par to sodīti.
    Ja iespējams saorganizēties, atbalstītu arī Latvijas zemes un uzņēmumu sargāšanu, arī fizisku sargāšanu. Apmēram tā, kā Bolīvijā (varbūt sajaucu valsti) nosargāja un Behtelam atņēma izpārdotās ūdens apgādes sistēmas.

  • sānkomentārs Ivo rakstītajam.

    personīgi es esmu šokēts (vai arī vienkārši apstulbis) par motivācijām un argumentiem, kas parādās šajās aicinājumu vēstulēs. man nav skaidrs, vai tā ir nejaušība, vai apzināta darbība – saukt baltu par melnu, neesošu par esošu un tā tālāk. nu īsti Orvela 1984 stilā!

    Lucāna vēstules negribu komentēt (var tikai pabrīnīties par viņa matemātiku un ideju ka bankai jārada nauda), par piemēru izmantošu tautas foruma pirmajā lapā šobrīd redzamo Piebalgas aicinājuma sākumu.

    globalizācija, kas parāda valdošās elites nespēju kontrolēt? (ak tā? manuprāt novērojams tieši pretējais!)

    robotizācija ievadot tirgus attiecības beigu posmā? (kas tiek domāts ar beiguposmu? debesis uz zemi nokritīs? ekonomika beigsies? da nekas nebeigsies, viss turpināsies, gluži tāpat kā pēc marksa kapitāla un kompartijas manifesta)

    demogrāfija veicina ģimenes vitālās lomas atgriešanos sabiedrībā? (veicina? really? pēc kādiem datiem tas ir pasakāms? vai arī kārtējā vēlamā uzskatīšanu par esošu)

    utt, utjp, jaunā sabiedriskā apziņa, jaunās sabiedriskās attiecības (gluži kā no 30-40 gadu vecām padomju mācībgrāmatām norakstīts)

    tā vien liekas, mēs dzīvojam katrs savā paralēlā nesaistītā realitātē.

    JāņaK pozīcija tomēr ir tuvāka tam, ko reāli apkārtnē varu novērot. ne visam var piekrist, bet vismaz redzams, ka sākumapsvērumi ir līdzīgi un saprotami. (jēga ir tikai kopīgai cīņai, jēga ir katra personīgā labuma akumulēšanai, lai to varētu izmantot tieši tur un tieši tā, kā katrs uzskata par vajadzīgu. šai gadījumā arī viens ir cīnītājs. katrs kas pats sevi izvilcis no purva un radījis sev šimbrīžam drošāku pamatu zem kājām)

  • J.K. uzrakstījis labu rakstu, galvenais salīdzinoši īsu. Tiešām viņa pieminētie faktori labvēlēgi ietekmē IKP rādītājus. Bet importa preču tirgus atbalstam un savas ražošanas bremzēšanai ir noteikti arī tieša materiālā ieinteresētība. Neticu, ka Šlesers par Rimi tīklu ievešanu Latvijā, nesaņem dividentes no lieltirgotāju peļņas. Neticu, ka Šķēle vēl tagad neko nesaņem no Dānijas cukura, par Latvijas cukura ražošanas likvidēšanu un Latvijas tirgus nodošanu viņu rīcībā.
    Arī es ne mazākā mērā neticu, ka var pie varas esošos ietekmēt. Labākā gadījumā ar Bez Tabū palīdzību var likt kādu bedri aizbērt vai cauruli salabot.
    Lai attīstītu lauksaimniecību, ir jānovērš visi iemesli, kāpēc lauki iznīka. Esmu Breša laika pensionēts zemnieks un ļoti labi zinu situāciju. Jau tā tik ļoti augstajām izejvielu cenām, kā piem. degvielai, minerālmēsliem, ķīmijai liek klāt vēl PVN un akcīzi, ka jau vairs nav iespējams viņas nopirkt un vienkārši jāsašaurina ražošana.Tikai tad, kad visi šie iemesli tiks novērsti, varēs sākt cilvēkus aicināt atpakaļ uz laukiem. Paši redziet cik ļoti attīstīts ir visdažādāko dārzeņu tirgus un arī tikai vasarā. Bet kāpēc nav tikpat plašs piena un gaļas iztrādājumu privātais tirgus un galvenais arī ziemā? Tas redziet ir citu, pie varas esošo peļņas lauciņš. Tikai nomainot pie varas esošos vadošos politiķus, varēsim kautko mainīt un neturpināt Godmaņa iesākto Latvijas sagrāves kursu.

  • Uzskatu ka J.K aicinājums ir ļoti labs un ir liela nepieciešamība steidzami to veikt. Par cik J.K ir liela pieredze rakstīt šāda tipa rakstus memorandus u.c. aicinu jūs to uzrakstīt. Tikai tam būs maza vērtība ja nebūs iespējams apvienot vienotam mērķim visas citas aktīvās “grupas”. Nav ko lūgties – vienreiz jāsaprot – viņi ir kangari – mūsu ienaidnieki.
    http://www.youtube.com/watch?v=MXQozTxQSiE

  • <rv 17.05.2011., 08:17
    (..)
    tā vien liekas, mēs dzīvojam katrs savā paralēlā nesaistītā realitātē.
    ========================================================
    'Tāpēc no viņu augļiem jums būs tos pazīt' –
    - 'Atklātās vēstules…' parakstītāju augļi ir viegli atrodami,vajag tik statistiku papētīt un apkārt paskatīties. Latviešu skaits, laikā no 1959. līdz 1989. gadam pieauga par 90 tūkstošiem http://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_Latvia
    - un skolas cēla, ražošanas uzņēmumus, bibliotēkas, dzīvojamos namus, slimnīcas, kuģus u.tt., utml – netikai Jāņa_K jauniešu paaudzi lielajā dzīvē ar stingru pamatu ievadīja.
    Tagad ''gudri'' kritizēt sirmos vīrus un sievas, ka viņi izvēlas šādu pilsoniskās aktivitātes/rīcības formu? ''Gudri'' pamācīt par šodienas situācijas izpratni?
    Šorīt par t.s. ''cīnītājiem'' Latvijas Radio dzirdēju – staigā ar lūgumrakstiem jaunie liepājnieki no vienas ministrijas uz otru……

  • <KANDESA 17.05.2011., 09:36
    Uzskatu ka J.K aicinājums ir ļoti labs un ir liela nepieciešamība steidzami to veikt.
    ========================================================
    D.Turlais,ģenerālis:''Dodiet pilnvaras, um mēs….''
    Kādu un kā gaida pavēli šodienas 20-gadīgie, kas uzauguši brīvībā un brīvā valstī dzīvo?
    Viena padoms-ieteikums aktīvai rīcībai, kas tika izteikts jau 2009.gadā:''(..)Līdz Saeimas vēlēšanām palicis gads, vajadzētu nodibināt jauniešu partiju, kurā biedri nedrīkst būt vecāki par trīsdesmit gadiem. Tāpat kā 60.gados — netici nevienam, kas vecāks par trīsdesmit! Jaunie nav sasmērēti ar shēmošanu. Tā ir vienīgā cerība. Jo visi, kam ir vairāk, ir bijuši spiesti tajā piedalīties.''
    Alvis Hermanis. Sēžam tranšejās. Atšaudāmies
    http://www.diena.lv/lat/izklaide/kd/sezam-transejas-atsaudamies

  • Paldies par rakstiņu!

    Ja griba būs, būs arī darbi.

  • KANDESA
    17.05.2011., 09:3

    http://www.youtube.com/watch?v=MXQozTxQSiE

    Īsi un kodolīgi! Tas ir pats galvenais!!!

    Kā sauc to biedrību, kura šo mērķi izvirzījusi par galveno?

  • Kučinska rakstiem ir viena īpatnība- tie līkumo kā zaķīši no viena stūra uz otru. Tāpēc pieķeršos tikai vienai domai – kāpēc mūs slavē ekonomisti?
    Tāpēc ka vēl nav dotas pilnvaras iegūto tērēt visaptverošiem pabalstiem . Ušakovs jau grib atgūt iztērēto no valsts budžeta.
    Paldies Dievam, ka vēlēšanas vēl tik tālu, ir iespējas nepadoties kārdinājumiem un nepirkt balsis no nestrādājošiem, kuri vasaras darbus lauku saimniecībās uzskata par moderno verdzību.
    Jā, un cik eiro Kučinskis ir atvēlējis Mārtiņa Brūveļa projektam?

  • edge,
    kaut kā īsti nesaprotu, vai man jāpietur mute tik dēļ tam, ka vīriem sievām sirmas galvas? (it īpaši tamdēļ, ka viņi bij tie, kas darīja lietas neatkarības pirmajos gados – likvidēja dalīja un “ar pastalām kājās no padomju kārtības muka”. tiklab kā pirms tam ar tādu pašu entuziasmu partijas vadībā skolas rūpnīcas un ko tur vēl cēla.)
    cik nu stingrs pamats jaunai paaudzei ielikts – varam redzēt. (vienu konkrētu personu no Lucāna vēstules parakstītājiem personiski pazīstu, pamatskolas gados viņš man bij diezgan nopietna autoritāte. tagad – kastolaizin. jāaizbrauc uz laukiem un jāpaprasa ko cilvēks domā.)

  • jāni, vai esi domājis par filmu, kurā izklāstītas šīs idejas?

  • Uhhhhh,
    aiziet – īsi. Kaspar – tu varētu uzņemties filmas uzņemšanas menedžēšanu – es palīdzēšu, cik varēšu.
    Ƹ̵̡Ӝ̵̨̄Ʒ
    Jānim.
    Kā zināms, ideju, paņēmienu, metožu, koncepciju un sistēmu maiņa notiek stipri lēnāk nekā radiācijas līmeņa maiņa vienām marta dienā Fukušimas apkārtnē.

    Cik daudz viens trūcīgais var iedod otram trūcīgajam? Cik daudz otrs trūcīgais var paprasīt pirmajam trūcīgajam? Cik liels ir labums no tā, ka divas trūcīgas valstis, pilsētas, ciemi, ģimenes vai cilvēki baigi sadarbojas viens ar otru? Ne tā?

    Kā esošajā klibajā iekārtā NEvardarbīgi (tātad ne vairāk vardarbīgi, kā viņi paņem no mums) paņemt no bagātajiem (indivīdiem, ģimenēm, pilsētām, valstīm, korporācijām) to, ko viņi ir paņēmuši no nabagajiem?

    Kā pasaueles lielāko spēku – fašismu (uzņēmumu saaugšanu globālā valdību/uzņēmumu tīklā) jeb korporatīvismu pārvērst radošā nevis destruktīvā kustībā?

    Cīnīties pretim, mēs zinām, ka nav jēgas, jo viņiem ir visi rīki – skaties, kā gribi – sākot no prātu kontroles, ķermeņu kontroles un dzīvības/nāves ieročiem.

    Vai tiešām kāds domā, ka pietiks ar ignorēšanas un nesadarbošanās taktiku?

    Vai ir iespējams, ka cilvēki, kas vada šo korporatīvo mudžekli, NAV ar ļauniem nodomiem – kontrolēt, iznīcināt, pakļaut, sagraut un iznīdēt visu? Varbūt, ka viņi, līdzīgi, kā bezpilotu lidmašīnu vadītāji/iznīcinātāji, kas nolīdzina gar zemi Tuvos Austrumus, ir tik ļoti attālināti no realitātes un “saprogramēti”, ka neapzinās sāpes, kuras tie ģenerē?

    Kas notiks, ka šādu “programmu” vadīti cilvēki tiks Pilnībā atstāti bez ievērības vairojamies?
    Vai novēršanos, izolēšanos un ignorēšanu no iepriekš minētā fenomena var salīdzināt ar izlikšanos, ka eksponenciāla maniaku/izvarotāju skaita palielināšanās pasaulē ir šo pašu maniaku problēma?
    Ƹ̵̡Ӝ̵̨̄Ʒ
    Kas notiks, kad “gudrie – atmodinātie” pārējie ar saviem mazajiem lieliskajiem izdzīvošanas plāniem paliks pamatīgā mazākumā?
    *
    Paldies par uzmanību.
    Tā turpināt.

  • Aigar- viņi jau ir mazākumā – vairākums paši savu valodu negrib aizstāvēt, jo B—- taču ierasts!

  • <rv 17.05.2011., 11:52
    edge,kaut kā īsti nesaprotu, vai man jāpietur mute tik dēļ tam, ka vīriem sievām sirmas galvas?
    ========================================================
    Nesaproti? Varbūt konsultējies ar saviem vecākiem un/vai vecvecākiem? Spriežot pēc tava rakstītā, tad vecāka gadagājuma cilvēkus 'lielā godā un cieņā turi, tā kā ilgi un labi vēl dzīvosi'.Pirms konsultējies ar saviem tuvajiem – savās acīs spogulī ieskaties, kas zin', varbūt ko ieraudzīsi (lielāku par pastalām)?

  • Janis_K.
    16.05.2011.,23:03
    Manuprāt, jāmodina un jāorganizē tauta…
    ——————————————————
    Pašlaik pamodināta tauta spēj vienīgi izdauzīt logus Saeimā. Tauta ir jāizglīto. Lai vērā ņemamā tautas daļa sāk saprast, kas notiek un kā lietam jānotiek. Tu savos rakstos, pagaidām atbildi tikai uz pirmo daļu. Nojaušu, ka par to, ka jābūt tev pašam bilde pagaidām ir miglaina (man arī). Tu taču Tautas Frontes laikā šo skolu jau izgāji, ka tautai pārņemto varu, veikli nozog.
    Dažādu biedrību un apvienību atklātās vēstules dara to pašu, ko tu ar saviem rakstiem. Tikai pastāv iespēja, ka šādu vēstuļu rakstīšanu koloniālie spēki novedīs līdz absurdam. Tiks sarīkotas dažādās kabatas biedrības, kas vienā laidā ražos šādas vēstules ar vismurgainākām prasībām. Es uzskatu, KDS sarīkotais mītiņš par tarifiem bija diskreditācijas pasākums, pēc kura vel kādu laiku lielā daļa potenciālo protestētāju negribēs pucēties.

  • edge te turpina stulbu veci pamācīt :)))

    pa to laiku, man JanimK jautājums par rakstīto:
    “Ģimene A ir saticīga, ar augstu morāli, priekšzīmīgu veselību un darba tikumu. Abi pieaugušie ne tikai strādā sabiedrībai derīgu darbu un ir izpalīdzīgi,”

    ko īsti sabiedrībai derīgu JāņaK modelī dara šie abi pieaugušie dara, kaut vai, no valstij samaksātu nodokļu skatpunkta? ja viņi abi divi ir pašnodarbināti (tipa, pelēkajā zonā), tad nav brīnums, ka no jebkura ekonomiska modeļa viedokļa viņi neģenerē uzskaitāmu IKP. ja valsts / pašvaldības darbinieki (tipa tēvs strādnieks, māte skolotāja), tad liekas, ka viņu pienesums parādās IKP aprēķinā valsts izdevumu sadaļā.

    protams, visa diskusija ir purkšķa vērta, ja mēs vairāk skatamies uz to, ko par mums domā ārzemju analītiķi un citi masu mēdiju pārstāvji, nevis uz pašu personīgo labumu.

  • http://www.ekonometrika.times.lv/IKP.htm
    IKP ir gada laika saražotas gala preces un pakalpojumu kopeja tirgus vertiba.
    IKP ir blefs – tas neatspoguļo reālo naudas daudzumu – daudzuma izmaiņas dinamiku
    IKP var palielināties – bet naudas daudzums samazināties

  • Paldies par komentāriem!
    IKP ir dažādas aprēķināšanas metodes, no kurām var būtiski atšķirties rezultāts. IKP iekļauj arī pēc noteiktām formulām aprēķinātu pelēkās ekonomikas daļu, arī banku spekulāciju izraisītos burbuļus, prostitūciju, narkotiku biznesu, kazino apgrozījumu, izklaides biznesu, reklāmu tirgu utt. Tātad IKP ietver arī neproduktīvas un atklāti kaitnieciskas, parazitāras jomas. Arī tās rosības, kuru peļņa no Latvijas aizplūst, piemēram, ārvalstu lielveikalu un banku apgrozījumu. Tāpēc IKP visai nosacīti atspoguļo produktīvos attīstības rādītājus, bet pavisam neatspoguļo visādas kroplības, kā masu bezdarbu, nabadzību.
    Pēdējo gadu politika deva pamatīgu stimulu ēnu ekonomikai. Latvijā jau ir ēnu tirdzniecības tīkls, kurā var nopirkt gandrīz visu: degvielu veselām mucām, cukuru, narkotikas utt. Taču arī pelēkajā ekonomikā ir maz pašražotu preču, kā arī tirdzniecība ir ierobežota ar oficiālās naudas apgrozījumu. Ja pelēkajā sektorā būtu vairāk pašu ražotu preču un pakalpojumu un ja arvien lielāka daļa tirdzniecības notiktu caur alternatīvo norēķinu sistēmu, tas ļoti būtiski palielinātu Latvijas iedzīvotāju iespējas.

  • Bet te laba intervija ar vienu nacionālu uzņēmēju, kas cīnās par Latvijas interesēm:
    http://zinas.nra.lv/latvija/47705-intervija-ar-didzi-smitu-bez-nacionaliem-uznemumiem-nebus-nacionalas-valsts.htm

  • rv, ja A ģimeņu būtu vairāk, Latvija būtu nelabvēlīga ārvalstu korporācijām, toties augtu mūsu vietējie un nacionālais sektors. A ģimenes, ja to skaits vairotos, būtu būtiska Latvijas dekolonizācijas procesa daļa.
    Tas ir tas pats jautājums, kuru mēģinājām iztirzāt, kad bija materiāls par ārvalstu banku boikotu. Diemžēl pat šķietami patriotiskiem cilvēkiem grūti pielec, ka, atbalstot savējo, augs savējais, bet, atbalstot svešo, augs svešais. Tas taču tik elementāri!

  • Viens no naivajiem momentiem lauksaimnieku “Atklātajā vēstulē” bija tas, ka viņi it kā atzinīgi novērtēja lauksaimnieciskās zemes tirgus atvēršanas atlikšanu ārzemniekiem.
    Bet faktiski nekādu būtisku šķēršļu nav, jo tas pats ārzemnieks, kam tagad it kā liegts brīvi pirkt lauksaimniecisko zemi, var itin lēti reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību un pirkt zemi uz nebēdu. Jo ārvalstu uzņēmumiem jau ir atļauts pirkt Latvijā zemi, un tas tiek pilnā sparā darīts.

  • tā arī nesaprotot, ko valstij (tai institūcijai, kas iekasē nodokļus un pēc tam pārdala atpakaļ pakalpojumu veidā) derīgu dara A tipa ģimene. (tā vai citādi, no pašreiz valdošo viedokļa, šāds iestādījums ir kaitīgs un ravējams).

    par banku boikotu, lai to efektīvi paveiktu, vajag strādājošu alternatīvu naudas sistēmu, piemēram bitcoins. http://slashdot.org/index2.pl?fhfilter=bitcoin

    nu un protams, katram vajag kaut ko derīgu radīt – ražot, strādāt, lai ir ko piedāvāt apmaiņai. man domāt šī te nabagu armija Latvijā daļēji ir dēļ tam, ka to piedāvātais produkts/spējas nevienam te nav vajadzīgs. vai arī nav vajadzīgs pa to naudu kas tiek prasīta.

  • rv, tieši B ģimenes bija instruments, caur kuru Latviju ievilināja parādu verdzībā: patērētāji, naudas pielūdzēji, kredīt un citādi atkarīgie. Vai tiešām nav skaidrs?
    Dēļ B ģimenēm tagad arī A ģimenēm zūd darbavietas, tiek uzskrūvēti nodokļi utt.

  • Varbūt skaidrāk tā: B ģimenes un B cilvēki ir globālās piramīdas un korporāciju klienti, caur kurām globālisti gūst varu un kolonizē valstis, bet A ģimenes veido un stiprina vietējo un nacionālo ekonomiku.
    Tad kura ekonomika mums ir svarīgāka, rv, – globālā piramīda vai mūsu pašu nacionālā un vietējās ekonomikas?
    Vai Tevi iepriecina ziņas, ka kādai korporācijai cēlušās akcijas Ņujorkas biržā? Jeb Tevi iepriecinātu ziņa, ka plaukst mūsu pašvaldības, kopienas, ģimenes, pilsētas un visa valsts? Ka valstī atkal atgrieztos korporāciju izspiestie Latvijas cilvēki?

  • redz tas viss ir demagogija. jo nav cita varianta A gimeneem atgriezties Latvijaa kaa – atpirkt no korporacijaam un sveshajiem. taa ka jautajums – kaa mees varam tikt bagaati lai to izdariitu.
    (to ka mes ierochus varetu njemt rokaa – neizskatu. pietiek jau ka uz mitinjiem tautu nevar savaakt)

  • Latvijas valstij bija vēsturiska pieredze, kā atpirkt svešzemniekiem piederošos īpašumus. Galvenais ir Nacionālās intereses. Globālistus neinteresē nacionālā ekonomika, tāpēc jau arī viņi vēlas visus vēl valstij piederošos īpašumus, sevišķi energo resursus pārņemt savos īpašumos, tādejādi kolonizējot citas valstis. Tam kam piederēs enerģija valdīs pār pasauli, jo nākotnē vairs nauda netiks pielīdzināta naftas vai gāzes resursiem bet enerģijai. Un tam kuram tā būs noteiks visu. Nemieri Āfrikas ziemeļos ir viens veids, kā piekļūt šiem resursiem. Jo mums būs vairāk lētu energo resursu, jo mēs varēsim attīstīt industriju. Jamēr mēs vēl neesam euro zonā un mums vēl ir sava nacionālā valūta, Dievs dod mums pēdējo iespēju.

  • Vēl papildinot rakstu piemetīšu dažas savas domas
    Kad darbinieks tiek pieņemts darbā, viņam ir saistoši darba līguma noteikumi. Kad īpašnieks izvirza pilnvaroto personu rīkoties ar savu īpašumu, arī tad pilnvarotajam ir saistoši kādi konkrēti noteikumi. Kas attiecas uz tautas pilnvarotajiem politiķiem – ir tāda sajūta, ka viņiem nav nekādu saistošu pienākumu, ne juridiski, ne kā citādi. Diemžēl sabiedriskā doma ir tāda, ka katrai partijai vēl joprojām ir savs lojālais vēlētāju loks, kuri nedomā ar savām galvām, bet automātiski akceptē visu, ar ko piebāž pilnus viņu prātus, turklāt – visas tās partiju programmas, saukļi, lozungi, moto, principi ir spļāviens gaisā – tiem nav nekāda juridiski saistoša spēka, tas viss ir tikai mārketinga triks. No tā izriet sekojošais – patreizējā situācijā pie varas esošais grupējums ir nelikumīgi un nelegāli piesavinājušies valsts pārvaldes tiesības, viņi kā pilnvarotie nepārstāv to intereses, kuri viņus ir pilnvarojuši, kas nozīmē neko citu, ka viņi savu varu ieguvuši krāpjoties un melojot. Rezultātā ir izveidojusies nenormāla situācija, ka sabiedrības īpašumu ir NOZAGUŠI konkrētas fiziskas un juridiskas personas. Līdz ar to ir pamats apšaubīt mūsu politiķu darbības juridisko likumību pēdējos 20 gados. Šeit nevar aizbildināties ar frāzi „vēlētāji paši viņus izvirzīja”, jo vairāk vai mazāk visas politiskās partijas ir tieši pakļautas nevis visas sabiedrības interesēm, bet slepeni un nelegāli saistījušās ar konkrētām privātpersonām un organizācijām, tās kuras vēl nav – neizbēgami tiks pakļautas vai arī tiks likvidētas, tas nozīmē, ka ir pilnīgi vienalga, par ko tu balso, jebkurā gadījumā pie varas esošās partijas būs nekas vairāk kā tikai koloniālā administrācija, kas pārstāv ārvalstu korporāciju, nevis vietējās sabiedrības intereses. Šis fakts sabiedrībai netiek atklāts un tas nozīmē, ka vēlēšanas ir fikcija un krāpšana. Šādā gadījumā pie varas esošie nevar tā gluži apgalvot, ka viņi ir sabiedrības pilnvarotie, jo viņi nepilda savas saistības.

    Tāpēc – tas gan nav galvenais risinājums, un tomēr – ir jāmaina vēlēšanu sistēma, kurā tiek paredzēts, ka, tāpat, kā politiķi var pieņemt lēmumus par darba vietu un algu samazināšanu, tāpat jābūt iespējai viņu darba devējam (Latvijas iedzīvotājiem) izvirzīt ar likumīgu juridisku spēku saistošus noteikumus un sankcijas to neizpildīšanas gadījumā. Un jau iepriekš minēto iemeslu dēļ, nepietiek ar vēlēšanām un referendumiem vien – jābūt mehānismam, kā sabiedrība var ietekmēt politiķu atalgojumu, atlaist no darba utt.

  • kristietis 19.05.2011., 16:40 – kopsavelkot: valda tiesiskais nihilisms un analfabētisms; tīri praktiski ir nācies diskutēt par darba un citu līgumu tiesiskumu
    =>
    jau agrāk plašāk rakstīju un citēju secinājumu:
    ja ir tā kā ir, ja ir kā rakstāt iepriekšējā komentārā -> demokrātija nestrādā; nekāda vēlēšanu sistēma to neglābs

  • http://www.youtube.com/watch?v=Yyv_5D67XT0&feature=related
    pārāk daudz smadzeņu skalošanas, tāpēc netīrības tik daudz

  • un paturpinot Ivaru – jāstiprina tiesiskums.

  • Rīgas 1.ģimn. 11.kl. skolniece Luīze Lazdāne:
    http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/kas-sap-latvijas-skoleniem-2011-05-19-1#comments
    Zane 09:36

    Problēma ir nevis priekšmetu izvēlē, bet saturā un pasniegšanas stilā. Mācību grāmatas, izglītības standarts, vairuma skolotāju sagatavotība ir tik arhaiska, kas gribēdama nevar uzrunāt mūsdienīgu jaunieti. Citās valstīs pat eksperimentālas spēles pirmskolas vecuma bērniem ir interesantākas un rosinošākas, nekā mūsu vidusskolas mācību grāmatas. Vēstures grāmatas sastādītas tik nesaistoši, ka šķiet to autori nebūtu ne mirkli ielūkojušies ne tikai vispārpieejamās Rietumos izdotās vispārējās enciklopēdijās, ne arī apmeklējuši kaut vienu mūsdienīgu ārvalstu muzeju par seno vēsturi. Rezultātā mēs nonākam līdz vidusskolai, kur skolnieks nemaz objektīvi nevar izdarīt izvēli un sekmīgi veidot karjerum, izņemot izvēloties doties uz ārvalstīm. Par augstāko izglītību nemaz nav vērts sākt runāt, jo tā ir vispār zem jebkuras katras kritikas.

  • Laura R.
    19.05.2011., 19:18

    “Problēma ir nevis priekšmetu izvēlē, bet saturā un pasniegšanas stilā. Mācību grāmatas, izglītības standarts, vairuma skolotāju sagatavotība ir tik arhaiska, kas gribēdama nevar uzrunāt mūsdienīgu jaunieti. Citās valstīs pat eksperimentālas spēles pirmskolas vecuma bērniem ir interesantākas un rosinošākas, nekā mūsu vidusskolas mācību grāmatas. Vēstures grāmatas sastādītas tik nesaistoši, ka šķiet to autori nebūtu ne mirkli ielūkojušies ne tikai vispārpieejamās Rietumos izdotās vispārējās enciklopēdijās, ne arī apmeklējuši kaut vienu mūsdienīgu ārvalstu muzeju par seno vēsturi. Rezultātā mēs nonākam līdz vidusskolai, kur skolnieks nemaz objektīvi nevar izdarīt izvēli un sekmīgi veidot karjerum, izņemot izvēloties doties uz ārvalstīm. Par augstāko izglītību nemaz nav vērts sākt runāt, jo tā ir vispār zem jebkuras katras kritikas.”

    Šī jauniete ir diemžēl pašreiz pazaudēta. Zombēts bērns, kurš domā, ka tikai rietumi prot rakstīt vēsturi, gatavot mācību materiālus un dot darbu.

    Iemesls laikam ir neziņa, tādēļ arī nespēja salīdzināt ne skolu sistēmas, ne mācību materiālus, ne skolotāju attieksmi. Bērns arī nesaprot, ka sava vēsture, hronika katrai valstij jāraksta sava. Tāpat kā katrs cilvēks arī katra valsts redz jebkuru notikumu no sava redzes loka. Ņemot par piemēru jebkuru vēsturisku notikumu novērojams, ka katra valsts, ne tikai notikumu dalībvalstis, par katru notikumu veidos savu vēsturi. Un tas ir svarīgi. Jo tā atspoguļo šīs valsts iedzīvotāju kultūru, morāli, mentalitāti un attieksmi pret jebkuru notikumu. Kā valsts mēs varam pastāvēt tikai tik ilgi, kamēr mēs cienīsim mūsu pašu kultūru, morāles izpratni un mentalitāti, paši aprakstot un izvērtējot notikumus, kuri notikuši mūsu un mūsu kaimiņu teritorijās. To dara katra sevis cienoša valsts. Paskatieties kā par katru šķietamu nieku Otrā pasaules kara vēstures interpretācijā cīnās katra dalībvalsts: Japāna, Krievija, Ķīna, Anglija, ASV un citas. Katrs nieks tiek saskaņots aukstāko diplomātu līmenī. Jo no tā ir atkarīgs, kādu vēsturi skolā mācīsies šo valstu nākošās paaudzes. Tādu attieksmi tās arī veidos pret saviem un citiem kaimiņiem. Tā ir mūsu nākotne. (Ko sēsim, to arī pļausim.)

    Bērns arī nezina uz cik bēdīga līmeņa atrodas tā sauktas rietumu skolas. Ir daži izņēmumi; neliela daļa privāto skolu. Iespējams, ka bērns saskatījies rietumu skolnieku seriālus, kuri vienmēr (!) rāda idealizētu skolu.

    Acīmredzot pieredzes trūkst, ne tikai meitenei, bet arī tās vecākiem un skolotajiem. Nožēlojama situācija.

  • Te nākamais raksts šajā sērijā:
    http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis/sargi-un-cel-latviju
    Atvērts domubiedru forums “Mēs paši”:
    http://www.draugiem.lv/group/18344746/mes-pasi/

  • Janis_K.
    20.05.2011., 08:03

    “Atvērts domubiedru forums “Mēs paši”:
    http://www.draugiem.lv/group/18344746/mes-pasi/

    Jauks sākums. Turpināšu sekot un atbalstīt Jūsu grupu.

  • Ivars
    19.05.2011., 16:51

    Patiesībā tas, ko rakstīju bija vairāk tāds emocionāls izmisuma sauciens pēc taisnīguma, kā vajadzētu būt. Es jau saprotu, ka šajā situācijā vēlēšanu sistēmas maiņa varbūt labs turpinājums, bet ne iesākums Latvijas glābšanai.

  • <Alma Kopa 20.05.2011., 09:44
    (..)
    Jauks sākums. Turpināšu sekot un atbalstīt Jūsu grupu.
    ========================================================
    ''Viens attēls ir tūkstošu vārdu vērts'' –
    jauka bildīte, kas tai foruma ''Mēs paši'' lapas kreisajā augšējā stūrī. Tāda iedvesmoja Latvijas sabiedrību 1919.g., tāda iedvesmos arī 2011.g.

Lai varētu pievienot komentāru, vajadzīgs iežurnalēties.